Par klimata pārmaiņām

Aizvadītajā nedēļā, 12. aprīlī, pēc atgriešanās no ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstu pirmās konferences Berlīnē un vizītes Reģionālajā vides centrā Ungārijā Latvijas vides aizsardzības valsts ministrs Indulis Emsis rīkoja preses konferenci.

Vispirms ministrs Indulis Emsis iepazīstināja ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstu pirmās konferences darbu. Tajā piedalījās ap 4000 dalībnieku. Konferences darbā piedalījās arī visas trīs Baltijas valstis.

Konferencē lēma par metāna gāzu izsviedumiem atmosfērā. ANO šo klimata pārmaiņas radošo gāzu izsviedumus rēķina no 1990. gada, kad Latvijas tautsaimniecībā bija viszemākais ražošanas līmenis.

"Zaļās" organizācijas pieprasa, lai pēc 2000. gada valstis par 20 procentiem samazinātu ozona noārdošo vielu izsviedumus atmosfērā. Patlaban prasība ir tāda, ka 2000. gadā jāpaliek deviņdesmito gadu līmenim (par to 120 valstis vienojās starptautiskajā konferencē Riodežaneiro). Pirmajā dalībvalstu konferencē apspriedās, kas notiks pēc 2000. gada. Daudzas valstis un zinātnieki uzskatīja, ka šis saglabāšanas princips neatrisinās klimata pārmaiņu problēmas. Īpaši par to bija uztraukušās salu valstis.

No vides aizsardzības viedokļa ir svarīgi samazināt izmešus, jo tas ir piesardzības princips. Izdarīti aprēķini, kas attiecas uz sākumā minēto konvenciju, cik liels bija izmešu daudzums 1990. gadā un arī prognozes 2000. gadam. Prognozes rāda, ka Latvijā 2000. gadā atmosfērā nokļūs par 27 procentiem mazāk izmešu nekā 1990. gadā, kaut arī paredzama tautsaimniecības attīstība. Ir plānoti dažādi vides aizsardzības pasākumi, piemēram, ieviest dabas resursu nodokli. (To pirmajā lasījumā Saeimā bija plānots izskatīt 12. aprīlī.)

Berlīnes konferencē runāja par izmešu samazināšanu vēl par 20 procentiem laikā no 2005. gada līdz 2010. gadam. Šis periods ir Latvijai kritisks. Līdz 2000.gadam šo procesu ietekmē tautsaimniecības lejupslīde. Konvencijā būtu rodams Latvijai izņēmums. To minēja ministrs Indulis Emsis arī savā ziņojumā konferencē, norādot, ar kādu pasākumu palīdzību plānots panākt izmešu samazinājumu par 27 procentiem līdz 2000. gadam, neaizmirstot pieminēt mežu lielo nozīmi šai sakarā. Kopā ar Mežu ministriju paredzēts īstenot plānu "Sabalansēta mežsaimniecības attīstība Latvijā". Rūpīgi kontrolēs mežu izmantošanu, meža platību palielināšanu un meža resursu labāku pārstrādi. Tādējādi izdotos šo situāciju valstī uzlabot. Jo vairāk izmantosim pašu resursus, piemēram, malku, un jo mazāk ievedīs importēto kurināmo, arī tad uzlabosies klimats Latvijā.

Pēc 2000. gada mūsu valsts plāno samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjomus, bet nav iespējams prognozēt, par cik procentiem tas būtu. Tikai dažas valstis varēja minēt konkrētus skaitļus, piemēram, Vācija — 25 procentus.

Nobeiguma dokuments paredz, ka divu gadu laikā valstis apspriedīsies un vienosies par iespējām klimata uzlabošanā.

Otra Latvijas vides aizsardzības ministra Induļa Emša vizīte bija Ungārijā, kur viņš piedalījās Viduseiropas un Austrumeiropas Reģionālā vides centra darbā (REC). Parakstot dokumentu par šī centra izveidošanu, Latvija ir kļuvusi par minētās organizācijas dalībvalsti, naudas saņēmējvalsti.

Reģionālais vides centrs aptver Viduseiropas valstis. Tas ir bezpeļņas fonds, kurš atbalsta nevalstiskas organizācijas, kā arī sadarbojas ar valdības institūcijām, vietējām pašvaldībām, akadēmiskajām iestādēm un privāto sektoru, lai kompleksi risinātu reģionālās vides problēmas un izglītotu sabiedrību.

Ir paredzēts izveidot Latvijā Reģionālā vides centra biroju, to vadīs Una Blumberga.

Līdz ar to Latvija ir par vienu pusvalstisku vides aizsardzības organizāciju bagātāka. Pusvalstiska tādēļ, ka to atbalsta attiecīgas valdības katrā valstī, un nevalstiska tādēļ, ka savus centienus orientē nevalstisko institūciju virzienā.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore