Dzintara jūra un Arābijas jūra izjūt tuvumu

Vakar, 18.aprīlī, savus akreditācijas dokumentus Latvijas Valsts prezidentam iesniedza Kuveitas Valsts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Abdulazīzs Abdullatīfs al Šarīks

Akreditācijā pie Valsts prezidenta

Vakar, 18. aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieņēma akreditācijas vēstuli no Kuveitas vēstnieka Latvijas Republikā Abdulazīza Abdullatīfa al Šarīka (1.attēlā).

Iesniedzot akreditācijas vēstuli, Kuveitas vēstnieks pateicās par iespēju strādāt tādā skaistā zemē kā Latvija. Vēstnieks nodeva Guntim Ulmanim arī sirsnīgus sveicienus no Kuveitas Emīra.

Saņemot akreditācijas vēstuli, Valsts prezidents Guntis Ulmanis izteica pārliecību, ka ar vēstnieka ierašanos Latvijā starp abām valstīm sāks veidoties cieša sadarbība. Kā uzsvēra prezidents, Latvijai visvairāk pietrūkst tieši tas, kā Kuveitai netrūskt, un tā ir nafta.

Pēc akreditācijas ceremonijas vēstnieks sarunā ar Valsts prezidentu pauda viedokli, ka Kuveitas Emīrs ir ļoti ieinteresēts sadarboties ar mazām valstīm. Jo, ja mazās valstis turēsies kopā, tās varēs atrast savu vietu pasaulē un vieglāk saglabāt savu patstāvību.

Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvijā ir divas galvenās problēmas — investīcijas un izglītība. Un abas šīs jomas — kapitāls un intelekts — ir cieši saistītas. Vēstnieks informēja Latvijas Valsts prezidentu par Kuveitas izveidoto ekonomiskās attīstības fondu. Tā mērķis ir atbalstīt visas draudzīgās valstis ar investīcijām konkrētos projektos. Šobrīd fonda kapitāls pārsniedz septiņus miljardus dolāru. Kuveitas valdība labprāt sagaidītu Latvijas priekšlikumus potenciālai sadarbībai.

Sarunā tika skartas arī Kuveitas attiecības ar Irāku un Irānu. Pēc vēstnieka vārdiem, ir pārsteidzoši, ka tāds režīms, kāds pastāv Irākā, vēl joprojām ir pie varas. Vēstnieks teica, ka Kuveitu ļoti satrauc fakts, ka Irāka tur gūstā 600 Kuveitas pilsoņus. Tādai mazai valstij tas ir daudz. Vēstnieks izteica cerību, ka arī Latvija iestāsies par gūstekņu atbrīvošanu, jo tikai ar starptautisku spiedienu iespējams panākt, ka Irāka bēgļus atbrīvo.

Valsts prezidents apliecināja Latvijas pastāvīgo atbalstu Kuveitas neatkarībai un norādīja uz mazo valstu kopējām problēmām savas valstiskās patstāvības sargāšanā. Viņš apliecināja gatavību veicināt Kuveitas pilsoņu atbrīvošanu no Irākas cietumiem, kā galveno instrumentu minot ANO un starptautiskās sabiedrības saskaņotu rīcību.

Sarunas nobeigumā Valsts prezidents un vēstnieks izteica cerību, ka abu valstu saimnieciskā sadarbība paplašināsies.

Valsts prezidenta Kanceleja

Diplomāta un cilvēka dzīves ceļš

Viņa ekselence Abdulazīzs Abdullatīfs al Šarīks, Kuveitas Valsts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, Ārlietu ministrijā sāka strādāt 1970. gada nogalē. Tajā pašā gadā viņš ASV Kalifornijas universitātē jau bija ieguvis bakalaura grādu politiskajās zinātnēs. Pēc gada Abdulazīzam Abdullatīfam al Šarīkam tajā pašā Kalifornijas universitātē piešķīra doktora grādu starptautiskajās attiecībās. 1979. gada sākumā jaunais diplomāts tika iecelts par padomnieku savas valsts Ārlietu ministrijas Politiskajā departamentā. 1983. gadā viņu norīkoja par Politiskā departamenta starptautiskās daļas vadītāju, bet vēl pēc trim gadiem viņš kļuva par šī departamenta izpilddirektoru. Vēl pēc gada Abdulazīzs Abdullatīfs al Šarīks tika iecelts par Kuveitas Ārlietu ministrijas Amerikas departamenta direktoru un tajā pašā gadā tika paaugstināts ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka rangā. 1988. gada septembrī Abdulazīzu Abdullatīfu al Šarīku ieceļ par Kuveitas vēstnieku Japānā, vēl pēc četriem gadiem — arī Austrālijā (ar rezidenci Tokijā). 1992. gada oktobrī Abdulazīzs Abdullatīfs al Šarīks kļūst par Kuveitas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Vācijas Federatīvajā Republikā, šo pienākumu viņš pilda arī patlaban. Viņš ir Kuveitas vēstnieks arī abās pārējās Baltijas valstīs, Abdulazīza Abdullatīfa al Šarīka rezidence atrodas Bonnā.

Abdulazīzs Abdullatīfs al Šarīks ir apbalvots ar diviem ārvalstu ordeņiem — vienu viņam pasniedzis Sauda Arābijas karalis, otru — Venecuēlas Republikas prezidents. Abdulazīzs Abdullatīfs al Šarīks bijis arī Kuveitas universitātes Tirdzniecības, ekonomikas un politisko zinātņu fakultātes padomes loceklis, lasījis lekcijas par starptautiskajām tiesībām un Kuveitas ārpolitiku. Vēstnieks ir precējies, viņam ir divas meitas un trīs dēli.

Tūlīt pēc akreditācijas raksta iesniegšanas un sarunas ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani Abdulazīzs Abdullatīfs al Šarīks laipni piekrita savu pirmo interviju Latvijā sniegt "Latvijas Vēstnesim".

Intervija "Latvijas Vēstnesim"

— Jūsu ekselence, atļaujiet jūs apsveikt ar šo svinīgo notikumu!

— Sirsnīgi pateicos!

— Kādi būs jūsu pirmie soļi Kuveitas Valsts ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā Latvijas Republikā?

— Mana pati pirmā un ļoti svarīgā misija Latvijā šajā brīnišķīgajā un draudzīgajā valstī bija izteikt un apliecināt Latvijas tautai un valdībai savas labās jūtas un pateicību par draudzīgo attieksmi, ko jūsu tauta parādīja, morāli mūs atbalstīdama mūsu grūtākajās dienās (Irākas okupācijas laikā — J.Ū.). Es to uzzināju no Viņa ekselences jūsu Valsts prezidenta un arī no Latvijas ārlietu ministra. Man apsolīja, ka Latvija atbalstīs Kuveitu arī nākotnē. Otrkārt, jau pats fakts, ka Kuveita norīkojusi uz Rīgu savu vēstnieku, nozīmē, ka mana valsts Latviju uzlūko kā draudzīgu valsti un vēlas ar to attīstīt attiecības visās iespējamajās jomās. Šorīt (18.04.— J.Ū.) es tikos ar Latvijas ārlietu ministru, rīt (19.04. — J.Ū.) būs sarunas ar finansu ministru un Viņa ekselenci Ministru prezidentu. Ceru, ka šīs tikšanās ļaus vairāk pietuvoties konkrētam mūsu abu valstu attiecību veicināšanas virzienam.

— Kādas Latvijas un Kuveitas sadarbības iespējas jūs saskatāt šobrīd?

— Jāņem vērā, ka pašlaik abas mūsu valstis no jauna veido savas starptautiskās attiecības. Latvija ilgākā periodā ir izjutusi ārvalsts okupāciju. Arī mēs zinām, ko nozīmē ārvalstu okupācija. Tagad abas mūsu valstis atjauno savu valstisko neatkarību. Tas jau pats par sevi ir ļoti interesants posms mūsu valstu dzīvē. Tajā abas mūsu zemes — gan Kuveita, gan Latvija — ar labu gribu atradīs daudzus ceļus mūsu valstu abpusēji izdevīgai sadarbībai. Esmu par to absolūti pārliecināts.

— Paldies, Jūsu ekselence, par šo jūsu pirmo interviju Latvijā!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Turpinājums 4.lpp.

Audiencē pie Saeimas priekšsēdētāja

Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs vakar, 18. aprīlī, sveicot tikko akreditēto Kuveitas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Abdulazīzu Abdullatīfu al Šarīku (2.attēlā) jaunajā amatā, uzsvēra, ka Saeimas amatpersonas un deputāti darīs visu, lai mūsu valstu un parlamentu sadarbība būtu veiksmīga.

Kaut gan mūsu valstis ir etniski un ģeogrāfiski atšķirīgas, tās saista vairāki vēsturiski politiski aspekti. Laikā, kad Latvija un pārējās Baltijas valstis cīnījās par neatkarības atgūšanu, Irāka iebruka Kuveitā. "Mēs ar bažām raudzījāmies uz jūsu zemes okupāciju un ar gandarījumu uzņēmām vēsti par Kuveitas atbrīvošanu," atcerējās Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Savukārt Kuveita Latvijas Republiku atzina 1991. gada 15. septembrī, un nupat Kuveitas vēstnieks Abdulazīzs Abdullatīfs al Šarīks iesniedzis akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

Tiekoties ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju, vēstnieks ne vienreiz vien uzsvēra, ka Kuveitu pasaulē pazīst kā brīvības un demokrātijas valsti. Kuveita neatkarību ieguva 1961. gadā. Pēc gada tika ievēlēts parlaments un pieņemta konstitūcija. Vēstnieks nodeva sveicienus Saeimas priekšsēdētājam no Kuveitas Nacionālās asamblejas vadītāja. Lai nodibinātu un attīstītu parlamentārās attiecības abu valstu starpā, Kuveitas vēstnieks aicināja Saeimā izveidot Kuveitas parlamenta atbalsta grupu. Viņš arī informēja, ka Kuveitas parlamentā jau ir nodibināta analoga deputātu grupa. Saeimas priekšsēdētājs izteica pārliecību, ka "Saeimas deputāti šo ideju atbalstīs, jo līdz šim mūsu parlamentam ar arābu valstīm tiešu kontaktu nav bijis".

Turpinot sarunu par līdzīgām norisēm abu valstu starpā, gan Kuveitas vēstnieks, gan Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka tās ir arī reformas. Latvijai tās raksturīgas ar darbu likumdošanas jomā un pāreju uz tirgus ekonomiku. Turklāt zīmīgi, ka opozīcija, gatavojoties vēlēšanām, piedāvā turpināt reformas, kuras šobrīd realizē apvienība "Latvijas ceļš" un "Tautsaimnieku politiskā apvienība". Atzīmējot pēdējo četru gadu laikā sasniegto pēc Irākas karaspēka izvešanas no Kuveitas, vēstnieks uzsvēra, ka ir problēmas, par kurām runāt ar mūsu valsts draugiem būtu viņa pienākums. Kuveita nevar justies brīva, ja 600 Kuveitas pilsoņi joprojām ir Irākas ķīlnieki. Vēstnieks izteica cerību, ka Latvijas Republikas politiķi līdz ar citu valstu demokrātijām starptautiskajās organizācijās iestāsies pret Irākas vardarbību pret Kuveitas pilsoņiem.

Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki vienojās, ka būtu lietderīgi apmainīties ar parlamentu vizītēm, jo mazām valstīm labas attiecības ir ļoti svarīgas.

I.Pomere, Saeimas ziņu dienests