Norvēģijas un Dienvidkorejas labas gribas sūtņi Latvijā

Pie Valsts prezidenta — Dienvidkorejas prezidenta īpašais vēstnieks

Vakar, 18.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Dienvidkorejas Republikas prezidenta īpašo pārstāvi — vēstnieku Čong Vuk Čungu (augšējā attēlā). Vēstnieks nodeva Latvijas Valsts prezidentam savas valsts prezidenta Kim Jon Sama sveicienus sakarā ar neatkarības atjaunošanas piekto gadadienu un panākumiem valsts saimniecības un politikas veidošanā, augstu novērtējot prezidenta Gunta Ulmaņa personisko ieguldījumu šajā procesā.

Čong Vuk Čungs atzina, ka starp Latviju un Koreju ir izveidojušās ļoti labas attiecības. Taču vēl lielākas ir iespējas uzlabot sadarbību politiskajā un saimnieciskajā, kā arī kultūras, zinātnes un sociālajā jomā. Vēstnieks norādīja, ka Latvijas un Korejas Republikas attiecības prezidents Kim Jon Sams uzskata par ļoti svarīgām. Viņš labprāt palielinātu Korejas palīdzību Latvijai. Te varētu minēt gatavību piedalīties Latvijas ekonomikas restrukturizācijas pasākumos un tirgus saimniecības mehānismu ieviešanā un nostiprināšanā.

Ārpolitikas jomā prezidents Kim Jon Sams vērtē, ka sadarbībai ir lielas perspektīvas ANO ietvaros. Korejas Republika veltī lielu uzmanību ANO efektivitātes paaugstināšanai. Jau pašlaik pēc iemaksām ANO budžetā Korejas Republika ieņem 17. vietu. Koreja aktīvi piedalās miera uzturēšanas spēku misijās Āfrikā, uz Indijas un Pakistānas robežas. Šie apsvērumi mudinājuši Korejas Republiku izvirzīt savas valsts kandidatūru ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusam 1996. — 1997.gada sesijā.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica, ka Latvija ir informēta par šiem Korejas Republikas centieniem un mūsu valstī tie tiek uzņemti ar simpātijām. Augstu tiek vērtēts Korejas Republikas ieguldījums miera un stabilitātes veidošanā Korejas pussalā un Āzijas reģionā kopumā.

Guntis Ulmanis uzsvēra, ka tikšanās laikā ar prezidentu Kim Jon Samu šogad Kopenhāgenā daudz tika spriests par globāliem politikas un ekonomikas procesiem, par abu valstu savstarpējo saistību. Tas ir bijis viens no Korejas prezidenta domu pamatmotīviem, ko būtībā atbalstījuši visi tikšanās dalībnieki.

Latvijas Valsts prezidents teica, ka Latvijā ar interesi vēro Āzijas valstu straujos sasniegumus ekonomiskajā attīstībā. Tātad būtu lietderīgi apgūt šo pieredzi, biznesa kultūru un metodes. Varētu domāt par Āzijas biznesa institūta veidošanu Rīgā. Tā ietvaros Baltijas biznesa aprindu pārstāvjiem rastos lieliska iespēja iepazīties ar Āzijas biznesa skolas principiem. Savukārt Āzijas valstīm un speciālistiem tas vienlaikus ļautu labāk iepazīt Baltijas valstu cilvēkus un tirgus.

Guntis Ulmanis uzskata, ka Korejas piedalīšanās Baltijas ekonomiskajos procesos tiktu augstu novērtēta. Turklāt abu valstu tautām ir kopīga darba mīlestība un uzticība parlamentārās demokrātijas ideāliem. Latvijā šobrīd aktualitāte ir plašais privatizācijas process. Taču ražošana vēl ir ļoti vāja, un te Korejas ieguldījums varētu būt visai nozīmīgs.

Čong Vuk Čungs teica, ka tās ir ļoti interesantas idejas. Viņš par tām noteikti informēs prezidentu. Pēc tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Kopenhāgenā prezidents Kim Jon Sams lika valdībai izstrādāt konkrētu palīdzības un sadarbības programmu Latvijai. Pagājušajā gadā Korejas un Latvijas tirdzniecības apjoms bija salīdzinoši neliels. Korejas Republikas prezidents uzskata, ka starpība starp reālo un potenciālo sadarbību ir pārāk liela.

Valsts prezidenta Kanceleja

Pie Saeimas priekšsēdētāja — Norvēģijas ārkārtējais un pilnvarotaisvēstnieks

Vakar, 18. aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar Norvēģijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Knutu Torosenu (augšējā attēlā). Saruna sākās ar ekskursu nesenā pagātnē, kad 1991. gadā pirmajā neoficiālajā vizītē Norvēģijā viesojās toreiz vēl AP delegāti, tiekoties gan ar Norvēģijas premjerministri, pašreizējo parlamenta spīkeri, kā arī Viņa majestāti. Tas neapšaubāmi toreiz bija liels politisks atbalsts. Norvēģija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību 1991. gada 27. augustā, atjaunojot diplomātiskās attiecības. Knuts Torosens ir otrais Norvēģijas vēstnieks Latvijā, kas pirms nepilna mēneša, 21. martā, iesniedza akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un tagad, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, izteica pārliecību, ka darbs Latvijā būs interesants.

Tikšanās laikā tika apspriesti vairāki temati. Viens no svarīgākajiem — Norvēģijas un Latvijas divpusējās attiecības. Septembrī ir plānota Norvēģijas parlamenta spīkeres vizīte Latvijā. Norvēģijas premjere paredzējusi apmeklēt Latviju Ziemeļeiropas un Baltijas valstu Dziesmu svētku laikā. Norvēģijas parlamenta aizsardzības komisijas pārstāvji janvārī tikās ar kolēģiem Latvijā, tagad vizītē gatavojas Ārlietu komisijas deputāti. Ir ieplānotas Latvijas valdības pārstāvju vizītes Norvēģijā. "Un es labprāt redzētu arī Latvijas Republikas parlamentāriešus Norvēģijā," teica K.Torosens, "jo, no mana viedokļa raugoties, divpusējās attiecības ir svarīgas." Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs atgādināja, ka, kaut gan parlamentārie kontakti nav intensīvi, sadarbība starp Latviju un Norvēģiju notiek Ziemeļu Padomes ietvaros un citās starptautiskajās struktūrās.

Norvēģijas vēstnieks interesējās par likumdošanas darbu Saeimā un gaidāmajām vēlēšanām. Saeimas priekšsēdētājs akcentēja divas lietas. Demokrātijas attīstību valstī, kuras garants ir parlaments, un valstī uzsāktās reformas. 5. Saeimas laikā ir pieņemti galvenie politiski nozīmīgie likumi — Pilsonības likums un likums, kas nosaka bijušo PSRS pilsoņu statusu. Tas skar vismaz 700 000 cilvēku un viņu integrēšanos Latvijas sabiedrībā. "Integrācija — tā nav asimilācija, tā ir līdzdalība Latvijas procesos. Diemžēl spriedzi rada tas, ka Latvijā ir palikušas atvaļinātās militārpersonas, un līdz ar to pastāv problēmas šajā jomā," teica Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs. Savukārt K.Toronsens informēja, ka Norvēģijas valdība nolēmusi finansēt latviešu valodas apmācību krieviski runājošajiem Latvijā. "Mēs domājam, ka tādā veidā varam, palīdzēt Latvijai ietekmēt integrācijas procesu," secināja vēstnieks. Latvijai neapšaubāmi tā būtu rezultatīva palīdzība. Tikšanās laikā sarunas biedri nonāca pie atziņas, ka ir ļoti daudz sfēru, kur abas valstis var darboties kopā.

Tika runāts arī par Eiropas Savienību, referenduma rezultātu Norvēģijā un Latvijas vēlmi kļūt par dalībvalsti šajā organizācijā. Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs izskaidroja Latvijas viedokli par problēmām, kas saistās ar Latvijas tuvināšanos NATO.

I.Pomere, Saeimas ziņu dienests

Foto: Māris Kaparkalējs