1.2. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punkts nosaka, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi, izņemot saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu, kurus izstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim. Līdz ar to nepieciešams apstiprināt jaunus saistošos noteikumus Krāslavas novadā Nr. 2023/8 "Krāslavas novada pašvaldības teritorijas kopšanas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi).

1.3. No 2023. gada 1. janvāra spēkā stājās Pašvaldību likums. Saistošie noteikumi izstrādāti atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, jautājumos par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu.

Deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus konkrētā jomā noteikts arī Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 4. punktā, kas nosaka, ka teritorijas sakopšanas darbi veicami pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Tāpat Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunkts paredz, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, savukārt 159.2. apakšpunkts paredz, ka pašvaldība nosaka būves īpašniekam pienākumu sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu.

1.4. Par saistošo noteikumu neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods, ievērojot Administratīvās atbildības likumā noteiktos minimālos un maksimālos soda apmērus. Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma, ko izvērtēs pašvaldības Administratīvā komisija. Administratīvās atbildības likumā ir noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt arī pašvaldību administratīvās komisijas, tādēļ koleģiālās institūcija – Krāslavas novada pašvaldības Administratīvā komisija deviņu komisijas locekļu sastāvā ir kompetenta izskatīt lietu un lemt jautājumu par piemērojamā soda apmēru. Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, tiks ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pie atbildības saucamās personas personība (juridiskajai personai – reputāciju), mantiskais stāvoklis, pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļi.

Administratīvais sods paredzēts ar mērķi – atturēt īpašniekus no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē. Par saistošo noteikumu punktu neievērošanu, kas attiecināmi uz personu bezdarbību sava īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanā, paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods. Brīdinājumu piemēros gadījumos, kad konstatē, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar pie administratīvās atbildības saucamās personas mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Naudas sodam ir jāmotivē personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas un jāattur citas personas no pārkāpuma izdarīšanas. Vienlaikus naudas sodam ir jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu (labumu), kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot saistošajos noteikumos iekļautās prasības.

Saistošo noteikumu ievērošanas kontroli un Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu II nodaļas prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Krāslavas novada pašvaldības policija. Savukārt Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu III nodaļas prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Krāslavas novada Būvvalde.

Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembra spriedumā lietā Nr. 2013-20-03 ir secinājusi, ja saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 6. punktu pašvaldība ir izvēlējusies likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punktā minētās autonomās funkcijas izpildi uzlikt īpašniekiem, tai jāuzņemas līdzdalība šīs funkcijas īstenošanā, piemēram, nosakot īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanas platību. Pašvaldība saistošajos noteikumos ir paredzējusi veidu, kā tā līdzdarbosies, piemēram, 11. punktā ir noteikts, ka no īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijām sagrābto un kaudzēs salikto lapu izvešanu pilsētās nodrošina pašvaldība. Ziemas periodā pašvaldība centralizēti nodrošinās ietvju attīrīšanu no sniega un pretslīdes materiālu kaisīšanu. Izvērtējot personām uzliktos pienākumus pieguļošās teritorijas kopšanā, vienlaikus Pašvaldība saistošajos noteikumos ir paredzējusi arī atvieglojumus īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanā īpašām personu grupām (7.–10. punkti). Ar saistošo noteikumu regulējumu ir nodrošināts samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi.

Attiecībā uz piegulošo teritoriju, pašvaldība uzliek par pienākumu nopļaut zāli piegulošajā teritorijā, ar mērķi samazināt ērču izplatību, kā arī, lai veidotu pilsētvides ainavu sakoptu. Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā (https://www.spkc.gov.lv/) ir informācija, ka ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra skaidrojumiem, efektīvs veids kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, tostarp, regulāri pļaut zāli, neatstāt pērnā gada lapu kaudzes, kokus un zarus pagalmā. Tātad, jo garāka zāle, jo labvēlīgāki apstākļi ērču vairošanās. Kā vispārzināms ir fakts, ka ērces izraisa dažādas slimības, piemēram ērču encefalītu, Laima slimību, kas var izraisīt smagas sekas, piemēram, aptuveni vienai trešdaļai cilvēku, kuri pārslimojuši ar ērču encefalītu, ir dažādi veselības traucējumi: sākot ar galvassāpēm un koncentrēšanās spēju samazināšanos, un beidzot ar paralīzēm. Iespējamas arī letālas sekas. Regulāras zāles nepļaušanas un lapu nevākšanas gadījumā var izveidoties labvēlīga vide čūsku un lapsu midzeņiem, kas arī nav vēlams apdzīvotu vietu tuvumā, jo var apdraudēt gan cilvēkus, gan mājdzīvniekus. Ņemot vērā minēto, saistošajos noteikumos ietvertas prasības (zāles pļaušanas regularitātei, lapu, zaru savākšanai), ir samērīgas un ar mērķi mazināt ērču daudzumu, kā arī citu kaitēkļu apjomu, tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību un veselību. Labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķas personas interesēm nodarīto kaitējumu. Nosakot novada pilsētu un ciemu teritorijās esošā zāliena regulāru kopšanu, tiek saglabāta pilsētvides ainava un radīts pozitīvs iespaids par apdzīvoto vietu. Arī prasība novākt no jumtiem un notekcaurulēm sniegu un ledu, ir pamatota, jo ir vispārzināms fakts, ka sakrājies sniegs uz jumtiem vai izveidojušās lāstekas var nokrist un apdraudēt garāmgājējus.

2.1.1. ieņēmumu daļa nav precīzi aprēķināma, jo atkarīga no iekasētajiem sodiem;

2.1.2. izdevumu daļa atkarīga no personu iesniegtajiem iesniegumiem par palīdzības piešķiršanu pieguļošās teritorijas sakopšanā saskaņā ar Noteikumu IV nodaļu un no īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijām sagrābto un kaudzēs salikto lapu apjoma, ko jāizved no pilsētām, kā arī no ietvju attīrīšanas no sniega izmaksām.

2.1.3. Saistošo noteikumu īstenošana neparedz ietekmi uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā.

2.2. Saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs Pašvaldībai pieejamos resursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšana, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi.

3.2. Ietekme uz vidi – saistošo noteikumu pieņemšana nodrošinās vides sakārtošanu.

3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību – nav attiecināms.

3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – tieši nav attiecināms, taču, ja nekustamo īpašumu īpašnieki paši nevarēs nodrošināt noteikumos noteiktās prasības, tie varēs piesaistīt saimnieciskās darbības veicējus, kas sniedz šādus pakalpojumus, tādējādi attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī sakopta un estētiska vide var veicināt uzņēmējdarbības attīstību, jaunu uzņēmēju piesaisti. Sakopta un estētiska vide būtiski ietekmēs tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, viesu namu, viesnīcu pakalpojumu sniedzējus.

3.5. Ietekme uz konkurenci – lai īstenotu noteikumos noteiktās prasības, nekustamo īpašumu īpašnieki varēs piesaistīt saimnieciskās darbības veicējus, kas sniedz teritoriju sakopšanas, pļaušanas pakalpojumus, ēku fasāžu un konstrukciju elementu remontdarbus.

4.2. Administratīvā pārkāpuma procesu par saistošo noteikumu prasību pārkāpumiem veic Krāslavas novada pašvaldības policijas vai Krāslavas novada būvvaldes amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Krāslavas novada Administratīvā komisija.

Lēmumu par palīdzības piešķiršanu vai atteikumu piešķirt palīdzību attiecībā uz Krāslavas pilsētā, Kaplavas, Kastuļinas, Grāveru, Šķeltovas, Krāslavas pagastu administratīvajā teritorijā esošajiem īpašumiem pieņem Krāslavas novada pašvaldības izpilddirektors, Dagdas pilsētas un pagastu apvienības administratīvajā teritorijā esošajiem īpašumiem pieņem Dagdas pilsētas un pagastu apvienības vadītājs, pārējā novada teritorijā esošajiem īpašumiem pieņem attiecīgās pagasta pārvaldes vadītājs. Personai jāvēršas Krāslavas novada pašvaldībā vai attiecīgajā pagasta vai apvienības pārvaldē ar iesniegumu par atvieglojuma piešķiršanu.

4.3. Nav paredzētas papildus administratīvo procedūru izmaksas.

4.4. Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā ir Krāslavas novada pašvaldība.

5.2. Saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs Pašvaldībai pieejamos cilvēkresursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai sabiedrības viedokļa noskaidrošana notika no 2023. gada 28. marta līdz 2023. gada 14. aprīlim, sabiedrības viedokļi netika saņemti.

Viedokļus bija iespējams iesniegt Krāslavas novada pašvaldībā (adrese: Rīgas iela 51, Krāslava, LV-5601) personīgi vai pa pastu vai arī sūtīt elektroniski uz adresi dome@kraslava.lv.