12. aprīļa sēde

Kopsavilkums

 

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". (z.s. dok. nr.268) Balsojums: 64 par, 2 pret, 5 atturas.

— "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības". (z.s. dok. nr.283) Balsojums: 55 par, 4 pret, 5 atturas.

— "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību". (z.s. dok. nr.41, nr.287, nr.287a) Balsojums: 57 par, 6 pret, 4 atturas.

— "Par zvejniecību". (z.s. dok. nr.355) Balsojums: 69 par, 1 pret, 0 atturas.

— "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem". (z.s. dok. nr.356, nr.356a) Balsojums: 64 par, 0 pret, 3 atturas.

 

Saeima 2.lasījumā kā steidzamu pieņēma

likumprojektu:

— "Grozījums likumā "Par telekomunikācijām"". (r.s. dok. nr.1238, z.s. dok. nr.286) Balsojums: 55 par, 1 pret, 1 atturas.

 

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Reliģisko organizāciju likums". (z.s. dok. nr.256) Balsojums: 50 par, 1 pret, 8 atturas.

 

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumi nr.177 "Ārstniecības noteikumi". (r.s. dok. nr.844, z.s. dok. nr.284) Balsojums: 56 par, 1 pret, 1 atturas.

— Ministru kabineta 1995.gada 7.janvāra noteikumi nr.15 "Par grozījumiem Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumos nr.177 "Ārstniecības noteikumi"". (z.s. dok. nr.22, nr.284) Balsojums: 54 par, 0 pret, 5 atturas.

— "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā". ( z.s. dok. nr.175, nr.289) Balsojums: 64 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums". ( 1994.g. r.s. dok. nr.863, nr.863a, nr.370, nr.370a) Balsojums: 48 par, 2 pret, 6 atturas.

 

Saeima izskatīja patstāvīgos priekšlikumus:

— Lēmuma projekts "Par Unibankas privatizācijas pagaidu apturēšanu". (z.s. dok. nr.245, nr.401) Saeima nolēma, ka jautājums pēc būtības Saeimā nav apspriežams. Balsojums: 58 par, 12 pret, 2 atturas.

— Lēmuma projekts "Par lēmuma pieņemšanu valsts garantēto aizdevumu atmaksas termiņa pagarināšanā". (z.s. dok. nr.274) Balsojums: 59 par, 0 pret, 4 atturas.

— Lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas un Uzbekijas Republikas parlamentu atbalsta grupu". (z.s. dok. nr.304) Balsojums: 46 par, 1 pret, 7 atturas.

 

Saeima komisijām nodeva likumprojektu:

— "Par dzīvokļu īpašumu". (z.s. dok. nr.383, nr.383a) Nodots Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

 

Jautājumi un atbildes:

— Saeima noklausījās LR tieslietu ministra R.Apsīša atbildi uz deputātu A.Amerika, J.Urbanoviča, J.Jurkāna, I.Bukovska un L.Staša jautājumu par Notariāta likumu. (z.s. dok. nr.372, nr.372a)

— Saeima noklausījās LR tieslietu ministra R.Apsīša atbildi uz deputātu O.Kostandas. J.Zīgerista, I.Kušneres un A.Pētersona jautājumiem par Uzņēmumu reģistru, ierēdņu atlasi darbam Tieslietu ministrijā. (z.s. dok. nr.400, nr.400a)

— Saeima noklausījās LR Ministru prezidenta M.Gaiļa un LR tieslietu ministra R.Apsīša atbildes uz deputātu J.Rozentāla, M.Ā.Kalniņa, J.Kokina, G.Bērziņa un P.Putniņa jautājumiem par situāciju Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Valsts zemes dienestā, Zemesgrāmatu reģistrā un ar to saistītām problēmām zemes reformas gaitā. (z.s. dok. nr.393, nr.393a)

— Saeima noklausījās LR Labklājības ministrijas veselības valsts ministra P.Apiņa atbildi uz deputātu J.Kušneres, L.Laviņas, D.Stalta, A.Bartaševiča un A.Prēdeles jautājumiem par LR likuma "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēku audu un orgānu izmantošanu medicīnā". (z.s. dok. nr.391, nr.391a)

 

Saeima izskatīja lēmuma projektus par

amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu no amata:

— "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu". Saeima nolēma iecelt par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi Raimondu Grīniņu (61 par, 2 pret, 7 atturas), par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi Maiju Jansoni (59 par, 3 pret, 6 atturas), Par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi Albertu Kokinu (59 par, 5 pret, 5 atturas), par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi Arvīdu Nagli (65 par, 4 pret, 4 atturas), par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi Silviju Sēbriņu (60 par, 4 pret, 4 atturas), par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi Dzintru Sirotjuku (60 par, 3 pret, 4 atturas), par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi Allu Šilovu (56 par, 6 pret, 4 atturas), par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi Silviju Vasiļevsku (62 par, 6 pret, 5 atturas). (z.s. dok. nr.396)

— "Par Satversmes aizsardzības biroja direktora (L.Kamaldiņa) iecelšanu amatā". (z.s. dok. nr.405) Balsojums: 54 par, 27 pret.

 

Saeima noklausījās Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu A.Prēdeles, A.Grota, U.Lakševica, R.Milberga, J.Sinkas, M.Grīnblata, J.Straumes, V.Puriņas un A.Seiles pieprasījumu Ministru prezidentam M.Gailim par valsts pilnvarniekiem un nolēma virzīt to tālāk kā Saeimas pieprasījumu. (z.s. dok. nr.395, nr.395a) Balsojums: 68 par, 0 pret, 1 atturas.

 

Irīna Korņiļjeva, Saeimas ziņu dienests

 

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! 12.aprīļa sēdi paziņoju par atklātu. Iepriekšējā sēdē tika izskatīts likumprojekts "Reliģisko organizāciju likums" otrajā lasījumā. Lūdzu, atšķiriet šā likumprojekta 12.lappusi! Tika izskatīts pirmā lasījuma 11.pants, kas atbilst otrā lasījuma 8.pantam. Debates par šo pantu tika pabeigtas, bet par panta pieņemšanu kopumā nenobalsoja. Lūdzu tribīnē referentu Antonu Seikstu, kurš referē komisijas vārdā. "Latvijas ceļa" deputātu,. Vai jūs piekrītat procedūrai, ja mēs tagad balsotu par pantu kopumā?

A.Seiksts (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Procedūra pilnīgi pareizi noformulēta.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu klusāk! Lūdzu zvanu balsojumam! Lūdzu, dokumenta 12.lappusē balsosim par 8.panta redakciju kopumā ar tiem priekšlikumiem, kurus Saeima ir akceptējusi iepriekšējā sēdē! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 8. 8.panta redakcija ir pieņemta. Lūdzu tālāk!

A.Seiksts. Pēc vecās numerācijas 12.pants ir svītrots, jo mēs esam akceptējuši citu koncepciju, proti, nevis reģistrācijas atlikšana uz noteiktu laiku, bet tūlītēju reģistrāciju, nosakot pārreģistrēšanās termiņu tādu vai citādu. Šobrīd tas ir trīs gadi, tāpēc šis pants šajā redakcijā konceptuāli, ja tā var teikt, krīt ārā. Komisija iesaka svītrot, jo tas neatbilst tās koncepcijai.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes? No teiktā izriet, ka tas nebūtu balsojams, ja konceptuāli izriet no iepriekšējos pantus akceptētajiem priekšlikumiem. Lūdzu tālāk!

A.Seiksts. Otrā lasījuma sagatavotajā redakcijā 11.pants - "Reģistrācijas atteikums". Šajā pantā paredzēti tie gadījumi, kad var atteikt reģistrāciju, un kārtība, kādā tas notiek. Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikums - iestrādāt pantā normu, pēc kāda laika reģistrācijas atteikuma gadījumā var atkārtoti griezties pēc reģistrācijas. Priekšlikums pieņemts. Papildināts ar ceturto sadaļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 11.panta redakciju un par komisijas...

A.Seiksts. Tas ir tikai par Tautas saskaņas partijas priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Jā, pret komisijas atzinumu un priekšlikumu, pret šo priekšlikumu deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Seiksts. Deputātes Rugātes priekšlikums trešo punktu izteikt pirmā lasījuma redakcijā daļēji pieņemts. Šī deputātes Rugātes koncepcija ir gan šeit, gan 5.panta sestajā un 11.panta pirmajā sadaļā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu un komisijas redakciju ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Seiksts. Deputāta Grīnblata priekšlikums precizēt 3.punktu ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Vai pret 11.panta redakciju ir kādas iebildes, ko piedāvā komisija? Nav. Esam akceptējuši. Nākamais pants!

A.Seiksts. 14.pants pēc pirmā lasījuma un 12. — pēc otrā lasījuma - "Tieslietu ministra lēmuma pārsūdzēšana". Ir deputātes Rugātes priekšlikums saglabāt pirmā lasījuma redakciju, tas ir pieņemts. Tāpat ir pieņemts Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums aizstāt vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "tieslietu ministrs".

Sēdes vadītājs. Par 12.panta redakciju deputātiem ir kādas piezīmes vai piebildes? Nav. 12.pants pieņemts.

A.Seiksts. Otrā lasījuma 13.pants, projekta 13.pants - "Reliģisko organizāciju tiesības". Pie šī panta ir deputāta Lagzdiņa, deputātes Prēdeles un Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi. Deputāta Lagzdiņa priekšlikumu svītrot pirmo daļu, jo reliģiskajām organizācijām plašākas tiesības, komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes šeit? Nav. Tālāk!

A.Seiksts. Deputātes Prēdeles priekšlikums komisijā nav pieņemts. Ļoti īsi, ja atļauts, paris vārdos komentāru. Proti, būtība ir tā, ka tikai reģistrētajām reliģiskajām savienībām, baznīcām ir tiesības... Jā, runa, vārdu sakot, ir par tiesībām tikai reģistrētajām reliģiskajām organizācijām savās veidlapās un zīmogos lietot nosaukumus un simboliku. Komisija vadījās pēc tā praktiskā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Deputāt Seikst, vienu minūti paklusējiet, lūdzu! Lai deputāti iepazīstās ar šo pantu, jo zālē ir troksnis, visi apspriež šo pantu. Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Komisija vadījās pēc praktiskā stāvokļa, kāds šobrīd ir, ka ļoti bieži notiek patvaļīga reliģiskās simbolikas izmantošana dažādu saimniecisko organizāciju veidlapās un pat zīmogos. Varu minēt vienu piemēru. Nodibināta SIA "TIP un CO — vecticībnieki", par kuru nevienai no Latvijas valstī reģistrētajām vecticībnieku draudzēm nav nekādu ziņu, neviens nav devis akceptu, bet šī SIA ir nokļuvusi parādos Zemes bankai, un banka šobrīd, ne šobrīd, bet nesenā pagātnē, griežas pie vecticībnieku draudzēm ar prasību dzēst parādu, kaut gan es atkārtoju, nevienai no draudzēm nekāda sakara ar šo saimniecisko organizāciju nav bijis nekad. Ir arī citi gadījumi, kad mēģina izmantot gan muitas nodokļa atvieglojumus, gan citus paredzētos atvieglojumus likumdošanā bez reliģisko organizāciju ziņas. Bieži vien šādas simbolikas izmantošana novērš valsts institūciju uzmanību, un ar to diemžēl tiek spekulēts. Tāpēc mēs gribētu skaidri un gaiši pateikt, ka tikai reģistrētās organizācijas drīkst lietot šo simboliku.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par Aidas Prēdeles priekšlikumu. Lūdzu, Aida Prēdele, Kristīgo demokrātu savienība!

A.Prēdele (KDS). Es tomēr, cienījamie kolēģi, ļoti lūgtu nobalsot par šo manu priekšlikumu, jo, manuprāt, ja paliek šāda norma mūsu likumā, tādā gadījumā es to uzskatu par lielu demokrātijas pārkāpumu, jo Seiksta kunga minētie piemēri ir katras bankas problēma un beigu beigās noskaidrot, kas kurš ir, ir citu organizāciju pienākums, bet katram pilsonim, katrai pilsoņu grupai, kura jūtas, ka viņa ir piederīga pie kristīgās pasaules, ir tiesības izmantot savās veidlapās, savās vizītkartēs, savā kaut kādā personiskajā sarakstē kristīgo simboliku. Es, piemēram, zinu ļoti daudz mācītāju, kuri uz savām vizītkartēm ir uzlikuši gan Lutera rozi, gan krustu, gan arī cita veida simboliku, piemēram, Luterāņu federācijas simboliku, Pasaules baznīcu padomes simboliku, un es tur nesaskatu absolūti nekā nepareiza, katram kā pilsonim ir tādas tiesības, krusts pieder visiem, Lutera roze pieder visiem, un kristīgā simbolika pieder absolūti visiem kristīgajiem ļaudīm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt par šo priekšlikumu? Nav. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas īsu komentāru? Lūdzu!

A.Seiksts. Godātie kolēģi, runa ir tikai par zīmogiem un veidlapām, nevis par individuālā patēriņa, piedodiet par šādu teicienu, individuālās lietošanas zīmēm un simboliem. Veidlapās un zīmogos tomēr komisija paliek pie sava, tikai ar reliģisko organizāciju akceptu kāds drīkst tos lietot. Es atkārtoju, ir runa tikai par zīmogiem un oficiālajām veidlapām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāte Prēdele ierosina svītrot otro daļu. Un, proti, tikai reģistrētajām reliģiskajām organizācijām ir tiesības savās veidlapās un zīmogos lietot reliģiskos nosaukumus un simboliku. Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 27, atturas - 22. Deputātes Prēdeles priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Pēc Juridiskā biroja priekšlikuma Cilvēktiesību komisija parstrukturēja pantu un trešo un piekto daļu pārcēla uz citu pantu. Ceturtā daļa ir svītrota.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā kā mēs esam balsojuši par deputātes Prēdeles priekšlikumu un komisija šeit ir pārstrukturējusi 13.pantu, laikam nedaudz arī redakcionāli to izmainot, ir nepieciešamība balsot par 13.pantu komisijas redakcijā otrajā lasījumā. Lūdzu, balsojam par 13.panta redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 6, atturas - 8. 13.panta redakcija pieņemta.

A.Seiksts. Otrā lasījuma projekta 14.pantā ir ienākuši... Pants saucas - "Reliģisko organizāciju darbība". Ir ienācis Cilvēktiesību komisijas priekšlikums pārstrukturēt pantu, iekļaujot tajā 8.panta otro daļu un 14.panta daļas, kas reāli attiecas uz šo daļu. Par to mēs runājām jau iepriekšējā pantā. Pēc Juridiskā biroja priekšlikuma šīs daļas piekritība vairāk attiecas uz 14.pantu. Komisijā priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputāti, par 14.panta redakciju - "Reliģisko organizāciju darbība". Vai pret šo redakciju ir kādas iebildes deputātiem? Nav iebilžu. Līdz ar to 14.pants ir akceptēts. Tālāk!

A.Seiksts. Par otrā lasījuma projekta 15.pantu ir trīs priekšlikumi. Pants saucas - "Reliģisko organizāciju uzņēmējdarbība un saimnieciskā darbība". Ir Cilvēktiesību komisijas un Finansu ministrijas priekšlikumi. Divi Cilvēktiesības komisijas priekšlikumi un Finansu ministrijas priekšlikumi. Viņi visi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 15.panta redakciju,— "Reliģisko organizāciju uzņēmējdarbība un saimnieciskā darbība". Vai deputātiem ir kādas iebildes par tiem deputātu priekšlikumiem, kurus komisija ir pieņēmusi, un pret Finansu ministrijas priekšlikumiem. Nav iebilžu. Līdz ar to 15.pants ir akceptēts.

A.Seiksts. Pirmā lasījuma 18.pants - "Humānā palīdzība"— pēc deputāta Lagzdiņa, Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas un Finansu ministrijas priekšlikuma ir svītrots. Komisija piekrita, pieņēma šo priekšlikumu,jo pants tikai daļēji attiecas uz šo likumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Otrā lasījuma redakcijas 16.pants - "Reliģisko organizāciju īpašums". Ir deputātes Rugātes priekšlikums atjaunot 19.panta otrās daļas pirmā lasījuma redakciju. Šis priekšlikums ir pieņemts. Ministru kabineta priekšlikums otro daļu izslēgt, jo tā dublē citus likumus, nav pieņemts. Ļoti īsi gribu komentēt. Ar tām reliģiskajām savienībām, kuras Latvijā darbojas pēc saviem statūtiem, Satversmes un nolikumiem ilgu laiku, nav nekādu problēmu. Taču komisija uzskata, ka, veidojoties jaunām reliģiskām savienībām, šī redakcija ir jāpatur, lai nebūtu pārpratumu sakarā ar Latvijas Republikā esošā nekustamā un kustamā īpašuma juridisko likteni nākotnē. Komisija lūdz atbalstīt šo redakciju, šo punktu.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums trešo daļu papildināt ar normu, ka šo īpašumu aizliegts ieķīlāt, - ir pieņemts.

Nav pieņemts deputātes Rugātes priekšlikums - trešo daļu papildināt ar vārdiem "izņemot likumdošanā paredzētus gadījumus, kad uzņēmuma dibinātājs atbild ar visu savu īpašumu" nav pieņemts. Pirmkārt, tas nav pieņemts tāpēc, ka to tā vai tā regulē likums un, otrkārt, mēs gribējām, komisija gribēja tomēr akcentēt, ka dievnami kā tādi nav ieķīlājami. Komisija lūdz atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Rugāte piekrīt? Deputātes Rugātes nav zālē. Frakcijas deputātiem nav iebilžu pret šo komisijas priekšlikumu? Nav iebilžu. Un pārējie deputāti? Arī pārējie neiebilst. Līdz ar to akceptējam komisijas priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Un Cilvēktiesību komisijas priekšlikums - ceturto daļu svītrot, iekļaujot to otrajā daļā, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Tālāk!

A.Seiksts. 20. pants - "Reliģisko organizāciju..."

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Tātad pret 16. pantu kopumā deputātiem iebilžu nav, un līdz ar to mēs esam šo pantu akceptējuši. Tālāk!

A.Seiksts. Paldies! 20. pants - "Reliģisko organizāciju darbinieku sociālā apdrošināšana" ir svītrots, jo, komisijasprāt, šo problēmu regulē citi likumi un nav vajadzības to atkārtot šeit.

Sēdes vadītājs. Pret 20. panta svītrošanu deputātiem nav iebilžu? Nav. Akceptējam. Tālāk!

A.Seiksts. Paldies! 21. pants pirmā lasījuma redakcijā un 17. pants otrā lasījuma redakcijā. "Reliģisko organizāciju pašlikvidēšanās un reorganizācijas kārtība". Ir pieņemti Cilvēktiesību komisijas un Ministru kabineta priekšlikumi, kas, vārdu sakot, kas regulē pašlikvidēšanos un reorganizāciju. Cilvēktiesību komisijas priekšlikums ir papildināt likumu ar jaunu pantu, paredzot tajā normu, ka gadījumā, ja reliģiskā organizācija atjauno savu darbību, tai jāreģistrējas no jauna.

Deputāta Lagzdiņa priekšlikums ir pieņemts citā redakcijā. Ja atļauts, kolēģi, es nelasīšu, visiem ir redzams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, pabeidziet visus komentārus par šo pantu!

A.Seiksts. Ir pieņemts Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums un tāpat arī Ministru kabineta priekšlikums precizēt ceturtās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, par 17. pantu - "Reliģisko organizāciju pašlikvidēšanās un reorganizācijas kārtība". Vai ir kādas iebildes pret tiem deputātu priekšlikumiem, Ministru kabineta un, Cilvēktiesību komisijas priekšlikumiem, kurus atbildīgā komisija ir ņēmusi vērā vai daļēji ņēmusi vērā? Jums ir 17. panta redakcija. Vai pret šo redakciju ir kādas iebildes? Nav iebilžu. 17. pants pieņemts.

A.Seiksts. Otrā lasījuma 18. pants,— "Reliģisko organizāciju darbības izbeigšana". Te ir paredzēti tie gadījumi, kad reliģisko organziāciju darbību var izbeigt tiesas vai beztiesas ceļā. Pareizāk, runa ir par izbeigšanu tiesas ceļā. Ir pieņemts Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikums aizstāt vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "tieslietu ministrs", ir pieņemts deputātes Rugātes priekšlikums, nav pieņemts deputāta Grīnblata priekšlikums svītrot piektās daļas 1. punktu, kurā ir runa par to, ka tiesa var izbeigt reliģiskās organizācijas darbību, ja tā pieļauj šādus likumpārkāpumus... Deputāts Grīnblats lika priekšā svītrot daļu "sludina reliģiskās neiecietības vai naida idejas". Diemžēl komisija šiem priekšlikumiem nevarēja piekrist, jo daudzu , īpaši jauno, un šajā gadījumā es varētu teikt, ka tikai jauno, reliģisko organizāciju darbības praksē bieži vien šī naida kurināšana diemžēl ir sastopama.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu - 22. pants pirmā lasījumā, 18. pants otrajā lasījumā. Pret kādu no šiem priekšlikumiem ir kādas iebildes? Pret Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikumiem nav iebilžu? Nav. Par deputāta Grīnblata priekšlikumu, kuru komisija nav pieņēmusi... Vispirms, vai deputātam Grīnblatam vai frakcijas deputātiem ir iebildes? Nav. Deputātiem arī nav iebilžu? Nav. Pret deputātes Rugātes priekšlikumu un komisijas lēmumu deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to mēs 18. pantu - "Reliģisko organizāciju darbības izbeigšana" - esam akceptējuši. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. 19. pants otrā lasījuma projektā - "Reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanas sekas". Ir trīs priekšlikumi — Cilvēktiesību komisijas, deputātes Rugātes un Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi. Ja kolēģi atļauj, es nelasīšu, visi priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai par 19. panta priekšlikumiem un 19. panta redakciju - "Reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanas sekas" - komisijas piedāvātajā redakcijā ir iebildes? Visi priekšlikumi ir pieņemti, ko izvirzīja deputāti vai komisija. Iebilžu nav, līdz ar to 19. pantu esam akceptējuši.

A.Seiksts. Man ir... ja drīkst, priekšsēdētāja kungs, kolēģi, drīkst jautāt? Vai pārejas noteikumus otrajā lasījumā mēs neanalizējam vai analizējam?

Sēdes vadītājs. Nu, katrā ziņā mēs jūs uzklausām.

A.Seiksts. Mēs pārejas noteikumus iestrādājām tamdēļ un otrajā lasījumā ceļam priekšā, lai būtu skaidrāks likuma burts un gars, jo dažus pantus šie pārejas noteikumi komentē, bet pārejas noteikumi vēl pēc mūsu prakses un ruļļa trešajā lasījumā ir akceptējami, viņi noteikti tiks papildināti. Es nedomāju, ka šobrīd pārejas noteikumi būtu akceptējami, jo pie trešā lasījuma vēl var mainīties arī dažu pantu redakcija. Tāpēc komisija lūdz akceptēt otrajā lasījumā, balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā, un gatavosim trešajam.

Sēdes vadītājs. Esam pabeiguši izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Reliģisko organizāciju likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 8. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seiksts. Paldies, kolēģi, par balsojumu! Komisija lūdz priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 1. maijam.

Sēdes vadītājs. Pret šo iesniegšanas termiņu deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Godātie deputāti, mēs esam pabeiguši likumprojekta izsksatīšanu, kurš bija aizsākts iepriekšējā sēdē, tagad izskatām 12. aprīļa sēdes darba kārtību.

Vispirms Prezidijā ir iesniegti dažādi priekšlikumi par darba kārtību, par secību vispirms, un ļaujiet jums viņus nolasīt iesniegšanas secībā.

Un pirmais dokuments ir nr. 413 - Vides un sabiedrisko lietu komisija lūdz 1995. gada 12. aprīļa plenārsēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: izskatīt likumprojektu "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums", darba kārtības 46. punktu pēc likumprojekta "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" - darba kārtības punkts nr.38. Vai pret šo priekšlikumu deputātiem ir iebildes un kāds vēlas par to runāt? Iebilžu nav. Līdz ar to Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Nākamo priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Straume, Brūvers, Stalts, Velta Puriņa: "Ierosinām atlikt Saeimas 12. aprīļa sēdes darba kārtības 9. jautājuma "Par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā" izskatīšanu uz pavasara sesijas pirmo sēdi sakarā ar to, ka grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kuri nosaka SAB direktora iecelšanu, balsojot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, stājas spēkā tikai 25. aprīlī." Godātie deputāti, šis jautājums būtu jāizšķir tad, kad mēs sākam to izskatīt, bet es domāju, līdzko deputāti ir iesnieguši un mēs te izskatām visu darba kārtību, un lai būtu arī pilns priekšstats jau pašā sākumā par mūsu darbu, es ierosinu šo jautājumu izskatīt tūlīt pie darba kārtības, un šajā sakarā arī iesniegts priekšlikums, kuru iesniedz desmit deputāti: "Ierosinām balsot par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Deputāti Straume, Grīnblats, Pētersons, Panteļējevs, Grīgs, Indulis Bērziņš, Inkēns, Lībane, Bunkšs, Zvaigzne." (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tas noņem to iepriekšējo!") Līdz ar to, godātie deputāti, lielākā daļa no pirmā dokumenta iesniedzējiem ir parakstījušies uz otrā, bet ir daži deputāti, kuri nav to izdarījuši. Līdz ar to sēdes vadītājam acīmredzot vajadzētu jums likt priekšā šo jautājumu atstāt dienas kārtībā un par pašu tā izskatīšanas procedūru tad arī lemt un, ja deputāti uzskatīs, ka tomēr pēc 25. aprīļa šis jautājums izskatāms, arī šis priekšlikums tiks balsots, ja deputāti uzstās uz to. Tāpēc pagaidām, kad mēs izskatām jautājumu izskatīšanas secību vai kāda jautājuma izslēgšanu no darba kārtības, mēs šo jautājumu par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu neizskatām.

Nākamais. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimas 1995.gada 12.aprīļa sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un darba kārtībā iekļauto likumprojektu "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" izskatīt pēc VII sadaļas "Saeimas 16.marta sēdes darba kārtībā iekļautie neizskatītie jautājumi" likumprojekta "Par to bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības". 10 deputāti. Atļaujiet nenolasīt uzvārdus. Vai nav iebilžu deputātiem? Nav.

Ir arī citi priekšlikumi. Deputāts Jānis Lagzdiņš komisijas vārdā ierosina Saeimas Prezidijam sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 26.aprīlī pulksten 14.00 "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", bet atļaujiet tad Prezidijam sēdes laikā to izskatīt, un tad sēdes noslēguma daļā kopā lemsim kā vienmēr, kurā laikā tas izdevīgāk būtu, jo Prezidijs, kā jūs zināt, vienmēr atbalsta ārkārtas sēdes, ja to pieprasa komisijas.

Vai visi priekšlikumi ir izskatīti par darba kārtību?

 

Līdz ar to sākam izskatīt darba kārtību. Pirmais ir Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Par dzīvokļu īpašumu". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nekad nav atteikusies izskatīt un sagatavot Saeimā iesniegtos likumprojektus. Mēs esam vadījuši dzīvokļu privatizācijas likumprojekta sagatavošanu, medību likumprojekta, likumprojekta par pieminekļu aizsardzību un daudzu citu tādu likumprojektu sagatavošanu, kuri absolūti neietilpst mūsu komisijas kompetencē. Mēs esam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet likumprojekts "Par dzīvokļu īpašumu" ir klasisks privāto tiesību jautājums, un mūsu komisija kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir publisko tiesību komisija. Citās valstīs tā sauc šo komisiju, tādēļ es lūdzu tomēr nenodot mums kā atbildīgajai komisijai šo likumprojektu un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir otrā vai trešā komisija, kas atbild par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Šis ir tas pats jautājums, kuru pieminēja, bet tam būtu papildinājumi, un tos es varbūt nolasīšu, jo tas saistīts ar zemes sadali arī. Tas nozīmē - laukos, pilsētās un lielpilsētu nomalēs. Par māju, dzīvokļu un zemes privatizācijas jautājumu. Un nepieciešami papildu līdzekļi zemes reformas realizēšanai. Iepazīstoties ar Latvijas Republikas ekonomikas ministra Jāņa Zvanītāja ziņojumu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, jāsecina, ka privatizācijas lēnā gaita, sevišķi lauku rajonos, ir saistīta ar līdzekļu trūkumu zemes iemērīšanas darbiem, lai realizētu zemes reformu, īpašnieku tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem. Potenciālie zemes īpašnieki, kas vēlas izpirkt zemi par sertifikātiem, nevar to izdarīt, jo Valsts zemes dienesta noteiktie mērniecības darbu izcenojumi ir tik augsti, ka pilsoņi, ir sevišķi laukos, nav spējīgi apmaksāt šos darbus. Savukārt bijušo īpašnieku zemes tiesību atjaunošanai un zemes iemērīšanai atvēlētie budžeta līdzekļi ir tik nelieli, ka ir gadījumi, kad vienā pagastā pietiek tikai viena īpašnieka zemes iemērīšanai, ja, piemēram, šis īpašums sastāv no vairākiem desmitiem hektāru. Pārējiem atliek gaidīt rindā uz nākamo gadu vai pašiem par saviem līdzekļiem to izdarīt, apmaksāt mērniekam viņa darbu. Tāds stāvoklis ir Cēsīs, Gulbenē, Ogrē, Limbažos, Valmierā un daudzos citos rajonos. Sakarā ar iepriekš minēto lielas grūtības lauku rajonos rada arī dzīvokļu un māju privatizācija, jo šīs privatizācijas process bez zemes privatizācijas un zemes īpašuma nostiprināšanas nevar notikt. Zemes mērīšanas darbu lēnā norise naudas trūkuma dēļ ir pamats visa privatizācijas procesa kavēšanai, tāpēc ar privatizācijas sertifikātiem pašreiz faktiski nav iespējāms šo darbu veidot. Valsts vērtspapīru tirgū ir ļoti zema cena tiem. Lai izkļūtu no šī stāvokļa, būtu nepieciešams ierosināt un izdarīt grozījumus 1995. gada valsts budžetā, lai zemes reformai, sevišķi mērniecības darbiem, tiktu palielināta budžeta līdzekļu piešķiršana. Ja šāds risinājums netiktu akceptēts, līdzekļi jāiedala no valsts rezerves fondiem, Finansu ministrijas vai Ministru kabineta līdzekļiem. Pretējā gadījumā ekonomiskās stagnācijas periods var ieilgt. Mums cita ceļa pašreiz nav. Ja mēs nevaram no valsts dabūt, varbūt mēs varam arī izlīdzināšanas fondā šo lietu nokārtot, bet, kā jūs redzat, zemes un māju privatizācija ir tik cieši kopā saistīta, ka mēs nevaram vienu no otras atdalīt. Es ceru, ka mēs varēsim šo nākamo papildinājumu, ko Lagzdiņa kungs jau minēja, izdarīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs apspriežam Saeimas Prezidija atzinumu par nodošanu komisijām. Deputāts Žīgurs runāja par pašu likumprojektu. Lūdzu to darīt, pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā apspriežot likumprojektus!

Tagad vārds Aivaram Endziņam - Juridiskās komisijas priekšsēdētājam.

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es lūdzu šo likumprojektu nodot kā atbildīgajai komisijai Juridiskajai komisijai, par cik tas ir privāto tiesību jautājums. Tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija paliktu kā otra komisija, ja citas komisijas neizsaka savu vēlmi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai citu priekšlikumu nav, lūdzu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj iesniegto likumprojektu "Par dzīvokļu īpašumu" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Tālāk ziņojums "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Grotam". Irēna Folkmane - sekretāra biedre, lūdzu!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Prezidijs savā sēdē izskatīja deputāta Andra Grota iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu laikā no 1995.gada 25.aprīļa līdz 18.maijam". Saskaņā ar Kārtības ruļļa 8.panta 1.punktu, kurš paredz, ka deputāts drīkst nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk kā vienu nedēļu, iepriekš par to paziņojot Prezidijam un pieprasot neatmaksātu atvaļinājumu, Prezidijs nolēma piešķirt deputātam Grotam neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 25.aprīļā līdz 1.maijam. Atbilstoši minētā panta 3.punktam, kurš paredz, ka tādā pašā kārtībā izlemjami iesniegumi par atvaļinājuma pagarināšanu, Prezidijs nolēma pagarināt deputātam Grotam atvaļinājumu līdz 1995.gada 7.maijam. Sakarā ar Bostonas draudžu ielūgumu Prezidijs nolēma attaisnot deputāta Grota prombūtni Saeimas sēžu laikā no 1995. gada 7.maija līdz 18.maijam.

Sēdes vadītājs. Par atvaļinājuma piešķiršanu un pagarināšanu, lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 65 - par, 2 - pret, 1 - atturas. Atvaļinājums piešķirts un pēc tam arī pagarināts.

Godātie deputāti! Izskatot atvaļinājumu lietas Prezidijā, mēs kārtējo reizi nonācām pie mūsu Kārtības ruļļa varbūt nepilnībām, un es lūdzu uzmanību. Varbūt Juridiskajai komisijai būtu iespējams, izskatot citus priekšlikumus un citas problēmas par Saeimas Kārtības ruļļa pilnveidošanu, izskatīt arī atvaļinājumu lietas, jo situācija ir tāda, ka tātad deputātam Grotam mēs esam akceptējuši, bet ir jāsaprot tā, ka pirmo nedēļu deputāts Grots ir izprasījis un viņš saņem neapmaksātu atvaļinājumu, otrā nedēļa tiek pagarināta un viņš saņem neapmaksātu atvaļinājumu, pēc tam trešo nedēļu Prezidijs attaisno prombūtni, un deputāts saņem pilnu atalgojumu. ("No zāles deputāts A.Endziņš: "Uz kāda pamata attaisno?") Līdz ar to ir pamats attaisnot, deputāt Endziņ, jo deputātiem ir dažādas vajadzības, viņi par tām raksta, pamato un tā tālāk. Bet pretruna, protams, rodas, apspriežot šo jautājumu, un tas var vedināt deputātus — un tā tas arī notiek, deputātus — uz tādu rīcību, ka faktiski jau nevajadzētu pieprasīt atvaļinājumu, vajadzētu pieprasīt attaisnot prombūtni, un tad tā lieta ir pavisam citādāka. Tas, protams, rada problēmas, ja mēs salīdzinām tos argumentus, kurus iesniedz deputāti ar savu lūgumu attaisnot prombūtni. Diemžēl precīzi Prezidijs to izlemt nevar, jo tādu kritēriju nav, un tāpēc vienīgais lūgums ir deputātiem pēc iespējas plašāk argumentēt savas vajadzības tad, kad viņi grib būt prom no Saeimas darba un pildīt citus pienākumus vai citas vajadzības, kuras, dabiski, rodas.

 

Tagad deputātu jautājumi un atbildes. Latvijas Republikas tieslietu ministra Apsīša atbilde uz Saeimas deputātu Amerika, Urbanoviča, Jurkāna, Bukovska un Staša jautājumu par Notariāta likumu. Lūdzu! Tieslietu ministrs Romāns Apsītis.

R.Apsītis (tieslietu ministrs). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Esmu iesniedzis rakstveida atbildi uz iesniegto deputātu jautājumu, tāpēc es uzskatu, ka man nevajadzētu šo atbildi nolasīt, jo atbilde ir pavairota un izsniegta visiem deputātiem. Tas ir dokuments nr. 372a. Es tikai, papildinot zināmā mērā šo atbildi, gribu sniegt dažus komentārus par atsevišķiem jautājumiem vai jautājumu daļām, ja šī rakstveida atbilde nevarētu varbūt pilnā mērā deputātus, galvenokārt jau šo jautājumu autorus, apmierināt.

Pirmkārt. Šajā jautājumā ir norādīts, ka tieslietu ministrs ir apstiprinājis civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumus, kā autori izsakās, tiesa, ar atpakaļejošu datumu. Jā, es gribu teikt, ka zināmā mērā šeit jautājuma autoriem ir zināma taisnība, jo es skaidri atceros, ka es parakstīju šo dokumentu ša gada 8.februārī. Šā gada! Tātad 1995.gada 8.februārī. Taču dokumentā ir norādīts 1994.gada 8.februāris. Es to izskaidroju ar savu neuzmanību, un tā ir mana vaina - zināmā mērā paviršība, jo laikam es vēl februāra sākumā biju atradies diezgan lielā aizvadītā 1994.gada ietekmē. Un tāpat laikam šajā ietekmē ir atradies arī kolēģis - finansu ministrs Andris Piebalgs, kas dažas dienas vēlāk - 13.februārī arī parakstīja šo dokumentu. Bez šaubām, to man vajadzēja ievērot, jo varēja kļūdīties šā dokumenta sagatavotāji, bet diemžēl esmu kļūdījies arī es. Tas pirmkārt.

Otrkārt. Jautājumos ir teikts, it kā šī apdrošīnāšanas sabiedrība "Rīga" ar nosaukumu "Rīgas apdrošināšanas sabiedrība" ir iepriekš minēto noteikumu projekta autore un līdz ar to it kā Tieslietu ministrijā izstrādātie noteikumi varētu būt izstrādāti šīs apdrošināšanas sabiedrības interesēs. Es gribu teikt, ka tas neatbilst patiesībai. Jo Tieslietu ministrija ir meklējusi kontaktus arī ar citām apdrošināšanas sabiedrībām, bet bija zināma gatavība izteikta no šīs Rīgas apdrošināšanas sabiedrības, un tādā veidā šī sadarbība ir sākusies.

Treškārt. Ir jautāts, vai šie noteikumi ir izstrādāti šīs sabiedrības interesēs, vai arī iedzīvotāju interesēs. Es gribētu teikt, ka, bez šaubām, ministrija ir centusies šos noteikumus izstrādāt iedzīvotāju interesēs. Jo šie noteikumi ir izstrādāti, balstoties galvenokārt uz diviem likumiem. Pirmkārt, balstoties uz likumu "Par apdrošināšanu", un, otrkārt, balstoties uz likumu, kas tika pieņemts vēl Augstākās padomes darbības laikā, ar nosaukumu "Notariāta likums". Likumi tiek izstrādāti iedzīvotāju interesēs, ne jau kādas noteiktas firmas vai kādas noteiktas ministrijas interesēs. Tieslietu ministrijai nav bijis tāda nolūka izstrādāt kaut kādos savtīgos nolūkos šos noteikumus.

Un, ceturtkārt, es gribētu akcentēt tādu domu, ka šie noteikumi, tāpat kā jebkurš tiesību akts, vai tas būtu likums vai likuma pamatots akts, nav nekāda dogma. Šīs tiesību normas tiek praksē pārbaudītas. Un, ja Tieslietu ministrijai radīsies pārliecība, ka ir nepieciešams grozīt vienu vai otru normu, tad tas, bez šaubām, arī tiks izdarīts. Tas ir viss, ko es gribēju teikt papildus iesniegtajai rakstveida atbildei. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iesniegti kādi lūgumi par debatēm? Nav. Līdz ar to esam izskatījuši šo jautājumu.

Nākamais - Latvijas Republikas tieslietu ministra Apsīša atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Zīgerista, Kušneres un Pētersona jautājumiem par Uzņēmumu reģistra ierēdņu atlasi darbam Tieslietu ministrijā. Romāns Apsītis - tieslietu ministrs. Lūdzu!

R.Apsītis (tieslietu ministrs). Godātā Saeima! Esmu sagatavojis arī uz šo jautājumu, pareizāk sakot, uz jautājumu kopu rakstveida atbildi, ko Tieslietu ministrija ir iesniegusi vakardien Saeimai. Saeimas kancelejā šis dokuments ir pavairots un iesniegts deputātiem ar nr.400a. Kā redzams, atbilde ir visai plaša, bet arī jautājumu bija daudz. Un teikšu atklāti, ka jautājumi nebija īpaši viegli. Tie prasīja iedziļināšanos šajā problēmā, kas pēdējā laikā ir atkal kļuvusi ļoti aktuāla Tieslietu ministrijā un, es gribētu teikt, pat visā Latvijas Republikā. Es, tāpat, kā atbildot uz iepriekšējo jautājumu, atkal nepakavēšos sīkāk pie mūsu sagatavotās atbildes, tikai varbūt neliels komentārs par šo lietu. Mēs Tieslietu ministrijā gribam sakārtot jautājumus, visas tās attiecības, kas saistās ar Uzņēmumu reģistra darbu. Mēs visi Latvijā esam bijuši liecinieki, ka jau kopš brīža, kamēr pastāv Uzņēmumu reģistrs, vienmēr ir tautā bijusi neapmierinātība ar šīs institūcijas darbu. Jā, un būtībā Uzņēmumu reģistra darbs nav uzlabots vēl līdz pat šai dienai. Mēs cenšamies to darīt. Vienlaikus ar šo darbu mēs gribam arī panākt, lai Uzņēmumu reģistrā strādātu aktīvi, radoši cilvēki, tie, kas pārzina savu lietu un kas varētu šeit kārtību ieviest. Tagad, gatavojoties šai atbildei, un ne tikai tāpēc, bet arī vispār pēdējā laikā mēs esam centušies iedziļināties Uzņēmumu reģistra darbības vēsturē. Es personiski esmu pārskatījis turpat vai trīs gadus vecas avīzes. Galvenokārt tie ir trīs preses izdevumi — toreizējais preses izdevums "Latvijas Jaunatne", avīzes "Diena" un "Rīgas Balss". Protams, ir arī vēl citas avīzes, bet šajās trijās, mūsuprāt, visvairāk šie notikumi tika atspoguļoti turpat vai pirms trim gadiem, 1992.gada maija mēnesī. Un, ziniet, būtībā tie paši jautājumi, tās pašas problēmas un apmēram tādi pati toreizējās Tieslietu ministrijas vadības nostāja, kāda ir pašlaik. Es gribētu minēt tikai vienu tādu secinājumu, kas tika izdarīts tolaik. Un būtībā pie šāda secinājuma mēs esam nonākuši arī šobrīd. Toreizējais tieslietu ministrs, tas ir, Skudras kungs, izsakās presē, piemēram, 22.maijā 1992.gadā, citēju: "Visa šī jezga ir ministrijas jautājums. Tajā galvenais ir nevis personiskas attiecības, bet gan valsts intereses." Kādā citā vietā viņš izsakās, ka "...nav iespējams ilgāk paciest stāvokli, ka būtībā funkciju, kas ir jāizpilda valsts institūcijai, veic privātfirma". Šajā sakarā es gribētu atgādināt, ka ir mums likums "Par Uzņēmumu reģistru", kas pieņemts 1990.gadā ar vēlākiem grozījumiem un papildinājumiem, un šajā likumā ir norādīts, ka Uzņēmumu reģistrs veic četras galvenās funkcijas un ceturtā no tām, es citēju likumu, "ir informācijas izsniegšana par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)". Mēs gribam, lai valsts institūcija šo funkciju veiktu. Tas nav izdevies. Nav izdevies vairāku gadu garumā. Kā es rakstu, kā mēs šeit norādām atbildēs, mēs uzskatām, ka ministrijā tomēr ir cilvēki, kas varētu panākt, lai Uzņēmumu reģistrs konkrētāk veiktu šo uzdevumu.

Tajā pašā laikā šie jautājumi lielā mērā skar arī Tieslietu ministrijas ierēdņu komplektēšanas jautājumus, ierēdņu komplektēšanas politiku. Šajā rakstveida atbildē mēs esam diezgan daudz vietas atvēlējuši, lai atbildētu uz šiem jautājumiem. Un es gribētu teikt pavisam atklāti, ka mēs veicam diezgan lielu pētniecības darbu un šis darbs joprojām vēl nav pabeigts. Punkts šai lietai nav pielikts. Pašlaik, lielās līnijās runājot, nav juridiska iegansta, lai mēs, teiksim, uzskatītu valsts sekretāra vietnieci Ināru Vaivodi aiz politiskiem motīviem vai, teiksim, tīri tādiem rakstura vai darbam atbilstošiem motīviem par nepiemērotu darbinieci. Tāpat arī Rihards Zolotovs. Šeit gandrīz ir izstāstīti viņu galvenie biogrāfiskie dati mūsu atbildē. Tajā pašā laikā es kā tieslietu ministrs apzinos, ka mēs esam akcentējuši galvenokārt juridisko korektumu un juridisko pusi. Bet, būdams zināmā mērā arī politisks darbinieks, un tā tas ir, ka ministri ir politiski darbinieki, ne valsts ierēdņi, es ar visu nopietnību apzinos, ka mēs nedrīkstam aiz šā juridiskā korektuma pazaudēt mūsu politisko interesi, lai Latvijas Republikas valsts iestādēs, arī valdībā, arī visās ministrijās, protams, arī Tieslietu ministrijā, strādātu ne tikai no juridiskā viedokļa nevainojami cilvēki, bet lai tie būtu cilvēki, kas ir lojāli arī uzticīgi Latvijas Republikai. Jūs, lasot šo atbildi, ievērojāt, ka mēs tīšām esam citējuši, pilnīgi devuši solījuma tekstu, tas ir solījums, ko, stājoties darbā, dod valsts ierēdnis savai valstij. Un tur viņš parakstās arī par to, ka viņš būs uzticīgs, viņš apņemas būt uzticīgs Latvijas Republikai. Ar parakstu tas ir apliecināts. Bet mums jau ir pieredze šeit, Saeimā. Mēs atceramies šo "piecīšu", "četrīšu" lietu. Paraksts gan bija, bet tomēr pastāv šīs aizdomas. Mēs esam jau saistījušies ar attiecīgajām drošības iestādēm. Ne visas atbildes ir saņemtas. Ir saņemta atbilde, piemēram, no Pilsonības un imigrācijas departamenta Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, kurā ir norādīts, ka, lūk, 1992.gadā, piemēram, Zolotova kungs ir reģistrējies kā pilsonis, balstoties uz tādiem un tādiem dokumentiem. Tomēr arī šis departaments norāda, ka joprojām viņa lieta un vēl dažu citu lietas tiek pētītas. Tā ka atkārtoju vēlreiz - mēs ļoti nopietni izturamies pret šo lietu. Un, ja tiks pierādīts pretējais, tad, bez šaubām, tiks izdarīti arī attiecīgi organizatoriski secinājumi un tiks sagaidīta arī rīcība no Tieslietu ministrijas puses. Tas ir mans neliels papildu komentārs šai diezgan plašajai, izvērstajai atbildei uz deputātu jautājumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai nav iesniegti lūgumi par debatēm? Viens deputāts nevar pieteikties debatēs. Ir jābūt desmit deputātu iesniegumam par to, ka deputāti vēlas debatēt pēc jautājuma saņemšanas, un Saeima lemj. Tāda iesnieguma nav. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un tieslietu ministra Apsīša atbilde uz Saeimas deputātu Rozentāla, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Kokina, Gundara Bērziņa un Putniņa jautājumiem par situāciju Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Valsts zemes dienestā, Zemesgrāmatu reģistrā un ar to saistītām problēmām zemes reformas laikā. Romāns Apsītis - tieslietu ministrs. Lūdzu!

R.Apsītis (tieslietu ministrs). Godātā Saeima, Ministru prezidents ir uzticējis man atbildēt arī uz šo jautājumu.

Mēs atbildi rakstveidā iesniedzām Saeimai vakardien, 11. aprīlī. Atbilde ir pavairota, izsniegta katram deputātam, tas ir dokuments nr. 393 a. Šī atbilde atšķirībā no divām iepriekšējām atbildēm nav tik izvērsta, tā ir lakoniskāka, mūsuprāt, konkrēta, un šai atbildei ir pievienoti arī daži pielikumi. Arī tie ir pavairoti un atrodas jūsu rīcībā.

Es kā tieslietu ministrs varu pilnīgi pievienoties šai atbildei un paskaidrot, ka Tieslietu ministrija pati ir apzinājusies jau pirms šā jautājuma iesniegšanas, ka būtībā tas ir vesels jautājumu komplekss, kas saistās ar mūsu zemes reformas īstenošanu gan pilsētās, gan arī laukos. Es personiski krāju kopijas no tiem preses izdevumiem, avīžu rakstus, kuros tiek pieminēts arhīva darbs, zemes dienesta darbs, kā arī Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu daļas darbs Tiesu departamenta ietvaros. Jā, stāvoklis ir slikts, es gribētu teikt, un pēdējā laikā ir arī interesanta sakritība. Īsi pirms šī jautājuma saņemšanas mēs arī esam izrādījuši zināmas aktivitātes un, varētu teikt, paralēli to darījusi ir arī Saeima, it sevišķi Saeimas Tautsaimniecības komisija, ko vada Zaščerinska kungs.

Atbildē ir pateikts, ka ir iezīmējušies divi darbības varianti, kā mums rīkoties. Pirmā varianta autore ir Arhīvu ģenerāldirekcija un Latvijas Valsts vēstures arhīvs, un pielikumā jūs redzat viņu izstrādāto rīcības plānu. Mēs Tieslietu ministrijā uzskatām, un tas ir pateikts arī šajā atbildē, ka šis pirmais variants mūsu uztverē ir grūti realizējams. Pirmkārt, tāpēc, ka tas tik tiešām saistās ar bažām, ka var tikt atteikta individuālo pieteikumu pieņemšana, jo arhīvs ir iecerējis, tā sakot, realizēt šo plānu sadarbībā ar zemes komisijām. Mums tas liekas visai dīvaini un maz pieņemami. Bez tam pēc mūsu aprēķiniem tas prasīs arī visai prāvus papildlīdzekļus. Mēs uzskatām, ka reālāks būtu tas rīcības plāns, ko ir ierosinājusi iepriekš minētā Saeimas pastāvīgā komisija un kur arī Tieslietu ministrijai ir ierādīta sava vieta un loma, kaut gan arī te, bez šaubām, vēl pašlaik, ja mēs piekristu šim rīcības plānam, es nevaru atbildēt uz visiem apakšjautājumiem. Piemēram, ir vajadzīgs papildināt štatus. Kur ņemt līdzekļus? Kur ņemt papildu līdzekļus budžetā? Tas nav tā tik viegli, ka mēs ierakstām un sakām, nu, labi, iecelsim šos cilvēkus, lai viņi strādā. Bet kur mēs ņemsim naudu? Par to mums ir jādomā. Pašlaik abi varianti tiek analizēti, un tuvākajā laikā mēs izšķirsimies par to, kā mums konkrēti rīkoties. Vienlaikus es varu apliecināt kā tieslietu ministrs, ka tik tiešām sadarbībai starp tām četrām institūcijām, kas ir minētas šajā jautājumā, proti, sadarbībai starp Latvijas Valsts vēstures arhīvu, Zemesgrāmatu daļu, Valsts zemes dienestu un Tieslietu ministriju kopumā, ir jābūt ciešākai un darbs ir jāveic aktīvāk. Tas ir mans komentārs pie atbildes. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Desmit deputāti - Rozentāls, Lakševics, Tomiņš, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Kokins, Oskars Grīgs, Voldemārs Novakšānovs, Gunārs Resnais, Pauls Putniņš, Aida Prēdele - saskaņā ar Kārtības ruļļa 123. panta otro daļu lūdz atklāt debates. Viens runā "par", viens - "pret", un Saeima balso par šo priekšlikumu. Jānis Rozentāls... es atvainojos, Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība!

A.Rozentāls (LZS). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir ārkārtīgi aktuāls tāpēc, ka šogad beidzas iespējamais termiņš, līdz kuram var iesniegt pieprasījumus uz īpašumiem, uz zemi, un arhīva izziņa, kura šeit varbūt nav pievienota, bet tikšanās ar arhīva ļaudīm un viņu izziņa liecina par to, ka viņi nespēj realizēt nepieciešamo izziņu izsniegšanu šogad, strādājot tādos tempos. Un tāpēc jautājums ir vairāk nekā aktuāls, un Saeimai būtu jāpievēršas šā jautājuma risināšanai, lai mēs varētu būt lietas kursā, ko darīt tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu atklāt debates! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 23, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais - Latvijas Republikas Labklājības ministrijas veselības valsts ministra Apiņa atbilde uz Saeimas deputātu Kušneres, Laviņas, Stalta, Bartaševiča un Prēdeles jautājumiem par Latvijas Republikas likuma "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēku audu un orgānu izmantošanu medicīnā" darbību. Lūdzu!

P.Apinis (Labklājības ministrijas veselības valsts ministrs). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ļaujiet man atbildēt uz jautājumiem, kas man ir uzdoti par miruša cilvēka aizsardzību.

Tātad no 1994. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 1. janvārim Latvijas nefroķirurģijas centrā ir veiktas 45 nieru transplantācijas operācijas, aizpagājušogad ir veiktas arī divas aizkuņģa dziedzera pārstādīšanas operācijas. Cita veida transplantācijas Latvijā nenotiek.

Tālāk. Balstoties uz Labklājības ministrijas Veselības departamenta pavēli nr. 12 1993. gadā un rīkojumu nr. 17 1994. gada janvārī, nieru transplantācijas atļauts veikt tikai Paula Stradiņa valsts klīniskās slimnīcas nefroķirurģijas centrā. Saskaņā ar minētajiem dokumentiem kaula fascīta cīpslu un citu eksplanāciju atļauts veikt Traumatoloģijas institūta audu konservācijas laboratorijā, bet radzenes transplantāciju - Republikas acu mikroķirurģijas centrā.

1995. gadā finansiālu apsvērumu dēļ ir paredzēts veikt tikai 40 nieru transplantācijas operācijas un 135 slimniekiem, kam būtu nepieciešama nieru transplantācija, uzturēt dzīvību, un tas ir pārsvarā ar hemodialīzes palīdzību. Un tam visam ir paredzēti šogad 800 tūkstoši latu. Visa finansēšana ir paredzēta no valsts līdzekļiem, no valsts budžeta. Šī finansēšana, bez šaubām, ir nepietiekama, bet, nu, tā ir attiecībā uz gandrīz visu, kas ir medicīnā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātu iesniegumi par debatēm ir? Nav. Paldies, jautājums izskatīts!

Ir iesniegti jautājumi. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nolasīt!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Jautājums finansu ministram Andrim Piebalgam. Finansu ministrijā ir sagatavots likumprojekts "Par nodokļu maksātāju reģistru". Tā 9. panta 3. punkts nosaka, ka Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs reģistrētajām personām piešķirtais kods ir identisks Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistra kodam. Tas rada iemeslu domāt, ka nevis Tieslietu ministrijā jau esošais reģistrēto personu kods tiks izmantots Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistra izveidošanai, bet gan Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļa maksātāja kods noteiks to, kādam jābūt Tieslietu ministrijas reģistra kodam. Tādu secinājumu var izdarīt arī no jau pieņemtā likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 2. panta, kurā sacīts, ka, citēju: "līdz īpaša likuma pieņemšanai par nodokļu maksātāju reģistru nodokļu maksātāju reģistrācijas koda vietā tiek lietots uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) piešķirtais Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra numurs."

Ja uzņēmumi Tieslietu ministrijas Uzņēmumu reģistrā tiks pārreģistrēti ar jaunu kodu, tad zudīs iespēja operatīvi izmantot pēdējo piecu gadu laikā uzkrāto informāciju par uzņēmumu iepriekšējo darbību un saistībām. Koda nomaiņa nozīmētu arī lielus un nevajadzīgus izdevumus citām valsts struktūrām, kam būtu jāpārkārto esošās informatīvās sistēmas un jāizdod jauni dokumenti. Paredzētā kodu sistēma nav pietiekoši efektīva arī tāpēc, ka atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. panta 3. punktam "fiziskajām un juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir pienākums reģistrēties vietējā nodokļu administrācijas institūcijā." Bet pēc Iedzīvotāju reģistra datiem vairāk nekā 10 procenti iedzīvotāju gadā maina dzīvesvietu.

Pirmais: kas turpmāk notiks ar Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs esošo informāciju pēc tās izmantošanas par Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistra datu bāzi? Kādā pakļautībā un kā tā tiks glabāta?

Otrais: vai nodokļu maksātāju reģistra izveidošana, īpaši projekta 13. pantā paredzētā informācijas kofidencionalitāte, un faktiskās attiecības starp nodokļu maksātāju reģistru un citām valsts iestādēm tomēr nenovedīs pie informācijas koncentrācijas vienās rokās, kas neļaus kontrolēt tās atbilstību patiesībai? Kāpēc projekta 12. pantā nav precīzi noteikts, kādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt no nodokļu maksātāja.

Trešais jautājums: vai projekta 15. pantā minētās Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka tiesības izslēgt nodokļu maksātāju no nodokļu maksātāju reģistra pamatojas tikai uz 10. panta 2. punktā paredzētajiem gadījumiem? Ja ir domāti arī citi gadījumi, tad tie ir jānorāda šajā likumā. Vai 15. pants nepieļauj Valsts ieņēmumu dienesta priekšniekam izslēgt no nodokļu maksātāju reģistra tādus nodokļu maksātājus, kuru uzņēmējdarbība faktiski turpinās?

Uzskatām, ka, ņemot vērā iepriekš minētās pretrunas un neskaidrības un to, ka nodokļu iekasēšanas politika ir viens no valsts saimnieciskās politikas stūrakmeņiem, nav pieļaujams, ka Ministru kabinets šo likumu pieņemtu Satversmes 81. panta kārtībā, bez apspriešanas un izvērtēšanas Saeimā."

Parakstījuši Saeimas deputāti Māris Grīnblats, Jānis Straume, Olafs Brūvers, Velta Puriņa un Jānis Kokins.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots finansu ministram Andrim Piebalgam. Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane. Nākamais jautājums - Latvijas Repbulikas labklājības ministram Andrim Bērziņam. Jautājums. "Saskaņā ar jūsu vadītās ministrijas Veselības departamenta norādījumu nr.14.6-11, datētu ar 06.02.95., visa traktortehnika ir jānodrošina ar vadītāja pirmās palīdzības aptieciņām atbilstoši Veselības departamenta 1993.gada 17.decembra rīkojumam nr.8 (šī aptieciņas komplekta medicīnisko materiālu saraksts pievienots). Šāda komplekta minimālā cena ir 12 lati, un bez tā uzrādīšanas nevar notikt traktortehnikas tehniskā apskate, kas rada bieži vien nepārvaramas grūtības lauku iedzīvotājiem to dārdzības dēļ un to trūkuma dēļ tirdzniecībā. Vai Veselības departamenta viedoklis pirmās medicīnas aptieciņu jautājumā ir uzskatāms par pietiekoši pamatotu? Vai šādu dārgu pirmās palīdzības komplektu realizācijā nav materiāli ieinteresēti arī Veselības departamenta darbinieki?" Parakstījuši pieci deputāti - Jānis Urbanovičs, Igors Bukovskis, Jānis Jurkāns, Andris Ameriks un Ludmila Kuprijanova. Šim jautājumam klāt ir pievienots arī autovadītāja pirmās palīdzības komplekta medicīnisko materiālu saraksts, kā arī Latvijas Republikas Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas un Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Veselības departamenta skaidrojumi.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Latvijas Republikas labklājības ministram Andrim Bērziņam.

Tālāk - Pieprasījumu komisijas atzinums. Gundars Bērziņš - komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Prēdeles, Brūvera, Grota, Lakševica, Milberga, Sinkas, Grīnblata, Straumes, Puriņas un Seiles pieprasījumu Ministru prezidentam Gaiļa kungam par valsts pilnvarniekiem, ziemas sesijas dokuments nr.395, uzskata, ka pieprasījums ir aktuāls un pamatots, un virzāms tālāk kā Saeimas pieprasījums." Tālāk ir Saeimas pieprasījumam teksts, bet tur ir tikai viena izmaiņa, tātad "Valdības Vēstnesis" nomainīts ar "Latvijas Vēstnesi", kas ir šobrīd. Un pārējais teksts ir tāds kā iesniedzējiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Pieprasījumu komisijas atzinumu! Pieprasījumu komisija uzskata, ka pieprasījums ir aktuāls un pamatots un virzāms tālāk kā Saeimas pieprasījums. Un tālāk ir arī Saeimas pieprasījums, kurā aicina Ministru prezidentu dot rīkojumu mēneša laikā "Latvijas Vēstnesī" publicēt visu valsts pilnvarnieku sarakstu valsts akciju sabiedrībās un citās statūtsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinums ir akceptēts.

 

Tālāk par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja vairākus tieslietu ministra priekšlikumus par dažu rajonu un pilsētu tiesu tiesnešu kandidatūrām. Un vispirms Juridiskā komisija izskatīja Raimonda Grīniņa kandidatūru iecelšanai par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli — gan viņa raksturojums, gan kvalifikācijas kolēģijas lēmums, gan arī izziņa par iepriekšējām darba gaitām. Juridiskā komisija vienbalsīgi aicina cienījamo Saeimu iecelt Raimondu Grīniņu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu, un balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Aizklāta balsošana. Līdz ar to signāllampiņas neiedegas, un, lūdzu, sekojiet paši savam balsojumam vērīgāk un uzmanīgāk. Balsojam! Vai visi nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 7. Raimonds Grīniņš iecelts par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš . Juridiskā komisija izskatīja arī priekšlikumu par Maijas Jansones iecelšanu par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi. Jums arī ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli. Juridiskā komisija, uzklausījusi kandidāti, iepazinusies ar viņu, arī vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Maiju Jansoni par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 6. Maija Jansone iecelta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Alberta Kokina iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli. Arī Albertu Kokinu Juridiskā komisija ierosina iecelt par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - 5. Alberts Kokins iecelts par Jelgavas pilsētas tautas tiesnesi. Tiesas tiesnesi, es atvainojos. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Arvīda Nagļa iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Jums arī ir izsniegti visi nepieciešamie dokumenti, un Juridiskā komisija ierosina iecelt Arvīdu Nagli par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Rezultātu! Par - 65, pret - 4, atturas - 4. Arvīds Naglis iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Silvijas Sēbriņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Jums arī ir visi nepieciešamie materiāli izsniegti. Juridiskā komisija ierosina vienbalsīgi arī Silviju Sēbriņu iecelt par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 4, atturas - 4. Silvija Sēbriņa iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Dzintras Sirotjukas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi, un arī Dzintru Sirotjuku Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 4. Dzintra Sirotjuka iecelta par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Vēl Juridiskā komisija izskatīja divas tieslietu ministra iesniegtās kandidatūras Rēzeknes rajona tiesas sastāvam. Un vispirms Allas Šilovas kandidatūru, kuru arī Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja un aicina cienījamo Saeimu iecelt Allu Šilovu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam! Rezultātu! Par - 56, pret - 6, atturas - 4. Alla Šilova iecelta par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Un beidzot Juridiskā komisija izskatīja arī Silvijas Vasiļevskas kandidatūru iecelšanai par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi. Arī Silvijas Vasiļevskas raksturojums ir pozitīvs, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Silviju Vasiļevsku par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam! Rezultātu! Par - 62, pret - 6, atturas - 5. Silvija Vasiļevska iecelta par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Paldies cienījamai Saeimai!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais lēmuma projekts — "Par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā" . Godātie deputāti! Mums ir divi dokumenti - 405 a un pēdējais, ko iesniedza 10 deputāti. Vai tie deputāti, kuri iesniedza priekšlikumu jautājuma izskatīšanu atlikt uz pirmo sēdi pavasara sesijā, uztur šo priekšlikumu? Lūdzu, Māris Grīnblats, "Tēvzemei un brīvībai"!

M.Grīnblats (TB).Godātie deputāti! Saeima pagājušajā nedēļā izdarīja nelielu grozījumu Saeimas Kārtības rullī, kas nosaka, ka Satversmes aizsardzības biroja direktors ievēlējams aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Taču, tā kā Valsts prezidents jau parakstījis šo grozījumu 11.aprīlī, tas stājas spēkā tikai 25.aprīlī. Tā arī bija vienīgā motivācija šī jautājuma atlikšanai, jo Satversmes aizsardzības biroja direktoru vēlē uz pieciem gadiem. Un, ja šāds grozījums ir izdarīts šobrīd, tad dīvaini, ka šo ievēlēšanu vienīgo reizi izdara citā brīdī. Tātad, ja Saeima nobalso šobrīd par to, ka arī šajā gadījumā tiek balsots ar zīmēm, ko ierosinu visiem atbalstīt, tad arī atlikšanai nebūtu īpašas nozīmes. Tā ka es domāju, ka šis priekšlikums iepriekšējo aizstāj un rada citu procedūru. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu, ko iesniedz 10 deputāti.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai jums nav iebilžu? Mums ir divi balsojumi, bet varbūt to secību, lai paātrinātu lietas izšķiršanu, tiešām liksim tādā kārtībā. Vispirms balsojam par 10 deputātu ierosinājumu balsot par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Pēc būtības gan būtu vispirms jāatliek balsojums, bet tas izšķirs mums tālāko situāciju un mazi pārkāpumi, kuri sekmē Saeimas darbu, es domāju, ir attais™noti. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - balsot par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu aizklāti ar vēlēšanu zīmēm! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 3. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

Daru zināmu, ka mums ir balsu skaitītāji - Aleksandrs Bartaševičs, Andris Grots, Kārlis Leiškalns, Andris Liepiņš, Aleksandrs Pētersons, Velta Puriņa, Gunārs Resnais, Leonards Stašs. Tā kā vēl ir 3 minūtes, tad komisijai jādodas strādāt un gaidām jūsu attiecīgas informācijas.

Bet tagad lūdzu uzmanību dažādiem paziņojumiem. Komisiju, lūdzu darboties!

Iesniegšanas secībā. Vispirms Vilis Krištopans, "Latvijas ceļa" deputāts, grib mūs informēt. Un viņam vārds paziņojumam.

V.Krištopans (LC).Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Ir izdalīts dokuments nr.406 — Latvijas Republikas Saeimas Izmeklēšanas komisijas par finansu krīzi komercbankās un valsts finansu sistēmas stabilitāti ziņojums par paveikto darbu. Komisijas preses konference šodien trijos Sarkanajā zālē — žurnālistu zināšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs.

G.Bērziņš (LZS).Šinī starpbrīdī Pieprasījumu komisijas telpās komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl ir viena minūte. Divas minūtes. Tagad mums ir Saeimas oficiālais pulkstenis, kurš ir pusminūti vēlāks par Latvijas laiku. Deputātiem ir vienmēr iespēja laikā ierasties uz sēdi tagad. Pēc starpbrīža, lūdzu, izsakiet savus priekšlikumus par pulksteni. Tagad Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz 12.aprīļa sēdi pagarināt līdz pulksten 19.00. Tas ir balsojams jautājums. Un būtu labi, ja tagad to izšķirtu deputāti ar balsojumu. Varbūt bez debatēm. Ja grib debatēt, lūdzu! Bet mēs varētu izšķirt šo jautājumu, lai atkal būtu deputātiem pilnīga skaidrība par šīsdienas programmu. Vai nav iebilžu, ja mēs balsojam par priekšlikumu sēdi pagarināt līdz pulksten 19.00? Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 22, atturas - 14. Priekšlikums ar divu balsu pārsvaru ir pieņemts.

Godātie deputāti! Pirms reģistrācijas patīkams paziņojums, kuram lūdzu uzmanību! Mēs sveicam Latvijas Zemnieku savienības deputātu Zigurdu Tomiņu 35 gadu jubilejā!

Un tagad, lūdzu, reģistrējamies! Reģistrējamies, lūdzu! Irēnu Folkmani - sekretāra biedri — lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Eduards Berklavs, Vilnis Edvīns Bresis, Ilmārs Dāliņš... Vilnis Edvīns Bresis ir zālē. Ilmārs Dāliņš, Pēteris Elferts, Andris Grots... Andris Grots ir. Kārlis Jurkovskis... arī zālē, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Uldis Osis, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Velta Puriņa... ir skaitīšanas komisijā, Gunārs Resnais... arī komisijā, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Leonards Stašs... skaitīšanas komisijā un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Starpbrīža laikā klausieties zvanu! Jūs komisija aicinās balsot. Un tāpēc izmantosim starpbrīdi arī, lai varētu balsot. Bet pārtraukums tagad līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi! Mēs izskatām lēmuma projektu "Par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu". Deputāts Grots — balsu skaitītāju vārdā. Lūdzu! Lūdzu uzmanību!

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija ir sagatavojusi balsošanas kārtību. Lūdzu, es jūs aicinu, kas grib balsot, iet pie tām zālēs durvīm. Tad jūs nāksiet iekšā, un jums pateiks, kas jums jādara. Visiem, es gan tagad saku, ka visiem, vai viņi kaut ko darīs vai ne, ir jāieiet būdiņās, lai nebūtu nekādu šaubu, ka nav bijusi kaut kāda novērošana. Visiem jāiet būdiņās, vai viņi balsošanas zīmīti grozīs vai ne. (Starpsaucieni no zāles: "Kas uz būdiņas uzrakstīts?")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, uzsākam balsošanu! Balsu skaitītāju zvans, un tad turpināsim sēdi. Kuri vēlējās balsot, ir balsojuši, vai komisija var sākt balsu skaitīšanu? Var, ja. Komisija sāk skaitīt balsis.

Andris Grots - balsu skaitītāju komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Grots. Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisijas protokols nr.2. 1995.gada 12.aprīlī. Piedalās priekšsēdētājs Grots, sekretāre Puriņa, locekļi - Liepiņš, Leiškalns, Bartaševičs, Stašs, Resnais, Pētersons. Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanai sagatavotas 100 balsošanas zīmes, no tām izsniegta 81 balsošanas zīmīte. Atverot urnu, ir izņemta 81 zīmīte, par derīgām atzīta 81 zīmīte. Nederīgu vēlēšanas zīmju nav. Par Satversmes aizsardzības biroja direktora kandidātu Laini Kamaldiņu balsoja 54 deputāti, pret - 27 deputāti. (Aplausi.) Saskaņā ar Kārtības ruļļa 32.pantu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru ievēlēts Lainis Kamaldiņš. Balsu skaitīšanas komisijas locekļi Liepiņš, Bartaševičs, Stašs, Resnais, Pētersons, Leiškalns, Puriņa, Grots. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēlam Satversmes aizsardzības biroja direktoram Kamaldiņam sekmīgu darbību!

 

Un izskatām nākamo jautājumu - lēmuma projekts "Par Unibankas privatizācijas pagaidu apturēšanu". Jānis Lucāns — viens no dokumenta iesniedzējiem, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu, jums vārds!

 

Turpinājums nākamajos numuros

J.Lucāns (TPA). Cienījamie deputāti! Iet runa par dokumentu nr.245, kurš ir izdalīts marta pašā sākumā. Līdz ar to ļoti iespējams, ka daudziem deputātiem pašreiz šis dokuments nav pie rokas, un tāpēc es atļaušos mazliet izklāstīt šī dokumenta būtību. Kādi ir Tautsaimnieku politiskās apvienības deputātu iebildumi pret Unibankas privatizāciju tādā veidā, kā ir likusi priekšā Privatizācijas aģentūra? Šeit ir vairākas iebildumu grupas.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību, un par pašu procedūru, kamēr mēs uz šo uzmanību šeit aicinām. Vai jūs šo dokumentu atradāt visi? Visiem ir šis dokuments? Dokuments nr.245? Bet jāņem vērā, ka ir iesniegts arī 401. dokuments, kurš pēc tam saņemts no deputātiem: "Lūdzam nobalsot par to, ka attiecīgā lieta par Unibankas privatizāciju Saeimā pēc būtības nav apspriežama." Tāpēc mēs uzklausīsim deputātu Lucānu un pēc tam neuzsāksim apspriešanu, bet būs jānobalso šis priekšlikums. Lūdzu, deputāt Lucān!

J.Lucāns. Tātad par galvenajiem iebildumiem. Pirmā iebildumu grupa attiecas uz likuma pārkāpumiem, izstrādājot šos privatizācijas noteikumus. Un konkrēti - pārkāpts ir likums par akciju sabiedrībām, kur ir rakstīts 21.panta 4.punktā, ka banku un citu kredītiestāžu un apdrošināšanas akciju sabiedrību pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudu. Tas būtu pirmais.

Otrā iebildumu grupa saistās ar privatizācijas secību. Ja tomēr pieņem, es pieļauju tādu varbūtību, ja tomēr pieņem, ka banku sākumstadijā privatizē par sertifikātiem, tad tādā gadījumā banka tiek novājināta. Tātad, izejot no privatizācijas secības viedokļa, pareizi būtu sākotnēji kapitālu piesaistīt, tātad šajā ziņā secību mainīt un sākt ar kapitāla piesaisti bankai. Jo tādā gadījumā ir lielākas cerības piesaistīt kapitālu nekā tad, ja, teiksim, būs jau kaut kāda daļa privatizēta par sertifikātiem. Bet vēlreiz atkārtoju, ka privatizācija par sertifikātiem šajā gadījumā ir pretrunā ar likumu.

Otra lieta jeb, pareizāk sakot, trešā lieta un galvenā lieta pēc būtības šīs bankas privatizācijā ir jautājums par vairāk nekā 20 miljoniem slikto parādu. Šie parādnieki galvenokārt ir valsts uzņēmumi, šiem sliktajiem parādiem pretī bankā ir valsts pārādzīmes, par kurām katru mēnesi budžets šai bankai maksā. Tikmēr, kamēr pastāv tāda attiecību sistēma, ka ir valsts uzņēmums un valsts banka, šajā attiecību sistēmā nekā, tā sakot, īpaši apstrīdama nav un viss tas var normāli risināties, jo būtībā ir runa par līdzekļu pārlikšanu no vienas valsts kabatas otrā valsts kabatā. Un šeit nav nekādu būtisku problēmu. Problēmas parādās tanī pašā brīdī, kad šī banka tiek privatizēta. Jo tādā gadījumā šis valsts kapitāls ar saviem parādiem nonāk privātas bankas ietekmes sfērā. Un šeit uzreiz attiecību sistēma mainās. Un tad, lūk, šie sliktie parādi var pārvērsties par iespēju dažādām pat ļoti sarežģītām mahinācijām, kuru rezultātā valsts budžets reāli pazaudēs naudu, pazaudēs vairākus desmitus miljonu naudas. Lūk, ja tādā gadījumā iet runa par šādu privatizāciju, tad es atkārtoju vēlreiz, tas ir pretrunā ar likumu. Ja iet runa par šādu privatizāciju, tad varētu būt runa tikai par visu parādu pārņemšanu, un tādā gadījumā nekādas valsts parādzīmes šajā bankā vairs palikt nevar. Ja, teiksim, kāds sūdzas par to, kāpēc privatizējot jāpārņem šie parādi, tad es gribu atgādināt, ka šī ir privatizācijas prakse par sertifikātiem vispār, tā viscaur tiek darīts, ka šie parādi tiek pārņemti, un šajā gadījumā ir jo sevišķi svarīgi pārņemt šos parādus. Un jo mazāk šeit ir pamata iebilst pret šādu parādu pilnīgu pārņemšanu. Tāpēc, ka pretī katram šim parādam stāv reāli strādājošs valsts kapitāls, uz kuru var attiecināt parāda prasību. Tātad šim parādam ir reāls segums, uz ko var attiecināt prasību. Lūk, tādi ir pamatiebildumi pret šo projektu. Protams, Saeima ar savu balsojumu var dažādi izlemt šo jautājumu, bet man nav pārliecības, ka Saeima ir tiesīga pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar likumu. Un man liekas, ka Saeimai nav nekādu morālu tiesību pašreiz pieņemt lēmumus, kas pārvērtīsies par tiešu iespēju samazināt valsts budžetu jeb, pareizāk sakot, pārvērtīsies par lielu apgrūtinājumu valsts budžetam, kur pašreiz tāpat jau trūkst algas skolotājiem, kavējās pensiju izmaksas un budžets vispār slikti pildās. Es nedomāju, ka mēs esam tiesīgi pašreiz tik vienkārši atiet no šī jautājuma nost. Un, ja mēs runājam par dokumentu nr.401, kas stāv blakus šim 245.dokumentam, tad es gribētu sacīt tā, ka Ministru kabinets jau savu lēmumu ir pieņēmis par privatizāciju, tātad ignorējot šo visu iepriekš teikto. Privatizācijas aģentūra noteikumus ir apstiprinājusi, ignorējot visu teikto, tātad vienīgā instance, kura vēl var apturēt šo procesu un sakārtot šo procesu, ir Saeima, un es baidos, ka tā būs, nu, liela kļūda, ja Saeima šodien atteiksies to darīt. Bet ir vēl viens aspekts, par kuru es gribu runāt īpaši.

Tas ir jautājums par Unibanku tādā griezumā, ka mēs varam uzstādīt jautājumu, vai vispār šī banka ir jāprivatizē. Varbūt vienam otram liekas, teiksim, pārsteidzīgs šis jautājums. Es vispirms gribu atgādināt to, ka 1934.gadā valsts speciāli nodibināja šādu valsts kredītbanku, un ne bez