Likumi: Šajā laidienā 10 Pēdējās nedēļas laikā 13 Visi
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Izdarīt Pievienotās vērtības nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2012, 197. nr.; 2013, 27., 194., 232., 237. nr.; 2014, 123. nr.; 2015, 42., 248., 251. nr.; 2016, 120., 241. nr.; 2017, 90., 156., 242. nr.; 2019, 118., 132., 248.A nr.; 2020, 204., 240.A nr.; 2021, 5.A, 234.A, 246. nr.; 2022, 36.A nr.) šādus grozījumus:
1. 2. pantā:
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Likums nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzējam pienākumu veikt uzskaiti, glabāt un Valsts ieņēmumu dienestam sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas pārrobežu darījumos.";
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
2. 13.1 pantā:
papildināt otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:
"4) šīs daļas 2. punktā minēto piegādāto preču un šā likuma 27. panta trešās daļas 2. punktā minēto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro, ja šīs daļas 1. punktā minētais preču piegādātājs veic preču tālpārdošanu Eiropas Savienības teritorijā un sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus.";
aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdus "3. punktā minētā" ar skaitļiem un vārdiem "3. vai 4. punktā minētā".
3. 27. pantā:
papildināt trešo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:
"4) šīs daļas 2. punktā minēto sniegto pakalpojumu un šā likuma 13.1 panta otrās daļas 2. punktā minēto piegādāto preču kopējā vērtība bez nodokļa iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro, ja šīs daļas 1. punktā minētais pakalpojumu sniedzējs sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus un veic preču tālpārdošanu Eiropas Savienības teritorijā.";
aizstāt ceturtajā daļā skaitli un vārdus "3. punktā minētā" ar skaitļiem un vārdiem "3. vai 4. punktā minētā".
4. 60. pantā:
papildināt otro un trešo daļu pēc vārdiem "Preču tālpārdošanas darījumos" ar vārdiem "Eiropas Savienības teritorijā";
papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, tad šis citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā 30 dienu laikā no brīža, kad elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu, kas sniegti personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras ir reģistrētas jebkurā dalībvalstī, kas nav pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pastāvīgās iestādes vieta, vai kurām tajā ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, kopējā vērtība iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 euro.
(6) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, tad šim citas dalībvalsts nodokļa maksātājam ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā arī pirms šā panta piektajā daļā minētā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas.
(7) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē veic preču tālpārdošanu Eiropas Savienības teritorijā un sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, tad šis citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā 30 dienu laikā no brīža, kad piegādāto preču un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu, kas sniegti personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras ir reģistrētas jebkurā dalībvalstī, kas nav pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pastāvīgās iestādes vieta, vai kurām tajā ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, kopējā vērtība iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 euro."
5. Papildināt likumu ar XIX nodaļu šādā redakcijā:
"XIX nodaļa
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi un citi noteikumi informācijas
par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem apmaiņas jomā
147. pants. Pienākums veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas pārrobežu darījumos
(1) Šā panta izpratnē:
1) maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir pakalpojumu sniedzējs, kas minēts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. panta otrās daļas 1., 2., 4., 7. vai 8. punktā;
2) maksājumu pakalpojums ir pakalpojums, kas minēts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 1. punkta "c", "d", "e" vai "f" apakšpunktā;
3) maksātājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas minēta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 5. punktā;
4) maksājuma saņēmējs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas minēta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 6. punktā;
5) pārrobežu maksājums ir maksājums, kas minēts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 3. vai 9. punktā, ievērojot minētā likuma 3. pantā noteiktos izņēmumus, kā arī to, ka maksātājs atrodas vienā dalībvalstī un maksājuma saņēmējs atrodas citā dalībvalstī, trešajā valstī vai teritorijā.
(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums:
1) veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti par katru kalendāra gada ceturksni attiecībā uz tiem konkrētajā ceturksnī vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, kuri atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem;
2) sniegt Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar šo pantu noteikto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem;
3) glabāt maksājumu saņēmēju identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem elektroniskā formātā trīs kalendāra gadus, sākot no tā kalendāra gada beigām, kurā izdarīts maksājums.
(3) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumus iesaistītajā dalībvalstī, kas nav Latvija, tam nav pienākuma sniegt Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar šo pantu noteikto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem.
(4) Šā panta otrajā daļā minētie pienākumi nav attiecināmi uz maksājumu pakalpojumiem, kur vismaz viens no maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atrodas citā dalībvalstī. Vienlaikus maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs šādus maksājumu pakalpojumus iekļauj pārrobežu maksājumu skaita aprēķinā.
(5) Ministru kabinets nosaka:
1) Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem;
2) kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu;
3) kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju iegūst, pārbauda un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam;
4) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā Centralizētajā elektronisko maksājumu informācijas sistēmā sniedzamo informāciju.
148. pants. Datu aizsardzība informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem apmaiņas jomā
(1) Valsts ieņēmumu dienests ir Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai sniedzamo datu pārzinis.
(2) Lai nodrošinātu informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem nosūtīšanu uz Centralizēto elektronisko maksājumu informācijas sistēmu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs un Valsts ieņēmumu dienests apstrādā fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem."
6. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 26. punktu šādā redakcijā:
"26) Padomes 2020. gada 18. februāra direktīvas (ES) 2020/284, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem."
Likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 9. novembrī.
Valsts prezidents E. Rinkēvičs
Rīgā 2023. gada 22. novembrī