Sakarā ar Krievijas ārlietu ministra paziņojumu

Latvijas nota Krievijai. Krievija pieprasa garantijas

Trešdien, 19.aprīlī, LR Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijas Republikā Aleksandru Raņņihu.

Krievijas pusei tika lūgts sniegt izskaidrojumu Krievijas Federācijas ārlietu ministra A.Kozireva 18.aprīļa paziņojumam Krievijas Ārpolitikas padomes sēdē par ārzemēs dzīvojošo krievu tautības cilvēku tiesību aizsardzību, izmantojot jebkurus līdzekļus. Tajā skaitā lietojot bruņotu spēku.

Šajā sakarā tika pausts Latvijas puses viedoklis par to, ka šādi izteikumi ir uztverami kā neadekvāti faktiskajai situācijai. Tas var negatīvi ietekmēt abu pušu attiecības un apgrūtināt pašreizējo dialogu starp mūsu valstīm. Atbildē vēstnieks pauda savu viedokli, ka šie izteikumi ir vērsti uz Latvijas likumdošanu, kas ierobežojot krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības. Savukārt, attiecībā uz Krievijas ārlietu ministra A.Kozireva viedokli par bruņota spēka lietošanas varbūtību vēstnieks izteicās, ka tas ticis apspriests teorētiskā diskusijā par ārpolitikas paņēmieniem un būtu galējais solis ārzemēs dzīvojošo krievu tautības cilvēku aizsargāšanā. A.Raņņihs atzīmēja, ka tas netiekot attiecināts uz Baltijas valstīm.

Vēstnieks apsolīja informēt Krievijas Federācijas Ārlietu ministriju par Latvijas puses nostāju.

Sarunā tika skarti arī citi jautājumi. Ārlietu ministrija iesniedza notu, kurā Latvijas puse lūdz Krievijas pusei norādīt iemeslus, pēc kuriem vienā no šā gada 17.aprīlī iesniegtajiem precizētajiem sarakstiem par Krievijas Federācijas militārajiem pensionāriem, kuri ir atvaļināti Latvijas teritorijā pēc 1992.gada 28.janvāra, minētās personas var palikt Latvijā kā pastāvīgi iedzīvotāji.

M.Riekstiņš informēja Krievijas pusi, ka šā gada 18.aprīlī militāro pensionāru jautājums konceptuāli jau tika izskatīts Ministru kabineta sēdē. Savukārt A.Raņņihs solīja vistuvākajā laikā dot Krievijas puses atbildi uz iesniegto notu.

Tikšanās noslēgumā Krievijas Federācijas vēstnieks iesniedza Latvijas Ārlietu ministrijai Krievijas puses dokumentu, kurā tiek prasītas garantijas, ka šā gada 4.maijā paredzētā sprādziena laikā Skrundas objektā netiks bojātas radiolokatora iekārtas un traucēta tā darbība.

ĀM preses centrs