• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde publicē kultūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumus attiecībā uz pieminekļiem, kas iekļauti kultūras pieminekļu sarakstā.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2023. gada 28. novembra vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/9783 "Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.2023., Nr. 232 https://www.vestnesis.lv/op/2023/232.42

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/9785

Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Vēl šajā numurā

30.11.2023., Nr. 232

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Veids: vispārīgais administratīvais akts

Numurs: NKMP/2023/14.4-07/9783

Pieņemts: 28.11.2023.

OP numurs: 2023/232.42

2023/232.42
RĪKI

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgie administratīvie akti: Šajā laidienā 7 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/9783

Cēsīs 2023. gada 28. novembrī

Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: arheoloģiskā pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 58. punktu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz 2022. gada 23. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2022. gada 29. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3.

Kultūras pieminekļa statuss: objekts iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Informācija par to pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects/.

Norādījumi attiecināmi uz reģiona nozīmes kultūras pieminekli:

Valsts aizsardzības Nr. Nosaukums Atrašanās vieta
387 Olnieku viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Amatas pag.; pie Olniekiem
388 Palmēnu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Amatas pag.; pie Palmēniem
389 Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) Cēsu nov., Amatas pag.; Rencēnu muižas parkā
399 Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) Cēsu nov., Drabešu pag.; 300 m ZA Krustkalniem
405 Uplantu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Drabešu pag.; pie bij. Uplantiem
414 Veclauču viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Drabešu pag.; pie Veclaučiem
423 Valstskalnu viduslaiku kapsēta Smiltenes nov., Drustu pag.; pie bij. Valstskalniem
428 Mindaugu viduslaiku kapsēta I (Kapīni) un II (Bedru kalniņš) Smiltenes nov., Drustu pag.; pie Mindaugiem
429 Oškalnu viduslaiku kapsēta Smiltenes nov., Drustu pag.; pie Oškalniem
437 Jaunvepru viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Dzērbenes pag.; pie Jaunvepriem
445 Ļavēnu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Inešu pag.; pie Ļavēniem
446 Ķemeru viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Inešu pag.; pie Ķemeriem
448 Jauncelmu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Inešu pag.; pie Jauncelmiem
450 Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Inešu pag.; pie Lejas Kaibēniem
451 Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Inešu pag.; pie Lejasbeķeriem
456 Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II Cēsu nov., Inešu pag.; pie Spietēniem
457 Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte) Cēsu nov., Inešu pag.; pie Tožiņiem
458 Vaišļu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Inešu pag.; pie Vaišļiem
460 Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) Cēsu nov., Inešu pag.; pie Vecdauguņiem
468 Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš) Cēsu nov., Jaunpiebalgas pag.; pie Jaunģeistiem
473 Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Jaunpiebalgas pag.; pie Tīrumviekšeļiem
475 Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi Cēsu nov., Jaunpiebalgas pag.; pie Vecviekšeļiem
480 Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns) Cēsu nov., Kaives pag.; pie Kaļķēniem
488 Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Līgatnes pag.; pie Kalnamuižniekiem
492 Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Līgatnes pag.; pie Upesmuižniekiem
493 Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta Cēsu nov., Mārsnēnu pag.; pie Austriņiem
494 Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) Cēsu nov., Mārsnēnu pag.; pie Dambjiem
501 Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns) Cēsu nov., Nītaures pag.; pie Mergupjiem
504 Rubeņu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Priekuļu pag.; pie Rubeņiem
508 Baķu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Raiskuma pag.; pie Baķiem
514 Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš) Cēsu nov., Raiskuma pag.; pie Gailonēm
528 Baložkalnu viduslaiku kapsēta Smiltenes nov., Raunas pag.; pie Baložkalniem
530 Krieviņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi) Smiltenes nov., Raunas pag.; pie Krieviņiem (bij. Krieviņkroga)
531 Lielķipju viduslaiku kapsēta Smiltenes nov., Raunas pag.; pie Lielķipjiem
533 Pakuļu viduslaiku kapsēta (Kapīni) Smiltenes nov., Raunas pag.; pie Pakuļiem
553 Cīruļu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Stalbes pag.; pie Cīruļiem
555 Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Stalbes pag.; pie Jaunsīmanēniem
557 Līņu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Stalbes pag.; pie Līņiem
558 Muskaru – Žagaru viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Stalbes pag.; pie Muskariem un Žagariem
562 Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš) Cēsu nov., Stalbes pag.; starp Dimdām un Zaķiem pie tilta Braslas upes krastā
570 Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš) Cēsu nov., Straupes pag.; pie Imakām
583 Andrupu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Taurenes pag.; pie Andrupiem
584 Bērcēnu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Taurenes pag.; pie Bērcēniem
586 Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Taurenes pag.; pie Gambām
587 Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Taurenes pag.; pie grantsbedrēm
591 Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns) Cēsu nov., Taurenes pag.; pie Veclejruntēm
594 Jaunītes viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Vaives pag.; pie Jaunītēm
595 Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš) Cēsu nov., Vaives pag.; pie Kalauzām
597 Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi) Cēsu nov., Vaives pag.; pie Kalnamieriņiem
600 Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) Cēsu nov., Vaives pag.; pie Veclejas Daudziešiem
605 Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns) Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Jaunmietiņiem
607 Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Jaunvīļumiem
612 Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Lejaskaupēniem
614 Mietiņu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Mietiņiem
617 Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Ragaiņiem
620 Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi) Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Tašķēniem
622 Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Žvirbuļiem
628 Vengāru viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Vaives pag.; pie Vengārēm
634 Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš) Cēsu nov., Zaubes pag.; pie Roķēniem
638 Muciņu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Zosēnu pag.; pie Muciņām
640 Ormaņu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Zosēnu pag.; pie Ormaņiem
641 Stepeļu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Zosēnu pag.; pie Stepeļiem
642 Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta Cēsu nov., Zosēnu pag.; pie Vecmigļiem
644 Zeikaru viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Zosēnu pag.; pie Zeikariem
2420 Lantu viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Burtnieku pag.; pie Lantēm
2436 Ķirbeles viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Ipiķu pag.; Ķirbelē pie Krogzemēm
2437 Veckābuļu viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Ipiķu pag.; pie Veckābuļiem
2447 Ķikutu baznīcas kalns – viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Kocēnu pag.; pie Ķikutiem
2460 Vecdauģēnu viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Mazsalacas pag.; pie bij. Vecdauģēniem
2465 Promultu viduslaiku kapsēta (Lielais kalns) Valmieras nov., Mazsalacas pag.; pie Promultiem
2467 Nurmu viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Naukšēnu pag.; Nurmos pie fermas
2475 Dravnieku viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Rencēnu pag.; pie Dravniekiem
2481 Zeltu viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Rencēnu pag.; pie Zeltiem
2514 Lejaszasu viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Vilpulkas pag.; pie Lejaszasām
6150 Jaunkadagu viduslaiku kapsēta (Miroņkalniņš, Bikšu stilbs) Limbažu nov., Pāles pag.; pie Jaunkadagiem
6153 Lījciema viduslaiku kapsēta Limbažu nov., Staiceles pag.; pie Lījciemiem, Iģes upes kreisajā krastā

Atbilstoši Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 720) 18.11. punktā noteiktajam, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 720 21. punktā noteikto, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde.

Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Kultūras pieminekļa teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošā kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā īpašnieks (valdītājs).

1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā kultūras pieminekļa teritorijā.

1.1.3. Prioritāri kultūras piemineklis izmantojams kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem, bet pieļaujama kultūras pieminekļa izmantošana arī saimnieciskiem vai citiem mērķiem, ja tādējādi netiek apdraudētas kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības, netiek mazināta tā zinātniskā un vēsturiskā vērtība.

1.1.4. Nodrošinot kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) regulāri jāveic kultūras pieminekļa teritorijas vizuālā apskate (apsekošana), lai noskaidrotu iespējamus bojājumus un apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot kultūras pieminekļa reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas vai saimnieciskas darbības rezultātā. Kultūras pieminekļa teritorijā, konstatējot cilvēku kaulu fragmentus vai atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.), par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.5. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic tā teritorijas uzturēšana un kopšana, nepieļaujot aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.1.6. Kultūras pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie tā pārveidošanas, kā arī arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

1.1.7. Kultūras pieminekļa uzturēšanu veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt vai bojāt, tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstāta kultūras pieminekļa teritorija vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama.

1.2.3. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta kultūras pieminekļa un tam piegulošās teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauja kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā kultūras pieminekļa teritorijas īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.5. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.6. Kultūras pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.7. Kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā zemē, ūdenī vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.8. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Kultūras pieminekļa teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nebojājot un nepārveidojot kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības un tam piegulošās teritorijas hidroloģisko režīmu.

1.3.2. Kultūras pieminekļa teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu (ja tādi ir) uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes rakšanas darbus.

2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā:

Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona. Informācija par to pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects/.

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Kultūras pieminekļa pieguļošajā teritorijā – īpašuma aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, kā arī lai nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz kultūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur apkārtnei raksturīgā ainava, kā arī vēlams nodrošināt sabiedrībai piekļūšanas iespēju tam (brīva vai daļēji ierobežota).

2.1.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājams vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts kultūras piemineklis.

2.2.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

2.2.3. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu tam.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs un hidroloģiskais režīms.

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku iekšējās pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas darbiem esošajos apjomos.

3. Citi noteikumi:

3.1.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama kultūras pieminekļa teritorijas vai tās daļu sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana.

3.1.2. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu tos atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais to īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.1.3. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz kultūras pieminekļa teritoriju.

3.1.4. Ja, atsavinot (tipoloģiskā grupa) pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā, līdzekļiem, kuri pieder personai, vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/lv), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv. Šo norādījumu apstrīdēšana daļā neaptur norādījumu darbību.

Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja –
galvenā valsts inspektore I. Liekniņa

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!