Arī Latvijai būs pilnīgs zemes kadastrs

Mintauts Eglītis, Valsts zemes dienesta Latvijas Zemes kadastra centra direktors — speciāli "Latvijas Vēstnesim" — sakarā ar starptautisko konferenci "Par zemes kadastra sistēmas izveidošanu Latvijā"

Šodien un rīt Latvijas Zemes kadastra centrā notiek starptautiska konference "Par zemes kadastra sistēmas izveidošanu Latvijā". Tajā piedalīsies arī septiņu Eiropas valstu vadošie kadastra speciālisti, kuri ieradīsies ar mērķi — palīdzēt gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs ieviest zemes kadastra sistēmu. Šie speciālisti veica topošā Kadastra likumprojekta ekspertīzi. Eiropa piedāvā savu palīdzību, lai pēc iespējas ātrāk Latvija kļūtu kadastrāla valsts. Tas būs īpašuma tiesību aizsardzības garants un galvenais priekšnoteikums ekonomikas attīstības ar kredītu un investīciju palīdzību.

— Cik daudz jau ir paveikts?

— Izstrādājot Kadastra likumprojektu, izmantojām daudzu valstu pieredzi kadastra likumdošanā, pirmskara Latvijas Kadastra likumu un likumu " Par zemes lietošanu un ierīcību". Kadastra karti veidojām tā, lai tā atbilstu prasībām gan laukos, gan pilsētās, pamatprincipus un detalizētu koncepsiju ekspertējuši arī ārvalstu speciālisti. Par šo projektu esam saņēmuši vairāku ministriju un valsts iestāžu speciālistu atsauksmes. Patlaban jau valsts dienesta struktūrā sākam veidot kadastra sistēmas datu bāzi. Pasaules Banka ir izsniegusi kredītu vienu miljonu dolāru nepieciešmās datortehnikas iegādei Zemes kadastra centram un 31 rajonu un pilsētas zemes dienesta nodaļai.

Piecos rajonos ar kuriem jau sadarbojamies vairākus gadus un kur ir apmācīti cilvēki, esam sākuši strādāt ar grafiskām darba stacijām, kuras veic automatizēti kadastra karšu sastādīšanu. Tur, kur kadri vēl nav sagatavoti, tikai pēc pusgada vai vēl pec ilgāka laika iekāms digitālā veidā, varēs kārtot šo grafisko daļu.

Un vēl: ir izstrādāta programma, izveidota struktūra, 1995. gadam saņemts finansējums 40 procentu apjomā. Ārvalstu sadarbības partneri sniedz lielu palīdzību kadastra ieviešanā. Pati svarīgākā ir likumdošana, taču ar to ir visgrūtāk. Paradoksāli, ka zemes reforma un privatizācija noris straujāk, bet kadastra ieviešana — lēnāk. Lai noteiktā kārtībā varētu Saeimā un Ministru kabinetā pieņemt Kadastra likumu, ir jāizdara labojumi Civillikumā.

Kadastra likumprojekts izstrādāts , balstoties uz to, ka izmantosim datorizētu pieeju visam tehnoloģiskajam procesam. Pirmajā posmā strādāsim paralēli – gan manuāli, gan digitāli. Pretrunas nebūtu, bet Zemesgrāmatā tas nav paredzēts, tāpēc šai sistēmai ir jāmaina dokumentācija.

— Kā jūs raksturotu Kadastra likumprojektu?

— Kadastra likumprojektā esam izstrādājuši 12 nodaļas un 60 pantus. Ģeodēziskie un kartogrāfiskie darbi veido pamatu, uz kā fiksēt nekustamo īpašumu. Savukārt nekustamā īpašuma uzskaite un reģistrēšana būs pamats nodokļu aprēķināšanai. Šim nolūkam paredzēta arī nekustamā īpašuma kadastrālā vērtēšana.

Sevišķi svarīga sastāvdaļa ir nekustamo īpašumu un zemes lietojumu reģistrs. Šajā likumprojektā minēti gan lietojumi, gan īpašumi. Tā tas būs vēl kādu laiku.

Vienā nodaļā norādīti kadastra darbu izpildītāji, viņu pienākumi un tiesības. Speciāla nodaļa veltīta kadastru datu glabāšanai. Svarīgi, lai dati būtu aizsargāti, tiktu reglamentēta piejeamība un atklātums. Slepenībai nav pamata un kādā no sadaļām rakstām: kadastra datu lietošana ir atklāta sabiedrībai.

Uzskatām, ka kadastrs ir valstisks pasākums, un tas ir jāfinansē valstij. Ja galvenās būs privātās intereses, tad valstī nekustamo īpašumu nevarēs vienādi aizstāvēt.

— Kādi ir galvenie uzdevumi pašlaik?

— Kadastrs ir nepieciešams kā nodokļu maksāšanai, tā arī saraksta veidošanai, aprēķinam, kā arī īpašuma tiesiskai aizsardzībai. Viena no pamatfunkcijām ir vienveidība visos apzīmējumos. Pats par sevi saprotams, ka šie dati nepieciešami visas valsts un reģionu plānošanai. Esam paredzējuši visā Latvijā izgatavot kadastra kartes ar mērogu 1:10 000 lauku apvidos un 1:2000 — pilsētās.

Kadastra datus var izmantot daudzos nolūkos, ne tikai vienas iestādes ietvaros. Viens no svarīgākajiem faktiem: kadastra reģistrā zemes vienības apzīmējums — kods visā Latvijā katrai vienībai ir unikāls, tas ir, nav divu vienādu īpašuma apzīmējumu. Datus ievada visos rajonos, tikai pēc tam informācijas apkopošna notiks Zemes kadastra centrā, kur to varēs izmantot gan statistikā, gan arī pārējās ministrijās un citās valsts iestādēs.

Patlaban Zemes kadastra centrā izstrādājam jaunu dokumentu paketi, kurai svarīgi iegūt tiesisku statusu, tam vajadzētu būt kā pielikumam pie Kadastra likuma. Svarīgi, lai izdruku no datora uzskatītu par dokumentu.

— Cik ilgā laikā iespējams ieviest kadastru sistēmu valstī?

— Esam paredzējuši kadastru kā valsts sistēmu ieviest piecos līdz septiņos gados. (Zviedrijā to ieviesa 20 gados). Šo procesu ievērojami paātrinās datorizācija. Drīzumā paredzēts pabeigt sistēmas izstrādāšanu. Visilgāko laiku prasīs datu bāzes uzkrāšana. Kadastra sistēmas ieviešana izmaksās desmit līdz divpadsmit miljonus latu.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore