Nr.
p.k.

Persona, kurai ir tiesības uz nodevas atvieglojumu

Atvieglojuma apmērs %, ja persona ir transportlīdzekļa

īpašnieks, valdītājs vai turētājs

lietotājs

1.

90

atvieglojumu nepiešķir

2.

75

atvieglojumu nepiešķir

3.

90

75

4.

75

50

5.

75

50

6.

50

30

7.

50

50

8.

50

30

9.

50

30

10.

- izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (NACE 2. red. I sadaļas 55. un 56. nodaļa);

- veselības aizsardzība (NACE 2. red. Q sadaļas 86. nodaļa);

- māksla, izklaide un atpūta (NACE 2. red. R sadaļas 90., 91. un 93. nodaļa).

50

30

11.

50

30

12.

50

50

13.

50

50

Caurlaides veids

Nr. p.k.

Persona, kurai ir tiesības uz nodevas atvieglojumu vai atbrīvojumu

Pieteikumā papildus norādāmā informācija

Pieteikumam pievienojamais dokuments

1.

- īpašuma adrese;

- īpašuma kadastra numurs

–

2.

- īpašuma adrese;

- īpašuma kadastra numurs

–

3.

- darba tiesisko attiecību beigu termiņš, ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku

–

4.

- darba tiesisko attiecību beigu termiņš, ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku

–

5.

- apliecinājums, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieks veic darba pienākumus Jūrmalas valstspilsētas teritorijā;

- darba tiesisko attiecību beigu termiņš, ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku

–

6.

- licences numurs, datums, izdevējs un licences derīguma termiņš;

- bērna vārds, uzvārds, personas kods (ja pieteikumu iesniedz vecāks)

- licences kopija vai norāde uz interneta vietni, kur informācija par izsniegto licenci ir publiski pieejama

7.

–

–

8.

- apliecinājums, ka darbinieks veic darba pienākumus Jūrmalas valstspilsētas teritorijā;

- darba tiesisko attiecību beigu termiņš, ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku

–

9.

- darba tiesisko attiecību beigu termiņš, ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku (ja pieteikumu iesniedz darbinieks)

–

10.

- izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (NACE 2. red. I sadaļas 55. un 56. nodaļa);

- veselības aizsardzība (NACE 2.red. Q sadaļas 86.nodaļa);

- māksla, izklaide un atpūta (NACE 2. red. R sadaļas 90., 91. un 93. nodaļa).

- apliecinājums, ka darbinieks veic darba pienākumus Jūrmalas valstspilsētas teritorijā;

- darba tiesisko attiecību beigu termiņš, ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku

11.

- izglītības iestādes nosaukums un reģistrācijas numurs

–

12.

- darba tiesisko attiecību beigu termiņš, ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku (ja pieteikumu iesniedz organizācijas darbinieks)

13.

14.

Atbrīvojumu no nodevas samaksas piemēro, ja dzīvojamās telpas īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā.

- īpašuma kadastra numurs;

- ēkas, telpas, zemes platība;

- izīrētāja vārds, uzvārds, personas kods, juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs;

- laika periods, kurā īpašums atradīsies personas lietošanā

15.

- īpašuma kadastra numurs;

- ēkas, telpas, zemes platība;

- pilnvarotāja vārds, uzvārds, personas kods, juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs;

- laika periods, kurā īpašums atradīsies personas lietošanā

16.

- īpašuma kadastra numurs;

- ēkas, telpas, zemes platība;

- lietojuma vai valdījuma tiesību devēja vārds, uzvārds, personas kods, juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs;

- laika periods, kurā īpašums atradīsies personas valdījumā vai lietošanā

17.

- invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes numurs vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izziņas datums un numurs (ja personai ir noteiktas medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai)

–

18.

- iestādes nosaukums un reģistrācijas numurs;

- apmeklējuma datums un laiks

–

19.

–

–

20.

–

21.

–

Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija

Saskaņā ar Pašvaldību likuma (spēkā stājās 2023. gada 1. janvārī) Pārejas noteikumu 6. punktu dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Ņemot vērā minēto, pašvaldībai ir pienākums izvērtēt Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošos noteikumus Nr. 1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā", kas izdoti uz likuma "Par pašvaldībām" (spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim) pamata, un izstrādāt jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam.

Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī nepieciešamību veikt uzlabojumus līdzšinējā regulējumā, ir izstrādāti jauni saistošie noteikumi.

Pašvaldības nodevas veidā apmaksā atlīdzību par pašvaldības sniegto nodrošinājumu ceļu satiksmes drošības, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. Taču saistošo noteikumu regulējums ir vērsts ne tikai uz ieņēmumu nodrošināšanu noteikto izdevumu segšanai, bet to virsmērķis ir īpaša režīma zonas aizsardzība no transportlīdzekļu nelabvēlīgās ietekmes, regulējot transportlīdzekļu satiksmes intensitāti Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā un veicinot videi draudzīgāku transporta veidu izmantošanu, lai nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un iedzīvotāju veselības aizsardzību un drošību.

1.2. Saistošo noteikumu projektā saglabāta pašreiz Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā" noteiktā nodevas administrēšanas kārtība, papildus ietverot Jūrmalas pilsētas domes 2021. gada 30. septembra saistošo noteikumu Nr. 38 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā"" normas attiecībā uz nodevas piemērošanas periodu visā kalendārā gada laikā, jauniem caurlaižu veidiem un paaugstinātu nodevas apmēru vienai dienai bez iebraukšanas reižu ierobežojuma, kā arī:

- precizēta caurlaižu pārreģistrācijas kārtība;

- apvienotas atsevišķas atvieglojumu kategorijas un vienādots atvieglojumu apmērs;

- precizēts transportlīdzekļa īpašuma tiesību iegūšanas brīdis, kas ietekmē caurlaižu spēkā esamību, piemērojot nodevas atbrīvojumu jūrmalniekiem;

- vienkāršota pieteikšanās nodevas atvieglojumiem, svītrojot prasību pieteikumam pievienot izziņu no darba vietas vai mācību iestādes, jo dati par darba un mācību vietām šobrīd ir pieejami informācijas sistēmās;

- paplašinātas iespējas iegādāties dienas caurlaidi iepriekšējai dienai arī pie sadarbības partneriem (elektroniskajā norēķinu sistēmā vai reģistrētajā struktūrvienībā).

Saistošo noteikumu projektā ietvertās normas izstrādātas atbilstoši likumā "Par nodokļiem un nodevām" dotā pilnvarojuma apjomam, Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldība var uzlikt pašvaldības nodevas" noteiktai kārtībai, kā arī ņemot vērā dažādu līmeņu plānošanas dokumentos noteiktos mērķus, tai skaitā:

- Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam¹ risinājumi paredz nodrošināt optimālu transporta infrastruktūru, mainīt iedzīvotāju pārvietošanās paradumus, palielināt resursefektīvu un videi draudzīgu transportlīdzekļu veidu lietošanu, vienlaicīgi arī paredzot nodrošināt pašvaldību ilgtspējīgu attīstību, veicinot viedu, klimatneitrālu un elastīgu pilsētvidi, tostarp pilsētvides attīstībā izvēloties zaļo infrastruktūru;

- Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam² ir ietverts galvenais rīcības virziens (5. rīcības virziens) "Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā" ar mērķi samazināt privāto transportlīdzekļu lietojumu, optimizējot sabiedriskā transporta un citu pārvietošanās veidu kustību (H.1, pasākums, 5.5., 5.6.–5.13. pasākums). Plānā noteikts, ka nepieciešams samazināt oglekļa dioksīda radītās emisijas un virzīt sabiedrību uz ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem mobilitātes veidiem;

- Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcībās plānā 2020.–2030. gadam³ 6.3. sadaļā "Transporta sektors" ietvertās politikas ir saistītas ar videi draudzīgu sabiedrisko transportu (infrastruktūra un transportlīdzekļi), pasažieru pārvirzi no privātā uz sabiedrisko transportu; ne-motorizētās (ar velosipēdiem, pārvietošanās ar kājām) pārvietošanās veicināšanu, ilgtermiņā pārejas veicināšana uz videi draudzīgāku transporta līdzekļu izmantošanu.

Noteikumos ir ievēroti un daļēji ņemti vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2023. gada 4. augusta atzinumā Nr. 1-18/4513 "Par saistošajiem noteikumiem Nr. 13" norādītie iebildumi.

1.3. Pašvaldības nodeva, tāpat kā valsts nodeva, ir uzskatāma par politikas veidošanas un regulēšanas instrumentu. Maksājums tiek ieviests atsevišķu politikas mērķu sasniegšanai, regulējot (kontrolējot, veicinot, ierobežojot) personas darbību.

Ņemot vērā arvien pieaugošo satiksmes intensitāti Jūrmalas valstspilsētā, saistošajos noteikumos ir iestrādātas Jūrmalas pilsētas domes 2021. gada 30. septembra saistošo noteikumu Nr. 38 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā"" normas attiecībā uz nodevas piemērošanas periodu visā kalendārā gada laikā, jauniem caurlaižu veidiem un paaugstinātu nodevas apmēru vienai dienai (3 EUR) bez iebraukšanas reižu ierobežojuma.

Laika periodā no 2021. gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļu iebraukšana īpaša režīma zonā Jūrmalā ir fiksēta 3 608 257 reizes, tai skaitā Priedaines kontrolpunktā virzienā no Rīgas 2 651 243 reizes.

Laika periodā no 2022. gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļu iebraukšana īpaša režīma zonā Jūrmalā ir fiksēta 4 326 029 reizes, tai skaitā Priedaines kontrolpunktā virzienā no Rīgas 3 547 496 reizes. Tātad, salīdzinot iebraukšanas statistiku, secināms, ka 2022. gadā Priedaines kontrolpunktā iebraukušo transportlīdzekļu skaits palielinājies gandrīz par 34 %.

Laika periodā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļu iebraukšana īpaša režīma zonā Jūrmalā ir fiksēta 4 504 684 reizes, tai skaitā Priedaines kontrolpunktā virzienā no Rīgas 3 618 478 reizes (salīdzinot ar 2022. gadu, palielinājums ~ 2 %). Tātad Priedaines kontrolpunktā 2023. gada caurlaižu periodā Jūrmalas robežu tikai vienā virzienā šķērsoja vidēji 19 755 transportlīdzekļi dienā (2021. gadā – 14 488, 2022. gadā – 19 385).

Turklāt, kā liecina Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības apkopotie dati, vismaz 54 % gadījumos minētie transportlīdzekļi bija aprīkoti ar dīzeļdzinēju.

Jāņem vērā, ka lielāku transportlīdzekļu plūsmu pilsētā veido pilsētas viesi, tūristi, komerctransports (preču piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji), kā arī transportlīdzekļi, kas brauc tranzītā.

Pieaugošu transportlīdzekļu plūsmu pierāda arī dati par iegādāto dienas caurlaižu skaitu, kam ir tendence palielināties:

Jūrmalas valstspilsētas ģeogrāfiskais novietojums ir atšķirīgs no lielākā vairuma Latvijā esošu pilsētu. Jūrmalas robeža ir gar Rīgas jūras līča piekrasti un pilsēta ir 34 kilometrus gara. Jūrmalas valstspilsētas centrālajā daļā (Dubulti, Majori, Dzintari, Bulduri) lielākoties ir izvietotas viesnīcas un restorāni, tūrisma un atpūtas objekti, kā arī citi pakalpojuma sniedzēji, kas ir svarīgi Jūrmalas valstspilsētas kā kūrortpilsētas, tūrisma un kūrorta vietas attīstībai.

Taču lielāka autotransporta plūsma un intensitāte ir vērojama tieši pilsētas centrā (Rīgas iela, Lienes iela, Jomas iela, Z. Meierovica prospekts, Dubultu prospekts, Strēlnieku prospekts), pārvēršot to par tranzīta mezglu.

Saskaņā ar VSIA "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pārskatu "Gaisa kvalitātes novērtējums Latvijā 2014.–2018. gadā"⁴ tieši šajā teritorijā ir augstākā cieto daļiņu PM₁₀ un slāpekļa dioksīda NO₂ gada vidējā fona koncentrācija.

Turklāt šī problēma ir aktuāla ne tikai pavasara/vasaras sezonā, kad Jūrmalu apmeklē liels tūristu un valstspilsētas viesu skaits, bet arī pārējā laikā.

Salīdzinot transportlīdzekļu plūsmu Priedaines kontrolpunktā, kas ir turpinājums visnoslogotākajam valsts autoceļu posmam – Jūrmalas šosejai (A10) un kas atspoguļo pilsētas centrālo tranzīta un maģistrālo ielu noslogojumu, secināms, ka nodevas piemērošanas periodam ir tieša ietekme uz satiksmes intensitāti.

*dati pa periodu 01.03.–06.03. noteikti uz aprēķinu pamata

* dati par 2023. gada martu nav pieejami, līdz ar to salīdzinājums marts/aprīlis nav veikts

No tabulā apkopotajiem datiem izriet, ka mēnešos, kad nodeva netiek piemērota (marts, oktobris), iebraucošo transportlīdzekļu skaits ir lielāks, nekā aprīlī un septembrī, t.i. salīdzināmos mēnešos, kad par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā tiek iekasēta nodeva.

Tādējādi prognozējams, ka nodevas perioda noteikšana visa gada garumā samazinās satiksmes intensitāti pilsētas centrā, tai skaitā ierobežojot tranzīta plūsmu, kā arī veicinās citu alternatīvu pārvietošanās līdzekļu izmantošanu.

Tā kā autotransporta radītā piesārņojuma negatīva ietekme uz vidi un cilvēku veselību ir zinātniski pierādīta, viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumiem ir kaitīgo piesārņotāju emisiju samazināšana.

Ar Ministru kabineta 2013. gada 20. novembra rīkojumu Nr. 552 "Par kūrorta statusa piešķiršanu Jūrmalas pilsētas daļai" Jūrmalas pilsētas daļai ir piešķirts kūrorta statuss. Šī Jūrmalas valstspilsētas daļa aptver arī īpaša režīma zonas teritoriju.

Saskaņā ar Tūrisma likuma 6.¹ panta pirmo daļu kūrorts ir teritorija, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss un kura atbilst visiem uzskaitītajiem nosacījumiem, tai skaitā vides kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra, attīstība tiek mērķtiecīgi plānota.

Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā 2010.–2030. gadam prioritātei "Kūrorts" viens no ieviešamajiem pasākumiem ir noteikts "K6 Dabas vērtību aizsardzība, kas nodrošina kūrortvides saglabāšanu", kas paredz nodrošināt vides kvalitāti – virszemes un pazemes ūdeņu, gaisa, augsnes, trokšņu līmeņa u.c. vides aizsardzības aspektus.

Viens no kūrorta attīstības uzdevumiem ir nodrošināt pilsētvides un dzīves kvalitātes saglabāšanu. Trokšņa un gaisa piesārņojumu rada pieaugoša satiksmes intensitāte un, lai to mazinātu, ir būtiski jau preventīvi veicināt pārvietošanās paradumu maiņu, tai skaitā izmantojot finansiālos stimulus.

Piemērojot nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu, tiek īstenots piesardzības un preventīvās darbības princips, gan samazinot satiksmes intensitāti, gan nodrošinot principa "piesārņotājs maksā par nodarīto kaitējumu" piemērošanu.

Nodevas apmērs nav mainīts kopš 2014. gada, taču pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu pārmaiņas uz 2023. gada aprīli, salīdzinot ar 2015. gada janvāri ir 45,6 % (tai skaitā patēriņa grupai "07.2 Personisko transportlīdzekļu ekspluatācija" patēriņu cenu pārmaiņas sastāda 43,5 %). Tas nozīmē, ka pirktspēja 2,00 EUR apmērā 2015. gada janvārī ir vienāda ar 2,91 EUR 2023. gada aprīlī. Tāpat šajā periodā mēneša vidējā darba samaksa pieauga no 786 EUR 2015. gada 1. ceturksnī līdz 1525 EUR 2023. gada 2. ceturksnī (pieaugums 94 %).

Turklāt arī pēc nodevas palielināšanas (no 2 EUR uz 3 EUR) tās apmērs, salīdzinot ar maksu par stāvēšanu, ko iekasē citās Latvijas piejūras administratīvajās teritorijās, ir būtiski zemāks (autostāvvietas Jūrmalas valstspilsētas teritorijā ir bez maksas).

Apkopojot praksē radušās problēmsituācijas un no privātpersonām saņemtos jautājumus, ir konstatēta nepieciešamība precīzi reglamentēt caurlaižu pārreģistrācijas kārtību. Līdz ar to saistošajos noteikumos ir precīzi noteikts pārreģistrētās caurlaides spēkā stāšanās termiņš un iespēja pārreģistrēt caurlaidi ar nodevas atvieglojumu bez nodevas piemaksas.

Tā kā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai elektroniski ir pieejama Valsts izglītības informācijas sistēmas informācija par Jūrmalas izglītības iestāžu izglītojamajiem, nav nepieciešams šo informāciju papildus pieprasīt no personām, kuras iesniedz pieteikumu caurlaidei ar nodevas atvieglojumu saistībā ar mācībām vai studijām Jūrmalā. Līdz ar to turpmāk personām vairs nebūs nepieciešams pieteikumam pievienot izglītības iestādes izziņu.

Saistošajos noteikumos ir paredzēti atvieglojumi gan personām, kuras strādā, studē vai mācās izglītības iestādēs Jūrmalā, gan licencētiem sportistiem un treneriem no Jūrmalā reģistrētajiem sporta klubiem. Jūrmalas valstspilsētas teritorijā ir reģistrēti gan sporta klubi, gan izglītības iestādes, kas piedāvā izglītības programmas ar sporta novirzienu, taču līdz šim atvieglojumu apmērs minētajām personu kategorijām bija atšķirīgs. Lai novērstu atšķirīgu attieksmi, atvieglojuma apmērs tiek vienādots, pielīdzinot to atvieglojumiem, kas tiek piemēroti izglītības iestāžu darbiniekiem, izglītojamajiem un studentiem.

Tāpat ir precizēts atvieglojums bērna vecākiem, ja bērns mācās vai iegūst profesionālās ievirzes izglītību, precizējot bērna vecumu, jo atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta pirmajai daļai bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, kā arī svītrojot nosacījumu par izglītības iestādes atrašanās vietu īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Paplašinot datu apmaiņu ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, ir precizēts transportlīdzekļa īpašuma tiesību iegūšanas brīdis, kas ietekmē caurlaižu spēkā esamību, piemērojot nodevas atbrīvojumu jūrmalniekiem. Turpmāk caurlaides spēkā esamības termiņu noteiks no transportlīdzekļa īpašuma tiesību iegūšanas dienas.

No 2022. gada jūnija klientiem ir iespējams samaksāt nodevu arī par iebraukšanu iepriekšējā dienā. Šobrīd šāds pakalpojums ir pieejams tikai e-pakalpojumu portālā, taču ņemot vērā šī pakalpojuma popularitāti (2022. gada jūnijā – septembrī šāda iespēja izmantota 3639 reizes), ir paredzēts paplašināt iespējas iegādāties dienas caurlaidi iepriekšējai dienai arī pie sadarbības partneriem (elektroniskajā norēķinu sistēmā vai reģistrētajā struktūrvienībā).

1.4. Daudzās Eiropas valstīs (apkopojums pieejams https://urbanaccessregulations.eu/countries-mainmenu-147) ar autotransporta satiksmi saistītās problēmas (vides problēmas, sastrēgumi) tiek risinātas gan ar nodevu palīdzību (piemēram, Londona, Stokholma, Gēteborga), gan ieviešot zemas un nulles emisijas zonas un citus ierobežojumus.

Tādējādi kā iebraukšanas nodevas alternatīvu Jūrmalā var izskatīt iespēju īpaša režīma zonu noteikt kā zemu emisiju zonu, liedzot piedalīties satiksmē pilsētas centrā transportlīdzekļiem ar dīzeļdzinējiem, kas, piemēram, neatbilst Euro6 izmešu standartiem, vai arī iekasējot maksu pa šādu transportlīdzekļu iebraukšanu. Tāpat pašvaldības budžeta ieņēmumu samazinājumu, kas rastos atceļot nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā, varētu kompensēt alternatīva ar ieņēmumiem no maksas autostāvvietām.

Vērtējot minēto alternatīvu, jāņem vērā, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 23 % no reģistrēto vieglo automobiļu skaita 2023. gadā bija vecāki par 20 gadiem, savukārt 54 % vecumā no 10 līdz 20 gadiem. 66 % no visiem 2023. gada sākumā reģistrētajiem vieglajiem automobiļiem bija darbināmi ar dīzeļdegvielu.

No minētās informācijas izriet, ka liela daļa no Latvijā reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem šobrīd neatbilst jaunākajiem izmešu standartiem. Līdz ar to zemu emisiju zonas noteikšana tieši ietekmētu arī Jūrmalas iedzīvotājus, kuru pārvietošanās pilsētā būtu būtiski ierobežota. Savukārt jaunas maksas stāvvietu infrastruktūras ierīkošana un tās apkalpošana prasītu ievērojamus ieguldījumus no pašvaldības budžeta, kas tiešā veidā ietekmētu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotājus.

Arī likumprojektā "Gaisa aizsardzības likums" ir ietvertas tiesību normas, kas ļauj pašvaldībām izveidot zemo emisiju zonas, kur drīkstētu iebraukt noteikta vecuma vai emisiju klases transportlīdzekļi vai ieviest iebraukšanas maksu vai sastrēgumstundas maksu. Tā kā katrā pašvaldībā ir atšķirīgi gaisa piesārņojuma avoti, atšķirīga apdzīvotība un iedzīvotāju skaits, kā arī transportlīdzekļu kustības intensitāte un katrā no pašvaldībām situācija var atšķirties, tad likumprojekts paredz iespēju katrai pašvaldībai pašai izvērtēt situāciju savā teritorijā un pieņemt lēmumu par to vai būtu nepieciešams veikt kādus papildus pasākumus transporta radītā piesārņojuma samazināšanai un transporta kustības ierobežošanai. No minētā likumprojekta anotācijas izriet, ka līdzīga pieeja ir realizēta lielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu.

Ņemot vērā minēto, šobrīd piemērotā nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā ir pamatots un optimāls risinājums apzinātām, ar transportlīdzekļu satiksmes intensitātes pieaugumu saistītām problēmām.

2.2. Lai īstenotu saistošos noteikumus, nav nepieciešams izveidot jaunu institūciju vai darba vietas.

Samazinot transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, kā arī attīstot sabiedriskā transporta un alternatīvu pārvietošanās līdzekļu izmantošanu, pašvaldība savā teritorijā rada vidi, kas pēc iespējas samazina privātpersonu pārvietošanos ar privātajiem transportlīdzekļiem.

Pēdējā desmitgadē Jūrmala ir strādājusi, lai sekmētu integrētas pilsētas transporta sistēmas izveidi, kura ir balstīta videi draudzīgos risinājumos, padarot dzelzceļu par "mugurkaulu" un attīstot regulārus sabiedriskā transporta savienojumus starp stacijām un apkaimēm, šobrīd akcentējot arī mikromobilitātes un elektromobiļu izmantošanas iespējas, kas spēj nodrošināt ērtu un ātru pārvietošanos gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Jūrmalas mērķis līdz 2029. gadam ir pilnveidot valstspilsētas velo infrastruktūru un sekmēt mikromobilitātes transporta pieejamību valstspilsētā, savienojot pludmales, kūrorta objektus, izglītības iestādes ar apkaimēm, stacijām un mikromobilitātes punktiem, tādējādi pilsētas iedzīvotājiem un viesiem paplašinot iespējas ikdienā biežāk atteikties no privātā autotransporta lietošanas.

Tā kā nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā netiek piemērota elektromobiļiem, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība tādējādi arī veicina videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, kas pakārtoti veicina sabiedrības veselības, kā arī dabas aizsardzību.

3.2. Saistošajiem noteikumiem ir tieša ietekme uz vidi. Divi no pilsētvides negatīvās ietekmes cēloņiem, jeb riskiem pilsētā ir troksnis un gaisa piesārņojums, ko izraisa transportlīdzekļi, ceļu satiksme.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem transports ir atbildīgs par apmēram ceturtdaļu no Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ceļu transports veido lielāko daļu no šīm emisijām, kas turklāt pēdējo 30 gadu laikā ir pieaugušas par gandrīz 30 %.

Saskaņā ar Veselības inspekcijas publicēto informāciju⁵ gaisā suspendētās daļiņas, slāpekļa dioksīds un piezemes ozons pašlaik ir vispāratzīti par trim gaisu piesārņojošām vielām, kas visvairāk ietekmē cilvēku veselību. Šo gaisu piesārņojošo vielu ilgstoša un maksimāla iedarbība rada sekas ar dažādu smaguma pakāpi, sākot no elpošanas sistēmas darbības pasliktināšanās līdz pat priekšlaicīgai nāvei. Aptuveni 90 % pilsētas iedzīvotāju Eiropā ir pakļauti piesārņojošu vielu koncentrācijai, kas pārsniedz gaisa kvalitātes līmeņus, kurus uzskata par kaitīgiem veselībai. Gaisa piesārņojums arī nodara kaitējumu videi.

Autotransporta izplūdes gāzēs konstatējami dažādi gaistoši ogļhidrāti un citas organiskas vielas, ko parasti kopumā definē kā gaistošās organiskās vielas, oglekļa oksīds (CO) un daļiņas (PM), kas sastāv no oglekļa un citām vielām. Izplūdes gāzu sastāvā ir arī benzols. Papildus tam augsta temperatūra un spiediens iekšdedzes dzinējā izraisa gaisā esošā slāpekļa oksidāciju, kā rezultātā veidojas slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO₂).

Jāņem vērā, ka, pieaugot iedzīvotāju, tūristu un pilsētā reģistrēto uzņēmumu skaitam, pieaug arī antropogēnā slodze dabas teritorijās.

Apmeklētāju plūsma vasaras sezonā un ārpus tās rada vides un dabas resursu noplicināšanu. Neveicot savlaicīgus pasākumus satiksmes un tranzīta plūsmas mazināšanai, turpināsies kūrorta resursu un infrastruktūras turpmāka nolietošanās un kūrorta vērtību zaudēšana.

No nodevas samaksas iekasētie līdzekļi tiek ieskaitīti valstspilsētas pamatbudžetā un izlietoti tūrismam un kūrorta infrastruktūras attīstībai, piemēram, pastaigu vietu, labiekārtotu atpūtas vietu, piestātņu izveidei, ielu seguma un veloceliņu atjaunošanai, pludmales infrastruktūras attīstībai. Kūrorta infrastruktūras attīstība samazinās antropogēno slodzi uz dabas teritorijām, novirzot cilvēku plūsmu tūrismam un atpūtai izveidotos objektos, saglabājot neskartas dabas vērtības. Sakārtojot tūrisma infrastruktūru vienlaikus tiek pilnveidota arī pilsētas publiskā telpa tās iedzīvotājiem.

3.3. Saistošie noteikumi pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju veselību. Pasaules veselības organizācija jau 2012. gadā dīzeļdzinēja izplūdes gāzes ir klasificējusi kā kancerogēnas cilvēkiem⁶, secinājumu pamatojot ar pietiekamiem pierādījumiem par to saistību ar paaugstinātu plaušu vēža risku.

Kā liecina Džona Hopkinsa universitātes pētījums⁷, iebraukšanas nodevas ieviešana Stokholmā samazināja satiksmes intensitāti, kā arī piesārņojuma līmeni par 5 % līdz 10 %. Vienlaikus tika atklāts, ka astmas lēkmes Stokholmā dzīvojošiem bērniem samazinājās par gandrīz 50 %.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem troksnis ir otrs lielākais ar vidi saistītais veselības problēmu cēlonis tūlīt pēc gaisa piesārņojuma (cieto daļiņu) ietekmes. Ilgtermiņa trokšņa ekspozīcijai var būt ļoti dažāda ietekme uz veselību, tostarp satraukums, miega traucējumi, negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu un vielmaiņas sistēmām, kā arī uztveres spējām bērniem.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka pasākumi, kas vērsti uz satiksmes intensitātes samazināšanu, pozitīvi ietekmētu iedzīvotāju veselību.

3.4. Saistošajiem noteikumiem nav negatīvas ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā.

Jūrmalā 2022. gadā bija reģistrēts 4251 uzņēmums, tajā skaitā 255 jauni uzņēmumi. Juridisko personu, kuru juridiskā adrese reģistrēta Jūrmalā, īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem iebraukšanas caurlaides tiek reģistrētas bezmaksas. Pārējo juridisko personu izdevumi nodevas apmaksai palielināsies, taču atkarībā no iebraukšanas biežuma ir iespējams izvēlēties piemērotāko un izdevīgāko caurlaides veidu.

Jūrmalas uzņēmējdarbības vide nemainīgi ir bijusi sasaistīta ar tūrisma nozari. Galvenie uzņēmējdarbības veidi ir mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Galvenie uzņēmējdarbības virzieni ir viesnīcas, SPA, medicīnas, atpūtas un izklaides pakalpojumi un tirdzniecība.

Jūrmala ir Baltijas piejūras lielākā kūrortpilsēta un ir viens no iecienītākajiem galamērķiem kā ārvalstu, tā Latvijas ceļotājiem.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, tūristu skaits Jūrmalā 2022. gadā ir pieaudzis par 79,4 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Nakšņojumu kopējais skaits pieaudzis par 52,1 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, bet salīdzinājumā ar 2019. gadu rādītājs joprojām ir par 33,4 % mazāks. Vidējais uzturēšanās ilgums palicis nemainīgs – 2,5 diennaktis. Savukārt lielākais uzturēšanās ilgums ir bijis 2022. gada 1. ceturksnī, sasniedzot 3,4 diennaktis.

Jūrmala 2021. gadā bija otrajā vietā aiz Rīgas vienas dienas tūristu vidū ar 528,9 tūkstošiem braucienu (2020. gadā – 371,5 tūkstoši braucienu).⁸ Jāatzīmē, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021. gadā 90,2 % gadījumos vienas dienas braucienos pa Latviju izmantotais transporta veids bija vieglais automobilis vai motocikls.

Nav prognozējams, ka saistošajos noteikumos paredzētā caurlaižu perioda pagarināšana un nodevas palielināšana ietekmēs tūristu un pilsētas viesu skaitu. Noteiktā 3 EUR maksa par iebraukšanu ir neliela, salīdzinot ar maksu par transporta līdzekļa novietošanu maksas autostāvvietā, kā rezultātā vienas dienas laikā būtu jāmaksā sākot no 20 EUR un vairāk. Tāpat nodevas par iebraukšanu īpašā režīma zonā noteikšana visa gada garumā neradīs ietekmi uz vairāku dienu pilsētas viesiem, kas vēlas apmeklēt pilsētu darījumu vai izklaides nolūkos, jo par transporta līdzekļa novietošanu pilsētas autostāvvietās nav jāmaksā. Turklāt uzturēšanās periods īpašā režīma zonā Jūrmalā (neizbraucot no tās) nav ierobežots.

Pašvaldībai saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem jānodrošina tūrisma objektu saglabāšana, ilgtspējīga attīstība un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām.

Jāņem vērā, ka nodeva pēc būtības ir samaksa par konkrētiem pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem – nodrošinājumiem un veiktajām darbībām. Konkrētajā gadījumā pašvaldības nodrošinājums ietver sevī gan infrastruktūras objektu lietošanu (tai skaitā autoceļi, kultūras objekti, dabas tūrisma objekti, pludmales infrastruktūra u.c.), gan pašvaldības nodrošinātos pakalpojumus (tai skaitā sabiedriskais transports, bezmaksas autostāvvietas, bezmaksas publiskās tualetes, sporta un kultūras pasākumi, sabiedriskās kārtības nodrošināšana, ielu un pludmales uzkopšana, atkritumu izvešana u.c.).

* nodevas apmērs vienreizējai iebraukšanai

Salīdzinot pašvaldības izdevumus atbilstoši saistošo noteikumu mērķiem, konstatējams, ka izdevumu apmērs 2022. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu (nodeva piemērota visu kalendāro gadu), ir palielinājies par vairāk nekā 50 % un minētajām izmaksām ir tendence palielināties (piemēram, 2023. gadā sabiedrisko tualešu apsaimniekošanas izmaksas sastāda 1,129 milj. EUR, pludmales uzkopšanas izmaksas – 391 tūkst. EUR).

No apkopotajiem datiem viennozīmīgi izriet, ka nodevas ieņēmumi ir neliela daļa no pašvaldības budžeta līdzekļiem, kas ieguldīti teritoriju uzturēšanā un attīstībā.

Pašvaldību konkurētspēju lielā mērā veido konkurētspējīgi uzņēmēji, kuru sekmīga darbība, savukārt, tiešā veidā ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības vides. Savukārt uzņēmējdarbības vidi ietekmē atbilstošas infrastruktūras un resursu pieejamība.

Tā kā no nodevas iekasēšanas iegūtie naudas līdzekļi tiek ieguldīti tai skaitā jaunu, unikālu un daudzveidīgu tūrisma produktus radīšanā un kūrorta infrastruktūras attīstībā, tiks veicināta Jūrmalas kā tūrisma galamērķa atpazīstamība un popularitāte, kas savukārt ne tikai piesaistīs tūristus, bet arī veicinās ārvalstu tiešo investīciju piesaisti un Jūrmalas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu.

Dažādu uzņēmējdarbības veidu attīstība, uzņēmumu skaita pieaugums un no tā izrietošā pozitīvā konkurence ļaus celt piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un nodrošinās daudzveidīgas darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem.

5.2. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmās daļas 6. punktu domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās.

Ņemot vērā minēto, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ir izmantojusi likumdevēja doto pilnvarojumu savā administratīvajā teritorijā piemērot nodevu, kas cieši saistīta ar pašvaldības autonomo funkciju izpildi.

5.3. Saistošo noteikumu izpildei nav paredzēts izveidot jaunu institūciju. Līdzšinējā kārtība netiek mainīta.

6.2. Saistošo noteikumu izpilde notiks jau esošo resursu ietvaros, kādi tie ir, piemērojot Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošos noteikumus Nr. 1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā".

Saistošajos noteikumos izvirzītais uzdevums samazināt transportlīdzekļu satiksmes intensitāti Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā tiek sasniegts ar diviem rīcības virzieniem – nodevas perioda pagarināšanu un nodevas apmēra paaugstināšanu. Ieņēmumi no pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās tiek ieskaitīti pašvaldības pamatbudžetā un izlietoti normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem. Ieņēmumi no pašvaldības nodevas ir neliela daļa no pilsētas kopbudžeta un valstspilsētas teritoriju uzturēšanā un attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem. Nosakot nodevas apmēru, ir ņemts vērā ne tikai nodevas preventīvs raksturs un saistība ar konkrētiem pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem – nodrošinājumiem, bet arī kopējā ekonomiskā izaugsme un pašvaldības finansiālās iespējas veikt investīcijas savas teritorijas attīstībā.

Saistošo noteikumu izstrādes procesā ir izskatītas nodevas piemērošanas alternatīvas, kā arī izvērtēta to ietekme uz pašvaldības iedzīvotājiem un uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka saistošie noteikumi ir izstrādāti tiesību aktos noteiktā pilnvarojuma ietvaros, tiem ir leģitīms mērķis – sabiedrības veselības un vides aizsardzība un tajos ietvertais personu pamattiesību ierobežojums atbilst samērīguma principam.

Minētajā termiņā tika saņemts 101 viedoklis par saistošo noteikumu projektu, tai skaitā 91 viedoklis, kurā pausts atbalsts saistošo noteikumu projektam. Tāpat kopumā ir saņemti 15 priekšlikumi, iebildumi un komentāri:

1. Viens priekšlikums atbrīvot no nodevas maksāšanas koplietošanas automašīnas un/vai atbrīvot no nodevas maksāšanas ārzemēs reģistrēto, bet Latvijā uz nomas līguma pamata lietoto koplietošanas transportlīdzekļus, kurus nomā juridiskā persona ar reģistrēto juridisko adresi Jūrmalā.

Priekšlikums nav ņemts vērā. Saistošajos noteikumos ir paredzēts nodevas atbrīvojums juridiskās personas, kuras juridiskā adrese reģistrēta Jūrmalā, īpašumā un turējumā esošiem transportlīdzekļiem (arī ārvalstīs reģistrētajiem). Caurlaižu reģistrācijai tiek izmantoti Uzņēmumu reģistra atvērtie dati un informācija no Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Līdz ar to caurlaižu reģistrācijas process ir automatizēts, kas ne tikai ir ērti klientiem, bet arī būtiski atvieglo nodevas administrēšanu, padarot to ātrāku un lētāku. Savukārt jebkādu izņēmumu ieviešana un dokumentu izskatīšana, kas būtu nepieciešama, vērtējot noslēgtos nomas līgumus, palielina administratīvo slogu. Turklāt daudzi no koplietošanas transportlīdzekļiem ir elektroauto, kas ir atbrīvoti no nodevas samaksas.

2. Pieci iebildumi pret iebraukšanas maksas celšanu un nodevas perioda pagarināšanu.

Iebildumi nav ņemti vērā. No likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmās daļas 6. punkta izriet pašvaldību nodevu objekts un tiešs likumdevēja pilnvarojums pašvaldības domei uzlikt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās. Līdz ar to pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, tai skaitā nosakot nodevas apmēru un piemērošanas periodu. Saistošajos noteikumos izvirzītais mērķis samazināt transportlīdzekļu satiksmes intensitāti Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā tiek sasniegts ar diviem rīcības virzieniem – nodevas perioda pagarināšanu un nodevas apmēra paaugstināšanu. Korelāciju starp nodevas piemērošanu un satiksmes intensitāti pierāda statistikas dati par iebraucošo transportlīdzekļu skaitu (salīdzināmos mēnešos transportlīdzekļu satiksmes intensitāte ir augstāka, kad netiek piemērota nodeva). Nosakot nodevas apmēru, ir ņemts vērā gan nodevas preventīvs raksturs un saistība ar konkrētiem pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem – nodrošinājumiem, gan kopējā ekonomiskā izaugsme un pašvaldības finansiālās iespējas veikt investīcijas savas teritorijas attīstībā.

3. Viens iebildums pret nodevas piemērošanu par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Iebildums nav ņemts vērā. Pašvaldības tiesības piemērot nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu ir noteiktas likumā "Par nodokļiem un nodevām". Arī citās valstīs ar autotransporta satiksmi saistītās problēmas (vides problēmas, sastrēgumi) tiek risinātas gan ar nodevu palīdzību, gan ieviešot zemas un nulles emisijas zonas un citus ierobežojumus. Piedāvātā nodevas atcelšana var būtiski samazināt nodevas ieņēmumus un attiecīgi negatīvi ietekmēt pašvaldības budžetu. Turklāt, ņemot vērā apstākli, ka autostāvvietas Jūrmalas valstspilsētas teritorijā ir bez maksas, prognozējams, ka nodevas atcelšana varētu būtiski palielināt transportlīdzekļu plūsmu, kas ir pretrunā saistošo noteikumu un pašvaldības stratēģiskajiem mērķiem.

4. Viens priekšlikums, ka vasarā iebraukšanas nodevai jābūt 10 EUR vienai dienai.

Priekšlikums nav ņemts vērā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumu Nr. 480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas" 4. punktu pirms pašvaldības nodevas likmes noteikšanas pašvaldības dome izvērtē tās apmēra samērīgumu pašvaldības paredzētajam nodrošinājumam. Līdz ar to nosakot nodevas apmēru, jāievēro samērīguma princips. Izvērtējot objektīvos apstākļus, tiks būtisks izmaksu pieaugums nav samērīgs un negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbību pašvaldībā.

5. Viens komentārs, ka saistošo noteikumu mērķi var sasniegt tikai atceļot daļu no atvieglojumiem (piemēram, ģimenes locekļiem). Saistošo noteikumu projekts ir pretrunā pašvaldības attīstības programmai, tai skaitā vienam no izvirzītajiem uzdevumiem attīstīt uzņēmējdarbībai pievilcīgu vidi, līdz ar to periodā pusoktobris–pusaprīlis nodevas nebūtu jāpiemēro. Saistošo noteikumu projekts atšķirībā no pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem neparedz atvieglojumus Jūrmalā reģistrēto privātuzņēmumu darbiniekiem

Daļēji ņemts vērā. Saistošo noteikumu projektā ir precizēts 13.5. apakšpunkts, paredzot nodevas atvieglojuma piemērošanu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem, svītrojot prasību par ārstniecības iestādes līguma noslēgšanu par valsts finansētu ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanu. Tāpat saistošo noteikumu projekts papildināts ar jaunu 13.9. apakšpunktu, paredzot nodevas atvieglojumu personām, kuras ir darba tiesiskajās attiecībās ar komersantu, kura juridiskā adrese vai struktūrvienība ir reģistrēta Jūrmalā, un darba pienākumi tiek veikti Jūrmalas valstspilsētas teritorijā, ja komersanta pamatdarbības veids atbilst kūrortpilsētai raksturīgai nozarei (izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, veselības aizsardzība, māksla, izklaide un atpūta).

6. Viens priekšlikums samazināt nodevas periodu un noteikt to no 1. jūlija līdz 31. augustam.

Priekšlikums nav ņemts vērā. Pieaugošu satiksmes intensitāti pierāda statistikas dati par iebraucošo transportlīdzekļu skaitu, kas turklāt liecina par tiešu korelāciju starp nodevas piemērošanu un satiksmes intensitāti (salīdzināmos mēnešos transportlīdzekļu satiksmes intensitāte ir augstāka, kad netiek piemērota nodeva). Prognozējams, ka nodevas perioda samazināšana būtiski palielinās transportlīdzekļu plūsmu, kas ir pretrunā saistošo noteikumu un pašvaldības stratēģiskajiem mērķiem.

7. Viens komentārs par īpaša režīma zonas robežām Jūrmalā, kurā nav iekļauta Sloka, Kauguri un Jaunķemeri.

Komentārs nav ņemts vērā. Īpaša režīma zonu transportlīdzekļu iebraukšanai nosaka attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā. Līdz ar to tas nav saistīts ar saistošo noteikumu projektu.

8. Viens priekšlikums veidot sistēmu, kas visu gadu ļauj uzskaitīt cik ilgi transportlīdzekli ir atradies pilsētā un piemērot nodevu tikai tad, ja šis laiks, šķērsojot pilsētu, ir bijis īsāks par 2 stundām.

Priekšlikums nav ņemts vērā. Priekšlikuma īstenošana šobrīd nav iespējama tehnisko iemeslu dēļ, jo izbraukšana no īpaša režīma zonas netiek kontrolēta. Priekšlikuma īstenošana saistīta ar paaugstinātu administrēšanas risku, jo personai pašai būtu jāuzskaita Jūrmalas īpaša režīma zonā pavadītais laiks, jo no tā būtu atkarīga nodevas samaksa.

9. Viens priekšlikums katram Jūrmalas iedzīvotājam uz pieprasījuma pamata piešķirt vismaz 10 bezmaksas iebraukšanas reizes gadā.

Priekšlikums nav ņemts vērā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumu Nr. 480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas" 16.3.1. apakšpunktu no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās atbrīvo fiziskās personas, ja tām attiecīgajā teritorijā ir pastāvīgā dzīvesvieta vai to īpašumā (valdījumā, lietošanā) ir nekustamais īpašums. Pašvaldības dome saistošajos noteikumos, ievērojot minēto fizisko personu tiesības un tiesiskās intereses, var ierobežot fizisko personu skaitu, kas atbrīvojamas no nodevas samaksas.

Saistošo noteikumu 20.1.1. un 20.1.2. apakšpunktā ir paredzēts nodevas atbrīvojums visiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti fiziskās personas, kura deklarējusi dzīvesvietas adresi Jūrmalā vai kurai pieder nekustamais īpašums Jūrmalā, īpašumā, valdījumā vai turējumā. Saistošo noteikumu 21. punktā ir paredzēti īpaši nosacījumi nodevas atvieglojumam arī vienam lietošanā esošam transportlīdzeklim.

10. Viens komentārs, ka nav nekādu indikāciju satiksmes intensitātes pieaugumam vai riska faktoriem iedzīvotāju veselības un drošībai, līdz ar to nav pamatojuma samazināt Jūrmalā iebraukušo skaitu, paaugstinot nodevas maksu.

Komentārs nav ņemts vērā. Pieaugošu satiksmes intensitāti pierāda statistikas dati par iebraucošo transportlīdzekļu skaitu, kas turklāt liecina par tiešu korelāciju starp nodevas piemērošanu un satiksmes intensitāti (salīdzināmos mēnešos transportlīdzekļu satiksmes intensitāte ir augstāka, kad netiek piemērota nodeva). Negatīva transporta ietekme uz cilvēku veselību un vidi ir zinātniski pierādīta.

11. Viens priekšlikums paredzēt iebraukšanas nodevu brīvdienās arī Ķemeros.

Priekšlikums nav ņemts vērā. Īpaša režīma zonu transportlīdzekļu iebraukšanai nosaka attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā. Līdz ar to priekšlikums nav saistīts ar saistošo noteikumu projektu.

8.2. Attiecībā uz saistošajos noteikumos ietvertajām normām par nodevas perioda pagarināšanu un nodevas apmēra vienai dienai palielināšanu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība:

- 2020. gadā aptaujājusi Jūrmalas pastāvīgos iedzīvotājus, pētījumu "Attieksme pret Jūrmalas domes darbu" veica centrs SKDS (aptaujā piedalījās 890 respondenti). Saskaņā ar aptaujas rezultātiem⁹ priekšlikumu par iebraukšanas maksas periodu Jūrmalā visa gada garumā kopumā pozitīvi vērtēja 34 % no respondentiem, 40 % vērtēja negatīvi, bet 26 % no respondentiem nebija viedokļa šajā jautājumā. Salīdzinoši liels respondentu īpatsvars, kuriem nav viedokļa, skaidrojams ar to, ka nodevas perioda pagarināšana pēc būtības nerada Jūrmalas iedzīvotājiem papildu administratīvo slogu, jo caurlaides Jūrmalas iedzīvotāja īpašumā vai turējumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem tiek piešķirtas automātiski un bezmaksas. Skaidrojot šai respondentu grupai iemeslus un ieguvumus no nodevas perioda izmaiņām, viedoklis drīzāk būtu pozitīvs par labu iebraukšanas maksas noteikšanai visa gada garumā.

Papildus jāņem vērā, ka arī citās valstīs sabiedrības viedoklis par nodevu piemērošanu nav viennozīmīgs. Piemēram, saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas publicēto pētījumu¹⁰ pirms sastrēguma nodevas ieviešanas 2006. gadā to atbalstīja mazāk par 40 % no Stokholmas iedzīvotājiem, taču 2006. gada rudenī referendumā 53 % no pilsētas iedzīvotājiem nobalsoja par jaunu nodevu. Savukārt Gēteborgā pirms nodevas ieviešanas 2011. gadā to atbalstīja tikai 27 % no pilsētas iedzīvotājiem;

- 2021. gadā ir konsultējusies ar Uzņēmēju konsultatīvo padomi, kuras sastāvā iekļauti 18 Jūrmalas valstspilsētas nozaru uzņēmumu pārstāvji, un saņēmusi Uzņēmumu konsultatīvās padomes 2021. gada 22. oktobra vēstuli (reģistrēta domē ar 1.1-39/21S-19295), kurā pausts atbalsts paredzētajam nodevas periodam un nodevas maksai. Vēstulē norādīts, ka Jūrmalas ekonomiku pārsvarā veido tirdzniecības un pakalpojumu sektora uzņēmumi, kas apkalpo tūristus un pilsētā dzīvojošos iedzīvotājus. Pašlaik Jūrmalā galvenie uzņēmējdarbības veidi saistīti ar tradicionālo, kūrortpilsētai raksturīgo pakalpojumu sniegšanu – rehabilitācijas centri, viesnīcas, SPA, restorāni un kafejnīcas, kā arī izklaides vietas. Vēstulē izteikts viedoklis, ka nodevas 3 euro piemērošana visā kalendāra gada laikā palīdzētu sasniegt pašvaldības ilgtermiņa definētās prioritātes un izvirzītos pasākumus uzņēmējdarbības vides un kūrorta infrastruktūras attīstībai, kas savukārt sekmēs labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanos, jaunu pakalpojumu rašanos un tūristu skaita palielināšanos. Uzņēmējdarbības attīstībai ar kūrortu saistītās nozarēs, kā SPA un ārstniecības pakalpojumi, ir būtiski veicināt dabas vērtību aizsardzību, kas nodrošinās kūrortvides saglabāšanu. Tāpat vēstulē minēts, ka pilnveidojot infrastruktūru un sakārtojot vidi pilsētā, tiks veicināta arī ārvalstu tiešo investīciju piesaiste un Jūrmalas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana.