Par pedagoģisko darbinieku algu reformu

Izglītības un zinātnes ministrijā apkopota skolu valžu sniegtā operatīvā informācija par pedagoģisko darbinieku darba algu reformas rezultātiem. Informācijas analīze rāda, ka vidēji valstī pedagogu darba algu fonds ir pieaudzis par 37,2 procentiem (lielākais darba algu fonda pieaugums salīdzinājumā ar 1994.gada 1.septembri ir Ventspils pilsētā: 48,6 procenti, mazākais — Saldus rajonā: 29,6 procenti) jeb vidējā darba algas likme ir pieaugusi līdz Ls 62,93. Šāds darba algu fonda pieaugums neizsmeļ reformai atvēlētā budžeta iespējas, jo tika paredzēts darba algu fonda pieaugums par 41,3 procentiem attiecībā pret 1994.gada septembra algu fondu. Pildot valdības un ministrijas saistības, visi darba algu reformai atvēlētie līdzekļi pilnīgi tiks atdoti skolotājiem.

Šāda situācija darba algu reformas gaitā bija prognozējama, ņemot vērā skolotāju skaitu Latvijā (55 303 pedagoģisko darbinieku darba likmes) un pedagoģiskā sastāva pārmaiņas mācību gada laikā (pedagogu tarifikācija notiek mācību gada sākumā). Tā kā bija nepieciešams iekļauties budžeta ietvaros, algas likmes tika rēķinātas, jau sākotnēji paredzot iespēju palielināt darba samaksu atsevišķu kategoriju pedagogiem, ja rastos līdzekļu ietaupījums.

Pašlaik neizmantotie darba algu reformai atvēlētie resursi ļautu palielināt visu pedagogu algas vidēji par Ls 1,9. Taču lietderīgāk ir šos līdzekļus sadalīt pedagogiem ar augstāko izglītību un 2–5 un 5–10 gadu darba stāžu, jo viņi pašlaik darba samaksas ziņā nonākuši neproporcionāli sliktākā situācijā. Grozījumi darba samaksas kārtībā tiks sagatavoti mēneša laikā, kad pedagoģisko darbinieku reģistrā būs pilnīgi precīzas ziņas par pedagoģisko darbinieku kvalitatīvo sastāvu Latvijas skolās. Pedagogiem tiks kompensēta arī algu starpība par laika posmu pēc 1.marta.

Jānis Kantāns,

IZM preses centra vadītājs,

18. aprīlī