Ministru kabineta noteikumi Nr. 68

Rīgā 2001.gada 13.februārī (prot. Nr. 7, 19.§)

Higiēnas prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un izplatīšanai

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka higiēnas prasības maltas gaļas (gaļa, kas sakapāta vai samalta spirālveida gaļas malšanas mašīnā) un gaļas izstrādājumu (produkti, kas iegūti no svaigas gaļas vai blakusproduktiem un kuri pēc citu pārtikas produktu, garšvielu vai piedevu pievienošanas vai apstrādes saglabā gaļas šūnu iekšējo struktūru un svaigas gaļas īpašības) ražošanai un izplatīšanai.

2. Šie noteikumi neattiecas uz mehāniski atdalītu gaļu (gaļa, kas pēc gaļas atkaulošanas mehāniski atdalīta no skeleta kauliem).

3. Maltu gaļu un gaļas izstrādājumus ražo pārtikas uzņēmumā (turpmāk - uzņēmums), kurš atbilst šo noteikumu prasībām un ir Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē. Ražošanas apstākļus mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos kontrolē Valsts sanitārā inspekcija.

4. Uz maltas gaļas vai gaļas izstrādājumu ražošanu un izplatīšanu mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos attiecināmas tikai šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9., 18., 19., 30., 31., 33., 35.punktā un 28.2.apakšpunktā noteiktās prasības, mazumtirdzniecības uzņēmumos - arī šo noteikumu 10., 11., 12., 15., 16. un 17.punktā noteiktās prasības. Mazumtirdzniecības uzņēmumos aizliegts ražot un izplatīt maltu gaļu un gaļas izstrādājumus no saldētas gaļas.

II. Prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un izplatīšanai

5. Maltu gaļu un gaļas izstrādājumus ražo no svaigas gaļas (izņemot viennadžu gaļu), kura iegūta no klīniski veseliem dzīvniekiem, ievērojot Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumu Nr.143 "Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei mazjaudas kautuvēs" un Ministru kabineta 1998.gada 31.augusta noteikumu Nr.329 "Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei lieljaudas kautuvēs" prasības, vai kura ievesta Latvijā Ministru kabineta 1999.gada 11.maija noteikumos Nr.174 "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa" noteiktajā kārtībā.

6. Svaigai gaļai, no kuras paredzēts ražot maltu gaļu vai gaļas izstrādājumus, nepieciešams tās ražošanas uzņēmumā izsniegts veterinārais sertifikāts vai veterinārās ekspertīzes apliecība, kurā bez citas informācijas norādīts dzīvnieku nokaušanas vai nogalināšanas datums vai sasaldēšanas mēnesis un gads, ja gaļa sasaldēta.

7. Nav pieļaujama maltas gaļas ražošana no:

7.1. kautproduktu ieguves procesā iegūtiem gaļas atgriezumiem;

7.2. mehāniski atdalītas gaļas;

7.3. liellopu, aitu, kazu galvas muskuļiem (izņemot ārējos gremošanas muskuļus), baltās līnijas bezmuskuļu daļas, karpālā un tarsālā apvidus un kaulu nokasījumiem. Diafragmas muskuļus pēc serozas atdalīšanas un ārējos gremošanas muskuļus drīkst izmantot tikai pēc cisticerkozes izmeklējumu veikšanas;

7.4. saldētas putnu gaļas;

7.5. gaļas, kura satur kaulu daļiņas;

7.6. citas gaļas, kura atzīta par nederīgu cilvēku uzturam.

8. Maltu gaļu un gaļas izstrādājumus ražo no:

8.1. atvēsinātas gaļas ne vēlāk kā sešas dienas pēc kautproduktu ieguves;

8.2. atvēsinātas atkaulotas un vakuumā vai kontrolētas atmosfēras apstākļos iepakotas liellopu vai jaunlopu gaļas ne vēlāk kā 15 dienas pēc kautproduktu ieguves;

8.3. atkaulotas saldētas gaļas, ja:

8.3.1. liellopu vai jaunlopu gaļa ir uzglabāta ne vairāk kā 18 mēnešus;

8.3.2. aitu, kazu, trušu un fermās audzētu medījamo dzīvnieku gaļa ir uzglabāta ne vairāk kā 12 mēnešus;

8.3.3. putnu gaļa ir uzglabāta ne vairāk kā astoņus mēnešus;

8.3.4. citu sugu dzīvnieku gaļa ir uzglabāta ne vairāk kā sešus mēnešus.

9. Maltu gaļu ražo no šķērssvītrotās muskulatūras (izņemot sirds muskuli) un ar to dabiskā saistībā esošajiem taukaudiem.

10. Gaļas izstrādājumus ražo kontrolētas temperatūras apstākļos atkarībā no produktu veida.

11. Maltu gaļu un gaļas izstrādājumus pēc to saražošanas nekavējoties iesaiņo un iepako.

12. Maltu gaļu atvēsina vai dziļi sasaldē (tās iekšējo temperatūru nodrošina ne augstāku par -18 °C) stundas laikā pēc tās sadalīšanas porcijās, iesaiņošanas un iepakošanas, nodrošinot, ka izejvielas (svaigas gaļas) iekšējā temperatūra nav augstāka par +7 °C, bet ražošanas telpas temperatūra nav augstāka par +12 °C. Gaļas izstrādājumus atvēsina vai dziļi sasaldē pēc iespējas īsākā laikā pēc to iesaiņošanas un iepakošanas.

13. Ja maltas gaļas ražošana un atvēsināšana vai sasaldēšana ilgst vairāk par stundu, izejvielas (svaigās gaļas) iekšējā temperatūra nedrīkst būt augstāka par +4 °C.

14. Maltu gaļu un gaļas izstrādājumus dziļi sasaldē to ražošanas uzņēmumā vai citā Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā esošā uzņēmumā.

15. Ja maltā gaļa ražota no šo noteikumu 8.1. un 8.2.apakšpunktā minētās gaļas, to izplata atvēsinātu, tās iekšējo temperatūru nodrošinot ne augstāku par +2 °C, vai dziļi saldētu, tās iekšējo temperatūru nodrošinot ne augstāku par -18 °C. Ja maltā gaļa ražota no 8.3.apakšpunktā minētās gaļas, to izplata dziļi saldētu, tās iekšējo temperatūru nodrošinot ne augstāku par -18 °C.

16. Gaļas izstrādājumus izplata:

16.1. atvēsinātus, pēc iespējas īsākā laikā nodrošinot šādu iekšējo temperatūru:

16.1.1. ne augstāku par +2 °C, ja tie ražoti no maltas gaļas;

16.1.2. ne augstāku par +7 °C, ja tie ražoti no svaigas gaļas;

16.1.3. ne augstāku par +4 °C, ja tie ražoti no putnu gaļas;

16.1.4. ne augstāku par +3 °C, ja tie satur kaušanas blakusproduktus;

16.2. dziļi saldētus, to iekšējo temperatūru nodrošinot ne augstāku par -18 °C.

17. Malta gaļa un gaļas izstrādājumi dziļi sasaldējami tikai vienu reizi. Dziļi sasaldētas maltas gaļas un gaļas izstrādājumu galīgais derīguma termiņš nedrīkst būt ilgāks par 18 mēnešiem.

18. Ražojot gaļas izstrādājumus no maltas gaļas (izņemot termiski neapstrādātas desas un desu ražošanai paredzētu gaļu), ievēro šo noteikumu 7., 9., 12. un 13.punktā noteiktās prasības.

19. Maltu gaļu un gaļas izstrādājumus nedrīkst apstrādāt ar jonizējošo vai ultravioleto starojumu, izņemot gadījumus, ja tā paredzēta ārstnieciskiem nolūkiem.

20. Ja maltu gaļu un gaļas izstrādājumus izved no Latvijas, valsts veterinārais inspektors izraksta veterināro (veselības) sertifikātu.

21. Maltu gaļu un gaļas izstrādājumus drīkst izvest uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja:

21.1. tie ražoti no lieljaudas kautuvē vai uzņēmumā, kurā atkaulo, mehāniski atdala, sadala, iesaiņo vai iepako svaigu gaļu (turpmāk - gaļas sadalīšanas uzņēmums), iegūtas gaļas (malta gaļa - tikai no svaigas liellopu, aitu, kazu vai cūku gaļas) un ražošanas uzņēmumā sasaldēti līdz -18 °C;

21.2. uzņēmums, kurā tie ražoti, iekļauts Eiropas Savienības atzīto (trešo valstu) uzņēmumu sarakstā konkrētā produkta eksportēšanai uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.

III. Prasības uzņēmumiem, kuros ražo maltu gaļu un gaļas izstrādājumus, šo uzņēmumu īpašniekiem un personālam

22. Vispārīgās higiēnas prasības uzņēmumiem, kuri ražo maltu gaļu un gaļas izstrādājumus, nosaka Ministru kabineta 1998.gada 14.aprīļa noteikumi Nr.130 "Higiēnas prasības pārtikas apritē".

23. Maltas gaļas un gaļas izstrādājumu iesaiņošanas, iepakošanas un transportēšanas prasības nosaka Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumi Nr.214 "Noteikumi par higiēnas prasībām gaļas un gaļas produktu uzglabāšanai un transportēšanai".

24. Uzņēmuma teritorijā iekārto produkcijas transportēšanai paredzēto transportlīdzekļu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas laukumu vai telpu, kurā ir nodrošināta karstā un aukstā ūdens padeve, izņemot gadījumus, ja transportlīdzekļus tīra, mazgā un dezinficē citā uzņēmumā, kas atrodas Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē.

25. Ja uzņēmumā ražo maltu gaļu vai gaļas izstrādājumus, tajā iekārto:

25.1. maltas gaļas vai gaļas izstrādājumu ražošanas un iesaiņošanas telpu, kura aprīkota ar termogrāfu vai teletermometru. Ja maltu gaļu vai gaļas izstrādājumus ražo gaļas sadalīšanas uzņēmumā, maltas gaļas vai gaļas izstrādājumus drīkst ražot un iesaiņot gaļas sadalīšanas telpā. Veselus putnu liemeņus drīkst apstrādāt ar garšvielām kautuvē šim nolūkam paredzētā īpašā telpā;

25.2. atsevišķu atvēsināšanas vai sasaldēšanas telpu svaigas gaļas uzglabāšanai;

25.3. atsevišķu atvēsināšanas vai sasaldēšanas telpu maltas gaļas vai gaļas izstrādājumu uzglabāšanai;

25.4. telpu vai skapjus pārtikas piedevu un sāls glabāšanai;

25.5. iepakošanas telpu, izņemot gadījumus, ja iepakošanai izmanto viegli mazgājamus korozijas izturīgus konteinerus, kuri pirms to ienešanas maltas gaļas vai gaļas izstrādājumu ražošanas un iesaiņošanas telpā ir tīrīti, mazgāti un dezinficēti;

25.6. telpu iesaiņošanas un iepakošanas materiāla uzglabāšanai;

25.7. telpu vai norobežotu vietu ar attiecīgām iekārtām instrumentu un aprīkojuma tīrīšanai, mazgāšanai un dezinfekcijai. Instrumentu un aprīkojuma dezinfekcijai izmanto ūdeni, kura temperatūra nav zemāka par +82°C;

25.8. saldēšanas (atvēsināšanas) iekārtas normatīvajos aktos noteikto temperatūras režīmu nodrošināšanai;

25.9. aizslēdzamu telpu ar attiecīgu aprīkojumu veterinārās kontroles veikšanai. Ja uzņēmumā nav nepieciešama nepārtraukta veterinārā kontrole, aprīkojuma un materiālu glabāšanai iekārto aizslēdzamu skapi;

25.10. telpu vai vietu produktu pieņemšanai un nosūtīšanai;

25.11. aizslēdzamu telpu vai skapi mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu glabāšanai;

25.12. ģērbtuves uzņēmuma personālam un sanitāro mezglu (tualete ar klozetpodu, izlietni un dušas kabīni), no kura nav tiešas izejas uz produktu ražošanas, pieņemšanas, nosūtīšanas vai glabāšanas telpām vai vietām. Sanitāro mezglu daudzums uzņēmumā noteikts šo noteikumu pielikumā.

26. Uzņēmumā telpas iekārto tā, lai tiktu ievērota ražošanas tehnoloģisko procesu plūsma un produkcijas plūsmas līnijas savstarpēji nekrustotos.

27. Cilvēka uzturā neizmantojamos produktus uzglabā ūdensnecaurlaidīgos aizslēdzamos konteineros vai atsevišķā aizslēdzamā telpā, ja to saturu neiznīcina darba dienas beigās. Konteinerus marķē ar uzrakstu "Cilvēka uzturam nederīgs". Ja cilvēka uzturā neizmantojamos produktus no uzņēmuma aizvada pa cauruļvadiem, tos konstruē tā, lai nepieļautu maltas gaļas un gaļas izstrādājumu piesārņojuma risku.

28. Darba vietu tuvumā iekārto karstā un aukstā ūdens padeves ierīces roku un instrumentu mazgāšanai un dezinfekcijai. Minētās ierīces:

28.1. darbināmas bez roku palīdzības;

28.2. apgādātas ar mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem un higiēniskiem vienreizējas lietošanas dvieļiem vai salvetēm.

29. Prasības tehniskā ūdens un dzeramā ūdens caurulēm un ierīcēm ir šādas:

29.1. tehniskā ūdens un dzeramā ūdens caurules un krānus krāso atšķirīgās krāsās. Ūdens krāniem piešķir identifikācijas numurus, kurus norāda uzņēmuma ūdensapgādes shematiskajā plānā;

29.2. caurules iebūvē sienā vai novieto tādā attālumā no tās, lai būtu iespējama sienas un ūdens cauruļu tīrīšana.

30. Uzņēmuma telpās aizliegta nepiederošu personu, kā arī dzīvnieku uzturēšanās.

31. Uzņēmuma telpu, to aprīkojuma, inventāra un tehnoloģisko līniju, kā arī transportlīdzekļu kravas nodalījumu tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju, kā arī deratizāciju un dezinsekciju veic saskaņā ar uzņēmuma īpašnieka vai tā pilnvarotas personas noteiktu plānu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

32. Ja konstatēta dzīvnieku infekcijas slimība, uzņēmuma telpas, to aprīkojumu, inventāru un tehnoloģiskās līnijas, kā arī transportlīdzekļus mazgā un dezinficē saskaņā ar attiecīgā rajona (pilsētas) veterinārās pārvaldes valsts veterinārā inspektora norādījumiem.

33. Uzņēmuma telpās, kur notiek darbības ar produkciju, aizliegta rīcība, kas var radīt produkcijas piesārņojumu (piemēram, ēšana, dzeršana, smēķēšana).

34. Uzņēmuma darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar iesaiņotu vai iepakotu produkciju, aizliegts vienlaikus apkalpot iekārtas un tehnoloģiskās līnijas, kur tiek pārvietota neiesaiņota vai neiepakota produkcija.

35. Uzņēmuma darbinieki pirms darba uzsākšanas un, ja nepieciešams, darba laikā mazgā un dezinficē rokas.

36. Ja personāls maltu gaļu vai gaļas izstrādājumus gatavo ar rokām, papildus nepieciešama deguna un mutes maska, kā arī gludi, ūdensnecaurlaidīgi vienreizējas lietošanas vai tīrāmi un dezinficējami cimdi.

37. Ražošanas uzņēmuma īpašnieks nodrošina:

37.1. uzņēmumā ievestās svaigās gaļas inspicēšanu, atdalot cilvēka uzturam nederīgās daļas;

37.2. uzņēmuma tīrīšanas un dezinfekcijas efektivitātes kontroli;

37.3. paškontroles pasākumu veikšanu, paškontroles paraugu ņemšanu un to laboratorisko izmeklēšanu akreditētā laboratorijā. Paraugu un to izmeklējumu rezultātu reģistru glabā vismaz divus gadus. Atvēsinātiem produktiem šī reģistra glabāšanas laiku var samazināt līdz sešiem mēnešiem pēc produktu derīguma termiņa izbeigšanās;

37.4. Valsts veterinārā dienesta informēšanu, ja izplatītā maltā gaļa vai gaļas izstrādājumi rada risku cilvēka veselībai.

38. Uzņēmuma īpašnieks vai tā pilnvarota persona nodrošina personāla apmācību higiēnas prasību ievērošanā ražošanas procesā.

39. Malta gaļa un no maltas gaļas iegūtie gaļas izstrādājumi, kuri paredzēti eksportam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, katru dienu tiek mikrobioloģiski izmeklēti akreditētā laboratorijā. Citi gaļas izstrādājumi un malta gaļa, kura nav paredzēta izvešanai uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, tiek mikrobioloģiski izmeklēta ne retāk kā reizi nedēļā. Izmeklējamo paraugu veido pieci dažādi paraugi no attiecīgajā dienā saražotās produkcijas. Gaļas izstrādājumu paraugus (izņemot tos, kuri ražoti no maltas gaļas) ņem no dziļākajiem muskuļu audiem pēc to virsmas kauterizēšanas. 

IV. Higiēnas prasību ievērošanas uzraudzība un kontrole

40. Valsts veterinārais dienests šo noteikumu 3.punktā minētos uzņēmumus, izņemot mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, iekļauj atzīto uzņēmumu sarakstā, kā arī izveido atsevišķus atzīto uzņēmumu sarakstus maltas gaļas un gaļas izstrādājumu eksportam:

40.1. uz Eiropas Savienības dalībvalstīm;

40.2. uz citām valstīm.

41. Veterinārās uzraudzības programmas ietvaros valsts veterinārais inspektors uzņēmumā, kurā ražo maltu gaļu vai gaļas izstrādājumus, kontrolē šo noteikumu prasību ievērošanu, to skaitā:

41.1. telpu un aprīkojuma tīrību un personāla higiēnu;

41.2. uzņēmuma paškontroles pasākumu efektivitāti, analizējot to rezultātus un ņemot paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem;

41.3. maltas gaļas un gaļas izstrādājumu mikrobioloģisko un higiēnisko stāvokli;

41.4. uzglabāšanas un transportēšanas apstākļus.

42. Lai nodrošinātu attiecīgā uzņēmuma kontroli, valsts veterinārajam inspektoram ir brīva pieeja visām uzņēmuma telpām. Ja rodas šaubas par izejvielu izcelsmi, valsts veterinārais inspektors var pārbaudīt grāmatvedības dokumentus un izejvielu izmeklējumu rezultātus.

43. Valsts veterinārais inspektors regulāri analizē šo noteikumu 41.punktā minēto kontroles pasākumu rezultātus un, ja nepieciešams, nosaka citus izmeklējumus visās ražošanas tehnoloģiskajās stadijās. Par analīžu rezultātiem tiek sagatavots pārskats, kurā ietvertie atzinumi un ieteikumi tiek iesniegti uzņēmuma īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai. Uzņēmuma īpašnieka vai tā pilnvarotas personas pienākums ir novērst konstatētos pārkāpumus vai nepilnības, ņemot vērā valsts veterinārā inspektora noteiktos pasākumus pārkāpumu novēršanai un termiņu, kādā šie pasākumi veicami.

44. Ja tiek konstatēti higiēnas prasību pārkāpumi vai ir šķēršļi higiēnas prasību ievērošanas kontrolei, valsts veterinārais inspektors var apturēt uzņēmuma darbību likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" noteiktajā kārtībā.

V. Noslēguma jautājumi

45. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.aprīli.

46. Šo noteikumu 7.1. un 28.1.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

47. Līdz 2003.gada 1.janvārim šo noteikumu 8.3.apakšpunktā minētā gaļa var būt neatkaulota. Gaļas atkaulošanu veic tieši pirms gaļas malšanas vai gaļas izstrādājumu ražošanas.

48. Līdz 2003.gada 1.janvārim šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minēto termogrāfu un teletermometru vietā var būt termometri.

49. Šo noteikumu 46., 47. un 48.punkts neattiecas uz uzņēmumiem, kuri maltu gaļu vai gaļas izstrādājumus ražo eksportam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.aprīli, bet par atsevišķu punktu spēkā stāšanos - skat. Noslēguma jautājumus.

Pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 13.februāra
noteikumiem Nr.68

Sanitāro mezglu daudzums uzņēmumā

Zemkopības ministrs A.Slakteris