ATSAUCĒ IETVERT:
Iedzīvotāju migrācija Latvijā 1994.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.04.1995., Nr. 61 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34790
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Iedzīvotāju migrācija Latvijā 1994.gadā
Valsts statistikas komitejas dati par iedzīvotāju migrāciju Latvijā 1994.gadā liecina, ka aizvadītajā gadā migrācijas procesiem lielā mērā bija raksturīgas iepriekšējo gadu tendences, proti, - emigrācijas apjomu pārsvars pār imigrāciju. Rezultātā Latvijas iedzīvotāju skaits uz starpvalstu migrācijas faktora rēķina 1994.gadā samazinājās par 18,8 tūkst. cilvēku.
Migrācijas procesus pēdējos divos gados raksturo šādi dati:
| Pierakstīto | Izrakstīto | Migrācijas | ||||
| personu skaits | personu skaits | saldo(+,-) | ||||
| 1993. | 1994. | 1993. | 1994. | 1993. | 1994. | |
| Pavisam | 41160 | 42827 | 69044 | 61637 | -27884 | -18810 |
| tai skaitā | ||||||
| pa plūsmām: | ||||||
| Lietuva | 148 | 88 | 346 | 239 | -198 | -151 |
| Igaunija | 137 | 99 | 99 | 54 | +38 | 45 |
| NVS | 3529 | 2489 | 29234 | 19787 | -25705 | -17298 |
| Citas ārvalstis | 300 | 370 | 2319 | 1776 | -2019 | -1406 |
| Iedzīvotāju | ||||||
| dzīvesvietas | ||||||
| maiņa Latvijā | 37046 | 39781 | 37046 | 39781 | - | - |
1994.gadā salīdzinājumā ar 1993.gadu imigrācija no citām valstīm samazinājās par 26 procentiem, bet emigrācija no Latvijas uz ārvalstīm - par 32 procentiem. Trīs ceturtdaļas no Latvijas izbraukušo personu par savu jauno pastāvīgo dzīvesvietu norādījuši Krievijas Federāciju, 6,4 procenti - Baltkrieviju, 5,7 procenti - Ukrainu. Joprojām daudz cilvēku emigrē no Latvijas uz vairākām Rietumvalstīm: uz Vāciju 1994.gadā pārcēlās dzīvot 548 cilvēki, uz ASV - 522, uz Izraēlu - 500.
Dati liecina, ka ar dažām valstīm, to skaitā - Igauniju, Gruziju, Lielbritāniju, 1994.gadā Latvijai bija pozitīvs migrācijas saldo.
Tāpat kā visā valstī kopumā, arī Rīgā iedzīvotāju skaits aizvadītajā gadā samazinājies uz migrācijas rēķina. No Rīgas izbraukušo personu skaits bija par 9,3 tūkst. cilvēku lielāks nekā šajā laika periodā Rīgā pierakstīto personu skaits. No tiem 7,7 tūkstoši attiecināmi uz emigrāciju uz citām valstīm, bet 1,6 tūkstoši - uz dzīvesvietas maiņu Latvijas teritorijas ietvaros.
Migrācijas saldo ar plus zīmi 1994.gadā bija tikai Jelgavā, Jūrmalā un Rēzeknē, kā arī Balvu, Daugavpils, Gulbenes, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Rēzeknes un Valkas rajonā.
Valsts statistikas komiteja analizēja arī migrācijas statistiskajos talonos ietverto informāciju, kas raksturo personas, kuras 1994.gadā mainīja pastāvīgo dzīvesvietu.
Pastāvīgās dzīvesvietas maiņas motīvi ir sekojoši: bērni pie vecākiem - 37,2 procenti, uz mācībām - 11,4 procenti, dzīvokļu maiņa - 8,7 procenti, pie vīra, sievas - 8,4 procenti, darba vietas maiņa - 6,4 procenti, personiskā īpašuma iegūšana - 5,6 procenti, dzīvokļa saņemšana - 4,9 procenti, uz apakšīres līguma pamata - 3,7 procenti, vecāki pie bērniem - 3,0 procenti, no apcietinājuma - 2,1 procents, citi motīvi - 8,6 procenti.
38 procenti no visiem dzīvesvietu mainījušajiem tika pierakstīti individuālajā dzīvojamajā fondā, 30,2 procenti - pašvaldību, 28,7 procenti - resoru, 3,1 procents - dzīvokļu celtniecības un ekspluatācijas kooperatīvo sabiedrību mājās.
62,3 procenti personu jaunā dzīvesvieta bija atsevišķs dzīvoklis vai māja, 22,3 procenti - citām personām piederoša dzīvojamā platība, 13,8 procenti - uzņēmumu dienesta viesnīca vai mācību iestādes kopmītne, 1,6 procenti - komunālais dzīvoklis.
Emigrācijas rezultātā valsts zaudēja 3113 personas ar augstāko izglītību, 4228 - ar vidējo speciālo izglītību, 4196 - ar vidējo izglītību.
Valsts statistikas komitejas Iedzīvotāju statistikas daļa