12. aprīļa sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.60.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

J.Lucāns (TPA). Cienījamie deputāti! Iet runa par dokumentu nr.245, kurš ir izdalīts marta pašā sākumā. Līdz ar to ļoti iespējams, ka daudziem deputātiem pašreiz šis dokuments nav pie rokas, un tāpēc es atļaušos mazliet izklāstīt šī dokumenta būtību. Kādi ir Tautsaimnieku politiskās apvienības deputātu iebildumi pret Unibankas privatizāciju tādā veidā, kā ir likusi priekšā Privatizācijas aģentūra? Šeit ir vairākas iebildumu grupas.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību, un par pašu procedūru, kamēr mēs uz šo uzmanību šeit aicinām. Vai jūs šo dokumentu atradāt visi? Visiem ir šis dokuments? Dokuments nr.245? Bet jāņem vērā, ka ir iesniegts arī 401. dokuments, kurš pēc tam saņemts no deputātiem: "Lūdzam nobalsot par to, ka attiecīgā lieta par Unibankas privatizāciju Saeimā pēc būtības nav apspriežama." Tāpēc mēs uzklausīsim deputātu Lucānu un pēc tam neuzsāksim apspriešanu, bet būs jānobalso šis priekšlikums. Lūdzu, deputāt Lucān!

J.Lucāns. Tātad par galvenajiem iebildumiem. Pirmā iebildumu grupa attiecas uz likuma pārkāpumiem, izstrādājot šos privatizācijas noteikumus. Un konkrēti - pārkāpts ir likums par akciju sabiedrībām, kur ir rakstīts 21.panta 4.punktā, ka banku un citu kredītiestāžu un apdrošināšanas akciju sabiedrību pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudu. Tas būtu pirmais.

Otrā iebildumu grupa saistās ar privatizācijas secību. Ja tomēr pieņem, es pieļauju tādu varbūtību, ja tomēr pieņem, ka banku sākumstadijā privatizē par sertifikātiem, tad tādā gadījumā banka tiek novājināta. Tātad, izejot no privatizācijas secības viedokļa, pareizi būtu sākotnēji kapitālu piesaistīt, tātad šajā ziņā secību mainīt un sākt ar kapitāla piesaisti bankai. Jo tādā gadījumā ir lielākas cerības piesaistīt kapitālu nekā tad, ja, teiksim, būs jau kaut kāda daļa privatizēta par sertifikātiem. Bet vēlreiz atkārtoju, ka privatizācija par sertifikātiem šajā gadījumā ir pretrunā ar likumu.

Otra lieta jeb, pareizāk sakot, trešā lieta un galvenā lieta pēc būtības šīs bankas privatizācijā ir jautājums par vairāk nekā 20 miljoniem slikto parādu. Šie parādnieki galvenokārt ir valsts uzņēmumi, šiem sliktajiem parādiem pretī bankā ir valsts pārādzīmes, par kurām katru mēnesi budžets šai bankai maksā. Tikmēr, kamēr pastāv tāda attiecību sistēma, ka ir valsts uzņēmums un valsts banka, šajā attiecību sistēmā nekā, tā sakot, īpaši apstrīdama nav un viss tas var normāli risināties, jo būtībā ir runa par līdzekļu pārlikšanu no vienas valsts kabatas otrā valsts kabatā. Un šeit nav nekādu būtisku problēmu. Problēmas parādās tanī pašā brīdī, kad šī banka tiek privatizēta. Jo tādā gadījumā šis valsts kapitāls ar saviem parādiem nonāk privātas bankas ietekmes sfērā. Un šeit uzreiz attiecību sistēma mainās. Un tad, lūk, šie sliktie parādi var pārvērsties par iespēju dažādām pat ļoti sarežģītām mahinācijām, kuru rezultātā valsts budžets reāli pazaudēs naudu, pazaudēs vairākus desmitus miljonu naudas. Lūk, ja tādā gadījumā iet runa par šādu privatizāciju, tad es atkārtoju vēlreiz, tas ir pretrunā ar likumu. Ja iet runa par šādu privatizāciju, tad varētu būt runa tikai par visu parādu pārņemšanu, un tādā gadījumā nekādas valsts parādzīmes šajā bankā vairs palikt nevar. Ja, teiksim, kāds sūdzas par to, kāpēc privatizējot jāpārņem šie parādi, tad es gribu atgādināt, ka šī ir privatizācijas prakse par sertifikātiem vispār, tā viscaur tiek darīts, ka šie parādi tiek pārņemti, un šajā gadījumā ir jo sevišķi svarīgi pārņemt šos parādus. Un jo mazāk šeit ir pamata iebilst pret šādu parādu pilnīgu pārņemšanu. Tāpēc, ka pretī katram šim parādam stāv reāli strādājošs valsts kapitāls, uz kuru var attiecināt parāda prasību. Tātad šim parādam ir reāls segums, uz ko var attiecināt prasību. Lūk, tādi ir pamatiebildumi pret šo projektu. Protams, Saeima ar savu balsojumu var dažādi izlemt šo jautājumu, bet man nav pārliecības, ka Saeima ir tiesīga pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar likumu. Un man liekas, ka Saeimai nav nekādu morālu tiesību pašreiz pieņemt lēmumus, kas pārvērtīsies par tiešu iespēju samazināt valsts budžetu jeb, pareizāk sakot, pārvērtīsies par lielu apgrūtinājumu valsts budžetam, kur pašreiz tāpat jau trūkst algas skolotājiem, kavējās pensiju izmaksas un budžets vispār slikti pildās. Es nedomāju, ka mēs esam tiesīgi pašreiz tik vienkārši atiet no šī jautājuma nost. Un, ja mēs runājam par dokumentu nr.401, kas stāv blakus šim 245.dokumentam, tad es gribētu sacīt tā, ka Ministru kabinets jau savu lēmumu ir pieņēmis par privatizāciju, tātad ignorējot šo visu iepriekš teikto. Privatizācijas aģentūra noteikumus ir apstiprinājusi, ignorējot visu teikto, tātad vienīgā instance, kura vēl var apturēt šo procesu un sakārtot šo procesu, ir Saeima, un es baidos, ka tā būs, nu, liela kļūda, ja Saeima šodien atteiksies to darīt. Bet ir vēl viens aspekts, par kuru es gribu runāt īpaši.

Tas ir jautājums par Unibanku tādā griezumā, ka mēs varam uzstādīt jautājumu, vai vispār šī banka ir jāprivatizē. Varbūt vienam otram liekas, teiksim, pārsteidzīgs šis jautājums. Es vispirms gribu atgādināt to, ka 1934.gadā valsts speciāli nodibināja šādu valsts kredītbanku, un ne bez pamata nodibināja. Šai bankai bija vesela virkne funkciju, par kurām Unibankas privatizācijas gadījumā mēs vienkārši nezināsim, kas tās var pildīt. Es pacentīšos iepazīstināt ar šīm funkcijām.

Pirmā. Unibankai bija arī valsts kredītu bankas funkcija pagājušajā laikā, pirms kara. Tā bija bankrotējošo kredītiestāžu likvidatore.

Nākoša funkcija. Unibanka kā valsts budžeta līdzekļu saņēmēja un glabātāja ar papildus apgrozījumu vēl var palielināt šos līdzekļus, es gribu atgādināt tikai, ka pašreizējā laikā, kad valsts budžeta līdzekļi glabājas dažādās komercbankās, kuras daudzos gadījumos ir apdraudētas, un kad notiek arī bankroti, atcerēsimies pavisam neseno gadījumu, kas notika Latgales pusē, kad parādījās reāla iespēja pazaudēt lielus valsts budžeta līdzekļus, es domāju, mēs nevaram pieņemt vieglprātīgu lēmumu par Unibankas likvidāciju. Drīzāk būtu jāpieņem cits lēmums, ka visiem budžeta līdzekļiem vajadzētu kustēties tikai caur Unibankas kā valsts bankas sistēmu. Caur šo sistēmu kustēties. Tad mēs varētu būt zināmā drošībā par šo naudu.

Trešā funkcija. Unibanka kā valsts ekonomiskās politikas realizētāja kreditēšanas jomā, caur ko Latvijas valsts var realizēt savu kredītpolitiku, kad tāda radīsies. Atcerēsimies slikto pieredzi ar G-24 un citiem kredītiem, kurus realizēja caur komercbankām. Mēs vēl neesam tikuši skaidrībā, kā tas viss ir noticis un ar ko tas ir beidzies. Mēs esam dzirdējuši jau diezgan daudz dažādu sarežģītu kombināciju, kā šī nauda tika izmantota ne jau valsts interesēs.

Ceturtā svarīgā funkcija. Unibanka kā konkurente komercbankām kredītu procentu pazemināšanas veicināšanas virzienā. Lūk, šeit arī valstij ir ierocis, ar ko varētu iedarboties šajā tirgū, lai pēc iespējas ātrāk kredīts kļūtu pieejams ražotājam.

Piektā funkcija. Unibanka varētu veikt tās funkcijas, ko pašreiz veic atsevišķi fondi. Es minēšu tikai piemērus. Teiksim, tādu kā "Laukkredīts", kas it kā veic bankas funkcijas, bet tanī pašā laikā tomēr nav banka, tādu kā Privatizācijas fonds, kam atkal ir it kā šīs funkcijas, bet tajā pašā laikā nav atiecīgā izpildījuma ar attiecīgu sekošanu kredītu kustībai, ar attiecīgu sekošanu, kādā veidā tas tiek atmaksāts un tā tālāk. Es domāju, ka mums jau pietiekoši daudz ir piemēru pavisam nesenā pagātnē, kā tas beidzas, ja šādā veidā tiek dalīta nauda. Tātad Unibanka varētu veikt šīs funkcijas atbilstoši tam, kādi ir šie valsts radītie nosacījumi.

Un pēdējais, ko es šobrīd gribu minēt. Unibanka varētu būt tā banka, caur kuru savus norēķinus kārtotu valsts uzņēmumi, tādējādi izvairoties no briesmām bez naudas pazaudēt šos valsts uzņēmumus, kas, tā sakot, kļūst pavisam reālas tādā gadījumā, ja Unibanka tiek privatizēta. Caur šiem parādiem, tādiem vai citādiem, fiktīviem vai īstiem, jebkurā laikā var paņemt katru no šiem uzņēmumiem. Privatizējot šo banku, mēs būtībā radīsim otru privatizācijas aģentūru, kura faktiski strādās privatizācijas laukā bez jebkādiem nosacījumiem. Un bez jebkādas atdeves valstij. Tāda reāla iespēja pastāv, ja mēs nepārdomāti privatizējam Unibanku. Lūk, man ir lūgums, cienījamie deputāti! Iekams izškiraties par balsojumu, lūdzu pārdomāt visus šos argumentus, par kuriem šeit bija runa. Es domāju, ka šis balsojums ir pietiekami atbildīgs un pie nepārdomātas rīcības var nest diezgan lielus zaudējumus Latvijas valstij. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Par procedūru, lai būtu skaidra pieeja šā jautājuma izskatīšanai. Tātad deputātu iesniegtais priekšlikums 135.panta kārtībā. "Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms." Viens runā "par", viens —"pret", un balsojam. Bet tas nenozīmē, ka mums šis iesniegtais lēmuma projekts līdz ar to vispār nav apspriežams šeit. Tas ir apspriežams, un 135.pants norāda uz to, ka balsojams ir vispirms šis iesniegtais priekšlikums, ka lietas nav pēc būtības apspriežamas Saeimā. Mūsu prakse līdz šim ir bijusi tāda. Tāpēc es gandrīz pašā sākumā iedomājos, ka te vispār viens runā "par", viens — "pret", un notiek balsojums, bet mēs šeit konsultējāmies, un tomēr tas nav 117.pants, kas nosaka, ka jāizlemj tūlīt. Debatēs ir pieteikušies Andris Ameriks, Edvīns Kide, varbūt vēl. Tad, kad debates pabeigsim, tad arī balsosim par iesniegto priekšlikumu, kas ir dokuments nr.401 par to, ka lieta par Unibankas privatizāciju Saeimā pēc būtības nav apspriežama.

Andris Ameriks...(No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Par procedūru!") Par procedūru. Par procedūru deputāts Urbanovičs, Tautas saskaņas partija!

J.Urbanovičs (TSP). Es nepiekrītu sēdes vadītāja interpretējumam par 135.punktu. Tur ir rakstīts, ka nav apspriežama pēc būtības. Ja visi, kas ir pieteikušies, gatavojas runāt ne pēc būtības, tad tas ir apvainojums tiem, kas ir pieteikušies runāt. Es aicinu tomēr vispirms balsot par šo priekšlikumu - noraidīt apspriešanu pēc būtības, un, ja šis priekšlikums "neiziet cauri", tas netiek atbalstīts, tad mēs apspriežam gan pēc būtības, gan citādi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Varbūt Juridiskās komisijas priekšsēdētājs arī izteiks savu viedokli šeit. Ja lasa precīzi šo pantu,— "nav apspriežams Saeimā", tad tas ir balsojams vispirms. Tas loģiski izvirza tā, kā to saka deputāts Urbanovičs. Lūdzu!

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Deputātam Urbanovičam ir pilnīga taisnība. Šeit ir 54. pants iekavās. Tātad šeit par šo priekšlikumu, ko iesniedz deputāti, ka lieta nav apspriežama pēc būtības Saeimā, viens var izteikties "par", viens var izteikties "pret". Saeima lemj. Ja Saeima nolems, ka ir apspriežama, tad, lūk, arī tālāk nāks debatētāji. Bet tagad iznāk tā, ka mēs vispirms plaši izdebatēsim un pēc tam varam nonākt pie secinājuma, ka tā lieta nav apspriežama. Tas ir absurds. Rullis skaidri un gaiši pasaka — "balsojams vispirms". Viens var pateikt "par", viens — "pret" atkarībā no Saeimas balsojuma.Paldies!

Sēdes vadītājs. Es jums pilnīgi piekrītu, tikai nelietojiet tik stingrus vārdus! (No zāles deputāts A.Endziņš: "Vai tad es stingri kaut ko pateicu?") To absurdu.

Godātie deputāti! Līdz ar to tā arī darīsim, un tas tiešām atbilst arī, manuprāt, 135.panta būtībai. Viens ir runājis par apspriešanu, viens var runāt pret apspriešanu tagad. Kā lūdzu? (Kāds kaut ko saka no vietas.) Bet deputāts Lucāns... Ko jūs vēlaties darīt?

(Deputāts Raimonds Jonītis no zāles: "Es vēlot runāt "pret"!") Deputāts Raimonds Jonītis runās "pret". Lūdzu!

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es domāju, ka šeit mēs nedrīkstam apspriest jautājumus par kaut kādām attiecībām, it sevišķi par projektiem, kuri ir Ministru kabineta vai vēl zemāka līmeņa institūciju apstiprināti. Šeit šajā gadījumā ir arī zināms pamatojums neapspriest tos šeit, jo Privatizācijas aģentūras padomē ir Saeimā pārstāvēto politisko spēku padome, tur ir pārstāvēti visi tie spēki, kas ir Saeimā.

Otrkārt. Arī varbūt nedaudz atceroties pagājušo sēdi, kad mēs runājām par mežu tāmēm un līdzīgi, mēs nevaram šeit, Saeimā, vēl jo vairāk, kā paskaidrojuma vēstulē rakstīts, izvēlēties kādas ārzemju auditorfirmas vai vēl ko citu, jo tad mēs pilnīgi nenodarbosimies vairs ar likumdošanu. Šis ir tīri Ministru kabineta jautājums pašreizējā brīdī. Ir iespējams rakstīt pieprasījumus, jautājumus vai kā citādi ietekmēt Ministru kabinetu, bet nevis šeit, Saeimā, lemt par konkrēta projekta virzīšanu vai nevirzīšanu tālāk, tas ir izsludināts ārpusē, bijis jau presē, pamatojoties uz mūsu pašu Saeimas apstiprināto likumu "Par privatizāciju". Apspriežot šo likumu, nekādi iebildumi vai atsevišķas atrunas par bankām netika minētas. Līdz ar to es uzskatu, ka šeit nebūtu šis lēmuma projekts apspriežams tieši pēc būtības Saeimā. Es aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Deputāt Kide, lūdzu, koncentrēti un pēc būtības, jo mēs tagad pārkāpjam tomēr mūsu nolemto, ka tikai viens runā "par", viens — "pret". Jūs "par".

E.Kide (TPA).Centīšos koncentrēti un pēc būtības. Es domāju, ka Jonīša kungs tomēr neprecīzi definēja šo situāciju. Šeit ir cita būtība. Proti, Saeima nodibināja speciālu privatizācijas padomi, lai kontrolētu ļoti lielu, atbildīgu un valstiski nozīmīgu objektu privatizāciju. Pašlaik šeit, Saeimā, ir pacēlis jautājumu tieši šīs komisijas loceklis, kas nevar panākt pat šai Saeimas komisijā risinājumu, kurš būtu pozitīvs valstij. Tāpēc es domāju, ja Saeimas komisija vairs nav tiesiska iznākt uz tribīnes un likt izskatīt šeit tos rezultātus un priekšlikumus, tad tāda Saeimas komisija nav nemaz vajadzīga. Tas ir pirmais.

Otrs pēc būtības. Šeit ir īpatnēja situācija, ka koalīcijas partnere - Tautsaimnieku politiskā apvienība — faktiski ierosināja šo lietu savam koalīcijas partnerim "Latvijas ceļam" frakcijas iekšpusē izskatīt šos Saeimas privatizācijas padomes locekļu ierosinājumus. Pēc tam vēl tika apspriestas iekšēji šīs lietas arī koalīcijas padomē, un jautājums ir ļoti nopietns. Tātad arī koalīcijas partneris stāda šo jautājumu. (Deputāts Kiršteins kaut ko saka no vietas.)

Tālāk. Kiršteina kungs, jūs naksiet un runāsiet ...(No zāles deputāts A.Kiršteins: "Te taču nav koalīcijas sēde!") Tālāk. Ja skatās šo priekšlikumu pēc būtības, Jonīša kungs, šeit nekas nav pretrunā ar mūsu prasībām. Jūs rakstāt šajā priekšlikumā, ka par privatizācijas sertifikātu izmantošanu objektu privatizācijai pieņem lēmumu Ministru kabinets. Jā, bet mēs jau runājām tieši par tiem īpašajiem nosacījumiem, kas šeit ir jāapspriež. Tālāk jūs rakstāt, ka lēmumu par objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. To arī nosaka likums. Bet mums ir par 50 miljoniem valsts kases līdzekļu runa, tāpēc tas ir Saeimas kompetencē, vai budžetu papildinās vai budžetam nauda pazudīs.

Un vēl pēc būtības interesanti, ka šo priekšlikumu ir parakstījis Gundars Bērziņš, kurš pavisam nesen Saeimas Budžeta komisijā pacēla jautājumu par budžeta izmaiņām, ka budžetā trūkst naudas, ka tā nepieciešama priekš radio un nepieciešama priekš citām lietām, un grieza vērību, ka jādara viss, lai budžetu papildinātu. Šeit tad, kad tiek stādīts jautājums par 50 miljoniem, ko varētu budžets tērēt, nekādu jautājumu nav.

Tālāk. Šādu pašu jautājumu par budžeta izmaiņām pacēla Grīnblata kungs. Bet arī Grīnblata kungs pašlaik nemaz nav uztraucies par naudas tērēšanu no budžeta un budžeta papildu noslogošanu. Un no koalīcijas partneru puses jaunais privatizācijas ministrs Jonīša kungs arī parakstījis, kaut gan viņam tomēr vajadzētu nest atbildību. Tāpēc, atgriežoties pie paša pirmā, ja Saeimas privatizācijas padomei ir kāda nozīme, tad vajadzētu tomēr to uzklausīt šeit un izdebatēt. Ja nav — tad var balsot pretim un šo jautājumu ņemt nost. Es aicinu deputātus balsot par to, lai šo problēmu, kas skar budžeta papildinājumu vai noslogojumu, tomēr Saeima izskatītu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegumu, deputātu Urbanoviča, Gundara Bērziņa, Jonīša, Leiškalna, Lagzdiņa, Ābiķa, Grīnblata un Lamberga iesniegumu, ka lieta par Unibankas privatizāciju Saeimā pēc būtības nav apspriežama. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 12, atturas — 2. Deputātu priekšlikums ir pieņemts.

 

Nākamais — lēmuma projekts "Par lēmuma pieņemšanu valsts garantēto aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšanā" . Deputāti Gundars Bērziņš, Kokins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Grīgs, Rozentāls, Putniņš, Lakševics, Brūvers, Grots, Straume. Lūdzu zvanu! Pieteikušies runāt deputāti nav, tāpēc lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Saeima nolemj: tikai Ministru kabineta sēdē pieņemt lēmumu par valsts garantēto aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr. 37 1995. gada 14. februārī. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, 4 — atturas. Lēmums ir pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekta "Grozījums likumā "Par telekomunikācijām"" otrais lasījums. Steidzami. Lūdzu! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 286. Tas ir likumprojekts par grozījumu likumā "Par telekomunikācijām". Atgādināšu grozījuma būtību. Grozījuma būtība ir sekojoša — novērst pretrunas starp likumu "Par telekomunikācijām" un likumu "Par zemes nodokli". Uz otro lasījumu nekādi priekšlikumi netika saņemti. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz akceptēt šos labojumus otrajā lasījumā un, par cik likumprojekts tiek izskatīts kā steidzams, tātad arī pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par telekomunikācijām"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu, lūdzu! 55 — par, 1 — pret, 1 — atturas. Likums pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" . Andris Līgotnis — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi, tagad strādājam ar dokumentu nr. 268, un atšķiriet, tur tālāk ir redzama šī priekšlikumu tabula.

Tā... Pirmais labojums ir likuma 2. pantā, un tas attiecas uz Kriminālkodeksa 78. pantu. Tas ir tas daudz pārrunātais pants, kurš ir jādarbina, runājot par visiem bēgļiem, legālajiem un nelegālajiem, un cilvēkiem, kas cauri Latvijai nelegāli ceļo. Attiecībā uz šo pantu ir divi priekšlikumi. Viens ir tapis Iekšlietu ministrijā, otrs ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāts. Es sākšu vispirms raksturot otro, jo šie ir viens otram alternatīvi. Iekšlietu un aizsardzības komisija ir paredzējusi, ka tiek precizētas šīs soda sankcijas, bez cietumsoda tiek paredzēts arī naudassods un obligāta tā transporta līdzekļa konfiskācija, kas izmantots nelegālas robežšķērsošanas rezultātā.

Tāda pati izmaiņa ir šī panta otrajā daļā, un komisijas piedāvātā redakcija paredz arī izslēgt no panta trešo daļu. Tātad mēs izsakām pantu divās daļās, līdz ar to, salīdzinot ar spēkā esošo, pazūd trešā daļa. Kādēļ tas ir jādara? Gluži vienkārši tādēļ, ka šī pašreiz spēkā esošā trešā daļa ļauj ikvienai personai, kura nelegāli ir šķērsojuši robežu, likumīgā ceļā izvairīties no attiecīgās atbildības, proti, ir nepieciešams tikai iesniegt Latvijas valdībai lūgumu piešķirt politisko patvērumu, un šī panta piemērošana vairs nav iespējama.

Iekšlietu ministrijas priekšlikuma būtība ir sekojoša: viņi ir gribējuši paplašināt to personu loku, kuras būtu saucamas pie atbildības pēc šī panta. Taču man ir jāatzīst, ka, steigā sagatavojot šo labojumu, daudz kas te ir izdarīts diezgan nepārdomāti. Jo, redziet, šī panta dispozīcija, tātad šī nozieguma apraksts paplašinās ar tādu jēdzienu kā ļaunprātīga uzturēšanās Latvijas Republikā bez noteiktiem dokumentiem. Tas nozīmē, ka pēc šī panta pie atbildības varēs saukt un būs jāsauc ne tikai tie, kas nelegāli Latvijas Republikā ir ieceļojuši, bet arī tie, kas ieceļojuši ir legāli, likumīgi, bet pēc tam dažādu iemeslu dēļ šīs uzturēšanās likumība viņiem ir zudusi, respektīvi, ir izbeigusies uzturēšanās atļauja vai arī tā, kā tas ir pašreiz ļoti lielam bijušo PSRS militārpersonu skaitam, ka nu viņu ieceļošana Latvijā, izejot no šīs okupācijas prettiesiskuma, pati par sevi nav tiesiska. Mēs nonākam pie situācijas, ka šīs plašās Latvijā esošo personu kategorijas būtu pakļautas atbildībai pēc šī panta, un praktiski mums nebūtu cita ceļa, kā viņas likt cietumā. Es uzskatu un mūsu komisija vienprātīgi bija par to, ka tādu ceļu mēs iet nevaram. Pret šādu Iekšlietu ministrijas priekšlikumu iebilda arī Cilvēktiesību komisija un to ir noraidījusi Kriminālkodeksa izstrādes darba grupa.

Tādējādi es liktu priekšā noraidīt, kā to ir darījusi komisija, Iekšlietu ministrijas izstrādāto priekšlikumu, bet atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšā likto.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies debatēs. Vai ministru Ādamsonu pārstāv Saeimā pilnvarota persona, kura grib runāt? Nepiedalās sēdē tāda persona, iesniegumu arī nav. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!") Līdz ar to divi balsojumi. Pirmais — iekšlietu ministra Ādamsona priekšlikums un otrs — komisijas priekšlikums. Zvanu! Par 78. panta priekšlikumiem. Vispirms mēs balsojam parasti deputāta vai ministra iesniegtos priekšlikumus un tad komisijas priekšlikumus. Par procedūru, deputāt Kirštein, jūs gribat? Lūdzu, balsojam par iekšlietu ministra ieteikto redakciju 78. pantam! Vai ir vajadzīgs nolasīt? Nav. Lūdzu rezultātu! Par — 7 , pret — 29, atturas — 16. Nav pieņemts.

Tagad par Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakciju 78. pantam. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 4, atturas — 4. Komisijas redakcija 78. pantam ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

A.Līgotnis . Nākamie divi priekšlikumi attiecas uz likumprojekta 5. pantu. Kriminālkodeksā tas ir 151.3. pants. Šeit ir divi viens otram alternatīvi un savstarpēji izslēdzoši priekšlikumi. Pirmo ir ierosinājis iekšlietu ministrs Ādamsons, otrs nāk no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Taču man, kolēģi, ir jāsaka, ka abi šie priekšlikumi ir vērsti uz viena un tā paša mērķa sasniegšanu un atšķirības ir tikai tajās metodēs, ar kādām šo mērķi sasniedz, jo, proti, nolūks abiem priekšlikumiem ir paplašināt to deklarāciju uzskaitījumu, par kuru neiesniegšanu vai nepareizu datu uzrādīšanu tajās iestājas atbildība pēc šī Kriminālkodeksa 151.3. panta. To var darīt divējādā veidā — uzskaitot vairākus šādu deklarāciju nosaukumus, vai arī tā, kā to ir likusi priekšā Pašvaldības komisija, izslēdzot vispār šīs deklarācijas konkretizējošos nosaukumus. Šeit mūsu komisija pilnīgi vienprātīgi nolēma, ka ir jāpieņem pirmais variants, ka Iekšlietu ministrijas priekšlikums ir precīzāks un vienīgais no šiem abiem pieņemams... Proti, kādēļ tas tā? Mums Kriminālkodeksā bez šī 151.3. panta ir arī cits pants — 186.2. pants, kas saucas "Pieprasītās informācijas nesniegšana vai apzināta nepatiesu ziņu sniegšana". Ja tiks pieņemts Pašvaldības komisijas priekšlikums, tad juristiem nebūs iespējas praktiski norobežot gadījumus, kad ir jāsauc persona pie atbildības pēc viena vai otra panta. Un šis 151.3. pants atrodas Kriminālkodesa nodaļā, kuras nosaukums ir "Saimnieciskie noziegumi". Tātad jau no šīs Kriminālkodeksa struktūras vien ir redzams, ka šajā nodaļā nedrīkst būt panti, kas paredz atbildību par kaut ko citu kā tikai par mantiskām lietām, par naudas jautājumiem, par darījumiem un tamlīdzīgi.

Tādēļ mēs arī esam šo iekšlietu ministra Ādamsona kunga priekšlikumu pieņēmuši un lūdzam tāpat arī rīkoties deputātiem plenārsēdes zālē.

Sēdes vadītājs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš piekrīt. Bet deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to akceptējam komisijas priekšlikumu.

A.Līgotnis . Nākamais, 5. iesniegtais labojums saņemts no iekšlietu ministra Ādamsona kunga. Tas attiecas uz Kriminālkodeksa 80. pantu un ir vērsts uz sekojošu lietu. Mums ir Kriminālkodeksā 213. pants, kas paredz atbildību par satiksmes noteikumu pārkāpšanu, ja ir radušās sekas, ir notikusi avārija. Taču mums nav līdzīga panta, kas paredzētu atbildību jebkurai personai, kura ķeras pie stūres jeb attiecīgajiem vadības kloķiem, teiksim, tramvajā, vilcienā, trolejbusā, bet pēdējā laikā ir notikuši gadījumi, kad ir aizdzīti arī gan tramvaji, gan trolejbusi. Šis 80. pants līdz šim paredz atbildību tikai par šī transporta darbinieka izdarītu pārkāpumu. Bet dzīve pierāda, ka diemžēl pie stūres arī šajos tansporta līdzekļos dažkārt sēž cilvēki, kuriem ar to nekāda sakara nav, un tiek izdarīta šādu transporta līdzekļu aizdzīšana. Šeit iekšlietu ministrs ir ierosinājis precizēt šo pantu, taču komisijas sēdes gaitā Juridiskā biroja pārstāvis nāca ar, mūsuprāt, labāku šīs problēmas risinājumu, ka izslēdzot vispār šo norādi — transporta darbinieka izdarīto. Un tas noved pie situācijas, ka šis pants būtu piemērojams jebkuram, kas sēžas pie šo transporta līdzekļu vadības. Šis ir, nu labāks un juridiski korektāks risinājums, tādēļ arī komisija to ir pieņēmusi un formulējusi kā savu, jo Juridiskajam birojam diemžēl nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Mēs aicinām atbalstīt šo komisijas izstrādāto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš"! Atklājam debates.

R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Diemžēl komisijas piedāvājums runā pretī krimināltiesību teorijas pamatiem. Lieta ir tāda, ka 80. pants paredz speciālo subjektu. Un tikai speciālā subjekta darbības izraisītās šīs sekas izraisa arī kriminālatbildību. Ja kāda cita persona rīkojas ar transporta līdzekļiem, kā rezultātā iestājās smagas sekas, teiksim, nāve vai kādas citas, viņa atbild pēc attiecīgā Kriminālkodeksa panta, kurš paredz atbildību par nāves iestāšanos vai smagu miesas bojājumu nodarīšanu... Jūs druscītiņ te esat sajaukuši, un šeit Ādamsona formulētais piedāvājums ir precīzs.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt?

A.Līgotnis . Es gribu paskaidrot!

Sēdes vadītājs. Nevēlas. Tad debates pārtraucam. Referent, lūdzu, izsakiet savu komentāru!

A.Līgotnis . Tas, ko Marjašas kundze precizēja par to, ka šeit ir speciālais subjekts, jā, uz šo brīdi... pēc šīs redakcijas, kas ir spēkā, tā tas tiešām ir, un tas ir arī gan Juridiskā biroja, gan komisijas viedoklis, ka šeit nav jābūt speciālajam subjektam, lai atbildība pēc šī panta iestātos pret jebkuru personu, kura ir uzņēmusies šā transporta līdzekļa vadīšanu. Un tāds mērķis jau ir arī Ādamsona kungam pēc viņa priekšlikuma. Tikai šis Juridiskā biroja variants ir juridiski vieglāk un ērtāk piemērojams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Mums ir jānobalso komisijas piedāvātais variants, jo deputāte Ruta Marjaša iebilda un līdz ar to tas ir izšķirams balsojot. Tātad komisijas piedāvātais variants — panta pirmajā daļā izslēgt vārdus "transporta darbinieka izdarīto". Lūdzu, balsojam par to! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 7, atturas — 4. Komisijas priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Līgotnis . Un beidzamais, 6.priekšlikums ir piecu deputātu — deputātu Tupeša, Jonīša, Seiksta, Meierovica un Ineses Birznieces priekšlikums — papildināt Kriminālkodeksu ar 78.1 pantu. Tas ir jauns pants, jauna redakcija. Un šī panta nozīme ir sekojoša. Ir acīmredzot tiešām pienācis laiks aizšķērsot ceļu tām personām, kuras uz citu nelaimi grib iedzīvoties un nodarbojas ar nelegālu imigrantu vai nelegālu personu transportēšanu cauri Latvijas Republikas teritorijai. Diemžēl mēs esam nonākuši situācijā, kad tiešām mūsu valsts tiek izmantota par tādu caurbraucamo sētu. Es domāju, ka neviens no klātesošajiem negrib tādu situāciju turpmāk pieļaut, un tādēļ šeit ir paredzēta ļoti stingra un barga atbildība par nodarbošanos ar tādām lietām, proti, ar personu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas robežai. Šeit jūs redzat to priekšlikumu, kādu ir šie pieci deputāti iesnieguši. Mēs komisijā, rūpīgi to izsverot un apspriežot, tekstu nedaudz precizējām. Šī komisijas precizētā redakcija ir redzama labajā ailē, un precizēšana ir tikusi izdarīta, vadoties no šīs Kriminālkodeksa darba grupas ieteiktajiem norādījumiem, proti, te ir mainīts termins "nogādāšana" ar "pārvietošana", un mēs esam sankcijās, sodos, kas tiek paredzēti par šo noziegumu, pirmajā daļā paredzējuši arī konfiscēt nozieguma izdarīšanā izmantoto transporta līdzekli. Respektīvi, ja ar kuģi vedīs kādu šurp, tad tas kuģis arī tiek konfiscēts. Ja ar mašīnu, tad automašīna.

Un vēl trešais precizējums ir trešajā daļā. Autori bija uzskatījuši, ka liels personu skaits būs tad, ja ir vairāk par 10 cilvēkiem, mēs komisijā nācām pie slēdziena, ka pilnīgi pietiktu ar piecu un vairāk cilvēku pārvietošanu nelegāli pāri robežai, lai būtu pamats jau saukt pie atbildības pēc šīs bargās trešās daļas, kas paredz sodu brīvības atņemšanas veidā no 5 līdz 10 gadiem ar mantas konfiskāciju. Tātad šis ir bargs pants, bet laikam cita ceļa, šo problēmu risinot, mums nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti Tupesis, Jonītis, Seiksts, Meierovics un Birzniece piekrīt šim komisijas variantam? Deputāte Birzniece nepiekrīt. (No zāles deputāte I.Birzniece: "Piekrītu!") Piekrīt. Es žestus nepareizi iztulkoju. Lūdzu, atvainojos! Pārējiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to šis komisijas variants ir akceptēts 78.1 pantam.

A.Līgotnis . Citu priekšlikumu šajā likumprojektā vairāk nav. Tādēļ es lūdzu balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 2, atturas — 5. Likums pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" . Trešais lasījums. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Aivars Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" trešajam lasījumam, un pie šā likuma 1.panta man būtu priekšlikums pirmām kārtām apspriest šo 1.pantu pa daļām. Pie pirmās daļas ir Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt šo daļu ar vārdiem "arī terminētā prombūtnē esošie (mācības, darba līgums, soda izciešana un tamlīdzīgi)", kā arī aizstāt vārdus "pastāvīgi, bez termiņa ierobežojuma" ar vārdiem "bez termiņa ierobežojuma neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa".

Sēdes vadītājs. Vai pret šo papildinājumu deputātiem ir iebildes? Nav. Esam akceptējuši. Tālāk!

A.Endziņš. Pie otrās daļas priekšlikumu un izmaiņu nav. Pie trešā daļas ir komisijas priekšlikums aizstāt vārdus "1990.gada 4.maijs" ar vārdiem "1992.gada 28.janvāris." Citu izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu deputātiem ir iebildes? Nav. Esam akceptējuši. Tālāk!

A.Endziņš . 2.pants. Pie 2.panta ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par šā 2.panta pirmās daļas papildinājumu, kuru Juridiskā komisija neatbalstīja, bet savukārt izdarīja tikai redakcionāla rakstura grozījumus šajā pirmajā daļā. Un kāpēc neatbalstīja? Ja mēs šādā veidā ierakstīsim iekšā, tad faktiski mēs Latvijas pilsoņus nostādīsim pat sliktākā stāvoklī nekā šā likuma subjektus. Jo arī konstitucionālais likums un citi mūsu likumdošanas akti paredz iespēju, kad to prasa valsts drošība vai citi svarīgi apstākļi, ar likumu tiesības var tikt ierobežotas. Pie tam arī šāds uzskaitījums nav sevišķi precīzs, un tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Andris Ameriks, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis jautājums, bez šaubām, ir ļoti svarīgs, un, bez šaubām, viņš ir jāizdiskutē. Mēs esam daudzkārt strīdējušies par to, kā tam vajadzētu būt, bet reālā situācija, kas šobrīd pastāv mūsu valstī... Es ceru, ka mēs visi gribam, lai šī situācija būtu absolūti civilizēta kā cilvēciskajās attiecībās, tā arī biznesa attiecībās, ekonomiskajās un sociālajās attiecībās, un šajā aspektā vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs, mūsu valsts, šobrīd esam Eiropas Padomes locekļi. Mēs gribētu, lai mums nerastos dažādi pārpratumi, kas saistīti ar to, ka gan dažas pašvaldības... Arī likumdošanā šobrīd mums pastāv dažādi likumdošanas normatīvie akti, kurus iespējams izmantot jeb interpretēt katrā atsevišķā gadījumā dažādi. Ir jāsaka, ka šajos piecos neatkarības gados valdība ir izdevusi ievērojamu skaitu dažādu lēmumu, noteikumu, rīkojumu, kas reglamentē nepilsoņu dzīvokļu tiesības, reģistrācijas lietas, darba tiesības un tā tālāk. Pie esošās situācijas ierēdņiem ir pilnīgs pamats apgalvot, ka viņus traucē strādāt likumdošanas aktu pretrunas, kas šobrīd ir ieliktas dažādos šajos likumdošanas aktos. Daudzus brīnumus, kas ir saistīti ar šiem likumdošanas aktiem attiecībā uz nepilsoņiem, uz tiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pašreiz dzīvo mūsu valstī, ir sastrādājušas pašvaldības. Kā redzamākos piemērus te varētu minēt Vidzemes un Zemgales priekšpilsētu pašvaldības, kuras ar saviem lēmumiem ierobežo, pieņemsim, dzīvokļu tiesības. Arī tāda cienījama iestāde kā Medicīnas akadēmija savā Satversmē ir iestrādājusi amatu aizliegumu. Tas pats no sevis šobrīd neizzūd. Tas prasa vēlreiz un vēlreiz tomēr visu izsvērt, un mēs par to esam diskutējuši arī tad, kad izdarīja šos likumu labojumus, kas saistīti ar šiem profesiju aizliegumiem. Mums praktiski vajadzētu vēlreiz un vēlreiz izsvērt šos jautājumus. Un, pirms mēs pieņemam, kā teikt, šos diskriminējošos jeb aizliegumu likumus, mums vajadzētu izsvērt, kur tas tik tiešām ir pamatots un kur šis pamatojums ir vairāk politisks. Tas ir, kādas frakcijas vai partijas viedoklis. Es šobrīd negribētu iestāties par kādas īpašas grupas aizstāvību, bet es gribētu aicināt jūs vēlreiz uzmanīgi izsvērt to, vai šobrīd, pieņemot šo likumu, šis likums būs pamats, šis likums būs bāze nepilsoņu integrācijai mūsu valstī, vai šie labojumi un šie noraidījumi dažiem labojumiem nesis to efektu, par kuru runāja arī Endziņa kungs. Es Tautas saskaņas partijas frakcijas vārdā tomēr uzsveru, ka mēs gribētu uzturēt šo priekšlikumu, jo viņu var, bez šaubām, nākotnē papildināt vai samazināt. Bet mēs uzskatām, ka šobrīd, lai neradītu šo "bardaku", es atvainojos par šo vārdu, kas šobrīd valda dažādu ierēdņu likumu tulkojumos un kas ir saistīti ar to, ka šobrīd dažādi pašvaldību ierēdņi un arī valsts ierēdņi tulko šo likumu dažādi, mums tomēr būtu jānorāda tas, kas ir pamats un kādā veidā mēs šo likumu taisāmies realizēt. Līdz ar to es aicinu tomēr atbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC). Es gribēju atbildēt uz deputāta Amerika nupat teikto. Viņš laikam nav ievērojis, ka Starptautiskajā konvencijā par civilajām un politiskajām tiesībām, man diemžēl nav pie rokas tās teksta, kā arī Eiropas cilvēktiesību konvencijā, kas ir Eiropas Padomes dokuments, abās konvencijās pašās beigās ir, man liekas, viens vai divi panti, kādos apstākļos valsts var ierobežot arī pilsoņu tiesības. Tātad tas jau ir pretrunā ar šo Tautas saskaņas partijas frakcijas ieteikumu, kur tā grib teikt, ka šā likuma subjektu tiesības nevar tikt ierobežotas absolūti. Norma, ka zināmos apstākļos, tas ir, valsts drošības interesēs var tikt ierobežotas šīs tiesības, es atvainojos, ka man nav tieši tas teksts uz rokas, kas ir šajā ratificētajā Starptautiskā konvencijā par civilajām un politiskajām tiesībām un Eiropas cilvēktiesību konvencijā, ir citēta arī mūsu konstitucionālajā likumā. Tātad arī otra pretruna ar šo Tautas saskaņas partijas frakcijas apgalvojumu, ka tas būtu pretrunā ar konstitucionālo likumu. Ļoti ierobežotos apstākļos var ierobežot pilsoņu vai nepilsoņu tiesības zināmu iemeslu dēļ. Tātad ir jautājums, vai tas iekļaujas šajos apstākļos. Es atbalstītu Juridiskās komisijas ierosinājumu - noraidīt šo frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Debates slēdzam par šo jautājumu. Lūdzu, ja referents vēlas, var komentēt!

Turpinājums nākamajos numuros

A.Endziņš. Es gribētu tikai vēlreiz uzsvērt, ka šis priekšlikums, ko ierosina Tautas saskaņas partijas frakcija, nav juridiski korekts. Un tāpēc arī viņš nebūtu pieņemams, jo mums ir šeit, 2.pantā, precīza atsauce uz konstitucionālo likumu un papildus teikts, kādas tiesības. Tas, ko minēja šeit Amerika kungs, ka ir pārkāpumi pašvaldībās... Tāpēc ir likums par pašvaldībām, kur ir mehānisms, kādā veidā nelikumīgus lēmumus var atcelt, un arī tas, ko Saeima jau izdarījusi, nododama komisijām izskatīšanai grozījumus vairākos likumos, lai tos saskaņotu. Es domāju, ka šis process varētu arī turpināties, bet šāda veida ieraksts būtu juridiski nekorekts. Tāpēc es aicinu Saeimu noraidīt viņu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu papildināt 2.panta pirmo daļu ar šādu teikumu "gadījumos, kuri nav norādīti Latvijas Republikas konstitucionālajā likumā..." Un tālāk tekstā jums ir norādīts šis priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 38, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Man būtu lūgums šo otro daļu izskatīt pa punktiem, jo šeit ir priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Pirmām kārtām otrās daļas preambulā mēs liekam priekšā izslēgt vārdu "šādas", tātad paliek, ka līdztekus minētajā likumā noteiktajām tiesībām šā likuma subjektam ir arī tiesības...

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 1.punkts ir bez izmaiņām. Pie 2.punkta bija Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija izteica šo 2.punktu jaunā redakcijā, daļēji iestrādājot arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu par šo punktu.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 3.punkts ir bez izmaiņām. Tālāk ir 4.punkts, kur arī bija Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija principā šo priekšlikumu akceptēja un precizēja citādā redakcijā, un to jūs redzat 4.punktā. Tas ir vairāk saskaņots jau ar attiecīgo likumu par kultūrnacionālo autonomiju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk pie 5.apakšpunkta ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš arī ir pieņemts, precizējot šo priekšlikumu un saskaņojot šā priekšlikuma tekstu ar valsts valodas likumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav.

A.Endziņš. Un vēl ir priekšlikums, ko iesniedza Zemnieku savienības frakcija, — papildināt šo 2.pantu ar jaunu trešo daļu un tālāk mainīt numerāciju. Tekstu jūs redzat. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo pirmām kārtām jau 1.punkts, ko viņi liek priekšā šajā jaunajā trešajā daļā, - cienīt un ievērot latviešu tautas tradīcijas, jau ir skaidri un gaiši ierakstīts konstitucionālajā likumā. Un tas jau pats par sevi ir saprotams, ka ne tikai latviešu tautas tradīcijas, bet jebkuras tautas tradīcijas, kura dzīvo šeit, Latvijā. Visiem jābūt savstarpēji tolerantiem. Un 2.punkts — pases atjaunošanas vai nomaiņas gadījumā apliecināt savas latviešu valodas zināšanas atbilstoši likumam par valsts valodu būtu cilvēktiesību ierobežojums, tā ir viena lieta. Otra lieta. Ja arī cilvēks jau tā būs cietis, ka viņam pase būs nozagta vai vardarbīgi atņemta laupīšanas gadījumā, mēs viņu tādā gadījumā, nu, vēlreiz sodīsim faktiski. Tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu par papildinājumu ar jaunu trešo daļu neakceptēja.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt par šo priekšlikumu? Nav. Iesniedzēji lūdz balsojumu? Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības priekšlikumu papildināt 2.pantu ar jaunu trešo daļu un tālāk mainīt daļu numerāciju. Teksts jums ir iesniegts. Lūdzu, balsosim par Zemnieku savienības priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 24, atturas - 24. Vēsturisks gadījums, bet priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš . Pie šī 2.panta trešās daļas. Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdus "pārkāpšanu vai".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Lūdzu tālāk!

 

Turpinājums nākamajos numuros

A.Endziņš . Ceturtā daļa ir bez izmaiņām. 3.pants — "Nepilsoņu pase". Šeit pēc būtības izmaiņu nekādu nav. Ir pants tikai redakcionāli precizēts, ņemot vērā arī valodnieku ieteikumus.

Sēdes vadītājs. Par šo redakcionālo precizēšanu deputātiem ir kādas iebildes? 3.pants — "Nepilsoņu pase". Nav. Tālāk!

A.Endziņš . Nākamais ir 4.pants — "Nepilsoņu pases izsniegšana un nodošana". Mēs liekam priekšā mainīt šī panta nosaukumu, proti, "Nepilsoņu pases saņemšana un nodošana".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Endziņš. Un tālāk Juridiskā komisija ierosina arī izslēgt pirmajā daļā vārdu "persona" un aizstāt vārdu "tai" ar vārdiem "nepilsoņa pases saņēmējam".

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu jūs komentējāt?

A.Endziņš . Nē, nu, šeit nav apakšpunktu šeit, ir ierosinājums pirmo daļu praktiski papildināt ar redakciju "tā ir lojāla pret Latviju". Tas ir diezgan abstrakts formulējums, un, ja ierēdnim, vienam ierēdnim ir jāizšķiras, ir lojāls vai nav lojāls, tas ir diezgan abstrakti, un tāpēc arī šādu neprecīzu formulējumu Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti lūdz balsot? Lūdzu zvanu! 4.panta 1.apakšpunktu papildināt ar šādu redakciju: un tā ir lojāla pret Latviju. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 23, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš . Un tālāk Juridiskā komisija ierosina šā panta otrajā daļā aizstāt vārdus "šīs personas" ar vārdu "tās".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Endziņš . Trešajā daļā. Papildināt šo trešo daļu ar vārdiem "kura saņēmusi nepilsoņa pasi". Ja persona, kura saņēmusi... un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Endziņš . Tālāk ir saņemts Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums pēc 4.panta izveidot jaunu pantu šādā redakcijā: "Šī likuma subjektu dzīvošana ārpus Latvijas teritorijas ilgāk par vienu gadu izraisa bijušās PSRS pilsoņa statusa zaudēšanu, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus." Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un kāda varētu motivācija būt? Ja mēs šādu normu iestrādāsim, tad acīmredzot nepilsonis, kuram būtu varbūt iespēja saņemt uzturēšanās atļauju, arī atļauju strādāt kādā citā valstī, uz ilgāku laika periodu, vienkārši uz turieni nedosies, jo, ja šī uzturēšanās atļauja un viņa uzturēšanās būs ilgāka par vienu gadu, tad jau mēs faktiski orientēsim viņu uz to, lai viņš paliek šeit, Latvijā, un nemēģina doties kaut kur citur. Ja tāds ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, nu, tad tā arī būtu jāsaprot. Juridiskā komisija šādu apsvērumu dēļ šo priekšlikumu tomēr neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundar Bērziņ, vai jūs izmantosiet vienu minūti? (No zāles G.Bērziņš: "Nē!") Nē. Līdz ar to, godātie deputāti, mums ir jāpārtrauc šī likumprojekta apspriešana. Zvanu reģistrācijai! Bet pirms šīs sēdes daļas beigām vārdu lūdz paziņojumam deputāts Lucāns. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA). Cienījamais priekšsēdētāj! Deputātu kungi! Es pirms stundas šeit mēģināju argumentēt par Unibanku un it kā valsts interesēm, par cik Saeima mani bija izvirzījusi par šīs privatizācijas padomes locekli. Atrodoties konfliktsituācijā, es uzskatīju par savu pienākumu ziņot par situāciju, kāda ir izveidojusies šī jautājuma risināšanā. Balsojums parādīja, ka šajā zālē nav pārāk daudz deputātu, kas, teiksim, stāv šajā pozīcijā, ka likumība ir jāievēro un ka valsts intereses ir jāaizstāv. Ņemot vērā to visu, es esmu sapratis, ka acīmredzot nav nekādas jēgas manai klātbūtnei privatizācijas padomē. Līdz ar to es vienkārši gribēju pateikt — ta kā Saeima mani ir izvirzījusi, tad es ziņoju Saeimai, ka es turpmāk neuzskatu par iespējamu šajā padomē strādāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Lūdzu sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies zālē šādi deputāti: Eduards Berklavs, Māris Budovskis...

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis ir zālē.

I.Folkmane . Ilmārs Dāliņš, Pēteris Elferts, Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins ir zālē, bet nav reģistrējies.

I.Folkmane . Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Gunārs Meierovics, Uldis Osis, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 54 deputāti reģistrējušies. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" trešajā lasījumā. Mēs esam 4.lapaspusē pie 4.panta Latvijas Zemnieku savienības priekšlikums.

Atklājam debates. Vārds Gundaram Bērziņam, Latvijas Zemnieku savienības deputātam!

G.Bērziņš (LZS). Es domāju, ka mūsu piedāvātajai formulai, ka kabinets nosaka tos kritērijus, kādas ir iespējas izbraukt ilgāk par gadu, te nebūtu pretrunas ar Endziņa kungu. Ja brauc uz darbu, strādāt kaut kur, izbraukšanas atļauja vai iebraukšanas vīza, darba atļauja kādā valstī ir, tad nebūtu nekādu problēmu. Bet, mūsuprāt, ja izbrauc bez kaut kāda pamatojuma, piemēram, dzīvo ilgākus gadus varbūt projām, saglabāt šīs tiesības uz nepilsoņa statusu un arī uz tām tiesībām, ko garantē šis statuss, nav pamatoti, jo te iepriekš jau tika piedāvāta šī lojalitātes nepieciešamība. Un, mūsuprāt, tas arī nekādas lielas problēmas neradītu, jo te ir vienīgā prasība, lai šie cilvēki nevērstos pret pašu valsts uzbūvi, pret neatkarību, pret Satversmi, un vairāk nekas šeit netika prasīts. Tāpēc es neredzu šeit lielas problēmas, un tas nebūs kavēklis tiem cilvēkiem, kas vēlēsies uz laiku, pat ilgāku par gadu, izbraukt, ja tas būs reglamentēts ar Ministru kabineta noteikumiem. Un kabinetam šeit ir iespējas operatīvi strādāt un pieņemt šos kritērijus, kādi tiek piemēroti un atļauti, lai nezaudētu šo bijušā PSRS pilsoņa statusu un arī šos dokumentus, ko mūsu valsts izsniedz, jo tas ir