Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 16

Cēsīs 2023. gada 17. augustā

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 2. punktu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā Cēsu novada pašvaldībā tiek uzturētas kapsētas, nosakot kapavietu piešķiršanas, ierīkošanas, lietošanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – kapavieta, kas piecus gadus pēc kārtas ir atzīta par nekoptu kapavietu;

2.3. apbedīšanas pakalpojuma pasūtītājs – persona, kura organizē mirušās personas apbedīšanu;

2.4. apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušās personas apbedīšanu;

2.5. apbedīto personu reģistrs – kapsētā apbedīto personu uzskaites dokuments, kuru veido mirušo reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu kartotēkas, par kuru atbild kapsētas apsaimniekotājs, kapavietas uzturēšanas līgumi, lēmumi, un dati kapsētu informācijas pārvaldības sistēmā;

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo personu apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas vai mirušās personas tiek apbedītas iepriekš piešķirtās ģimenes kapavietās;

2.7. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušās personas apbedī ģimenes kapavietās;

2.8. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo personu apbedīšana nenotiek;

2.9. ģimenes kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kurā blakus izmantotai kapa vietai atrodas rezervētas kapavietas apbedītā tuviniekiem;

2.10. kapsēta – īpaša teritorija, kas saskaņā ar Cēsu novada pašvaldības domes lēmumu ierādīta mirušo personu apbedīšanai;

2.11. kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo personu (arī urnas ar kremēta miruša cilvēka pelniem) apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai, tas ir, kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu stādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;

2.12. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas plāksne, piemineklis, apmales, sēta, soliņš u.tml.;

2.13. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai ar Cēsu novada pašvaldības lēmumu ir piešķirta kapavieta mirušas personas apbedīšanai un kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu;

2.14. kapsētas apsaimniekotājs – Cēsu novada pašvaldības iestāde vai tās struktūrvienība vai cita persona, kura pilda kapsētu apsaimniekotāja pienākumus, kas pārrauga un kontrolē šo noteikumu ievērošanu, uzrauga kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu, uztur kārtībā kapsētas teritoriju;

2.15. kapsētas pārzinis – Cēsu novada pašvaldības darbinieks vai privātpersonas personas (kas uz Cēsu novada pašvaldības līguma vai lēmuma pamata veic kapsētas apsaimniekotāja pienākumus) darbinieks, kurš nodrošina kapsētas uzturēšanu un veic šajos noteikumos paredzētos kapsētas pārziņa pienākumus;

2.16. kapavietu komisija – Cēsu novada pašvaldības vai tās apvienību pārvaldes teritorijā izveidota komisija, aktēšanu;

2.17. kapliča – ēka kapsētā mirušo personu novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas rīkošanai;

2.18. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.

3. Cēsu novada dome ar atsevišķu lēmumu:

3.1. izveido, paplašina vai likvidē pašvaldības kapsētu;

3.2. nosaka kapsētu robežas;

3.3. piešķir kapsētai vai tās daļai atvērtas, slēgtās vai daļēji slēgtās kapsētas statusu;

3.4. nosaka atsevišķai kapavietai, kapsētas daļai vai sektoram īpašu statusu.

4. Cēsu novada administratīvajā teritorijā ir šādas kapsētas:

4.1. atvērtās kapsētas – Meža kapi (Cēsu pilsēta), Veismaņu kapi (Vaives pagasts), Rāmuļu kapi (Vaives pagasts), Vanagu kapi (Drabešu pagasts), Cieļu kapi (Skujenes pagasts), Krustkalnu kapi (Skujenes pagasts), Skujenes kapi (Skujenes pagasts), Kosas kapi (Skujenes pagasts), Nītaures Luterāņu kapi (Nītaures pagasts), Nītaures Pareizticīgo kapi (Nītaures pagasts), Āžkalna kapi (Zaubes pagasts), Sila kapi (Zaubes pagasts), Vidus kapi (Zaubes pagasts), Āraišu Jaunie kapi (Drabešu pagasts), Āraišu Vecie kapi (Drabešu pagasts), Jaunpiebalgas kapi (Jaunpiebalgas pagasts), Zanderu kapi (Līgatnes pilsēta), Paltmales kapi (Līgatnes pagasts), Ķempju kapi (Līgatnes kapi), Unguru kapi (Raiskuma pagasts) Raiskuma kapi (Raiskuma pagasts), Strīķu kapi (Raiskuma pagasts), Lenču kapi (Raiskuma pagasts), Daibes kapi (Stalbes pagasts), Pārupes kapi (Straupes pagasts), Priekuļu kapi (Priekuļu pagasts), Liepas kapi (Liepas pagasts), Veselavas kapi (Veselavas pagasts), Jaunraunas kapi (Priekuļu pagasts), Mārsnēnu kapi (Mārsnēnu pagasts), Sila kapi (Inešu pagasts), Skolas vai Viduskapi (Vecpiebalgas pagasts), Zīleskalna kapi (Vecpiebalgas pagasts), Jaunie kapi (Vecpiebalgas pagasts), Leimaņu kapi (Kaives pagasts), Vecie kapi (Dzērbenes pagasts), Jaunie kapi (Dzērbenes pagasts), Lodes-Apšu kapi (Taurenes pagasts);

4.2. daļēji slēgtās kapsētas – Vecie kapi (Straupes pagasts), Bērzaines kapi (Cēsu pilsēta), Spriņģu kapi (Līgatnes pilsēta), Ķemerkalna kapi (Inešu pagasts);

4.3. slēgtās kapsētas – Lejas kapi (Cēsu pilsēta), Vācu kapi (Cēsu pilsēta), Lauciņu kapi (Cēsu pilsēta), Buliņu kapi (Drabešu pagasts), Lienes kapi (Vecpiebalgas pagasts), Brāļu kapi (Jaunpiebalgas pagasts).

5. Kapsētas apsaimniekotāja pienākumi:

5.1. uzturēt tīrībā un lietošanas kārtībā kapsētas ēkas un telpas, ceļus un celiņus, kapsētas sētas un koplietošanas laukumus, veikt apstādījumu un koku kopšanu ārpus kapavietām, teritorijas labiekārtošanu un atkritumu izvešanu, kā arī ūdens ņemšanas vietu uzturēšanu tehniskā kārtībā;

5.2. nodrošināt kārtību, sanitāro normu un noteikumu ievērošanu kapsētas teritorijā, kā arī tajā esošo vērtību, īpašumu un kultūras pieminekļu uzraudzību;

5.3. veikt kapsētas sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā, apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti apbedījumu reģistros, ievērojot, ka:

5.3.1. kapavietu uzskaites pamatdokuments ir mirušo reģistrācijas grāmata, kā arī lēmumi par kapavietas piešķiršanu, veicot ierakstus par katru apbedījumu;

5.3.2. uzskaite papildus veicama publiski pieejamajā apbedījumu datu un apbedījumu vietu kartēšanas elektroniskajā reģistrā Cemety (www.cemety.lv), ja konkrētai kapsētai tāda pieejama.

6. Kapsētas apmeklētājiem jāuzvedas cieņpilni un klusi, jāievēro šie Noteikumi.

7. Kapsētas pārziņa darba laiku publicē Cēsu novada pašvaldības internetvietnē un izvieto kapsētas informācijas stendā.

8. Pašvaldības kapsētas ir atvērtas apmeklētājiem katru dienu bez laika ierobežojuma.

9. Svētdienās kapsētas apbedīšanai ir slēgtas.

10. Kapsētas apmeklētājiem kapsētas teritorijā jāpārvietojas pa tam paredzētiem ceļiem un celiņiem. Piekļuve pie kapavietas ir pieļaujama no tam paredzēto ceļu un celiņu puses.

11. Kapsētas uzturētājiem un kapsētas apmeklētājiem kapsētā aizliegts:

11.1. rakt smiltis un zemi kapsētas un tās aizsargjoslu teritorijās;

11.2. sniegt apbedīšanas un kapavietu kopšanas komercpakalpojumus bez kapsētas pārziņa saskaņojuma par darbu veikšanu;

11.3. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdu, skrituļslidām, skrejriteni;

11.4. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

11.4.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

11.4.2. operatīvos transportlīdzekļus;

11.4.3. kapsētas apsaimniekošanai, uzraudzībai un bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus;

11.4.4. personām ar I vai II grupas invaliditāti, uzrādot apliecību kapsētas pārzinim;

11.5. ārpus kapavietas robežām stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

11.6. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas, mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

11.7. veikt apbedījumu bez kapsētas pārziņa saskaņošanas;

11.8. pārvietot kapsētas pārziņa vai kapavietu komisijas izvietotās brīdinājuma zīmes;

11.9. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu, kapavietas stādījumus.

12. Pašvaldības kapsētās, jaunās kapavietās mirušo personu vai urnu ar mirušās personas pelniem, apbedīšana paredzēta, ja šo personu pēdējā deklarētā dzīves vieta ir bijusi Cēsu novada administratīvajā teritorijā, izņemot saistošo noteikumu 13. punktā noteiktajā gadījumā.

13. Mirušo personu vai urnu ar mirušās personas pelniem, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, ja tās laulātā vai vismaz viena pirmās vai otrās pakāpes radinieka deklarētā dzīvesvieta ne mazāk kā vienu gadu ir Cēsu novada administratīvajā teritorijā, un tieši šī persona lūdz piešķirt kapavietu mirušas personas apbedīšanai.

14. Iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo personu neatkarīgi no tās pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

15. Lēmumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz personas iesniegumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu, pieņem kapsētas pārzinis trīs darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.

16. Iesniedzot iesniegumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu, persona iesniegumam pievieno dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), urnas apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

17. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, kapavietas lietošanas tiesības uz personas iesnieguma pamata var tikt piešķirtas personai, kas ir kapavietas uzturētāja laulātais, radinieks vai kapavietā apbedītā mirušā laulātais vai radinieks. Iesniedzot iesniegumu, personai ir jāiesniedz radniecību apliecinoši dokumenti.

18. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka tiek noteikta atbilstoši radniecības pakāpei vai vienlīdzīgas radniecības pakāpes gadījumā pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

19. Kapavietas uzturētājs ir tiesīgs apbedīt savus piederīgos tam ierādītajā kapavietā.

20. Kapsētās jauna kapavieta apbedīšanai tiek ierādīta tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.

21. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda jaunu kapavietu, ne lielāku kā divvietīgu kapavietu zārkiem (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu), izņēmuma gadījumos ne lielāku kā četrvietīgu kapavietu zārkiem, ja tam ir objektīvs iemesls un persona ar motivētu iesniegumu ir vērsusies pie kapsētas pārziņa.

22. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda jaunu kapavietu, ne lielāku kā trīsvietīgu kapavietu urnām (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu).

23. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda aktētu kapavietu tādā lielumā, kāda tā iepriekš ir bijusi ierādīta dabā.

24. Pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu, kapsētas pārzinis ģimenes kapavietu var paplašināt uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina vai ierādot aktētu kapavietu, ievērojot noteikumu 41. punkta prasības.

25. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā ir brīva vieta, bet tajā nav iespējams veikt apbedījumu tehnisku iemeslu dēļ, kapsētas pārzinis, pamatojoties uz ģimenes locekļa vai pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, piešķir jaunu kapavietu.

26. Cēsu novada dome ir tiesīga piešķirt brīvu kapavietu atvērtā vai daļēji slēgtā kapsētā mirušās personas apbedīšanai, kurai dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Cēsu novada labā, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, biedrības un nodibinājuma vai radinieku iesniegumu un attiecīgās kapsētas pārziņa rakstveida apliecinājumu par iespēju piešķirt kapavietu un tās iespējamo lielumu. Nopelni Latvijas valsts vai Cēsu novada labā, par kuriem var piešķirt kapavietu mirušā apbedīšanai slēgtā kapsētā, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā. Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

27. Kapavietu piešķiršana un ierādīšana ietver kapavietas iemērīšanu un robežu nospraušanu dabā, ierakstu un kartēšanas veikšanu apbedīto personu reģistrā.

28. Lēmums par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu zaudē spēku, ja:

28.1. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma, un sešdesmit dienu laikā no paziņojuma par atteikumu saņemšanas dienas nav iesniegts jauns iesniegums par kapavietas uzturēšanu;

28.2. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

28.3. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

28.4. kapsēta vai tās daļa tiek slēgta;

28.5. kapavieta atzīta par nekoptu un šajos noteikumos paredzētajā kārtībā atzīta par aktētu.

29. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā četrdesmit astoņas stundas pirms apbedīšanas un saskaņojot kapavietas atrašanos dabā. Kapu rakšanas pakalpojumus kapsētās veic kapavietas uzturētāja izvēlēta persona vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs. Cēsu pilsētā kapu rakšanas pakalpojumu sniedz apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs. Kapu rakšanas laiku saskaņo ar kapsētas pārzini.

30. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai viņa izvēlēts pakalpojuma sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

31. Kaps tiek izrakts un sagatavots mirušās personas apbedīšanai ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma.

32. Mirušais tiek apbedīts zārkā, kremācijas gadījumā – urnā. Apbedījot zārkā, katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā, kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, dziļumam – 1,6 m līdz zārka vākam, veicot virsapbedījumu – ne mazāk kā 1,2 m līdz zārka vākam. Apbedījot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

33. Urna ar mirušā pelniem jaunā vai ģimenes kapavietā var tikt apbedīta ne mazāk kā 1 m dziļumā. Vienā kapā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

34. Kapa malai ir jābūt nostiprinātai.

35. Kaps ierādīšanas brīdī nevar atrasties tuvāk par 0,5 m no koka stumbra un 0,3 m no pieminekļa.

36. Kapsētas pārzinim, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgā personāla (arhibīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u.c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību un dogmatiku, kā arī kultūras tradīcijas.

37. Mirušās personas, kurai nav piederīgo vai aizbildņu, un sociāli maznodrošinātās personas, kuras pēdējā deklarētā dzīves vieta ir bijusi Cēsu novada pašvaldības administratīvā teritorija, apbedīšanu organizē un finansē Cēsu novada pašvaldības iestāde "Sociālais dienests".

38. Mirušās personas, kurām nav piederīgo vai aizbildņu, kā arī nav ģimenes kapavietas, apbedī kapsētas pārziņa norādītā vietā.

39. Personai, kura vēlas pārapbedīt mirstīgās atliekas, kapsētas pārzinim jāiesniedz kapavietas uzturētāja iesniegums, kā arī kapsētas apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļaujas. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

40. Mirstīgo atlieku pārvietošana kapos atļauta speciāli šādam mērķim paredzētos zārkos vai urnā.

41. Aktēta kapavieta var tikt piešķirta un ierādīta jaunu apbedījumu veikšanai, divdesmit gadus pēc pēdējā apbedījuma.

42. Virsapbedījumus var izdarīt divdesmit gadus pēc apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saņemot rakstisku kapsētas īpašnieka un Veselības inspekcijas atļauju, šo termiņu var samazināt līdz piecpadsmit gadiem.

43. Kapličas ceremoniju telpas mirušās personas novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei iznomā kapsētas pārzinis.

44. Kapličas telpas tiek izmantotas mirušo personu novietošanai līdz apbedīšanas brīdim un ir atvērtas apmeklētājiem tikai bēru ceremonijas laikā.

45. Līdz bēru ceremonijai kapličas telpu drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa atļauju darba laikā. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

46. Saldējamā telpa kapličā, ja tāda ir, uzrādot miršanas apliecību vai ārsta izsniegtu medicīnisku slēdzienu par personas nāvi, tiek iznomāta mirušo personu novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. Piederīgie vai piederīgā nolīgti apbedīšanas pakalpojuma veicēji mirušo personu drīkst apmeklēt kapsētas administrācijas darba laikā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā saldējamā telpa ir slēgta.

47. Bēru ceremonijas ilgums kapličā tiek noteikts, vienojoties apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam ar kapsētas pārzini.

48. Kapavietas uzturētājs kopj vai labiekārto kapavietu pats vai noslēdz līgumu par kapavietas apsaimniekošanu ar juridisku vai fizisku personu.

49. Kapavietas uzturētāja pienākumi:

49.1. nodrošināt, lai kapavietas dzīvžoga augstums nepārsniegtu 60 cm un platums nepārsniegtu ierādītās kapavietas robežas;

49.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.), ja klimatiskie laika apstākļi to pieļauj;

49.3. gada laikā pēc mirušās personas apbedīšanas labiekārtot kapavietu (uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u.tml.);

49.4. regulāri kopt un uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušas lapas, zarus, gružus, nopļaut zāli u.tml.);

49.5. saņemt kapsētu pārziņa saskaņojumu kapavietas aprīkojuma un nožogojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai, restaurācijai;

49.6. reizi gadā pārbaudīt kapavietas aprīkojuma stabilitāti un novērst tā defektus;

49.7. veicot jebkurus darbus kapavietā, ievērot drošības tehnikas, ugunsdrošības, apkārtējās vides aizsardzības instrukcijas, kā arī citus normatīvos aktus, kas regulē šādu darbu veikšanu;

49.8. ievērot ierādītās kapavietas robežas (uzstādot aprīkojumu, un veicot labiekārtošanu, novietojot darbarīkus u.tml.);

49.9. patvaļīgi nepārvietot grunti kapsētā, nemainīt kapavietas atrašanās reljefu;

50. Kapavietas uzturētāja tiesības:

50.1. noslēgt kapavietas uzturēšanas līgumu ar citu fizisku vai juridisku personu;

50.2. saskaņojot ar kapsētas pārzini, uzstādīt kapavietā pieminekļus, piemiņas plāksnes;

50.3. ierīkot kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, kuru augstums virs zemes nepārsniedz 15 cm, izņemot nogāzes, kur pieļaujams augstāks kapavietu apmaļu augstums, ja iepriekš tas saskaņots ar kapu pārzini;

50.4. stādīt kapavietā kokus, kuri paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums nepārsniedz 3 m;

50.5. bez kapsētas pārziņa saskaņojuma piešķirtajā kapa vietā izcirst kokus, kuru diametrs mazāks par 8 cm 1,30 m augstumā no zemes;

50.6. ar kapsētas pārziņa saskaņojumu kapsētā ievest vai izvest birstošus materiālus (grants, augsne u.c.);

50.7. ar kapsētas apsaimniekotāja rakstisku saskaņojumu izvest no piešķirtās kapavietas kapakmeņus, pieminekļus, piemiņas plāksnes vai to elementus.

51. Aktēšanas mērķis ir apzināt nekoptas kapavietas, lai nodrošinātu to sakopšanu vai noteikumos noteiktajos gadījumos izmantotu virsapbedījumu veikšanai.

52. Līdz katra gada 30. novembrim kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie centrālās ieejas kapsētā.

53. Kapavietu komisija noteikumu 52. punktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas pārziņa, nosūta kapavietas uzturētājam.

54. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi noteikumu 52. punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapavietu komisija Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, informāciju par kapavietas uzturētāju (ja tā ir zināma), kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas pārziņa.

55. Ja kapavietas uzturētājs viena gada laikā nav labiekārtojis un kopis uzturēšanā nodotās kapavietas brīvo platību, kapsētas pārzinis kapavietas uzturētājam ierakstītā pasta sūtījumā nosūta rakstveida brīdinājumu par kapavietas lietošanas tiesību izbeigšanu attiecībā uz kapavietas uzturētājam nodoto brīvo platību un šīs brīvās kapavietas platības piešķiršanu citai personai. Rakstveida brīdinājums kapavietas uzturētājam tiek nosūtīts sešus mēnešus pirms brīvās platības ierādīšanas citai personai.

56. Kapsētas apsaimniekotājs informē Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par aktētā kapavietā uzstādīto aprīkojumu, kas iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un kopīgi izlemj jautājumu par kapavietas un aprīkojuma saglabāšanu.

57. Profesionālu darbību veikšana, piemēram, kapavietas aprīkojuma uzstādīšana, amatnieka pakalpojumu sniegšana un citas darbības, iepriekš jāsaskaņo ar kapsētas pārzini.

58. Personai, kura kapsētā sniedz pakalpojumu, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Pirms darbu uzsākšanas kapavietas uzturētājs vai pakalpojuma sniedzējs noslēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par kapavietas labiekārtošanas darbu rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanu t.sk. arī par nojaukto pieminekļu vai apmaļu palieku savākšanu. Beidzot darbus vai darba dienas beigās personai, kura sniedz pakalpojumu ir pienākums sakārtot savu darba vidi. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapavietu kopēji izmanto tikai kapsētā izbūvētos celiņus, kuri atbilst konkrētā transportlīdzekļa izmēriem.

59. Kapsētu pārziņa faktisko rīcību un pieņemtos lēmumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt:

59.1. Cēsu novada teritoriālo iedalījumu vienību apvienību pārvaldēs – pārvaldes vadītājam;

59.2. Cēsu pilsētā un Vaives pagastā – Cēsu novada Centrālās administrācijas vadītājam.

60. Iestāžu vadītāju lēmumus var pārsūdzēt Cēsu novada domē. Domes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

61. Personas par šo noteikumu neievērošanu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un vainas pakāpi.

62. Administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Cēsu novada pašvaldības policijas amatpersonas savas kompetences ietvaros.

63. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Cēsu novada pašvaldības Administratīvā komisija.

64. Par noteikumu 11. punktā (izņemot 11.9. apakšpunktu) noteikto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskām personām no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām no desmit naudas soda vienībām līdz četrdesmit naudas soda vienībām.

65. Par noteikumu 30. punktā noteikto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskām personām no divām līdz desmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām no desmit naudas soda vienībām līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.

66. Par noteikumu 49. punktā noteikto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskām personām no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām no desmit naudas soda vienībām līdz četrdesmit naudas soda vienībām.

67. Nekopto kapavietu aktēšanas periodā ieskaita aktēšanas visu periodu, kas izveidojies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

68. Kapavietu, kas ierādītas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izmēri var atšķirties no šajos noteikumos noteiktajiem.

69. Atzīt par spēku zaudējušiem Cēsu novada domes 2021. gada 2. decembra saistošos noteikumus Nr. 18 "Cēsu novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2022, Nr. 27).

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

Pielikums
Cēsu novada domes 17.08.2023.
saistošajiem noteikumiem Nr. 16

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs