Ministru kabineta noteikumi nr. 94

(prot. nr.19, 20.§) Rīgā 1995.gada 11.aprīlī

Labklājības ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
"Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu" 14.panta 3.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Labklājības ministrija (tālāk tekstā — "ministrija") ir centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus.

2. Ministrija atbilstīgi savai kompetencei darbojas Latvijas Republikas vārdā un īsteno tās politiku.

3. Ministrija darbojas patstāvīgi likumos un Ministru kabineta tiesību aktos noteiktās kompetences ietvaros.

4. Ministrija savā darbībā ievēro Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus, šo nolikumu un citus tiesību aktus, kā arī starptautiskos līgumus; savus uzdevumus tā veic sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām un iestādēm.

5. Ministrija ir juridiska persona, tai ir savs zīmogs ar valsts lielā ģerboņa attēlu un pilnu ministrijas nosaukumu. Ministrijai ir pamatbudžeta konti valsts kasē un speciālā budžeta konti atbilstīgi likumā noteiktajai kārtībai.  

II. Ministrijas uzdevumi

6. Ministrijas galvenais uzdevums ir izstrādāt valsts politiku sociālās drošības un veselības aizsardzības jomā, pārzināt un ar politiskiem, ekonomiskiem un tiesiskiem līdzekļiem risināt sociālās apdrošināšanas, sociālās aprūpes un sociālās palīdzības jautājumus, darba, tautas veselības kopšanas un aizsardzības, kā arī vides veselības un farmācijas jautājumus, pensionēšanas, darba aizsardzības, nodarbinātības un ar bezdarbu saistītās problēmas, izstrādāt valsts demogrāfisko politiku un koordinēt tās īstenošanu, veicināt nacionālās sociālās drošības likumdošanas koordināciju, kā arī harmonizāciju atbilstīgi Eiropas Padomes un Eiropas Savienības dokumentu prasībām, nodrošināt likuma "Par budžetu un finansu vadību" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 41.nr.) prasības attiecībā uz valsts budžeta pieprasījuma sastādīšanu un iesniegšanu, budžeta izpildi un budžeta līdzekļu efektīvas un ekonomiskas izlietošanas kontroli.

7. Ministrija savas kompetences ietvaros pilda šādus uzdevumus:

7.1. darba, darba aizsardzības, nodarbinātības jomā:

7.1.1. izstrādā valsts nodarbinātības politiku, kas nodrošinātu racionālu iedzīvotāju nodarbinātības līmeni, bezdarbnieku sociālo aizsardzību, apmācību, kvalifikācijas celšanu, pārkvalificēšanu un to stimulējošo ekonomisko metožu ieviešanu, kā arī piedalās nodarbinātības politikas īstenošanā un profesionālās orientācijas sistēmas veidošanā;

7.1.2. izstrādā valsts politiku veselībai drošu un nekaitīgu darba apstākļu un darba vides garantēšanai, koordinē valsts politikas īstenošanu šajā jomā;

7.1.3. izstrādā vienotu valsts politiku darba samaksas jomā;

7.1.4. veicina Starptautiskās darba organizācijas konvencijās un ieteikumos ietverto normu ieviešanu valsts darba tirgū;

7.1.5. kontrolē darba, darba aizsardzības, bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību un nodarbinātības likumdošanas aktu ievērošanu;

7.1.6. izstrādā un ievieš Eiropas Savienības prasībām atbilstīgas darba drošības noteikumu un standartu, iekārtu drošības reglamentēšanas un atbilstības novērtēšanas sistēmas;

7.2. sociālās drošības jomā:

7.2.1. izstrādā un īsteno uz sociālās apdrošināšanas principiem balstītu sociālās drošības politiku;

7.2.2. metodiski risina pensiju un pabalstu piešķiršanas un izmaksas, kā arī sociālā nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas jautājumus;

7.2.3. pilnveido sociālās drošības pakalpojumu sniegšanas kārtību, lai panāktu to atbilstību iedzīvotāju interesēm, nodrošina iedzīvotāju informētību par viņu sociālajām tiesībām un pienākumiem;

7.3. sociālās palīdzības jomā:

7.3.1. izstrādā un īsteno vienotu valsts sociālās palīdzības politiku;

7.3.2. izstrādā un koordinē sociālo garantiju sistēmu;

7.3.3. veicina sociālās palīdzības pakalpojumu tīkla izveidi un attīstību;

7.3.4. veicina invalīdu un citu iedzīvotāju grupu, kurām nepieciešama īslaicīga palīdzība, sociālo integrāciju un rehabilitāciju;

7.3.5. izstrādā sociālās palīdzības pakalpojumu standartus un no valsts budžeta finansējamo iestāžu un pasākumu finansēšanas metodiku;

7.4. veselības aprūpes jomā:

7.4.1. saskaņā ar veselības valsts politiku izstrādā un īsteno valsts veselības aprūpes sistēmas attīstības programmas, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem un mērķfondiem;

7.4.2. koordinē ārstniecisko, profilaktisko un medikamentozo palīdzību;

7.4.3. veic ārstniecības uzraudzību valstī;

7.4.4. apstiprina visu veidu medicīnas pakalpojumu standartus un to finansēšanas metodiku;

7.4.5. apstiprina ārstniecībā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas, kā arī jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību;

7.4.6. strīdus gadījumos izskata, pārbauda medicīnisko pakalpojumu cenu un tarifu veidošanu un pieņem attiecīgu lēmumu;

7.4.7. veido, papildina un uztur kārtībā ārstniecības personu, ārstniecības iestāžu, kā arī ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrus;

7.4.8. nosaka medicīnas nozares, kurās ārstniecības personas var iegūt speciālista prakses tiesības;

7.4.9. akreditē veselības aprūpes iestādes;

7.4.10. valsts mērogā koordinē palīdzības sniegšanu ārkārtējās situācijās cietušajiem;

7.4.11. izstrādā no valsts budžeta finansējamo veselības aprūpes iestāžu un pasākumu finansēšanas metodiku;

7.4.12. nodrošina valsts pasūtījumu medicīnas personāla sagatavošanā;

7.4.13. veicina lietišķās medicīnas zinātnes attīstību;

7.4.14. veicina jaunāko zinātnes sasniegumu ieviešanu veselības aprūpes iestāžu darbā;

7.5. vides veselības jomā:

7.5.1. īsteno vienotu vides veselības valsts politiku, kas vērsta uz iedzīvotāju veselībai nekaitīgas ārējās vides un pārtikas nodrošināšanu, kā arī vada vides veselības dienesta darbu;

7.5.2. organizē valsts higiēnisko (ieskaitot pārtikas) un pretepidēmisko uzraudzību, veic pasākumus, kas aizsargā valsts teritoriju no infekcijas (ieskaitot AIDS) un citu sociāli bīstamu transmisīvo slimību ievazāšanas un izplatīšanās;

7.5.3. izstrādā higiēnas noteikumus un normas, kā arī ar to saistītos dokumentus un citus tiesību aktus;

7.5.4. nosaka vides veselības nozaru prioritātes;

7.6. farmācijas un narkotiku legālās aprites jomā:

7.6.1. izstrādā farmācijas attīstības galvenos virzienus un pamatprincipus;

7.6.2. īsteno valsts politiku farmaceitiskās darbības un zāļu kontroles jomā, kā arī citus likumā "Par farmaceitisko darbību" (oficiāls izdevums AP MP, 1993, 92.nr.) noteiktos uzdevumus;

7.6.3. licencē farmaceitisko darbību;

7.6.4. nodrošina zāļu reģistrāciju un farmaceitiskās informācijas pieejamību;

7.6.5. starptautiskās narkotiku kontroles sistēmas ietvaros veic uzdevumus, ko nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas par narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru legālo apriti;

7.6.6. Latvijas Republikas narkotiku kontroles sistēmas ietvaros īsteno valsts politiku saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.  

III. Ministrijas tiesības

8. Ministrija ir tiesīga:

8.1. pārraudzīt, kā tiek ievēroti likumi, Ministru kabineta noteikumi un citi tiesību akti, kā arī starptautiskie līgumi sociālās drošības, darba, nodarbinātības, veselības aizsardzības un citās ministrijas kompetences jomās;

8.2. dot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem likumu, Ministru kabineta tiesību aktu un starptautisko līgumu projektiem par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem;

8.3. koordinēt citu ministriju darbību iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā, ja nepieciešams, izveidot starpnozaru darba komisijas;

8.4. kontrolēt valsts budžeta izmantošanu ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajās institūcijās, kā arī kontrolēt sociālās apdrošināšanas budžeta izmantošanu;

8.5. likumā noteiktajos gadījumos pieprasīt no fiziskām un juridiskām personām dokumentus, kas nepieciešami ministrijas uzdevumu izpildei, pārbaudīt šo dokumentu datu pareizību un, ja nepieciešams, ierosināt tiesību aktos noteikto sankciju piemērošanu;

8.6. izdot pavēles un rīkojumus, kā arī apstiprināt instrukcijas, ieteikumus, normas, normatīvus, standartus un citus tiesību aktus, kas ir obligāti ministrijai un tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajām institūcijām, kā arī likumos un Ministru kabineta tiesību aktos noteiktajos gadījumos — visām juridiskām un fiziskām personām;

8.7. izsniegt speciālas atļaujas (licences) tiesību aktos noteiktās uzņēmējdarbības veikšanai;

8.8. nacionālās akreditācijas sistēmas ietvaros akreditēt atbilstības novērtēšanas institūcijas, kā arī pilnvarot tās novērtēt attiecīgās nozares institūcijas darbības atbilstību likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā;

8.9. likumā noteiktā kārtībā piešķirto budžeta asignējumu ietvaros reorganizēt ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās iestādes, ministrijas pārziņā esošos uzņēmumus, apstiprināt to nolikumus un statūtus;

8.10. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību savas kompetences jomās.  

IV. Ministrijas struktūra

9. Ministrijas darbu politiski vada ministrs, kurš par ministrijas darbību ir atbildīgs Saeimai.

10. Ministrs ir tiesīgs:

10.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju;

10.2. izdot ikvienam ministrijas, tās pakļautībā un — likumā noteiktajos gadījumos — pārraudzībā esošas iestādes darbiniekam rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus par ministrijas kompetencē esošiem jautājumiem;

10.3. dot tiešu rīkojumu ikvienam ministrijas un tās pakļautībā esošas iestādes darbiniekam, kā arī likumā noteiktajos gadījumos — ministrijas pārraudzībā esošas iestādes vai ministrijas pārziņā esoša uzņēmuma vadītājam;

10.4. izveidot komisijas vai darba grupas, kurās iesaistīti citu institūciju un iestāžu pārstāvji, kā arī citas personas;

10.5. apstiprināt ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību nolikumus;

10.6. noslēgt starpvalstu sadarbības līgumus;

10.7. ieteikt Ministru prezidentam iecelšanai amatā valsts ministru un parlamentārā sekretāra kandidatūras, kā arī pieprasīt minēto amatpersonu atkāpšanos no amata;

10.8. iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru;

10.9. ieteikt Ministru kabinetam iecelšanai amatā ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju vadītājus;

10.10. veikt citas likumos un Ministru kabineta tiesību aktos noteiktās funkcijas.

11. Ministrijā ir divi valsts ministri — sociālo lietu valsts ministrs un veselības aizsardzības valsts ministrs, kuri par viņiem uzticētās nozares darbību ir politiski atbildīgi Saeimai.

12. Valsts ministrs:

12.1. ir tiesīgs savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju;

12.2. pārzina ministrijas struktūrvienības, kuru kompetence atbilst valsts ministra darbības jomai;

12.3. atbilstīgi savai kompetencei un pilnvarām izdod rīkojumus, kas saistīti ar attiecīgo jomu;

12.4. veic citus ministra vai Ministru kabineta noteiktos uzdevumus.

13. Ministrijas parlamentārais sekretārs:

13.1. pārstāv ministra un valsts ministru politisko viedokli Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās;

13.2. ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu projektu virzību;

13.3. nodrošina ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām.

14. Ministrijas valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts). Valsts sekretārs:

14.1. vada ministrijas administratīvo darbu;

14.2. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību ministrijas vadības maiņas gadījumā;

14.3. pēc saskaņošanas ar labklājības ministru apstiprina ministrijas centrālā aparāta štatu sarakstu valsts budžetā noteiktā štata vienību skaita un darba samaksas fonda ietvaros;

14.4. nodrošina ministra un valsts ministru rīkojumu izpildi;

14.5. ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju un savas kompetences ietvaros dot tiešu rīkojumu ikvienam ministrijas, tās pakļautībā esošas iestādes darbiniekam un likumā noteiktajos gadījumos — ministrijas pārraudzībā esošas iestādes vadītājam;

14.6. saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un saskaņā ar Darba likumu kodeksu pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus, kuri strādā uz darba līguma pamata;

14.7. saskaņā ar labklājības ministra pilnvarojumu izdod rīkojumus visos ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ja tiesību aktos šādas tiesības nav paredzētas tikai labklājības ministram.

15. Valsts sekretāram ir divi vietnieki — vietnieks sociālajos jautājumos un vietnieks veselības aizsardzības jautājumos. Valsts sekretāra vietnieki ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti).

Valsts sekretāra vietnieku funkcijas, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības tiek noteiktas ar ministra, valsts ministra vai valsts sekretāra rīkojumu.

16. Ministrijas centrālā aparāta struktūrvienības ir departamenti un tiem pielīdzinātās struktūrvienības, kā arī patstāvīgās nodaļas, kuras ir pakļautas valsts sekretāram un kuru kompetence ir noteikta ministra apstiprinātos nolikumos. Ministrijas centrālo aparātu veido šādas struktūrvienības:

16.1. Administratīvais departaments;

16.2. Darba departaments;

16.3. Farmācijas departaments;

16.4. Sociālās apdrošināšanas departaments;

16.5. Sociālās palīdzības departaments;

16.6. Stratēģijas un attīstības departaments;

16.7. Veselības departaments;

16.8. Vides veselības departaments;

16.9. Narkotiku kontroles komiteja (departaments);

16.10. Kontroles un pārziņas nodaļa;

16.11. Personāla nodaļa.

17. Departamentu vada departamenta direktors, kurš ir ierēdnis (ierēdņa kandidāts). Departamenta direktoram var būt vietnieki, kuri ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetence ir noteikta departamenta nolikumā un ministra, attiecīgā valsts ministra un valsts sekretāra rīkojumos.  

V. Ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas

18. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes darbojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Par ministriju iekārtu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 4.nr.). Ministrijas pārziņā esošie valsts uzņēmumi darbojas saskaņā ar likumu "Par valsts uzņēmumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1.nr.).

19. Ministrijas pakļautībā ir šādas iestādes:

19.1. Latvijas Onkoloģijas centrs;

19.2. Latvijas Nacionālais perinatālās aprūpes centrs;

19.3. Latvijas Patoloģiskās anatomijas centrs;

19.4. Latvijas Tiesu medicīnas ekspertīzes centrs;

19.5. Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību centrs;

19.6. Nacionālais AIDS centrs;

19.7. Nacionālais vides veselības centrs;

19.8. Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari";

19.9. Valsts asinsdonoru centrs;

19.10. Republikas medicīnas statistikas birojs;

19.11. Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija;

19.12. Medicīnas profesionālās izglītības centrs;

19.13. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija;

19.14. Valsts narkoloģiskās veselības aprūpes centrs;

19.15. Valsts psihiskās veselības aprūpes centrs;

19.16. Valsts slimokase;

19.17. Seksuāli transmisīvo un ādas slimību valsts centrs;

19.18. Valsts ģimenes plānošanas centrs;

19.19. Zobārstniecības centrs;

19.20. Zāļu kvalitātes kontroles un sertifikācijas laboratorija;

19.21. Farmakoloģijas un farmakopejas komiteja;

19.22. Valsts sociālās apdrošināšanas fonds;

19.23. Sociālo iestāžu servisa centrs;

19.24. valsts slimnīcas;

19.25. valsts ambulatori medicīniskās iestādes;

19.26. valsts ārstniecības centrs "Rīgas Jūrmala";

19.27. valsts rezervju centrālās medikamentu iekārtu bāzes;

19.28. Sporta medicīnas un fiziskās rehabilitācijas centrs;

19.29. Republikas diagnostikas centrs;

19.30. medicīnas skolas;

19.31. Latvijas Medicīnas akadēmija;

19.32. Medicīnas zinātniskā bibliotēka;

19.33. P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs;

19.34. Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts;

19.35. bērnu bāreņu aprūpes centri;

19.36. zīdaiņu nami;

19.37. specializētie valsts sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri;

19.38. specializētie valsts sociālās aprūpes pansionāti;

19.39. specializētie bērnu invalīdu sociālās aprūpes centri;

19.40. Rīgas reģionālās bāreņu patversmes;

19.41. Arodapmācības un rehabilitācijas centrs;

19.42. Nacionālais pārtikas, parfimērijas, kosmētikas līdzekļu un rotaļlietu sertifikācijas centrs;

19.43. Profesionālās karjeras izvēles centrs.

20. Ministrijas pārraudzībā ir šādas iestādes:

20.1. Farmācijas inspekcija;

20.2. Nodarbinātības valsts dienests;

20.3. Valsts darba inspekcija.

21. Ministrijas pārziņā ir šādi valsts uzņēmumi:

21.1. aptiekas;

21.2. Kūrortu direkcija;

21.3. Daugavpils republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstnieciskās ražošanas darbnīcas;

21.4. Rīgas republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstnieciskās ražošanas darbnīcas;

21.5. Rīgas sanitārā transporta autobāze;

21.6. valsts ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Latvijas optika";

21.7. Labklājības ministrijas slimnīcu kompleksu celtniecības direkcija "Gaiļezers";

21.8. valsts uzņēmums "Inženiercentrs";

21.9. Republikāniskais valsts protezēšanas un ortopēdijas eksperimentālais centrs;

21.10. Medicīniski bioloģisko un ekoloģisko pētījumu centrs;

21.11. zāļu lieltirgotavas;

21.12. zāļu ražošanas uzņēmumi;

21.14. valsts uzņēmums "Dikļi";

21.15. valsts uzņēmums "Strenči";

21.16. valsts agrofirma "Melmugas";

21.17. valsts uzņēmums "Lielbērze";

21.18. valsts uzņēmums "Līvēni";

21.19. valsts uzņēmums "Erverti";

21.20. valsts bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums "Šampētera nams";

21.21. valsts bezpeļņas organizācija "Republikāniskais rehabilitācijas centrs";

21.22. valsts uzņēmums "Veselības centrs "Jaundubulti"";

21.23. valsts firma "Invalīdu tehnika".  

VI. Noslēguma jautājumi

22. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1993. gada 14.decembra lēmumu nr.67 "Par Labklājības ministrijas pagaidnolikumu" (Latvijas Vēstnesis, 1993, 130.nr.).

Ministru prezidents M.Gailis

Labklājības ministrs A.Bērziņš