Bezdarba situācija valstī
Nodarbinātības valsts dienesta informācija liecina, ka līdz 1995.gada 1.aprīlim valstī reģistrēti 91,5 tūkst. aktīvi darba meklētāji (1.martā — 93,0 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 85,7 tūkst. cilvēku, kas sastāda 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.martā — attiecīgi 86,5 tūkst., un 6,7%), 1994.gada 1.aprīlī valstī bija reģistrēti 102,6 tūkst. aktīvi darba meklētāji, bet par bezdarbniekiem atzīti 87,2 tūkst. cilvēku.
1995.gada 1.aprīlī vairāk nekā puse no bezdarbniekiem (51%) bija sievietes. Vairāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 37,8 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 18,2 tūkst. cilvēku.
Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 10,5 tūkst. cilvēku, februārī — 8,7 tūkst., martā — 8,8 tūkst.
Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1995.gada martā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 27,9 tūkst. cilvēku jeb 32% no bezdarbnieku kopskaita. Šī gada martā bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā 692,5 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 24,86.
Visaugstākais bezdarba līmenis 1995.gada 1.aprīlī bija šādos valsts rajonos: Krāslavas rajonā — 25,1%, Rēzeknes — 24,3%, Preiļu — 23,6%, Jekabpils — 20,0%, Balvu — 18,8%, Madonas — 15,7%, Ludzas — 14,2%.
Valstī pastāv arī "slēptais bezdarbs", kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā, kas radušies ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ.
Pasliktinoties uzņēmumu ekonomiskajam stāvoklim, daļa no "slēptajiem bezdarbniekiem" papildinās reģistrēto bezdarbnieku skaitu.
VSK Darba statistikas daļa