12. aprīļa sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.60., 61.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

A.Endziņš. Es gribētu tikai vēlreiz uzsvērt, ka šis priekšlikums, ko ierosina Tautas saskaņas partijas frakcija, nav juridiski korekts. Un tāpēc arī viņš nebūtu pieņemams, jo mums ir šeit, 2.pantā, precīza atsauce uz konstitucionālo likumu un papildus teikts, kādas tiesības. Tas, ko minēja šeit Amerika kungs, ka ir pārkāpumi pašvaldībās... Tāpēc ir likums par pašvaldībām, kur ir mehānisms, kādā veidā nelikumīgus lēmumus var atcelt, un arī tas, ko Saeima jau izdarījusi, nododama komisijām izskatīšanai grozījumus vairākos likumos, lai tos saskaņotu. Es domāju, ka šis process varētu arī turpināties, bet šāda veida ieraksts būtu juridiski nekorekts. Tāpēc es aicinu Saeimu noraidīt viņu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu papildināt 2.panta pirmo daļu ar šādu teikumu "gadījumos, kuri nav norādīti Latvijas Republikas konstitucionālajā likumā..." Un tālāk tekstā jums ir norādīts šis priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 38, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Man būtu lūgums šo otro daļu izskatīt pa punktiem, jo šeit ir priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Pirmām kārtām otrās daļas preambulā mēs liekam priekšā izslēgt vārdu "šādas", tātad paliek, ka līdztekus minētajā likumā noteiktajām tiesībām šā likuma subjektam ir arī tiesības...

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 1.punkts ir bez izmaiņām. Pie 2.punkta bija Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija izteica šo 2.punktu jaunā redakcijā, daļēji iestrādājot arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu par šo punktu.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 3.punkts ir bez izmaiņām. Tālāk ir 4.punkts, kur arī bija Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija principā šo priekšlikumu akceptēja un precizēja citādā redakcijā, un to jūs redzat 4.punktā. Tas ir vairāk saskaņots jau ar attiecīgo likumu par kultūrnacionālo autonomiju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk pie 5.apakšpunkta ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš arī ir pieņemts, precizējot šo priekšlikumu un saskaņojot šā priekšlikuma tekstu ar valsts valodas likumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav.

A.Endziņš. Un vēl ir priekšlikums, ko iesniedza Zemnieku savienības frakcija, — papildināt šo 2.pantu ar jaunu trešo daļu un tālāk mainīt numerāciju. Tekstu jūs redzat. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo pirmām kārtām jau 1.punkts, ko viņi liek priekšā šajā jaunajā trešajā daļā, - cienīt un ievērot latviešu tautas tradīcijas, jau ir skaidri un gaiši ierakstīts konstitucionālajā likumā. Un tas jau pats par sevi ir saprotams, ka ne tikai latviešu tautas tradīcijas, bet jebkuras tautas tradīcijas, kura dzīvo šeit, Latvijā. Visiem jābūt savstarpēji tolerantiem. Un 2.punkts — pases atjaunošanas vai nomaiņas gadījumā apliecināt savas latviešu valodas zināšanas atbilstoši likumam par valsts valodu būtu cilvēktiesību ierobežojums, tā ir viena lieta. Otra lieta. Ja arī cilvēks jau tā būs cietis, ka viņam pase būs nozagta vai vardarbīgi atņemta laupīšanas gadījumā, mēs viņu tādā gadījumā, nu, vēlreiz sodīsim faktiski. Tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu par papildinājumu ar jaunu trešo daļu neakceptēja.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt par šo priekšlikumu? Nav. Iesniedzēji lūdz balsojumu? Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības priekšlikumu papildināt 2.pantu ar jaunu trešo daļu un tālāk mainīt daļu numerāciju. Teksts jums ir iesniegts. Lūdzu, balsosim par Zemnieku savienības priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 24, atturas - 24. Vēsturisks gadījums, bet priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš . Pie šī 2.panta trešās daļas. Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdus "pārkāpšanu vai".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš . Ceturtā daļa ir bez izmaiņām. 3.pants — "Nepilsoņu pase". Šeit pēc būtības izmaiņu nekādu nav. Ir pants tikai redakcionāli precizēts, ņemot vērā arī valodnieku ieteikumus.

Sēdes vadītājs. Par šo redakcionālo precizēšanu deputātiem ir kādas iebildes? 3.pants — "Nepilsoņu pase". Nav. Tālāk!

A.Endziņš . Nākamais ir 4.pants — "Nepilsoņu pases izsniegšana un nodošana". Mēs liekam priekšā mainīt šī panta nosaukumu, proti, "Nepilsoņu pases saņemšana un nodošana".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Endziņš. Un tālāk Juridiskā komisija ierosina arī izslēgt pirmajā daļā vārdu "persona" un aizstāt vārdu "tai" ar vārdiem "nepilsoņa pases saņēmējam".

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu jūs komentējāt?

A.Endziņš . Nē, nu, šeit nav apakšpunktu šeit, ir ierosinājums pirmo daļu praktiski papildināt ar redakciju "tā ir lojāla pret Latviju". Tas ir diezgan abstrakts formulējums, un, ja ierēdnim, vienam ierēdnim ir jāizšķiras, ir lojāls vai nav lojāls, tas ir diezgan abstrakti, un tāpēc arī šādu neprecīzu formulējumu Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti lūdz balsot? Lūdzu zvanu! 4.panta 1.apakšpunktu papildināt ar šādu redakciju: un tā ir lojāla pret Latviju. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 23, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš . Un tālāk Juridiskā komisija ierosina šā panta otrajā daļā aizstāt vārdus "šīs personas" ar vārdu "tās".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Endziņš . Trešajā daļā. Papildināt šo trešo daļu ar vārdiem "kura saņēmusi nepilsoņa pasi". Ja persona, kura saņēmusi... un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Endziņš . Tālāk ir saņemts Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums pēc 4.panta izveidot jaunu pantu šādā redakcijā: "Šī likuma subjektu dzīvošana ārpus Latvijas teritorijas ilgāk par vienu gadu izraisa bijušās PSRS pilsoņa statusa zaudēšanu, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus." Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un kāda varētu motivācija būt? Ja mēs šādu normu iestrādāsim, tad acīmredzot nepilsonis, kuram būtu varbūt iespēja saņemt uzturēšanās atļauju, arī atļauju strādāt kādā citā valstī, uz ilgāku laika periodu, vienkārši uz turieni nedosies, jo, ja šī uzturēšanās atļauja un viņa uzturēšanās būs ilgāka par vienu gadu, tad jau mēs faktiski orientēsim viņu uz to, lai viņš paliek šeit, Latvijā, un nemēģina doties kaut kur citur. Ja tāds ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, nu, tad tā arī būtu jāsaprot. Juridiskā komisija šādu apsvērumu dēļ šo priekšlikumu tomēr neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundar Bērziņ, vai jūs izmantosiet vienu minūti? (No zāles G.Bērziņš: "Nē!") Nē. Līdz ar to, godātie deputāti, mums ir jāpārtrauc šī likumprojekta apspriešana. Zvanu reģistrācijai! Bet pirms šīs sēdes daļas beigām vārdu lūdz paziņojumam deputāts Lucāns. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA). Cienījamais priekšsēdētāj! Deputātu kungi! Es pirms stundas šeit mēģināju argumentēt par Unibanku un it kā valsts interesēm, par cik Saeima mani bija izvirzījusi par šīs privatizācijas padomes locekli. Atrodoties konfliktsituācijā, es uzskatīju par savu pienākumu ziņot par situāciju, kāda ir izveidojusies šī jautājuma risināšanā. Balsojums parādīja, ka šajā zālē nav pārāk daudz deputātu, kas, teiksim, stāv šajā pozīcijā, ka likumība ir jāievēro un ka valsts intereses ir jāaizstāv. Ņemot vērā to visu, es esmu sapratis, ka acīmredzot nav nekādas jēgas manai klātbūtnei privatizācijas padomē. Līdz ar to es vienkārši gribēju pateikt — ta kā Saeima mani ir izvirzījusi, tad es ziņoju Saeimai, ka es turpmāk neuzskatu par iespējamu šajā padomē strādāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Lūdzu sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies zālē šādi deputāti: Eduards Berklavs, Māris Budovskis...

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis ir zālē.

I.Folkmane . Ilmārs Dāliņš, Pēteris Elferts, Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins ir zālē, bet nav reģistrējies.

I.Folkmane . Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Gunārs Meierovics, Uldis Osis, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 54 deputāti reģistrējušies. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" trešajā lasījumā. Mēs esam 4.lapaspusē pie 4.panta Latvijas Zemnieku savienības priekšlikums.

Atklājam debates. Vārds Gundaram Bērziņam, Latvijas Zemnieku savienības deputātam!

G.Bērziņš (LZS). Es domāju, ka mūsu piedāvātajai formulai, ka kabinets nosaka tos kritērijus, kādas ir iespējas izbraukt ilgāk par gadu, te nebūtu pretrunas ar Endziņa kungu. Ja brauc uz darbu, strādāt kaut kur, izbraukšanas atļauja vai iebraukšanas vīza, darba atļauja kādā valstī ir, tad nebūtu nekādu problēmu. Bet, mūsuprāt, ja izbrauc bez kaut kāda pamatojuma, piemēram, dzīvo ilgākus gadus varbūt projām, saglabāt šīs tiesības uz nepilsoņa statusu un arī uz tām tiesībām, ko garantē šis statuss, nav pamatoti, jo te iepriekš jau tika piedāvāta šī lojalitātes nepieciešamība. Un, mūsuprāt, tas arī nekādas lielas problēmas neradītu, jo te ir vienīgā prasība, lai šie cilvēki nevērstos pret pašu valsts uzbūvi, pret neatkarību, pret Satversmi, un vairāk nekas šeit netika prasīts. Tāpēc es neredzu šeit lielas problēmas, un tas nebūs kavēklis tiem cilvēkiem, kas vēlēsies uz laiku, pat ilgāku par gadu, izbraukt, ja tas būs reglamentēts ar Ministru kabineta noteikumiem. Un kabinetam šeit ir iespējas operatīvi strādāt un pieņemt šos kritērijus, kādi tiek piemēroti un atļauti, lai nezaudētu šo bijušā PSRS pilsoņa statusu un arī šos dokumentus, ko mūsu valsts izsniedz, jo tas ir šajā likumā tomēr pats būtiskākais, ka šiem cilvēkiem rodas dokuments, ar kuru viņi var ceļot, izceļot, izbraukt no valsts un iebraukt citās valstīs. Neapšaubāmi šī likuma pieņemšana ir nepieciešama, kaut vai tā iemesla dēļ, lai šis lielais cilvēku skaits nebūtu šeit principā ieslēgts valstī un viņiem būtu iespējas pārvietoties arī tad, ja viņi brīvprātīgi varbūt atrod savu pielietojumu citā valstī vai darbu citā valstī. Tāpēc es šeit tomēr lielu pretrunu neredzu. Protams, ja tas tiks noraidīts, es arī, atklāti sakot, pārāk lielu problēmu neredzu. Bet es tomēr aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu izveidot šo jauno daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk nav runātāju? Debates beidzam par šo priekšlikumu. Lūdzu referentu, ja vēlas!

A. Endziņš (LC). Es burtiski tikai dažus vārdus gribu piebilst pie tā, ko es jau teicu. Manuprāt, lieta ir tāda, ka daudzās valstīs tieši arī atrašanās ilgums šajās valstīs un domicilijs ir viens no priekšnoteikumiem, lai varētu pretendēt uz attiecīgās valsts pilsonību. Man liekas, ka mēs tieši šādā veidā, neieviešot šādu noteikumu, radītu iespēju tiem cilvēkiem, kuri vēlēsies, kuri būs strādājuši citā valstī, ja tās valsts likumdošana pieļaus, kļūt par citas valsts pilsoņiem. Un līdz ar to tātad viņi arī pārstās būt kā bijušie PSRS pilsoņi. Tāpēc es domāju, ka atbalstāms šāds priekšlikums tomēr nebūtu. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt šo priekšlikumu, es jau teicu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības deputātu iesniegumu - pēc 4.panta izveidot jaunu pantu šādā redakcijā. Šī redakcija jums ir, un tikko mēs debatējām par to. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 23, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 5.pants. — "Nobeiguma noteikumi". Šeit ierosinājums aizstāt pirmajā daļā skaitli "5" ar skaitli "4", jo 4.pants ar to jau beidzas. 5.pants ir tas, kuru mēs pašreiz apspriežam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Šā 5.panta otrajā daļā ir Tautas saskaņas partijas priekšlikums, kas pēc iepriekšējā balsojuma, ar kuru tika noraidīts papildinājums pie 2.panta, nebūtu balsojams, un Juridiskā komisija ierosina izslēgt šajā pantā skaitli "3", kā arī aizstāt pirmajā daļā vārdus "pastāvīgi beztermiņa ierobežojumi" ar vārdiem "beztermiņa ierobežojumi neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa".

Sēdes vadītājs. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātiem ir iebildes?

A.Endziņš. Tas nav balsojams, jo noraidīja jau šo papildinājumu, un tas ir saistīts ar to iepriekšējo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Piekrītam. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina papildināt šo 5.pantu ar jaunu trešo daļu, kuras tekstu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, pret šo papildinājumu, deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi, kā arī grozījumi šajā likumprojektā trešajam lasījumam ir izskatīti, un es aicinu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumprojektu... Es atvainojos! Pārejas noteikumi. Šeit ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums papildināt likuma pārejas noteikumus ar tām normām, kas šeit ir uzskaitītas. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet paredz Pārejas noteikumu, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par Iedzīvotāju reģistra spēkā stāšanās kārtību"" un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā". Šie Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumi būtībā tie ir tie likumprojekti, kuri ir iesniegti Saeimā un nodoti komisijām, daļa jau ir iesniegta un iekļauta Saeimas darba kārtībā, tāpēc arī šos priekšlikumus Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tautas saskaņas partijas frakcija lūdz balsot? Lūdzu zvanu! Par visu kopumā. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar šādām normām — bez pārskaitījuma. Kā, lūdzu?

Andris Ameriks, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

A. Ameriks (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! 2. un 3.punktā ir runa par 1.aprīli, jo tad, kad tika izskatīti šie likuma labojumi, priekšlikumi, tad mēs... Tas ir pietiekami ilgi gulējis Saeimā, un līdz ar to šobrīd Saeima jau ir pati patērējusi vairāk laika, nekā bija paredzēts, lai šos labojumus izdarītu. Līdz ar to mēs ierosinām šeit 1.jūniju, ja mēs vispār balsojam. Šobrīd ar atpakaļejošu datumu - 1.aprīlis — nav reāli.

Sēdes vadītājs. Situācija neuzlabojas, bet sarežģās. Jūs jau saprotat, līdz ko mēs pārkāpjam Kārtības rulli, katram deputātam ir iespējas... Nē, te ir jūnijs.

Godātie deputāti! Es tiešām tikai varu lūgt balsot jūs par priekšlikumu papildināt likuma pārejas noteikumus ar šādām normām (no 1. līdz 13.). Otro un trešo balsot ar atpakaļejošu datumu ir grūti, bet nosaukt šeit no tribīnes datumu un neiesniegt ir tikpat grūti.

Lūdzu, balsojam! Papildināt likuma pārejas noteikumus ar šādām normām... Normas ir pārskaitītas — no 1. līdz 13. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 35, atturas - 18. Nav pieņemts priekšlikums. .Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 55 - par, 4 - pret, atturas - 5. Likums pieņemts. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 144.pantu frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšsēdētajs Māris Grīnblats lūdz dot vārdu mutvārdu paskaidrojumam par balsošanas motīviem. Lūdzu!

Deputātu zināšanai. Iesniegts arī rakstiski, kā to prasa Kārtības rullis.

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Nupat notikušā balsojuma sakarā gribu uzsvērt, ka apvienība "Tēvzemei un brīvībai", kā jau arī to agrāk bija teikusi, balsoja pret šā likuma pieņemšanu, jo likuma priekšmets ir personas, kas Latvijā iebraukušas okupācijas laikā, un šāda likuma pieņemšana šādā redakcijā, pret ko mēs esam konceptuāli daudzkārt iebilduši, legalizē okupācijas sekas un tuvina to apstākli, arī šie daudzie grozījumi, ka Latvijā dzīvojošie ārvalstnieki, tajā skaitā faktiski nelikumīgi iebraukušie ārvalstnieki, tiek pielīdzināti daudzās politiskajās un saimnieciskajās tiesībās Latvijas pilsoņiem. Tam liecinieki mēs bijām arī pagājušajā sēdē, kad Saeima piekrita tam, ka daļa no Latvijas politisko partiju biedriem var būt nepilsoņi, kaut arī zināms, ka politiskās partijas ir tas instruments, ar kura starpniecību tiek realizēta valsts vara. Šis jautājums ir risināms citādākā veidā, un mūsu frakcija arī bija no tām, kas bija iesniegusi citu likumprojektu un citu koncepciju šī jautājuma risināšanai, kas, piešķirot dažāda veida uzturēšanās atļaujas Latvijā, tajā pašā laikā nelegalizētu bijušās PSRS pilsoņus kā Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus. Tādējādi mēs esam balsojuši pret šo likumu un uzskatām, ka Latvijas Republikai, kura laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam nevarēja kontrolēt savas robežas un nevarēja veikt nekādu darbību, kas bija saistīta ar ārvalstnieku iebraukšanas regulēšanu Latvijā, nav jāuzņemas politiska atbildība par šīm personām, bet šis jautājums jārisina sarunās ar Krieviju, un jārisina uz citas politiskās bāzes, ko mēs arī darīsim gadījumā, ja mums būs iespēja to darīt Latvijas politiskās valsts varas līmenī vieniem pašiem vai kopā ar citām politiskajām partijām, kas ir gatavas uz tāda vai cita veida kompromisiem ar mūsu viedokli. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums ir 38. pēc kārtas — likumprojekts "Par politiski represētas personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" . Trešais lasījums. Cilvēktiesību komisijas vārdā — Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļa" deputāts!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es ceru, ka tikpat raiti ritēs šī likumprojekta apspriešana, it sevišķi ņemot vērā, ka starp otro un trešo lasījumu Cilvēktiesību komisija veica tiešām ļoti pamatīgu konsultāciju darbu gan ar speciālistiem — vēsturniekiem un juristiem, gan ar frakcijām, gan arī ar dažādu politiski represēto organizāciju pārstāvjiem. Un likumprojekts, tāds, kādu to liek priekšā trešajā lasījumā Cilvēktiesību komisija, lielā mērā ir, es gribētu teikt, tas maksimālākais un, man liekas, Latvijas pašreizējiem apstākļiem ideālākais variants, kas, protams, savā ziņā ir arī kompromiss starp visdažādākajām ieinteresētajām personām un ieinteresētajām organizācijām.

Pārejot pie lasīšanas pa pantiem, teikšu, ka pirmais priekšlikums tika saņemts par nosaukumu. Deputātes Rugātes priekšlikums bija "nacistiskajā" aizstāt ar vārdu "nacionālsociālistiskajā". Komisija nav pieņēmusi to, jo mēs vairāk vadāmies šinī gadījumā no precedenta, no tradīcijas, kas ir iegājusies mūsu likumdošanā un terminoloģijā, un šis apzīmējums "nacistiskajā" bija arī iepriekšējā likuma redakcijā. "Nacistiskais" ir arī apzīmējums, ko mēs esam saglabājuši, runājot par atzīmējamajām dienām — par 8. maiju, ja jūs atceraties, un mēs uzskatām, ka šinī gadījumā vajadzētu pieturēties pie šī precedenta un tradīcijas un saglabāt jēdzienu "nacistiskais režīms".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas piedāvāto redakciju? Nav. Lūdzu, 1. pantu!

A.Panteļējevs . Par 1. pantu. Tātad Vides un sabiedrisko lietu komisijas priešlikums ir ņemts vērā.

Kas attiecas uz deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu, tas ir ņemts vērā, bet šī redakcija ir iestrādāta attiecīgi 2. pantā un 4. pantā, kuri runā par konkrētajām represēto grupām — nacistiskajā vai komunistiskajā režīmā, jo, par cik starp komunistisko un nacistisko režīmu pastāv zināmas atšķirības, mēs uzskatījām, ka pirmajā pantā, kas nosaka vispārējo politisko represiju saturu, pašu loku vēl nevajadzētu precizēt. Paša loka precizējums notiek tālāk — attiecīgi 2. pantā un 4. pantā…

Kas attiecas uz deputāta Kokina priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mums vajag atsevišķi skatīt katru priekšlikumu... Par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu — vai pašam deputātam ir pieņemams komisijas piedāvātais izkārtojums? Ir pieņemams. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Panteļējevs . Deputāta Kokina priekšlikums, ka valsts atzīst politiski represēto ieguldījumu brīvās Latvijas idejas labā un neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanā... Šinī gadījumā es negribētu varbūt te tik kategoriski pateikt, kā ir pierakstīts, ka nav pieņemts. Tas nav pieņemts šajā redakcijā šajā vietā, jo, kas attiecas uz valsts morālajām saistībām pret politiski represētajiem, tad mēs šo normu iestrādājam ceturtajā speciāli izveidotajā nodaļā. Tajā pašā laikā es gribu norādīt, ka deputāta Kokina priekšlikums ir nedaudz pretrunīgs, jo, no vienas puses, Kokina kungs liek priekšā, ka valsts atzīst politiski represēto ieguldījumu brīvās Latvijas idejas labā un neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanā, no otras puses — deputāts Kokins liek priekšā par politiski represētajiem atzīt Latvijas Republikas pilsoņus un visus pastāvīgos iedzīvotājus, kas ir represēti. Tas nozīmē, ka konkrētie pastāvīgie iedzīvotāji pēc Kokina kunga priekšlikuma 2. pantā var būt arī tādi, kas ir represēti bijuši Krievijā par politiskām darbībām, kas nu nekādi nav saistītas ne ar Latvijas neatkarību, ne ar Latvijas ideju. Tā varbūt ir cita veida cīņa pret komunismu, un, man liekas, šinī gadījumā pateikt, ka politiski represētie visi kā viens ir tiešu konkrētu ieguldījumu devuši Latvijas idejas labā un neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanā, ir vienkārši diezgan neprecīzi, pat nekādā veidā morāli nemazinot šo cilvēku ieguldījumu. Bet, atkārtoju vēlreiz, sevišķi, ja runājam par tiem, kas ir Otrajā pasaules karā, nacistiskajā režīmā cietušie, un arī par komunistiskajā režīmā cietušajiem, par cik runa ir par tādiem, kas ir cietuši no komunistiskā režīma varbūt arī citu ideju dēļ, nebūt ne cīnoties par Latvijas neatkarību, šis vispārējais formulējums mums, komisijai, liekas šeit nepiemērots.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Nu, pirmkārt, šobrīd mēs apspriežam 1. pantu, bet ne vēl otro. Tādēļ apsteigt notikumus tā īsti nebūtu korekti. Bet jebkurā gadījumā noliegt politiski represēto nopelnus Latvijas neatkarības idejas saglabāšanā un atteikties no viņiem, nu, tas nav tas. Viņi ir pelnījuši morālo atzinumu, un es uzskatu, ka šinī pantā, tas ir, 1. pantā, viņu nopelni mūsu nacionālās apziņas celšanā, mūsu ticības uzturēšanā neatkarīgajai Latvijas valstij būtu atzīstami, un tādēļ es iestājos par balsojumu šinī jautājumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates beidzam. Referents vēlas komentēt?

A.Panteļējevs . Es pilnīgi piekrītu Kokina kungam. Protams, neviens nenoliedz politiski represēto ieguldījumu gan Latvijas neatkarības idejas saglabāšanā, gan cīņā par tās atjaunošanu, un tam komisija speciāli paredzējusi ceturto nodaļu — "Valsts morālās un tiesiskās garantijas politiski represētajām personām", bet šinī te konkrētajā vietā komisija uzskata šo normu par neiespējamu iestrādāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu papildināt pantu ar tekstu "valsts atzīst politiski represēto ieguldījumu brīvās Latvijas idejas labā un neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanā". Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 19, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A.Panteļējevs . Otrā nodaļa 2. pants. Šinī gadījumā man jāvērš deputātu uzmanība arī uz dokumentu nr. 418, ko ir iesniegusi virkne deputātu, kuri uzskata, ka 2. pants vispārībā nav balsojams un ka Cilvēktiesību komisija šinī gadījumā ir pārkāpusi Kārtības rulli, izvirzot 3. lasījumam panta redakciju, kas otrajā lasījumā jau ir noraidīta. Es gribu uzreiz pakomentēt, ka, protams, mēs varam ilgi strīdēties par to, ko nozīmē redakcionāli labojumi un ko nozīmē neredakcionāli labojumi. Tomēr es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šis apgalvojums nav pamatots. Cilvēktiesību komisijas sagatavotā redakcija nav identiska otrā lasījuma redakcijai, un izmaiņas, kas šeit ir izdarītas, es arī negribētu apzīmēt par redakcionālām, jo, proti, salīdzinot ar otro lasījumu, trešajā lasījumā 2. pantā ir iestrādāta norma, ka pie konkrētā represēto loka pieder arī latviešu un līvu izcelsmes Latvijas iedzīvotāji, kuri ir represēti komunistiskajā režīmā neatkarīgi no represiju vietas un represiju laika. Šādu papildinājumu es nebūt neuzskatu par redakcionālu, es nedomāju, ka latvieši un līvi ir tikai redakcionālas dabas problēma. Tas ir būtisks šī loka papildu paplašinājums, salīdzinot ar otrā lasījuma redakciju, kāda tika iesniegta, un līdz ar to es noraidu šeit izteikto apvainojumu ... ne apvainojumu, bet apgalvojumu, ka Cilvēktiesību komisija ir pārkāpusi Kārtības rulli un trešajam lasījumam ir izvirzījusi redakciju, kas otrajā lasījumā ir noraidīta.

Tas pats attiecas uz dokumentu nr. 418, bet acīmredzot tas būs jāapspriež pie balsošanas par pantu kopumā, jo te tiek likts priekšā nebalsot par pantu.

Kas attiecas uz konkrētiem priekšlikumiem... Tātad frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums ir daļēji pieņemts, jo viņš ir faktiski pieņemtā LNNK priekšlikuma sastāvdaļa. Atkārtoju vēlreiz — papildinājums šeit ir šie latvieši un līvi, kas "Tēvzemes un brīvības" priekšlikumā neparādās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, izskatīsim visus priekšlikumus un tad kopumā iebildumu, kuru ir iesnieguši 10 deputāti — Jānis Jurkāns, Kuprijanova, Urbanovičs, Ameriks, Kaža, Stašs, Stroganovs, Laviņa, Bartašēvičs, Bekasovs.

A.Panteļējevs . Jā. Tātad "Tēvzemes un brīvības" priekšlikums. Mēs uzskatām, ka viņš ir...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iesniedzējiem ir kādas iebildes pret šo komisijas skaidrojumu? Nav. Pārējiem deputātiem ir iebildes? Arī nav. Pieņemts.

A.Panteļējevs . Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums arī ir faktiski pieņemts. Daļēji pieņemts, izņemot vienu normu, kas ir tātad pēdējais teikums — "Šā panta noteikumi attiecināmi arī uz Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri tika represēti pēc 1940. gada 17. jūnija neatkarīgi no tā, kur viņi tika represēti." Mēs tomēr šinī gadījumā pieturamies pie tās normas, ka mēs runājam par Latvijas politiski represētajiem un runājam par tiem Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas tika represēti Latvijas Republikas teritorijā.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu ir kādas iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Panteļējevs. LNNK frakcijas deputātu grupas priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai par šo priekšlikumu ir iebildes? Par pašu priekšlikuma būtību nevis par procedūru? Nav iebilžu. Tālāk!

A.Panteļējevs. Viņš ir iekļauts redakcijā... Deputāta Kokina priekšlikums. Tātad šis priekšlikums nav pieņemts. Pirmais teikums nav pieņemts, otrais, trešais ir pieņemts citā redakcijā, tas ir redzams šajā te...

Sēdes vadītājs. Deputātam nav iebilžu? Pārējiem deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Panteļējevs. Deputātes Kreituses priekšlikums tātad ir ietverts...

Sēdes vadītājs. Daļēji pieņemts.

A.Panteļējevs. Jā, daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Panteļējevs. Deputātes Rugātes priekšlikums nav pieņemts, jo tieši dokumentālā jeb Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija rekomendēja, ka mēs precīzi varam definēt jēdzienu "nometināt" , jo iesaistīšana spaidu darbos bieži vien bija cita rakstura procedūra, kuru mēs arī precīzi nevaram fiksēt. "Nometināšana" tātad bija precīzi ar attiecīgajiem administratīvajiem aktiem fiksējama.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Panteļējevs. Kas attiecas uz to, ka šī panta normas neattiecas uz personām, kas piedalījušās politiskajās represijās, tas ir ietverts vispārējā normā 2.panta nobeigumā. Par to, ka šī panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Panteļējevs. Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Panteļējevs. Deputāta Gunāra Resnā priekšlikums arī ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Panteļējevs. Un pirmās daļas 3.punkts šeit nav pieņemts. Te tomēr komisija nāca pie slēdziena, ka precīzāks ir formulējums, kas tiek piedāvāts komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Panteļējevs. Un tātad pēdējā norma, kā es teicu, ir pieņemta, par cik 2.panta pēdējā norma nosaka cilvēku loku, uz kuriem neattiecas šis likums. Tātad to cilvēku loku, kuri paši ir piedalījušies, vienalga, vai nu komunistiskā vai nacistiskā režīma represijās. Līdz ar to tad paliek kopējais.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad, pirms mēs balsojam par 2.pantu, ir deputātu iesniegums sēdes vadītājam par to, ka komisija ir pārkāpusi Kārtības ruļļa 107.pantu un līdz ar to sēdes vadītājam nebūtu liekama uz balsošanu komisijas piedāvātā 2.panta redakcija. Sēdes vadītājs šo protestu noraida. Daļēji jau šeit komisijas vārdā runāja Andrejs Panteļējevs un izteica šos motīvus un arī Juridiskais birojs rūpīgi izanalizēja atšķirības starp šiem abiem pantiem — starp to, kurš kā alternatīvs netika pieņemts otrajā lasījumā, un tagad trešajā lasījumā iesniegto redakciju. Šīs redakcijas būtiski atšķiras, un tāpēc nav argumentu sēdes vadītājam nelikt uz balsojumu šo pantu. Tāpēc es lūdzu zvanu! Un lūdzu balsot par otrās nodaļas "Politiski represētās personas statusa noteikšana komunistiskajā režīmā cietušajiem" 2.panta redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 4. 2.pants pieņemts komisijas redakcijā. Lūdzu tālāk!

A.Panteļējevs. 3.pants. Frakcijas "Līdztiesība" priekšlikums ir noraidīts, jo komisija uzskatīja tomēr, ka tikai bijušās PSRS VDK, Iekšlietu ministrijas vai Prokuratūras izsniegti dokumenti par represijas faktu ir nepietiekami, lai noteiktu represētā statusu. Tātad ir nepieciešama iepriekš paredzētā procedūra, kas ir saistīta vai nu ar reabilitāciju vai attiecīgi arhīva izziņām un tām, kas ir noteiktas mūsu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim skaidrojumam? Piekrīt. Pārējiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Lūdzu tālāk!

A.Panteļējevs. Pārējie... Tātad Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Panteļējevs. Un deputāta Gunāra Resnā priekšlikumi ir pieņemti un iestrādāti 3.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

A.Panteļējevs. 3.pants...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par visiem priekšlikumiem pēc kārtas.

A.Panteļējevs. Jā.

Sēdes vadītājs. Ir visi jau?

A.Panteļējevs. Par šo pantu ir visi priekšlikumi. Es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi! Lēnāk un skaļāk, un precīzāk.

A.Panteļējevs. Tātad deputāta Gunāra Resnā priekšlikumi ir pieņemti. Deputāta Kokina priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes gan par šiem priekšlikumiem, gan komisijas lēmumu? Nav. Esam akceptējuši. Lūdzu tālāk!

A.Panteļējevs. Trešā nodaļa - "Politiski represētās personas statusa noteikšana nacistiskā režīma represijās cietušajiem". Tātad par konkrētajiem priekšlikumiem. Daļēji ir pieņemts frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputātiem ir iebildes? Nav. Piekrīt. Tālāk!

A.Panteļējevs. Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi arī ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo priekšlikumu un komisijas lēmumu ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Panteļējevs. Daļēji pieņemts ir deputātes Kreituses priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Tālāk!

A.Panteļējevs. Un deputāta Kokina priekšlikums. Daļa no tā nav pieņemta, un pirmās daļas 3.punkta pēdējā rindkopa ir pieņemta citā redakcijā. Kas attiecas uz trešo...

Sēdes vadītājs. Ļoti īsu komentāru!

A.Panteļējevs. Tātad pirmās daļas tā redakcija nav pieņemta, jo mēs attiecinām šo likumprojektu uz Latvijas Republikas pilsoņiem un tiem iedzīvotājiem, kas dzīvoja šeit pirms 1940.gada, tātad legāli bija ieradušies Latvijas Republikā, un viņu pēctečiem. Un vēl papildinām ar specifiskām grupām, kas saistītas ar nepilngadīgajiem ieslodzītajiem koncentrācijas nometnēs un tiem iedzīvotājiem, kuri tika represēti nacistiskajā režīmā pēc stingri definējamām etniskām pazīmēm, konkrēti runājot par ebrejiem un čigāniem.

Sēdes vadītājs. Deputātam Kokinam nav iebildžu? Deputāts atbalsta šo koncepciju. Vai pārējiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Panteļējevs. Tātad deputātes Rugātes priekšlikums. Arī ir daļēji pieņemta pirmā norma. Otrā norma nav pieņemta ar to pašu argumentāciju, ko es minēju jau par spaidu darbiem komunistiskajā režīmā. Tātad labošanas darbi ir administratīvajos aktos, attiecīgi nacistiskās varas aktos nosakāmi, spaidu darbi nav nosakāmi. Un tas nav pieņemts. Savukārt trešā norma ir daļēji pieņemta.

Sēdes vadītājs. Par deputātes Rugātes priekšlikumiem un komisijas lēmumu deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

A.Panteļējevs. Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pret deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Panteļējevs. Deputāta Gunāra Resnā priekšlikums ir daļēji pieņemts ar tiem papildinājumiem, ko es jau minēju, komentējot Kokina kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

A.Panteļējevs. Un tātad par Gunāra Resnā otro priekšlikumu. Arī tas ir iestrādāts normā, kas nosaka, ka šī panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kas piedalījās represīvo nacistisko vai PSRS valsts drošības iestāžu darbībā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, godātie deputāti, par 4.pantu iebilžu nav. Andris Ameriks, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir tikai viens jautājums vēl, iepazīstoties ar šo pantu un ar šiem labojumiem. Vakar man bija iespēja un es biju Salaspils koncentrācijas nometnē, piedalījos to cilvēku sanāksmē, kuri tika atvesti uz Salaspili, kuri šeit kā bērni lielākā daļa tika atvesti un šobrīd dzīvo šeit. Vai uz viņiem šī norma attiecas? Es pagaidām neizprotu, jo šeit ir rakstīts - līdz 1940.gada 17.jūnijam. Vienkārši vai Panteļējeva kungs nevar paskaidrot tiem cilvēkiem skaidri, vai šobrīd uz viņiem attieksies šis likums vai ne.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, referent!

A.Panteļējevs. Es paskaidroju, ka, tieši par šiem cilvēkiem domājot, ir iestrādāta trešā daļa, kur ir runa par tolaik nepilngadīgajām personām, kuras tika ieslodzītas cietumos vai koncentrācijas nometnēs. Tātad uz nepilngadīgajām personām attiecas. Runa ir par visām, kas tajā laikā bija nepilngadīgas ieslodzītas koncentrācijas nometnēs.

Sēdes vadītājs. Vai vēl par 4.pantu ir kādas iebildes? Nav. Esam pieņēmuši. Tālāk!

A.Panteļējevs. 5.pants. Daļēji pieņemts ir Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Par Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un par komisijas redakciju nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Panteļējevs. Nav pieņemts priekšlikums, ka citu valstu arhīvu, valsts iestāžu dokumenti jāizskata Latvijas Republikas Prokuratūrā, jāsniedz atzinums par šiem dokmentiem. Jo Prokuratūra šinī gadījumā vispār nav iesaistīta. Daudzos gadījumos, kas attiecas uz nacistiskajā režīmā represētajiem, Prokuratūra nav iesaistīta, un mēs esam iestrādājuši 5.pantā normu, ka attiecīgajos gadījumos atzinumu sniedz Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija. Un iesaistīt Prokuratūru šinī gadījumā nozīmētu faktiski pagarināt un komplicēt šo dokumentu izsniegšanas gaitu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt? Piekrīt. Pārējiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Lūdzu tālāk!

A.Panteļējevs. Deputāta Gunāra Resnā priekšlikums ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Tālāk!

A.Panteļējevs. Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebilžu. Tālāk!

A.Panteļējevs. Deputāta Kokina priekšlikums - aiz vārda "dokumenti" aizstāt vārdu "un" ar vārdu "ar".

Sēdes vadītājs. Ar vārdu.

A.Panteļējevs. Jā, es atvainojos., ar vārdu "ar". Šis priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu mazu komentāru, lai man būtu tiesības vaicāt deputātam, vai viņš piekrīt vai nepiekrīt.

A.Panteļējevs. Es tieši šajā gadījumā to tūlīt... Tātad šinī gadījumā mēs uzskatām, ka valsts iestāžu izdotais dokuments ir neatkarīgi izvērtējama lieta un Totalitāro režīmu nozieguma izvērtēšanas komisijas atzinums ir pieliekamais dokuments, papildu dokuments. Šinī gadījumā par 1.pantu, es domāju, tas ir tāds vairāk valodas jautājums. Jo jebkurā gadījumā šis Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas dokuments ir vajadzīgs, bet vai tas nozīmē, ka viņš ir slēdziens konkrēti par to dokumentu vai papildus, tas ir...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kokins skaidrojumam piekrīt. Vai pārējie deputāti arī piekrīt?

A.Panteļējevs. Konceptuālāks ir otrs deputāta Kokina priekšlikums, ka šinī gadījumā arī ir jābūt reabilitācijai. Problēma ir tā, ka, ja mēs runājam par nacistiskā režīma upuriem, tad faktiski lielākoties daļā nacistiskais režīms represēja cilvēkus bez kādiem tiesas lēmumiem. Tas tika darīts tīri uz direktīvu, pavēļu pamata. Piemēram, kaut vai ebreju represijas, čigānu represijas, tāpat dažādu iedzīvotāju grupu represijas un šinī gadījumā faktiski runāt par reabilitāciju šī vārda juridiskajā nozīmē nevar. Jo reabilitāciju mēs piemērojam attiecībā uz komunistiskajā režīmā cietušajiem tajos gadījumos, kad formāli pastāv komunistiskā režīma tiesu lēmumi par attiecīgo, tātad pazīstamo kontrrevolūcijas un tā tālāk pantu piemērošanu. Tā kā vācu jeb nacistiskā režīma apstākļos faktiski lielākā daļa represiju notika bez jebkādiem tiesas lēmumiem, tad arī piemērot reabiliāciju šinī gadījumā nav iespējams.

Kas attiecas uz to, ka ir iestrādāta iespēja saņemt tiesas spriedumu par politiskās represijas fakta konstatēšanu, šinī gadījumā tiesa, tas ir, šīsdienas tiesa, vienkārši konstatē faktu, ka konkrētā persona, piemēram, ir atradusies ieslodzījumā Salaspils koncentrācijas nometnē vai ir atradusies ieslodzījumā nacistiskā režīma cietumos, un šeit netiek dots vērtējums, vai tā ir politiska represija vai nav politiska represija. Tiek konstatēts fakts par šo pašu, par tiem apstākļiem. Tātad komisija nav piekritusi reabilitācijas piemērošanai tā iemesla dēļ, ka nacistiskajā režīmā faktiski represijas notika bez tiesas lēmumiem pat formāli. Komunistiskajā režīmā tie bija formāli, bet vismaz formāli viņi pastāvēja, nacistiskajā režīmā pat formāli nepastāvēja tiesas lēmumi par represijām. Līdz ar to juridiski reabilitācija nav piemērojama.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS). Godātie kolēģi! Es nepiekrītu, ka šajā gadījumā pietiek tikai ar fakta konstatāciju. Jo Salaspilī nokļuva arī viens otrs kandžas tecinātājs, viens otrs zirgu zaglis, un viņi tagad potenciāli iegūst politiski represētā statusu. Uzskatu, ka reabilitācijas faktam jābūt konstatētam tomēr, par ko tad viņš īsti ir tur sēdējis — vai par kandžu vai patiešām ir cietis cīņā pret nacistisko režīmu. Tādēļ pieprasu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu - otrās daļas 2.punktu aiz vārda "fakta" papildināt ar vārdiem "un reabilitācijas". Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 25, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu balsot par 5.pantu kopumā redakcijas... es atvainojos, komisijas redakcijā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 9, atturas - 2. Pieņemts pants komisijas redakcijā. Lūdzu tālāk!

A.Panteļējevs. Ceturtā nodaļa - "Valsts morālās un tiesiskās garantijas politiski represētajām personām". Šeit ir faktiski virkne pantu. 6.pants - "Politiski represēto personu tiesības garantē valsts". Deputāta Kokina priekšlikums nav pieņemts tādā redakcijā, kā liek priekšā deputāts Kokins vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka daļa no šīm normām ir precizētas attiecīgi sekojošajos 6.,7.,8. un 9.pantā, kā arī pārejas noteikumos. Piemēram, tāda veida norma, ka sociālās nodrošināšanas jomā rūpes par politiski represētajiem uzņemas valsts, neatstājot tos pašvaldību ieskata un likteņa varā. Saprotot to emocionālo un subjektīvo, kas ir vadījis deputātu Kokinu, iestrādājot šo normu, komisijai nācās atzīt, ka, pirmkārt, šāda veida formulējums kā "neatstājot tos pašvaldību un likteņa varā" varbūt nav īsti likuma normai vai likuma definējumam atbilstošs formulējums. Mēs domājam, ka ar teikumu, ka politiski represēto tiesības garantē valsts, jau ir pateikts, ka šajā gadījumā tieši valsts uzņemas pamatatbildību par šo tiesību garantēšanu un ka par viņu atstāšanu pašvaldību vai likteņa varā šeit nevar būt runas. Kas attiecas uz sociālajām normām, uz tām normām, ka jāsaņem kompensācija sarunu gaitā no Vācijas un Krievijas, šīs normas daļēji ir iestrādātas gan pārejas noteikumos, gan tālākajos pantos.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība!

J.Kokins (LZS). Godājamie kolēģi! Uzskatu, ka 6.panta redakcija, tāda, kāda viņa ir piedāvāta, faktiski bez izmaiņām, ir ļoti vispārīga, ļoti deklaratīva un būtībā līdz ar to daudzas konkrētas politiski represēto problēmas vispār nerisina. Tādēļ iestājos par to, lai šis pants tiktu papildināts ar manu priekšlikumu: "Valsts atzīst reabilitēto politiski represēto tiesības uz kompensāciju par nebrīvībā pavadīto laiku, fizisko un morālo kaitējumu un sagandēto tālāko dzīvi. Sociālās nodrošināšanas jomā rūpes par politiski represētajiem uzņemas valsts, neatstājot tos pašvaldību ieskata un likteņa varā. Valsts savā likumdošanā garantē politiski represētajām personām un viņu likumīgajiem mantiniekiem tiesību atjaunošanu uz viņiem atņemto īpašumu vai kompensāciju pilnā apmērā neatkarīgi no sarunu gaitas un rezultātiem ar Vāciju vai Krieviju." Politiski represētie cilvēki ir gados, cilvēki mūža nogalē un viņiem vajadzīgs konkrēts rezultāts, nevis vispārējs solījums. Kolēģi, atbalstiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Jāņa Kokina priekšlikumiem 6.pantam! Viņi tika tikko nolasīti. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A.Panteļējevs. 7.pants. LNNK frakcijas priekšlikums ir svītrot pantu. Komisija nepiekrita tam, jo uzskatīja, ka, par cik šajā pantā tiek uzskaitītas gan morālās, gan sociālās valsts garantijas politiski represētām personām, ir būtiski atzīmēt šeit arī šīs piemiņas dienas. Acīmredzot tas ir jāizšķir, balsojot par pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu vai frakcijas deputāti... Frakcijas deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! LNNK frakcijas deputāti ierosina 7.pantu svītrot. Balsojam par svītrošanu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 14, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A.Panteļējevs. Deputātes Rugātes priekšlikums ir pieņemts, tas arī atbilst Saeimas balsojumam par atceres dienām, kas saistītas ar Otrā pasaules kara nobeiguma datumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir deputātiem kādas iebildes? Nav. Tālāk!

A.Panteļējevs. Un deputāta Bērziņa priekšlikums, deputāta Resnā priekšlikums un deputāta Kokina priekšlikums arī ir pieņemti, jo arī tie skar šo 9.maija nomaiņu ar 8.maiju. Tā ir arī izdarīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav iebilžu. Tālāk!

A.Panteļējevs. 8.pants ir pieņemts. Nav iesniegti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. 9.pants.

A.Panteļējevs. Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums tika samērā rūpīgi debatēts un analizēts komisijā, bet, par cik Juridiskā biroja pārstāvji un arī juridiskie eksperti norādīja, ka politiskās tiesības tiek saistītas pamatā ar pilsonības jautājumu, tad, lai te nebūtu nekādu pārpratumu, mēs tomēr šo normu šeit uzskatījām par nepieciešamu neiekļaut.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš piekrīt.

A.Panteļējevs. Deputāta Gunāra Resnā priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Panteļējevs. Deputāta Jāņa Kokina priekšlikumā ietvertās normas daļēji ir iestrādātas gan pārejas noteikumos, gan iepriekšējos pantos. Nu, daļēji, kas attiecas uz atsauci uz starptautiskajiem dokumentiem, mēs neuzskatījām par nepieciešamu šo atsauci izdarīt vēlreiz, jo par pievienošos šiem dokumentiem ir jau speciāli likumdošanas akti. Tā kā viņš ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kokins lūdz balsot par saviem priekšlikumiem 9.pantā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumiem 9.pantam! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 19. atturas - 16. Priekšlikumi nav pieņemti. Lūdzu balsosim par 9.pantu komisijas redakcijā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 1, atturas - 5. (Starpsauciens no zāles: "Nav kvoruma!") Nav kvoruma. Izlasīsim attiecīgos pantus, lai nebūtu pārpratumu. Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var slēgt sēdi vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama. Ja kādā no balsošanas reizēm konstatē, ka nav kvoruma, izdarāma pārbalsošana. Ja arī pārbalsojot nav kvoruma, rīkojas šā panta 1.daļā noteiktajā kārtībā. Lūdzu, balsosim vēlreiz par 9.panta redakciju, kuru piedāvā komisija! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 13. Panta redakcija pieņemta. Tālāk, lūdzu!

A.Panteļējevs. 10.pants. "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums par to, ka institūciju un amatpersonu atteikumu var pārsūdzēt tiesā, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu par šo priekšlikumu un komisijas lēmumu? Nav. Tālāk!

A.Panteļējevs. Nav pieņemts priekšlikums, ka politiski represētās personas atbrīvojamas no tiesas izdevumu segšanas. Katrā konkrētajā gadījumā tiesa, protams, var to noteikt, un faktiski gadījumos, kad tiesas procesā politiski represētie pierāda savu taisnību, tiesa arī var pieņemt lēmumu, kas atbrīvotu viņus no tiesas izdevumu samaksas. Taču pieņemt, ka no jebkuras tiesas izdevumiem atbrīvojama jebkura persona... Šeit jau šajā gadījumā bieži vien šī persona griežas tiesā, lai pierādītu faktu par politiskām represijām pret viņu. Normu, ka jebkura persona, kas griežas tiesā šajā jautājumā, tiek atbrīvota no šiem izdevumiem, mēs nevaram pieņemt, jo tādā gadījumā tā attiecas arī uz visiem tiem gadījumiem, kad neattaisnoti vai nepamatoti kāds cilvēks griežas tiesā un grib iegūt politiski represētā statusu caur tiesu, un arī tādā gadījumā viņš tiek atbrīvots no tiesas izdevumiem. Tas nebūtu pieņemams visos gadījumos.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas biedri piekrīt šim skaidrojumam? Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāti lūdz balsot par savu priekšlikumu. Papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "politiski represētās personas atbrīvojamas no tiesas izdevumu segšanas". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 17, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Panteļējevs . Deputāta Kokina priekšlikums ir pieņemts daļā, kas attiecas uz to, ka amatpersonas likumam neatbilstoša rīcība pārsūdzama tiesā. Kas attiecas uz sodīšanu kriminālā vai administratīvā kārtā, tad viņa būtu sodāma, ja attiecīgajās Kriminālkodeksa vai Administratīvo pārkāpumu kodeksa normās būs paredzēts šāds sods. Šajā gadījumā priekšlikumu ierakstīt šādu sodu šeit komisija neatbalstīja, jo tam nav konkrēta seguma Kriminālkodeksā vai Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ja, protams, konkrētā amatpersona ir izdarījusi pārkāpumu, kas jau ir Kriminālkodeksā paredzēts kā sodāms, tad, protams, šis sods tiks piemērots.

Sēdes vadītājs. Deputātam Kokinam nav iebilžu? Pārējiem deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Panteļējevs . Tātad piektā nodaļa — "Nobeiguma noteikumi".

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mēs šeit balsojām deputātu priekšlikumus. Līdz ar to pants ir balsojams kopumā komisijas redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 3, atturas — 4. Pieņemts 10.pants.

Piektā nodaļa.

A.Panteļējevs . Piektā nodaļa, 11. un 12.pants, kas tiek definēti kā nobeiguma noteikumi vienkārši pēc jaunajām instrukcijām, ko mēs esam saņēmuši no Saeimas Juridiskā biroja. paldies par tām! Pašlaik tiek iesākta jauna prakse. Likumos tiek izveidoti tā saucamie nobeiguma noteikumi, kas faktiski nozīmē, ka daļa no pārejas noteikumiem, tātad tā daļa, kas tiešām darbojas vienmēr, kamēr darbojas šis likums, ir nemainīga šā likuma sastāvdaļa un tiek ietverta pašā likumā kā nobeiguma noteikumi. Šeit ir runa par politiski represētās personas statusa piešķiršanu caur rajona padomi un republikas pilsētas domi. Tātad 11.pants un 12.pants.

Sēdes vadītājs. Par 11. un 12.pantu nav iebilžu? Nav. Es lūdzu referentu atsaukt savus vārdus "tā saucamie nobeiguma".

A.Panteļējevs . Jā, "Nobeiguma noteikumi". Es gribēju atzīmēt, ka tā ir jauna... Es atsaucu to. Es vienkārši gribu atzīmēt, ka tā ir mums jauna prakse pašlaik — izveidot nobeiguma noteikumus.

Sēdes vadītājs. Piektā nodaļa. "Nobeiguma noteikumi". Paldies! Tālāk!

A.Panteļējevs . Tālāk seko "Pārejas noteikumi". Pārejas noteikumos viens no Sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumiem ir pieņemts, taču te uzreiz gribu teikt, ka varbūt redakcionāli to uzreiz nevar konstatēt, bet tas ir ietverts jēdzienā, ka tiek veikta pārreģistrācija. Šeit ir "veikta represēto personu uzskaite", bet šajā gadījumā mums jālieto šis jēdziens "pārreģistrācija", jo, proti, pašlaik jau darbojas likums. Pašlaik pastāv principā teorētiski arī represēto uzskaite, un tā, kas ir jāveic, ir pārreģistrācija atbilstoši šim likumam. Tas nozīmē, ka daļa tiek pārreģistrēta, daļa — ne. Tātad tas ir pieņemts, bet tikai ar precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Panteļējevs . Deputāta Gunāra Resnā priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu par priekšlikumu un arī par komisijas lēmumu? Nav. Tālāk — deputāta Kokina priekšlikums. Jā, es atvainojos, deputāts Rozentāls un deputāts Resnais norāda uz to, ka šeit pantā ir "nodrošina, lai 1995.gada... šīs apliecības tiktu izgatavotas".

A.Panteļējevs . Ir priekšlikums, te tiešām faktiski ir tehniska kļūda, tātad šeit būtu līdz 1995.gada 31.decembrim.

Sēdes vadītājs. Protams, ir jātic, ko saka referents, ka tā ir tehniska kļūda, bet var arī apšaubīt. Vai deputātiem nav iebilžu? Tā kā iebilžu nav, tad pieņemam. Tālāk deputāta Kokina...

A.Panteļējevs . Deputāta Kokina priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Panteļējevs . Nav pieņemts deputāta Kokina priekšlikums tur, kur tiek runāts par sarunām ar Vāciju un PSRS, tas ir, Krieviju, par kompensācijas piedzīšanu politiski represētajiem, papildināt to ar vārdiem "iesaistot ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībnieces". Šajā gadījumā, es atvainojos, man jāatbild uz piezīmi no vietas. Es gribu precizēt, ka Francija nekad nav bijusi Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalsts, bet arī šajā gadījumā es uzskatu un komisija tomēr ir uzskatījusi, ka nav pieņemams šis priekšlikums, jo Lielbritānija un ASV nav konkrēti vainojamas ne komunistiskā, ne nacistiskā režīma represijās Latvijas teritorijā un pret Latvijas pilsoņiem. Nav pieņemts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS). Godājamie kolēģi! Objektīvi nevaru piekrist nupat sniegtajam Panteļējeva kunga skaidrojumam, jo beigu beigās visa pēckara sarkanā terora trakošana Latvijā bija sekas tam, ka mūsu Rietumu sabiedrotie — Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis — faktiski mūs nodeva šajās konferencēs un Staļins un viņa turpinātāji varēja ļoti mierīgi darīt savu darbu tālāk. Tādēļ es uzskatu, ka Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis morāli ir līdzatbildīgas, un uzstājos par balsojumu šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu 3.punktu aiz vārda "Vācija" papildināt ar vārdiem "iesaistot ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībnieces". Lūdzu rezultātu! 36 — par, 24 — pret, 9 — atturas. Deputāta Kokina priekšlikums ir pieņemts.

A.Panteļējevs . Deputāta Kokina otrs priekšlikums ir pieņemts komisijā.

Sēdes vadītājs. Par deputāta Kokina otru priekšlikumu nav iebilžu? Deputāts Kokins neiebilst. Kā viņš var iebilst, ja tas ir pieņemts.

A.Panteļējevs . Deputātes Rugātes priekšlikums nav pieņemts, bet balsojums jau par likuma nosaukumu ir izšķīris šo strīdu par terminu "nacistiskā".

Sēdes vadītājs. Līdz ar to nav balsojams šis priekšlikums.

A.Panteļējevs . Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" abi priekšlikumi nav pieņemti. Pirmais priekšlikums nav pieņemams, jo tas praktiski nav realizējams dzīvē. Tas prasa Civillikuma pielietojumu, it kā faktiski nebūtu nekāda laika, ne vēsturiskā pārrāvuma, bet faktiski nav iespējams šīs īpašuma tiesības atjaunot automātiski tādā veidā, kā tās bija uz brīdi, kad attiecīgā represija notika.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu, godātie deputāti, nedaudz klusāk apspriediet šos pantus! Lūdzu balsot par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu papildināt ar jaunu 5.punktu! "Gadījumā, ja politiski represētās personas tiesas ceļā prasa savu tiesību aizskārumu novēršanu..." Un tālāk līdz lappuses beigām. Jums šī redakcija ir. Vai esat iepazinušies? Varam balsot? Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 27, atturas — 16. Nav pieņemts.

A.Panteļējevs . Arī otrs "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums nav pieņemts, jo acīmredzot šo sertifikātu izsniegšanas kārtība jānosaka Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos, ko mēs esam jau pārejas noteikumu 12.pantā uzdevuši, un šeit nebūtu precīzi nosakāma šī kārtība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu papildināt pantu ar jaunu 6.punktu "Politiski represētajām personām ir tiesības saņemt privatizācijas sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku un privatizācijas sertifikātus kā politiski represētām personām..." tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 21, atturas — 14. Nav pieņemts.

A.Panteļējevs . Līdz ar to vairāk priekšlikumu par pārejas noteikumiem nav. Varētu nobalsot turpat.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Aivars Endziņš — par procedūru. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Par cik Saeima ar savu balsojumu tagad mēģina iejaukties citu valstu iekšējās lietās, es Kārtības ruļļa 136.panta kārtībā ierosinu pirms balsošanas pēc būtības nodot likumprojektu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai un precizēšanai. Jo šādā veidā Saeima sevi parādīs "ļoti skaistā gaismā" pasaules sabiedrībai. Tas nozīmēs tikai to, ka Saeima seko tiem priekšlikumiem, kādi tiek izteikti un par ko balso. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai jūs nevarētu drusciņ komentēt to "iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās"?

A.Endziņš. Kāds sakars Lielbritānijai, Amerikas Savienotajām Valstīm ir ar komunistiskā režīma upuriem un Jaltas konferenci? Kāds sakars? Vistiešākais? Saistībā ar visām represijām, kas bija pirms tam? Kara laikā? Pēc tam? Ja tas ir saistībā tikai ar nacistisko režīmu — varētu būt. Bet tas tiek sasaistīts viss kopā. Paskatieties kontekstā, kā tas izskatās!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu zvanu! Par procedūru — Andrejs Panteļējevs!

A.Panteļējevs . Es tomēr šajā gadījumā aicinu nepievienoties Endziņa kunga priekšlikumam, jo tomēr redakcija ir tāda, ka mēs sarunas vedam. Nav jau nekur teikts, ka attiecīgi tās sarunas tā vai citādi jānovērtē un tiem rezultātiem jābūt. Bet šajā gadījumā es tomēr aicinu balsot šodien par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz ar to visas debates ir pabeigtas, jo tur stāv klāt 54.pants. Viens runā "par", viens — "pret". Pie tam katrs runā piecas minūtes, ne vairāk. Visi pārējie deputāti apdomā situāciju un izsaka savu viedokli balsojot. Deputāt Kirštein, ja tikai par procedūru, tad es jums varu ļaut runāt.

Lūdzu balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu par likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai un tamlīdzīgi! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 12 — par, 37 — pret, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, 3 — atturas. Likums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Par valsts un pašvaldību mantas... Vai, es atvainojos, l ikumprojekts "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums". Pirmais lasījums. Vides un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — Latvijas Zemnieku savienības deputāts Aivars Berķis. Lūdzu!

A.Berķis (LZS). Augsti godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Šodien, izskatot pirmajā lasījumā "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likuma"projektu, mēs izmantosim dokumentu ar 370. numuru. Ir šeit arī 370.a dokuments, pēc kura jūs redzat, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija atsauc 1994. gadā komisijām nodoto likumprojektu par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem. Tā numurs ir 863. Tas nav jāizmanto. Un savukārt deputāti Kamaldiņš, Seiksts, Lagzdiņš, Čepānis, Kide, Elferts, Leiškalns un Jurkāns atsauc citu tāda paša nosaukuma projektu ar numuru 1013.

Jau pēc šiem atsaukumiem jūs redzat, ka divas mazliet atšķirīgi domājošas deputātu grupas ir spējušas sanākt kopā, ieklausīties oponentos un izveidot kopīgu dokumentu, kas pieņemams visiem tiem deputātiem, kuri pie šī likuma strādāja.

Pašreiz sabiedrībā centīgi tiek izplatīts vai izplatās uzskats, ka jaunā likuma mērķis ir radio un televīziju nodot privātpersonu rokās. Un valsts radio un valsts televīziju nodot vienas pašreiz valdošas politiskas partijas rokās, tāpēc labāk šo projektu piebremzēt, kamēr tiek ievēlēta gudrāka vai godīgāka, vai vienkārši citāda Saeima. Un šajā laikā lai valda tā pati vecā labā vecās labās Augstākās padomes veidotā Radio un un televīzijas padome, ko mēs — tur es pats biju klāt un varu apliecināt — tiešām veidojām gan no radošo savienību padomes ieteiktiem godīgiem pārstāvjiem, gan no labiem speciālistiem, un es ne uz brīdi arī neapšaubu šīs padomes godīgumu.

Bet tieši ar šīs padomes ziņu ir izdotas raidīšanas atļaujas visām tām daudzajām komercstudijām, no kurām toreiz nebija vēl nevienas un kuru augļus mēs tagad varam baudīt, ja vien ir laiks. Un tieši šīs padomes laikā Baibas un Kristīnes vietā mēnešiem ilgi no vietas skatāmies uz izaurām, marijām un beižām. (Starpsauciens no zāles: "Uz Berķi arī skatāmies!")

Ja runājam par politiku... vai tad pašreizējā padome ir spējusi nosargāt, lai valsts televīzija nenonāktu viena politiska spēka rokās? Nevajag vairāk — paskatieties televīzijas "Panorāmu" un salīdziniet to kaut vai ar privāto televīzijas studiju NTV—5. Salīdziniet, un jūs pārliecināsities, ka šī privātā studija ir nesalīdzināmi objektīvāka un mazāk politizēta.

Jaunajā likumā, starp citu, mēs ierakstījām īpašu punktu, ka raidorganizācijas ziņu dienesta vadītājam jābūt politiski neitrālam, tas nedrīkst darboties politiskajās partijās vai organizācijās. Tiek apšaubīts, vai jaunais likums aizsargā latviešu valodu. Vai tas tā ir, par to runāsim mazliet vēlāk, bet vai tad pašreizējais likums un pašreizējā padome to ir spējusi pasargāt labāk? Pats padomes priekšsēdētājs Skujiņa kungs arī savā pavadvēstulē atzīst, ka tas diemžēl tā nav.

Ir vēl viena lieta, kāpēc jaunā likuma aizkavēšana nebūtu, tā teikt, prāta darbs. Mums ikdienā ārkārtīgi strauji nāk iekšā līdz šim pat nedzirdēti, vairumam nezināmi elektroniskie saziņas līdzekļi. Ko tad zināja sabiedrība? Zināja radio, zināja televīziju, bet nu mēs lasām par kabeļtelevīziju, par satelītradio, satelīttelevīziju, datortelevīziju, teletekstu, radio datoru sistēmu... Kas tad īsti regulēs to ienākšanu? Vai varbūt aizliegsim vispār? Vai neliksimies ne zinis, lai tikai nāk, un pēc tam šausmināsimies, ka, piemēram, mājas kolektīvās antenas bez mūsu ziņas pieslēgtas kabeļtelevīzijai un vietējos radījumus vairs nevaram redzēt?

Šis ir viens no apjomīgākajiem un sarežģītākajiem likumiem, ar ko būs saskārušies šīs Saeimas deputāti. Tajā ir 63 panti un klāt vēl pārejas noteikumi ar 19. punktiem. Vides un sabiedrisko lietu komisija lūdza šodien šo likumprojektu sākt izskatīt ātrāk, jo mēs gribam, lai mēs to paspētu izdebatēt, lai sabiedrība ar to patiešām varētu iepazīties, nevis vadītos tikai pēc runām. Lai redzētu arī šī likuma būtību un lai tad mēs to paspētu tiešām izdebatēt un pieņemt vēl šīs Saeimas darbības laikā, jo mēs neceram, ka otrais un trešais lasījums ies pārāk ātri.

Atļaujiet atgādināt vēsturi. Ar šo projektu jūs jau visi esat saskārušies 1993. gada rudenī, kad 5. Saeima tikko sāka savu darbu un kad frakcijas bija aicinātas izteikt savu viedokli par deviņām sevišķi būtiskām nostādnēm, no kurām pati būtiskākā bija par Radio un televīzijas padomi un tās funkcijām. Likumprojekts dzima lēnām, pirmais variants nebija pilnīgs un nebija izslīpēts, tas ir jāatzīst, un Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā 1994. gada vasarā pieņēma noteikumus, kas no juridiskā viedokļa bija pārdomātāki , bet no konceptuālā viedokļa vairākās vietās būtiski nesakrita ar iepriekš panākto vienošanos. Tā kā likums cieši saistīts ar žurnālistiem, tad tas vienmēr ticis turēts sabiedrības uzmanības degpunktā. Kā atceraties, Doma laukumā vienā un tajā paša dienā un stundā pagājušajā rudenī notika abu variantu atbalstītāju pulcēšanās un arī ķīvēšanās. Arī Saeima 81. panta kārtībā pieņemtos noteikumus neatbalstīja, katra puse iesniedza Saeimai izskatīšanai savu variantu, tas ir tos abus variantus, kas šodien tika arī atsaukti.

Tagad, visu to atceroties, varam secināt, ka ķīviņi lietai nākuši tikai par labu. Mēs sēdāmies vēlreiz pie galda un ņēmām to, kas vienai vai otrai pusei bija izdevies labāk. Un cīniņu rezultātā mums bija iesniegti arī dažādi priekšlikumi gan no Žurnālistu savienības, gan no pašreizējās Radio un televīzijas padomes, gan no komercstudiju pārstāvjiem, mūsu rīcībā bija Eiropas raidorganizāciju savienības rekomendējošie dokumenti un šīs organizācijas juridiskā direktora Rumhorsta atzinumi par mūsu pirmajiem variantiem. Mēs panācām, ka komisijā kopā ar mums līdzi sprieda gan valsts radio un televīzijas, gan komercstudiju pārstāvji, un tad mēs varējām abu pušu taisnības salīdzināt un izvērtēt.

Un varu apliecināt, ka tas viss prasīja daudz pacietības un izturības, un varu apliecināt arī, ka mēs spējām nolikt pie malas savas, kā saka, ambīcijas un nebūtiskās intereses, mēs strādājām tā, lai šāds likums varētu parādīties un lai tas varētu tikt arī pieņemts, lai tas būtu pieņemams šai Saeimai. Mēs komisijā visi balsojām par šo variantu kā par savējo, bet, protams, apzināmies, ka gan šeit, Saeimā, gan arī sabiedrībā daudzas problēmas var uzliesmot no jauna, jo tur, kur mēs diskutējām visu dienu vienu puspantu, jūs jau nebijāt klāt. Un savukārt bija vairāki jautājumi, kur, tā teikt, varbūt tikai Dievam tam Kungam ir skaidrs, kā būtu vispareizāk, un kur, protams, mēs ar pateicību gaidīsim Saeimas deputātu viedokli.

Par dažiem ļoti būtiskiem jautājumiem. Tāda neapšaubāmi ir sestā nodaļa — "Nacionālā radio un televīzijas padome". Pašā sākumā mēs to bijām iecerējuši kā ne no viena neatkarīgu, absolūti godīgu, absolūti bezpartejisku cilvēku grupu. Bija viedoklis, ka šādi cilvēki meklējami mākslinieku, kultūras darbinieku, vārdu sakot, inteliģences sabiedrībā. Tieši tur, kur mēs tos bijām meklējuši arī iepriekšējai padomei — radošajās savienībās. Tad mēs konstatējām, ka, pirmkārt, vienas radošās savienības vietā nu ir jau izveidojušās vairākas. Tā, piemēram, kurš tad žurnālistikā ir īstais, kas pārstāv žurnālistus,— vai tagad tā vēl joprojām ir Žurnālistu savienība vai Mediju fonds... Nu, varētu minēt arī prasību kategoriski norobežoties no biznesmeņiem. Bet tad atcerieties, ka Latvijas agrāko kultūras veicinātāju vidū taču bija tādi cilvēki kā Augusts Dombrovskis vai Tomsons, vai Morbergs... Un vai būtu pareizi, ja mēs tagad pieņemam, ka šajos laikos tādi morbergi vairs nekad nevar rasties un tādus pie spriešanas par radio un televīzijas lietām nevar laist klāt. Nemaz nerunājot par to, vai tad mēs šeit neatspoguļosim arī ekonomiskās intereses. Kas tad aizstāvēs, lai tās būtu pārstāvētas radio un televīzijā?

Atcerēdamies visu mūsu iepriekšējo pieredzi, kas gūta, veidojot gan Valsts kontroli, gan vairākas izmeklēšanas komisijas, kur mēs tāpat gribējām redzēt labākos no labākajiem un godīgākos no godīgākajiem, mēs tomēr beigās atzinām, ka Saeima arī bez priekšā rakstīšanas spēs izvēlēties vispiemērotākos cilvēkus. Bez tam likumā ir rakstīts, ka iesniegto kandidatūru saraksts tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", tātad par to pirms balsošanas spriedīs arī visa sabiedrība.

Mēs sapratām, ka sameklēt cilvēkus, kas nesimpatizē nevienam politiskajam virzienam, arī būs grūti. Mēs pieļāvām, ka, pat pieņemot kādu citu modeli, nu, piemēram, ka trīs locekļus ieceļ Valsts prezidents un vēl trīs ieceļ radošās savienības... vai atkal kādus Eiropas projektus, ka kādus no tiem izraugās Ministru prezidents vai Augstākā tiesa — arī šajā gadījumā tie neapšaubāmi tik un tā būs vienam vai otram politiskajam grupējumam simpatizējoši cilvēki.

Tāpēc, mūsuprāt, vairāk vajadzētu izvērtēt, vai ir pietiekamas iespējas kļūdaino izvēli labot, un 44. pantā ir paredzēts, ka ik pa diviem gadiem padomes sastāvs tiek par vienu trešo daļu atjaunināts.

Vai padome ir patstāvīga? Jā, tā ir patstāvīga, ir neatkarīga, tās algu, tās tiesības, visu — precīzi nosaka likums, nevienai instancei nav iespējams ar padomi manipulēt. Savukārt vai šī padome ir pārāk varena? Arī tā tas nav. Tā nav pārāk varena, tās varenība ir varbūt visvairāk tai ziņā, ka tā sagatavo valsts budžeta projektu nacionālajam pasūtījumam un pēc apstiprināšanas lemj par tā sadalījumu. Tā ieceļ nacionālā radio un un televīzijas ģenerāldirektoru, bet ģenerāldirektoram ir valde, un bez šīs valdes ziņas tas tāpat nevar lemt par radio vai televīzijas programmu. Tātad par visu ir domāts, lai būtu svars un pretsvars. Padomei ir tiesības aizrādīt, izteikt brīdinājumu, bet, lai pārtrauktu kādas raidorganizācijas darbību, arī padomei tomēr ir jāgriežas tiesā. Tātad arī šeit tā tomēr nevar rīkoties pēc savas gribas pilnībā.

Mēs patiešām sākumā ierakstījām, ka padomes locekļi jāievēlē ar divu trešdaļu balsu vairākumu šeit, Saeimā. Un tad, pēc tam mēs atcerējāmies, kā tad mēs vēlējām prezidentu un cik kārtās tas gāja? Un kā mēs vēlējām, kādi pūliņi bijuši, kamēr mēs tagad, šodien, tikām pie SAB direktora, kur nevarējām ilgu laiku savāk pat 50 procentus balsu. Un tad jūs varat iedomāties, kā tas būtu, ja mēs šeit, Saeimā, būtu mēģinājuši savākt par katru padomes locekli divas trešdaļas no šeit sēdošo balsīm. Nerunājot par to, ka tad būtu jāmaina arī Satversme.

Bija daudz ierosinājumu par raidījumu valodu, aizrādījumu. Mēs domājam, ka, pirmkārt, ir noteikts 30. pantā: "Latvijas radio un Latvijas televīzija savu programmu pirmajā izplatības tīklā veido kā nacionālo programmu valsts valodā." Tātad tikai latviešu valodā. Ir 19. pantā rakstīts, ka raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 20 procentus visvairāk skatāmajā laikā, ir 31. panta 4. punkts par retranslācijas programmu, kas nedrīkst pārsniegt 30 procentus no kopējā raidlaika, un pat šiem retranslējamiem raidījumiem ir paredzēta tulkošana vai subtitrēšana... Tā ka no mūsu viedokļa mēs jau esam par šo valodu domājuši, bet, nu, protams, par to var lemt vēl vairāk vai šā vai tā to mainīt.

Es nezinu... beidzas laiks... vai man turpināt? Man vēl vajag divas minūtes.

Sēdes vadītājs. Jūs gribētu pabeigt pirms pārtraukuma?

A.Berķis . Es gribētu pabeigt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai nav iebilžu, ja referents deputāts Berķis pabeigs savu ziņojumu? Vēl divas minūtes ir vajadzīgas. Nav iebilžu? Lūdzu!

A.Berķis . Kā jau minēju, likuma veidošanā un apspriešanā bez no Vides un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem piedalījās arī daudzi entuziasti, pārstāvji no valsts radio un valsts televīzijas un no privātajiem saziņas līdzekļiem. Mana personīgā pārliecība ir, ka mēs objektīvi izvērtējām visu šo cilvēku viedokļus, likām tos kopā, salīdzinājām, vērtējām. Protams, paši mēs daudzkārt iztikām bez balsošanas. Mums bija viegli pieņemt lēmumus, bet mēs, protams, daudzreiz nevarējām pārliecināt viena vai otra priekšlikuma autorus. Viņi palika pie sava, un viņi ir nākuši vai nāks atkārtoti ar saviem priekšlikumiem arī pie jums — gan pie atsevišķām komisijām, gan frakcijām, gan pie visiem deputātiem. Tādas tiesības viņiem ir, viņi rīkojas atbilstoši viņu pārliecībai, un mums acīmredzot nāksies par jau izrunāto runāt vēlreiz un vēlreiz.

Ir aizrādījumi, ka viens vai otrs punkts neatbilst Eiropas normatīvajiem dokumentiem, bet es jau minēju sākumā, tie ir Eiropas raidorganizāciju savienības rekomendējošie dokumenti. Tātad rekomendējošie, ieteicošie, bet ne jau obligātie. Mēs iedziļinājāmies šajos ieteikumos, un lielākoties mēs tos pieņēmām. Ļoti lielā mērā no tiem vadoties, ir veidota arī mūsu likuma struktūra. Piemēram, tieši pateicoties šiem ieteikumiem, mēs varējām ierakstīt, ka raidlaika apjomā ne mazāk kā 30 procentiem ir jābūt Latvijā veidotiem raidījumiem un ne mazāk par 70 procentiem — Eiropā veidotiem raidījumiem. Bet, protams, bija rekomendācijas, par kurām mums likās, ka tās mums šeit, Latvijā, nav īsti vietā. Mēs apzinājāmies, ka, gatavojot projektu otrajam lasījumam, varētu būt daudzi priekšlikumi. Bet mēs esam pārliecināti, ka šajā mūsu piedāvātajā variantā nav neviena panta, kura dēļ šis likumprojekts nevarētu tikt pieņemts pirmajā lasījumā un kuru jūs nevarētu mainīt apspriešanas gaitā. Pat šobrīd visvairāk diskutētā lieta, kā jau minēju, — par padomi, būtībā ir tikai strīds par tādu vai citādu padomes veidošanas mehānismu. Jebkura varianta izvēle neko nemaina likuma kopējā uzbūvē un garā. Kā jau minēju, pēc diviem lasījumiem komisijā komisijas deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu par likumprojekta "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums" virzīšanu uz pirmo lasījumu sēdē. Es atgādinu, ka komisijā ir trīs valdošās koalīcijas pārstāvji un četri Nacionālā bloka deputāti. Es lūdzu šo projektu atbalstīt un balsot par to pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu ieņemiet vietas! Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Reģistrācija! Rezultātu! 56 deputāti. Vai ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 48 — par, 2 — pret, 6 — atturas. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Berķis . Es komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 27.aprīlim. (No zāles: "Vairāk laika vajag! Līdz maijam vajag!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikties, ka šis ir ļoti svarīgs likums un to vajadzētu labi apdomāt, un nevajadzētu pārsteigties tā, ka sasteigtā veidā nāktu priekšlikumi, tādēļ es ierosinu varbūt uz maiju noteikt termiņu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Žēl, ka nebija gribētāju runāt debatēs, un es arī līdz ar to neizteicos, lai gan, kā mēs zinām, par šā likumprojekta tapšanu ir daudz sabiedrībā bijis runāts. Bet es uzskatu, ka ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai iepazītos ar šo likumprojektu, īpaši deputāti. Pašlaik būs brīvdienas, diez vai viņi brīvdienās studēs šo likumprojektu. Lai ienāktu pamatīgi priekšlikumi, un tie droši vien būs, es ierosinu krietni garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu — vismaz vienu mēnesi.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni, kalendāru paņemiet un sakiet konkrēti!

P.Tabūns . Es lieku priekšā līdz 12.maijam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Berķis!

A.Berķis . Es piekrītu 12.maijam. Mums komisijā vienmēr ir liela vienprātība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pārējiem deputātiem ir kādi priekšlikumi? Deputāts Mārtiņš Ādams Kalniņš šo datumu arī uzskata par maiju?

Lūdzu, Edvīns Inkēns!

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Pārnešana uz 12.maiju praktiski, ja pēc tam parēķina, ka būs iesniegti priekšlikumi, nenozīmē, ka uzreiz būs arī otrais lasījums. Šie priekšlikumi būs jāiestrādā likumprojektā. Tas nozīmē, ka šī Saeima šo likumu vairs nepieņems. Es ierosinu kompromisa variantu — nevis divas nedēļas, bet trīs nedēļas. Tas būtu 3.maijs. Līdz 3.maijam priekšlikumus noteikti var iesniegt, un pēc tam mums nāksies komisijā tos diezgan sarežģīti iestrādāt. Tas, vienalga, prasīs laiku. Tātad mans priekšlikums ir 3.maijs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tālākais termiņš balsojams vispirms. Būs divi balsojumi. Viens — 12. maijs, otrs — 3.maijs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Par 12.maiju. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 17, atturas — 18. Nav pieņemts priekšlikums.

Tagad par 3.maiju. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 9, atturas — 8. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts 3.maijs.

Turpinājums nākamajos numuros

Nākamais likumprojekts — "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Referenta nav. Līdz ar to šis jautājums netiek izskatīts.

 

Nākamais ir Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumi nr. 177 "Ārstniecības noteikumi". Pirmais lasījums.

Lūdzu, Aida Prēdele — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, Kristīgo demokrātu savienība!

A.Prēdele (KDS). Cienījamie kolēģi! 30.augustā pērnajā gadā Ministru kabinets pieņēma savus noteikumus nr.177. "Ārstniecības noteikumi". Tūlīt pēc tam, kad šie "Ārstniecības noteikumi" Satversmes 81.panta kārtībā tika pieņemti, radās dažādas pārdomas un kritika attiecībā pret šiem ārstniecības noteikumiem. Rudens pusē mūsu Sociālo un darba lietu komisija vairākkārt konsultējās ar speciālistiem un bija arī viens liels pasākums, kurā mēs bijām saaicinājuši kopā gan mediķus, gan ieinteresētās personas no arodorganizācijām, kā arī Pašvaldību savienības pārstāvjus. Un viedoklis par šiem ārstniecības noteikumiem bija tāds: ārstniecības noteikumi paši par sevi ir vajadzīgi, nepieciešami, vērtīgi. Bet visas problēmas atdūrās pret Pašvaldību savienības klajo noraidījumu pret tā saucamo reģionālizācijas principu. Pēc ilgām un nopietnām sarunām tapa dokuments, kas ir arī jums ārstniecības noteikumu sakarībā pievienots pie jūsu dokumentiem. Tas saucas "Labklājības ministrijas un Pašvaldību savienības sarunu protokols". Šis sarunu protokols ir pieņemts jau šā gada sākumā, un tas nosaka, ka Pašvaldību savienība un Labklājības ministrija, runājot par šiem ārstniecības noteikumiem, ir panākušas zināmu vienošanos. Šis saskaņotais viedoklis ir tāds, ka arī Pašvaldību savienība konceptuāli atbalsta ārstniecības likumprojektu, izņemot ietvertās normas attiecībā uz reģionalizāciju. Pašvaldību atšķirīgais viedoklis ir tāds, ka Pašvaldību savienība uzskata, ka ārstniecības likumprojekta otrās sadaļas normas par veselības aprūpes plānošanas centralizāciju ir priekšlaicīgas un no likumprojekta svītrojamas.

Tālākajā darba gaitā notika jau gluži praktiska pārkārtošanās un tika izveidoti šo ārstniecības noteikumu nr.177 labojumi, kuru galvenā un vienīgā nozīme ir tātad ievērot Pašvaldību savienības iebildumus un atteikties no reģionalizācijas principa. Tādējādi, cienījamie kolēģi, šie divi dokumenti "Ārstniecības noteikumi", par kuriem šobrīd es runāju, un mūsu dienas kārtības nākamais punkts — labojumi attiecībā uz šiem ārstniecības noteikumiem — ir skatāmi daudzmaz kopsakarībā. Balsot, mēs, protams, varam par vienu un par otru jautājumu. Vienu pēc otra.

Tātad es pāris vārdos pakavēšos pie "Ārstniecības noteikumiem"…

 

Turpinājums nākamajos numuros

. Šie noteikumi ir paredzēti, lai regulētu sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai