Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem

1. nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Par noziedzīgiem atzīstami komunistiskais un nacistiskais totalitārais režīms un politiskās represijas, ko šie režīmi vērsa pret Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem par viņu politisko pārliecību vai politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras vai sociālā slāņa, par strādāšanu noteiktā profesijā vai par nodarbošanos, kas nebija pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, par laulību vai radniecību ar politiski represēto personu, par palīdzību politiski vajātajām vai represētajām personām.

2. nodaļa

Politiski represētās personas statusa noteikšana

komunistiskajā režīmā cietušajiem

2. pants. (1) Par komunistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami Latvijas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojušie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939.gada 5.oktobra Savstarpējās palīdzības paktu), latvieši un līvi, kuri tika represēti Latvijas teritorijā vai ārpus tās, kā arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri pēc 1945.gada 8.maija tika represēti Latvijas teritorijā, ja viņi šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā līdz 1991.gada 21.augustam:

1) nogalināti vai miruši represiju rezultātā;

2) apcietināti, ieslodzīti cietumos, koncentrācijas, PSRS filtrācijas (pārbaudes) un labošanas darbu nometnēs vai piespiedu kārtā ievietoti iestādēs, kur viņiem tika piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

3) izsūtīti, nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās personas), dzimuši izsūtījumā vai nometinājumā — ja viens no vecākiem vai abi vecāki bija izsūtīti vai atradās nometinājumā — pēc vecāku noņemšanas no speckomandantūras uzskaites līdz tam brīdim, kad tika saņemta atļauja atgriezties Latvijā, bet ne vēlāk kā gadu no dienas, kad vecāki tika noņemti no speckomandantūras uzskaites.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās.

3. pants. (1) Politiski represētajām personām tiek izsniegta politiski represētās personas apliecība, ja to atbilstība politiski represētās personas statusam apliecināta ar dokumentiem.

(2) Politiski represētās personas apliecību izsniedz, pamatojoties uz:

1) reabilitācijas apliecību, kas izsniegta saskaņā ar Latvijas Republikas 1990.gada 3.augusta likumu "Par nelikumīgi represēto pilsoņu reabilitāciju", Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1989.gada 8.jūnija dekrētu "Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados no Latvijas PSR teritorijas izsūtīto pilsoņu reabilitāciju" un Latvijas PSR Ministru padomes 1988.gada 2.novembra lēmumu nr.350 "Par pilsoņu nepamatotu administratīvu izsūtīšanu no Latvijas PSR 1949.gadā";

2) Iekšlietu ministrijas izsniegtu dokumentu par personas administratīvu izsūtīšanu no Latvijas teritorijas vai par tās dzimšanu ieslodzījumā, izsūtījumā vai nometinājumā ārpus Latvijas teritorijas;

3) Latvijas Valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par personas atrašanos PSRS filtrācijas (pārbaudes) vai labošanas darbu nometnē un Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas atzinumu;

4) prokuratūras izsniegtu dokumentu par personas nāvi politisko represiju rezultātā;

5) Latvijas Republikas tiesas spriedumu par politiskās represijas fakta konstatēšanu un reabilitāciju gadījumos, kad Latvijas Valsts arhīvos vai citu valstu arhīvos dokumenti par politiskās represijas faktu nav saglabājušies vai vispār gājuši zudumā.

3. nodaļa

Politiski represētās personas statusa noteikšana

nacistiskajā režīmā cietušajiem

4. pants. (1) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami Latvijas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojušie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939.gada 5.oktobra Savstarpējās palīdzības paktu), ja viņi šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 8.maijam Latvijas teritorijā vai ārpus tās:

1) nogalināti vai miruši represiju rezultātā;

2) ieslodzīti cietumos, geto, koncentrācijas un labošanas darbu nometnēs;

3) nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās personas), dzimuši nometinājumā, ja viens no vecākiem vai abi vecāki atradās nometinājumā.

(2) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri tika represēti par nacionālo piederību.

(3) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstamas visas tolaik nepilngadīgās personas, kuras tika ieslodzītas cietumos vai koncentrācijas nometnēs Latvijas teritorijā, izņemot tās personas, kuras bija ieslodzītas par kriminālnozieguma izdarīšanu.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījušās komunistiskā un nacistiskā režīma politiskajās represijās.

5.pants. (1) Politiski represētajām personām tiek izsniegta politiski represētās personas apliecība, ja to atbilstība politiski represētās personas statusam apliecināta ar dokumentiem.

(2) Politiski represētās personas apliecību izsniedz, pamatojoties uz:

1) Latvijas Valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu vai oficiālu valsts iestāžu dokumentu un Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas atzinumu;

2) Latvijas Republikas tiesas spriedumu par politiskās represijas fakta konstatēšanu gadījumos, kad Latvijas Valsts arhīvos vai citu valstu arhīvos dokumenti par politiskās represijas faktu nav saglabājušies vai vispār gājuši zudumā.

4. nodaļa

Valsts morālās un tiesiskās garantijas

politiski represētajām personām

6. pants. Politiski represēto personu tiesības garantē valsts.

7. pants. Valsts noteikusi 25.martu un 14.jūniju par komunistiskā terora upuru piemiņas dienu, 8. maiju — par nacisma sagrāves dienu un otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, 4.jūliju — par ebreju genocīda piemiņas dienu.

8. pants. Valsts nodrošina politiski represēto personu likteņu vēsturisku izpēti, kā arī izveido vēsturiskās piemiņas vietas.

9. pants. Valsts nodrošina politiski represēto personu tiesību atjaunošanu civilo, ekonomisko un sociālo tiesību sfērā atbilstoši likumam. Saskaņā ar likumdošanas aktiem politiski represētajām personām tiek garantēti atvieglojumi pensijas piešķiršanā, kā arī bezmaksas medicīniskā aprūpe un atvieglojumi sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanā, nodokļu un nodevu maksāšanā.

10. pants. (1) Valsts un pašvaldību institūcijas un to amatpersonas pēc politiski represēto personu, kā arī citu ieinteresēto personu iesniegumu saņemšanas gādā, lai likumā noteiktajā kārtībā tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi, to nodarītais fiziskais un morālais kaitējums.

(2) Institūciju un amatpersonu atteikumu var pārsūdzēt tiesā.

5. nodaļa

Nobeiguma noteikumi

11. pants. (1) Politiski represētās personas statusu piešķir rajona padome un republikas pilsētas dome pēc šīs personas dzīvesvietas.

(2) Iesniegto materiālu iepriekšējai izskatīšanai izveidojama komisija, kurā iekļaujami politiski represēto personu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

12. pants. Šā likuma izpildei Ministru kabinets izdod noteikumus, nosakot politiski represēto personu apliecību uzskaiti, izsniegšanas un izmantošanas kārtību, kā arī politiski represēto personu uzskaites kārtību pašvaldībās un valsts mērogā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets:

1) līdz 1995.gada 31.decembrim izstrādā un apstiprina jauna parauga politiski represētās personas apliecību, nodrošina apliecību izgatavošanu un nosaka termiņu, kurā veicama politiski represēto personu pārreģistrācija un līdz kuram ir derīgas pašreizējā parauga politiski represēto personu apliecības;

2) nosaka kārtību, kādā kompensējami medicīnas, transporta, sociālo un citu iestāžu un uzņēmumu izdevumi par politiski represētajām personām sniegtajiem pakalpojumiem;

3) izskata jautājumu par tiesību aktu vai likumprojektu sagatavošanu, lai nodrošinātu īpašuma atgūšanu vai tā kompensāciju personām:

a) kurām tika uzlikti paaugstināti nodokļi un nodevas, kam sekoja mantas atņemšana, izlikšana no mājām vai dzīvokļiem,

b) kuras izvairījās no represijām, — ja pret tām gatavotās politiskās represijas ir dokumentāri pierādītas;

4) starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju un Vācijas Federatīvo Republiku, kā arī iesaistot ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstis, risina jautājumu par:

a) visu Latvijas Republikai un Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu (arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu) atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai,

b) nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu citu valstu iedzīvotājiem, kuri komunistiskā un nacistiskā režīma represiju rezultātā nokļuvuši un turpina pastāvīgi dzīvot Latvijā, šo jautājumu saskaņojot ar tām valstīm, no kurām minēto režīmu laikā tika pārvietoti vai pārvietojās šie iedzīvotāji.

2. Likumos noteiktās kompetences un sava budžeta ietvaros pašvaldības piešķir politiski represētajām personām atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu", Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu" piemērošanu un spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23. nr.) un Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Latvijas Republikas 1992. gada 13. maija likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu" 2. un 4. panta piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4. nr.).

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 12.aprīlī.

Rīgā 1995. gada 26. aprīlī Valsts prezidents G. Ulmanis