Nr. p. k.

Darbības (apakšdarbības) nosaukums

1.

Projekta vadība ietver sevī šādus uzdevumus:

1) projekta mērķu un rezultātu sasniegšana;

2)projekta darbību īstenošana, atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam, budžetam un laika plānam;

3) partneru iesaistes koordinēšana;

4) projekta uzraudzības padomes darba organizēšana;

5) projekta finanšu plūsmas plānošana un kontrole;

6) projekta finanšu un resursu uzskaite, tai skaitā grāmatvedības kārtošana;

7) publisko iepirkumu organizēšana projekta darbību īstenošanai;

8) ar projektu saistītās informācijas pārvaldības organizēšana.

2.

1) digitālu dokumentu masveida parakstīšanas process (procesa ietvaros tiks ieviests viens pakalpojums – "Dokumentu masveida parakstīšanas rīks"). Izmeklēšanas iestāžu darbības rezultātā top daudz dažādu materiālu un dokumentu, kuru pašreizējā glabāšana notiek, fiziski tos kārtojot lietās (kaut liela daļa no tiem ir radīta elektroniskā vidē), kas palielina lietu apjomu un apgrūtina visu materiālu pārvaldību, piekļuves nodrošināšanu un uzraudzību. Visās procesa virzības stadijās notiek lietas un tajā esošo materiālu pārvietošana – nodošana izskatīšanai, saskaņošana, uzraudzības funkcijas veikšana, lēmums par lietas arhivēšanu. Galvenais šī procesa uzlabošanas un konkrēto pakalpojumu ieviešanas mērķis ir izmeklēšanas pakalpojuma pieejamības uzlabošana, pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas ērtums, administratīvā sloga mazināšana procesa virzītājam, pakalpojuma sniegšanas un dokumentu aprites optimizēšana, pakalpojuma sniegšanas laika un izmaksu samazināšana, kas izriet no konkrētā valsts pārvaldes pakalpojuma sniegšanas (Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 402: "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi");

2) uzlabojumi datu apmaiņas risinājumā ar kredītiestādēm (procesa ietvaros tiks izveidoti trīs pakalpojumi: "Atbilžu lejupielāde vienkopus, augšupielādei KRASS" un "Meklēšanas parametru papildināšana pēc personas datiem" (KRASS – Kriminālprocesa informācijas sistēma). Jau kopš 2022. gada jūlija e-lietas platformā pastāv risinājums, kas nodrošina datu apmaiņu ar kredītiestādēm. Šo risinājumu nosaka Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumi Nr. 393: "Kārtība, kādā pieprasa un sniedz kredītiestādes rīcībā esošās un neizpaužamās ziņas, arī ziņas darījuma pārraudzības gadījumā", atbilstoši kuriem šis risinājums tika izstrādāts. Tomēr esošajam risinājumam ir nepieciešami lietojamības uzlabojumi, kas izriet no procesa virzītāju priekšlikumiem;

3) procesa ietvaros tiks ieviests viens e-pakalpojums "Ieroču pārreģistrācija, atļauju un sertifikātu pārbaude", veikta e-pakalpojuma izstrāde tā darbināšanai VRAA jaunajā e-pakalpojumu izstrādes un izpildes vidē, kā arī nepieciešamo datu apmaiņas servisu izveide). 2020. gada 4. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 76: "Ieroču reģistra noteikumi" paredz, ka Ieroču reģistrā iekļauj datus par fizisko personu, kurai ir izsniegta ieroča atļauja vai tiek reģistrēts E-kategorijas gāzes ierocis un signālierocis vai šaujamierocis, kas ir dezaktivēts saskaņā ar Komisijas 2015. gada 15. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2015/2403, ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami (turpmāk – dezaktivēts šaujamierocis), kā arī par ārvalsts fizisku personu, kas realizējusi šaujamieroci vai šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, vai dezaktivētu šaujamieroci;

4) e-lietas platformā esošo lietojumu integrācija ar ELK (procesa ietvaros tiks ieviests viens uzlabojums "e-lietas platformā esošās APAS integrācija ar ELK") (APAS – Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma; ELK – Elektronisko lietu katalogs). Pārbaužu, procesu izmeklēšanas ietvaros nepieciešams nodrošināt piekļuvi pārbaužu un lietu materiāliem dažādās procesa stadijās un atbilstoši procesa virzībai arī dažādām iestāžu amatpersonām – no prokurora līdz pat tiesnesim. Procesa gala attīstības stadija paredz, lai E-lietas ietvarā radītie un iegūtie digitālie materiāli būtu pieejami visos posmos. Taču šī procesa pilnveidojumu pamatā ir būtiska datu ievades pārskatīšana, un nepieciešams panākt to, ka APAS tiek pievienoti lēmumi un tie var tikt skatīti un virzīti uz saskaņošanu konkrētai personai, uz kuru attiecināms konkrētais lēmums. Procesa ietvaros tiks pārskatīti procesuālo dokumentu un citu lietas materiālu saņemšanas, aplūkošanas, parakstīšanas un izsniegšanas atbalsta procesi, kas saistīti ar ELK un APAS integrāciju. Šī posma ietvaros procesa virzītājs varēs pievienot centralizēti uzturētajam e-materiālam tiesas lēmumus, saņemtās sūdzības un iesniegumus, u.c. dokumentus;

5) E-pakalpojuma "Administratīvo sodu pārbaude un nomaksa" funkcionalitātes pilnveide [izmitināšana www.latvija.gov.lv] (procesa ietvaros tiks ieviests viens pakalpojums "Aktualizēt portālā www.latvija.gov.lv izvietoto e-pakalpojumu "Administratīvo sodu pārbaude un nomaksa" (EP38)". Lai nodrošinātu AAL paredzētās tiesības, lai nodrošinātu iespēju personām digitālā vidē iepazīties ar sev adresētajiem administratīvā pārkāpuma lēmumiem (kas ģenerēti APAS) un lai nodrošinātu administratīvā pārkāpuma lietā piemēroto naudas soda apmaksu elektroniski, nepieciešams aktualizēt un pilnveidot pakalpojumu;

6) IAM integrācija ar grāmatvedības un resursu vadības programmu VISMA Horizon (procesa ietvaros tiks ieviests viens pakalpojums: "IAM integrācija ar Horizon") (IAM – Identity and Access Management jeb lietotāju tiesību un piekļuves pārvaldība). Personāla pārvaldības informācijas sistēma Visma Horizon (turpmāk – Horizon) ir pamata informācijas sistēma Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu nodarbināto uzskaitei. Tajā tiek uzkrāta informācija par nodarbināto personu, nodarbinātības iestādi, algas dati, algas lapiņas u.c. informācija. Horizon uzglabā datus datu bāzē. Informācijas izgūšanai no Horizon ārējo informācijas sistēmu vajadzībām var tikt izmantoti datu apmaiņas servisi. IAM šī plāna kontekstā ir Identity and Access Management, jeb lietotāju un to piekļuves tiesību pārvaldība. Lai nodrošinātu atbilstošu un valsts pārvaldei piemērotu sistēmas drošības līmeni, ir jāintegrē sistēmas lietotāju un to piekļuves tiesību pārvaldība, veidojot atsevišķas lietotāju grupas ar dažādu līmeņu piekļuvi informācijas sistēmas saturošajiem datiem;

7) pilnveidojumi SAP BI (procesa ietvaros tiks ieviests viens pakalpojums: "SAP BI atskaišu funkcijas pilnveidojumi") (SAP BI – SAP biznesa inteliģences risinājums). Turpinot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra centralizētā SAP BI risinājuma attīstību, ir nepieciešami pilnveidojumi un korekcijas esošajos datu modeļos, kā arī jānodrošina papildus datu pārskatu pieejamība. Šī procesa pilnveide ir nepieciešama, lai nodrošinātu operatīvos un "ad-hoc" (pēc pieprasījuma) datu pārskatus, kā arī, lai paplašinātu informācijas apstrādāšanas un analīzes veikšanas iespējas, nodrošināt Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un iekšlietu dienestu analītisko kapacitāti, attiecībā uz pieejamo datu apstrādi un izmantošanu;

8) N.SIS uzlabojumi datu kontrolei (procesa ietvaros tiks ieviests viens pakalpojums: "N.SIS datu validācijas un statistikas datu konsoles pilnveidojumi") (N.SIS – Nacionālā līmeņa Šengenas informācijas sistēma). Turpinot N.SIS attīstību, ir nepieciešami pilveidojumi SIS un Interpol brīdinājumu datu validācijai un SIS, Interpol, Eucaris, Europol statistikas atrādīšanai. Nepieciešams realizēt Administratora konsoli, kas nodrošinās datu atrādīšanu par visiem ienākošiem SIS brīdinājumiem, kas tiek iniciēti no IĀIAR (IĀIAR – Izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizlieguma reģistrs) procesiem, izmantojot N.SIS ārējās saskarnes. Administratora konsolē ir jāspēj redzēt ievades statistiku par iestādēm no NSIS (iniciētus procesus no IĀIAR), Interpola pieprasījumus (iniciētus procesus no TM (TM – Tiešsaistes meklētājs), Europol pieprasījumus (iniciētus procesus no TM), Eucaris pieprasījumus (iniciētus procesus no TM). Nākotnē plānojas konsoles pilveidojumi saistībā ar PEM/MNZO produktīvo ekspluatāciju – tas radīs iespēju redzēt Administratora konsolē brīdinājumus, kas tiek iniciēti no MNZO procesiem (Interpol un SIS ieraksti, kuri tiks ievadīti no MNZO) un statistikas datus pa iestādēm no MNZO ārējās saskarnes, ko izmantos ārējās sistēmas (piemēram, Bankas u.c.). Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs gatavos statistiku par komerciestāžu pieprasījumiem;

9) tiešsaistes meklētāja papildināšana ar datu meklēšanu saistītajās informācijas sistēmās (procesa ietvaros tiks ieviests viens pakalpojums: "Tiešsaites meklētājs"). Pašlaik pastāv risinājums mobilajā aplikācijā MobApp, kuru visvairāk izmanto Valsts policija, kā arī tās struktūrvienības (piemēram, Ceļu policija). Tajā ir atrodama informācija par personām, dokumentiem, transportlīdzekļiem, par minēto objektu un personu meklēšanu, pārkāpumiem, apdrošināšanu, traktortehniku, vadītāju apliecībām, tehnisko apskati, medicīnas pārbaudi, utt. MobApp tiek atspoguļoti dati no Šengenas informācijas sistēmas, Interpol, Eucaris un meklējamiem reģistriem (personu, transportlīdzekļu, mantu un nederīgo dokumentu reģistra). Tiek paredzēts papildināt IIIS2 ar dažām procedūrām, lai varētu pilnībā atteikties no MobApp aplikācijas, kas jau ir novecojusi un kuru ir grūti uzturēt. Plāns ir pāriet uz e-lietas risinājumu. Šiem papildinājumiem vajadzētu darboties vairāku veidu elektroniskajās iekārtās (datoros, planšetēs un mobilajos telefonos). Turpinot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra e-lietas platformas attīstību un pilnveidošanu, ir nepieciešams veikt datu izgūšanu no vismaz 6 datu avotiem (e-Lieta APAS, IIIS apakšsistēma APIP, IIIS apakšsistēma UK, CSDD IS, LTAB IS, VTUA) un atrādīt izgūto informāciju e-lietas tiešsaistes meklētājā (TM).

3.

Izstrādāts programmatūras veiktspējas audits.

4.

5.

Publicitātes pasākumi

1.

skaits gadā

0

5000

5000

2.

skaits gadā

24 040

27 000

30 000

3.

skaits gadā

2 574 881

2 750 000

3 000 000

4.

skaits gadā

0

1 800

2 000

5.

skaits gadā

6 910,42 (vidējais skaits 2022. gadā)

8 000

9 000

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Sasniedzamā vērtība projekta beigās

1.

skaits

10

2.

skaits

9