Skatiens uz iepriekšējo nedēļu

Ministru prezidents Māris Gailis Latvijas valsts radiofonā vakarrīt, 25. aprīlī

Labrīt, godājamie klausītāji!

Līdz ar pavasara sauli ir atnācis ne vien siltais laiks, pirmo lapu plaukums un dārza darbi, bet arī Meža dienas. Mežs pamatoti tiek dēvēts par Latvijas zaļo zeltu. Patiešām, nav mums citu vērtīgāku dabas bagātību kā mežs. Ne vienam vien lauksaimniekam šajā laikā, kamēr lauksaimnieciskā ražošana par jaunu sakārtojas, mežs ir devis krietnu atspaidu un iztiku ģimenei.

Labs saimnieks nav vienas dienas saimnieks. It īpaši tas ir svarīgi mežkopības nozarē. Mēs nedrīkstam tikai domāt par koku ciršanu un eksportēšanu, ir jārūpējas par mežu kopšanu un atjaunošanu. Pats vakar kopā ar Lauksaimniecības universitātes darbiniekiem un studentiem stādīju mežu Jelgavas mežniecībā. Starp citu, mans vectēvs bija mežzinis.

Īpaši šajās Meža dienās gribētu vērsties pie tiem, kuri ir atguvuši īpašumā savus privātos mežus. Aicinu apzināties, ka privātais īpašums nav tikai turības un labklājības avots. Privātais īpašums pirmām kārtām nozīmē arī atbildību par savu īpašumu. Arī privāto mežu nedrīkst tūlīt visu pārdot vai izsaimniekot, tas ir rūpīgi jākopj un jāatjauno, tad tas būs ilglaicīgs un stabils kapitāla ieguldījums, kas dos augļus vēl bērniem un mazbērniem.

Mežkopība ir viena no tām nozarēm, uz kuras pamata sāk rasties nozīmīgi saimnieciskās attīstības centri arī ārpus Rīgas, Ventspils un citām pilsētām. Latvijai patlaban ir ļoti nepieciešama tieši lauku novadu attīstība. Nedrīkst būt tā, ka visa Latvijas ekonomika koncentrējas tikai Rīgā un vēl dažās pilsētās.

Tomēr mums jāapzinās, ka nākotnē saimnieciskā aktivitāte laukos nebalstīsies tikai uz lauksaimniecību, bet arī uz citām nozarēm. Mežkopība un kokapstrāde tam ir labs attīstības piemērs. Atcerēsimies — pirms gadiem trim – četriem mežā daudz tika griezta papīrmalka. To izved arī tagad, tomēr Latvijā jau sagatavo un eksportē ne tikai labas kvalitātes zāģmateriālus, bet arī mēbeles. Nākotnē vajadzētu būt tā, ka Latvija eksportē tikai apstrādātus kokmateriālus un to produktus.

Godājamie klausītāji!

Trešdien esmu nolēmis apmeklēt Cēsu uzņēmēju kluba organizēto vietējo ražojumu izstādi. Tā ir apsveicama iniciatīva, tāpēc aicinu arī citu novadu uzņēmējus rīkot līdzīgus pasākumus.

Manuprāt, Latvijā joprojām vietējie ražojumi tiek nepelnīti izstumti no veikalu plauktiem. Tomēr mani vērojumi liecina, ka pēdējā laikā pircēji aizvien vairāk sāk saprast, ka Latvijas siers, desas, dārzeņi un citi produkti nebūt nav sliktāki par importa ražojumiem.

Aizvadītā gada novembrī Ventspils pilsētas galva Aivars Lembergs izteica domu, ka valdība Ventspils pilsētas modernai un sabalansētai plānošanai ir darījusi mazāk nekā pati Ventspils ar savu sadraudzības pilsētu palīdzību. Domāju, ka tas ir saprotami, jo vietējās problēmas pašiem uz vietas ir skaidrākas un saprotamākas, nekā no Rīgas raugoties. Tāpēc toreiz uzaicināju Lemberga kungu rīkot īpašu semināru, lai dalītos pieredzē arī ar citām Latvijas pašvaldībām. Šo semināru, kas notiks šo ceturtdien, esmu iecerējis apmeklēt.

Bet kāda tad ir valsts loma reģionālajā attīstībā, ja tik daudz paliek indivīdu, biedrību un pašvaldību rokās? Valdībai pirmām kārtām jārūpējas par labu saimniekošanas apstākļu radīšanu uzņēmējiem un darba ņēmējiem. Es ar to pirmām kārtām saprotu uzņēmumu drošības nodrošināšanu un reketieru izķeršanu, sakārtotu un stabilu nodokļu politiku. Turklāt valstij jārūpējas par sakaru, valsts nozīmes ceļu un energosistēmu attīstīšanu.

Bet par Cēsīs un Ventspilī redzēto un dzirdēto Jums pastāstīšu pēc nedēļas.

Attēlā: Ministru prezidents pieminētajās Meža dienās. Skat. ari 7.lpp.