Nebūšanas armijā — to saknes, izpausmes un pārvarēšanas iespējas

Sanāksmē, par ko jau informējām vakar, runāja dažādu NBS struktūru un līmeņu vadītāji, sabiedrības pārstāvji. Tika minēts daudz skaitļu, izskanēja atšķirīgi, brīžiem pretēji viedokļi par cēloņiem un sekām. Mazāk bija konkrētu priekšlikumu sāpīgo armijas ikdienas problēmu risinājumam. Tāpēc katra konstruktīva ideja bija jo vairāk uzmanības vērta. Dažu militāro struktūru vadītāju vārdos jautās arī tendence aizbildināties, ka problēma nemaz nav tik samilzusi. Taču NBS komandieris, zemessardzes pulkvedis Juris Dalbiņš situāciju dažās NBS apakšvienībās raksturoja kā kritisku. Kopējais disciplīnas pārkāpumu skaits kopš gada sākuma gan samazinājies, toties būtiski pieaudzis alkoholisko dzērienu lietošanas gadījumu skaits. NBS jūtami trūkst virsnieku – tikai 9 procenti no karavīru skaita. Ne visu virsnieku kvalifikācija var apmierināt mūsu neatkarīgās valsts prasības, bruņoto spēku prasības. "Kāds ir daļas komandieris, tāda arī ir viņa karaspēka daļa, "teica Juris Dalbiņš. Viņš ierosināja jau skolu mācību programmās ieviest pastiprinātu ierindas mācību. NBS komandieris arī piebilda: "Es kategoriski nevaru piekrist, un tas arī veicina cilvēku nospiestību, ka nepārtraukti tiek skandināts: Latvijai ar savu mazo potenciālu nav iespējams aizstāvēties. Cilvēki tādējādi tiek virzīti uz domu, ka viņi nekas nav."

1. izlūkdesanta bataljona komandieris, pulkvežleitnants A.Žilinskis izteica domu, ka negatīvo publikāciju kampaņa presē varētu būt politisks pasūtījums. "Prese ierodas tikai tad, kad noticis kāds ārpusreglamenta attiecību gadījums, "teica A.Žilinskis, runājot par trūkumiem pašā armijā, pulkvežleitnants atzīmēja, ka no mūsu leksikas pazuduši jēdzieni "armijas gods un cieņa". Visās NBS vienībās ir nodibināts kapelāna amats, taču trūkst kapelānu. Vietām slikti strādā valsts dienesta iesaukuma pārvaldes. Karavīru morāli satriec arī sliktā materiāli tehniskā apgāde. Dažās daļās karavīri, pēc A.Žilinska vārdiem, ir ietērpti vairs neeksistējošas valsts – VDR – karavīru uniformā. Vasarā kareivjiem jāstaigā zviedru armijas slēpju zābakos. Neraugoties uz šiem trūkumiem, pulkvežleitnants Žilinskis visumā bija pozitīvi noskaņots par karavīru stāju.

"Tādu, kas izvairās no dienesta, ir desmiti, bet simtiem zēnu normāli dienē armijā, "teica pulkvežleitnants Žilinskis, aicinot žurnālistus ievērot objektivitāti.

Jūras Spēku krasta aizsardzības bataljona rotas komandieris virsleitnants J.Šteins runāja par krasta grūto apsardzes dienestu. Daļa karavīru nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, un uz armiju no civilās dzīves līdzi atnes tieksmi uz alkohola lietošanu un huligānismu. Tas jo īpaši bīstami apstākļos, kad karavīri tiek sūtīti diennakts norīkojumos. J.Šteina rotai jāapsargā apmēram 100km gara krasta teritorija. "Nopietnam darbam robežapsardzībā mēs vēl neesam gatavi," teica virsleitnants Šteins. Iekšlietu ministrijas mobilā pulka komandieris pulkvežleitnants J.Rekšņa atgādināja elementāro patiesību, ka jebkurā vīriešu kolektīvā kopā sanāk stiprie un vājie. Pēdējie pelna īpašu komandiera uzmanību, jo bieži kļūst par fiziski stiprāko un bieži vien ciniskāko terora upuriem. Īpaši sarežģīta situācija ir Iekšlietu ministrijas sardzes pulkā, kurš savu dienestu, (ieslodzījuma vietu apsardze) pēc pulka komandiera pulkvežleitnanta M.Koržaņina vārdiem, pilda ekstremālos kaujas apstākļos. Tajā pašā laikā daudzu karavīru veselības stāvoklis neatbilst dienesta prasībām, daudziem ir zems izglītības līmenis. Apmēram 40 procenti pulka karavīru neprot valsts valodu un līdz ar to nesaprot komandieru pavēles, nespēj izlasīt reglamentu. Te jāpiebilst, ka pats pulka komandieris M.Koržaņins saviem karavīriem var būt labs paraugs ar savu labo valsts valodas prasmi.

NBS medicīniskās daļas priekšnieks majors R.Baufāls minēja satraucošus faktus par karavīru veselības stāvokli, kas raksturo arī jaunās paaudzes veselību kopumā. 40,6 procenti no jauniesaucamajiem sirgst ar sirds slimībām, 26,6 procentiem ir psihiskas kaites un tamlīdzīgi. Rūpīgi jāvērtē arī jaunieši, kuri armijā piesakās brīvprātīgi. Pēc majora Baufāla informācijas daudzi to dara, lai izvairītos no kriminālatbildības.

Kriminālo pētījumu centra pārstāvis A.Vilks atgādināja 1924.gadā Lielbritānijas militārā atašeja Latvijā majora Loida atziņas, ka latvieši ir labākie karotāji Baltijas valstīs, kam tradīcijas izveidojušās jau Krievijas militārajos spēkos. Raksturojot kopumā pašreizējo stāvokli Latvijas bruņotajos spēkos, kriminologs A.Vilks teica: "Paldies Dievam, ka šodien Latvijas aizsardzības spēku karavīriem nav jācīnās ar pretinieku." Pēc viņa datiem, trīs no katriem četriem NBS virsniekiem atzīst, ka armijā notiek alkohola lietošana, kā arī gandrīz visas citas PSRS armijā tik plaši savā laikā sazēlušas nebūšanas. Ja šajā satraucošajā ainā ir kāds pozitīvs aspekts, tad tas ir fakts, ka Latvijas armijā maz izplatīta seksuālā varmācība. Pēc kriminologa A.Vilka datiem katrs otrais NBS karavīrs kļūst par varmācības upuri. 71 procents no aptaujātajiem dienestam neatbilst morāli, savukārt divi no katriem trim karavīriem dienestam nav gatavi fiziski.

Kriminoloģiskā centra kriminologs Artūrs Šulcs savukārt raksturoja milzīgos materiālos zaudējumus, ko valstij sagādā armijas zemais kvalitatīvais sastāvs. Tā pērn Dzelzceļa slimnīcā, kur ārstē NBS karavīrus, pabijis 2031 karavīrs, bet šī gada pirmajos trīs mēnešos jau vesels bataljons. Taču viena cilvēka diena slimnīcā valstij izmaksā Ls 7,40. Var tikai pievienoties A.Šulca vārdiem, ka būtu jāpanāk, lai mātes dod svētību saviem dēliem dienēt armijā. Tas būtu rezultāts plašam procesam – gan armijas sakārtošanai un elementāras drošības radīšanai bruņotajos spēkos, gan patriotisma jūtu reanimēšanai mūsu sabiedrībā.

Smiltenes skolotājs Ēvalds Apinis satraukti runāja par ārkārtīgi plaši sazēlušo pļēgurošanu Latvijā, kas, pēc viņa domām, ir pamatā visām nelaimēm arī armijā. Ē.Apinis visai kritiski izteicās par sanāksmē dzirdēto – pārāk daudz teikts sekundāru lietu, pārāk maz bijis konkrētu priekšlikumu. "Par latvieti nepiedzimst, par latvieti jāizaudzina," teica skolotājs Apinis.

Sanāksmē runāja valsts galvenais narkologs J.Strazdiņš, Saeimas deputāte A.Stankēviča, zemessardzes pulkvedis J.Eihmanis un citi.

Jānis Ūdris,

"LV" nozares redaktors