Ministru kabineta noteikumi Nr. 804

Rīgā 2023. gada 19. decembrī (prot. Nr. 62 86. §)

Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" pirmās projekta iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" (turpmāk – pasākums) pirmo projekta iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – pirmā kārta);

1.2. pasākuma pirmās kārtas mērķi;

1.3. pasākuma pirmajai kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda Plus projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma pirmās kārtas mērķis ir attīstīt sistemātisku profesionālās izglītības satura pilnveides koordinēšanas mehānismu un nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu un nozaru sadarbību profesionālās izglītības satura īstenošanā, identificējot darba tirgū aktuālās prasmes un ieviešot prasmes izglītības saturā ilgtspējas, digitālās un zaļās ekonomikas nodrošināšanai, un nodrošināt profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību  sadarbības un īstenošanas modeļa izstrādi.

3. Pasākuma pirmās kārtas mērķa grupa ir valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīgas par izglītības satura izstrādi un tā īstenošanas pārraudzību, profesionālās izglītības iestādes, kas īsteno modulārās profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā vai ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai modulārās arodizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai modulārās profesionālās pamatizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai modulārās profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešā, ceturtā un  piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (turpmāk – profesionālās izglītības iestāde), un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie. 

4. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. iznākuma rādītājs –  nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 1;

4.2. rezultāta rādītājs – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 1.

5. Nacionālais rādītājs, kas sasniedzams līdz 2029. gada 31. maijam – profesionālās izglītības iestādes, kas saņēmušas metodisko atbalstu, – vismaz 19. 

6. Pasākuma pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 10 399 589 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 8 839 650 euro – un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 559 939 euro.

7. Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma intensitāte nav lielāka par 85 procentiem no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas.

8. Pasākuma pirmo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros piemērojamais atbalsta veids ir grants. 

9. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija.

II. Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem

10. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir valsts pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par izglītības satura izstrādi un tā īstenošanas pārraudzību – Valsts izglītības satura centrs –, kas pēc tam, kad ir apstiprināts projekta iesniegums, ir finansējuma saņēmējs.

11. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno kopīgi ar šādiem sadarbības partneriem:

11.1. Latvijas Darba devēju konfederāciju šo noteikumu 18.1., 18.3. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

11.2. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību šo noteikumu 18.1., 18.3. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

11.3. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi šo noteikumu 18.1., 18.3. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

11.4. Izglītības kvalitātes valsts dienestu šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.4. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

11.5. profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno metodisko darbu reģiona vai nozares ietvaros, šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā.

12. Projekta sadarbības partneru pienākumi šo noteikumu 18. punktā noteikto atbalstāmo darbību nodrošināšanai:

12.1. šo noteikumu 11.1. un 11.3. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem projektā ir šādi pienākumi:

12.1.1. izstrādāt kritērijus un izvēlēties vismaz trīs Latvijas ekonomikai būtiskās nozares darba tirgū aktuālo prasmju noteikšanai un ieviešanai izglītības saturā ilgtspējas, digitālas un zaļās ekonomikas nodrošināšanai;

12.1.2. identificēt aktuālās prasmes sadarbībā ar atbilstošo nozaru ekspertu padomi un Latvijas ekonomikai būtisko nozaru uzņēmumiem, ieviest jaunas prasmes  nozaru kvalifikāciju struktūrās, nodrošinot izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšanu, profesionālo kvalifikāciju prasībās un kvalifikāciju daļās  Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un  piektajā līmenī; 

12.1.3. veikt profesionālās izglītības satura – modulāro profesionālās izglītības programmu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu – ekspertīzi pēc aktuālo prasmju ieviešanas izglītības procesā, nodrošināt profesionālās izglītības mācību līdzekļu kartējuma rezultāta izvērtējumu, piedalīties izstrādājamo un iegādājamo mācību līdzekļu saraksta izveidē;

12.1.4. organizēt uzņēmumu kopas un klasterus darba vidē balstītu mācību un prakses īstenošanai, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmju atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā, kā arī atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu, par prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanā;

12.2. šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētajam sadarbības partnerim projektā ir šādi pienākumi:

12.2.1. sadarbībā ar atbilstošās nozares darba ņēmējiem piedalīties kritēriju izstrādē vismaz triju Latvijas ekonomikai būtisko nozaru atlasē un darba tirgū aktuālo prasmju noteikšanā, kā arī to ieviešanā izglītības saturā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu digitālu zaļo ekonomiku;

12.2.2. sadarbībā ar nozaru ekspertu padomi, Latvijas ekonomikai būtisko nozaru uzņēmumu pārstāvjiem un atbilstošās nozares darba ņēmējiem piedalīties jaunu prasmju ieviešanā nozaru kvalifikāciju struktūrās, kā arī nodrošināt izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšanu profesionālo kvalifikāciju prasībās un kvalifikāciju daļu noteikšanā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī; 

12.2.3. veikt profesionālās izglītības satura – modulāro profesionālās izglītības programmu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu – ekspertīzi pēc aktuālo prasmju ieviešanas izglītības procesā;

12.2.4. sadarbībā ar atbilstošās nozares darba ņēmējiem piedalīties uzņēmumu kopu  un klasteru darba vidē balstītu mācību un prakses īstenošanas veidošanā, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu, par prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanai;

12.3. šo noteikumu 11.4. apakšpunktā minētajam sadarbības partnerim projektā ir šādi pienākumi:

12.3.1. izstrādāt profesionālās izglītības iestāžu metodiskā darba vērtēšanas kritērijus darba tirgū aktuālo prasmju ieviešanai izglītības saturā, lai nodrošinātu sistēmiskus atbalsta risinājumus izglītības kvalitātei un satura elastībai, tai skaitā jaunu profesionālās izglītības programmu licencēšanai un licencēto profesionālās izglītības programmu pilnveidei, kā arī metodiskās pieejas izstrādi iekļaujošas izglītības un iepriekšējā izglītībā neapgūtā izglītības satura apguvei;

12.3.2. izstrādāt ieteikumus profesionālās izglītības iestādēm par iepriekšējā izglītībā apgūtā profesionālās izglītības satura atzīšanu izglītības turpināšanai vēlākos posmos  un nodrošināt metodiskās pieejas izstrādi iepriekšējā izglītībā neapgūtā izglītības satura apguvei, tai skaitā jaunu modulāro profesionālās izglītības programmu licencēšanai un licencēto modulāro profesionālās izglītības programmu pilnveidei; 

12.3.3. izstrādāt un aprobēt darba vidē balstītu mācību kvalitātes uzraudzības principus, kā arī uzraudzīt profesionālās izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu vai to daļu apguvi darba vidē balstītās mācībās pie darba devēja, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu; 

12.4. šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem projektā ir šādi pienākumi:

12.4.1. izstrādāt kompetencēs balstītu profesionālās izglītības saturu, arī īstenošanai profesionālajā tālākizglītībā, un iekļaut to nozares jaunās prasmes modulāro profesionālās izglītības programmu paraugos un profesionālās kvalifikācijas eksāmena saturā, tai skaitā moduļu un/vai kvalifikācijas daļu pārbaudījumu programmu paraugos Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī, kā arī nodrošināt satura aprobāciju;

12.4.2. piedalīties profesionālās izglītības mācību līdzekļu kartēšanā un izstrādāt digitālus interaktīvos metodiskos līdzekļus moduļu un/vai kvalifikācijas daļu apguvei, tai skaitā darba vidē balstītu mācību īstenošanai;

12.4.3. aprobēt profesionālās izglītības iestādē metodiskā darba vadības principus un kritērijus un attīstīt metodiskā darba sistēmu visos satura izstrādes, ieviešanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos, nodrošinot vienotu metodoloģisko pieeju, tai skaitā darba vidē balstītajās mācībās; 

12.4.4. piedalīties profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību  sadarbības un īstenošanas modeļa pilnveidē, nodrošinot stabilas un ekonomiski efektīvas sadarbības sistēmas izveidi starp profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem, par prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanā, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu.

13. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno sadarbības partnera apliecinājumu par gatavību piedalīties projekta īstenošanā.

14. Finansējuma saņēmējs pirms sadarbības līguma noslēgšanas ar sadarbības partneri sadarbības līguma projektu saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju.

15. Lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu un projektam piešķirto līdzekļu lietderīgu un efektīvu izlietošanu, projekta iesniedzējs iekļauj projekta iesniegumā informāciju par projekta iekšējo vadības un kontroles sistēmu, tai skaitā paredzot to funkciju nodalīšanu no iestādes pamatfunkciju izpildes, kuras finansējuma saņēmējs pilda projekta īstenošanā, un sadarbības regulējumu ar šo noteikumu 11. punktā minētajiem sadarbības partneriem, kā arī aprakstot, kādas darbības un uzraudzības instrumenti ir plānoti vai ieviesti projekta iesniedzēja iestādē šādos procesos:

15.1. finanšu līdzekļu plūsmas plānošana un kontrole, to uzskaites nodalīšana katra sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un finanšu pārskatu ticamības nodrošināšana;

15.2. iepirkumu organizēšana un sadarbības partneru līdzdalība iepirkumu organizēšanā (ja attiecināms);

15.3. maksājumu pieprasījumu un projekta grozījumu sagatavošana un iesniegšana, tai skaitā datu pilnīguma un atbilstības pārbaude;

15.4. informācijas, dokumentu un pārskatu aprite;

15.5. projekta saturiskās vadības un uzraudzības procesu pārskatāmība.

16. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām  prasībām un uzaicinājumā noteiktajā termiņā iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi.

17. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, un sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādus nosacījumus:

17.1. sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un sasniedzamie rādītāji;

17.2. maksājumu veikšanas kārtība šo noteikumu 18. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un tiešo un netiešo attiecināmo izmaksu segšanai;

17.3. kārtība, kādā no sadarbības partnera atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus;

17.4. dokumentu, pārskatu un citas informācijas aprites un glabāšanas kārtība un termiņi.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas 

18. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

18.1. darba tirgū aktuālo prasmju noteikšana un to ieviešana izglītības saturā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu digitālu zaļo ekonomiku un nozaru transformāciju vismaz trijās Latvijas ekonomikai būtiskās nozarēs, kā arī mazinātu izglītības piedāvājuma fragmentāciju:

18.1.1. nozaru ekspertu padomju, Valsts izglītības satura centra un profesionālās izglītības iestāžu savstarpējā sadarbības koordinācijas mehānisma attīstība un īstenošana, tostarp izstrādājot un aprobējot vienotu metodoloģisku pieeju visos satura nodrošināšanas, ieviešanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos, tai skaitā nozaru kvalifikāciju struktūru pilnveide jaunu prasmju ieviešanai, profesionālo kvalifikāciju prasību pilnveide, kvalifikāciju daļu noteikšana Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī;

18.1.2. profesionālās izglītības iestāžu  metodiskā darba vadības principu un sistēmas attīstība un īstenošana visos satura nodrošināšanas, ieviešanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos, tai skaitā iekļaujot kompetencēs balstīta satura un profesionālās kvalifikācijas eksāmena satura izstrādi Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī, arī īstenošanai profesionālajā tālākizglītībā, un nodrošinot nozares ekspertīzi izstrādātajam saturam, kā arī moduļu un/vai kvalifikācijas daļu pārbaudījumu programmu paraugu izstrādi, veicot moduļu un/vai kvalifikācijas daļas pārbaudījumu satura aprobāciju;

18.2. sistēmisku atbalsta risinājumu nodrošināšana izglītības kvalitātei un satura elastībai, tai skaitā iepriekšējā izglītībā neapgūtā izglītības satura apguvi nodrošinošas pieejas izveide un jaunu modulāro profesionālās izglītības programmu izstrāde licencēšanai un licencēto modulāro profesionālās izglītības programmu pilnveidei Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī;

18.3. profesionālās izglītības mācību līdzekļu kartējuma izveide un digitālu interaktīvu mācību līdzekļu izstrāde un iegāde, kā arī pārbaudījumu programmu paraugu izstrāde un to satura aprobācija moduļu un/vai kvalifikācijas daļu apguves nodrošināšanai, tai skaitā darba vidē balstītu mācību īstenošanai; 

18.4. digitālās platformas "Profesionālo kvalifikāciju sistēma"  izveide un uzturēšana, kas nodrošina izstrādātā profesionālās izglītības satura un profesionālo kvalifikāciju sistēmu kopuma vienotu pārvaldību, funkcionālu un elastīgu satura izstrādi un pilnveidi, izglītības piedāvājuma fragmentācijas novēršanu, sagādājot digitālā pakalpojuma komplektu satura izstrādātājiem, profesionālās izglītības īstenotājiem, nozaru ekspertu padomēm, profesionālās izglītības uzsācējiem un citiem interesentiem, lai veiktu:

18.4.1. digitālās platformas "Profesionālo kvalifikāciju sistēma"  tehnisko izstrādi, aprobāciju, pilnveidi un uzturēšanu;

18.4.2. digitālās platformas "Profesionālo kvalifikāciju sistēma" satura komponenšu identificēšanu, izstrādi, pilnveidi un nepieciešamā satura pārnesi (ievietošanu digitālajā platformā "Profesionālo kvalifikāciju sistēma");

18.5. profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību  sadarbības un īstenošanas modeļa pilnveidošana, izveidojot stabilu  un ekonomiski efektīvu sadarbības sistēmu starp profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem un par prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanā, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu;

18.6. informatīvu, komunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumu organizēšana projekta sadarbības partneriem un projekta mērķa grupai;

18.7. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

18.8. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

19. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:

19.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;

19.2. netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai;

19.3. neparedzētie izdevumi.

20. Šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

20.1. tiešās attiecināmās personāla izmaksas:

20.1.1. finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 18.6., 18.7. un 18.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, kas līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

20.1.2. finansējuma saņēmēja un šo noteikumu 11. punktā noteikto sadarbības partneru projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4., 18.5., 18.6. un 18.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, kas līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

20.2. pārējās projekta īstenošanas izmaksas:

20.2.1. izmaksas šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajām vienkāršoto izmaksu metodikām, kas saskaņotas ar vadošo iestādi;

20.2.2. jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja finansējuma saņēmēja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāls ir nodarbināts saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu; 

20.2.3. darba braucienu un komandējumu izmaksas: 

20.2.3.1. ārvalstu komandējumu izmaksas šo noteikumu 18.1.  un 18.2. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai attiecināmas projekta vadītājam un finansējuma saņēmēja īstenošanas personālam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, un vadošās iestādes izstrādātajām vadlīnijām "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā";  

20.2.3.2. darba braucienu un iekšzemes komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam attiecināmas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajām metodikām "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam  īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai";

20.2.4. transporta izmaksas (maksa par degvielu, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4., 18.5., 18.6. un 18.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam  īstenošanai";

20.2.5. transportlīdzekļu noma finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4., 18.5., 18.6. un 18.7. apakšpunktā  minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

20.2.6. obligāto veselības pārbaužu izmaksas un speciālo medicīnisko optisko redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, ja tās nav iekļautas šo noteikumu 20.2.7. apakšpunktā minētajās izmaksās, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 18.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, kā arī attiecīgās iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem;

20.2.7. veselības apdrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 18.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, kā arī attiecīgās iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai periodā, kad projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā;

20.2.8. izmaksas mācību pasākumu, semināru, darba grupu un konferenču organizēšanai un īstenošanai, tai skaitā ekspertu, lektoru un moderatoru atlīdzības izmaksas, mācību maksa, telpu nomas maksa (ja projekta atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešams nomāt telpas ārpus finansējuma saņēmēja telpām vai projekta īstenošanas sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses) un datortehnikas nomas izmaksas šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4., 18.5. un 18.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

20.2.9. tulkošanas izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar digitālu, interaktīvu mācību līdzekļu iegādi šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

20.2.10. informatīvo un metodisko materiālu izstrādes un publiskošanas izmaksas šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

20.2.11. informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumu organizēšanas izmaksas šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

20.2.12. uzņēmuma līguma (kas noslēgts gan ar fiziskām, gan juridiskām personām) un piegādes līguma izmaksas šo noteikumu 18. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, tai skaitā  digitālās platformas "Profesionālo kvalifikāciju sistēma" izstrādes, aprobācijas, pilnveides un uzturēšanas izmaksas;

20.2.13. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas šo noteikumu 18.8. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai saskaņā ar šo noteikumu 41. punktā minētajiem normatīvajiem aktiem;

20.2.14. pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulka, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšana semināru un informatīvo pasākumu dalībniekiem, izmaksas, kas saistītas ar darba vietas pielāgošanu personai ar invaliditāti.

21. Finansējuma saņēmējs šo noteikumu 11. punktā minētajiem sadarbības partneriem plāno šo noteikumu 20.1.2., 20.2.2., 20.2.3.2., 20.2.4., 20.2.6., 20.2.7. un 20.2.8. apakšpunktā noteiktās tiešās attiecināmās izmaksas atbilstoši šo noteikumu 20.2.1. apakšpunktā minētajām atbildīgās iestādes apstiprinātajām vienkāršoto izmaksu metodikām, kas saskaņotas ar vadošo iestādi.

22. Ja projekta īstenošanas laikā vadošā iestāde vai atbildīgā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no šo noteikumu 20. punktā minētajām izmaksām, tām piemēro vadošās iestādes vai atbildīgās iestādes izstrādāto metodiku.

23. Šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām, kas veiktas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu amatā.

24. Ja šo noteikumu 20.2.12. apakšpunktā minētais pakalpojuma sniedzējs ir fiziska persona un tā nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona, attiecināmas ir arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

25. Šo noteikumu 19.3. apakšpunktā minētos neparedzētos izdevumus (izdevumi papildu darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu izpildes nodrošināšanai) projektā plāno kā vienu izdevumu pozīciju, un tie nepārsniedz divus procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi kārtībā, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

26. Pievienotās vērtības nodoklis uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktu, ja tas nav atgūstams atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

27. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām.

28. Sadarbības partneriem izmaksas ir attiecināmas pēc šo noteikumu 17. punktā minēto sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

29. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par sadarbības partneru pienākumu izpildi projekta īstenošanā un sadarbības partneru īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem.

IV. Pasākuma pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi

30. Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. maijam.

31. Šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ieviešanai:

31.1. izvēlas vismaz trīs Latvijas ekonomikai būtiskās nozares, kurās tiks noteiktas darba tirgū aktuālās prasmes un ieviestas izglītības saturā, un par prioritāti nosaka šādus kritērijus – nozares cilvēkresursus būtiski skar digitālā vai zaļā transformācija, nozarē ir stabils un ilgtspējīgs profesionālās izglītības piedāvājums, kas palielina STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) profesionālo kvalifikāciju absolventu īpatsvaru, tiek mazināta profesionālās izglītības piedāvājuma fragmentācija, lai salāgotu darbaspēka pieprasījumu un profesionālās izglītības piedāvājumu;

31.2. attīsta un īsteno savstarpējās sadarbības koordinācijas mehānismu un nodrošina vienotu metodoloģisko pieeju, par galveno snieguma rādītāju nosakot spēju sešu mēnešu laikā iestrādāt jaunās aktuālās prasmes nozaru kvalifikāciju struktūrās un profesionālās kvalifikācijas prasībās, tai skaitā kvalifikāciju daļās;

31.3. veido un īsteno profesionālās izglītības iestāžu metodiskā darba vadības principus un sistēmu, par galveno snieguma rādītāju nosakot spēju sešu mēnešu laikā nodrošināt nozaru noteikto, profesionālās kvalifikācijas prasībās nostiprināto, aktuālo prasmju ieviešanu atbilstošajās profesionālās izglītības satura komponentēs.

32. Šo noteikumu 18.4. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības ieviešanai paredz šādas prasības:

32.1. izstrādāt  digitālās platformas "Profesionālo kvalifikāciju sistēma" tehnisko sistēmas risinājumu gada un sešu mēnešu laikā pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas un pārnest nepieciešamo profesionālās izglītības saturu divu gadu un sešu mēnešu laikā pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas;

32.2. aprobēt  digitālo platformu "Profesionālo kvalifikāciju sistēma", ievietojot tajā vismaz trīs Latvijas ekonomikai būtiskajās nozarēs noteiktās aktuālās prasmes visās profesionālās izglītības satura komponentēs;

32.3. uzraudzīt  digitālās platformas "Profesionālo kvalifikāciju sistēma" ārējo lietošanu.

33. Finansējuma saņēmējs sadarbībā ar šo noteikumu 11.1., 11.2., 11.3. un 11.4. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem pēc konsultēšanās ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā un līdz 2024. gada 30. septembrim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību  sadarbības un īstenošanas modeli. Minētajā modelī paredz vismaz šādas prasības:

33.1. definēt profesionālās izglītības iestādes, izglītojamā un uzņēmuma savstarpējās sadarbības modeli un pienākumus darba vidē balstītu mācību ieviešanai, par prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību, palielinot STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) profesionālo kvalifikāciju absolventu īpatsvaru, kā arī nodrošinot stabilas un ekonomiski efektīvas sadarbības sistēmas izveidi, tai skaitā izveidojot finansējuma sadales modeli;

33.2. noteikt darba vidē balstītu mācību izmaksu struktūru un finansēšanas modeli profesionālās izglītības iestādēm, izstrādājot vienas vienības standarta likmes metodiku;

33.3. izstrādāt priekšlikumus darba vidē balstītu mācību īstenošanas  datu uzkrāšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā;

33.4. noteikt darba vidē balstītu mācību uzraudzības procesu un metodiskā atbalsta nodrošināšanas modeli;

33.5. pielikumā pievienot trīspusējas sadarbības līguma projektu par darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu.

34. Finansējuma saņēmējs pasākuma pirmās kārtas ietvaros īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

35. Projekta īstenošanas uzraudzību veic Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (turpmāk – padome). Padomes sēdes projekta uzraudzības jautājumos tiek sasauktas atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā divas reizes gadā:

35.1. padome projekta īstenošanas uzraudzībā veic šādus uzdevumus:

35.1.1. izskata finansējuma saņēmēja iesniegtos pārskatus par projekta īstenošanas gaitu, tai skaitā sasniegto rezultātu progresu, saturisko kvalitāti un ilgtspēju, kā arī atbilstību projekta mērķim un sniedz ieteikumus finansējuma saņēmējam;

35.1.2. analizē projekta īstenošanas problēmas, apdraudējumus un riskus un sniedz finansējuma saņēmējam priekšlikumus projekta īstenošanas pilnveidei, lai sekmētu projekta efektīvu un kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu atbilstoši projekta mērķim;

35.2. veicot projekta īstenošanas uzraudzību, padomei ir tiesības:

35.2.1. uzaicināt piedalīties padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī šo noteikumu 11. punktā minēto projekta sadarbības partneru pārstāvjus;

35.2.2. projekta īstenošanas uzraudzības aktuālajos jautājumos sadarboties ar ekspertiem, ministrijām, to padotībā esošajām iestādēm un citām valsts institūcijām;

35.2.3. lūgt projekta īstenošanas uzraudzībai aktuālo informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm;

35.2.4. sniegt priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai un finansējuma saņēmējam projekta īstenošanas pilnveidei;

35.3. padomes sēdēs, kad tiek izskatīti ar projekta īstenošanas uzraudzību saistītie jautājumi, eksperta statusā uzaicina piedalīties atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes pārstāvjus.

36. Publiskos iepirkumus finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā, sociāli atbildīgā veidā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot nediskriminācijas principus. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums).

37. Projekta īstenošanas gaitā radušos izmaksu sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.

38. Lai veicinātu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ieviešanu, projektā  plāno darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.

39. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par:

39.1. šo noteikumu 5. punktā minētā nacionālā rādītāja izpildi;

39.2. metodiskā darba ietvaros izstrādāto materiālu skaitu pa nozarēm platformā skolo.lv kopā ar šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajiem sadarbības  partneriem; 

39.3. šādu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju, ja attiecināms, – mediju kampaņu, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu skaits, kuros sabiedrības informēšanai tika nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ieraksti).

40. Finansējuma saņēmējs un šo noteikumu 11. punktā minētie sadarbības partneri pārliecinās par interešu konflikta (ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pantu), krāpšanas un korupcijas risku neesību, tai skaitā īstenojot projektu, kā arī paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesību. 

41. Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

42. Finansējuma saņēmējs informāciju par projekta īstenošanas gaitu savā tīmekļvietnē aktualizē, tiklīdz tā ir pieejama, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

43. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidente E. Siliņa

Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša