Ministru kabineta noteikumi Nr. 805

Rīgā 2023. gada 19. decembrī (prot. Nr. 62 52. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"

Izdoti saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma
5. panta otro un trešo daļu, 6. panta otrās daļas
7. un 14. punktu un ceturto daļu, 7. pantu,
8. panta otro daļu un 10. panta trešo daļu,
Ārstniecības likuma
3. panta otro daļu un 9. panta piekto daļu,
Invaliditātes likuma
11. panta 2. punktu
un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas
seku likvidēšanas dalībnieku
un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas
rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma
14. pantu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 176., 251. nr.; 2019, 63., 96., 254. nr.; 2020, 110B., 134A., 248. nr.; 2021, 83., 105., 123A., 189., 195A., 214., 252A. nr.; 2022, 24., 106., 137., 224. nr.; 2023, 13., 26., 65., 71., 90., 175. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma 5. panta otro un trešo daļu, 6. panta otrās daļas 7. un 14. punktu un ceturto daļu, 7. pantu, 8. panta otro daļu un 10. panta trešo daļu, Ārstniecības likuma 3. panta otro daļu un 9. panta piekto daļu, Invaliditātes likuma 11. panta 2. punktu un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14. pantu";

1.2. papildināt ar 1.10. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.10. paliatīvās aprūpes organizēšanas, finansēšanas un saņemšanas kārtību.";

1.3. izteikt 2.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.5. cilmes šūnu bankas un dzimumšūnu bankas uzturēšanu, izņemot šo noteikumu 4.3.3.¹ apakšpunktā minēto gadījumu;";

1.4. izteikt 3.11.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.11.¹ mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā (turpmāk - paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums), ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs;";

1.5. papildināt ar 4.1.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.1.6. zobārstniecības pakalpojumus pacientiem, kuri saņem ilgstošu psihiatrisko ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē, tai skaitā saskaņā ar tiesas lēmumu;";

1.6. papildināt ar 4.3.3.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.3.3.¹ dzimumšūnu paņemšanu, sasaldēšanu un uzglabāšanu (ne ilgāk par 10 gadiem no sasaldēšanas brīža) pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām, ja dzimumšūnas paņemtas un sasaldētas pirms ķīmijterapijas uzsākšanas un par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs;";

1.7. papildināt ar 4.11.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.11.6. briļļu lēcas un briļļu ietvarus pacientiem, kuri saņem ilgstošu psihiatrisko ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē, tai skaitā saskaņā ar tiesas lēmumu;";

1.8. izteikt 5.³ punktu šādā redakcijā:

"5.³ Šo noteikumu 3.11.¹ apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošina ārstniecības iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar dienestu par mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā (turpmāk - paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējs). Pakalpojumu sniegšanai dienests izsludina pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru un līgumu slēdz ar ārstniecības iestādēm, kuras pieteikušās attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasē un atbilst tajā izvirzītajiem kritērijiem.";

1.9. papildināt ar 16.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"16.4. paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējs.";

1.10. izteikt 17.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"17.3. mājās atbilstoši šo noteikumu 3.11.¹ un 4.2. apakšpunktam, kā arī šo noteikumu 3.4. un 3.4.¹ apakšnodaļai.";

1.11. papildināt ar 3.4.¹ apakšnodaļu šādā redakcijā:

"3.4.¹ Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums

55.¹ Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējs nodrošina pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību, kā arī:

55.¹1. nodrošina iespēju pieteikt paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā visu diennakti, tai skaitā brīvdienās un svētku dienās;

55.¹2. veic personas novērtēšanu un individuāla paliatīvās aprūpes plāna sagatavošanu un tā izpildi;

55.¹3. informē personas ģimenes ārstu (ja persona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta, – pamatteritorijas ģimenes ārstu atbilstoši personas faktiskajai dzīvesvietai) par attiecīgā pakalpojuma uzsākšanu ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā no pakalpojuma uzsākšanas brīža.

55.² Paliatīvās aprūpes mobilās komandas sniegtus veselības aprūpes pakalpojumus pacienta dzīvesvietā nodrošina ārstniecības personas atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajai kārtībai.

55.³ Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējs pēc tam, kad beidzis sniegt paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumus, atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienotās veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu sagatavo pārskatu par ambulatorā pacienta izmeklēšanu/ārstēšanu un ievieto to veselības informācijas sistēmā.";

1.12. papildināt ar 61.3.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"61.3.4. ja grūtniecei vai sievietei pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām sakarā ar pēkšņu slimību vai hroniskas slimības paasināšanos, kas var apdraudēt personas veselību vai grūtniecības norisi, ir nepieciešama speciālista konsultācija vai izmeklējums, – no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai;";

1.13. izteikt 153. punktu šādā redakcijā:

"153. Šo noteikumu 152. punktā minēto darba samaksu (D), kā arī citus maksājumus par veselības aprūpes pakalpojumu aprēķina, ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa mēnesī ir noteikta šādā apmērā:

153.1. ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 304,00 euro;

153.2. ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 388,00 euro;

153.3. ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 925,00 euro.";

1.14. papildināt ar 182.¹ punktu šādā redakcijā:

"182.¹ Ārstniecības iestādēm, kas sniedz paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu, par darbu samaksā atbilstoši manipulāciju sarakstā norādītajiem manipulāciju tarifiem un manipulāciju apmaksas nosacījumiem.";

1.15. izteikt 239. punktu šādā redakcijā:

"239. Dienests šo noteikumu 14. pielikuma 3.1.1. apakšpunktā minēto kvalitātes rādītāju izpildes vērtēšanu piemēro ar 2026. gada 1. janvāri.";

1.16. izteikt 273. punktu šādā redakcijā:

"273. Līdz 2024. gada 31. decembrim dienests stacionārajām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai samaksu līgumā ar dienestu noteiktajā kārtībā veic atbilstoši faktiskajām izmaksām par:

273.1. pacientu medicīnisko transportēšanu no ārstniecības iestādes Ukrainā uz stacionāro ārstniecības iestādi Latvijā;

273.2. pacientu nogādāšanu no stacionārās ārstniecības iestādes uz citu stacionāro ārstniecības iestādi.";

1.17. izteikt 274. punktu šādā redakcijā:

"274. Līdz 2024. gada 31. decembrim dienests līgumā ar ārstniecības iestādi noteiktajā kārtībā veic samaksu par laboratorisko izmeklējumu veikšanu Covid-19 infekcijas noteikšanai atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajam Covid-19 testēšanas algoritmam.";

1.18. izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.19. izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums);

1.20. izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums);

1.21. izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums);

1.22. izteikt 10. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums);

1.23. izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums).

2. Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Ministru prezidente E. Siliņa

Veselības ministrs H. Abu Meri

Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 19. decembra
noteikumiem Nr. 805

"4. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555

Aprūpes epizodes un to tarifi

1. Lai organizētu ambulatorās veselības aprūpes speciālistu darba uzskaiti un samaksu, aprūpes epizodes klasificē šādi:

1.1. 1. veids – aprūpes epizode sakarā ar akūtu saslimšanu vai traumu;

1.2. 2. veids – aprūpes epizode sakarā ar pirmoreiz mūžā diagnosticētu hronisku saslimšanu;

1.3. 3. veids – aprūpes epizode sakarā ar iepriekš diagnosticētas slimības paasinājumu;

1.4. 4. veids – aprūpes epizode sakarā ar profilaktisku apskati, patronāžu vai vakcināciju;

1.5. 5. veids – aprūpes epizode sakarā ar hroniskas slimības vai veselības stāvokļa dinamisku novērošanu;

1.6. 6. veids – aprūpes epizode sakarā ar 1., 2., 3., 4. un 5. veida aprūpes epizodē neklasificētiem iemesliem;

1.7. 7. veids – aprūpes epizode sakarā ar palīgkabinetos sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

2. 1., 2., 3., 5. un 6. veida aprūpes epizodi izmanto šā pielikuma 5. punktā minētie ambulatorās aprūpes speciālisti.

3. Katra ārstniecības persona par veikto darbu aprūpes epizodes ietvaros aizpilda uzskaites dokumentu – ambulatorā pacienta talonu.

4. Lai saņemtu samaksu par personai sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja aprūpes epizode ilgst vairāk nekā 30 kalendāra dienas, ārstniecības iestāde to noslēdz pēc 30 kalendāra dienām, skaitot no aprūpes epizodes sākšanās dienas, un ar nākamo personas apmeklējumu uzsāk jaunu aprūpes epizodi.

5. Speciālisti un attiecināmie aprūpes epizožu tarifi:

6. 7. veida aprūpes epizodi izmanto šādi speciālisti:

6.1. primārajā veselības aprūpē:

6.2. sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:

Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 19. decembra
noteikumiem Nr. 805

"5. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555

Dienas stacionārā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi

Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā

3. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 19. decembra
noteikumiem Nr. 805

"6. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555

Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi

1. Dienests slēdz līgumus par stacionāro veselības aprūpi ar stacionārajām ārstniecības iestādēm atbilstoši to līmenim un noteiktajiem pakalpojumu profiliem:

2. Ārstniecības iestādes atbilstoši līmenim un līgumā noteiktajiem apmaksas nosacījumiem sniedz šādus veselības aprūpes pakalpojumus:

4. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 19. decembra
noteikumiem Nr. 805

"7. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555

Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem rēķiniem apmaksājamie veselības aprūpes pakalpojumi

1. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" dienests apmaksā:

1.1. lielo locītavu endoprotēzes, endoprotēžu daļas un implantus pacientiem, kuri ir ārstējušies pakalpojumu programmā "Revīzijas endoprotēžu implantēšana, endoprotezēšana osteomielīta un onkoloģijas pacientiem";

1.2. muguras smadzeņu stimulācijas komplektus un to daļas;

1.3. intratekālās zāļu ievades mehānismu un tā daļas, kā arī intratekālai ievadei nepieciešamās zāles un to ievadei paredzētu vienreizēju uzpildes komplektu.

2. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā:

2.1. dziļās smadzeņu stimulācijas komplektus, to daļas, kas paredzētas jau implantētu elektroneirostimulatoru nomaiņai;

2.2. divbalonu katetra lietošanu orgāna perfūzijai, kas izmantots transplantācijā;

2.3. orgānu pulsējošās perfūzijas un konservācijas mašīnas vienreizējas lietošanas komplektu orgāna pieslēgšanai;

2.4. individuāli veidotas stentprotēzes endovazālas torakoabdominālas aneirismas gadījumos.

3. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā:

3.1. medikamentus cilvēka imūndeficīta vīrusa oportūnisko infekciju terapijai un šādas profilakses nodrošināšanai:

3.1.1. cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas vertikālās profilakses nodrošināšanai cilvēka imūndeficīta vīrusa pozitīvām sievietēm;

3.1.2. pēcekspozīcijas specifiskās profilakses (PEP) nodrošināšanai ārstniecības personām;

3.1.3. cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas diagnostikai nepieciešamos reaģentus;

3.2. (svītrots);

3.3. šādus tuberkulozes un alogēno un autologo cilmes šūnu transplantācijas slimnieku ārstēšanā lietojamos medikamentus:

3.4. lielo locītavu endoprotēzes, endoprotēžu daļas un implantus pacientiem, kuri ir ārstējušies pakalpojumu programmā "Revīzijas endoprotēžu implantēšana, endoprotezēšana osteomielīta un onkoloģijas pacientiem".

4. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā:

4.1. monoklonālās antivielas Palivizumabum 50 mg vai 100 mg lietošanu bērnam (vecumā līdz diviem gadiem), kurš ievietots stacionārā un kuram tiek veikta augsta riska bērnu profilakse pret sezonālo saslimšanu ar respiratori sincitiālo vīrusu atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un Latvijas Neonatologu biedrības saskaņotiem ieteikumiem;

4.2. slāpekļa monoksīda (iNO) lietošanu plaušu hipertensijas terapijā bērniem, ievērojot, ka pakalpojumu apmaksā par stundām, bet ne vairāk kā 96 stundas vienā terapijas reizē;

4.3. jaunu elpošanas ierīču iegādi bērniem, kuriem tiek sniegta veselības aprūpe mājās, esošu iekārtu nomaiņu un šo iekārtu apkopi;

4.4. šādus medikamentus, ko lieto bērnu ar onkoloģiskām un onkohematoloģiskām saslimšanām ārstēšanai pēc ķīmijterapijas invazīvo mikožu gadījumos un bērnu ar cistisko fibrozi ambulatorai ārstēšanai:

4.5. ārstniecības līdzekļu un kopšanas līdzekļu iegādi bērniem ar epidermolysis bullosa, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Reto slimību kabineta uzskaitē;

4.6. vienreiz lietojamo insulīna sūkņu piederumus esošiem pacientiem, insulīna sūkņus jauniem pacientiem, vienreiz lietojamos insulīna sūkņu piederumus jauniem pacientiem un jaunu insulīna sūkņu iegādi bojāto insulīna sūkņu nomaiņai personām līdz 24 gadu vecumam.

5. Visām V un IV līmeņa stacionārajām ārstniecības iestādēm (tai skaitā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas dzemdību nams") dienests apmaksā Rekombinantā aktivētā VII faktora (Nova Seven) zāļu lietošanu.

6. Visām ārstniecības iestādēm, kas nodrošina onkoloģisko pacientu ārstēšanu, parenterāli ievadot medikamentus, dienests apmaksā šos medikamentus, ja tie nav iepirkti centralizēti un to izmantošana saskaņota ar dienestu, ievērojot līgumā ar dienestu minētos nosacījumus.

7. Lai nodrošinātu endovaskulāru trombektomiju no precerebrālām un cerebrālām artērijām, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā šādas medicīniskās ierīces:

7.1. vadītājkatetrus;

7.2. reperfūzijas aspirācijas katetrus cerebrālām indikācijām;

7.3. mikrokatetrus cerebrālām indikācijām;

7.4. mikrovadītājstīgas cerebrālām indikācijām;

7.5. aspirācijas pumpja kanistras;

7.6. aspirācijas sūkņa savienotājcaurules;

7.7. balonoklūzijas katetrus;

7.8. intrakraniālos trombektomijas stentus;

7.9. intrakraniālos atvienojamos stentus stenozes ārstēšanai."

Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā

5. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 19. decembra
noteikumiem Nr. 805

"10. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555

Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām

1. Līgumus par steidzamās medicīniskās palīdzības punkta pakalpojumu sniegšanu dienests slēdz ar šādām ārstniecības iestādēm:

1.1. ar ārstniecības iestādēm, kas sniedz tikai ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus:

1.1.1. sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca";

1.1.2. pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Saulkrastu slimnīca";

1.2. ar stacionārām ārstniecības iestādēm, kurām steidzamās medicīniskās palīdzības punkts izveidots citā apdzīvotā vietā atsevišķi no pamatpakalpojumu sniegšanas vietas:

1.2.1. sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" (pakalpojuma sniegšanas vieta – Gulbenes pilsēta);

1.2.2. sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca" (pakalpojuma sniegšanas vieta – Valkas pilsēta);

1.3. ar citām stacionārām ārstniecības iestādēm – sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Saldus medicīnas centrs" un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Priekules slimnīca".

2. Fiksētā maksājuma nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi gadā par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē:

Piezīmes.

Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā

6. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 19. decembra
noteikumiem Nr. 805

"11. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555

Primārās veselības aprūpes finansējuma plānošana

1. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests plāno atbilstoši šādām teritorijām:

1.1. Rīga (Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads);

1.2. Kurzeme (Liepāja, Ventspils, Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novads, Saldus novads, Talsu novads, Tukuma novads, Ventspils novads);

1.3. Latgale (Daugavpils, Rēzekne, Augšdaugavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads);

1.4. Vidzeme (Alūksnes novads, Balvu novads, Cēsu novads, Gulbenes novads, Limbažu novads, Madonas novads, Smiltenes novads, Valkas novads, Valmieras novads, Varakļānu novads);

1.5. Zemgale (Jelgava, Aizkraukles novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Ogres novads).

2. Kapitācijas naudas apmērs, tai skaitā samaksa par reģistratora funkcijas veikšanu un telefonisku konsultāciju sniegšanu prakses darba laikā, vienai personai mēnesī ir 2,915427 euro.

3. Primārās veselības aprūpes patēriņa koeficientu, kas nepieciešams ģimenes ārstu kapitācijas naudas apmēra noteikšanai, dienests aprēķina pēc vadības informācijas sistēmas datiem par personu skaitu vecuma grupās, apmeklējumu skaitu pie ģimenes ārsta katrā vecuma grupā un ģimenes ārsta sniegto attālināto konsultāciju skaitu katrā vecuma grupā 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam), ņemot vērā šādus nosacījumus:

3.1. personas iedala šādās vecuma grupās:

3.1.1. vecumā līdz 1 gadam;

3.1.2. 1 līdz 7 gadi;

3.1.3. 7 līdz 18 gadi;

3.1.4. 18 līdz 45 gadi;

3.1.5. 45 līdz 65 gadi;

3.1.6. 65 gadi un vecākas personas;

3.2. pamatojoties uz dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par ambulatorajiem apmeklējumiem, iegūst ambulatoro apmeklējumu skaitu pie ģimenes ārstiem katrā vecuma grupā un valstī kopumā;

3.3. reģistrēto personu skaitu katrā vecuma grupā (n1 līdz n6) un valstī kopumā (N) nosaka atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistra datiem;

3.4. dalot apmeklējumu skaitu vecuma grupā ar personu skaitu šajā vecuma grupā, iegūst katras vecuma grupas absolūto patēriņa koeficientu; dalot kopējo apmeklējumu skaitu ar kopējo personu skaitu, iegūst valsts vidējo absolūto patēriņa koeficientu;

3.5. dalot katras vecuma grupas absolūto patēriņa koeficientu ar valsts vidējo absolūto patēriņa koeficientu, iegūst katras vecuma grupas primārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas patēriņa koeficientu (ki₁ līdz ki₆).

4. Dienests aprēķina ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmēru pēc šādiem kritērijiem:

4.1. lai aprēķinātu katra ģimenes ārsta prakses reģistrēto pacientu kopējo koeficientu (K_p), summē katras vecuma grupas primārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas patēriņa koeficienta (ki₁ līdz ki₆) reizinājumu ar reģistrēto pacientu skaitu katrā vecuma grupā (n1 līdz n6), iegūto kopsummu dala ar kopējo pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu (N):

4.2. aprēķina visas valsts pacientu koeficientu (K_V) atbilstoši šā pielikuma 4.1. apakšpunktā norādītajai formulai, ņemot vērā visu pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu valstī;

4.3. dalot katra ģimenes ārsta reģistrēto pacientu koeficientu (K_p) ar valsts koeficientu (K_V), iegūst ģimenes ārsta pacientu diferencēto koeficientu (K_d):

K_d = K_p : K_V

4.4. reizinot ģimenes ārsta pacientu diferencēto koeficientu (K_d) ar ģimenes ārsta kopējo reģistrēto pacientu skaitu (N) un kapitācijas naudu uz vienu pacientu mēnesī (L_R), iegūst ģimenes ārsta darbībai paredzēto kapitācijas naudas apmēru mēnesī. Lai iegūtu ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmēru gadā (L_N), kapitācijas naudas apmērs mēnesī jāreizina ar 12:

L_N = K_d x L_R x N x 12

4.5. ģimenes ārstiem, kuri pacientu reģistrāciju ir uzsākuši kārtējā gada laikā, reģistrēto pacientu skaits pie ģimenes ārsta tiek noteikts atbilstoši vadības informācijas sistēmas datiem uz kārtējā gada 1. decembri.

5. Dienesta teritoriālajām nodaļām piešķiramos naudas līdzekļus, kas paredzēti ģimenes ārstu praksēs veikto ārstniecisko manipulāciju samaksai (L_M), dienests aprēķina katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot teritoriālās nodaļas ģimenes ārstu praksēs iepriekšējā gadā veikto manipulāciju skaitu (S) ar tās prognozēto tarifu (TC) un summējot:

L_M(1…5) = S_1(1…5) x TC1 + S_2(1...5) x TC2 + S_n(1...5) x TCn

6. Ja manipulāciju saraksts tiek paplašināts, šai summai pieskaita prognozējamo apjoma pieaugumu, kuru aprēķina, katras jaunās manipulācijas prognozējamo skaitu reizinot ar tās prognozējamo tarifu un summējot.

7. Ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei, tai skaitā riska maksājums, ir 730,73 euro mēnesī. Minēto maksājumu saņem visas ģimenes ārstu prakses, kas atbilstoši līgumam ar dienestu saņem kapitācijas naudu.

8. Ikmēneša fiksētais maksājums par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu ir 216,88 euro, ievērojot šādus nosacījumus:

8.1. ģimenes ārsta prakses pieņemšanas vieta atbilst normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām;

8.2. prakses papildu pieņemšanas vietas adrese ir:

8.2.1. citā teritoriālajā vienībā (novads, pagasts vai pilsēta);

8.2.2. tajā pašā teritoriālajā vienībā, ja tās nepieciešamību pēc saskaņošanas ar pašvaldību (prakse ir akceptēta ar pašvaldību saskaņotā primārās veselības aprūpes plānā) ir noteicis dienests un tā atbilst šā pielikuma 8.3., 8.4. un 8.5. apakšpunktā noteiktajām prasībām;

8.3. teritoriālā vienība, kurā atrodas prakses papildu pieņemšanas vieta, ir deklarētā dzīvesvieta vismaz 400 iedzīvotājiem vai iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā ir mazāks par 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru;

8.4. prakses papildu pieņemšanas vieta ir reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā;

8.5. ģimenes ārsts šajā papildu pieņemšanas vietā pieņem pacientus vismaz vienu dienu nedēļā;

8.6. ģimenes ārsta papildu pieņemšanas vieta atrodas ģimenes ārsta pamatteritorijā.

8.¹ Maksājums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, tai skaitā riska maksājums, šo noteikumu 19. punktā minētajā gadījumā ir 216,88 euro mēnesī.

9. Ģimenes ārsta praksei maksā ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses un personāla darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita:

9.1. teritorija ar blīvumu virs 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – piemaksas nav;

9.2. teritorija ar blīvumu no 100 līdz 499 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – 182,00 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,07 euro mēnesī;

9.3. teritorija ar blīvumu no 20 līdz 99 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – 268 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,10 euro mēnesī;

9.4. teritorija ar blīvumu zem 20 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – 361 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,14 euro mēnesī;

9.5. dienests par katru reģistrēto pacientu papildus aprēķina šā pielikuma 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā noteikto reģistrēto pacientu piemaksu, ja ģimenes ārsta prakse saņem māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu divkāršā apmērā atbilstoši šā pielikuma 20. punktam.

10. Ja ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā ir vairākas teritoriālās vienības (pilsētas, pagasti), nosaka šo teritoriālo vienību iedzīvotāju vidējo blīvumu uz kvadrātkilometru. Teritoriju, piemēram, pilsētu, kuras iedzīvotājus aprūpē vairāki ģimenes ārsti, uzskata par vienotu teritoriju ar vienu iedzīvotāju blīvumu.

11. Dienests ģimenes ārsta prakses ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita nosaka vienu reizi kalendāra gadā, aprēķinā izmantojot datus par reģistrēto pacientu skaitu uz iepriekšējā kalendāra gada 1. decembri, izņemot šādus gadījumus, kad aprēķinā tiek izmantots reģistrēto pacientu skaits uz iepriekšējā kalendāra mēneša divdesmito datumu:

11.1. ja tiek slēgts jauns līgums;

11.2. ja tiek mainīta ģimenes ārsta prakses pamatteritorija;

11.3. ja pie ģimenes ārsta prakses reģistrēto pacientu skaits pieaudzis vairāk nekā par 200 personām.

12. Ģimenes ārsts saņem ikmēneša fiksēto piemaksu par reģistrēto pacientu vecuma struktūras atbilstību ģimenes ārsta prakses tipam – ja ģimenes ārsta praksē bērnu skaits ir līdz 70 % no kopējā pie ārsta reģistrēto pacientu skaita – 28,46 euro.

13. Ģimenes ārsta praksei maksā ikmēneša fiksētās piemaksas par hronisko slimnieku aprūpi šādā apmērā:

14. Ģimenes ārsta prakse saņem šā pielikuma 13. punktā minētās piemaksas tikai par tiem pacientiem, kuri iepriekšējo sešu mēnešu laikā ir apmeklējuši savu ģimenes ārsta praksi trīs vai vairāk reizes.

15. (Svītrots)

16. Ģimenes ārsts saņem maksājumu 250,00 euro apmērā par ģimenes ārsta pacientu reģistrā reģistrētajai personai laikus atklātu vēzi 1. vai 2. stadijā, ja šāda vēža stadija ir diagnozes noteikšanas datumā. Minēto maksājumu ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā reizi gadā līdz 1. septembrim, izvērtējot ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā iekļauto informāciju.

16.¹ Ja ģimenes ārsta praksē dzemdes kakla skrīninga mērķa grupā vai krūts vēža skrīninga mērķa grupā ir vismaz 20 sievietes, tā saņem maksājumu par:

16.¹ 1. sasniegtajiem dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucības rādītājiem:

16.¹ 1.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 50 līdz 70 % atsaucība;

16.¹ 1.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība;

16.¹ 2. sasniegtajiem krūts vēža skrīninga atsaucības rādītājiem:

16.¹ 2.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 60 līdz 70 % atsaucība;

16.¹ 2.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība.

16.² Šā pielikuma 16.¹ punktā noteiktos maksājumus ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā divas reizes gadā par sasniegtajiem atsaucības rādītājiem iepriekšējos sešos mēnešos (līdz 31. augustam – par periodu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam; līdz 31. martam – par periodu no 1. jūlija līdz 31. decembrim), paredzot, ka ne mazāk kā 30 % no maksājuma tiek novirzīti māsai vai ārsta palīgam (feldšerim).

16.³ Ja ģimenes ārsta praksē zarnu vēža skrīninga mērķa grupā vai prostatas vēža skrīninga mērķa grupā ir vismaz 20 iedzīvotāji, tā saņem maksājumu par:

16.³1. sasniegtajiem zarnu vēža skrīninga atsaucības rādītājiem:

16.³1.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 20 līdz 40 % atsaucība;

16.³1.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 41 % atsaucība;

16.³2. sasniegtajiem prostatas vēža skrīninga atsaucības rādītājiem:

16.³2.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 60 līdz 70 % atsaucība;

16.³2.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība.

16.⁴ Šā pielikuma 16.³ punktā noteiktos maksājumus ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā reizi gadā līdz 30. septembrim, paredzot, ka ne mazāk kā 30 % no maksājuma tiek novirzīti māsai vai ārsta palīgam (feldšerim).

17. Māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu ģimenes ārsta darba vietā un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā strādājošai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim) aprēķina atbilstoši noteiktajai vidējai darba samaksai mēnesī (šo noteikumu 153. punkts):

17.1. par 1800 pieaugušo pacientu veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;

17.2. par 800 bērnu veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;

17.3. ja, aprēķinot māsas un ārsta palīga darbības nodrošināšanas maksājumu atbilstoši šā pielikuma 17.1. un 17.2. apakšpunktā noteiktajai kārtībai, tas ir mazāks par šajos noteikumos minēto darba samaksu, to palielina līdz šajos noteikumos minētajam apmēram.

18. Ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma apmēru (A_m) nosaka šādi:

18.1. ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaitu (N) dala ar šā pielikuma 17.1. apakšpunktā noteikto pieaugušo pacientu skaitu un reizina ar šajos noteikumos noteikto ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu vidējo darba samaksu (D), kas saskaitīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (S). Iegūst māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pieaugušo pacientu aprūpi (A_p):

A_p = N : 1800 x (D + S)

18.2. ģimenes ārsta praksē reģistrēto bērnu skaitu (N_b) dala ar šā pielikuma 17.2. apakšpunktā noteikto bērnu skaitu un reizina ar šajos noteikumos noteikto ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu vidējo darba samaksu (D), kas saskaitīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (S). Iegūst māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pacientu aprūpi (A_b) vecumā līdz 18 gadiem:

A_b = N_b : 800 x (D + S)

18.3. saskaita aprēķinātās ģimenes ārsta māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļas par pieaugušo (A_p) un bērnu (A_b) aprūpi un iegūst ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma kopējo apjomu (A_m):

A_m = A_p + A_b

19. Ja ārsta palīgs (feldšeris) nodarbināts pašvaldībai piederošā feldšerpunktā, ar kuru dienests ir noslēdzis līgumu, viņš saņem šajos noteikumos noteikto vidējo ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu darba samaksu, pieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un ņemot vērā līgumā ar dienestu noteikto darba apjomu, ko nosaka atbilstoši šādiem nosacījumiem:

19.1. feldšerpunkta apmeklējumu skaits dienesta vadības informācijas sistēmā par iepriekšējo līguma periodu;

19.2. līdz šim līgumattiecībās ar dienestu nebijušo feldšerpunktu iesniegtie dati Slimību profilakses un kontroles centram par apmeklējumu skaitu feldšerpunktā iepriekšējā gadā;

19.3. šajos noteikumos noteikto darba samaksu reizina ar apmeklējumu skaitam atbilstošo slodzes apjomu:

19.3.1. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir līdz 210, – 0,5 slodzes;

19.3.2. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 211–325, – 0,75 slodzes;

19.3.3. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 326–420, – 1 slodze;

19.3.4. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 421–525, – 1,25 slodzes;

19.3.5. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir lielāks par 525, – 1,5 slodzes;

19.4. jaunatvērtajiem feldšerpunktiem darba samaksas apjomu sešus mēnešus nosaka par 0,5 slodzēm, izņemot gadījumu, ja feldšerpunktu izveido teritorijā, kur ģimenes ārsts pārtraucis līgumattiecības ar dienestu un nav cita ģimenes ārsta, kurš pārņem šo teritoriju. Šādā gadījumā dienests darba samaksas apjomu nosaka par vienu slodzi. Pēc tam darba samaksu aprēķina atbilstoši feldšerpunkta apmeklējumu skaitam, pamatojoties uz dienesta vadības informācijas sistēmas datiem.

20. Dienests palielina ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma apmēru divas reizes, ja ģimenes ārsta prakse ir vērsusies dienestā ar iesniegumu par maksājuma palielināšanu un nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

20.1. ja ģimenes ārsta praksē iesnieguma iesniegšanas brīdī ir reģistrēti vismaz 1200 pacientu vai 600 pacientu vecumā līdz 18 gadiem;

20.2. ja ģimenes ārsta praksē ir vismaz divas ārstniecības un pacientu aprūpes personas (māsa vai ārsta palīgs (feldšeris)) un katra ir nodrošināta ar iekārtotu darba vietu;

20.3. ja māsas vai ārsta palīga (feldšera) pacientu patstāvīgais pieņemšanas laiks ir ne mazāks par 10 stundām nedēļā.

21. Ārsta palīgs (feldšeris) un māsa par atsevišķi veiktu darbu aizpilda ambulatorā pacienta talonus.

22. Ja ģimenes ārsta praksē strādā gan māsa, gan ārsta palīgs (feldšeris), vairākas māsas vai vairāki ārsta palīgi (feldšeri), ģimenes ārstam ir tiesības, rakstiski vienojoties ar šiem darbiniekiem, māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu samaksāt, nosakot atšķirīgu atalgojumu katram darbiniekam atbilstoši tā kvalifikācijai, stāžam un darba pienākumu apjomam.

23. Māsas vai ārsta palīga (feldšera) darba laiks nedrīkst pilnīgi vai kādā daļā sakrist ar tās pašas māsas vai ārsta palīga (feldšera) darba laiku pie cita ģimenes ārsta. Ģimenes ārsta pienākums ir nodrošināt, lai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim), par ko ģimenes ārsts saņem māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu, darba laiks būtu 40 stundas nedēļā.

24. Ģimenes ārsta nāves gadījumā vai tad, ja spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, kas ģimenes ārstam aizliedz sniegt primārās veselības aprūpes pakalpojumus, dienests apmaksā medicīniskās dokumentācijas kārtošanu un nodošanu pacientam vai ārstam atbilstoši kārtībai, kas noteikta līgumā starp dienestu un ārstniecības iestādi, šādā apmērā:

24.1. šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķināto attiecīgās māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu;

24.2. maksājumu par ģimenes ārsta prakses telpu uzturēšanu atbilstoši šā pielikuma 7. punktam.

25. Ja ģimenes ārsta prakse izbeidz līgumattiecības ar dienestu saistībā ar ģimenes ārsta aiziešanu pensijā, dienests šajos noteikumos noteiktajos gadījumos ģimenes ārsta praksei izmaksā kompensāciju šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma divkāršā apmērā, bet ja praksē nodarbināta vairāk nekā viena māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), – četrkāršā darbības nodrošināšanas maksājuma apmērā.

26. Ja ģimenes ārsta prakse izbeidz līgumattiecības ar vienīgo praksē nodarbināto ārsta palīgu vai māsu, ārsta palīga vai māsas funkciju nodrošināšanai dienests maksā kompensāciju 50 % apmērā no šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma līdz brīdim, kamēr prakse uzsāk nodarbināt jaunu ārsta palīgu vai māsu, bet ne ilgāk par trim mēnešiem kalendāra gadā.

27. Kopējo finansējumu ārstniecības iestādei par zobārstniecības pakalpojumiem (Li_zob) plāno šādi:

27.1. finansējuma apmēru 12 mēnešiem ārstniecības iestādei zobārstniecības pakalpojumiem bērniem vecumā līdz 18 gadiem un iedzimtu sejas–žokļu šķeltņu gadījumos personām vecumā no 18 līdz 22 gadiem (Li_b+š) aprēķina katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (S₁, S₂ utt.) ar tās plānoto tarifu (TC₁, TC₂ utt.) un reizinājumus summējot:

Li_b+š = S₁ x TC₁ + S₂ x TC₂ + … + S_n x TC_n

27.2. finansējuma apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām (turpmāk – dalībnieki) (Lč_zob) plāno šādi:

27.2.1. aprēķina finansējuma apmēru samaksai par dalībniekiem sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobārstniecības palīdzību (Lčz_zob), katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā dalībniekiem veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (Sz₁, Sz₂ utt.) ar tās plānoto tarifu (TCz₁, TCz₂ utt.) un reizinājumus summējot. Aprēķina 50 % no iegūtā plānoto finanšu līdzekļu apjoma 12 mēnešiem:

Lčz_zob = (Sz₁ x TCz₁ + Sz₂ x TCz₂ + … + Sz_n x TCz_n) x 50 %

27.2.2. aprēķina finansējuma apmēru samaksai par dalībniekiem sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm (Lčp_zob), katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā dalībniekiem veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (Sp₁, Sp₂ utt.) ar tās plānoto tarifu (TCp₁, TCp₂ utt.) un reizinājumus summējot. Iegūst plānoto finanšu līdzekļu apjomu 12 mēnešiem:

Lčp_zob = Sp₁ x TCp₁ + Sp₂ x TCp₂ + … + Sp_n x TCp_n

27.2.3. kopējo finansējuma apmēru ārstniecības iestādei samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem (Li_zob) iegūst, summējot aprēķināto līdzekļu apmēru bērnu zobārstniecībai un zobārstniecības pakalpojumiem šķeltņu gadījumos (Li_b+š) ar līdzekļu apmēru dalībnieku zobārstniecības pakalpojumiem (Lčz_zob un Lčp_zob):

Li_zob = Li_b+š + Lčz_zob + Lčp_zob

28. Kopējo finansējuma apmēru zobārstniecības pakalpojumiem (Lk_zob) iegūst šādi:

28.1. saskaita kopējo finansējuma apmēru zobārstniecībai katrā teritoriālajā nodaļā (Lt_zob), t. i., summē katrai šajā teritoriālajā nodaļā esošajai ārstniecības iestādei aprēķinātos naudas līdzekļus (Li_zob1, Li_zob2 utt.):

Lt_zob = Li_zob1 + Li_zob2 + … + Li_zobn

28.2. summē visām teritoriālajām nodaļām aprēķināto naudas līdzekļu apmēru zobārstniecībai (Lt_zob1 līdz Lt_zob5):

Lk_zob = Lt_zob1 + … + Lt_zob5

29. Kopējo finansējuma apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem var pārskatīt, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžetā veselības aprūpes pakalpojumu samaksai pieejamos finanšu līdzekļus.

30. Nepieciešamo finansējuma apmēru tiem pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem iepriekšējā periodā nebija noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu samaksu, plāno, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēja iesniegto informāciju un līguma apjomu līdzīga profila iestādēs.

31. Dežūrārstu skaitu un tam nepieciešamo finansējumu plāno atbilstoši pilsētas iedzīvotāju skaitam, nodrošinot ne vairāk kā vienu dežūrārsta slodzi uz 40 000 iedzīvotājiem.

32. Lai veselības aprūpei mājās nodrošinātu:

32.1. mākslīgo plaušu ventilāciju un bērnu parenterālo barošanu, kā arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizīšu apmaksu, dienests finanšu līdzekļus ārstniecības iestādēm plāno atbilstoši faktiski sniegtajam pakalpojumu apjomam iepriekšējā kalendāra gadā, izmantojot datus par pirmajiem deviņiem kārtējā gada mēnešiem;

32.2. citus veselības aprūpes pakalpojumus, dienests finanšu līdzekļus ārstniecības iestādēm plāno atbilstoši iedzīvotāju skaitam attiecīgajā novadā, ievērojot šādus nosacījumus:

32.2.1. medikamentu ievadīšanai, ādas bojājumu aprūpei, urīna ilgkatetra maiņai un aprūpei, mākslīgās atveres (stomas) aprūpei, tai skaitā tuvinieku izglītošanai un apmācībai, kā arī enterālai barošanai caur zondi finanšu līdzekļus plāno – 4,44 euro vienai personai;

32.2.2. rehabilitācijas pakalpojumiem finanšu līdzekļus plāno – 0,68 euro vienai personai;

32.2.3. ja attiecīgajā teritorijā veselības aprūpi mājās nodrošina viena ārstniecības iestāde, līdzekļus piešķir konkrētajai ārstniecības iestādei pilnā apmērā;

32.2.4. ja attiecīgajā teritorijā veselības aprūpi mājās nodrošina vairākas ārstniecības iestādes, līdzekļus proporcionāli sadala starp ārstniecības iestādēm atbilstoši sniegto veselības aprūpes pakalpojumu īpatsvaram attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem, izmantojot datus par pirmajiem deviņiem kārtējā gada mēnešiem.

33. Dienests līgumā ar ārstniecības iestādi, kas sniedz veselības aprūpi mājās, norāda šā pielikuma 32.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto ārstniecības iestādes plānoto finanšu līdzekļu apmēru attiecīgajā teritorijā un kopējo ārstniecības iestādei plānoto finanšu līdzekļu apmēru.

33.¹ Ja zobārstniecības un veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniedzēji neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, dienests veic līguma finanšu apmēra pārplānošanu, ievērojot šādus nosacījumus:

33.¹ 1. plānoto finanšu apmēru otrajam pusgadam nosaka atbilstoši finanšu apmēra faktiskajai izpildei pirmajā pusgadā, ja kārtējā gada pirmajā pusē līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 80 % no plānotā finanšu apmēra pirmajam pusgadam;

33.¹ 2. kopējo līguma apjomu samazina atbilstoši deviņos mēnešos faktiski sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja kārtējā gada deviņos mēnešos līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 90 % no deviņu mēnešu plānotā finanšu apmēra.

34. Finanšu līdzekļus, kas iegūti, šā pielikuma 33.¹ punktā noteiktajā kārtībā pārskatot plānoto līgumu apjomu ārstniecības iestādēm, kuras sniedz veselības aprūpi mājās, prioritāri novirza tām ārstniecības iestādēm, kas veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā sniegušas personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta teritorijās, kas norādītas ārstniecības iestādes līgumā, izņemot gadījumus, ja attiecīgajā teritorijā iedzīvotāju skaits ir mazāks par 700. Ja attiecīgās administratīvās teritorijas ārstniecības iestādes veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā nenodrošina personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta konkrētajā administratīvajā teritorijā, tad dienests piesaista jaunu pakalpojumu sniedzēju no gaidīšanas saraksta, ja tam ir pieejami finanšu līdzekļi."