Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Izdarīt Pievienotās vērtības nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2012, 197. nr.; 2013, 27., 194., 232., 237. nr.; 2014, 123. nr.; 2015, 42., 248., 251. nr.; 2016, 120., 241. nr.; 2017, 90., 156., 242. nr.; 2019, 118., 132., 248.A nr.; 2020, 204., 240.A nr.; 2021, 5.A, 234.A, 246. nr.; 2022, 36.A nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 34. panta desmitajā daļā skaitli "40 000" ar skaitli "50 000".

2. Izteikt 42. panta sešpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(16) Nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā piemēro tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir šā likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav apstrādāti termiski vai kā citādi (piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti)."

3. Papildināt 52. panta pirmo daļu ar 14.¹, 14.² un 14.³ punktu šādā redakcijā:

"14¹) biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteikto dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās, kas organizētas atbilstoši sporta jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, ja biedrība vai nodibinājums negūst papildu ienākumus no šo sporta sacensību organizēšanas. Ja no sporta sacensību organizēšanas tomēr tiek gūti papildu ienākumi, atbrīvojumu no nodokļa piemēro gadījumos, kad šie papildu ienākumi tiek novirzīti biedrības vai nodibinājuma mērķiem sporta jomā;

14²) maksu par sporta nodarbību, kuru sniedz biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kurš īsteno atbilstoši licencētu programmu sporta jomā, personām, kas nodarbojas ar sportu, ja sniegto pakalpojumu mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam. Ja, sniedzot šos pakalpojumus, tomēr tiek gūti papildu ienākumi, atbrīvojumu no nodokļa piemēro gadījumos, kad gūtie papildu ienākumi tiek novirzīti šo pakalpojumu nodrošināšanai vai pilnveidošanai;

14³) maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs, kuras organizētas atbilstoši izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām;".

4. Aizstāt 59. panta pirmajā daļā skaitli "40 000" ar skaitli "50 000".

5. Aizstāt 77. pantā skaitli "40 000" ar skaitli "50 000".

6. Aizstāt 84. panta vienpadsmitajā daļā skaitli "40 000" ar skaitli "50 000".

7. Papildināt 100. panta 1.¹ daļas 2. punktu ar vārdiem un skaitli "un kas rodas 60 mēnešu periodā, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta personas īpašumā vai turējumā".

8. Izteikt 105. pantu šādā redakcijā:

"105. pants. Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem

(1) Šā panta izpratnē parāds, kas radies nākamajā dienā pēc datuma, kad preču vai pakalpojumu saņēmējam atbilstoši izrakstītajam nodokļa rēķinam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa noteiktajā termiņā netika veikta, tiek uzskatīts par zaudēto parādu brīdī, kad ir izpildīti visi šā panta otrajā, trešajā un septītajā daļā minētie nosacījumi.

(2) Ja preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir mazāka par 1000 euro, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības valsts budžetā iemaksāto nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir veicis pierādāmas parādu piedziņas un atgūšanas darbības zaudētā parāda atgūšanai un ja ir izpildīti visi šajā panta daļā minētie nosacījumi: 

1) par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins;

2) parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā;

3) par veikto darījumu ir aprēķināts nodoklis, un tas ir norādīts attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā;

4) zaudētā parāda summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) reģistrēta nodokļa maksātāja grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;

5) preču vai pakalpojumu saņēmējs ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju nav saistītas personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē;

6) preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms trim mēnešiem un nav atjaunota;

7) reģistrēts nodokļa maksātājs nav nodevis (cedējis) savas prasījuma tiesības citai personai.

(3) Preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pēc tam, kad ir izpildīti šā panta otrās daļas nosacījumi, nosūta preču vai pakalpojumu saņēmējam, kurš ir reģistrēts nodokļa maksātājs vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija reģistrēts nodokļa maksātājs, informāciju par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu.

(4) Preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, piemērojot šā panta otro un septīto daļu, norāda zaudētā parāda nodokļa summu kārtējā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad ir izpildīti visi šā panta otrās un trešās daļas nosacījumi.

(5) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir reģistrēts nodokļa maksātājs, pēc šā panta trešajā daļā minētās informācijas saņemšanas iekļauj no valsts budžeta iepriekš atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu kā maksājamo nodokli kārtējā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā.

(6) Šā panta otrās daļas 2. punkta nosacījums ir īstenots, ja triju gadu laikā no parāda rašanās brīža ir:

1) iesniegts prasības pieteikums tiesā par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja — attiecībā uz šā panta septītajā daļā minēto gadījumu;

2) uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja bankrota procedūra — attiecībā uz šā panta astotajā daļā minēto gadījumu;

3) uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūra — attiecībā uz šā panta devītajā daļā minēto gadījumu.

(7) Ja preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir sasniegusi vai pārsniegusi 1000 euro, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja ir izpildīti šā panta otrās un trešās daļas nosacījumi un ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.

(8) Preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par pusi no zaudētā parāda nodokļa summas, ja ir izpildīti šā panta otrās daļas nosacījumi, izņemot 6. punkta nosacījumus par preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas termiņu, un ir uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja bankrota procedūra. Par atlikušo zaudētā parāda nodokļa summu preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu pēc tam, kad preču vai pakalpojumu saņēmējam ir izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu.

(9) Ja ir izpildīti šā panta otrās daļas nosacījumi, izņemot 6. punkta nosacījumus par preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas termiņu, preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, kad tiesa ir apstiprinājusi preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūras pabeigšanu vai, ja preču vai pakalpojumu saņēmējs ir fiziskā persona, — kad tiesa ir apstiprinājusi bankrota procedūras pabeigšanu.

(10) Ja preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un ir izpildīti šā panta otrās un trešās daļas nosacījumi, tam ir tiesības saņemt zaudētā parāda nodokļa summu, to norādot nodokļa deklarācijā par pēdējo taksācijas periodu.

(11) Ja preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs atjauno sadarbību ar atbilstošo preču vai pakalpojumu saņēmēju, kurš ir fiziskā persona, reģistrētam nodokļa maksātājam ir pienākums tajā taksācijas periodā, kurā ir atsākta sadarbība, iemaksāt valsts budžetā nodokļa summu par iepriekšējos taksācijas periodos atskaitīto zaudētā parāda nodokļa summu.

(12) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, 20 dienu laikā no izslēgšanas dienas atmaksā valsts budžetā iepriekš atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu, iesniedzot nodokļa deklarāciju par pēdējo taksācijas periodu.

(13) Ja zaudētais parāds pilnīgi vai daļēji atgūts pēc tam, kad veiktas šajā pantā paredzētās valsts budžetā maksājamā nodokļa korekcijas, preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par atgūto zaudēto parādu vai tā daļu aprēķina nodokli un iemaksā to valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad parāds ir samaksāts.

(14) Ja preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam zaudēto parādu samaksā, preču vai pakalpojumu saņēmējam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par samaksāto zaudēto parādu vai tā daļu tajā taksācijas periodā, kad veikta samaksa."

9. 115. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. punktā skaitli "40 000" ar skaitli "50 000";

aizstāt piektajā daļā skaitli "40 000" ar skaitli "50 000".

10. Aizstāt 119. panta otrajā daļā skaitli "40 000" ar skaitli "50 000".

11. Pārejas noteikumos:

izteikt 30. punktu šādā redakcijā:

"30. Šā likuma 42. panta sešpadsmitā daļa, kas paredz nodokļa samazinātās likmes 12 procentu apmērā piemērošanu tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir šā likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav apstrādāti termiski vai kā citādi (piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti), un šā likuma pielikums ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.";

papildināt pārejas noteikumus ar 45. punktu šādā redakcijā:

"45. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 105. panta otrajā daļā noteikto zaudētā parāda vērtību vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir attiecināmi uz tiem nodokļa rēķiniem, kas izrakstīti, sākot ar 2024. gada 1. janvāri."

Likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 7. decembrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2023. gada 21.  decembrī