Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Enerģētikas likumā

Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr.; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.; 2005, 8., 13. nr.; 2008, 14. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 106. nr.; 2011, 36., 161. nr.; 2012, 186. nr.; 2014, 60. nr.; 2016, 37., 52. nr.; 2018, 76. nr.; 2019, 212., 214., 240. nr.; 2021, 22. nr.; 2022, 78.A, 137.A, 144. nr.; 2023, 231. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

"6) drošības rezerves — valsts īpašumā esošie naftas produkti noteiktā apjomā, ko uztur kā rezervi, lai enerģētiskās krīzes laikā Latvijas Republikā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu;".

2. Izteikt 72. un 72.¹ pantu šādā redakcijā:

"72. pants

(1) Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus pilda sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk — pārvaldītājs).

(2) Pārvaldītājam ir šādi uzdevumi:

1) iegādāties drošības rezerves;

2) nodrošināt drošības rezervju uzturēšanu un rotāciju;

3) administrēt drošības rezervju pakalpojuma maksu;

4) uzturēt un administrēt drošības rezervju uzkrāšanas fondu.

(3) Ministru kabinets nosaka drošības rezervju apmēru un kārtību, kādā pārvaldītājs iegādājas un uztur drošības rezerves un veic drošības rezervju rotāciju.

(4) Ministru kabinets nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pārvaldītājs, un padotības formu attiecībā uz šajā pantā minēto uzdevumu izpildi.

(1) Par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu maksājama drošības rezervju pakalpojuma maksa.

(2) Drošības rezervju pakalpojuma maksu par Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto naftas produktu tonnu maksā komersanti, kas:

1) saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai;

2) saņēmuši speciālu atļauju (licenci) reģistrēta saņēmēja darbībai;

3) saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai;

4) saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai;

5) naftas produktus no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai trešajām valstīm ieved Latvijas Republikā savam patēriņam.

(3) Par drošības rezervju pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu šā panta otrajā daļā minētie komersanti maksā nokavējuma naudu no laikā nenomaksātā pamatparāda rašanās dienas.

(4) Pārvaldītājs uztur drošības rezervju uzkrāšanas fondu, kurā ieskaita:

1) drošības rezervju pakalpojuma maksu;

2) ieņēmumus no drošības rezervju atsavināšanas.

(5) Drošības rezervju uzkrāšanas fondā uzkrātie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar šā likuma 72. panta otrajā daļā noteikto pārvaldītāja uzdevumu izpildi, un ar tām saistītos administratīvos izdevumus.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) drošības rezervju pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību;

2) kārtību, kādā tiek administrēts drošības rezervju uzkrāšanas fonds un segti pārvaldītāja izdevumi;

3) nokavējuma naudas apmēru, tās maksāšanas un administrēšanas kārtību;

4) kārtību, kādā pārvaldītājs īsteno drošības rezervju pakalpojuma maksas piespiedu izpildi."

3. Izslēgt 72.³ un 72.⁴ pantu.

4. Izteikt 73. pantu šādā redakcijā:

"73. pants

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā drošības rezerves un naftas produkti, kas pieder komersantiem, kuriem ir izsniegta licence komercdarbībai ar naftas produktiem, izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā tiek pārdoti pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma."

5. Papildināt XI nodaļu ar 75.¹ pantu šādā redakcijā:

"75.¹ pants

Ministru kabinets nosaka drošības rezervju izmantošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības."

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 77., 78., 79., 80., 81., 82. un 83. punktu šādā redakcijā:

"77. Nesamaksātā valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kas noteikta par periodu līdz 2023. gada 31. decembrim, tiek aprēķināta un samaksāta atbilstoši tam tiesiskajam regulējumam, kāds bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim. Valsts nodevu par drošības rezervju uzturēšanu administrē Būvniecības valsts kontroles birojs.

78. Būvniecības valsts kontroles birojs izpilda drošības rezervju pakalpojuma saistības, kas uzsāktas līdz 2023. gada 31. decembrim.

79. Pārvaldītājs līdz 2024. gada 10. janvārim pārņem no Būvniecības valsts kontroles biroja līgumus ar komersantiem, kuri nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei 2024. gadā, un nodrošina to izpildi. 

80. Pārvaldītājs no 2024. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim nodrošina drošības rezervju iegādi 100 procentu apmērā valsts īpašumā, ievērojot visus šādus nosacījumus:

1) pārvaldītājs, sākot ar 2024. gadu, katru gadu valsts īpašumā iegādājas ne mazāk kā 15 procentus no nepieciešamo drošības rezervju apjoma;

2) pārvaldītājs, sākot ar 2024. gadu, katru gadu iegādājas drošības rezervju pakalpojumu drošības rezervju izveidei tādā apjomā, par kādu nav iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā;

3) šā pārejas noteikumu punkta 2. apakšpunktā minēto drošības rezervju pakalpojuma iegādes līgumu izpildes un administrēšanas izmaksas pārvaldītājs sedz no drošības rezervju uzkrāšanas fonda līdzekļiem.

81. Ja laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam drošības rezervju uzkrāšanas fondā trūkst līdzekļu, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi, pārvaldītājs izmaksas sedz no saviem līdzekļiem. Pārvaldītāja izdevumus kompensē no nākotnes ienākumiem drošības rezervju uzkrāšanas fondā.

82. Grozījumi šā likuma 1. panta pirmās daļas 6. punktā (par to, ka drošības rezerves var tikt izmantotas, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu) un 75.¹ pants stājas spēkā dienā, kad Latvijas Republika pievienojas Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai. Par dienu, kad Latvijas Republika pievienojusies Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai, Ministru kabinets paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

83. Ministru kabinets šā likuma 75.¹ pantā minētos noteikumus izdod triju mēnešu laikā pēc šā panta stāšanās spēkā."

Likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 7. decembrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2023. gada 21. decembrī