12. aprīļa sēde
Stenogramma
Nobeigums. Sākums "LV" nr.60., 61., 62.
Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Nākamais likumprojekts — "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Referenta nav. Līdz ar to šis jautājums netiek izskatīts.
Nākamais ir Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumi nr. 177 "Ārstniecības noteikumi". Pirmais lasījums.
Lūdzu, Aida Prēdele — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, Kristīgo demokrātu savienība!
A.Prēdele (KDS). Cienījamie kolēģi! 30.augustā pērnajā gadā Ministru kabinets pieņēma savus noteikumus nr.177. "Ārstniecības noteikumi". Tūlīt pēc tam, kad šie "Ārstniecības noteikumi" Satversmes 81.panta kārtībā tika pieņemti, radās dažādas pārdomas un kritika attiecībā pret šiem ārstniecības noteikumiem. Rudens pusē mūsu Sociālo un darba lietu komisija vairākkārt konsultējās ar speciālistiem un bija arī viens liels pasākums, kurā mēs bijām saaicinājuši kopā gan mediķus, gan ieinteresētās personas no arodorganizācijām, kā arī Pašvaldību savienības pārstāvjus. Un viedoklis par šiem ārstniecības noteikumiem bija tāds: ārstniecības noteikumi paši par sevi ir vajadzīgi, nepieciešami, vērtīgi. Bet visas problēmas atdūrās pret Pašvaldību savienības klajo noraidījumu pret tā saucamo reģionālizācijas principu. Pēc ilgām un nopietnām sarunām tapa dokuments, kas ir arī jums ārstniecības noteikumu sakarībā pievienots pie jūsu dokumentiem. Tas saucas "Labklājības ministrijas un Pašvaldību savienības sarunu protokols". Šis sarunu protokols ir pieņemts jau šā gada sākumā, un tas nosaka, ka Pašvaldību savienība un Labklājības ministrija, runājot par šiem ārstniecības noteikumiem, ir panākušas zināmu vienošanos. Šis saskaņotais viedoklis ir tāds, ka arī Pašvaldību savienība konceptuāli atbalsta ārstniecības likumprojektu, izņemot ietvertās normas attiecībā uz reģionalizāciju. Pašvaldību atšķirīgais viedoklis ir tāds, ka Pašvaldību savienība uzskata, ka ārstniecības likumprojekta otrās sadaļas normas par veselības aprūpes plānošanas centralizāciju ir priekšlaicīgas un no likumprojekta svītrojamas.
Tālākajā darba gaitā notika jau gluži praktiska pārkārtošanās un tika izveidoti šo ārstniecības noteikumu nr.177 labojumi, kuru galvenā un vienīgā nozīme ir tātad ievērot Pašvaldību savienības iebildumus un atteikties no reģionalizācijas principa. Tādējādi, cienījamie kolēģi, šie divi dokumenti "Ārstniecības noteikumi", par kuriem šobrīd es runāju, un mūsu dienas kārtības nākamais punkts — labojumi attiecībā uz šiem ārstniecības noteikumiem — ir skatāmi daudzmaz kopsakarībā. Balsot, mēs, protams, varam par vienu un par otru jautājumu. Vienu pēc otra.
Tātad es pāris vārdos pakavēšos pie "Ārstniecības noteikumiem". Šie noteikumi ir paredzēti, lai regulētu sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai parādītu gan tos pienākumus un tiesības, kuras ir pacientam, gan arī norādītu tos pienākumus un tiesības, kuras ir ārstniecības iestāžu darbiniekam - ārstam un tā tālāk. Šeit ir runāts arī par traumu profilaksi, kā to nodrošināt, par diagnostiku, par ārstēšanu, par pacienta rehabilitāciju, par ko ir runāts šo ārstniecības noteikumu noslēguma daļā.
Šeit ir arī uzsvērts tas, ka veselību mēs saprotam kā fizisku un sociālu labklājību, kas ir līdz ar to valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. Līdz ar to veselības aprūpe šā likuma izpratnē tiek saprasta kā vesels pasākumu komplekss veselības nodrošināšanai, uzturēšanai un kopšanai. Var sacīt, ka viena no kvintesencēm ir izteikta pirmās nodaļas 6.punktā, proti, ka katram iedzīvotājam Latvijas valstī ir tiesības brīvi izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi Latvijā. Pacientam ir tiesības uz kvalitatīvu, laipnu un cieņas pilnu ārtēšanu un kopšanu. Šī doma tālāk tiek attīstīta visā likuma gaitā.
Tātad par otro daļu jau es minēju. Tātad tā ar labojumiem tiek ievērojami pārveidota. Manuprāt, interesants un vērtīgs šī likuma jauninājums ir medicīnas ētikas komisijas. Jo diemžēl mūsu sabiedrība ir tieši ētikas un morāles ziņā diezgan tālu aizgājusi no tā ideāla, kāds pasaulē pastāv, un šeit ir pārādīts, kādas būs šīs ētikas komisijas, ko viņas darīs, kāds būs viņu rūpju loks, kas viņas izveidos un kā viņas darbosies praktiski.
Nākamā nodaļa ir "Pacientu un iedzīvotāju tiesības un pienākumi". Un es gribētu šajā sakarībā īpaši uzsvērt to, ka pacientam ir tiesības viņam saprotamā un pieņemamā veidā saņemt jebkādu informāciju, kas attiecas uz viņa paša personisko veselības stāvokli un iespējām to slimību, kas viņam ir piemetusies, izārstēt, un arī uzzināt, ar kādiem ārstniecības līdzekļiem, kādā veidā šo slimību ir iespējams novērst. Tāpat arī tādas ziņas ir jāsniedz gan radiniekiem, gan pārstāvjiem, un tā tālāk un tā joprojām. Proti, te ir runa arī par tā saukto ārstniecības plānu, kas ir jāsastāda kopā ar pacientu, pārrunājot izredzes izveseļoties un veidus, kā ārstniecība notiks.
Runājot par ārstniecības personām, es īpaši gribētu uzsvērt to, ka šis likumprojekts paredz aizliegt darboties mūsu valsts teritorijā dažādiem pūšļotājiem, tā sauktajiem ekstrasensiem, brīnumārstiem un citiem tāda veida darboņiem, kuriem nav medicīniskās izglītības, jo mediķi zina stāstīt par to, ka tieši ļoti smagu slimību gadījumā iedzīvotāji ir vispirms griezušies pie dažādiem šarlatāniem, kas nav mediķi, un tikai tad, kad viņu slimība jau ir ļoti ielaista, meklējuši medicīnisko palīdzību. Un pirmā tāda patiešām priecīga ziņa ir izlasāma "Ārstu Avīzes" jaunākajā numurā, kur ir teikts, ka Netradicionālās medicīnas asociācija ir izslēgta no Latvijas Ārstu biedrības un ir jāpārreģistrē Netradicionālās medicīnas asociācijas sertifikāti. Šinī sakarībā es gribu piebilst, ka ārstniecības noteikumi jau darbojas. Un šobrīd viņi ir spēkā.
Šī likumprojekta nobeiguma daļa runā par atsevišķām slimībām un īpaši uzsveramu slimību profilaksi un ārstēšanu. Un te es gribētu pieminēt tikai to, ka alkoholisms, narkomānija un toksikomānija ir slimības, kuras mūsu pacients ir aicināts ārstēt labprātīgi, bet, ja tas nenotiek un ja šo slimību gaitu pavada vēl arī kādas antisociālas darbības, tad šeit tiek minēta vesela rinda tā saucamo psiholoģiskās rehabilitācijas piespiedu līdzekļu, kas rāda, kādā veidā pacients atkal var atgūt ne tikai fizisko, bet arī sociālo cieņu apkārtējo acīs.
Tāpat te minētas arī psihiskās slimības un ekspertīžu problēmas. Es nekādā gadījumā nedomāju, ka šie "Ārstniecības noteikumi" būtu pati pilnība, un neapšaubāmi šeit būs savi labojumi, būs savas iebildes. Bet tieši tāpēc es aicinu visas frakcijas un visus deputātus rūpīgi izstudēt šo katram Latvijas iedzīvotājam tik bezgala svarīgo likumprojektu un iesniegt labojumus, priekšlikumus. Un tas varētu notikt jau līdz 30.aprīlim.
Tagad es varbūt varētu aicināt abus šos likumprojektus, tātad pašus "Ārstniecības noteikumus" pirmajā lasījumā un labojumus šajos "Ārstniecības noteikumos" balsot pirmajā lasījumā vienu pēc otra, ja tā drīkst.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mūsu praksē ir pirmais tāds gadījums. Tātad Ministru kabinets ir pieņēmis "Ārstniecības noteikumus" vienā sesiju starplaikā un grozījis viņus otrā sesiju starplaikā. Un abiem ir likuma spēks. Un kuram tagad ķerties klāt? Acīmredzot abiem, jo komisija varbūt, izdiskutējot tālāk, varētu arī veidot, protams, vienu likumu otrajā un trešajā lasījumā. Bet tagad acīmredzot pirmajā lasījumā, ja deputātiem par procedūru nav iebilžu, būtu jāpieņem abi divi šie dokumenti, abi divi noteikumi, tas ir, 1994.gada 30.augusta noteikumi nr.177 "Ārstniecības noteikumi" un Ministru kabineta 1995.gada 7.janvāra noteikumi nr.15 "Par grozījumiem Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumos nr.117 "Ārstniecības noteikumi"", jo viņi jau loģiski un tiesiski darbojas vienā saiknē un kopā.
Vai pret procedūru deputātiem nebūs iebilžu, ja mēs tūlīt zvanīsim un balsosim par abiem? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumu nr.177 "Ārstniecības noteikumi" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 1, atturas - 1. Pieņemti.
Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta 1995.gada 7.janvāra noteikumu nr.15 "Par grozījumiem Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumos nr.177 "Ārstniecības noteikumi"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu. Par - 54, pret - nav, atturas - 5. Pieņemti.
Lūdzu otrajam lasijumam priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
A.Prēdele. Iesniegšanas termiņu mūsu komisija vēlētos 30.aprīli.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildes? Vai nebūtu labāk izvēlēties tomēr darba dienu, jo citādi mums visas Saeimas telpas ir jāslēdz vaļā, visi nesīs priekšlikumus. Jums nav iebilžu pret pirmdienu? Tad 2.maijs. Nav iebilžu? Deputātiem arī nav iebilžu? Pieņemts.
Godātie deputāti! Voldemārs Novakšānovs tikko ieradās ar ļoti pārliecinošiem paskaidrojumiem par to, ka viņš nav atradies zālē tanī brīdī, kad aicinājām Tautsaimniecības komisijas vārdā referentu runāt par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" pieņemšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs izskatām šo jautājumu? Nav. Lūdzu, referents Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā!
V.Novakšānovs (LZS). Liels paldies! Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Šodien, lūdzu, likumprojekta "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" trešajā lasījumā strādāsim ar dokumentiem nr.287, 287a un 287b. Tūlīt tātad sākam pamatā strādāt ar dokumentu nr.287.
Trešajam lasījumam mēs esam saņēmuši priekšlikumu no Latvijas Republikas finansu ministra Piebalga svītrot 2.pantā terminu "civiliestāde". Tautsaimniecības komisija šim ministra priekšlikumam piekrita un lūdz jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Tāpat finansu ministrs Piebalgs lūdz 4.pantā vārdus "civiliestāžu valdījumā" aizstāt ar vārdiem "institūcijas valdījumā". Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Es atvainojos, deputāts Zaščerinskis?
V.Novakšānovs. Tas ir 1.panta 4.punktā. Un frakcija "Tēvzemei un brīvībai" lūdz papildināt 1.panta 4.punktu ar skaidrojumu aiz vārdiem "nekustamā manta" ar šādu tekstu "(uz kuru tai nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā)". Tautsaimniecības komisija atbalsta frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!
V.Novakšānovs. 1.panta 7. punktā finansu ministrs lūdz vārdu "civiliestāžu valdījumā" aizstāt ar vārdiem "institūcijas valdījumā", ko mēs jau iepriekš pieminējām un apstiprinājām.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!
J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Šobrīd jau spēkā ir citi likumi, kas reglamentē, kādā kārtībā tiek atsavināta vai privatizēta tā manta, kas atrodas valsts vai pašvaldību uzņēmumu valdījumā. Līdz šim nebija likuma, kas reglamentēja kārtību, kādā tiek atsavināta manta, kas atrodas valsts vai pašvaldību iestāžu valdījumā. Deputāts Piebalgs ierosina visā likuma tekstā svītrot vārdus "civiliestādes" un tā vietā rakstīt vārdus "institūcijas". Likumā par civildienestu ir dots definējums, kas ir civiliestāde. Tās faktiski ir valsts un pašvaldību iestādes, bet nevienā likumā nav pateikts, kas ir institūcija, kas ir pašvaldību un valsts institūcija. Nav tāda normatīvā akta. Ar institūcijām mēs saprotam gan valsts un pašvaldību iestādes, gan reizēm arī valsts un pašvaldību uzņēmumus, reizēm arī valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu sastāvā esošās struktūrvienības. Piemēram, Saeimas institūcija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Saeimas institūcijas ir Saeimas Prezidijs un kanceleja, grāmatvedība ir institūcija. Institūcijas jēdziens ir ārkārtīgi plašs. Kāpēc šis likums tiek pieņemts? Tāpēc, ka nebija likuma, kas reglamentētu kārtību, kādā tiek atsavināta valsts un pašvaldību iestāžu valdījumā esoša manta un nekāda cita. Bet mēs rakstām visā likumā tagad pēc deputāta Piebalga ierosinājuma — valsts un pašvaldību institūcijas, pie tam nedodot institūcijas definējumu. Nupat mēs atbalstījām Piebalga priekšlikumu par 1.pantu — svītrot vispār jēdzienu "civiliestādes", vispār šo terminu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Referents, lūdzu!
V.Novakšānovs . Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka, mums komisijā šo jautājumu izskatot, mēs sapratām, ka, lūk, Finansu ministrijai tas ir tāds plašāks jēdziens, un, ja tā ņem vārdu "institūcijas valdījumā", tātad tā plašāk un konkrētāk norāda, ka tas ir valsts un pašvaldības teritorijā, kuru tā pārvalda. Bet, kad sāk runāt "civiliestāžu valdījumā", tad tas it kā sašaurina pagasta vai arī vietējās padomes darbības iespējas, un šajā skaidrojumā mūsu komisija, Tautsaimniecības komisija, piekrita tieši finansu ministra Piebalga priekšlikumam un mums iebilžu nebija šajā variantā. Un lūdzu atbalstīt tomēr finansu ministra Piebalga skaidrojumu.
Sēdes vadītājs. Jūsu priekšlikumi nav visai skaidri sadzirdami šeit. Godātie deputāti! Atklāti sakot, var jau uz priekšu vadīt sēdi un balsot, un visu, bet tādas īstas pārliecības nav tajos skaidrojumos — institūcijas vai civiliestāžu valdījumā. Tā tomēr ir tāda būtiska lieta, un deputāta Lagzdiņa teiktais par to izsvītroto civiliestādi, nu, katrā ziņā tiešām ir argumentēts. Varbūt tomēr, deputāti vēl vai juristi, izsakiet savu viedokli un nelieciet, lūdzu, pārējiem kolēģiem, kuri tiešām šajā brīdī lielas atšķirības neredz šajos jautājumos vai kuriem nav tādu argumentu, izšķirt šo lietu ar balsojumu. Raimonds Jonītis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!
R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es varbūt nevarēšu tik perfekti juridiski to izskaidrot, bet es paskaidrošu, kāds bija pamatojums šo civiliestādi nelietot šajā vietā. Ir vairākas bankas. Nevar viņas nekā savādāk nosaukt. Piemēram, Latvijas Banka nav civiliestāde nekādā gadījumā, bet arī uz viņu būtu attiecināms tieši tas pats likums. Latvijas Banka ir tātad valsts funkciju veicēja attiecībā uz viņai uzdotajām funkcijām, bet tā nav civiliestāde, jo tā nav pakļauta civildienesta likumam. Tāpēc šīs "institūcijas" būtu visaptverošākas, varbūt viņas nav tik precīzas, bet civiliestāde būtu pārāk sašaurināta. Tad tieši Latvijas Bankai mums būtu jāveido vēl viens cits likums.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — otrreiz. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Tieši tagad būs jāveido īpašs likums Latvijas Bankai, jo, lūk, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums savulaik bija, kurš arī tika pieņemts, ka civiliestāde šā likuma izpratnē ir Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesa, prokuratūra, valsts kontroles iestādes un tā tālāk. Ja to mēs tagad izsvītrojam ārā, tieši tagad būs jāveido īpašs likums. (No zāles: "Ja ir jāsvītro, tad vajag izsvītrot!")
Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK). Es nezinu, vai Kārtības rullis to pieļaus, bet varbūt mēs varētu mazliet atkāpi iztaisīt atpakaļ pie likumā lietotajiem terminiem. Jo 2.apakšpunkts, respektīvi, termins "civiliestāde", kā Lagzdiņa kungs nupat nolasīja, ir visizsmeļošais un tieši šī likuma subjekts. Mēs nebalsojām par šā termina svītrošanu, mēs formāli nebalsojām, it kā neviens nebija cēlis kaut kādas pretenzijas, un varbūt varētu palūgt Prezidijam tiešām likt šo Piebalga kunga iesniegto priekšlikumu svītrot terminu "civiliestāde" uz balsošanu. Mēs varam tad iztaisīt attiecīgu korekciju un noraidīt šo priekšlikumu, un tad šis likums būtu normālā gultnē un mēs varētu turpināt darbu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai pret šo konstruktīvo atkāpi nav iebilžu? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par finansu ministra Piebalga priekšlikumu svītrot terminu "civiliestāde". Mēs varam balsot tikai to, kas šeit ir piedāvāts. Mēs balsojam — svītrot terminu "civiliestāde", un jūs argumentus dzirdējāt, es nevaru jums te komentēt, kā balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 24, atturas — 22. Līdz ar to šis priekšlikums nav pieņemts.
V.Novakšānovs . Paldies!
Sēdes vadītājs. Un tad nākamajos pantos mums ir jārēķinās ar šo balsojumu.
V.Novakšānovs . Tātad 1.panta ceturtajā daļā arī finansu ministra Piebalga priekšlikums vārdus "civiliestāžu valdījumā" aizstāt ar vārdiem "institūcijas valdījumā" nav pieņemts.
Sēdes vadītājs. Tas izriet no šī balsojuma?
V.Novakšānovs . Jā. Un tātad arī septītajā daļā. Un tad, lūdzu, komisija atbalsta 1.panta ceturtajā daļā frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" tekstu — uz kuru tai nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Šādu papildinājumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs . Un sakarā ar iepriekšējo balsojumu, tad 1.panta septītajā daļā finansu ministra Piebalga priekšlikums arī ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
V.Novakšānovs . Un "Tēvzemei un brīvībai" lūdz papildināt skaidrojumu "nekustamā manta" ar šādu tekstu "uz kuru tai nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā".
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs . 3.lappusē ir finansu ministra priekšlikums un arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības komisija, atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumu un daļēji atbalstot arī finansu ministra Piebalga priekšlikumu, iesaka izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Šis likums nosaka valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību, ciktāl to neregulē likums par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju, un piemērojams, atsavinot institūciju valdījumā esošo valsts vai pašvaldību mantu." Šeit tātad mēs nobalsojām tikko, ka jāraksta ir nevis "institūciju valdījumā", bet "civiliestāžu valdījumā". Atsavinot civiliestāžu valdījumā esošo valsts vai pašvaldību mantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!
V.Novakšānovs. 2.panta otrā daļā finansu ministrs lūdz svītrot 2.punktu. Tautsaimniecības komisija atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Un frakcija "Tēvzemei un brīvībai" lūdz papildināt 2.panta otras daļas 4.punktu ar vārdiem "izņemot gadījumus, kad šā likuma 33.panta pirmās daļas 3.punktā paredzēto kopīpašumā esošo mājas daļu iegūst kāds kopīpašnieks". Tautsaimniecības komisija šo frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Esiet tik laipns, vienmēr mazus komentārus par priekšlikumiem, kuri nav atbalstīti, lai deputāti var operatīvāk sekot. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu papildināt 2.panta otrās daļas 4.punktu! Teksts jums ir attiecīgajā sadaļā, kur ir priekšlikumi. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 20, atturas - 13. Nav kvoruma.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai ir jānolasa attiecīgie panti no Kārtības ruļļa? Nav. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par -20, pret - 26, atturas - 20. Nav priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!
V.Novakšānovs. Tālāk 3. pantā... Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" lūdz papildināt 3. panta 2. punktu ar vārdiem "vai slēdzot maiņas līgumu". Tautsaimniecības komisija atbalsta šo priekšlikumu, izsakot 2. punktu šādā redakcijā: "Pārdodot par brīvu cenu šā likuma 33. pantā minētajos gadījumos vai slēdzot maiņas līgumu."
Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums papildināt 3. pantu ar šādu tekstu, ko jūs varat izlasīt savā dokumentā. Tautsaimniecības komisija atbalsta pirmo rindkopu priekšlikumā: papildināt 3. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citi mantas atsavināšanas veidi var tikt pielietoti tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos."
Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Piekrīt. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!
V.Novakšānovs. 4. pantā finansu ministrs atkal liek priekšā aizstāt vārdu "civiliestāde" ar "institūciju". Bet mēs nobalsojām neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav balsojams... Tālāk!
V.Novakšānovs. Un tāpat finansu ministrs lūdz svītrot vārdus "civiliestādes vadītājs", bet nu tagad arī mums...
Sēdes vadītājs. Arī nav balsojams... Izriet no iepriekšējā mūsu balsojuma.
V.Novakšānovs. Paldies! Un tāpat arī trešais punkts.... Tātad arī no balsojuma izriet, ka Piebalga priekšlikums nav atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Paldies!
V.Novakšānovs. Bet 5. pantā deputāts Lagzdiņš lūdz izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "Atļauju atsavināt valsts nekustamo mantu dod Ministru kabinets, bet pašvaldības nekustamo mantu - attiecīgā dome (padome)." Tautsaimniecības komisija deputāta Lagzdiņa priekšlikumu lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Ir "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums - izteikt otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: "Zemes piešķiršanu, pirkšanu un pārdošanu zemes reformas gaitā regulē citi likumi." Tautsaimniecības komisija frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk!
V.Novakšānovs. Bet "Tēvzemes un brīvības" priekšlikumu papildināt 5. pantu ar trešo daļu, ko jūs redzat tekstā, Tautsaimniecības komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu? Lūdzu, balsosim: papildināt 5. pantu ar trešo daļu "Nekustamo mantu, kas Latvijas Republikas valstij piederēja līdz 1940. gada 17. jūnijam, var atļaut atsavināt tikai ar speciālu Saeimas lēmumu." Balsojam par šo priekšlikumu! Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 27, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu!
V.Novakšānovs. 6. pantā finansu ministrs lūdz aizstāt vārdus "iestādes valdījumā" ar vārdiem "iestādes lietošanā". Tautsaimniecības komisija piekrita šim priekšlikumam.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Un 6. lapaspusē frakcija "Tēvzemei un brīvībai" lūdz papildināt 9. panta pirmo daļu ar teikumu: "Paziņojumi par izsoli ir jānosūta personām, kurām piekrīt pirmpirkuma tiesības." Tautsaimniecības komisija atbalstīja daļēji šādu priekšlikumu ar šādu tekstu: "Paziņojumu par izsoli nosūta personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ar norādījumu, ka šīs tiesības tā var izlietot tikai tad, ja tās noteikti piesaka pirms izsoles."
Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt šai redakcijai? Piekrīt. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Paldies! 7. lapaspusē 12. panta otro daļu lūdz izsvītrot finansu ministrs Piebalgs. Tautsaimniecības komisija viņa priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai jums, deputāti, ir kādas iebildes? Nav. Pieņemam. Tālāk!
V.Novakšānovs. Tālāk 9. lapaspusē Tautsaimniecības komisija papildināja 17. panta pirmo daļu pēc pirmā teikuma ar šādu tekstu: "Ja kāda persona izsolē vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, tas jāpaziņo līdz ar pārējiem izsoles nosacījumiem."
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.
V.Novakšānovs. Tāpat komisija lūdz atbalstīt priekšlikumu izteikt 21. panta pirmo teikumu šādā redakcijā: "Norādītajā izsoles stundā jāpārbauda tās dienas pasts un jāizsauc, vai nav vēl kādi piedāvājumi un vai kāda persona nevēlas izmantot savas pirmpirkuma tiesības." To ierosināja Tautsaimniecības komisija.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts. Es atvainojos, lūdzu... Atsaucu tikko teikto. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
A.Endziņš (LC). Bet kā šis priekšlikums, ja viņu atbalsta, ies kopā ar to papildinājumu, ko Saeima atbalstīja, - papildināt 9. panta pirmo daļu ar šādu tekstu: "Paziņojumu par izsoli nosūta personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ar norādījumu, ka šīs tiesības tā var izlietot tikai tad, ja tās noteikti piesaka pirms izsoles"? Tātad šeit ir jāpiesaka šīs savas tiesības uz pirmpirkumu pirms izsoles. Bet te jau tālāk seko, ka izsoles dienā ir jāizsauc, jāpārbauda, vai vēl kāds negrib realizēt savas pirmpirkuma tiesības, un šeit ir atkal tas pats: ja kāda persona vēlas izsolē izmantot pirmpirkuma tiesības, tad tas jāpaziņo līdz ar pārējiem izsoles nosacījumiem. Manuprāt, šeit ir zināma pretruna pašas komisijas priekšlikumos.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, konstruktīvi atkāpsimies.... Vai kāds vēlas komentēt? Raimonds Jonītis, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Šeit tieši bija mēģinājums sakārtot jebkurā gadījumā šo izsoles kārtību. Pirms izsoles tiek paziņots, vai kāda persona vēlas vai nevēlas izmantot savas pirmpirkuma tiesības, nevis kā iepriekš bija paredzēts, ka, ja starp izsoles dalībniekiem pēc tam noskaidrojas, tad viņš iegūst šīs tiesības, vai kā savādāk. Šeit jebkurā gadījumā tātad vispirms tiek izsūtīts paziņojums, pēc tam, pirms pašas izsoles uzsākšanas tiek pārbaudīts, vai šādi pieteikumi ir. Šis ir vēl viens precizējums. Tātad tajā pašā pēdējā stundā pirms pašas izsoles izsludināšanas vēl vienreiz ir jāpārliecinās, vai nav pieteicies pirmpirkuma tiesību īpašnieks.
Sēdes vadītājs. Deputāts Aivars Endziņš, lūdzu!
A.Endziņš (LC). Cienījamie kolēgas! Es tomēr vēlreiz gribu atgriezties tādā gadījumā. 9. pantā mēs pateicām skaidri un gaiši, ka šīs tiesības ir jāpiesaka rakstveidā pirms izsoles. Jau tālāk 17. pantā ielikām papildinājumu - tātad ja izsolē vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, tas ir jāpaziņo līdz ar pārējiem izsoles nosacījumiem. Tas vēl iet kopā. Bet, ja šeit 21. pantā mēs liekam šādā redakcijā, ka norādītajā izsoles stundā jāpārbauda tās dienas pasts un jāizsauc, vai nav vēl kādi piedāvājumi un vai kāda persona nevēlas izmantot savas pirmpirkuma tiesības, nu, tad ir lieks šis ieraksts iepriekš, jo tam ir tikai tāda tukša skaņa tādā gadījumā... It kā mēs pasakām, ka tikai tad var realizēt, tajā pašā laikā mēs pasakām, ka dubults neplīst un mēs vēlreiz tomēr aicinām, vai kāds no klātesošajiem izsolē nevēlas realizēt šīs savas pirmpirkuma tiesības. Šeit ir kolīzijas starp šīm trijām normām, trijiem pantiem līdz ar to. Manuprāt, šāda redakcija tādā veidā nebūtu vajadzīga šeit.
Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!
A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Pievērsiet, lūdzu, uzmanību iepriekšējā lasījumā pieņemtajam tekstam! Arī tur ir paredzēta šī pati kārtība, ka pirms izsoles uzsākšanas, pirms tās stundas, kad sākas izsole, ir jāpārbauda tās dienas pasts un jāizsauc, vai nav vēl kādi citi piedāvājumi. Bet iepriekšējā tekstā, atšķirībā no šī varianta, ko piedāvā Tautsaimniecības komisija, bija pateikts, ka tas viss jāizlemj 15 minūšu laikā... Šajā jaunajā variantā, pret kuru iebilst Endziņa kungs, ir izņemtas laukā praktiski tikai šīs 15 minūtes, bet procedūra saglabājas tā pati, kāda bija jau nobalsota iepriekšējā lasījumā. Un tādēļ, ka varbūt 15 minūšu laikā visu to nevar izvērtēt, Tautsaimniecības komisija arī izstrādājusi savu redakciju un tā jums ir likta priekšā balsošanai. Es iesaku to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - komisijas vadītājs. Lūdzu! Tautsaimnieku politiskā apvienība.
J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Komisija ar 21. panta precizēto redakciju mēģināja precizēt 9. panta jēdzienu, ko nozīmē "pirms izsoles". Ja "pirms izsoles" mēs saprotam, ka līdz tai dienai, tad tas būtu kaut kur jāpasaka, bet tas nekur nav pateikts. Ja "pirms izsoles" mēs saprotam to stundu vai to minūti, kad sākas izsole, tādā gadījumā 21. panta precizējums ir nepieciešams, jo varbūt līdz izsoles stundai arī tajā dienā ir pienācis pa pastu pieteikums, un tas būtu jāņem tādā gadījumā vērā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 21. panta redakciju! 10. lapaspuse, komisijas ieteiktā redakcija. Esam izdebatējuši. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 6, atturas - 4. Pieņemta redakcija.
V.Novakšānovs. Paldies! 11. lapaspusē 23. pantu lūdz svītrot finansu ministrs Piebalgs. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Akceptējam komisijas pieņemto lēmumu.
V.Novakšānovs. Paldies! 13. lapaspusē Tautsaimniecības komisija lūdz izslēgt 28. panta pirmajā daļā atsauci uz 16. pantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!
V.Novakšānovs. Paldies! 14. lapaspusē finansu ministrs Piebalgs lūdz svītrot 32. panta otro daļu. Tautsaimniecības komisija šo ministra priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
V.Novakšānovs. Un frakcija "Tēvzemei un brīvībai" lūdz izteikt trešās nodaļas virsrakstu šādā redakcijā: "Pārdošana par brīvu cenu un maiņa". Tautsaimniecības komisija šo trešās nodaļas virsrakstu "Tēvzemes un brīvības" frakcijas redakcijā atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav? Pieņemts.
V.Novakšānovs. 15. lapaspusē ir saņemts finansu ministra Piebalga priekšlikums papildināt 33. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā: "Ja kāda persona saskaņā ar likumu izmanto savas pirmpirkuma tiesības." Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalsta daļēji un iesaka šādā redakcijā: "Ja nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības izmanto zemes īpašnieks."
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
V.Novakšānovs. Tālāk frakcija "Tēvzemei un brīvībai" lūdz papildināt 33. pantu starp pirmo un otro daļu ar jaunu rindkopu. Lūdzu, izlasiet dokumentā! Bet Tautsaimniecības komisija šo frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Mums jābalso. Lūgtu īsu komentāru!
V.Novakšānovs. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" lūdza šā panta pirmās daļas 2. un 4. punktā paredzētajos gadījumos noteikt, ka "kustamo mantu var atsavināt, slēdzot maiņas līgumu. Iemaināmās mantas cena nedrīkst būt zemāka par atsavināmās mantas nosacīto cenu. Racionāla pilsētplānojama interesēs pilsētas dome ir tiesīga slēgt zemes īpašumu maiņas līgumu." Nu, jāsaka, ka tas sarežģīs jau tā diezgan sarežģītās pilsētas saimniecības attiecības ar īpašniekiem un projektētājiem, un Tautsaimniecības komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Frakcijas biedri lūdz balsojumu... Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu, kuru tikko komentēja referents! Par 33. panta pirmās daļas 2. un 4.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 13, atturas - 15. Nav kvoruma.
Godātie deputāti, vai attiecīgajos pantos vēlreiz ieskatīsimies vai tūlīt ķersimies pie otrreizējas balsošanas? Lūdzu, balsojam vēlreiz! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 17, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.
V.Novakšānovs. Paldies! Papildināt 33. panta otrās daļas tekstu aiz vārda "pirkuma" ar vārdu iekavās "maiņas". Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" šo priekšlikumu iesniedza un Tautsaimniecības komisija viņu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts. 34. pants!
V.Novakšānovs. 34. pants. 16. lapaspuse. Bet es lūdzu, cienījamie deputāti, tagad paņemt dokumentu nr.287., ko ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un parakstījuši ir visi — komisijas priekšsēdētājs Siliņš, kā arī komisijas deputāti Dreģe, Pauls Putniņš, Kušnere, Folkmane un Ābiķis — par 34. panta redakciju. Tad, lūk, deputāts Lagzdiņš arī iesniedzis un arī deputāts Putniņš arī ir izteicis par 34. panta redakciju.... Jūs, lūdzu, uzmanīgi iepazīstieties ar šiem trim priekšlikumiem. Tautsaimniecības komisija atbalstīja deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, neatbalstot deputātu Putniņu, iepazīstieties, lūdzu...
Bet tad ir saņemts, lūk, šis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kura lūdz 34.panta 3.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: "Valsts un pašvaldību mantas dāvināšanas (ziedošanas) noteikumus nosaka likumi, tai skaitā speciālie likumi izglītības, kultūras un zinātnes jomā, un Ministru kabineta noteikumi." Bet mūsu kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniedza priekšlikumu 10 dienas vēlāk, nekā mēs izskatījām šo jautājumu komisijā. Tāpēc šeit ir jāapspriež.
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš"! Atklājam debates.
Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs, neskatoties varbūt uz iespējamu procedūras pārkāpumu, kaut gan deputātiem šis projektiņš ir izdalīts jau 21. martā, tā ka es domāju, ka faktiski procedūras pārkāpuma nav, atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas redakciju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tikko es vienojos ar Lagzdiņa kungu, ka konceptuāli nekādā ziņā neatšķiras abas šīs redakcijas, bet atšķiras tādā nozīmē, ka mēs uzsveram tieši speciālos likumus izglītības, kultūras un zinātnes jomā. Un deputāts Lagzdiņš apstiprinās, ka viņš neiebilst, ka viņa redakcija tiktu papildināta ar šiem attiecīgajiem vārdiem, tātad mēs varam droši balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokli. Deputāts Lagzdiņš apstiprina manis teikto? Deputāt Lagzdiņ!
Sēdes vadītājs. Tāda veida diskusijas un jautājumu uzdošana nav paredzēta Saeimas Kārtības rullī. Vai vēl ir runātāji?
Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (LC). Deputāt Ābiķi, es neapstiprinu pilnībā jūsu priekšlikumu. Godātie kolēģi! Situācija ir tāda, ka šobrīd jau izskatīšanai Saeimā ir iesniegti vairāki likumprojekti. Proti, ir arī šodien pirmoreiz darba kārtībā iekļautais likumprojekts "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Tur ir noteikti gadījumi, kādos ir pieļauta valsts vai pašvaldības mantas dāvināšana, noteikti sponsorēšanas noteikumi, detalizēti arī fiksēti visi tie mērķi un gadījumi, kādos ir pieļaujami šie dāvinājumi un sponsorēšana. Tādēļ es gribu atbalstīt komisijas viedokli.
Kas attiecas uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteikto redakciju, no juridiskā viedokļa varbūt tā nebūtu kvalitatīva, bet pēc būtības tā negroza šo pamatnostādni, un šeit katrā ziņā varētu arī balsot par šo priekšlikumu. Kaut gan būtību tas negroza, tikai papildus uzsver, saliek tādus politiskus akcentus. Bet īpašas juridiskas nozīmes nav.
Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu! Irēna Folkmane, Tautsaimnieku politiskā apvienība.
I.Folkmane (TPA). Cienījamie kolēģi! Es Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā izsaku šo priekšlikumu, to, ko arī šobrīd teica deputāts Lagzdiņš, ka viņa iesniegto priekšlikumu tomēr varētu papildināt ar šo redakciju, kuru ir iesniegusi mūsu komisija. Tas ir, ar vārdiem "tai skaitā speciālie likumi izglītības, kultūras un zinātnes jomā". Es domāju, ka šeit nekādu pretrunu nebūs, bet tas tikai pašvaldībām arī liks paskatīties uz šo sfēru, kas attiecas uz kultūru, izglītību un zinātni, daudz pretimnākošāk. Es lūdzu jūsu izpratni balsojumā! (No zāles deputāts A.Endziņš: "Par procedūru!")
Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš — par procedūru. Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts.
A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Lai kā mēs mīlētu izglītību, kultūru un zinātni, bet laikam tomēr likums ir likums. Kārtības rullis pasaka skaidri un gaiši, ka ir termiņš, par kuru Saeima nobalso, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi. Šis likumprojekts ir dienas kārtībā no 16.marta. Šeit ir skaidri un gaiši rakstīts, ka priekšlikums iesniegts 21.martā. Tātad pēc tam, kad jau likums ir darba kārtībā šeit, sēžu zālē. Ja mēs domājam likt to uz balsošanu un tagad jau diskutējam par šo likumprojektu, tad tas ir rupjš Kārtības ruļļa, likuma pārkāpums. Līdz ar to tātad mēs radām atkal priekšnoteikumus... Tad jebkurā gadījumā, kaut jau sen visi termiņi ir pagājuši, sniegsim tik priekšlikumus iekšā, un komisija nekādus atzinumus nevarēs iedot, un tā tālāk. Es lūdzu vispār to noņemt un vispār par šo jautājumu diskusiju neuzsākt!
Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.
A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Izglītība un kultūra ir ārkārtīgi laba lieta un vienmēr atbalstāma, bet vai sliktāka, piemēram, ir vides aizsardzība vai Latvijas mežu intereses, vai kaut kas cits? Īstenībā šim priekšlikumam nav nekādas juridiskas slodzes, ko ir iesniedzis Ābiķa kungs. Nu, padomājiet, ko viņš liek priekšā! Viņš saka — tātad citi likumi, tai skaitā Izglītības likums. Bet var būt arī vēl citas jomas, un tādēļ es uzskatu, ka šādu priekšlikumu nevar balsot. Tas, pirmkārt, ir iesniegts pēc termiņa, es atbalstu pilnīgi Endziņa kungu, un tam nav arī Saeimas Juridiskā biroja analīzes. Mēs kļūstam par ļoti vieglprātīgiem cilvēkiem, ja mēs pēkšņi vienu jomu uzsveram, uzskaitām šajā likumā kā papildinājumu, pārējās jomas nenosaucot. Es aicinu nebalsot par Izglītības un kultūras komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es tiešām aicinu jūs ievērot Kārtības rulli! Jo man deputāta Endziņa — komisijas vadītāja pārmetumi vienmēr stipri... Es nezinu, kā tur turpināt tālāk. Bet viņam ir taisnība, un es nevaru apvienot šīs divas lietas. Palīdzēt it kā deputātiem attiecīgos pantus formulēt tā, kā viņiem liekas vajadzīgāk un lietderīgāk, un ievērot Kārtības rulli. Bet šis gadījums ir tas, ka tiešām te nekas īpašs nemainās, un tāpēc no Kārtības ruļļa viedokļa sēdes vadītājs noraida šo priekšlikumu, ko jūs, komisijas vadītāji, mums te mēģinājāt piedāvāt, un ejam tālāk!
V.Novakšānovs. Paldies! Un, lai būtu pilnīgāk, es lūdzu jūs paņemt šo dokumentu ar atzīmi. Ņemiet 34.pantu, un redzēsit likuma 34.pantu kopumā, kā to ir iestrādājusi komisija. Bet man tālāk jāturpina un jāsaka, ka lūdza vēl papildināt 34.pantu ar trešo daļu frakcija "Tēvzemei un brīvībai", ko neatbalstīja Tautsaimniecības komisija. Finansu ministrs Piebalgs arī lūdza papildināt 34.panta pirmo daļu, un Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Tāpēc laikam arī jāturpina balsot par šiem priekšlikumiem, un tad laikam iznāks, ka būs jābalso par 34.pantu kopumā. Tātad Tautsaimniecības komisija noraidīja frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu papildināt 34.panta trešo daļu ar šādu tekstu: "Valsts un pašvaldību manta var tikt arī izmantota kā kompensācija par neatdotajiem padomju varas gados nacionalizētajiem vai citādi prettiesiski atsavinātajiem īpašumiem." Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Nelūdz balsojumu.
V.Novakšānovs. Bet...
Sēdes vadītājs. Bet par 34.pantu...
V.Novakšānovs. Pirmo daļu. Vēl ir Piebalga priekšlikums jābalso.
Sēdes vadītājs. Šeit ir divas lietas atbalstītas. Deputāts Lagzdiņš un ministrs Piebalgs.
V.Novakšānovs. Un tajā dokumentā... Tie ir salikti kopā šeit un skan šādi: "Valsts mantu var nodot bez atlīdzības tikai pašvaldību īpašumā. Valsts nekustamo mantu, kas 1940.gada 21.jūlijā bija juridisko personu īpašumā, var nodot bez atlīdzības juridiskajām personām, kurām tiesa konstatējusi pārmantošanas faktu un saskaņā ar likumu atjaunotas zemes īpašuma tiesības."
Sēdes vadītājs. Bet kur ir izlaists deputāta Lagzdiņa priekšlikums?
V.Novakšānovs. Deputāta Lagzdiņa priekšlikumā ir pirmais teikums. "Valsts mantu var nodot bez atlīdzības tikai pašvaldību īpašumā".
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts!
J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Deputāta Piebalga ierosinājums ir ārkārtīgi svarīgs. Kādēļ viņš ir svarīgs? Tādēļ, ka apmēram 70 procenti no nekustamās mantas uz 1940.gada 21.jūliju bija juridisko personu īpašumā. Kas tās bija par juridiskām personām? Dažādas valsts akciju sabiedrības, dažādas komandītsabiedrības, bija 5,5 tūkstoši sabiedrisko organizāciju, un gandrīz trešajai daļai no tām piederēja nekustamie īpašumi. Ar deputāta Piebalga ierosināto normu mēs faktiski dodam iespēju tiesas ceļā, ja ir konstatēta šī pārmantojamība, atjaunot īpašuma tiesības uz to nekustamo īpašumu, kas attiecīgajai juridiskajai personai piederēja 1940.gadā. Es šo problēmu gribu izklāstīt, balstoties uz sabiedrisko organizāciju jeb biedrību piemēru.
1940.gadā slēdza praktiski visas biedrības. Likvidēja. Īpašumi tika pārņemti valsts īpašumā. Daļa no mājām šobrīd ir nojauktas, zeme, zemes gabali neapšaubāmi joprojām ir. Tagad kāda ir situācija? Situācija ir ļoti vienkārša. Apsviedīgi jauni un reizēm arī ne pārāk jauni cilvēki paskatās vēstures grāmatas, papēta arhīvu materiālus un paskatās, ahā, 1940.gadā ir bijusi tāda un tāda biedrība. Viņai piederējuši tur Rīgā tādi un tādi nami. Galu galā — tādi un tādi nami! Tik lieli zemes gabali! Kādēļ man tos neiegūt? Ļoti vienkārši. Atjaunosim mēs sabiedrisko organizāciju, vai nodibināsim varbūt arī uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu, kā tas bija Ulmaņa laikos. Piereģistrēsim. Aiziesim uz tiesu. Sameklēsim vēl kādu biedru vai kādu akcijas īpašnieku, kas ir bijis tajā attiecīgajā uzņēmējsabiedrībā 1940. gadā, divus astoņdesmitgadīgus vecīšus paņemsim kaut kādā valdē un palūgsim viņus aiziet uz tiesu, aizvedīsim ar automašīnu viņus. Samācīsim, kādas liecības sniegt. Un konstatēsim šo pārmantojamības faktu.
Godātie kolēģi! Mēs ejam pārāk tālu! Pārāk tālu! Savulaik mēs pieņēmām likumu "Par īpašuma tiesību atdošanu reliģiskajām organizācijām". Reliģiskās organizācijas un draudzes darbojās visus šos okupācijas laikus. Darbojās. Bija draudzes. Šeit patiešām nav pārtrūkusi tā dzīvā saite. Bet biedrību likvidēja, 50 gadus tā nedarbojās, uzņēmējsabiedrības tika likvidētas, un tagad tās atjauno ar tiem pašiem nosaukumiem, lai atgūtu īpašumus. Nav šīs nepārtrauktības. Pat atjaunojot īpašuma tiesības reliģiskajām organizācijām, man ir jāsaka atklāti, jau tolaik man bija skeptiska nostāja pret šo likumprojektu. Un diemžēl manā rīcībā ir precīza informācija par to, ka ir dažas reliģiskās organizācijas un draudzes, kuras tieši tādēļ atjaunoja savu darbību, ka viņām uz 1940.gadu bija ievērojami īpašumi. Un ne jau tādēļ, ka tik ļoti Dieviņu gribēja mīlēt un Dieviņu lūgt, bet tādēļ, ka ļoti īpašums patīk, nauda patīk, manta.
Godātie kolēģi! Es nevaru atbalstīt šo normu, jo tas dod tiesības avantūristiem iegūt īpašumus un mantu, uz kuriem viņiem nav tiesību. Es aicinātu noraidīt šo deputāta Piebalga ierosinājumu. (No zāles: "Lagzdiņ, es tevi atbalstu!")
Sēdes vadītājs. Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!
A.Poča (LC). Kaut arī šo priekšlikumu, kas izraisa šīs diskusijas, iesniedzis finansu ministrs Piebalgs, es šoreiz runāšu kā deputāte, nevis kā Finansu ministrijas parlamentārā sekretāre. Un es gribētu nedaudz oponēt deputātam Lagzdiņam par viņa iebildumiem. Un it sevišķi par izteiksmes formu, ka dažādi viltīgi cilvēki var ļoti izmantot to un tamlīdzīgi. Mēs zinām, ka juridiskās personas, kurām piederēja līdz 1940.gada 21.jūlijam nekustamais īpašums, bija arī studentu korporācijas, mūsu akadēmiskās organizācijas. Un šīs organizācijas nepārtrauca savu darbību emigrācijā. Viņas visu laiku uzturēja savu organizāciju garu. Viņas nodarbojās ar jauniešu patriotisko audzināšanu tur — emigrācijā. Arī, teiksim, kontaktu uzturēšanu, valodas saglabāšanu un tamlīdzīgi. Atgriežoties tagad, atpakaļ Latvijā, šie korporāciju biedri palīdzēja atjaunot šīs akadēmiskās mūža organizācijas šeit, Latvijā. Un arī ar savu mantu, saviem līdzekļiem, uzkrātajiem līdzekļiem gadījumos, kad šī manta tika nodota atpakaļ šīm juridiskajām personām, palīdzēja to uzkopt, saglabāt, atjaunot vēsturisko interjeru. Un es domāju, ka šie korporāciju nami, viens no tiem ir šeit blakus, pavisam netālu no Saeimas ēkas, ka tas ir rotājums mūsu pilsētas vaibstos. Un līdz ar to šeit ieraksts, ka "var nodot bez atlīdzības juridiskajām personām" jau atļauj izvērtēt, kuras patiesas ir cienīgas saņemt šo savu nekustamo īpašumu atpakaļ un kuras nav.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam — Anna Seile.
O.Grīgs (LZS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es daļēji personīgi piekrītu Lagzdiņa kungam, un daļēji es varētu arī piekrist Počas kundzei. Bet tādā gadījumā reizi par visām reizēm varbūt mēs nolemsim, šī Saeima vai varbūt nākošā, vai šī valdība, ja jums labāk — Saeima, tad nolemsim tā, ka tās organizācijas, kuru darbība tika apturēta pēc 1940.gada, atjaunosim visas, un tad nebūs šādu domstarpību. (No zāles: "Pilnīgi pareizi!") Tajā skaitā arī, pieņemsim, Aizsargu organizācija bija ārkārtīgi spēcīga un ļoti liela, ar ļoti lieliem īpašumiem. Un nolemsim reizi par visām reizēm atjaunot visas tās organizācijas, kuru darbība tika pārtraukta pēc 1940.gada, un tad var būt mēs tos pārmantotājus arī atradīsim. Varbūt tad tā iziesim un nebūs šādu domstarpību. Bet manas uzstāšanās būtība ir tāda, ka tomēr varbūt piebremzēsim, un es piekrītu šeit Lagzdiņa kungam, piebremzēsim tieši šo normu, Piebalga kunga priekšlikumu piebremzēsim. Ja ne, tad es lieku priekšā reizi — par visām reizēm ņemsim un atjaunosim visas organizācijas, kādas bija līdz 1940.gadam. Oficiāli, juridiski, un tad varētu būt skaidrs uzreiz, kas manto un kas nemanto.
Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Alfrēds Žīgurs.
A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Lieta tiešām nav tik vienkārša, un mums ir ļoti jāizšķiras, vai mēs pieļausim iespēju, ka tām organizācijām, kuras tiesā pierāda savu pārmantojamības faktu no šīm organizācijām, kuras pastāvēja līdz 1940.gadam, mēs dosim īpašuma tiesības. Kas ir šīs organizācijas? Jā, tik tiešām, reliģiskajām organizācijām šādu pārmantojamību jau nosaka likums. Ir tā sauktās piensaimnieku sabiedrības, par kurām arī ir likums un kuras var atgūt savus īpašumus. Bet līdz šim no valsts, jo valstij pienākas visa tā saucamā bezsaimnieka manta sakarā ar Civillikumu, no valsts nevar atgūt savas īpašuma tiesības visvairāk dažādas organizācijas, kuras ir saistītas ar kultūru. Tā saucamā Rēriha biedrība, Ķemeros, piemēram, ir viena mākslinieku biedrība, kurai ir novēlēts nams un zeme, un tā nevar reģistrēt šo savu īpašumu. Tam ir jāpaliek kā valsts īpašumam, kaut arī tā ir gatava tiesā pierādīt šīs savas pārmantojamības tiesības. Kādēļ neļaut, ja organizācijas tik tiešām pierāda tiesā šīs savas pārmantojamības tiesības? Korporācijas, piemēram, studentu korporācijas ir darbojušās visus šos laikus un nav nekad pārtraukušas savu darbību. Un tagad iznāk tā, ka viņas varētu atgūt gan savu namu, gan zemi zem tā, bet mēs negribam pieļaut, ka valsts nodod viņām šo namu un zemi. Kur tad paliks šis nams un zeme, šis nekustamais īpašums? Lagzdiņa kunga redakcijā bez šaubīšanās valsts īpašumu, tajā skaitā šo sabiedrisko organizāciju bijušo īpašumu, pat ja viņas ir pierādījušas tiesā, var nodot pašvaldībām. Nu, labi, ja tās ir mūsu pašvaldības, ja tās ir, teiksim, LNNK vai "Latvijas ceļa" pašvaldības. Bet tās var būt arī citas pašvaldības, pēc nākošajām Saeimas vēlēšanām. Kādēļ tikai pašvaldībām valsts var nodot šīs īpašuma tiesības? Kādēļ? Ja organizācija ir atjaunojusi savas īpašuma tiesības ar tiesas palīdzību, vai tad mēs neuzticamies tiesām? Kādēļ šīs organizācijas, šīs juridiskās personas nevar atgūt savu īpašumu? Es aicinu balsot par Piebalga kunga sagatavoto priekšlikumu. Es domāju, ka finansu ministrs ir pietiekami rūpīgi izvērtējis, kam var uzticēt šo bezsaimnieka mantu, kura praktiski mūsu likumu nesakārtotības dēļ visa ir nonākusi valsts īpašumā. Aicinu atbalstīt Piebalga priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Līdz starpbrīdim septiņas minūtes.
A.Žīgurs (LNNK). Godātie kolēgas! Es pilnīgu piekrītu deputātei Seilītei. Es gribu runāt tikai par korporāciju namiem. Tādu nav daudz, tādi ir tikai septiņi, tas ir, gan ieskaitot... Pārējos es neskaitu, jo tās nebija tās organizācijas, kam piederēja līdz 1940.gadam. Un šie nami faktiski ir grausti, viņi ir sabrukuši, izņemot, varbūt vienu otru, bet tas ir ārkārtīgi rets izņēmums. Ja mēs tagad gribam privatizēt un mēs privatizējam mājas, vai tad tiešām valsts grib apzagt kādas organizācijas? Šie cilvēki taču ir cilvēki, kas dzīvo Latvijā. Šie cilvēki salika savu naudu kopā, būdami studenti. Un, kā jūs zināt, Latvijā studenti nav nekad bijuši mantīgā šķira. Un tie iegādājās tos namus. Un kas tad tie par namiem? Faktiski tās ir tikai mājas, es nesauktu par namiem. Namu es iedomājus kā kādu piecu, sešu stāvu ēku. Šīferi vien, divstāvu mājas. Nekas tur vairāk. Bet mēs tagad gribam to noliegt. Nē, mēs to negribam viņiem dot. Kāpēc tad mēs nedosim? Kāds te iemesls būtu nedot? Nav taču! Un mūsu studentiem, kas ir mūsu nākotne, varbūt tie, kas sēdēs visā drīzumā Saeimā, tiem mēs ņemsim nost, tiem mēs neļausim darboties. Bet kaut kādi, es atvainojos, es negribu, apvainot krievu tautības cilvēkus, tie, kas atnākuši te un iegādājušies mājas — kādā ceļā, legālā vai nelegālā, tie gan var paturēt. Bet tie, kam tās legālās mājas pieder, tie nevar. Es nerunāju par politiskajām organizācijām. Zemnieku savienībai bija daudz, aizsargiem bija daudz namu, tā ir viena cita lieta. Bet šeit jau ir runa tikai par studentiem. Paldies!
Sēdes vadītājs. Deputāt Kreitus, jūs četras minūtes izmantosiet vai pēc pārtraukuma?
A.Kreituss (DP) . Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu divus piemērus tikai minēt. Divus piemērus. Un parādīt, kādu haosu tā lieta atkal izsauks. Pirmais piemērs ir sociāldemokrātu īpašumi Latvijā. Un viens no lielākajiem Rīgā ir tas nams, kurā pašreiz sēž arodbiedrības. Sociāldemokrāti savu nepārtraukto darbību pierādīs tieši tāpat kā korporācijas. Tieši tāpat! Gan ārzemēs, gan šeit. Korporācijas arī šeit nedarbojās sociālisma gados, bet tagad atrodas varoņi, kas saka, ka viņi visu laiku ir aktīvi cīnījušies. Sociāldemokrāti pierādīs to pašu. Tie ir tikai divi piemēri.
Par korporācijām runājot. Labi, ka LNNK par to uzstājās, jo viņu rindās ir Berklava kungs, kas šos īpašumus ņēma nost. Un tāpēc viņš jums ļoti labi varēs paskaidrot, kā tagad to atjaunošanu taisīt, par to ir dokumenti. Tie ir tagad divi piemēri manā izpratnē, kas ienesīs lielu haosu visā šinī darīšanā. Un es personīgi nevaru izšķirties balsot "par", ja es neredzu mehānismu, kā tas tiks tālāk darīts viss.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad pusstundu līdz pulksten 17.30 ir pārtraukums.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies! Rezultātu! Reģistrējušies 56 deputāti. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts! Pēc tam – Māris Graudiņš.
J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi!
Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību!
J.Lagzdiņš. Es gribētu īpaši uzsvērt, ka runa nav vis par septiņiem īpašumiem, kas pieder jeb piederēja, pareizāk sakot, studentu korporācijām, iet runa par daudziem tūkstošiem nekustamo īpašumu, kas uz 1940.gadu piederēja dažādām sabiedriskajām organizācijām jeb biedrībām, kā toreiz sauca, dažādām bezpeļņas organizācijām un uzņēmējsabiedrībām, kuru darbība tika pārtraukta. Un tagad ar šo vienu teikumu mēs pasakām, ka viņām ir tiesības atgūt savus īpašumus, ja viņas tiesas ceļā pierāda pārmantojamību. Par namiem mums bija divi likumi. Par reliģiskajām organizācijām - likums, kas daudzmaz tiesiski korekti reglamentēja, bet tagad mēs ar vienu teikumu pasakām. Tur ir arī daudz dzīvojamo māju. Kā ar tiem īrniekiem, kas ir dzīvojamās mājās, vai uz viņiem attieksies septiņi gadi, vai neattieksies septiņi gadi? Varēs izlikt ārā vai nevarēs izlikt ārā? Kā ar darbnīcām, kas atrodas tur, kas ar teātriem, kas ar kultūras iestādēm, kas ar skolām, kas ar slimnīcām būs galu galā? Cik tālu mēs iesim? Absolūta anarhija! Tagad par korporācijām. Šodien mēs komisijas sēdē izskatījām Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieka iesniegto ierosinājumu grozīt Ministru kabineta apstiprinātos dzīvokļu maiņas noteikumus. Kādēļ? Tādēļ, ka pēdējā laikā notiek dažādi fiktīvi darījumi ar dzīvokļiem, cilvēkiem izrakstoties no savas pastāvīgās dzīvesvietas Rīgā, pierakstoties rajonos vai kādā citā vietā Rīgā, pēc tam šo jauno dzīvesvietu, dzīvokli samainot pret labu dzīvokli Rīgā pašvaldības vai valsts dzīvojamā fondā. Un šeit ir vēstule, kurā minētas tās organizācijas, kas ļoti labprāt pieraksta uz vienu dienu iedzīvotājus, lai pēc tam viņi varētu par naudu samainīties ar kādu citu, kas dzīvo valsts vai pašvaldības dzīvoklī. To skaitā ir arī Latvijas Universitātes studentu korporācija "Tērvetija", kas savu atgūto īpašumu izmanto šādiem nolūkiem. Pieraksta uz dažām dienām un pēc tam atkal izraksta, un apmainās. Lūk, ar ko nodarbojas. Es domāju, ka tas neattiecas uz visām studentu organizācijām, tas ir pareizi, ka mēs viņu darbību esam atjaunojuši un ka mēs viņu darbību taisāmies atbalstīt, jo ir sen jau iesniegts divpadsmit Saeimas deputātu izstrādāts likumprojekts par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām. Un patiešām šāds likumprojekts ir atbalstāms, jo studentu korporācijas patiešām darbojās emigrācijā un labi darbojās. Izdeva žurnālus. Man arī pilnā komplektā ir žurnāls "Universitas", kas izdots ārzemēs, un es atbalstu, ka šādām organizācijām vajadzētu atjaunot tos 12 namus, bet arī tur ir dažas kultūras iestādes.
Godātie kolēģi! Es aicinātu šo priekšlikumu noraidīt un virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām". Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!
M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es domāju, Lagzdiņa kungam pa daļai ir taisnība. Neapšaubāmi, tāpat kā ar visiem privatizācijas procesiem un ar īpašumu atjaunošanu, būs zināmas problēmas arī ar šo procesu. Taču visumā es gribētu atbalstīt tomēr mūsu finansu ministra iesniegumu. Es domāju, ka mums nav jābūt tik ciniskiem, kā Lagzdiņa kungs to ir iztēlojis, apzināsimies tomēr, ka sabiedriskas organizācijas, tieši šīs organizācijas bieži vien ir mugurkauls mūsu sabiedrības pašdarbībai. Neatkarīgi no tā, vai tā ir vingrotāju biedrība, vai mazpulki, vai karavīru organizācija, vai korporācija, vai politiska organizācija vai kas cits. Nežēlosim šīm organizācijām un viņu vecbiedriem, kuri arī, es gribētu teikt, nudien, nav vienmēr tik senili, kā Lagzdiņa kungs to ir iztēlojis, un kuri bieži vien priecājas par savas organizācijas atjaunošanu. Cik bieži mēs šodien dzirdam, cik bieži mēs dzirdam par pašiniciatīvas trūkumu mūsu sabiedrībā! Ministru prezidenta Gaiļa valdība bieži par to runā. Kā mēs iedrošināsim sabiedrību, lai sabiedrība negaida tik daudz no valdības, lai pati rīkojas? Bet šajā gadījumā, lūk, tiek ierosināts, lai valdība atņemtu īpašumu, lai sabiedriskās organizācijas nespētu rīkoties un darboties. Un tāpēc varbūt šajā gadījumā atļausim tiesām tomēr izšķirt, kuri tiešām blefo, kā piemēram, šķiet, mākslīgi radītā Lauksaimniecības kamera, un kuri tiešām cenšas īsteni izmantot šo likumu, lai atjaunotu dinamisku darbību mūsu sabiedrības vispārējā labā. Tikai tā mēs varēsim aktivizēt mūsu sabiedrisko darbību, un tādēļ mums tomēr būtu jādod iespēja īsteniem pārmantotājiem atgūt šos īpašumus. Paldies!
Sēdes vadītājs. Antons Seiksts. Pēc tam deputāts – Rozentāls un deputāts Grīgs. Antons Seiksts, "Latvijas ceļš". Lūdzu!
A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Te daudz tika runāts par vienu juridisko personu kategoriju, kurai ir atjaunoti īpašumi. Es joprojām uzskatu, ka Augstākā padome savā laikā rīkojās, vienīgo pareizo ceļu ejot un atjaunojot šīs īpašumu tiesības, taču ir ejams loģiskāks ceļš. Un, manuprāt, šis ir ceļš, kas jau iesākts. Vai nu 5.Saeima vai varbūt 6.Saeima ņem vienu juridisko personu kategoriju un izskata, par cik šai kategorijai ir atjaunojamas, par cik nav. Un tad, šādu ceļu ejot, varbūt nebūtu draudu – es šeit daļēji piekrītu Lagzdiņa kungam – draudu radīt haosu šajā sfērā. Tāpēc es šajā gadījumā, visnotaļ nejūtot skaudību pret citām juridiskajām personām, ieteiktu atturēties no finansu ministra priekšlikuma akceptēšanas. Paldies!
Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls, Zemnieku savienība! Pēc tam – Oskars Grīgs.
A.Rozentāls (LZS). Cienījamais Prezidij! Augsti godājamie kolēģi! Protams šī diskusija ir izvērsusies nedaudz pagara, bet tā ir ārkārtīgi būtiska. Es šobrīd nevaru izšķirties, kā balsot, varbūt manas šaubas ir mani novedušas šajā tribīnē. Cienītie kolēģi, kam pieder Rīgā armijas ekonomiskais veikals? Pagaidām viņu privatizē. Es arī, tāpat kā iepriekšējie runātāji, negribu vērsties pret dažādu nāciju pārstāvjiem, bet, nu, nekādā veidā viņu neiegūst Latvijas virsnieku nacionālā biedrība. Kādā veidā sakārtot šo likumdošanu, par to, kā redzams mums ir jādomā visiem kopā. Ir vajadzība varbūt izveidot kaut kādu zvērināto saimniecisko tiesu vai, teiksim, nodaļu pie šīs saimnieciskās tiesas, lai, nu, dažādu tiesu nekompetences vai ietekmēšanas rezultātā nenonāktu īpašumi dažādām fiktīvām organizācijām, bet gluži aizliegt ar likumu atgriezt reālām pārmantotāju organizācijām viņu īpašumus nebūs tiesiski.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam – Andris Ameriks.
O.Grīgs (LZS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Redziet, arī mani māc šaubas. Ja būtu šeit Gravas-Kreituses kundze, dabiski, viņai arī šeit būtu ko sacīt kā vēsturniecei. Bet, tā kā es arī zināmā mērā uzskatu sevi par nelielu vēsturnieku amatieri, tad es ātri atgriežos nedaudz pagātnē. Cik tad Latvijas valsts mūsu vēsturē ir bijusi? Nu, šī ir otrā reizīte diemžēl, kas lemta šai saulītē. Pirmo brīvvalsti izcīnīja pasaules juku laikos latviešu karavīri. Pēc brīvvalsts izcīnīšanas tas, kas piederēja šajā zemes stūrī pie Baltijas jūras, bija noformulēts dažādos aktos. Kad baronu muižu zemes sadalīja brīvības cīnītājiem, tur sešas kategorijas bija un tamlīdzīgi, un tā tālāk, un tā tālāk par to, ko faktiski katrs zina. Tātad vienreiz mums ir bijusi brīvvalsts 20 gadu laikā. Tajā laikā tapa zemnieku saimniecības, tapa īpašumi, izveidojās īpašumi, un tad nāca 1940.gads, kad visu kā ar nazi pārgrieza, kā jaundzimušam bērnam nabassaiti pārgrieza sveša, naidīga vara, un šodien mēs esam te, kur mēs esam. Un tad, kad atjaunoja zemnieku saimniecības, es tad četrarpus gadus atpakaļ prognozēju, ka, atjaunojot izdalītās, sadalītās zemes, brālis ies pret brāli un tēvs pret dēlu. Vai tā nav? No otras puses, es gribu sacīt, ka 50 gadi nav ar vienu rokas vēzienu izsviežami no dzīves ārā. Un varbūt, es to nesaku kā apgalvojumu, derētu varbūt tiešām 50 gadus noskaitīt nost no tās dienas, nu, no 4.maija kaut vai, un par jaunu sākt dzīvi. Bet bija sentēvu un tēvu tēvu lietās asinis un sviedri, kas bija guldīti zemē un īpašumos. Vai to varēja ignorēt? Ko es gribu pasacīt. Visiem šeit ir taisnība – Graudiņa kungam ir ļoti dziļa taisnība, kas nāca šeit un runāja pēc mana prāta, un arī Lagzdiņa kungam ir taisnība, un Seiles kundzei ir taisnība. Nu, tad mēs šeit esam 6.Saeima, un varbūt mēs izlemsim, ka 1940.gada nabassaites savienosim atpakaļ un atjaunosim to momentu un visas tās organizācijas, es atkārtojos jau, un būs viss skaidrs. Bet mehānismu izdomāsim kā atgriezt – caur tiesām vai savādāk. Nu, savādāk mēs ieiesim tādās jukās, tādā savstarpējā naidā un nesaticībā! Bet no mums taču prasa atbildību, no 5.Saeimas deputātiem, no tautas vēlētiem priekšstāvjiem. Un varbūt mans priekšlikums būtu tāds – atliksim šo likuma pantu, atliksim un aizsūtīsim atpakaļ komisijām un padomāsim vēl dziļāk , lai mēs nesanaidojam savā starpā tautiešus. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Tautas saskaņas partija. Lūdzu! Pēc tam - Inese Birzniece.
A.Ameriks (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu teikt tā, ka tad, kad mēs runājām par zemes atdošanu, tad, kad mēs runājām par namu atdošanu īpašniekiem, tad šajā zālē valdīja konsekvence un mēs atdevām. Mēs zinājām, ka taisnībai ir jāuzvar un šiem cilvēkiem, viņu mantiniekiem, vai bērniem ir jāsaņem atpakaļ viņu īpašumi.
Es negribu piekrist Grīga kungam, ka 1940.gadā Latvija bija "bērns, kas ar nabassaiti" savienots. Es nezinu, ar ko. Bet es domāju, ka Latvija bija pietiekoši stipra valsts ekonomiski. Un īpašums ir viens no šīs ekonomikas pamatiem. Šajā gadījumā es negribu piemērot šeit dubultstandartu. No vienas puses, mēs konsekventi aicinām atjaunot īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem, arī tas šodien ir ļoti smagi. Jo mēs ļoti labi zinām, ka bijušajiem īpašniekiem pieder skolas, slimnīcas, kultūras nami un tā tālāk. Un arī šobrīd ir tās pašas problēmas, kas ir saistītas ar to, kur un kādā veidā izvietot valsts iestādes, bet tajā pašā laikā es negribu šķirot, vai tā būtu studentu korporācija vai sociāldemokrātiskā strādnieku partija, par kuru Kreitusa kungs runāja. Bet uz kādas morāles pamatiem mēs šodien varam teikt, ka tiem mēs atdosim atpakaļ un tiem mēs neatdosim atpakaļ? Ja mēs šobrīd ejam šo viena standarta ceļu, tad mums ir godīgi jāpasaka – jā, ir problēmas, ir jāpierāda šobrīd tiesā, ka tik tiešām šī organizācija ir pārmantojusi šīs tiesības no tā laika, no pirmās Latvijas laika un viņai ir tiesības saņemt šos īpašumus. Bet pateikt šobrīd, ka jums, tātad tiem, kas ir īpašnieki, fiziskas personas, jums ir visas tiesības, bet tiem, kas ir juridiskas personas, tiem nav tiesību. Visā Eiropā praktiski arī netiek dalītas juridiskās un fiziskās personas. Šobrīd šis īpašuma jēdziens ir aktuāls gan no vienas, gan no otras puses, bet es tomēr aicinu neizmantot šo dubultstandarta principu. Tik tiešām tiesai ir jāizšķir, vai tas ir vai nav mantinieks. Bet darīsim vienu - būsim konsekventi un atgriezīsim atpakaļ to, kas katram pienākas! Pēc tam mēs spriedīsim par to, kādā veidā...Valstij ir likums, kas atļauj izmantot īpašos gadījumos atsavināšanu. Tātad ir atsevišķi gadījumi, kad tas ir valstiski svarīgs objekts. Tādā gadījumā valsts vai pašvaldība to var neatgriezt, bet kopumā mums nedrīkst būt dubultstandartu. Es vienkārši arī aicinu atbalstīt deputāta Piebalga priekšlikumu, lai izbēgtu no šī precedenta, kad mēs pieņemam lēmumus par to, ka vieniem ir tāda taisnība un otriem ir tāda taisnība, ka atkarībā no konjunktūras mēs vadāmies. Es aicinu balsot par deputāta Piebalga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Aivars Berķis.
I.Birzniece (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nupat pēdējais runātājs teica, ka nevajag atļaut dubultstandartu. Bet man liekas, ja mēs atbalstīsim un balsosim par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, tur nebūs dubultstandarta. Apskatīsim, tas nemaz nebūtu pretrunā. Tas nemaz neaizliedz juridiskajām personām saņemt šo īpašumu. Tas ir teikts 3.punktā. "Valsts un pašvaldības mantas dāvināšanas (ziedošanas) noteikumus nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi". Vai likuma šajā vienā teikumā, kas faktiski ir vienā lasījumā, taisīt plašas pārmaiņas mūsu struktūrā ir prātīgs darbs? Vai mums nevajag tomēr palīdzēt tiesām saprast, kādus kritērijus vajag izvērtēt kurām organizācijām, jo nebūt juridiskās personas nav tikai sabiedriskās organizācijas, nav tikai korporācijas, ir pavisam plaša grupa. Man liekas, mēs neko nezaudētu, ja mēs atbalstītu Lagzdiņa kunga variantu, jo tas neko neizslēdz. Bet padomāsim! Parasti mēs pieņemam trijos lasījumos. Mums vajag informāciju, vajag vērtēt, ne tikai vienā rāvienā teikt: "Ā, es esmu korporācijā, mani vajag atbalstīt. Es esmu šādā organizācijā, es gribu atbalstīt!" Mums ir jāpārdomā, vajag vērtēt. Vajag tiešām ar saprātu un vēsu prātu. Es pati arī esmu korporācijā, bet tas nenozīmē, ka es automātiski atbalstu visplašāko variantu. Mums ir tiešām jāizdomā un jāsaprot, un jāpārdomā, kādas sekas var būt šim faktiski vienā lasījumā pieņemtajam skopajam teikumam. Jo man liekas, Universitāte nav tas pats, kas akciju sabiedrība vai sabiedriskā organizācija. Tur tiešām ir vairākas kategorijas. Jā, īpašumi ir svēta lieta! Man liekas un man nav pārāk lielas ticības, ka katrā reizē, kad kāda cilvēku grupa it kā atjauno organizāciju ar līdzīgu nosaukumu vai identisku nosaukumu, kā bija pirms kara, ka viņa seko tās mērķiem. Tiešām es uzskatu, ka mums vajag pārdomāt, nepieņemt finansu ministra Piebalga priekšlikumu. Un izstrādāsim atsevišķu likumu par kādām juridisko personu kategorijām , vismaz definēsim kritērijus, lai palīdzētu tiesai izskatīt, jo mēs to izdarījām divos likumos par namu un zemes atdošanu fiziskajām personām. Mēs to izdarījām īpašajā likumā "Par reliģiskajām organizācijām". Es tiešām lūgtu, lai mēs turpinātu šo standartu ievērošanu, izstrādātu normas tālāk, noraidītu finansu ministra Piebalga priekšlikumu un atbalstītu deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam - Dainis Stalts.
A.Berķis (LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es atceros, šķiet, pagājušo rudeni, kad pie manis bija Izraēlas delegācija, viņi teica, ka viņi grib panākt, lai visur tur, kur bijuši īpašumi ebreju kopienām, kaut arī neviens no šīs kopienas locekļiem vairs nebūtu dzīvs, ebreji atgūtu šo kopienu īpašumus. Es saprotu, mēs toreiz diskutējām, kādā veidā tas var notikt. Es teicu – tur, kur jums bija īpašumi, varbūt tagad vispār vairs nekā nav. Rīgā bija sinagoga un tajā vietā ir tukšs laukums. Viņi man atbildēja tā, ka, piemēram, ja es nemaldos, arī Varšavā tajā vietā bija palicis tukšs laukums. Tagad tur ir uzcelta banka, un šie ebreju pārstāvji tātad neprasa, lai viņiem maksātu un atdotu kaut kur zemi citā vietā, lai maksātu kompensāciju. Viņi gribētu, lai šajā īpašumā viņiem atdod viņiem pienākošos daļu. Lūdzu, ja tā ir banka, lai tad viņiem būtu attiecīga daļa šajā bankā. Es toreiz domāju – Izraēla ir ietekmīga valsts, tai ir savi aizstāvji visur un mēs droši vien respektēsim šo vēlēšanos. Diez vai mēs respektēsim šīs tiesības tad, ja to prasīs kāda mūsu latviešu organizācija. Mēs kaut kā vienmēr izrādāmies pret citiem labāki nekā paši pret sevi.
Es domāju, ka mums būtu jāpieņem šis Piebalga priekšlikums, bet es gan domāju, ka mēs darām kaut ko citu, ka mēs tad, kad atdodam, atkal esam pārāk burtiski rīkojušies. Atdodam, un viss. Nerēķinoties ar to, kādas bijušas iepriekšējās parādu saistības, nerēķinoties ar to, cik tāls ir tas sakars mantinieku gadījumā, nerēķinoties ar to, kas ir pielikts klāt šim īpašumam. Tā ir viena nelaime.
Otra nelaime ir tā, ka tad, kad mēs runājam tieši par fiziskajām personām, šo īpašumu atdodam, mēs savukārt atkal darām visu, lai īpašnieks nevarētu šo īpašumu noturēt. Tā kā tas ir ar visām Rīgā atdotajām mājām, kur šīs mājas gan ir atdotas, bet drīz vien šie cilvēki paši tās atkal "par sviestmaizi" atdos projām, jo viņi nespēs tās uzturēt. Es domāju, ka šajā gadījumā ir jāpieņem Piebalga priekšlikums ar noteikumu, ar piebildi, ka pārejas noteikumos tiek ierakstīts, ka tas var notikt tad, kad būs izstrādāta attiecīga kārtība vai attiecīgi noteikumi. Mums ir jāizdomā, kāda tad tā kārtība būs un, protams, jāiedebatē, lai organizācija, kura vienkārši saucas, nu, kaut vai manis pēc Zemnieku savienība, lai tā nevarētu dabūt agrākajai savienībai piederējušo īpašumu, ja nevar pierādīt šo sakarību. Paldies!
Sēdes vadītājs. Atvēle runāt tiek dota Dainim Staltam, LNNK deputātam. Lūdzu! Pēc tam - Ruta Marjaša.
D.Stalts (LNNK). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Šis nu ir tas gadījums, kad man jāsaka, ka es gribētu atbalstīt finansu ministra Piebalga priekšlikumu. Gribētu atbalstīt arī iepriekšējā runātāja Berķa kunga teikto par to, ka pārejas noteikumos varētu ierakstīt detalizētāku izklāstu par tām juridiskajām personām, par to juridisko personu loku, uz kurām būtu attiecināmi tādi īpaši noteikumi, kādā veidā tās varētu pretendēt uz valsts nekustamo mantu, kas 1940.gada 21.jūlijā bija šo juridisko personu īpašumā.
Es gribu aicināt jūs visus atbalstīt mani tādējādi, ka Latvijas pamattautas - līvu īpašumus, kas viņiem kā tādi bija līdz tam 1940.gada 21. jūlijam, tautas namus un vēl šo to, nu būtu pēdējais brīdis, ka tos vajadzētu atdot. Jo vēl ir saglabājušies vecie zīmogi, un vēl ir saglabājušies kā par brīnumu arī vecie līvi, kuri ir šie pārmantotāji. Un vēl radi un mūsu Ziemeļu brāļu tautas, kas arīdzan ir no savas labas sirds ziedojuši līdzekļus, lai mazajai līvu tautai taptu šāds nams, tur, līvu krastā, uz kuru tagad ar cerīgu skatu raugās arī viņu pēcteči. Ja ne lai atgrieztos, tad vismaz lai pabūtu tur, savu tēvutēvu dzimtajā pusē.
Šajā gadījumā pārmatošanas fakts ir absolūti nenoliedzams. Tāpat to var attiecināt arī uz Latvijas igauņiem, kuri sūrā, grūtā darbā, santīmu pie santīma likdami, uzcēla šeit, Rīgā, savu namu, ieguva savus īpašumus, kur tagad viņiem ir tikai atvēlēts izvietot savu skoliņu, bet parējā īpašuma daļā ir pavisam citi ļaudis. Es tomēr aicinu jūs balsojot pārdomāt un atbalstīt arīdzan, kā es jau teicu, Berķa kunga izteikumus par to, ka pārejas noteikumos, un to, manuprāt, domāja arīdzan Birznieces kundze, ir perfekti jāiestrādā tas, kas būtu attiecināms uz citām juridiskajām personām. Jo mēs visi esam liecinieki procesam, ka, tiklīdz ir runa par īpašuma atdošanu, tā uzreiz sarodas visādi pārmantotāji. Un šo pārmantotāju skala ir bezgalīga, un mēs tagad lasām presē, ka, lūk, tur vecticībnieki pārmantotāji ieradušies kaut kur no pavisam citām debess pusēm un jau pārmantojuši un atguvuši. Un kas no visa tā notiek, tas ir acīm redzams fakts. Bet, ja mēs esam bijuši tik goddevīgi un jau Augstākās padomes laikā atvēlējuši īpašumus ebrejiem un šie īpašumi ir atvēlēti reliģiskajām organizācijām, tad būsim godprātīgi un atvēlēsim šādu iespēju arī mazajai līvu tautai, kas dzīvo blakus dižajiem latviešiem. Paldies!
Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Tupešu Jānis.
R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es jums silti ieteiktu paņemt Rīgas telefonu grāmatu 1939. gadā, un tad jūs redzēsiet, cik daudz Rīgā, vienā pašā Rīgā, bija sabiedrisko organizāciju. Šeit tika runāts par ebreju sabiedriskajām organizācijām, par to, ka it kā no Izraēlas kādi tur atbraukuši un iestājas par to, lai atjaunotu īpašuma tiesības ebreju organizācijām, Es esmu Latvijas parlamenta deputāte un uzskatu, ka nevajag vadīties no kaut kādām savas etniskās grupas vai personīgām vai draugu interesēm, jādomā par to, kā veidosies tiesiskās attiecības Latvijā pēc tam, kad mēs iestrādāsim vēl vienu grūtu uzdevumu mūsu izpildvarai. Augstākajā padomē tika ļoti plaši un gari diskutēts jautājums par to, kam ir praktiski iespējams atjaunot šīs svētās īpašuma tiesības un kam nav. Es gribu jums atgādināt, ka mūsu Civilkodekss nesatur normas, cienījamais Amerika kungs, mūsu Civilkodkess nesatur normas par juridisko personu mantošanas kārtību un tiesībām. Mēs neesam pat atjaunojuši akciju sabiedrībām īpašuma tiesības. Un kāpēc mēs to nedarījām? Tāpēc, ka mēs uzskatījām, ka Latvijai tas nav realizējams, ka tas radīs jaunus un jaunus konfliktus vēl tiem klāt, kas šodien jau ir tik tālu, cik mēs esam jau denacionalizējuši īpašumus un atgriezuši. Jāpadomā ir arī par to drusku!
Telefonu grāmatā jūs atradīsiet apmēram simt ebreju sabiedrisko organizāciju, tikpat daudz krievu, poļu, baltkrievu, ne jau latviešu vien un ne jau korporāciju vien. (No zāles: "Īpašumu nebija!") Kā tad nebija īpašumu! Visiem bija īpašumi! Kaut kādi bija. Kāpēc ne? Nevaram mēs iet šo ceļu. Nevaram iet, likums mums to neļauj, Latvijas valsts intereses to neļauj, lai arī kā mums to gribētos... Korporeļiem - savām korporācijām, man kā ebrejietei - savām ebreju organizācijām, poļiem, krieviem un tā tālāk, un tā joprojām. Ir valstiskas intereses, nevajag pakļaut savām interesēm valsts intereses. Pirmās ir valsts intereses un Latvijas sabiedrības intereses. Paldies!
Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!
J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti un deputātes! Es vēl nezinu, kā es balsošu, bet es gribu dalīties ar jums dažās pārdomās, kāpēc es vēl līdz šim momentam nezinu, kā es balsošu, jo es debatēju... es debatēju pie kafijas krūzes pirmīt un dzirdēju tikai vienu argumentu pret deputāta Piebalga ieteikumu, proti, ka mūsu tiesu sistēmai nevar uzticēties, tiesneši ir pērkami, par naudu visu ko var dabūt. Un tā, protams, arī ir patiesība. Bet absolūti galvenais iemesls, kāpēc es šeit esmu, ir tas, ka absolūti pirmā prioritāte šajā zemē ir tiesiskas valsts izveidošana, un man šķiet, arī šajā situācijā problēma ir kaut kur citur. Mēs negribam pieņemt — atkal manā skatījumā — tiesiski labu likumu tāpēc, ka šo likumu vairāku iemeslu dēļ, kā, piemēram, uzpērkamības dēļ, nevarēs īstenot. Man personīgi tas nav pieņemams. Un es sāku, šeit runājot, nosvērties finansu ministra Piebalga ieteikuma pusē. Un tas ir tāpēc, ka es gribu ticēt taisnīgai tiesu sistēmai ar attiecīgiem likumu pantiem, kuru vēl trūkst. Zināmi kritēriji vēl nav noteikti, pārējas noteikumi vēl nav noteikti, bet man ir grūti iedomāties, kāpēc nevajadzētu īpašumu kā mantojumu vai pārmantošanas fakta secībā nodot tam, kam tas īpašums pienākas. Kāpēc, mums ir vajadzīgs specifisks likums, kā tas bija reliģiskajām organizācijām? Tagad mēs veidosim specifisku likumu akadēmiskajām organizācijām. Drīz būs vēl viena kategorija - piensaimniecības... varbūt piensaimniecības biedrības, mēs veidosim tām atsevišķu likumu. Kāpēc? Visām šīm organizācijām, kurām ir jau specifiskais likums, un tām, kuras mēs neesam vēl minējuši, lai taisnīga tiesa, lai tiesiska valsts arī to izlemj pēc atsevišķiem specifiskiem kritērijiem, kuri mums vēl ir jāizveido. Mans kolēģis deputāts Lagzdiņš pieminēja korporāciju, kuras filistrs arī es esmu. Viņa nepārmantoja šo īpašumu, bet es, kolēģi, arī interesēšos, kas tur ir nelikumīgs noticies un kas tur ir par nelikumībām. Man ir vienalga, vai tā ir mana korporācija vai mana baznīca, vai piensaimniecība, pie kuras arī mans tēvs kādreiz piederēja. Tātad mums trūkst kritēriju, mums trūkst attiecīgo pārejas noteikumu, un nevajag, manuprāt, mums nevajag atsevišķu likumu katrai īpašuma kategorijai. Es aicinu atbalstīt finansu ministra Piebalga ieteikumu un tajā pašā reizē, kā vairāki runātāji jau ir teikuši, izveidot attiecīgos pārejas noteikumus, attiecīgos likumus, kā tas ir vajadzīgs, lai šī tiešām būtu tiesiska valsts ... Paldies!
Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam - Raimonds Jonītis.
M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Kad debates par šo priekšlikumu iesākās, likās, ka tā ir diezgan vienkārša lieta, bet tā arvien vairāk sarežģījās. Izskatās, ka nav tā, ka ir pieņemams, ka atdod visus bijušo īpašnieku īpašumus atpakaļ to pārmantotājiem, un arī nav pieņemams, ka neatdod neko. Tas, ko ieteica deputāte Birznieces kundze, ka varbūt vajadzētu speciālu likumu, tas, man liekas, varētu būt viens no tiem iespējamajiem risinājumiem. Saeima zina, ko viņa dara, Saeima pilda tautas gribu un Saeima bieži vien, ja ne vienmēr, nonāk pie tīri loģiska un laba atrisinājuma. Un man liekas, ja mēs mazlietiņ painteresētos, mēs dabūtu varbūt vairāk informācijas par to, par kādiem īpašumiem ir runa, kas ir tie īpašumi, par kuriem mums būtu jāspriež, lai nav ar vienu teikumu jānolemj liktenis šiem īpašumiem, vai viņus atdod vai neatdod. Tad varbūt mēs atrastos tādā situācijā, ka būtu risinājums diezgan skaidrs. Latvijas brīvvalsts pēdējos gados sazēla daudzas dažādas organizācijas. Daudzām bija savi īpašumi. Bija gan Pestīšanas armija, bija visādas sporta biedrības, bija muzikantu asociācijas, bija poļu laukstrādnieku biedrība, bija Latvijas-Krievijas draudzības biedrība un neskaitāmas citas, arī etniskās daudzas vēl dažādas. Bet kuras vēl eksistē šodien, kurām varētu atdot īpašumu kā juridiskām personām šodien? Tas ir tāds jautājums, pie kura mēs varētu varbūt labāk ķerties, ja mums būtu tā informācija pilnībā pie rokas. Tamdēļ es domāju, ka varbūt varētu deputāta ministra Piebalga priekšlikumu noraidīt un vērsties pie šī jautājuma kā pie atsevišķa likumprojekta tā, lai Saeima varētu to pilnībā izvērtēt un būt atbildīga par to, lai tas tiktu taisnīgi un labi nokārtots. Pateicos!
Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis, "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Viesturs Pauls Karnups.
R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es aicinātu visus, kas cenšās runāt par šo likumu, vispirms tomēr atgriezties pie likuma 2. panta un apskatīties, uz kādiem objektiem šā likuma nosacījumi nav attiecināmi. Tur ir jau minēts, ka tie nav attiecināms uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem, daudzdzīvokļu namiem vai to daļām, ko lielākā daļa runātāju jau pašreiz pieminēja.
Otrkārt, mēs varam atgriezties uz 4. pantu, ka valsts mantas atsavināšanu var ierosināt tikai tad, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai civiliestādei. Tas ir 4. pants. Un tas pants, ko iesaka finansu ministrs, pašreizējā brīdī piedāvā tikai to iespēju, ka, ja šī juridiskā persona ir atjaunojusi savas zemes īpašuma tiesības un tiesa ir atzinusi, ka tā ir pārmantotāja, tikai šajā gadījumā valstij ir tiesības nodot bez maksas šo īpašumu. Tas ir vienkārši informācijai. Paldies!
Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, lūdzu, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!
V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es arī piederu pie vienas no Latvijā atjaunotajām akadēmiskajām mūža organizācijām. Un es kopā ar citiem Saeimas deputātiem iesniedzu šo likumprojektu par īpašuma atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām. Kāpēc mēs izgatavojām īpašu likumprojektu, lai varētu šīs mūža organizācijas, juridiskās personas saņemt atpakaļ tos īpašumus, kas tām bija 1940.gada jūnijā? Tāpēc, ka vispār nav tāda juridiska jēdziena kā "juridiskas personas mantojuma tiesības". Nav mantojuma tiesību juridiskajām personām! Fiziskajām personām ir mantojuma tiesības, bet ne juridiskajām personām. Juridiskās personas darbojas pēc citu veida, kārtības un likumdošanas. Un tāpēc katrai kategorijai, ja Saeima vēlas, lai tā varētu atgūt īpašumus, kas tai piederēja, ja tā var pierādīt, ka tā ir turpinājusi darboties pēc 1940.gada, vajag atsevišķus likumus. Tāpēc mums ir likums "Par reliģiskajām organizācijām", kas var saņemt savus īpašumus atpakaļ, mums ir likums par piensaimniecības biedrībām, ir likumprojekts...
Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos godātais kolēģi! Turpināsim!
V.P.Karnups. Ir likumprojekts par akadēmiskajām mūža organizācijām. Un diemžēl tā vajag. Tas ir vienīgais ceļš, kā var šo lietu par juridisku personu bijušo īpašumu risināt. Nevar ar vienu teikumu vienā citā likumā visu šo lietu atrisināt. Tas vienkārši ir aplam. Jo mums vajadzēja vairākus likumus par namīpašumu atdošanu fiziskajām personām, par zemes atdošanu fiziskajām personām, un mēs šeit ar vienu teikumu lemjam par jebkādām juridiskajām personām. Un šeit vajag ievērot arī, ko citi runātāji ir minējuši, ka juridiskas personas nav tikai sabiedriskās organizācijas, ir akciju sabiedrības, ir visāda veida komercstruktūras, kas Latvijas laikā darbojās. Es atceros, pirms pāris gadiem bija tāds joks, ka Rīgas birža atjaunoja savu darbību un vēlējās tad pieteikties uz visas bijušās Rīgas biržas īpašumiem. Bija dažas bankas, kas pieņēma pirmskara banku vārdus. Un tos arī tūlīt pieteica un cerēja, ka Godmaņa laikos, respektīvi, juku laikos, būtu iespējams vienkārši piesavināties īpašumu. Paldies Dievam, tas nenotika, jo Augstākā padome apzinīgi no savas likumdošanu par īpašuma atdošanu izslēdza juridiskas personas. Un tā bija labi. Es aicinātu noraidīt Piebalga kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents, lūdzu!
V.Novakšānovs. Godājamais prezident! Cienījamie un godājamie deputāti! Kā redzat, finansu ministra Piebalga izteiktais priekšlikums papildināt 34.pantu viņa redakcijā ir izsaucis ļoti plašas debates. Bet jāsaka, ka ar vienu teikumu nevar atrisināt šo problēmu, kur prasās patiesībā pēc likuma. Vesela likuma vai likumu paketes. Un jāsaka, atļaujiet man pateikt, ka, nokļūstot šeit par deputātu, man iznāca strādāt un skatīties, kā notiek šī jautājuma risināšana. Un pirmie pie manis kā pie deputāta griezās Sarkanā Krusta atjaunotāji. Tad nokļuvām pie Armijas ekonomiskā veikala un pie "Turības", kur es izgāju diezgan lielas cīņas gan laikrakstos, gan presē, un jāsaka, ka man kā zemsavietim šis priekšlikums ir atbalstāms. Bet, atkal skatoties no šodienas un no mūsu sabiedrības garīgā veselīguma viedokļa, es gribu teikt, ka jāatturas šodien no šī priekšlikuma atbalstīšanas un jāstrādā, ja dzīve to prasa, pie jauna likuma izveidošanas. Jo paskatiet, kas veidojas! Latvijas lauksaimniecības kamera. Es gribu šodien teikt, kāpēc tad tā ir izveidota. Lai atgūtu īpašumus! Un vēl es vēlos aizrādīt arī reģistra darbiniekiem. Lauksaimniecības kamera tika agrāk izveidota, kad bija prezidenta vara. Kur tad šodien skatās Tieslietu ministrijas darbinieki, kad reģistrēja šo organizāciju?
Nākošais. Es ļoti atbalstu kooperāciju, bet paskatiet –vēl par zvejnieku kooperatīva naudu, ko nacionalizēja 1940.gadā, ir uzcelta šodien Zinātņu akadēmijas ēka.
Nākošais. Ja mēs šo likumu šodien pieņemam, tad paskatiet – kas tad it kā pārmantojamības vārdā paņem gandrīz vai visu Latviju pārvalda? "Turība"! Bet es tajā pašā laikā gribu teikt, ka, lasot, redzot arhīva dokumentus, ko parakstījis Vilis Lācis, tika sagrauta īstā "Turība", un latviešu kooperācijas, lauksaimnieku kooperācijas 9 miljoni latu tika noņemti un pārskaitīti pavisam citām sistēmām un to atpakaļ nevar atgriezt. Pēc taisnīguma, it kā būtu jāatgriež, bet, nu, pagājuši 50 gadi, un sabiedriskajām organizācijām...Šodien, godīgi sakot, jau mūsu tiesa, mūsu arhīvi netiek galā ar zemes lietām un namīpašumiem. Un vēl es gribu teikt, ka patiesi, kara laikā ir aizgājusi kuģu īpašniekiem bojā manta - veseli kuģi, tie arī būtu taisnīguma ziņā jāatgriež kaut vai sertifikātu veidā. Mums tāda likuma arī nav. Prasās. Un, lūk, es lūdzu, šodien lūdzu atturēties no Piebalga priekšlikuma, jo šeit šī problēma ir daudz plašāk. Un, ja mēs viegli nobalsotu "par", tā izraisīs mūsu sabiedrībā vairāk negatīvu seku nekā pozitīvu. Es lūdzu šo problēmu neaizmirst, to risināt. Bet ne šādā veidā, kā mēs pavirši varam šodien izdarīt. Es lūdzu atturēties vai nobalsot pret to.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad zvanu balsojumam! Tie priekšlikumi, kuri šeit izskanēja par to, ka šo lietu vajadzētu darīt tā, ka pārejas noteikumus vajadzētu izstrādāt paplašināti un konkretizēt, tie tiešām ir ļoti labi priekšlikumi, bet viņi būtu ņemami vērā un arī realizējami, ja šis likumprojekts būtu otrajā lasījumā vai pirmajā lasījumā. Bet, tā kā viņš ir trešajā lasījumā, tad sēdes vadītājs nevar citu neko šeit lūgt darīt kā tikai nobalsot konkrētu priekšlikumu, kurš ir rakstveidā šeit ierakstīts tajā ailē, kurā ir ierakstīti visi priekšlikumi. Un tāpēc mēs balsosim par finansu ministra Piebalga priekšlikumu papildināt 34.panta pirmo daļu ar šādu teikumu: "Valsts nekustamo mantu, kas 1940.gada 21.jūlijā bija juridisko personu īpašumā, var nodot bez atlīdzības juridiskajām personām, kurām tiesa konstatējusi pārmantošanas faktu, un saskaņā ar likumu atjaunot zemes īpašuma tiesības." Lūdzu balsojam par šo priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 21, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.
Tagad, godātie deputāti, tātad 34.pants paliek deputāta Lagzdiņa redakcijā.
Lūdzu, Māris Grīnblats - par procedūru!
M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Mazliet aizkavēsimies vēlreiz pie 34.panta, kur ir arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, kas neattiecas uz tekstu, kurš ir, bet to papildina. Tātad papildināt ar trešo daļu "Valsts un pašvaldības manta var tikt arī izmantota kā kompensācija par neatdotajiem padomju varas gados nacionalizētajiem vai citādi prettiesiski apsaimniekotiem īpašumiem." Kā jūs saprotat, komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, tomēr mēs uzturam spēkā prasību nebalsot par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tad es esmu kļūdījies, bet man likās, ka mēs esam balsojuši šo priekšlikumu.
V.Novakšānovs. Cik es ievēroju, no jūsu frakcijas neviens uz jūsu jautājumu nereaģēja.
Sēdes vadītājs. Es vaicāju, bet, ja deputāti lūdz, tad mēs to varam darīt. Un šeit, es domāju, no procedūras viedokļa nekādu problēmu nav. Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Atklājam debates par šo frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu.
A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Šī ierosinājuma saturs tātad ir kā kompensāciju par neatdotajiem nacionalizētajiem vai citādi prettiesiski atsavinātajiem īpašumiem atdot valsts vai pašvaldības mantu vietā. Es domāju, ka tas ir ļoti humāns priekšlikums. Tas ir izmantojams, bet ne jebkurā gadījumā. Ja, protams, šo mantu nevar atdot un tā ir vajadzīga valstij vai pašvaldībai, tā var paturēt šo mantu. Bet kādēļ neatdot tādos gadījumos, ja kāds cilvēks, kurš nav atguvis savu īpašumu, pretendē uz tukšu māju un viņam šo īpašumu var atdot, un neviens neiebilst. Un tādēļ es arī Tautsaimniecības komisijā balsoju pret šo priekšlikumu un aicinu jūs visus nobalsot par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosināto priekšlikumu šajā redakcijā. Bet vēl es gribētu tikai izteikt vienu piezīmi, vienu lūgumu, pareizāk sakot, ka referentam vajadzētu precīzi paskaidrot, kurā gadījumā viņš runā komisijas vārdā un kurā viņš runā savā vārdā, jo, komentējot Piebalga iesniegto priekšlikumu, viņš neatbalstīja komisijas nobalsoto viedokli un pateica, ka viņš runā savā personīgajā vārdā.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pilnīgi jāpiekrīt Annas Seiles piezīmei, es to izteicu Prezidija locekļiem, bet, nu, vienkārši varbūt tāda nepilnība manā rīcībā bija tā, ka es neizteicu šo piezīmi referentam. Viņš to bija tiešām pelnījis.
V.Novakšānovs. Es piezīmi pieņemu. Paldies! Tas bija personīgā vārdā.
Sēdes vadītājs. Jā. Tagad, lūdzu, par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu vēl kādi deputāti vēlas runāt? Nav. Debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34.panta papildināšanu ar trešo daļu - valsts un pašvaldību manta var tikt arī izmantota kā kompensācija par neatdotajiem padomju varas gados nacionalizētajiem vai citādi prettiesiski atsavinātajiem īpašumiem. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Un līdz ar to šis pants paliek deputāta Lagzdiņa redakcijā. Vai varam izskatīt nākamo? Lūdzu!
V.Novakšānovs. Jā. Tad, lūdzu, 18.lappusē, Juridiskais birojs pie pārejas noteikumiem lūdza papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.133 "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1994.gada nr.16). Komisija iesaka izslēgt otrajā lasījumā akceptēto pārejas noteikumu un atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 6, atturas - 4. Likums pieņemts.
V.Novakšānovs. Paldies!
Sēdes vadītājs. Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis , "Latvijas ceļš"!
A.Līgotnis (LC). Šis ir ļoti neliels likumprojekts un analoģisks tam, ko mēs pirms nedēļas pieņēmām pirmajā lasījumā. Toreiz bija runa par policijas likumu, patlaban tāds pats labojums tiek izdarīts valsts robežu likumā, un tas paredz, ka visas tās vērtības, naudas līdzekļi, kas nelikumīgi iet pāri robežai un tiek aizturēti ar robežapsardzības spēku un jūras spēku, kas sargā jūras robežu, palīdzību, tiek novirzītas robežas nostiprināšanas nolūkiem. Tāda ir šī priekšlikuma būtība, cita nekā te nav. Es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.
A.Līgotnis. Priekšlikumus lūdzu līdz 2.maijam iesniegt.
Sēdes vadītājs. Pret šo iesniegšanas datumu nav iebilžu? Nav. Pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas un Uzbekijas Republikas parlamentu atbalstu grupu". Deputāti ir pieteikušies runāt? Nav pieteikušies. Zvanu, lūdzu! Lūdzu , balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas un Uzbekijas Republikas parlamentu atbalsta grupu". Atbalsta grupa ir šādā sastāvā: Urbanovičs, Gundars Bērziņš, Zaščerinskis, Gūtmanis, Bartaševičs, Kuprijanova, Poča, Jonītis, Kehris, Grots, Stašs. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 7. Lēmums pieņemts.
Likumprojekts "Par zvejniecību" , trešais lasījums. Voldemārs Novakšānovs. Lūdzu! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Zemnieku savienība.
V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, strādāsim ar dokumentiem nr.355 un 355a. Komisija ir saņēmusi priekšlikumus likumprojekta "Par zvejniecību" trešajam lasījumam, un diezgan aktīvi pie tā ņēma dalību arī sabiedrības pārstāvji, ko interesē šis likumprojekts. Satiksmes ministrs Gūtmanis liek priekšā izteikt likuma nosaukumu "Zvejniecības likums". Komisija piekrita šim priekšlikumam un lūdz jūsu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Par nosaukumu ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz iekļaut likumā lietotos terminus nodaļā "Vispārīgie noteikumi" kā pirmo pantu, bet atsevišķus terminu skaidrojumus — kā šā panta daļas, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Deputāts Ābiķis lūdza izteikt likumā lietoto terminu sadaļā termina "zivis" skaidrojums šādā redakcijā: visu sugu zivis, arī nēģi, vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki. Komisija atbalstīja un izteica to šādā redakcijā: "Zivis — visu sugu zivis, šā likuma izpratnē arī vēži, nēģi un citi ūdens bezmugurkaulnieki". Lūdzam atbalstīt šādā redakcijā!
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu! (No zāles: "Pieliec klāt vēl zuti!")
Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu paskaidrot, lai jūs neizbrīnītu fakts, ka es esmu iesniedzis aptuveni 20 priekšlikumus šajā likumā. Šie priekšlikumi ir tapuši, sadarbojoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Mednieku un makšķernieku biedrības speciālistiem, makšķernieku kluba "Salmo" biedriem un Makšķernieku sporta federācijas biedriem. Tā kā es vienkārši jūs informēju, ka tie nav mani vienpersoniski priekšlikumi. Paldies!
Sēdes vadītājs. Par deputāta Ābiķa priekšlikumu ir iebildes? Zivis — visu sugu zivis, šā likuma izpratnē arī nēģi, vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki. Nav iebilžu? Nav. Tālāk, lūdzu!
V.Novakšānovs. Deputāts Ābiķis ieteic izslēgt no termina "Zivju resursi" skaidrojumā pēc vārdiem "jūras ūdeņos" vārdus "un uz kurām Latvijas Republikai ir īpašuma tiesības". Tautsaimniecības komisija to atbalsta, un īpašuma tiesības regulētas tiek atsevišķā pantā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!
V.Novakšānovs. Tālāk, deputāts Ābiķis iesaka izteikt terminu "zveja" šādā redakcijā: "Zveja — jebkura darbība, lai iegūtu zivis ar zvejas rīkiem vai paņēmieniem". Komisija atbalstīja un izteica šādā redakcijā: "Zveja — darbība ar zvejas rīkiem un paņēmieniem ar mērķi iegūt zivis.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!
V.Novakšānovs. Deputāts Ābiķis iesaka aizstāt 5.punktā vārdu "un" ar vārdu "vai". Komisija atbalsta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdza izslēgt terminu "tauvas josla". Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Biroja priekšlikums. Ja deputāti neuzstāj, nedebatējam.
V.Novakšānovs. Un deputāte Seile lūdza izteikt terminu "tauvas josla" šādā redakcijā: "Tauvas josla — sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām." Tautsaimniecības komisija deputātes Seiles priekšlikumu atbalstīja. Bet deputāta Ābiķa... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Es noņemu savu!")
Sēdes vadītājs. Deputāts Ābiķis noņem savu priekšlikumu.
V.Novakšānovs. Noņem. Paldies!
Sēdes vadītājs. Pret deputātes Seiles priekšlikumu deputātiem nebija iebilžu. Tālāk!
V.Novakšānovs. Tātad 3.pantu Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt šādā redakcijā: "3.pants. Īpašuma tiesības uz zivju resursiem.
1. Zivju resursi Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos ir valsts īpašums. Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus.
2. Zivis, kas izaudzētas specializētas zivkopības un mākslīgās pavairošanas rezultātā, ja to pavairošanai un audzēšanai izlietoti valsts budžeta līdzekļi, pieder attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām."
Lūdzam šo atbalstīt, bet es uz priekšu nelasīšu garus tekstus, strādājiet paši.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
V.Novakšānovs. Lūdzu, iepazīstieties 2.lappusē ar 4.panta tekstu, ko izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, un lūdzu viņas vārdā jūsu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
V.Novakšānovs. Tāpat arī Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstu priekšlikumam izteikt 4.panta, tagadējā 5.panta, otro daļu šādā redakcijā. Lūdzu, ar tekstu iepazīstieties!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
V.Novakšānovs. Tāpat arī komisija lūdz atbalstīt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!
V.Novakšānovs. Tāpat Tautsaimniecības komisija lūdz 5.panta ceturto daļu pieņemt šādā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
V.Novakšānovs. 4.lappuse. Tautsaimniecības komisija lūdz izslēgt 5.panta pirmo daļu. Lūdzu atbalstu!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstu izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties!
Sēdes vadītājs. Vai pret komisijas redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Un komisija lūdz tātad mainīt daļu numerāciju sakarā ar izmaiņām...
Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Tālāk!
V.Novakšānovs. Un Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un Rīgas jūras līča ūdeņos zvejas tiesības pieder Latvijas Republikā reģistrētām fiziskajām un juridiskajām personām, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem." Lūdzu atbalstu, bet deputāts Ābiķis... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Es noņemu savu!") Noņem.
Paldies! Tātad lūdzam atbalstītr šādu tekstu.
Sēdes vadītājs. Komisijas redakcija ir atbalstāma. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Paldies! Tātad arī mainīt daļu numerāciju...
Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.
V.Novakšānovs. Deputāts Ābiķis lūdz izslēgt sesto daļu, jo tā dublējot Civillikuma 1113.pantu. Tautsaimniecības komisija atbalsta priekšlikumā ietverto ideju un izsaka to kā piekto daļu šādā redakcijā: "Zvejas tiesības privātajos ūdeņos (izņemot Civillikuma otrajā un trešajā pielikumā minētos) pieder ūdeņu īpašniekiem un tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem." Lūdzu atbalstu!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
V.Novakšānovs. 6. lappusē deputāts Ābiķis lūdz papildināt septīto daļu pēc vārdiem "šajā pantā minētās" ar vārdu "rūpnieciskās".
Otrs priekšlikums — septītās daļas pēdējo teikumu fiksēt jaunā rindkopā kā jaunu daļu, piešķirot attiecīgu numerāciju. Abus priekšlikumus iesaka deputāts Ābiķis. Tautsaimniecības komisija atbalsta abus priekšlikumus un iesaka izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā. Lūdzu, izlasiet paši! Un lūdzu atbalstu!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!
V.Novakšānovs. Paldies! 6.pantā deputāts Ābiķis lūdz aizstāt pirmajā daļā vārdus "zvejas tiesības" ar vārdiem "valstij piederošās zvejas tiesības". Komisija atbalsta un 7.panta pirmo daļu izsaka šāda redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties ar tekstu, un lūdzu atbalstu!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
V.Novakšānovs. Paldies! Deputāts Ābiķis lūdz izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "Privāto ūdeņu īpašnieki savas zvejas tiesības var nodot citām juridiskām un fiziskām personām." Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 7.panta ... Lūdzu, iepazīstieties ar Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, un lūdzu atbalstu!
Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst? Pieņemts.
V.Novakšānovs. Paldies! 7.lapaspuse.Deputāta Ābiķa priekšlikums 8.panta pirmās daļas 3.punktu izteikt šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties! Tautsaimniecības komisija atbalstīja deputāta Ābiķa priekšlikumu, un lūdzu no jums atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.
V.Novakšānovs. Paldies! Tautsaimniecības komisija lūdz tagad 8.panta pirmās daļas 4.punktu pieņemt šādā redakcijā: "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ekoloģiskās ekspertīzes slēdziens vai Latvijas zinātniski pētniecisko institūtu rekomendācijas paredz zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu." Lūdzu šādu tekstu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
V.Novakšānovs. Paldies! Lūdzu, iepazīstieties ar Tautsaimniecības komisijas ierosinātu 8.panta otrās daļas redakciju. Lūdzam atbalstu!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
V.Novakšānovs. Paldies! Deputāts Ābiķis lūdz izslēgt 8.panta pirmo daļu, attiecīgi mainot tālāko daļu numerāciju. Noņemt...(No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Es noņemu savu priekšlikumu!") Paldies! Neatbalstīja. Bet Tautsaimniecības komisija...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos!
V.Novakšānovs. Viņš noņēma to...
Sēdes vadītājs. Jā, bet vajag skaidri to pateikt. Protokolam... Līdz ar to tātad deputāts Ābiķis savu priekšlikumu noņēma. Tālāk!
V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija liek priekšā tagad 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties! Lūdzam atbalstu!
Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta šo priekšlikumu? Atbalsta. Nav iebilžu.
V.Novakšānovs. Paldies! 8.lapaspuse. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt otro daļu šādā redakcijā: "Tauvas josla gar jūras piekrasti ir norobežojama ar speciālām atzīmēm un zemes īpašuma plānos apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums." Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav.
V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz arī izteikt trešo daļu šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties ar šo redakciju!
Sēdes vadītājs. Pret trešo daļu un pret piekto daļu komisijas redakcijā nav iebilžu? Nav.
V.Novakšānovs. Liels paldies! Tātad 9.lapaspusē deputāts Ābiķis lūdza izslēgt sesto daļu. Paldies! Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Pagaidiet! Kolēģi, lūdzu, nevar taču... Netiek ierakstīts stenogrammā, ko saka deputāts Ābiķis. Deputāts Ābiķis savu priekšlikumu par sestās daļas svītrošanu vai izslēgšanu noņem.
V.Novakšānovs. Paldies! Bet Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt sesto daļu šādā redakcijā. Un lūdzam no jums atbalstu!
Sēdes vadītājs. Pret sestās daļas redakciju ir iebildes deputātiem? Nav.
V.Novakšānovs. Paldies! Tautsaimniecības komisija lūdz izveidot jaunu septīto daļu šādā redakcijā. Un lūdz to atbalstīt, attiecīgi mainot tālāko daļu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Pret septītās daļas redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemta. Tālāk!
V.Novakšānovs. Paldies! 10.lapaspusē Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt tagad 9.panta astoto daļu šādā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Pret astotās daļas redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Paldies! Deputāts Ābiķis izsaka astoto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisija atbalsta, bet tikai 9.panta devīto daļu un šādā redakcijā. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Pret komisijas 9.panta devītās daļas redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Paldies! Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt tagad 9.panta desmito daļu šādā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
V.Novakšānovs. Tālāk jāmaina daļu numerācija.
Sēdes vadītājs. Mainiet!
V.Novakšānovs. Tāpat tālāk arī. Tālāk — aizstāt divpadsmitajā, tagad trīspadsmitajā daļā vārdus "piektajā daļā" ar vārdiem "devītajā daļā". Lūdzam atbalstīt un mainīt daļu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt četrpadsmito daļu šādā redakcijā. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Pret 14.daļas redakciju nav iebilžu? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Tālāk atkal vajag mainīt daļas numerāciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
V.Novakšānovs. Ir saņemts deputātes Seiles priekšlikums papildināt pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā. Saņemts priekšlikums arī no Satiksmes ministrijas. Tur arī ierosināts papildināt pantu ar sešpadsmito daļu viņu redakcijā. Tautsaimniecības komisija atbalsta deputātes Seiles priekšlikumu un iestrādā to Satiksmes ministrijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. 12.lapaspuse. Cienījamie kolēģi! Pirms šā likuma izskatīšanas trešajā lasījumā es saņēmu tādas pilnvaras ziņot, ka deputāte Seile un deputāts Ābiķis noņem savus priekšlikumus tagad 10.panta pirmajai daļai un lūdz jūsu atļauju atstāt šo pantu, kā bija otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Mēs tagad runājam par 9.pantu?
V.Novakšānovs. Jā.
Sēdes vadītājs. Jūs teicāt — 10.pantu.
V.Novakšānovs. Izteikt 9.pantu... 12.lapaspusē.
Sēdes vadītājs. Jā. Tātad otrā lasījuma 9.pants tagad ir 10.pants. Deputāte Seile un deputāts Ābiķis savus priekšlikumus noņem. Un līdz ar to paliek otrā lasījuma redakcijā, 9.panta redakcijā. Nav iebilžu? Nav. Tālāk!
V.Novakšānovs. Paldies! Tautsaimniecības komisija lūdz tagadējā 10.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā: "Šā panta nosacījumi neattiecas uz ūdeņiem, kas izmantoti tikai mākslīgai zivju pavairošanai un speciālizētai zivkopībai."
Lūdzam atbalstīt šādā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
V.Novakšānovs. Un deputāts Ābiķis lūdza izteikt tagad 11.panta trešo daļu šādā redakcijā... Tautsaimniecības komisija atbalsta viņa priekšlikumu un izsaka to šādā redakcijā: "Zvejas atļauju (licenci) izsniedz Vides valsts inspekcija un reģionālās vides aizsardzības komitejas saskaņā ar zivsaimniecības pārvaldes iedalītajiem limitiem un norādot zvejas rīku skaitu un to veidu vai nozvejas apjomu."
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Un Tautsaimniecības komisija lūdz tagad 11.panta devīto daļu šādā redakcijā atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 12.pantu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstu!
Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem.
V.Novakšānovs. Paldies! Tālāk deputāts Ābiķis lūdz aizstāt tagadējā 15.pantā vārdu "zivju" ar vārdu "zvejas". Tautsaimniecības komisija atbalsta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu.
V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 16.pantu šādā redakcijā. Lūdzam atbalstu!
Sēdes vadītājs. Pret 16.panta redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Deputāts Ābiķis lūdz aizstāt 16.pantā vārdu "atrunātiem" ar vārdiem "konkrēti norādītiem". Mēs viņu atbalstām un iestrādājam ierosinājumu Tautsaimniecības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Un Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 17.pantu šādā redakcijā. Lūdzam atbalstu!
Sēdes vadītājs. Par 17.pantu nav iebilžu. Pieņemts.
V.Novakšānovs. 15.lapaspusē Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 18.pantu šādā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Un Tautsaimniecības komisija lūdz arī 19.pantu izteikt šādā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Par 19.pantu nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.
V.Novakšānovs. Paldies! Un Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 21.pantu šādā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Pret 21.panta redakciju deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.
V.Novakšānovs. Paldies! 16.lapaspusē Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 22.pantu šādā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
V.Novakšānovs. Un 23.pantu — šādā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu par 23.pantu.
V.Novakšānovs. Paldies! Tautsaimniecības komisija lūdz tagadējā 24.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu pret šo redakciju.
V.Novakšānovs. Un Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstu priekšlikumam izslēgt 23.panta trešo daļu.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.
V.Novakšānovs. 17. lapaspusē Tautsaimniecības komisija neatbalstīja deputāta Zaščerinska priekšlikumu un lūdz atbalstu tagad 25. panta otrajai daļai šādā redakcijā: "Maksas apmēru, kā arī zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoles kārtību nosaka Ministru kabinets."
Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis piekrīt komisijas ieteiktajai redakcijai? Piekrīt. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!
V.Novakšānovs. Paldies! Tagadējā 25.panta trešo daļu Tautsaimniecības komisija lūdz šādā redakcijā. Lūdzu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Pret trešās daļas redakciju ir iebildes? Nav.
V.Novakšānovs. Un tagadējā 26.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā lūdz Tautsaimniecības komisija.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.
V.Novakšānovs. Paldies! Un Tautsaimniecības komisija lūdz papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Lūdzu atbalstu!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
V.Novakšānovs. Paldies par ziemas sesijā paveikto darbu!
Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu!Godātie deputāti! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par zvejniecību" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas... Likums pieņemts. Lūdzu reģistrāciju! Reģistrācija! Sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!
I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Eduards Berklavs, Vilnis Edvīns Bresis, Alfreds Čepānis, Ilmārs Dāliņš, Pēteris Elferts, Andris Gūtmanis, Kārlis Jurkovskis, Ojārs Kehris, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Zigurds Tomiņš, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz ar šīs sēdes slēgšanu tiek slēgta 5.Saeimas ziemas sesija. Saeimas Prezidijs turpinās savu darbu, darbosies kanceleja, ziņu dienests un citi Saeimas dienesti. Saskaņā ar Saeimas lēmumu pavasara sesija tiks atsākta 24.aprīlī. Tāpat Prezidijs izskatīs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu 26.aprīlī pulksten 14.00 sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu likumprojektu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju.
Bet tagad atļaujiet novēlēt jums pavasarīgu noskaņojumu, možumu un priecīgas Lieldienas!