Valsts prezidenta vēstule

Dokuments nr.435

Latvijas Republikas Saeimai

 

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 47.pantu, nosūtu izskatīšanai likumprojektu "Papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā".

Domājot par ārpusreglamenta attiecību likvidēšanu Nacionālajos Bruņotajos spēkos, ierosinu Saeimai un it īpaši Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijai izvērtēt nepieciešamību izdarīt atbilstošus grozījumus un papildinājumus arī citos likumos.

Pielikumā: likumprojekts uz 1 lpp.

Rīgā 1995.gada 24.aprīlī Guntis Ulmanis

 

Projekts: Papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā

 

Papildināt Latvijas Kriminālkodeksu ar šādu jaunu pantu:

"235.pants. Karavīra piekaušana vai spīdzināšana.

(1) Par tīšu sišanu vai piekaušanu, kā arī par citādu vardarbību, kas saistīta ar fizisku sāpju nodarīšanu, ko izdarījis karavīrs pret karavīru,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, kam ir spīdzināšanas raksturs, ja tām nav bijušas šā kodeksa 105. un 106.pantā paredzētās sekas,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ko izdarījis karavīrs pret sev dienesta ziņā pakļautu karavīru,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(4) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, kam ir spīdzināšanas raksturs, vai ir iestājušās šā kodeksa 105. vai 106.pantā paredzētās sekas, un ko izdarījis karavīrs pret sev dienesta ziņā pakļautu karavīru, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 12 gadiem."

 

Ministra atbilde

Dokumenti ar nr.417a

Par autovadītāju

pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņām

 

Saeimai deputātiem:

J.Urbanovičam,

I.Bukovskim,

J.Jurkānam,

A.Amerikam,

L.Kuprijanovai

Atbildot uz Jūsu jautājumu, Labklājības ministrija paskaidro:

 

1. Vai Veselības departamenta viedoklis pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu jautājumā ir uzskatāms par pietiekoši pamatotu?

Sākot ar 1990.gadu, Latvijas Republikā pieaug nelaimes gadījumu un traumu skaits. Pieaug mirstība no "novēršamiem cēloņiem" un invaliditāte darbaspējīgā vecumā. Satiksmes negadījumos uz 1000 iedzīvotājiem iet bojā 25 cilvēki (Eiropā vidēji - 4 cilvēki). Bez tam statistikas dati liecina, ka, jo tālāk no apdzīvotām vietām notiek avārija, jo smagākas ir šo avāriju sekas (skat. pielikumu nr.1, ko sagatavojusi Ceļu satiksmes drošības direkcija).

Pirmā palīdzība (dažkārt arī neatliekamā palīdzība) vairumā gadījumu tiek sniegta novēloti, šīs palīdzības sniegšanai transporta līdzekļu vadītājiem nav nekādu medicīnisko materiālu.

Pēc Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas skaidrojuma, atbilstoši satiksmes noteikumiem termins "transporta līdzeklis" attiecināms arī uz traktortehniku (traktoriem, traktoriem ar uzmontētām iekārtām, speciālām pašgājējmašīnām, pašgājējkombainiem u.c. pašgājējmašīnām).

Būtiska nozīme, lai mazinātu traumatisma sekas, var būt savlaicīgai pirmās palīdzības sniegšanai negadījumu vietās. Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centrs sadarbībā ar ārstu Neatliekamās palīdzības un katastrofu medicīnas asociāciju ir izstrādājuši vienotu pirmās palīdzības mācību programmu un medicīnisko materiālu minimumu pirmās palīdzības sniegšanai.

Labklājības ministrijas Veselības departaments 1994.gada 12.jūlijā kopīgi ar Ceļu satiksmes drošības direkciju pieņēma kopēju lēmumu (Pielikums nr.2), ar kuru nosaka kārtību, kādā turpmāk veicama pirmās palīdzības apmācība transporta līdzekļu vadītājiem, un lēmuma punktā 2.9. paredz ieviest obligāto medicīnisko materiālu minimumu šīs sistēmas darbības nodrošināšanai.

Ar šo lēmumu vienlaicīgi tiek atcelts pieprasījumā minētais Veselības departamenta 1993.gada 17.decembra rīkojums.

 

2. Vai šādu dārgu pirmās palīdzības komplektu realizācijā nav materiāli ieinteresēti arī Veselības departamenta darbinieki?

Veselības departaments ir noteicis medicīnisko materiālu minimumu un ar aptieciņu tirdzniecību nenodarbojas.

Labklājības ministrijā nav datu par to, ka kāds no Veselības departamenta darbiniekiem ir materiāli ieinteresēts dārgu aptieciņu realizācijā.

Veselības departamenta direktors 1994.gada 14.oktobrī nosūtījis Ceļu satiksmes drošības direkcijai vēstuli, kuras 2.punktā izskaidro Veselības departamenta viedokli (Pielikums nr.3).

Labklājības ministrijas Veselības departaments turpina uzskatīt, ka pirmās palīdzības sniegšanā medicīnisko materiālu minimums ir nepieciešams. Tas izstrādāts saskaņā ar Eiropas standartiem (salīdzinājumā ar bijušo PSRS pirmās palīdzības komplektu aptieciņas ir mazākas, tām nav paredzēti medikamenti), un to var komplektēt katrs individuāli.

Rezumējot Labklājības ministrija uzskata, ka negadījumu un traumatisma profilakse jāveic ar vēl daudz enerģiskākiem pasākumiem.

Tie sevī ietvers:

personu un profesiju grupu noteikšanu, kuru darbība saistīta ar paaugstinātu risku;

šo darbinieku obligātu apmācību pirmā palīdzībā, nodrošināšanu ar nepieciešamiem medicīniskiem materiāliem pirmās palīdzības sniegšanai;

medicīnisko apskašu sistēmas izveidošanu (atjaunošanu);

sanitāri izglītojošo un veselību veicinošo profilaktisko pasākumu sistēmas ieviešanu.

Liels darbs tiek veikts arī Labklājības ministrijas sistēmā:

uzsākta akreditācijas noteikumu izstrādāšana, kura, pirmkārt, prasīs valsts neatliekamās palīdzības dienesta reorganizāciju (ātrās palīdzības, slimnīcu uzņemšanas nodaļu, neatliekamās palīdzības sniegšanai nepieciešamo manipulāciju, medikamentu un instrumentu minimuma noteikšanu jebkurai ārstniecības iestādei neatkarīgi no tās pakļautības un īpašuma formas);

valsts neatliekamās un katastrofu medicīnas apmācības sistēmas izveidošana un ieviešana ārstniecības personām un citi pasākumi.

	Ar cieņu, -

Latvijas Republikas Labklājības ministrs A.Bērziņš

1995.gada 13.aprīlī

1. pielikums

Ceļu satiksmes drošības rādītāji Latvijas rajonos

 

iedz. sk.	tr. līdz. sk.	CSN sk.	gāj. bojā	ievainoti	gāj. bojā uz	gāj. bojā uz	gāj. bojā uz
01.01.94.	01.01.95.	1994.g.	1994.g.	1994.g.	100 000 iedz.	10 000 tr. l.	100 ievain.
1.	Aizkraukles r.	44581	5368	64	21	64	47,1	39,1	32,8
2.	Alūksnes r.	27955	4129	41	7	70	25,0	17,0	10,0
3.	Balvu r.	32999	4183	26	10	22	30,3	23,9	45,5
4.	Bauskas r.	54627	10510	99	15	126	27,5	14,3	11,9
5.	Cēsu r.	62398	9177	111	23	140	36,9	25,1	16,4
6.	Daugavpils r.	45304	4628	73	22	93	48,6	47,5	23,7
7.	Dobeles r.	42681	5410	61	24	66	56,2	44,4	36,4
8.	Gulbenes r.	29861	3947	35	7	36	23,4	17,7	19,4
9.	Jelgavas r.	38109	4695	85	16	107	42,0	34,1	15,0
10.	Jēkabpils r.	58967	6228	87	18	119	30,5	28,9	15,1
11.	Krāslavas r.	40040	3381	25	6	26	15,0	17,7	23,1
12.	Kuldīgas r.	41305	6551	43	13	55	31,5	19,8	23,6
13.	Liepājas r.	51870	6745	78	31	86	59,8	46,0	36,0
14.	Limbažu r.	41390	6119	72	20	63	48,3	32,7	31,7
15.	Ludzas r.	40747	4613	59	14	57	34,4	30,3	24,6
16.	Madonas r.	49361	6482	63	23	64	46,6	35,5	35,9
17.	Ogres r.	64476	7505	101	37	121	57,4	49,3	30,6
18.	Preiļu r.	21026	5517	35	13	31	61,8	23,6	41,9
19.	Rēzeknes r.	42685	3244	45	16	51	37,5	49,3	31,4
20.	Rīgas r.	147010	21193	302	97	361	66,0	45,8	26,9
21.	Saldus r.	40123	6568	71	11	90	27,4	16,7	12,2
22.	Talsu r.	50617	6614	75	20	77	39,5	30,2	26,0
23.	Tukuma r.	57402	7001	112	23	128	40,1	32,9	18,0
24.	Valkas r.	36406	5566	65	26	68	71,4	46,7	38,2
25.	Valmieras r.	62413	7074	115	20	141	32,0	28,3	14,2
26.	Ventspils r.	14767	1894	39	6	44	40,6	31,7	13,6
	Kopā	1239122	164342	1982	539	2306	43,5	32,8	23,4
Ceļu satiksmes negadījumu dinamika Latvijā
Gads	CSN	gājuši bojā	ievainoti	gājuši bojā
sk.	% 1985=100%	sk. (7 dienās)	% 1985=100%	uz 100 000 iedzīvot.1)	sk.	% 1985=100%	uz 100 ievainotajiem
1970.	4669	...	646	120	29,3	4323	104	14,9
1971.	4376	...	637	118	28,9	4170	100	15,3
1972.	4061	...	644	119	28,9	3865	93	16,7
1973.	3965	...	590	109	26,4	3817	92	15,5
1974.	4260	...	641	119	28,4	3979	96	16,1
1975.	4770	...	669	124	29,5	4358	105	15,4
1976.	4794	...	671	124	29,4	4100	98	13,4
1977.	4790	...	659	122	28,8	4212	101	15,6
1978.	4683	...	641	119	27,5	4042	97	15,9
1979.	4717	...	662	123	28,3	4030	97	16,4
1980.	4601	...	653	121	27,8	3894	94	16,7
1981.	4418	...	645	119	27,2	3808	91	16,9
1982.	4367	...	637	118	26,8	3755	90	17,0
1983.	4791	...	656	122	27,4	3926	94	16,7
1984.	4638	...	586	109	24,3	4026	97	14,6
1985.	3767	100	539	100	22,7	4164	100	12,9

Ceļu satiksmes negadījumu dinamika Latvijā

 

1986.	3740	99	471	87	19,8	4088	96	11,5
1987.	3655	97	512	95	21,2	4008	96	12,8
1988.	4036	107	577	107	23,5	4578	110	13,6
1989.	4600	122	802	149	32,5	4987	120	16,1
1990.	4325	115	877	163	35,4	4716	113	18,6
1991.	4271	113	923	171	37,4	4543	109	20,3
1992.	3474	92	729	135	29,6	3766	90	19,4
1993.	3389	90	670	124	27,5	3721	89	18,0
1994.	3814	101	717	133	30,2	4380	105	16,4

no 1985. gada fiksē tikai tos CSN, kuros ir cietušie

Latvijā par gājušiem bojā CSN uzskata tos, kuri miruši negadījuma vietā vai 7 dienu laikā pēc negadījuma, bet citās valstīs 30 dienu laikā. Tādēļ, lai salīdzinātu CSN ar citām valstīm, izmanto starptautiski atzītu koeficientu. Pārejot no 7 dienu perioda uz 30 dienu periodu, bojā gājušo skaits jāpalielina par 8% (korekcija (7 dienas) + 8%).

 

Ceļu satiksmes drošības rādītāji Latvijas lielākajās pilsētās

 

iedz. sk.	tr. līdz. sk.	CSN sk.	gāj. bojā	ievainoti	gāj. bojā uz	gāj. bojā uz	gāj. bojā uz
01.01.94.	01.01.95.	1994.g.	1994.g.	1994.g.	100 000 iedz.	10 000 tr.l.	100 ievain.
1.	Rīga	856281	118454	1395	120	1579	14,7	10,6	8,0
2.	Daugavpils	121974	13130	91	6	108	4,9	4,6	5,6
3.	Jelgava	71332	9350	95	14	96	19,6	15,0	14,6
4.	Jūrmala	59581	6355	80	14	95	23,5	22,0	14,7
5.	Liepāja	104628	11976	98	10	111	9,6	8,4	9,0
6.	Rēzekne	42331	5400	25	3	30	7,1	5,6	10,0
7.	Ventspils	47484	7278	48	5	55	10,5	6,9	9,1
	Kopā	1303611	171943	1832	178	2010	13,7	10,4	8,9

 

Bojā gājušo skaits uz 100 ievainotajiem

1. Baltkrievija (93)	24,1
2. Igaunija (94)	19,9
3. Krievija (93)	19,3
4. Lietuva (94)	18,3
5. Ukraina (93)	17,1
6. Latvija (94)	16,4
7. Polija (93)	10,8
8. Somija (92)	6,1
9. Dānija (92)	5,5
10. Francija (92)	4,6
11. Zviedrija (92)	3,7
12. Šveice (92)	2,9
13. Norvēģija (92)	2,8
14. Vācija (92)	2,1
15. Lielbritānija (92)	1,4
1987.	1988.	1989.	1990.	1991.	1992.	1993.	1994.	vid.
1. Rīga	gāj. bojā	88	84	128	159	152	149	118	126	126
	ievainoti	1201	1308	1539	1428	1395	1275	1313	1578	1380
	smg. pak.*	7,3	6,4	8,3	11,1	10,9	11,7	9,0	8,0	9,1
2. Republikas	gāj. bojā	34	47	66	64	70	71	61	52	58
pakļautības	ievainoti	382	487	577	561	590	486	452	497	504
pilsētas	smg. pak.*	8,9	9,7	11,4	11,4	11,9	14,6	13,5	10,5	11,5
3. Citas	gāj. bojā	43	53	58	60	53	44	47	53	51
pilsētas	ievainoti	339	435	443	441	375	293	326	370	378
	smg. pak.*	12,7	12,2	13,1	13,6	14,1	15,0	14,4	14,3	13,6
4. Apdzīvotās	gāj. bojā	31	33	49	62	81	81	63	61	58
vietas	ievainoti	275	288	295	308	392	264	247	270	292
	smg. pak.*	11,3	11,5	16,6	20,1	20,7	30,7	25,5	22,6	19,7
5. Autoceļi	gāj. bojā	316	360	501	531	567	334	331	425	433
	ievainoti	1811	2060	2133	1978	1519	1156	1051	1665	1672
	smg. pak.*	17,4	17,5	23,5	26,8	37,3	33,2	36,3	25,5	25,9

*- smg. pak.- gājuši bojā uz 100 ievainotajiem

 

2. pielikums

LR Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcija

Lēmums nr.5 1994.gada 12.jūlijā

LR Labklājības ministrijas Veselības departaments
Lēmums nr.1	1994.gada 12.jūlijā

 

Par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības

apmācības un kontroles sistēmas ieviešanu Latvijā

 

Lai ieviestu vienotu transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācību un integrētu to valsts pirmās palīdzības apmācības sistēmā:

1. Apstiprināt:

1.1. Pirmās palīdzības apmācības programmu (1. pielikums);

1.2. Pirmās palīdzības apmācībai nepieciešamā materiālā nodrošinājuma sarakstu (2. pielikums);

1.3. Vienotu pirmās palīdzības kursu beigšanas apliecības paraugu (3. pielikums);

1.4. Pirmās palīdzības pasniedzēja sertifikāta paraugu (4. pielikums);

1.5. Instrukciju par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācības kursu beigšanas apliecību saņemšanas, uzskaites un izdošanas kārtību (5. pielikums);

1.6. Apstiprināt pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības pagaidu programmu;

1.7. Apstiprināt medicīnisko materiālu minimumu, kam jābūt transporta līdzeklī (7. pielikums).

2. Noteikt, ka:

2.1 Transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības pasniedzēju sagatavošanas kārtību nosaka un koordinē Valsts katastrofu medicīnas centrs.

2.2. Par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības pasniedzēju var būt ārsti, medicīnas māsas (feldšeri), kuri sagatavoti pirmās palīdzības pasniedzēju kursos un sertificēti Latvijas Neatliekamās un katastrofu medicīnas asociācijas (LNKMA) sertifikācijas komisijā.

2.3. Anesteziologi - reanimatologi, ķirurgi, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti un neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšeri, kuri ir atestēti (sertificēti) attiecīgajās specialitātēs, var tikt sertificēti kā transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības pasniedzēji LNKMA sertifikācijas komisijā pēc saīsināta kursa (pedagoģijā) pabeigšanas.

2.4. LNKMA sertifikācijas komisija sertificētiem pirmās palīdzības pasniedzējiem izsniedz noteikta parauga sertifikātus.

2.5. Transporta līzdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācību var veikt tikai juridiskas personas, kuras akreditētas Veselības departamenta Katastrofu medicīnas nodaļā un saņēmušas akreditācijas apliecību. Akreditācijas kārtību noteiks Veselības departaments, saskaņojot ar CSDD un LNKMA.

2.6. Vienota transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācības programma un nepieciešamais tehniskais aprīkojums ir obligāts visām juridiskām un fiziskām personām, kuras veic transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācību.

2.7. Juridiskās personas, kurām ir akreditācijas apliecība, transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācības uzsākšanai noteiktā kārtībā Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) saņem, uzskaita, uzglabā un izdod transporta līdzekļu vadītāju pirmās medicīniskās palīdzības kursu beigšanas apliecības, kā arī atskaitās par to izlietošanu CSDD un Veselības departamentā.

2.8. Transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības mācību procesa kontroli valstī veic LR LM Veselības departaments un Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar LNKMA.

2.9. Sākot ar 1994.g. 1.septembri, visos transporta līdzekļos ir obligāts LM Veselības departamenta 1993.g. 17.decembra rīkojumā nr.18 apstiprinātais transporta līdzekļa vadītāja pirmās palīdzības materiālu minimums.

2.10. Sākot ar šā lēmuma pieņemšanas dienu, pirmās palīdzības apmācības programma tiek ieviesta un ir obligāta Rīgas pilsētā, bet pārējos republikas rajonos un pilsētās (pēc CSDD zonālo nodaļu principa), vadoties no gatavības pakāpes ar atsevišķu CSDD un Veselības departamenta lēmumu.

Par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības

apmācības un kontroles sistēmas ieviešanu Latvijā

 

2.11. Rīgas pilsētā, sākot ar šā lēmuma pieņemšanas dienu, personām, kas pirmo reizi iegūst transporta līdzekļa vadītāja apliecību, ir jāapgūst pirmās palīdzības kurss saskaņā ar šā lēmuma 1.1.punktā minēto programmu. Pārējos valsts rajonos/pilsētās minētā prasība stājas spēkā pēc jaunās apmācības programmas ieviešanas attiecīgajos rajonos/pilsētās.

2.12. No pirmās palīdzības programmas apgūšanas tiek atbrīvoti ārsti, medicīnas māsas, feldšeri, uzrādot attiecīgu dokumentu.

2.13. Pēc jaunās pirmās palīdzības apmācības sistēmas ieviešanas visā valstī uzsākt visu pārējo transporta līdzekļu vadītāju obligātu apmācību, nosakot kontroles kārtību ar atsevišķu Veselības departamenta un CSDD lēmumu.

3. Uzdodam:

LR LM Veselības departamentam kopā ar LNKMA līdz šā gada 1.decembrim izstrādāt:

* Pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības programmu;

* Nolikumu par pirmās palīdzības pasniedzēju sertifikāciju.

4. Uzskatīt par spēkā neesošiem:

4.1. LR Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas 1993.gada 8.novembra lēmumu nr.2 un LR LM Veselības departamenta 1993.gada 17.novembra lēmumu nr.4 "Par jaunas transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācības sistēmas ieviešanu";

4.2. LR LM Veselības departamenta 1994.gada 11.aprīļa rīkojumu nr.34 "Par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācību".

5. Kontroli par šī lēmuma izpildi uzdodam:

5.1. LR LM Veselības departamenta katastrofu medicīnas nodaļas galvenajam speciālistam A.Timberam;

5.2. LR Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas kvalifikācijas daļas priekšniekam M.Hermanim.

Veselības departamenta direktors J.Pupurs

Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Ģ.Rorbaks

 

3. pielikums

 

Par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācību

 

Šā gada 12. jūnijā tika kopīgi pieņemts lēmums "Par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācības un kontroles sistēmas ieviešanu Latvijā".

Šā lēmuma punktā 2.9. paredzēts ar šā gada 1. septembri ieviest visos transporta līdzekļos vadītāja pirmās palīdzības materiālu minimumu.

Sakarā ar augsto traumu skaitu satiksmes negadījumos - Latvijā uz 1000 cietušajiem iet bojā 25 cilvēki (Eiropā vidēji - 4 cilvēki) - uzskatām pieņemto lēmumu par pareizu un savlaicīgu.

Taču Veselības departamentā ir saņemtas iedzīvotāju un ārstu pretenzijas par monopolstāvokli, kāds izveidojies firmām un organizācijām maksas apmācības organizācijā un pirmās palīdzības aptieciņu realizācijā.

Šo jautājumu risināšana nav tiešā abu departamentu kompetencē, taču, lai mazinātu sociālo spriedzi, lūdzu Jūs:

1. Līdz vienotās pirmās palīdzības pasniedzēju mācību programmas izstrādāšanai un nolikuma "Par pirmās palīdzības pasniedzēju sertifikāciju" apstiprināšanai Veselības departamentā izsniegt transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības kursu beigšanas apliecības juridiskām personām, kuras saņēmušas pagaidu atļaujas apmācības uzsākšanai Veselības departamenta Katastrofu medicīnas centrā.

1.1. Saindēšanās un zāļu informācijas centram, kurā pasniedzēji būs Latvijas Medicīnas akadēmijas Katastrofu medicīnas katedras pasniedzēji - ārsti reanimatologi.

1.2. Svētā Jāņa palīdzības pirmās palīdzības mācību centram - Rīgā.

1.3. Ogres rajona Sarkanā krusta organizācijai - Ogrē.

2. Izskaidrot rajonu ceļu satiksmes drošības centriem, ka autovadītājiem obligāts ir Veselības departamenta noteiktais autovadītāju pirmās palīdzības komplekta minimums (pielikumā), nevis medicīniskās sabiedrības "Ģaiļezers" vai citu firmu piedāvātie pirmās palīdzības komplekti.

Šādu komplektu var veidot katrs individuāli. Medicīniskā sabiedrība "Gaiļezers" nodrošinās aptiekā Rīgā, Elizabetes ielā 12b, tālr.334931 komplekta papildināšanai nepieciešamo materiālu atsevišķu pārdošanu, kā arī aptieciņu pārdošanu par pašizmaksu pensionāriem un invalīdiem, uzrādot dokumentu.

Veselības departaments izsniegs atļaujas arī citām firmām, kuras vēlas nodarboties ar pirmās palīdzības komplektu realizāciju.

Veselības departamenta direktors J.Pupurs