• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.1995., Nr. 64 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34864

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Vēl šajā numurā

26.04.1995., Nr. 64

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Valsts prezidenta vēstule

Dokuments nr.435

Latvijas Republikas Saeimai

 

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 47.pantu, nosūtu izskatīšanai likumprojektu "Papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā".

Domājot par ārpusreglamenta attiecību likvidēšanu Nacionālajos Bruņotajos spēkos, ierosinu Saeimai un it īpaši Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijai izvērtēt nepieciešamību izdarīt atbilstošus grozījumus un papildinājumus arī citos likumos.

Pielikumā: likumprojekts uz 1 lpp.

Rīgā 1995.gada 24.aprīlī Guntis Ulmanis

 

Projekts: Papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā

 

Papildināt Latvijas Kriminālkodeksu ar šādu jaunu pantu:

"235.pants. Karavīra piekaušana vai spīdzināšana.

(1) Par tīšu sišanu vai piekaušanu, kā arī par citādu vardarbību, kas saistīta ar fizisku sāpju nodarīšanu, ko izdarījis karavīrs pret karavīru,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, kam ir spīdzināšanas raksturs, ja tām nav bijušas šā kodeksa 105. un 106.pantā paredzētās sekas,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ko izdarījis karavīrs pret sev dienesta ziņā pakļautu karavīru,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(4) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, kam ir spīdzināšanas raksturs, vai ir iestājušās šā kodeksa 105. vai 106.pantā paredzētās sekas, un ko izdarījis karavīrs pret sev dienesta ziņā pakļautu karavīru, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 12 gadiem."

 

Ministra atbilde

Dokumenti ar nr.417a

Par autovadītāju

pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņām

 

Saeimai deputātiem:

J.Urbanovičam,

I.Bukovskim,

J.Jurkānam,

A.Amerikam,

L.Kuprijanovai

Atbildot uz Jūsu jautājumu, Labklājības ministrija paskaidro:

 

1. Vai Veselības departamenta viedoklis pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu jautājumā ir uzskatāms par pietiekoši pamatotu?

Sākot ar 1990.gadu, Latvijas Republikā pieaug nelaimes gadījumu un traumu skaits. Pieaug mirstība no "novēršamiem cēloņiem" un invaliditāte darbaspējīgā vecumā. Satiksmes negadījumos uz 1000 iedzīvotājiem iet bojā 25 cilvēki (Eiropā vidēji - 4 cilvēki). Bez tam statistikas dati liecina, ka, jo tālāk no apdzīvotām vietām notiek avārija, jo smagākas ir šo avāriju sekas (skat. pielikumu nr.1, ko sagatavojusi Ceļu satiksmes drošības direkcija).

Pirmā palīdzība (dažkārt arī neatliekamā palīdzība) vairumā gadījumu tiek sniegta novēloti, šīs palīdzības sniegšanai transporta līdzekļu vadītājiem nav nekādu medicīnisko materiālu.

Pēc Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas skaidrojuma, atbilstoši satiksmes noteikumiem termins "transporta līdzeklis" attiecināms arī uz traktortehniku (traktoriem, traktoriem ar uzmontētām iekārtām, speciālām pašgājējmašīnām, pašgājējkombainiem u.c. pašgājējmašīnām).

Būtiska nozīme, lai mazinātu traumatisma sekas, var būt savlaicīgai pirmās palīdzības sniegšanai negadījumu vietās. Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centrs sadarbībā ar ārstu Neatliekamās palīdzības un katastrofu medicīnas asociāciju ir izstrādājuši vienotu pirmās palīdzības mācību programmu un medicīnisko materiālu minimumu pirmās palīdzības sniegšanai.

Labklājības ministrijas Veselības departaments 1994.gada 12.jūlijā kopīgi ar Ceļu satiksmes drošības direkciju pieņēma kopēju lēmumu (Pielikums nr.2), ar kuru nosaka kārtību, kādā turpmāk veicama pirmās palīdzības apmācība transporta līdzekļu vadītājiem, un lēmuma punktā 2.9. paredz ieviest obligāto medicīnisko materiālu minimumu šīs sistēmas darbības nodrošināšanai.

Ar šo lēmumu vienlaicīgi tiek atcelts pieprasījumā minētais Veselības departamenta 1993.gada 17.decembra rīkojums.

 

2. Vai šādu dārgu pirmās palīdzības komplektu realizācijā nav materiāli ieinteresēti arī Veselības departamenta darbinieki?

Veselības departaments ir noteicis medicīnisko materiālu minimumu un ar aptieciņu tirdzniecību nenodarbojas.

Labklājības ministrijā nav datu par to, ka kāds no Veselības departamenta darbiniekiem ir materiāli ieinteresēts dārgu aptieciņu realizācijā.

Veselības departamenta direktors 1994.gada 14.oktobrī nosūtījis Ceļu satiksmes drošības direkcijai vēstuli, kuras 2.punktā izskaidro Veselības departamenta viedokli (Pielikums nr.3).

Labklājības ministrijas Veselības departaments turpina uzskatīt, ka pirmās palīdzības sniegšanā medicīnisko materiālu minimums ir nepieciešams. Tas izstrādāts saskaņā ar Eiropas standartiem (salīdzinājumā ar bijušo PSRS pirmās palīdzības komplektu aptieciņas ir mazākas, tām nav paredzēti medikamenti), un to var komplektēt katrs individuāli.

Rezumējot Labklājības ministrija uzskata, ka negadījumu un traumatisma profilakse jāveic ar vēl daudz enerģiskākiem pasākumiem.

Tie sevī ietvers:

personu un profesiju grupu noteikšanu, kuru darbība saistīta ar paaugstinātu risku;

šo darbinieku obligātu apmācību pirmā palīdzībā, nodrošināšanu ar nepieciešamiem medicīniskiem materiāliem pirmās palīdzības sniegšanai;

medicīnisko apskašu sistēmas izveidošanu (atjaunošanu);

sanitāri izglītojošo un veselību veicinošo profilaktisko pasākumu sistēmas ieviešanu.

Liels darbs tiek veikts arī Labklājības ministrijas sistēmā:

uzsākta akreditācijas noteikumu izstrādāšana, kura, pirmkārt, prasīs valsts neatliekamās palīdzības dienesta reorganizāciju (ātrās palīdzības, slimnīcu uzņemšanas nodaļu, neatliekamās palīdzības sniegšanai nepieciešamo manipulāciju, medikamentu un instrumentu minimuma noteikšanu jebkurai ārstniecības iestādei neatkarīgi no tās pakļautības un īpašuma formas);

valsts neatliekamās un katastrofu medicīnas apmācības sistēmas izveidošana un ieviešana ārstniecības personām un citi pasākumi.

Ar cieņu, -

Latvijas Republikas Labklājības ministrs A.Bērziņš

1995.gada 13.aprīlī

1. pielikums

Ceļu satiksmes drošības rādītāji Latvijas rajonos

 

iedz. sk. tr. līdz. sk. CSN sk. gāj. bojā ievainoti gāj. bojā uz gāj. bojā uz gāj. bojā uz
01.01.94. 01.01.95. 1994.g. 1994.g. 1994.g. 100 000 iedz. 10 000 tr. l. 100 ievain.
1. Aizkraukles r. 44581 5368 64 21 64 47,1 39,1 32,8
2. Alūksnes r. 27955 4129 41 7 70 25,0 17,0 10,0
3. Balvu r. 32999 4183 26 10 22 30,3 23,9 45,5
4. Bauskas r. 54627 10510 99 15 126 27,5 14,3 11,9
5. Cēsu r. 62398 9177 111 23 140 36,9 25,1 16,4
6. Daugavpils r. 45304 4628 73 22 93 48,6 47,5 23,7
7. Dobeles r. 42681 5410 61 24 66 56,2 44,4 36,4
8. Gulbenes r. 29861 3947 35 7 36 23,4 17,7 19,4
9. Jelgavas r. 38109 4695 85 16 107 42,0 34,1 15,0
10. Jēkabpils r. 58967 6228 87 18 119 30,5 28,9 15,1
11. Krāslavas r. 40040 3381 25 6 26 15,0 17,7 23,1
12. Kuldīgas r. 41305 6551 43 13 55 31,5 19,8 23,6
13. Liepājas r. 51870 6745 78 31 86 59,8 46,0 36,0
14. Limbažu r. 41390 6119 72 20 63 48,3 32,7 31,7
15. Ludzas r. 40747 4613 59 14 57 34,4 30,3 24,6
16. Madonas r. 49361 6482 63 23 64 46,6 35,5 35,9
17. Ogres r. 64476 7505 101 37 121 57,4 49,3 30,6
18. Preiļu r. 21026 5517 35 13 31 61,8 23,6 41,9
19. Rēzeknes r. 42685 3244 45 16 51 37,5 49,3 31,4
20. Rīgas r. 147010 21193 302 97 361 66,0 45,8 26,9
21. Saldus r. 40123 6568 71 11 90 27,4 16,7 12,2
22. Talsu r. 50617 6614 75 20 77 39,5 30,2 26,0
23. Tukuma r. 57402 7001 112 23 128 40,1 32,9 18,0
24. Valkas r. 36406 5566 65 26 68 71,4 46,7 38,2
25. Valmieras r. 62413 7074 115 20 141 32,0 28,3 14,2
26. Ventspils r. 14767 1894 39 6 44 40,6 31,7 13,6
Kopā 1239122 164342 1982 539 2306 43,5 32,8 23,4
 
 
Ceļu satiksmes negadījumu dinamika Latvijā
 
Gads CSN gājuši bojā ievainoti gājuši bojā
sk. % 1985=100% sk. (7 dienās) % 1985=100% uz 100 000 iedzīvot.1) sk. % 1985=100% uz 100 ievainotajiem
1970. 4669 ... 646 120 29,3 4323 104 14,9
1971. 4376 ... 637 118 28,9 4170 100 15,3
1972. 4061 ... 644 119 28,9 3865 93 16,7
1973. 3965 ... 590 109 26,4 3817 92 15,5
1974. 4260 ... 641 119 28,4 3979 96 16,1
1975. 4770 ... 669 124 29,5 4358 105 15,4
1976. 4794 ... 671 124 29,4 4100 98 13,4
1977. 4790 ... 659 122 28,8 4212 101 15,6
1978. 4683 ... 641 119 27,5 4042 97 15,9
1979. 4717 ... 662 123 28,3 4030 97 16,4
1980. 4601 ... 653 121 27,8 3894 94 16,7
1981. 4418 ... 645 119 27,2 3808 91 16,9
1982. 4367 ... 637 118 26,8 3755 90 17,0
1983. 4791 ... 656 122 27,4 3926 94 16,7
1984. 4638 ... 586 109 24,3 4026 97 14,6
1985. 3767 100 539 100 22,7 4164 100 12,9

Ceļu satiksmes negadījumu dinamika Latvijā

 

1986. 3740 99 471 87 19,8 4088 96 11,5
1987. 3655 97 512 95 21,2 4008 96 12,8
1988. 4036 107 577 107 23,5 4578 110 13,6
1989. 4600 122 802 149 32,5 4987 120 16,1
1990. 4325 115 877 163 35,4 4716 113 18,6
1991. 4271 113 923 171 37,4 4543 109 20,3
1992. 3474 92 729 135 29,6 3766 90 19,4
1993. 3389 90 670 124 27,5 3721 89 18,0
1994. 3814 101 717 133 30,2 4380 105 16,4

no 1985. gada fiksē tikai tos CSN, kuros ir cietušie

Latvijā par gājušiem bojā CSN uzskata tos, kuri miruši negadījuma vietā vai 7 dienu laikā pēc negadījuma, bet citās valstīs 30 dienu laikā. Tādēļ, lai salīdzinātu CSN ar citām valstīm, izmanto starptautiski atzītu koeficientu. Pārejot no 7 dienu perioda uz 30 dienu periodu, bojā gājušo skaits jāpalielina par 8% (korekcija (7 dienas) + 8%).

 

Ceļu satiksmes drošības rādītāji Latvijas lielākajās pilsētās

 

iedz. sk. tr. līdz. sk. CSN sk. gāj. bojā ievainoti gāj. bojā uz gāj. bojā uz gāj. bojā uz
01.01.94. 01.01.95. 1994.g. 1994.g. 1994.g. 100 000 iedz. 10 000 tr.l. 100 ievain.
1. Rīga 856281 118454 1395 120 1579 14,7 10,6 8,0
2. Daugavpils 121974 13130 91 6 108 4,9 4,6 5,6
3. Jelgava 71332 9350 95 14 96 19,6 15,0 14,6
4. Jūrmala 59581 6355 80 14 95 23,5 22,0 14,7
5. Liepāja 104628 11976 98 10 111 9,6 8,4 9,0
6. Rēzekne 42331 5400 25 3 30 7,1 5,6 10,0
7. Ventspils 47484 7278 48 5 55 10,5 6,9 9,1
Kopā 1303611 171943 1832 178 2010 13,7 10,4 8,9

 

Bojā gājušo skaits uz 100 ievainotajiem

1. Baltkrievija (93) 24,1
2. Igaunija (94) 19,9
3. Krievija (93) 19,3
4. Lietuva (94) 18,3
5. Ukraina (93) 17,1
6. Latvija (94) 16,4
7. Polija (93) 10,8
8. Somija (92) 6,1
9. Dānija (92) 5,5
10. Francija (92) 4,6
11. Zviedrija (92) 3,7
12. Šveice (92) 2,9
13. Norvēģija (92) 2,8
14. Vācija (92) 2,1
15. Lielbritānija (92) 1,4
1987. 1988. 1989. 1990. 1991. 1992. 1993. 1994. vid.
1. Rīga gāj. bojā 88 84 128 159 152 149 118 126 126
ievainoti 1201 1308 1539 1428 1395 1275 1313 1578 1380
smg. pak.* 7,3 6,4 8,3 11,1 10,9 11,7 9,0 8,0 9,1
2. Republikas gāj. bojā 34 47 66 64 70 71 61 52 58
pakļautības ievainoti 382 487 577 561 590 486 452 497 504
pilsētas smg. pak.* 8,9 9,7 11,4 11,4 11,9 14,6 13,5 10,5 11,5
3. Citas gāj. bojā 43 53 58 60 53 44 47 53 51
pilsētas ievainoti 339 435 443 441 375 293 326 370 378
smg. pak.* 12,7 12,2 13,1 13,6 14,1 15,0 14,4 14,3 13,6
4. Apdzīvotās gāj. bojā 31 33 49 62 81 81 63 61 58
vietas ievainoti 275 288 295 308 392 264 247 270 292
smg. pak.* 11,3 11,5 16,6 20,1 20,7 30,7 25,5 22,6 19,7
5. Autoceļi gāj. bojā 316 360 501 531 567 334 331 425 433
ievainoti 1811 2060 2133 1978 1519 1156 1051 1665 1672
smg. pak.* 17,4 17,5 23,5 26,8 37,3 33,2 36,3 25,5 25,9

*- smg. pak.- gājuši bojā uz 100 ievainotajiem

 

2. pielikums

LR Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcija

Lēmums nr.5 1994.gada 12.jūlijā

LR Labklājības ministrijas Veselības departaments
Lēmums nr.1 1994.gada 12.jūlijā

 

Par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības

apmācības un kontroles sistēmas ieviešanu Latvijā

 

Lai ieviestu vienotu transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācību un integrētu to valsts pirmās palīdzības apmācības sistēmā:

1. Apstiprināt:

1.1. Pirmās palīdzības apmācības programmu (1. pielikums);

1.2. Pirmās palīdzības apmācībai nepieciešamā materiālā nodrošinājuma sarakstu (2. pielikums);

1.3. Vienotu pirmās palīdzības kursu beigšanas apliecības paraugu (3. pielikums);

1.4. Pirmās palīdzības pasniedzēja sertifikāta paraugu (4. pielikums);

1.5. Instrukciju par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācības kursu beigšanas apliecību saņemšanas, uzskaites un izdošanas kārtību (5. pielikums);

1.6. Apstiprināt pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības pagaidu programmu;

1.7. Apstiprināt medicīnisko materiālu minimumu, kam jābūt transporta līdzeklī (7. pielikums).

2. Noteikt, ka:

2.1 Transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības pasniedzēju sagatavošanas kārtību nosaka un koordinē Valsts katastrofu medicīnas centrs.

2.2. Par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības pasniedzēju var būt ārsti, medicīnas māsas (feldšeri), kuri sagatavoti pirmās palīdzības pasniedzēju kursos un sertificēti Latvijas Neatliekamās un katastrofu medicīnas asociācijas (LNKMA) sertifikācijas komisijā.

2.3. Anesteziologi - reanimatologi, ķirurgi, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti un neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšeri, kuri ir atestēti (sertificēti) attiecīgajās specialitātēs, var tikt sertificēti kā transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības pasniedzēji LNKMA sertifikācijas komisijā pēc saīsināta kursa (pedagoģijā) pabeigšanas.

2.4. LNKMA sertifikācijas komisija sertificētiem pirmās palīdzības pasniedzējiem izsniedz noteikta parauga sertifikātus.

2.5. Transporta līzdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācību var veikt tikai juridiskas personas, kuras akreditētas Veselības departamenta Katastrofu medicīnas nodaļā un saņēmušas akreditācijas apliecību. Akreditācijas kārtību noteiks Veselības departaments, saskaņojot ar CSDD un LNKMA.

2.6. Vienota transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācības programma un nepieciešamais tehniskais aprīkojums ir obligāts visām juridiskām un fiziskām personām, kuras veic transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācību.

2.7. Juridiskās personas, kurām ir akreditācijas apliecība, transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācības uzsākšanai noteiktā kārtībā Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) saņem, uzskaita, uzglabā un izdod transporta līdzekļu vadītāju pirmās medicīniskās palīdzības kursu beigšanas apliecības, kā arī atskaitās par to izlietošanu CSDD un Veselības departamentā.

2.8. Transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības mācību procesa kontroli valstī veic LR LM Veselības departaments un Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar LNKMA.

2.9. Sākot ar 1994.g. 1.septembri, visos transporta līdzekļos ir obligāts LM Veselības departamenta 1993.g. 17.decembra rīkojumā nr.18 apstiprinātais transporta līdzekļa vadītāja pirmās palīdzības materiālu minimums.

2.10. Sākot ar šā lēmuma pieņemšanas dienu, pirmās palīdzības apmācības programma tiek ieviesta un ir obligāta Rīgas pilsētā, bet pārējos republikas rajonos un pilsētās (pēc CSDD zonālo nodaļu principa), vadoties no gatavības pakāpes ar atsevišķu CSDD un Veselības departamenta lēmumu.

Par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības

apmācības un kontroles sistēmas ieviešanu Latvijā

 

2.11. Rīgas pilsētā, sākot ar šā lēmuma pieņemšanas dienu, personām, kas pirmo reizi iegūst transporta līdzekļa vadītāja apliecību, ir jāapgūst pirmās palīdzības kurss saskaņā ar šā lēmuma 1.1.punktā minēto programmu. Pārējos valsts rajonos/pilsētās minētā prasība stājas spēkā pēc jaunās apmācības programmas ieviešanas attiecīgajos rajonos/pilsētās.

2.12. No pirmās palīdzības programmas apgūšanas tiek atbrīvoti ārsti, medicīnas māsas, feldšeri, uzrādot attiecīgu dokumentu.

2.13. Pēc jaunās pirmās palīdzības apmācības sistēmas ieviešanas visā valstī uzsākt visu pārējo transporta līdzekļu vadītāju obligātu apmācību, nosakot kontroles kārtību ar atsevišķu Veselības departamenta un CSDD lēmumu.

3. Uzdodam:

LR LM Veselības departamentam kopā ar LNKMA līdz šā gada 1.decembrim izstrādāt:

* Pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības programmu;

* Nolikumu par pirmās palīdzības pasniedzēju sertifikāciju.

4. Uzskatīt par spēkā neesošiem:

4.1. LR Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas 1993.gada 8.novembra lēmumu nr.2 un LR LM Veselības departamenta 1993.gada 17.novembra lēmumu nr.4 "Par jaunas transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācības sistēmas ieviešanu";

4.2. LR LM Veselības departamenta 1994.gada 11.aprīļa rīkojumu nr.34 "Par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācību".

5. Kontroli par šī lēmuma izpildi uzdodam:

5.1. LR LM Veselības departamenta katastrofu medicīnas nodaļas galvenajam speciālistam A.Timberam;

5.2. LR Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas kvalifikācijas daļas priekšniekam M.Hermanim.

Veselības departamenta direktors J.Pupurs

Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Ģ.Rorbaks

 

3. pielikums

 

Par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācību

 

Šā gada 12. jūnijā tika kopīgi pieņemts lēmums "Par transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības apmācības un kontroles sistēmas ieviešanu Latvijā".

Šā lēmuma punktā 2.9. paredzēts ar šā gada 1. septembri ieviest visos transporta līdzekļos vadītāja pirmās palīdzības materiālu minimumu.

Sakarā ar augsto traumu skaitu satiksmes negadījumos - Latvijā uz 1000 cietušajiem iet bojā 25 cilvēki (Eiropā vidēji - 4 cilvēki) - uzskatām pieņemto lēmumu par pareizu un savlaicīgu.

Taču Veselības departamentā ir saņemtas iedzīvotāju un ārstu pretenzijas par monopolstāvokli, kāds izveidojies firmām un organizācijām maksas apmācības organizācijā un pirmās palīdzības aptieciņu realizācijā.

Šo jautājumu risināšana nav tiešā abu departamentu kompetencē, taču, lai mazinātu sociālo spriedzi, lūdzu Jūs:

1. Līdz vienotās pirmās palīdzības pasniedzēju mācību programmas izstrādāšanai un nolikuma "Par pirmās palīdzības pasniedzēju sertifikāciju" apstiprināšanai Veselības departamentā izsniegt transporta līdzekļu vadītāju pirmās palīdzības kursu beigšanas apliecības juridiskām personām, kuras saņēmušas pagaidu atļaujas apmācības uzsākšanai Veselības departamenta Katastrofu medicīnas centrā.

1.1. Saindēšanās un zāļu informācijas centram, kurā pasniedzēji būs Latvijas Medicīnas akadēmijas Katastrofu medicīnas katedras pasniedzēji - ārsti reanimatologi.

1.2. Svētā Jāņa palīdzības pirmās palīdzības mācību centram - Rīgā.

1.3. Ogres rajona Sarkanā krusta organizācijai - Ogrē.

2. Izskaidrot rajonu ceļu satiksmes drošības centriem, ka autovadītājiem obligāts ir Veselības departamenta noteiktais autovadītāju pirmās palīdzības komplekta minimums (pielikumā), nevis medicīniskās sabiedrības "Ģaiļezers" vai citu firmu piedāvātie pirmās palīdzības komplekti.

Šādu komplektu var veidot katrs individuāli. Medicīniskā sabiedrība "Gaiļezers" nodrošinās aptiekā Rīgā, Elizabetes ielā 12b, tālr.334931 komplekta papildināšanai nepieciešamo materiālu atsevišķu pārdošanu, kā arī aptieciņu pārdošanu par pašizmaksu pensionāriem un invalīdiem, uzrādot dokumentu.

Veselības departaments izsniegs atļaujas arī citām firmām, kuras vēlas nodarboties ar pirmās palīdzības komplektu realizāciju.

Veselības departamenta direktors J.Pupurs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!