Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/15

Rīgā 2023. gada 22. decembrī

Zvejniecības likuma 3. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts, pamatojoties uz to uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts).

Ministrija ir saņēmusi SIA "Salacas nēģis" 18.12.2023. elektronisko vēstuli, kurā ministrija tiek lūgta noteikt atkāpi no nēģu zvejas rīku limitu izmantošanas nosacījumiem Salacas upes nēģu tacī Nr. 2, sakarā ar to, ka Salacas upē ir sākusies ledus iešana un Salacas upes nēģu tača Nr. 2 konstrukcija upes kreisajā krastā zvejas zonā ir salauzta un nav izmantojama zvejas turpināšanai. SIA "Salacas nēģis" lūdz atļaut līdz 2024. gada 31. janvārim (nēģu zvejas sezonas beigām) turpināt nēģu zveju Salacas upes nēģu tacī Nr. 2 no upes labā krasta.

Ministrija konstatē, ka Ministru kabineta 23.12.2014. noteikumu Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 796) 6. pielikuma "Nēģu zvejas rīku limits" 4. punktā zvejai Salacas upē nēģu tacī Nr. 2 ir paredzēts limits ar kopējo murdu skaitu 30 murdi un limita izmantošanas papildus nosacījums "murdi no kreisā krasta".

Iepazīstoties ar SIA "Salacas nēģis" elektroniskajā vēstulē sniegto informāciju ministrija secina, ka īslaicīga atļauja murdu izvietošanai Salacas upē nēģu tacī Nr. 2 no labā krasta būtu vienīgā iespēja, lai SIA "Salacas nēģis" varētu turpināt zveju, kas tika pārtraukta hidroloģisko apstākļu ietekmē.

Ievērojot iepriekšminēto, ministrija lūdza institūtu sagatavot un sniegt atzinumu par iespējamām atkāpēm no MK noteikumu Nr. 796 6. pielikuma 4. punktā noteiktajiem nēģu zvejas limita izmantošanas papildu nosacījumiem Salacas upē nēģu tacī Nr. 2 (nēģu murdu izvietojums tacī tikai no upes kreisā krasta) atlikušajā nēģu zvejas sezonā (līdz 2024. gada 31. janvārim) un par šādu atkāpju iespējamo ietekmi uz nēģu krājumiem nākotnē.

Institūts savā 20.12.2023. atzinumā Nr. 30-1/388-e "Atzinums par nēģu zvejas organizēšanu Salacā, tacī Nr. 2" norāda, ka nav veicis nēģu migrācijas telemetrijas pētījumus Salacā un tā rīcībā nav precīzas informācijas par nēģu nārsta migrācijas ceļa izvēli noteicošajiem faktoriem dažādās sezonās. Līdzšinējā sekmīgā nēģu zveja Salacā, izvietojot zvejas rīkus no upes kreisā krasta, netieši apliecina, ka nēģu migrācija Salacas kreisā krasta tuvumā ir pietiekami intensīva. Tas ļauj prognozēt, ka nēģu zvejas rīku pārcelšana no kreisā krasta uz labo, visticamāk, varētu nebūt saistīta ar nepieļaujami lielu zvejas rīka ķeramības palielināšanos Salacas tacī Nr. 2. Tomēr, nevar izslēgt to, ka zvejas rīku pārvietošana tacī Nr. 2 veicinās nozvejas palielināšanos tacī Nr. 3, kam proporcionāli vairāk nēģu pienāks no zvejas rīku, nevis brīvstraumes puses.

Zvejas organizēšanas izmaiņu ietekmi nosaka arī periods, uz kādu šīs izmaiņas ir veiktas un šī perioda nozīme migrācijā. Konkrētajā gadījumā izmaiņas skars tikai janvāri un daļu decembra. Ilggadīgie nozvejas dati liecina, ka līdz 20. decembrim Salacā caurmērā tiek nozvejoti aptuveni 90 % no gada kopējās nozvejas, bet atlikušajā zvejas sezonas laikā – tikai aptuveni 10 %. Salīdzinoši īsais laika periods un nelielais sagaidāmās nozvejas īpatsvars šajā periodā samazina arī iecerēto izmaiņu ietekmi uz upes nēģa populāciju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, institūts prognozē, ka iecerētās zvejas rīku izvietojuma izmaiņas Salacas upes nēģu tacī Nr. 2, visticamāk, neatstās vērā ņemamu ietekmi uz upes nēģa dabiskās atražošanās sekmēm Salacā un tās sateces baseinā, un no zivju resursu saglabāšanas viedokļa šīs izmaiņas ir pieļaujamas. Mainot zvejas rīku izvietojumu tacī Nr. 2 nav pieļaujama zvejas turpināšana upes kreisajā krastā un vairāk kā divu trešdaļu no upes brīvā ūdens platuma aizšķērsošana ar zvejas rīkiem. Lai pārliecinātos par izmaiņām zvejas rīku efektivitātē, pēc zvejas rīku novietojuma izmaiņām Salacā ir vēlams izlaist iezīmētus nēģus un reģistrēt to atkārtotu noķeršanu.

Ievērojot iepriekš minēto institūta zinātnisko atzinumu, ministrija secina, ka īstermiņa atkāpe no prasības zvejas rīkus Salacas upes nēģu tacī Nr. 2 izvietot tikai no labā krasta kopumā ir pieļaujama, ievērojot nosacījumu, ka zveja līdz nēģu zvejas sezonas beigām 2024. gada 31. janvārī vairs netiek veikta Salacas upes kreisajā krastā un, ka zvejas rīki neaizšķērso vairāk kā divas trešdaļas no upes brīvā ūdens platuma (atbilstoši Ministru kabineta 09.05.2023. noteikumu Nr. 227 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" 26.1. apakšpunkta nosacījumiem).

Ministrija piekrīt institūta viedoklim par to, ka atļaujot nēģu zveju Salacas upes nēģu tacī Nr. 2 no labā krasta, ir jānosaka arī šādas zvejas papildu nosacījumi tāpēc uzskata, ka šādā situācijā jāpiemēro Administratīvā procesa likuma 68. panta otrā daļa, kurā noteikts: ja piemērojamā tiesību norma neparedz ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to var ietvert: 1) ja pati var lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai tā saturu; 2) lai panāktu administratīvā akta atbilstību tiesību normām. Ministrijas ieskatā nosacījums izvietot murdus Salacas upes nēģu tacī Nr. 2 tikai no upes labā krasta tā, lai tie neaizšķērso vairāk kā divas trešdaļas no ūdensteces platuma, ir samērīgs, jo tas ir saudzējošs nēģu krājumiem un neradīs nārstojošo nēģu skaita pārmērīgu samazināšanos, turklāt nepieciešamās izmaiņas nēģu zvejai Salacas upē ir īstermiņa – līdz 2024. gada 31. janvārim.

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija lēmuma projektu par nēģu zvejas limita izmantošanas papildu nosacījumu maiņu Salacas upes nēģu tacī Nr. 2 līdz 2024. gada 31. janvārim iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM), uz ko 21.12.2023. tika saņemts VARAM saskaņojums (21.12.2023. vēstule Nr. 1-132/7507).

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma 3. panta pirmo un otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 68. panta otro un trešo daļu, ministrija

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs R. Kronbergs