Ministru kabineta noteikumi Nr. 821

Rīgā 2023. gada 19. decembrī (prot. Nr. 62 76. §)

Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
22. panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka prasības, kas izpildāmas, lai saņemtu Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk – birojs) atļauju ražošanas jaudas palielināšanai, atjaunošanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu, kas ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus, paredzēts pievienot pārvades sistēmai vai sadales sistēmai (turpmāk – atļauja), kā arī minētās atļaujas izsniegšanas, pārreģistrēšanas, atcelšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību, valsts kontā iemaksājamās drošības naudas apmēru, tās samaksas un atmaksas kārtību un kritērijus atļaujas atteikšanai.

2. Noteikumi nav attiecināmi uz jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu, elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu un atjaunošanu Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

3. Elektroenerģijas ražošanas jaudas atjaunošana šo noteikumu izpratnē ir ekspluatācijā esošas elektroenerģijas ražošanas iekārtas modernizēšana, veicot iekārtas vai ekspluatācijas sistēmas un aprīkojuma pilnīgu vai daļēju nomaiņu, lai palielinātu elektroenerģijas ražošanas iekārtas efektivitāti vai ražošanas jaudu.

4. Iesniedzējs atļaujas saņemšanai aizpilda iesniegumu (1. pielikums) un iesniedz to birojā. Iesniegumam pievieno:

4.1. elektroenerģijas ražošanas iekārtas izvietojuma plānu nekustamajā īpašumā atbilstoši Kadastra informācijas sistēmas telpiskajiem datiem;

4.2. uzstādāmās elektroenerģijas ražošanas iekārtas tehniskos rādītājus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam;

4.3. maksājuma attaisnojuma dokumenta kopiju par drošības naudas iemaksu.

5. Šo noteikumu 4. punktā minēto iesniegumu iesniedz arī tad, ja, atjaunojot elektroenerģijas ražošanas iekārtu, ir paredzēta ekspluatācijā esošas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ražošanas jaudas palielināšana.

6. Pirms iesnieguma iesniegšanas iesniedzējs nostiprina zemesgrāmatā apbūves tiesību uz nekustamo īpašumu, kurā plānots ieviest jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai palielināt esošo elektroenerģijas ražošanas jaudu, ja attiecīgais nekustamais īpašums nav iesniedzēja īpašumā. Apbūves tiesības termiņš nevar būt īsāks par izsniedzamās atļaujas derīguma termiņu.

7. Uz vienu zemes vienību, kam sakrīt kadastra apzīmējums, iesniedzējs var saņemt tikai vienu atļauju jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai, ja plānotās jaunās elektroenerģijas ražošanas iekārtas veids neatšķiras. 

8. Pirms iesnieguma iesniegšanas iesniedzējs saņem Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus vai akcepta lēmumu pēc ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas, ja tas nepieciešams saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", iesniegumā informējot biroju par šo faktu.

9. Ja iesniedzējs ir saņēmis vienu no šo noteikumu 8. punktā minētajiem dokumentiem, iesniegumam nav jāpievieno šo noteikumu  4.1. un 4.2. apakšpunktā minētie pielikumi.

10. Drošības naudas apmērs jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai, elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai vai atjaunošanai ir 200 euro par katru atļaujā paredzēto MW, tai skaitā arī par nepilnu.

11. Iesniedzējs drošības naudu iemaksā biroja tīmekļvietnē norādītajā kontā Valsts kasē atbilstoši iesniegumā norādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudas apjomam.

12. Birojs izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda to atbilstību šo noteikumu prasībām un mēneša laikā pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju. Par izsniegto atļauju birojs informē to sistēmas operatoru, kura sistēmai elektroenerģijas ražošanas iekārtu plānots pieslēgt.

13. Birojs pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, ja:

13.1. iesniedzējs biroja noteiktajā termiņā neiesniedz visu nepieciešamo informāciju vai dokumentus;

13.2. iesniegumā norādītās saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudas attiecība pret nekustamā īpašuma platību ir tehniski nepamatota, ievērojot nosacījumu, ka 1 MW jaudas ieviešanai nepieciešama vismaz 0,5 ha liela platība. Minētais nosacījums neattiecas uz saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu ar elektroenerģijas uzkrātuvi;

13.3. konstatēts, ka iesnieguma iesniegšanas dienā iesniedzējam Latvijā ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopumā pārsniedz 150 euro;

13.4. iesniedzējam lēmuma pieņemšanas brīdī ir pasludināts maksātnespējas process vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;

13.5. uz nekustamo īpašumu, kas norādīts iesniegumā, ir uzlikts arests kriminālprocesa ietvaros;

13.6. konstatēts, ka iesniedzējam (tajā skaitā attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai) ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas;

13.7. šo noteikumu 6. punktā minētā apbūves tiesība nav nostiprināta zemesgrāmatā vai tās termiņš ir mazāks par atļaujas derīguma termiņu.

14. Lai ieviestu vairākus elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidus, iesniedzējam ir jāsaņem atļauja vairākiem elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidiem (turpmāk ‒ hibrīdatļauja). Iesniedzējs iesniegumā norāda dažādo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu ieviešamās jaudas proporciju atbilstoši to paredzētajai kopējai jaudai un aizpilda šo noteikumu  2. pielikuma sadaļas par katru no elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidiem. Hibrīdatļaujas turētājam ir pienākums ievērot hibrīdatļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporciju. Ja viens no elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidiem tiek ieviests ar mazāku jaudu, nekā norādīts hibrīdatļaujā, pārējo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu atļautā ieviešamā jauda samazinās atbilstoši hibrīdatļaujā noteiktajai proporcijai.

15. Lai sākotnējā atļaujā noteiktajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam pievienotu citas elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu viena pieslēguma ietvaros, atļaujas turētājam ir jāsaņem hibrīdatļauja. Hibrīdatļaujas turētājam ir pienākums ievērot hibrīdatļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporciju. Ja sākotnējā atļaujā noteiktais elektroenerģijas ražošanas iekārtas veids tiek ieviests ar mazāku jaudu, pārējo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu atļautā ieviešamā jauda samazinās atbilstoši hibrīdatļaujā noteiktajai proporcijai.

16. Par hibrīdatļaujas saņemšanu tiek maksāta šo noteikumu 10. punktā noteiktā drošības nauda, summējot dažādo elektroenerģijas ražošanas iekārtu jaudas. Ja atļaujas turētājam ir izsniegta sākotnējā atļauja, tam jāsamaksā drošības nauda atbilstoši papildus plānotajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam paredzētās jaudas apjomam.

17. Uz hibrīdatļaujas turētāju attiecināmas visas šo noteikumu prasības, kas noteiktas atļaujas turētājam.

18. Sistēmas operators informē biroju, ja konstatē, ka atļaujas turētājam izsniegtajās atļaujās noteiktie dažādie elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidi tiks ieviesti viena pieslēguma ietvaros. Birojs izsniedz atļaujas turētājam hibrīdatļauju, aizstājot iepriekš izsniegtās atļaujas, un ietver hibrīdatļaujā  noteikumus, kas atbilst iepriekš izsniegto atļauju noteikumiem, kā arī nosaka dažādo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporciju atbilstoši sākotnējā atļaujā noteiktajai maksimālajai ieviešamajai jaudai. Par šo lēmumu birojs informē sistēmas operatoru, kura sistēmai elektroenerģijas ražošanas iekārtas plānots pieslēgt.

19. Atļaujas turētājs 10 mēnešu laikā pēc šo noteikumu 12. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas uzsāk lēmumā norādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu vai esošās elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu, ko apliecina ar sistēmas operatoru noslēgta rakstiska vienošanās par pieslēguma procesa īstenošanas nosacījumiem (turpmāk – vienošanās par pieslēguma procesa īstenošanu) vai esoša pieslēguma ietvaros – pieslēguma līgums, kuru atļaujas turētājs iesniedz birojā kopā ar apliecinājumu.

20. Atļaujas turētājs pirms šo noteikumu 19. punktā minētā termiņa beigām var iesniegt birojā iesniegumu par atļaujas atcelšanu un drošības naudas atmaksu. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina, ka šo noteikumu 19. punktā  minētais pienākums nav izpildīts no atļaujas turētāja neatkarīgu iemeslu dēļ, un norāda personas kontu kredītiestādē, uz kuru atmaksājama drošības nauda. Birojs pieņem lēmumu par atļaujas atcelšanu un drošības naudas atmaksāšanu vai ieskaitīšanu valsts budžetā, ja drošības naudas atmaksai nav pamata. Par pieņemto lēmumu birojs informē sistēmas operatoru, kura sistēmai elektroenerģijas ražošanas iekārtu tika plānots pieslēgt.

21. Ja atļaujas turētājs neizpilda šo noteikumu 19. punktā minēto pienākumu vai birojs konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešana vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšana nav uzsākta (starp atļaujas turētāju un sistēmas operatoru nav noslēgta vienošanās par pieslēguma procesa īstenošanu vai  pieslēguma līgums), kā arī atbilstoši šo noteikumu 20. punktam atļaujas turētājs nav lūdzis atcelt atļauju un atmaksāt drošības naudu, birojs mēneša laikā pēc šo noteikumu 19. punktā minētā termiņa pieņem lēmumu par atļaujas atcelšanu. Par pieņemto lēmumu birojs informē sistēmas operatoru, kura sistēmai elektroenerģijas ražošanas iekārtu tika plānots pieslēgt.

22. Sistēmas operators mēneša laikā informē biroju par atļaujas turētājam izsniegto tehnisko prasību anulēšanu, ja saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izstrādātajiem sistēmas pieslēguma noteikumiem atļaujas turētājs nav noslēdzis pieslēguma līgumu, nepilda vienošanos par pieslēguma procesa īstenošanu vai nav noslēdzis sistēmas pakalpojuma līgumu. Birojs mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas par tehnisko prasību anulēšanu pieņem lēmumu par atļaujas atcelšanu. Par pieņemto lēmumu birojs informē sistēmas operatoru, kura sistēmai elektroenerģijas ražošanas iekārtu tika plānots pieslēgt.

23. Atļaujas turētājs triju mēnešu laikā pēc lēmumā atļautās darbības īstenošanas par to rakstveidā informē biroju, iesniedzot apliecinājumu par jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu elektroenerģijas sistēmai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu un sistēmas operatora izsniegtās atļaujas kopiju par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu vai galīgā ekspluatācijas paziņojuma kopiju. Vienlaikus ar šo apliecinājumu atļaujas turētājs iesniedz birojā iesniegumu par drošības naudas atmaksu. Iesniegumā norāda personas kontu kredītiestādē, uz kuru atmaksājama drošības nauda. 

24. Ja elektroenerģijas ražošanas jauda ieviesta vai palielināta mazākā apjomā, nekā norādīts biroja izsniegtajā atļaujā vai hibrīdatļaujā, elektroenerģijas ražošanas jaudas turpmākai palielināšanai jāsaņem jauna biroja atļauja.

25. Atļaujas turētājs var iesniegt iesniegumu elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai, ja tas ir iesniedzis apliecinājumu par jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu elektroenerģijas sistēmai.

26. Atļaujas turētājs var lūgt izdarīt grozījumus atļaujā attiecībā uz tajā norādīto nekustamo īpašumu sastāvu, ja tas neietekmē sistēmas operatora izsniegtās tehniskās prasības elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma izbūvei. Uz pievienojamiem nekustamajiem īpašumiem ir attiecināma šo noteikumu 6. punkta prasība.

27. Birojs drošības naudu neatmaksā un ieskaita valsts budžetā, ja atļaujas turētājs: 

27.1. 10 mēnešu laikā pēc šo noteikumu 12. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas nav iesniedzis birojā šo noteikumu 19. punktā minēto apliecinājumu kopā ar vienošanos par pieslēguma procesa īstenošanu (kopiju);

27.2. šo noteikumu 19. punktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis birojā iesniegumu par atļaujas atcelšanu un drošības naudas atmaksu;

27.3. triju mēnešu laikā pēc atļaujas īstenošanas nav iesniedzis iesniegumu par drošības naudas atmaksu, apliecinājumu par jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu elektroenerģijas sistēmai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu, kā arī ja atļaujas turētājs nav iesniedzis sistēmas operatora atļaujas kopiju par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu vai galīgā ekspluatācijas paziņojuma kopiju.

28. Atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi. 

29. Hibrīdatļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi. Ja hibrīdatļauja aizstāj sākotnējo atļauju, atļaujā norādītā elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešanas termiņš paliek tāds pats, kā noteikts sākotnējā atļaujā. Ja hibrīdatļauja tiek izsniegta, pamatojoties uz šo noteikumu 18. punktā minēto informāciju, hibrīdatļaujā tiek saglabāti iepriekš izsniegtajās atļaujās noteiktie derīguma termiņi.

30. Mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa beigām atļaujas turētājam ir tiesības lūgt pagarināt šo termiņu, iesniedzot birojā informāciju par jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas vai jaudas palielināšanas projekta īstenošanas gaitu un pamatojumu termiņa pagarināšanas nepieciešamībai, kā arī starp sistēmas operatoru un atļaujas turētāju noslēgto  pieslēguma līgumu, ja tādu nepieciešams noslēgt. Birojs var pagarināt atļaujas derīguma termiņu ne vairāk kā par diviem gadiem. Par pieņemto lēmumu birojs informē sistēmas operatoru, kura sistēmai elektroenerģijas ražošanas iekārtu plānots pieslēgt.

31. Atļaujas turētājam ir tiesības lūgt birojam pārreģistrēt atļauju uz citu personu, ja starp atļaujas turētāju un sistēmas operatoru ir noslēgta šo noteikumu 19. punktā minētā vienošanās par pieslēguma procesa īstenošanu vai pieslēguma līgums.

32. Atļaujas pārreģistrēšanai atļaujas turētājs un persona, uz kuru iecerēts  pārreģistrēt atļauju, izpilda šo noteikumu 6. punktā minēto prasību un iesniedz birojā kopīgu iesniegumu par atļaujas pārreģistrēšanu, kurā norāda atļaujas datumu, numuru un iecerēto rīcību attiecībā uz drošības naudas atmaksu. Ja atļaujas turētājs ir izteicis lūgumu atmaksāt drošības naudu, iesniegumam par atļaujas pārreģistrēšanu pievieno maksājuma attaisnojuma dokumenta kopiju par drošības naudu, ko iemaksājusi persona, uz kuru iecerēts pārreģistrēt atļauju.

33. Birojs pieņem lēmumu par atļaujas pārreģistrēšanu, nemainot pārreģistrējamās atļaujas nosacījumus, ja uz personu, uz kuru iecerēts pārreģistrēt atļauju, nav attiecināmi šo noteikumu 13.3., 13.4., 13.5., 13.6. un 13.7. apakšpunktā minētie kritēriji. Par pieņemto lēmumu birojs informē sistēmas operatoru, kura sistēmai elektroenerģijas ražošanas iekārtu plānots pieslēgt.

34. Atļaujas, kas izsniegtas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, ir derīgas līdz to termiņa beigām, un uz tām ir attiecināmi šie noteikumi.

35. Ja hibrīdatļauja tiek izsniegta, pievienojot citu elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu papildus sākotnējā atļaujā noteiktajam elektroenerģijas ražošanas veidam, un sākotnējā atļauja ir saņemta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, pievienojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda nevar pārsniegt sākotnējā atļaujā noteiktās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu. 

36. Pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas izsniegtās atļaujas turētājam līdz 2024. gada 1. jūlijam ir tiesības lūgt atcelt atļauju un atmaksāt iemaksāto drošības naudu, ja atļaujas turētājs ir izlēmis neīstenot atļaujā noteiktās darbības.

37. Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Ministru prezidente E. Siliņa

Klimata un enerģētikas ministra pienākumu izpildītājs ‒
ekonomikas ministrs V. Valainis

1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 19. decembra
noteikumiem Nr. 821

2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 19. decembra
noteikumiem Nr. 821