Ministru kabineta noteikumi Nr. 818

Rīgā 2023. gada 19. decembrī (prot. Nr. 62 91. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.3. pasākumu "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim;

1.5. pasākuma atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tai skaitā komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību pasākumā.

2. Pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, lai uzlabotu sabiedrības dzīves kvalitāti, palielinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātības iespējas, stiprinātu sociālo uzņēmumu ekosistēmas ilgtspēju un veicinātu sociālās uzņēmējdarbības attīstību kopumā.

3. Pasākuma mērķa grupa ir:

3.1. sociālie uzņēmumi, kuru tiešie vai netiešie dalībnieki nav publiskas personas (turpmāk – sociālie uzņēmumi);

3.2. fiziskas personas, kuras plāno uzsākt sociālo uzņēmējdarbību (turpmāk – sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji);

3.3. sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas.

4. Līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzamie rādītāji un to sasniedzamās vērtības:

4.1. iznākuma rādītājs – mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, tai skaitā kooperatīvie uzņēmumi, sociālie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu, – 148, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 22;

4.2. nacionālais rādītājs – sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, kas saņēmuši atbalstu, – 140, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 40;

4.3. nacionālais rādītājs – sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji nodarbinātībā pēc biznesa plāna īstenošanas – 98.

5. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Labklājības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

7. Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 000 000 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 10 200 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 800 000 euro.

8. Maksimālais ESF+ finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no pasākumam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma. Valsts budžeta līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

9. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk kā 2023. gada 1. oktobrī.

10. Pasākuma atbalsta veids ir grants.

II. Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim

11. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, pasākuma ietvaros ir valsts pārvaldes iestāde, kura organizē un koordinē darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, – Labklājības ministrija.

12. Finansējuma saņēmēja sadarbības partneris ir akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sadarbības partneris). Finansējuma saņēmējs ar sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu, kurā iekļauj informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī iekļauj sadarbības partnera pienākumu nodrošināt šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto atbalstu sociālajiem uzņēmumiem.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

13. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

13.1. atbalsts sociālajiem uzņēmumiem;

13.2. atbalsts sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem:

13.2.1. biznesa ideju konkursu organizēšana;

13.2.2. mācību un konsultēšanas pasākumi;

13.3. sociālo uzņēmumu sistēmas pilnveides pasākumi;

13.4. sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi; 

13.5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;

13.6. projekta vadība un īstenošanas nodrošināšana.

14. Pasākuma ietvaros plāno šādas attiecināmās izmaksas:

14.1. tiešās attiecināmās izmaksas; 

14.2. netiešās attiecināmās izmaksas.

15. Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

15.1. līdz dienai, kad apstiprināta atbildīgās iestādes izstrādātā personāla izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodika (turpmāk – personāla izmaksu metodika), – personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas), tai skaitā:

15.1.1. finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Ja finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

15.1.2. sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētās darbības īstenošanai. Ja sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

15.2. pēc personāla izmaksu metodikas apstiprināšanas – finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla un sadarbības partnera izmaksas, piemērojot personāla izmaksu metodikā noteikto likmi no šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās personāla izmaksas. Minētās tiešās attiecināmās personāla izmaksas projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju;

15.3. finanšu atbalsts sociālajiem uzņēmumiem, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju;

15.4. pārējās projekta īstenošanas izmaksas:

15.4.1. iepirkuma līgumu izmaksas šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

15.4.2. iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksām piemēro vadošās iestādes metodikas par vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķinu un piemērošanu 1 km izmaksām un iekšzemes komandējumu izmaksām;

15.4.3. līdz personāla izmaksu metodikas apstiprināšanai – redzes korekcijas līdzekļu kompensācija finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam, ja tā nav iekļauta šo noteikumu 16.5. apakšpunktā minētajā veselības apdrošināšanas polisē;

15.4.4. projekta īstenošanai nepieciešamās informācijas iegūšanas izmaksas finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros.

16. Šo noteikumu 15.4.1. apakšpunktā minēto iepirkuma līgumu ietvaros ņem vērā, ka:

16.1. šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai var plānot izmaksas informācijas sistēmas pilnveidei, ieviešanai, nodrošināšanai un informācijas apmaiņas pakalpojumiem;

16.2. šo noteikumu 13.1., 13.2., 13.3. un 13.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai var plānot izmaksas specifisku nozares ekspertu piesaistei sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa ideju izvērtēšanai, konsultāciju nodrošināšanai biznesa plānu izstrādei, sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas pilnveidei, pasākuma starprezultātu novērtēšanai un sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumiem, tai skaitā jauniešu mācībām;

16.3. šo noteikumu 13.1., 13.3., 13.4. un 13.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai var plānot izmaksas transporta nomas pakalpojumiem un transporta pakalpojumu pirkšanai;

16.4. šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai sadarbības partneris var plānot izmaksas informācijas sistēmu pielāgošanai un pilnveidošanai;

16.5. līdz dienai, kad apstiprināta personāla izmaksu metodika, veselības apdrošināšanu var plānot finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā;

16.6. izmaksas darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanai un remontam, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam jaunu darba vietu radīšanai vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, var paredzēt ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam, kā arī ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;

16.7. izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai var plānot šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību nodrošināšanai, tai skaitā surdotulka, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru, bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai.

17. Netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām personāla izmaksām.

18. Pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

IV. Pasākuma īstenošanas nosacījumi

19. Sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji var saņemt sadarbības partnera piešķirto atbalstu šo noteikumu 13.1. apakš​​​punktā minētās darbības ietvaros, ja tie ir ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu atbilstoši Sociālā uzņēmuma likumam.

20. Lai pretendētu uz šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto finanšu atbalstu, sociālie uzņēmumi un sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji iesniedz sadarbības partnerim finanšu atbalsta pieteikumu, biznesa plānu un, ja nepieciešams, citu ar tā īstenošanu saistīto informāciju. Ja tiek pieņemts lēmums par finanšu atbalsta piešķiršanu, sadarbības partneris:

20.1. ar sociālo uzņēmumu slēdz civiltiesisku līgumu (turpmāk – finanšu atbalsta līgums);

20.2. sociālās uzņēmējdarbības uzsācējam nosūta finanšu atbalsta piedāvājumu. Sociālās uzņēmējdarbības uzsācējs divu mēnešu laikā pēc finanšu atbalsta piedāvājuma saņemšanas kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību pārstāvis iesniedz Labklājības ministrijā iesniegumu sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai.

21. Sociālie uzņēmumi un sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, iesniedzot finanšu atbalsta pieteikumu un biznesa plānu, un sadarbības partneris, piešķirot finanšu atbalstu, ievēro šādus nosacījumus:

21.1. finanšu atbalstu piešķir ilgtermiņa materiālajiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, apgrozāmajiem līdzekļiem, apmācību un konsultāciju izdevumiem, kā arī atlīdzības izmaksām sešus mēnešus biznesa plāna īstenošanas periodā, nepārsniedzot 80 procentus no vidējās darba algas attiecīgajā profesijā. Sociālajiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrācija darba tirgū (turpmāk – darba integrācijas sociālie uzņēmumi), finanšu atbalstu atlīdzības izmaksām sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām biznesa plāna īstenošanas periodā piešķir jaunu darba vietu izveidei, nepārsniedzot 100 procentus no vidējās darba algas attiecīgajā profesijā;

21.2. finanšu atbalsta apmēru pamato biznesa plānā. Minimālais finanšu atbalsta apmērs ir 10 000 euro, maksimālais finanšu atbalsts nepārsniedz:

21.2.1. 40 000 euro – sociālajiem uzņēmumiem, kuri nav saņēmuši finanšu atbalstu granta veidā 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" un šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētās darbības ietvaros (izņemot darba integrācijas sociālos uzņēmumus, kas var saņemt šo atbalstu atkārtoti);

21.2.2. 200 000 euro – sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības laiks kopš reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir ilgāks par diviem gadiem. Finanšu atbalstu nosaka atbilstoši saimnieciskās darbības apjomam, nepārsniedzot 50 procentus no vidējā apgrozījuma pēdējos trijos gados un 50 procentus no apgrozījuma pēdējā gadā, tai skaitā izvēlas mazākā aprēķinātā rādītāja vērtību. Ja atbilstoši apgrozījumam aprēķinātais finanšu atbalsta apmērs ir mazāks par 40 000 euro, bet biznesa plāna īstenošanai ir nepieciešams lielāks finanšu atbalsts, to nosaka atbilstoši biznesa plānam, bet nepārsniedzot 40 000 euro;

21.3. darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem finanšu atbalstu šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētajā apmērā piešķir, ja atlīdzības izmaksas sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas nodarbinātajiem ir vismaz 40 procentu apmērā no kopējās finanšu atbalsta summas biznesa plāna īstenošanas periodā;

21.4. ja sociālā uzņēmuma īpašnieki ir vienīgi biedrības vai nodibinājumi, finanšu atbalsta apmēra noteikšanā ņem vērā šo biedrību un nodibinājumu darbības ilgumu un finanšu rādītājus, kas minēti šo noteikumu 21.2.2. apakšpunktā;

21.5. šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minēto finanšu atbalstu piešķir biznesa plāna sociālā mērķa sasniegšanai, ievērojot saimnieciskā izdevīguma principu, ar nosacījumu, ka minimālā darījuma summa nevar būt mazāka par 200 euro:

21.5.1. ilgtermiņa materiālajiem ieguldījumiem, kas ietver aprīkojuma, iekārtu un transportlīdzekļu iegādi. Darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem finanšu atbalstu piešķir tādiem ilgtermiņa materiālajiem ieguldījumiem, kas tieši saistīti ar sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbināto darba pienākumu izpildi;

21.5.2. ilgtermiņa nemateriālajiem ieguldījumiem, kas ietver patentu, licenču, prečzīmju, firmas zīmju, koncesiju un datorprogrammu iegādes izmaksas;

21.5.3. apgrozāmajiem līdzekļiem, kas ietver izejvielu un materiālu iegādes izmaksas, nomas un amortizācijas, kā arī citas izmaksas (izņemot atlīdzības, ilgtermiņa materiālo un nemateriālo ieguldījumu, mācību un konsultāciju izmaksas);

21.6. finanšu atbalsta ietvaros nav attiecināmas izmaksas, kas nav tieši saistītas ar biznesa plāna īstenošanu, kā arī izmaksas:

21.6.1. nekustamā īpašuma (ēkas un zemes) iegādei;

21.6.2. visu veidu infrastruktūras uzlabošanai, attīstībai, pārbūvei, kā arī telpu un ēku remontam, ēku un būvju nojaukšanai, restaurācijai, rekonstrukcijai, renovācijai, būvprojektēšanai, būvniecībai, teritorijas labiekārtošanai;

21.6.3. finanšu audita izdevumiem, finanšu līzingiem, finanšu transakcijām, procentu maksājumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumiem un valūtas svārstību radīto zaudējumu segšanai;

21.6.4. naudas sodu, līgumsodu, nokavējuma procentu, tiesāšanās izdevumu segšanai, muitas nodokļu un nodevu maksāšanai, izņemot pievienotās vērtības nodokli, tai skaitā ievērojot šo noteikumu 18. punktā minēto nosacījumu;

21.6.5. par kurām nav iesniegti finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinoši dokumenti;

21.7. sociālie uzņēmumi nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus atbilstoši regulas 2021/1060 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;

21.8. sociālie uzņēmumi nevar pretendēt uz finanšu atbalstu, ja finansējuma piešķiršanas brīdī:

21.8.1. sociālais uzņēmums vai persona, kura ir sociālā uzņēmuma valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

21.8.1.1. noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos;

21.8.1.2. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana vai došana, tirgošanās ar ietekmi;

21.8.1.3. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

21.8.1.4. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

21.8.1.5. terorisms, terorisma finansēšana, teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā, terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;

21.8.1.6. cilvēku tirdzniecība;

21.8.2. sociālais uzņēmums ar tādu attiecīgajā jomā kompetentas institūcijas lēmumu, prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī;

21.8.3. sociālais uzņēmums ar tādu attiecīgajā jomā kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, ja attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros sociālo uzņēmumu ir atbrīvojusi no naudas soda vai ir samazinājusi naudas sodu;

21.9. sociālie uzņēmumi var pretendēt uz finanšu atbalstu, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams:

21.9.1. tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar šo noteikumu 21.8.2. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz finanšu atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;

21.9.2. tiesas spriedums vai citas attiecīgajā jomā kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar šo noteikumu 21.8.3. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz finanšu atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši.

22. Sociālie uzņēmumi, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem, iesniedzot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas kompensācijas, vienreizējas darba algas kompensācijas un darba devēja izmaksātās slimības naudas kompensācijas pieteikumu, un finansējuma saņēmējs, piešķirot kompensāciju, ievēro šādus nosacījumus, tai skaitā šo noteikumu V nodaļā minētos ierobežojumus:

22.1. valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļu kompensē par kalendāra ceturksnī samaksāto summu. Kompensāciju piešķir mēneša laikā pēc kompensācijas pieprasījuma saņemšanas, ievērojot normatīvajos aktos par valsts sociālo apdrošināšanu noteikto obligāto iemaksu likmi un nepārsniedzot summu, kas ir vienāda ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļu no vidējās darba algas attiecīgajā profesijā kalendāra ceturkšņa pirmajā mēnesī. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas kompensāciju neizmaksā par nodarbinātajiem, kuru darba atlīdzība attiecīgajā laikposmā tiek kompensēta no cita publiskā finansējuma;

22.2. vienreizēju darba algas kompensāciju sociālajiem uzņēmumiem piešķir mēneša laikā pēc kompensācijas pieprasījuma saņemšanas par personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem nodarbināšanu, kurai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir bijis bezdarbnieka statuss. Kompensācijas apmērs nepārsniedz 100 procentus no vidējās darba algas attiecīgajā profesijā kalendāra ceturkšņa pirmajā mēnesī;

22.3. darba devēja izmaksātās slimības naudas kompensāciju sociālajiem uzņēmumiem piešķir mēneša laikā pēc kompensācijas pieprasījuma saņemšanas, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos darba devēja pienākumus izmaksāt slimības naudu;

22.4. personas ar garīga rakstura traucējumiem pasākumā iesaista, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas, vai ārsta psihiatra izsniegtu atzinumu.

23. Finansējuma saņēmējs var piešķirt sociālajiem uzņēmumiem konsultāciju un mācību atbalstu biznesa pamatu (tai skaitā finanšu vadības, mārketinga, nodokļu, grāmatvedības, biznesa plānu izstrādes, sociālās ietekmes radīšanas un mērīšanas un sociālo un biznesa mērķu līdzsvarošanas) apguvei, ievērojot šo noteikumu V nodaļā minētos ierobežojumus.

24. Maksimālā finanšu atbalsta intensitāte šo noteikumu 21.2.1. apakšpunktā minētajiem sociālajiem uzņēmumiem ir 90 procenti no biznesa plānā iekļautajām šo noteikumu 21. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot maksimālo finanšu atbalsta apmēru – 40 000 euro, savukārt maksimālā finanšu atbalsta intensitāte šo noteikumu 21.2.2. apakšpunktā minētajiem sociālajiem uzņēmumiem ir 60 procenti no biznesa plānā iekļautajām šo noteikumu 21. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot maksimālo finanšu atbalsta apmēru – 200 000 euro, tai skaitā ievērojot šo noteikumu V nodaļā minētos de minimis atbalsta ierobežojumus. Sadarbības partneris šo noteikumu 21. punktā minēto finanšu atbalstu piešķir pamatotu un dzīvotspējīgu biznesa plānu īstenošanai. Sociālie uzņēmumi biznesa plāna īstenošanai izmanto arī savus resursus vai piesaista ārējo finansējumu ar nosacījumu, ka šo noteikumu 21.2.1. apakšpunktā minētie sociālie uzņēmumi vismaz 10 procentu apmērā un šo noteikumu 21.2.2. apakšpunktā minētie sociālie uzņēmumi vismaz 40 procentu apmērā no biznesa plānā iekļautajām attiecināmajām izmaksām izmanto savus resursus vai ārējo finansējumu, kas nav saistīts ar komercdarbības atbalstu.

25. Darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem finanšu atbalstu piešķir, ja tie plāno izveidot jaunas darba vietas, kurās uz darba līguma pamata uz nenoteiktu laiku tiks nodarbinātas sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupu personas, un kopējais sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupu darbinieku skaits uzņēmumā:

25.1. nebūs mazāks par 50 procentiem no ikgadējā vidējā darbinieku skaita, ja uzņēmumā ir mazāk kā 10 nodarbinātie;

25.2. būs vismaz 30 procenti no ikgadējā vidējā darbinieku skaita, bet ne mazāk kā piecas ​sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas personas, ja uzņēmumā ir vismaz 10 nodarbinātie.

26. Finanšu atbalstu biznesa plāna īstenošanai līdz diviem gadiem no finanšu atbalsta līguma noslēgšanas dienas piešķir, ievērojot šo noteikumu V nodaļā minētos nosacījumus. Sociālais uzņēmums var saņemt finanšu atbalstu atkārtoti, ņemot vērā šo noteikumu 21.2.1. apakšpunktā minēto ierobežojumu, ja ir iesniegts pārskats par iepriekšējā biznesa plāna īstenošanu un sociālais uzņēmums ir izpildījis iepriekšējā finanšu atbalsta līgumā noteiktos biznesa plāna īstenošanas nosacījumus.

27. Šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētais finanšu atbalsta piedāvājums sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem tiek sagatavots saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem finanšu atbalsta piešķiršanas nosacījumiem sociālajam uzņēmumam.

28. Sociālajam uzņēmumam ir pienākums turpināt darbību, ievērojot tam šajos noteikumos un Sociālā uzņēmuma likumā noteiktās prasības, vismaz gadu pēc biznesa plāna īstenošanas.

29. Ja sociālais uzņēmums nepilda šo noteikumu 28. punktā minēto prasību, tam ir pienākums atmaksāt finansējuma saņēmējam saņemto finanšu atbalstu proporcionāli laikposmam, kurā pēc biznesa plāna īstenošanas minētā prasība nav pildīta.

30. Īstenojot šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību:

30.1. finansējuma saņēmējs: 

30.1.1. informē sadarbības partneri, ja uzņēmums ir zaudējis sociālā uzņēmuma statusu;

30.1.2. izvērtē sociālo uzņēmumu darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību un uzrauga šo noteikumu 28. punktā minētās prasības izpildi, tai skaitā veicot pārbaudes biznesa plāna īstenošanas vietās;

30.1.3. piešķir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas kompensāciju, vienreizēju darba algas kompensāciju un darba devēja izmaksātās slimības naudas kompensāciju sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem, tai skaitā ievērojot šo noteikumu V nodaļā minētos ierobežojumus. Finansējuma saņēmēja atbildīgās amatpersonas lēmumu par kompensācijas piešķiršanu mēneša laikā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Labklājības ministrijas valsts sekretāram. Labklājības ministrijas valsts sekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā;

30.1.4. ir tiesīgs pieprasīt un atgūt no sociālajiem uzņēmumiem sadarbības partnera izmaksāto finanšu atbalstu, ja netiek ievērota šo noteikumu 28. punktā minētā prasība;

30.1.5. pēc šo noteikumu 30.1.4. apakšpunktā minētās atmaksas saņemšanas nodrošina minēto līdzekļu ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumos;

30.2. finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs: 

30.2.1. pirms konsultācijām veic sociālo uzņēmumu profilēšanu;

30.2.2. pirms biznesa plānu īstenošanas nodrošina konsultācijas (piemēram, par sociālo uzņēmējdarbību, finansēm, grāmatvedību un nodokļiem, mārketingu, biznesa plāna sagatavošanu), kopumā nepārsniedzot 30 stundas, lai palīdzētu izstrādāt biznesa plānu;

30.3. sadarbības partneris:

30.3.1. izvērtē sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa plānus, kas izstrādāti šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros, kā arī sociālo uzņēmumu biznesa plānus un to atbilstību komercdarbības atbalstu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un pieņem lēmumu par finanšu atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu;

30.3.2. izstrādā iekšējo procedūru par finanšu atbalsta piešķiršanu un sociālo uzņēmumu uzraudzību, ietverot atbilstības pārbaudi noteiktam biznesa plānā paredzētam mērķim, un par finanšu atbalsta piedāvājuma sagatavošanu sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem, kā arī savā tīmekļvietnē publicē finanšu atbalsta pieteikuma veidlapas, pārskatu veidlapas, informāciju par biznesa plānu vērtēšanas procesu un nosacījumiem un citus pieteikuma iesniedzējam nepieciešamos dokumentus un informāciju;

30.3.3. piešķir finanšu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu;

30.3.4. nodrošina piešķirtā finanšu atbalsta uzskaiti un uzraudzību biznesa plāna īstenošanas laikā;

30.3.5. pieprasa un atgūst no sociālajiem uzņēmumiem nepamatoti piešķirto un biznesa plāna īstenošanas laikā neatbilstoši izmantoto finanšu atbalstu un pēc atgūšanas atmaksā to finansējuma saņēmējam, izņemot šādus gadījumus:

30.3.5.1. sadarbības partneris dokumentāri pierāda, ka ir veicis pietiekamus un samērīgus pasākumus sociālo uzņēmumu uzraudzībai un neatbilstoši izmantotā finanšu atbalsta atgūšanai, taču to nav bijis iespējams atgūt;

30.3.5.2. neatbilstoši izmantotā finanšu atbalsta atgūšana saskaņā ar sadarbības partnera izstrādātajiem finanšu atbalsta piedziņas noteikumiem, kuri saskaņoti ar Finanšu ministriju un finansējuma saņēmēju, tiek uzskatīta par valsts budžeta neefektīvu izmantošanu, proti, atgūstamā finanšu atbalsta apmērs ir mazāks vai vienāds ar piedziņas procesa izmaksām;

30.3.6. šo noteikumu 30.3.5. apakšpunktā minēto atgūto finanšu atbalstu var izmantot šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.

31. Īstenojot šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību, finansējuma saņēmējs, ja nepieciešams:

31.1. piesaista specifiskus nozares ekspertus biznesa ideju izvērtēšanai un konsultāciju nodrošināšanai biznesa plānu izstrādei;

31.2. izsludina atkārtotus biznesa ideju konkursus.

32. Īstenojot šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību, finansējuma saņēmējs, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojuma sniedzēju, nodrošina:

32.1. sociālo uzņēmumu reģistra funkcionalitātes pilnveidi un nodrošināšanu;

32.2. informatīvi izglītojošu materiālu, tai skaitā vadlīniju un metodiku izstrādi par sociālās ietekmes izvērtēšanu;

32.3. sociālo uzņēmumu partnerības stiprināšanas un veicināšanas pasākumus;

32.4. pētījumu (tai skaitā izvērtējumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību) veikšanu;

32.5. sociālā uzņēmuma statusa pretendentu atbilstības un sociālo uzņēmumu darbības izvērtēšanu; 

32.6. sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu.

33. Šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris saskaņā ar finansējuma saņēmēja izstrādātu sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumu plānu, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumus, tai skaitā:

33.1. izstrādā saturu sabiedrības izpratnes veidošanai paredzētiem pasākumiem (piemēram, informēšanas un izglītošanas pasākumiem, diskusijām, konsultācijām) par sociālajiem uzņēmumiem, sociālo uzņēmumu atbalsta sistēmu, to nozīmi un iespējamo ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmes un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā un iekļaujošas nodarbinātības veicināšanā;

33.2. nodrošina sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumu organizēšanu (piemēram, telpu īri un nomu, kancelejas preču iegādi, tulkošanu, kafijas pauzes);

33.3. nodrošina informatīvo un vizuālo elementu (piemēram, plakātu, drukāto materiālu, audiovizuālo materiālu, reklāmas vai reprezentatīvo materiālu) izgatavošanu.

34. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris:

34.1. nodibina civildienesta vai darba tiesiskās attiecības ar projekta īstenošanas personālu un vadības personālu un, paredzot tam atlīdzības izmaksas, nodrošina, ka šis personāls tiek nodarbināts normālu vai nepilnu darba laiku, tai skaitā atlīdzībai var piemērot daļlaika attiecināmības principu. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām;

34.2. apliecina, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir izstrādāta iekšējās kontroles sistēma korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumiem Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā", nosakot vismaz:

34.2.1. pasākumus interešu konflikta riska kontrolei atbalsta piešķiršanas procedūrā un publiskajos iepirkumos – preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, tai skaitā paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus –, tostarp ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – regula 2018/1046), 61. pantu;

34.2.2. krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismus;

34.2.3. iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;

34.2.4. ētikas kodeksu vai ētikas pamatprincipus;

34.2.5. kārtību, kādā darbiniekiem jārīkojas, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām, ietverot pasākumus ziņotāja anonimitātes un aizsardzības nodrošināšanai;

34.2.6. pasākumus aizliegto vienošanos riska kontrolei;

34.2.7. mehānismu dubultā finansējuma novēršanai no citiem finansēšanas avotiem, tai skaitā no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem;

34.2.8. trauksmes celšanas sistēmu;

34.2.9. procedūru disciplināratbildības piemērošanai;

34.2.10. ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīvajiem vai kriminālpārkāpumiem;

34.3. piesaista šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību veikšanai nepieciešamo personālu vai īsteno iepirkumus, nodrošinot, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, vismaz paredzot, ka finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadībā un īstenošanā iesaistītais personāls un iepirkuma līgumu izpildītāji ir parakstījuši apliecinājumus par interešu konflikta neesību saskaņā ar regulas 2018/1046 61. pantu un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā;

34.4. pakalpojuma sniedzēja un piegādātāja piesaistīšanai iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs projekta darbības specifikai, īsteno sociāli atbildīgus un inovatīvus iepirkumus, kā arī nodrošina, ka sociālie uzņēmumi iepirkuma procedūras veic saskaņā ar noteikumiem par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētajiem projektiem. Ja uz pakalpojuma sniedzēja izvēli nav attiecināmas Publisko iepirkumu likuma procedūras, pakalpojuma sniedzēju piesaista, ievērojot pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, izņemot gadījumu, ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros slēdz līgumu ar publisko reģistru un informācijas sistēmas turētājiem par datu un informācijas apmaiņu;

34.5. šo noteikumu 15.4.1. apakšpunktā minētajos iepirkuma līgumos avansa maksājumus paredz ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgā līguma summas. Sadarbības partneris, piešķirot šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto finanšu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, avansa maksājumus var paredzēt ne vairāk kā 50 procentu apmērā no kopējā piešķirtā finanšu atbalsta;

34.6. novērš dubultā finansējuma risku un nodrošina, ka projektā sniegtais atbalsts šo noteikumu 3. punktā minētajām mērķa grupām netiek finansēts vai līdzfinansēts un to nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

34.7. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus atbilstoši regulas 2021/1060 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;

34.8. izstrādā projekta komunikācijas plānu, kā arī organizē vismaz vienu informatīvo pasākumu vai aktivitāti, tajā iesaistot Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, atbildīgo iestādi, vadošo iestādi un sadarbības iestādi;

34.9. savā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

34.10. uzkrāj un iesniedz sadarbības iestādē informāciju par atbalstu saņēmušajām šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajām mērķa grupām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumam;

34.11. uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītājiem:

34.11.1. konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citas piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;

34.11.2. mediju kampaņu, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu skaits, kuros sabiedrības informēšanai tika nodrošināti cilvēkiem ar dažādu veidu funkcionālajiem traucējumiem piekļūstami formāti (piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ieraksti);

34.11.3. specifiskus atbalsta pakalpojumus saņēmušo personu ar invaliditāti skaits (piemēram, darbavietu pielāgošana, ergoterapeita, surdotulka, mentora, specializētā transporta pakalpojumi, atbalsta personas);

34.11.4. personu ar invaliditāti skaits atbalsta saņēmēju vidū;

34.11.5. personu skaits vecumā no 50 gadiem atbalsta saņēmēju vidū;

34.11.6. sieviešu skaits atbalsta saņēmēju vidū;

34.11.7. etnisko minoritāšu pārstāvju skaits atbalsta saņēmēju vidū;

34.12. ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju, ja citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

35. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk par 2029. gada 31. decembri.

36. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

V. Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi

37. Finanšu atbalstu šo noteikumu 20. punktā minētā atbalsta ietvaros sadarbības partneris un šo noteikumu 22. punktā minēto kompensāciju un 23. punktā minēto mācību un konsultāciju atbalstu (turpmāk – de minimis atbalsts) finansējuma saņēmējs (turpmāk abi kopā – atbalsta sniedzējs) sociālajam uzņēmumam (turpmāk – atbalsta saņēmējs) sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013), Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) attiecībā uz zivsaimniecības uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 28. decembris, Nr. L 354) (turpmāk – regula Nr. 1379/2013), vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013).

38. Pieņemot lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu, ievēro šādus nosacījumus:

38.1. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus, bet nepiešķir atbalstu kravas transportlīdzekļu iegādei, ja uzņēmums darbojas kravu komercpārvadājumu autotransporta jomā;

38.2. pirms de minimis atbalsta piešķiršanas atbalsta sniedzējs pārbauda, vai atbalsta saņēmējam minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. punktā (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē saskaņā ar regulu Nr. 1379/2013) vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu) noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

38.3. de minimis atbalstu nepiešķir, ja atbalsta saņēmējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts saimnieciskās darbības veicēja maksātnespējas process, ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ir apturēta vai pārtraukta saimnieciskā darbība vai saimnieciskās darbības veicējs tiek likvidēts;

38.4. sociālajam uzņēmumam piešķirto de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. punktā, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam un drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punktu vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 5. panta 1., 2. un 3. punktu, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 5. panta 1., 2. un 3. punktu;

38.5. ja sociālais uzņēmums ir saņēmis vai plāno saņemt citu valsts atbalstu pasākuma ietvaros attiecināmajām izmaksām, tas iesniedz atbalsta sniedzējam visu informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu šīm izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (attiecināms, ja cits atbalsts jau piešķirts), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu;

38.6. ja sociālais uzņēmums vienlaikus darbojas vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kas ietilpst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības jomā, un nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1408/2013 vai darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktu vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 2. un 3. punktu, vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 2. un 3. punktu.

39. De minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem. Atbalsta saņēmējs dokumentus par piešķirto atbalstu shēmas ietvaros glabā 10 fiskālos gadus no atbalsta piešķiršanas dienas. Atbalsta sniedzējs datus par de minimis atbalsta shēmu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no dienas, kad saskaņā ar šo shēmu piešķirts pēdējais individuālais atbalsts.

40. Lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu var pieņemt saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punktu un 8. pantu, Komisijas regulas Nr. 717/2014 7. panta 4. punktu un 8. pantu un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 7. panta 4. punktu un 8. pantu atbilstoši šo regulu darbības termiņam.

41. Par de minimis atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad stājies spēkā lēmums par šo noteikumu 37. punktā minētā de minimis atbalsta piešķiršanu.

42. Ja tiek pārkāptas komercdarbības atbalsta kontroles normas, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 1407/2013, Komisijas regulas Nr. 717/2014 vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013, gala labuma guvējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Ministru prezidente E. Siliņa

Labklājības ministrs U. Augulis