Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par policiju"

Izdarīt likumā "Par policiju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32. nr.; 1992, 37./38. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23. nr.; 1995, 2., 24. nr.; 1996, 13. nr.; 1997, 2., 8., 23. nr.; 1999, 12., 23. nr.; 2000, 14. nr.; 2001, 21. nr.; 2002, 2., 4., 16., 22. nr.; 2003, 2., 8., 14. nr.; 2004, 13. nr.; 2005, 2., 10., 22. nr.; 2006, 14., 20. nr.; 2008, 14. nr.; 2009, 3. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 157., 183. nr.; 2011, 120. nr.; 2013, 27. nr.; 2014, 57., 123., 214. nr.; 2016, 91. nr.; 2018, 204., 210. nr.; 2019, 61. nr.; 2022, 24.B nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 12. panta pirmo daļu ar 30.¹ punktu šādā redakcijā:

"30¹) likumā noteiktajā kārtībā liegt Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas lēmumu 2010/261/ES 32. panta 1. punkta "d" un "e" apakšpunktā minētajai personai (turpmāk — neaizsargāta persona), iestājoties kādam no attiecīgajās normās norādītajiem gadījumiem, izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku šo personu aizsargātu;".

2. Papildināt likumu ar 12.² pantu šādā redakcijā:

"12.² pants. Lēmums par izceļošanas aizliegumu

Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks nekavējoties var pieņemt lēmumu par aizliegumu neaizsargātai personai uz laiku līdz četriem mēnešiem izceļot no Latvijas Republikas, ja konstatēti visi turpmāk minētie apstākļi:

1) saņemta informācija vai iesniegums, kas liecina par šā likuma 12. panta pirmās daļas 30.¹ punktā minēto nosacījumu esību — neaizsargātas personas dzīvība, veselība vai drošība var tikt apdraudēta;

2) nepastāv citi alternatīvi personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem būtu iespējams novērst attiecīgo apdraudējumu.

Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Valsts policija par pieņemto lēmumu par aizliegumu neaizsargātai personai izceļot no Latvijas Republikas nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā dienā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

Valsts policijas priekšnieks apstrīdēšanas iesniegumu izskata un lēmumu pieņem 10 dienu laikā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma par aizliegumu neaizsargātai personai izceļot no Latvijas Republikas darbību.

Ministru kabinets nosaka ziņu apjomu, kas par neaizsargātu personu, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par liegumu izceļot no Latvijas Republikas, un par bērnu, attiecībā uz kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par aizliegumu viņu izvest no valsts, iekļaujams Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā, kā arī šo ziņu iekļaušanas kārtību, glabāšanas termiņus, dzēšanas kārtību un institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām."

3. 19. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pašvaldība izveido pašvaldības policiju vai pašvaldības izveido kopīgu pašvaldības policiju, vai pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģē visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai. Pašvaldība, kurā izveidota pašvaldības policija, atsevišķus pašvaldības policijas uzdevumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt citai pašvaldībai.";

izslēgt trešo daļu;

aizstāt piektajā daļā vārdus "likumā "Par pašvaldībām"" ar vārdiem "Pašvaldību likumā".

Likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 14. decembrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2023. gada 29. decembrī