Jūrmalas domes saistošie noteikumi Nr. 49

Jūrmalā 2023. gada 28. decembrī (prot. Nr. 16, 4. p.)

Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2024. gada budžetu

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem"
16., 17. pantu

1. Saistošie noteikumi nosaka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) 2024. gada budžeta ieņēmumu, izdevumu, saistību apmēru saimnieciskajā gadā un turpmākajos gados, kā arī budžeta izpildītāju pienākumus un atbildību.

2. Apstiprināt Pašvaldības konsolidēto budžetu 2024. gadam saskaņā ar 1., 2., 3. pielikumu, tajā skaitā:

3. Apstiprināt Pašvaldības esošo un plānoto saistību apmēru 2024. gadā 14 012 828 euro un turpmākajos gados saskaņā ar 4. pielikumu.

4. Apstiprināt 2024. gadā finansējumu pamatkapitāla palielināšanai 1 300 581 euro apmērā, t.sk.:

4.1. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Dzintaru koncertzāle" 24 024 euro apmērā:

4.1.1. 12 000 euro – transportlīdzekļu iegādei;

4.1.2. 12 024 euro – prožektoru iegādei;

4.2. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas gaisma" 174 010 euro apmērā:

4.2.1. 67 744 euro – transportlīdzekļu iegādei;

4.2.2. 68 766 euro – ēkas demontāžai un angāra uzstādīšanai;

4.2.3. 37 500 euro – dispečeru ofisa izbūvei un projektēšanai;

4.3. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas ūdens" 1 102 547 euro apmērā aizņēmumu procentu apmaksai.

5. Apstiprināt 2024. gadā valsts budžeta mērķdotācijas apjomu izglītības iestādēm laika periodam no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. augustam šādām programmām:

5.1. pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu, pašvaldību darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

5.2. interešu izglītības programmas pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

5.3. pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus;

5.4. pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

6. Jūrmalas domes priekšsēdētājs, izdodot rīkojumu, ir tiesīgs grozīt budžetu, piešķirot no programmas "Pārējās ar pašvaldības darba nodrošināšanu saistītās aktivitātes" aktivitātes "Izdevumi neparedzētiem gadījumiem" finansējumu, neparedzētu izdevumu apmaksai budžeta finansētām institūcijām, nepārsniedzot 20 000 euro.

7. Jūrmalas domes priekšsēdētājs, izdodot rīkojumu un ievērojot ārējos normatīvajos aktos noteikto kārtību un valsts budžeta līdzekļu sadales metodiku, ir tiesīgs veikt grozījumus budžetā, apstiprinot vai grozot budžeta finansētām institūcijām valsts budžeta līdzekļu sadali, nepārsniedzot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai valsts budžeta līdzekļu piešķīruma apjomu.

8. Jūrmalas domes priekšsēdētājs, izdodot rīkojumu, atbilstoši Jūrmalas domes lēmumam par projekta īstenošanu un ārējā finansētāja nosacījumiem, ir tiesīgs veikt grozījumus budžetā, apstiprinot projektu tāmes budžetā vai grozot tās.

9. Pašvaldības izpilddirektors ir pilnvarots apstiprināt detalizētās ieņēmumu un izdevumu tāmes.

10. Pašvaldības izpilddirektors ir tiesīgs, izdodot rīkojumu, grozīt budžetu:

10.1. programmas vai projekta ietvaros vai starp programmas aktivitātēm, ja netiek grozīta budžeta finansētās institūcijas programmai apstiprinātā apropriācija, finansējuma avots un nepārsniedzot attiecīgajam mērķim domes apstiprinātos izdevumus atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

10.2. piešķirot budžeta līdzekļus budžeta finansētām institūcijām no programmas "Apropriācijas rezerve" un "Pārējās ar pašvaldības darba nodrošināšanu saistītās aktivitātes" aktivitātes "Izdevumi neparedzētiem gadījumiem" saimnieciska rakstura izdevumu apmaksai, nepārsniedzot 15 000 euro;

10.3. starp ekonomiskās klasifikācijas kodu (turpmāk – EKK) 1150 "Atalgojums fiziskām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata", EKK 1210 "Darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" un EKK 2231 "Izdevumi iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai", ja netiek grozīta programmai vai projektam apstiprinātā apropriācija;

10.4. starp EKK 2231 "Izdevumi iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai" un EKK 2314 "Izdevumi par precēm iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai", ja netiek grozīta programmai vai projektam apstiprinātā apropriācija;

10.5. atbilstoši ar domes lēmumu veiktajām funkciju un uzdevumu pārdalēm starp budžeta finansētām institūcijām apstiprinot vai grozot tāmes budžeta finansētām institūcijām, ja netiek grozīta budžeta programmai apstiprinātā apropriācija, finansējuma avots un netiek pārsniegts ekonomiskajās kategorijās attiecīgajam mērķim domes apstiprinātais izdevumu apjoms.

11. Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs ir tiesīgs, izdodot rīkojumu, grozīt budžetu Jūrmalas Izglītības pārvaldei piešķirtās apropriācijas ietvaros šādi:

11.1. programmas vai projekta ietvaros vai starp programmas aktivitātēm, ja netiek grozīta budžeta finansētās institūcijas programmai apstiprinātā apropriācija, finansējuma avots un nepārsniedzot attiecīgajam mērķim domes apstiprinātos izdevumus atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, tajā skaitā veicot šajā punktā minētos grozījumus starp izglītības iestādēm;

11.2. starp EKK 1150 "Atalgojums fiziskām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata", EKK 1210 "Darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" un EKK 2231 "Izdevumi iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai", ja netiek grozīta programmai vai projektam apstiprinātā apropriācija, tajā skaitā veicot šajā punktā minētos grozījumus starp izglītības iestādēm;

11.3. starp EKK 2231 "Izdevumi iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai" un EKK 2314 "Izdevumi par precēm iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai", ja netiek grozīta programmai vai projektam apstiprinātā apropriācija, tajā skaitā veicot šajā punktā minētos grozījumus starp izglītības iestādēm.

12. Veicot 10. punktā minētos budžeta grozījumus, pašvaldības izpilddirektors izvērtē nepieciešamību papildus saņemt pastāvīgās komitejas, Finanšu komitejas vai Apvienotās komitejas pozitīvu atzinumu.

13. Veicot 11. punktā minētos budžeta grozījumus, Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs izvērtē nepieciešamību papildus saņemt pastāvīgās komitejas, Finanšu komitejas vai Apvienotās komitejas pozitīvu atzinumu.

14. Centrālās administrācijas Budžeta nodaļa 2024. gadā atver budžeta asignējumus atbilstoši Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumu izpildei, nepārsniedzot gada budžetā paredzētās summas.

15. Noteikt, ka budžeta izpildītāji ir atbildīgi par to, lai piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošinātu lietderīgu pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu un, lai budžeta finansētās institūcijas uzņemtās finansiālās saistības nepārsniedz attiecīgajam mērķim tāmē apstiprinātos pašvaldības budžeta izdevumus atbilstoši ekonomiskajām un funkcionālajām kategorijām.

Jūrmalas domes priekšsēdētāja R. Sproģe

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums

4. pielikums

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

PASKAIDROJUMA RAKSTS PIE 2024. GADA BUDŽETA

Atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 17. panta pirmajai daļai – ziņojums, kurā sniegta informācija par attiecīgās pašvaldības ekonomisko un sociālo situāciju, pašvaldības uzdevumiem saimnieciskajam gadam, kuram plāno pašvaldības budžetu, un tam sekojošiem diviem saimnieciskajiem gadiem.

Sociālekonomiskā situācija Jūrmalā

Iedzīvotāji

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) 2023. gada 01. jūlija datiem, Jūrmalas valstspilsētā ir 59 785 iedzīvotāji (sk. 1. attēlu). Laika posmā no 2011. gada līdz 2023. gadam vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums par 6,75 %. Pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,08 %, jeb 46 iedzīvotājiem.

1. Attēls

Avots: PMLP

Kā liecina PMLP dati, Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotāju procentuāli lielākā daļa no kopējā iedzīvotāju skaita ir darbspējas vecumā, proti, 38 178 iedzīvotāji. Pēc darbspējas vecuma iedzīvotāji ir 13 152 un pirms darbspējas vecumā – 8 455 iedzīvotāji. Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotāju vecuma struktūra (informācija uz 2023. gada 01. jūliju) ir attēlota 2. attēlā.

2. attēls

Avots: PMLP

Izglītojamo skaits izglītības iestādēs

Atbilstoši Latvijas Republikas Izglītības ministrijas datiem Jūrmalas valstspilsētas izglītības iestādēs 2022./2023. mācību gadā bija reģistrēti 6746 audzēkņi, no kuriem 2035 apmeklēja pirmsskolas izglītības iestādes, 4456 vispārējās izglītības iestādes un 255 mācījās profesionālās izglītības programmas realizējošās izglītības iestādes. 2022./2023. mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kopējais audzēkņu skaits ir nemainīgs (skat. 3. attēlu).

3. attēls

Avots: LR Izglītības ministrija

Nodarbinātība un bezdarbs

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati (turpmāk – NVA), Jūrmalā bezdarba līmenis 2023. gada 31. oktobrī bija 3,4 %, kas ir zemāk nekā vidēji Latvijā (4,0 %). Salīdzinoši ar 2022. gadu bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 % (skat. 4. attēlu).

4. attēls

Avots: NVA

2022. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība vasaras mēnešos līdzfinansēja darba algu Jūrmalā deklarētiem jauniešiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs un kuri ir sasnieguši 15 gadu vecumu. Kopumā 2022. gada vasarā Jūrmalas valstspilsētas administrācija noslēdza līgumus ar 6 uzņēmumiem, līdzfinansējot darba algas 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas 41 Jūrmalas valstspilsētā deklarētiem jauniešiem.

Uzņēmējdarbība un tūrisms

Uzņēmējdarbības vide Jūrmalā ir cieši saistīta ar pilsētas tūrisma jomas uzņēmējdarbību, tās pamatu veido tirdzniecības un pakalpojumu sektora uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus Jūrmalas iedzīvotājiem un tūristiem.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izplatību, tās rezultātā ieviestos ierobežojumus un Jūrmalas valstspilsētā reģistrēto uzņēmumu pamatdarbību, kas tika tieši skarta, apgrozījums 2020. gadā samazinājās par vairāk kā 30 tūkstošiem euro salīdzinājumā ar 2019. gadu, taču 2021. gadā apgrozījums pat pārsniedza 2019. gada rādītājus. Nodarbināto personu skaits sāka sarukt jau pirms Covid-19 pandēmijas izplatības, taču 2021. gadā ir bijis lielākais nodarbināto personu skaits pēdējo gadu laikā, sasniedzot 9953 nodarbinātas personas (skat. 5. attēlu).

5. attēls

Avots: CSP

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) informācija, Jūrmalas valstspilsētā reģistrēto uzņēmumu skaits, kas darbojas izmitināšanas un ēdināšanas jomā (NACE 2. red.), pēdējos gados ir bijis ļoti svārstīgs. Viesmīlības jomas uzņēmumi pandēmijas gados saskārās ar nopietniem izaicinājumiem, tādēļ 2021. gadā Jūrmalas valstspilsētā darbojās 154 izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumi, kas ir mazākais skaits pēdējo gadu periodā. (skat. 6. attēlu).

6. attēls

Avots: CSP

Laika periodā no 2017. gada līdz 2021. gadam vērojama uzņēmumu, kuru darbības nozare ir saistīta ar izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, nodarbināto personu skaita sarukums. Svārstīga situācija ir bijusi ar šo uzņēmumu apgrozījumu – 2019. gadā un 2021. gadā apgrozījuma apjoms ir pieaudzis, taču 2020. gadā ir piedzīvots ievērojams apgrozījuma kritums (skat. 7. attēlu).

7. attēls

Avots: CSP

Atbilstoši Lursoft statistikas datiem 2022. gadā Jūrmalā ir likvidēti 250 uzņēmumi un ir reģistrēti 259 jauni uzņēmumi (skat. 8. attēlu), salīdzinoši ar 2021. gadu ir pieaudzis reģistrēto un samazinājies likvidēto uzņēmumu skaits. 2022. gadā Latvijā reģistrēti 8 826 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 10 956 uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija. Salīdzinot ar 2021. gadu, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits ir sarucis un bijis pat zemāks nekā 2020. gadā, kad tika fiksēts pēdējās desmitgades zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits. Tiesa, samazinājies arī likvidēto uzņēmumu skaits. Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2022. gadā likvidēto uzņēmumu bijis par aptuveni 3,2 tūkstošiem mazāk nekā 2021. gadā. Nemainīgas gan palikušas nozares, kuru uzņēmumi visbiežāk likvidēti. Aptuveni devītā daļa no visiem likvidētajiem uzņēmumiem saistīta ar tirdzniecības sektoru, aiz kura likvidēto uzņēmumu skaita ziņā seko nekustamo īpašumu nozare un būvniecība.

8. attēls

Avots: Uzņēmumu reģistrs

Saskaņā ar CSP datiem, tūristu skaits Jūrmalā 2022. gadā ir pieaudzis par 79.4 %, salīdzinot ar 2021. gadu, un tas ir vairāk nekā vidēji valstī, kur tūristu skaits pieaudzis par 66,2 %. Taču, salīdzinot ar 2019. gadu, joprojām nav sasniegti veiksmīgākā tūrisma gada apjomi un pastāv samazinājums par 10,6 %. Pēdējos gados lielākā tūrisma plūsma pilsētā ir bijusi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Salīdzinot ar 2019. gadu, ļoti nozīmīgs ir bijis tūristu skaita pieaugums no Latvijas un Lietuvas. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pieaudzis ir arī īpatsvars no citām valstīm, bet ievērojami samazinājusies tūristu plūsma no Krievijas un Baltkrievijas. Lai gan Jūrmala joprojām ir saglabājusies kā otrs populārākais galamērķis vietējo un ārvalstu tūristu vidū, pandēmija ir būtiski ietekmējusi tūrisma nozari pilsētā.

9. attēls

Avots: CSP

Investīcijas 2024. gadam

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības plānotās investīcijas atspoguļotas Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023.–2029. gadam Investīciju plānā 2023.–2029. gadam pielikumā "Investīciju plāns 2024.–2026. gadam" (turpmāk – Investīciju plāns).

Atbilstoši Investīciju plānam lielākie ieguldījumi 2024. gadā paredzēti izglītības infrastruktūrā, kas ietver tādus pilsētai nozīmīgu investīcijas projektus kā:

• Jūrmalas Aspazijas pamatskolas pārbūve un sporta zāles piebūve;

• Jūrmalas Mežmalas pamatskolas āra sporta stadiona atjaunošana;

• Jūrmalas Jaundubultu pamatskolas stadiona atjaunošana;

• Jūrmalas Luda Bērziņa pamatskolas pārbūves būvprojekta izstrāde.

Arī 2024. gadā plānots turpināt veikt ieguldījumus ceļu un ielu kvalitātes uzlabošanai, kā arī satiksmes drošības uzlabojumiem, t.sk. veloceliņu un gājēju infrastruktūrai, energoapgādes un sakaru attīstībai, kā arī ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmām. Lielākās investīcijas paredzētas projekta "Dzintaru dzelzceļa pārvada pārbūve" īstenošanai, plānots nomainīt gaismekļus pilsētas maģistrālā ielā no Z. Meierovica ielas (no Emelīnas ielas) līdz Rīgas ielas galam (izbraukšana no pilsētas).

Tiks turpināts darbs pie PSIA "Veselības un sociālās aprūpes centra "Sloka"" un SIA "Jūrmalas Slimnīca" infrastruktūras uzlabošanas.

Finanšu ieguldījumi tiks veikti arī publiskās telpas labiekārtošanai, lai veiktu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības videonovērošanas sistēmas pilnveidi, kā arī Slokas stadiona labiekārtošanu.

Ziņojums par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2024. gada budžetu

Deputātu vērtējumam ir iesniegts sabalansēts 2024. gada Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības budžets. Tas savā būtībā ir dokuments, kurš atspoguļo īstermiņā pašvaldības politiku un prioritātes, izmantojot pašvaldības rīcībā esošos finanšu resursus, kā arī lielā mērā nosaka pašvaldības administrācijas rīcības plānu turpmākajam gadam.

Pašvaldības, veidojot savu budžetus, ļoti lielā mērā ir atkarīgas no valsts nodokļu politikas, kā arī valsts noteiktajiem makroekonomiskajiem scenārijiem un veiktajiem aprēķiniem pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.

Pašvaldības budžets ir sagatavots, ievērojot Pašvaldību likumu, Likumu par budžetu un finanšu vadību, likumu "Par pašvaldību budžetiem", kā arī citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

2024. gada budžets ir sasaistīts ar Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023.–2029. gadam Rīcības plānā noteiktajiem uzdevumiem un darbībām, tādējādi nodrošinot finanšu līdzekļu ilgtspējīgu piešķīrumu.

Kārtējā gada budžeta izpilde raksturo plānošanas kvalitāti un pašvaldības kapacitāti iepriekš noteikto mērķu sasniegšanā. Ar mērķi efektivizēt administratīvos procesus, kas saistīti ar budžeta vadību, tādejādi sekmējot budžeta līdzekļu apguvi, 2024. gada pašvaldības budžets ir sagatavots apstiprināšanai budžeta izdevumu klasifikācijas koda otrajā zīmē, izņemot atlīdzību, kas ir apstiprināma budžeta izdevumu klasifikācijas pirmajā zīmē.

2024. gada budžeta projekta sagatavošanā tika noteiktas šādas prioritātes:

• uzsākto investīciju projektu, tajā skaitā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras atbalstīto ar Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu, īstenošanas nodrošināšana;

• citu uzņemto saistību nodrošināšana;

• pilsētas drošības un kārtības uzturēšanas pilnveide;

• izglītības kvalitātes paaugstināšana un izglītības iestāžu materiāltehniskās bāzes uzlabošana;

• kultūras pasākumu daudzveidības un pieejamības nodrošināšana.

Paralēli, sastādot 2024. gada budžetu, tika strādāts pie tā, lai Jūrmalas iedzīvotājiem saglabātu esošos pašvaldības noteiktos atvieglojumus, sociālās garantijas un sociālos pabalstus, t.sk.:

• nodrošinātu bezmaksas sabiedrisko transportu, tajā skaitā bezmaksas divus braucienus dienā vilciena maršrutā Ķemeri – Rīga – Ķemeri visiem pašvaldības iedzīvotājiem;

• nodrošinātu, ka Jūrmalas pašvaldības iedzīvotājiem tiek piemērota 90 % atlaide nekustamā īpašuma nodoklim par zemi;

• nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un skolēniem, kas apmeklē pašvaldības izglītības iestādes;

• nodrošinātu ar finanšu resursiem plašāko sociālā atbalsta sistēmu valstī;

• nodrošinātu plaši pieejamu sporta pasākumu organizēšanu un kopumā sporta atbalstu.

KONSOLIDĒTĀ BUDŽETA IEŅĒMUMI

Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumu daļa sastāv no nodokļu ieņēmumiem, ieņēmumiem no uzņēmējdarbības un īpašuma, pašvaldību nodevām, ieņēmumiem no naudas sodiem, pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma iznomāšanas un pārdošanas, valsts budžeta transfertiem, t.sk. Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un citas ārvalstu finanšu palīdzības un speciālās valsts budžeta dotācijas nodokļu politikas ietekmes kompensēšanai, pašvaldību budžetu transfertiem, kā arī budžeta iestāžu pašu ieņēmumiem.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2024. gada budžetā tiek prognozēti konsolidētā budžeta ieņēmumi bez atlikumiem uz gada sākumu un saņemtajiem kredītiem 107 529 595 euro apjomā jeb ar 3.9 % pieaugumu pret 2023. gada budžeta ieņēmumu daļas precizēto plānu un 4.6 % pieaugumu pret gaidāmo izpildi, līdz ar to 2024.gadā pašvaldības prognozēto ieņēmumu palielinājums pret precizēto plānu sastāda 4 022 756 euro, pret gaidāmo izpildi – 4 724 125 euro.

Galvenie 2024. gada pašvaldības budžeta palielinājuma cēloņi (grafiskais salīdzinājums sniegts 10. attēlā) ir:

• ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumiem kārtējā gadā pieaug par 5 659 885 euro pret gaidāmo izpildi (7 159 885 euro palielinājums pret precizēto plānu);

• ievērojot kapitālsabiedrību uzrādīto peļņu finansiālās darbības operatīvajos pārskatos, 2024.gadā tiek plānoti ieņēmumi no kapitālsabiedrību saimnieciskās darbības dividendēm 1 095 574 euro (iepriekšējos gados šāds ieņēmumu veids netika plānots)

• ieņēmumi no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā pieaug par 3 213 254 euro;

• ieņēmumi no pašvaldības nekustamā īpašuma iznomāšanas un pārdošanas tiek plānoti par 3 591 222 euro vairāk nekā 2023. gada gaidāmā izpilde.

Savukārt būtisks ieņēmumu samazinājums ir vērojams ieņēmumos no no valsts budžeta transfertiem – par 5 532 999 euro pret gaidāmo izpildi vai par 8 594 660 euro pret precizēto 2023. gada plānu, t.sk. ieņēmumos no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem – 2 104 977 euro pret gaidāmo izpildi un 5 191 684 euro pret precizēto plānu.

10. attēls

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, galvenokārt, ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto skaits, darba samaksa, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmērs, minimālā darba alga, kā arī mikrouzņēmuma nodokļa režīms. Pašvaldībām no kopējās iekasētā iedzīvotāju nodokļa masas tiek atskaitīti tikai 75 % un 25 % tiek novirzīti valstij, atskaitījumu proporcija ir noteikta 2023. gada līmenī, lai gan 2020. gadā un iepriekšējos gados tā bija 80 % un 20 %.

Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, 2024. gada pašvaldības budžetā ir plānoti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 68 104 160 euro apmērā, palielinājums pret gaidāmo 2023. gada izpildi ir 9.1 % jeb 5 659 885 euro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem ir vislielākais īpatsvars pašvaldības pamatbudžetā – 2024. gada budžetā 63.3 %, 2023. gada gaidāmā izpilde – 60.7 %, 2022. gadā – 59.2 %, 2021. gadā – 60.7 %.

Ievērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa augsto īpatsvaru pamatbudžeta ieņēmumos, pašvaldības finansiālā darbība ir atkarīga no iedzīvotāju nodarbinātības un darba samaksas. Tas paaugstina pašvaldības budžeta atkarību no valsts politiķu lēmumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kā arī lēmumiem par speciālās valsts budžeta dotācijas piešķīruma apjomu.

2024. gadā pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokli saņems šādā procentuālajā sadalījumā: I ceturksnī – 21 %, II ceturksnī – 23 %, III ceturksnī – 28 %, IV ceturksnī – 28 %.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2024. gadā prognozēti 9 100 000 euro apmērā, kas atbilst sākotnēji plānotajam ieņēmumu apmēram 2023. gadā. Faktiskie 2023. gada ieņēmumi ir paredzami par 168 416 euro lielākā apmērā, kas ir saistīts ar rezultatīvām nodokļa parādu piedziņas darbībām atsevišķiem nodokļu maksātājiem, kuriem bija ievērojami parādi.

Pašvaldība arī 2024. gadā ir saglabājusi iepriekš īstenoto nekustamā īpašuma nodokļa politiku valsts noteiktajā ietvarā, kas būtiski samazina Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotāju, kuri deklarējuši šeit dzīvesvietu, maksājumus.

Turklāt 2024. gadā ir paredzēts vienkāršot atvieglojumu piešķiršanas kārtību daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti. Minēto izmaiņu rezultātā prognozējams, ka pieaugs personu skaits, kurām tiek piešķirts nodokļa atvieglojums.

Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošie noteikumi Nr. 37 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību" nosaka kārtību, kādā var saņemt nodokļa atvieglojumus, norādīts atvieglojuma apmērs un uzskaitītas nodokļu maksātāju kategorijas, kas var pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem, izpildot noteikumos noteiktos kritērijus.

Fiziska persona – nekustamā īpašuma īpašnieks, kura pamata dzīves vieta deklarēta Jūrmalas administratīvajā teritorijā pirmstaksācijas gadā (līdz 31. decembrim) automātiski saņem zemei atvieglojumu 90 % apmērā.

Lai pretendētu uz nodokļa atvieglojumiem par ēku, īpašuma īpašniekam jāiesniedz iesniegums par atbilstību konkrētai saistošo noteikumu kategorijai un īpašniekam jābūt deklarētam īpašumā vismaz divus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas. Atvieglojumu 50 %–90 % apmērā par ēku var saņemt tādi nodokļa maksātāji, kā

• zemes un ēku īpašnieki un īpašnieku mantinieki, kuriem nekustamais īpašums ir piederējis līdz 1940. gadam un vēlāk tika atjaunotas īpašuma tiesības, vai piešķirta kompensācijas zeme vai īpašnieks ir zemes labticīgais ieguvējs;

• maznodrošināti un trūcīgi Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotāji, kā arī I un II grupas invalīdi;

• politiski represētas personas;

• ģimenes, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni vai bērni vecumā līdz 24 gadu vecumam;

• ģimenes, kuras audzina aizbildniecībā esošu bērnu;

• ģimenes, kurās aug bērns, kurš zaudējis apgādnieku vai uzturlīdzekļu piedziņa no apgādnieka nav iespējama.

Nodokļa atvieglojumu gan zemei (70 %–90 % apmērā), gan ēkai (50 % – 90 % apmērā) var saņemt arī nodokļa maksātājs, kurš nav deklarējies Jūrmalā, piemēram, par:

• īpašumu, kuru nomā pašvaldības iestāde;

• īpašumu, kuru lieto sabiedriskā labuma organizācija, kas veic labdarību vai citas sociālās labklājības darbības trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu interesēs Jūrmalā;

• īpašumu, ja par visu īpašumu vai tā daļu ir noslēgts nomas vai īres līgums, kurā noteikts, ka nomnieks, daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs vai īrnieks maksā nekustamā īpašuma nodokli, un nomnieks vai īrnieks ir trūcīga, maznodrošināta vai politiski represēta persona;

• īpašumā esošu ēku, kas iekļauta valsts vai vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā un ēka tiek uzturēta atbilstoši noteiktām prasībām;

• īpašumu, kurš nodots bezatlīdzības lietošanā pašvaldības iestādei, ja pašvaldības iestāde to izmanto palīdzības sniegšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā, piešķirot dzīvojamās telpas īres tiesības.

Juridiska personas, izpildot noteiktus kritērijus, arī var pretendēt uz nodokļa atvieglojumiem par ēku 25 %–50 % apmērā un zemi 70 %–90% apmērā, ja:

• īpašums, kas paredzēts saimnieciskās darbības veikšanai, ja izpildās noteiktie nosacījumi attiecībā uz darbinieku deklarēto dzīvesvietu un nodarbinātību. Noteiktie kritēriji dod iespēju atvieglojumus saņemt arī mazajiem uzņēmumiem

• darbība saistīta ar kūrorta nozari (viesnīcu, kūrortviesnīcu, kūrorta rehabilitācijas centru un sanatoriju, kempingu, jaunatnes tūristu mītņu pakalpojumu sniegšana);

• pirmstaksācijas gadā piesaistīto tūristu vai viesu skaits ir vismaz 50 000, īpašuma sastāvā ir ēka ar galveno lietošanas veidu saskaņā ar nekustamo īpašumu valsts reģistra datiem – ēkas plašizklaides pasākumiem (kods 1261) un izpildās noteiktie nodarbinātības kritēriji.

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi netiek piešķirti:

• nodokļa maksātājam, ja viņa īpašumā ir būve, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša;

• nodokļa maksātājam, ja viņa īpašumā vai valdījumā ir būve, attiecībā uz kuru būvinspektors ir konstatējis patvaļīgas būvniecības faktu;

• par nekustamo īpašumu, kurā konstatēti būvniecības noteikumu pārkāpumi (Administratīvās komisijas lēmums);

• par nekustamo īpašumu, uz kura atrodas būve, kas tiek izmantota pirms tās nodošanas ekspluatācijā.

No 2024. gada ir plānots mainīt nodokļa piemērošanas kārtību dzīvojamo māju palīgēkām. Turpmāk nodokli aprēķinās arī saimnieciskajā darbībā neizmantotām palīgēkām, kuru platība pārsniedz 25 m². Tā kā dzīvojamo māju palīgēku kadastrālā vērtība ir ievērojami zemāka nekā dzīvojamajām mājām, šīs izmaiņas būtiski neietekmēs kopējos nodokļa ieņēmumus.

Tāpat Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 26. oktobra saistošie noteikumi Nr. 29 "Par nekustamā īpašuma nodokli Jūrmalā" nosaka, ka būvei, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, ar nākamo mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā piemēro nodokļa likmi 3 procentu apmērā no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības: būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības.

Būtisku pašvaldības budžeta daļu veido maksājumi no valsts budžeta un citu pašvaldību budžetiem, kā arī Eiropas Savienības fondu līdzekļi.

Pašvaldība dotāciju un mērķdotāciju veidā 2024. gadā no valsts budžeta saņems 13 151 540 euro.

Pašvaldības budžetā ir ieplānotas šādas mērķdotācijas:

• Pedagogu atlīdzībai un izglītības pasākumiem 8 706 856 euro;

• Mērķdotācija pašvaldības autoceļu fondam ir plānota 1 756 607 euro

• Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem 642 680 euro;

• Asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personām, kurām noteikta I un II invaliditātes grupa un personām no 5 līdz 18 gadu vecumam, kurām izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību 1 091 819 euro;

• Bērnu ēdināšanas izdevumu 1., 2., 3., 4. klasei segšanai 460 452 euro, valsts sedz tikai 50 % jeb ne vairāk kā 1,545 euro par katru ēdienreizi no tās noteiktās vienas ēdienreizes maksas;

• Mācību līdzekļu un mācību literatūras nodrošināšanai 116 932 euro;

• Dotācija asistenta pakalpojumu nodrošināšanai Jūrmalas Vaivaru pamatskolā, Jūrmalas Pumpuru vidusskolā un pirmsskolas izglītības iestādē "Podziņa" 144 892 euro;

• Valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem par tās noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem I un II grupas invalīdiem 65 000 euro;

• Programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai 54 586 euro; šī valsts mērķdotācija tiks precizēta un sadalīta izglītības iestādēm atbilstoši Latvijas Nacionālā kultūras centra novadītajai informācijai;

• Māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai 13 265 euro;

• Brīvpusdienu nodrošināšanai Ukrainas bērniem 2 875 euro;

• Pansionāta iemītnieku uzturēšanai, kas pašvaldības teritorijā esošajās vecu ļaužu aprūpes iestādēs ir ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim 8 748 euro 1 iemītniekam;

• Atbalsta sniegšana no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām 1 381 euro, u.c.

Lai sekmētu valsts mērķdotācijas apguvi atbilstoši piešķīruma mērķim, 2024. gada pašvaldības budžetā mērķdotācija vispārējās izglītības iestāžu pedagogu atlīdzībai ir iestrādāta 8 mēnešiem, atbilstoši Jūrmalas Izglītības pārvaldes veiktajiem aprēķiniem, balstoties 2023. gada datos, līdz ar to šī pozīcija būs precizējama pie kārtējiem budžeta grozījumiem.

Bez tam 2024. gada budžetā tiek plānots, ka pašvaldība no ES fondiem, citas ārvalstu finanšu palīdzības un valsts budžeta saņems 440 155 euro, pamatā pašvaldības budžeta priekšfinansējuma atmaksai.

Savukārt ieņēmumi no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā 2024. gadā tiek plānoti 6 087 017 euro apmērā jeb par 3 213 778 euro vairāk nekā 2023. gada izpilde. Pieaugums ir saistīts ar to, ka ir stājušies spēkā Jūrmalas domes 2023. gada 29. jūnija saistošie noteikumi Nr. 13 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā", kas paredz nodevas piemērošanu visa gada garumā, sākot no 2024. gada 1. februāra, kā arī nodevas apmēra par dienas caurlaidi palielināšanu no 2 EUR uz 3 EUR.

2024. gada budžetā ir plānoti ieņēmumi no soda naudām, ko uzliek pašvaldības par kopējo summu 1 644 000 euro, kas ir par 488 639 euro vairāk nekā 2023. gada gaidāmā, t.sk. ieņēmumi no soda naudām par neatļautu iebraukšanu īpaša režīma zonā 2023.gadā ir plānoti 1 485 000 euro, kas ir par 118 704 euro vairāk nekā 2022. gada precizētais plāns.

Ar Jūrmalas domes 2023. gada 26. oktobra lēmumu Nr. 471 "Par atsavināšanai prognozēto pašvaldības īpašumu sarakstu" noteiktie pašvaldības īpašumi ir iekļauti atsavināmo īpašumu sarakstā. Ievērojot iepriekšminēto lēmumu, kā arī nepieciešamību rast finanšu avotus plānoto investīciju projektu īstenošanai, 2024. gadā ir paredzēts turpināt pašvaldības īpašumu, kas nav nepieciešami pašvaldības funkciju izpildei, atsavināšanas procesu, līdz ar to budžetā ir plānoti ieņēmumi no pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas 5 135 320 euro apmērā, tajā skaitā:

• Ieņēmumi ēku (dzīvokļu) un būvju atsavināšanas 95 003 euro;

• Ieņēmumi no zemes īpašumu pārdošanas 5 019 219 euro.

Bez tam 2024. gada pašvaldības budžetā plānoti ieņēmumi no pašvaldības īpašuma iznomāšanas 890 038 euro.

Plānotais pašvaldības budžeta atlikums uz gada sākumu sastāda 11 319 883 euro, kas ir par 5 432 415 euro mazāk nekā atlikums uz 2023. gada sākumu.

Plānoti tiek aizņēmumi 11 517 996 euro apmērā, t.sk. izglītības iestāžu infrastruktūras atjaunošanai 4 413 222 euro, projektiem ar ES fondu piesaisti – 1 975 341 euro. Bez tam tiek plānots aizņēmums ceļu un to kompleksu investīciju projektu īstenošanai 5 129 433 euro apmērā.

Pašvaldības 2024. gada budžeta ieņēmumu daļa ir plānota, ievērojot likumu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam", un tā ir izpildāma aktīvi strādājot.

KONSOLIDĒTĀ BUDŽETA IZDEVUMI

Konsolidētā budžeta izdevumi bez atlikumiem uz gada beigām, atdodamajiem kredītiem un ieguldījumiem pašvaldības kapitālsabiedrību pamatkapitālā 2024. gadā sastāda 120 475 140 euro. Kopējais izdevumu daļas samazinājums pret 2023. gada precizēto plānu 140 320 642 euro ir 19 845 502 euro jeb izdevumi samazinājušies par 14.1 %.

Galvenais izdevumu daļas samazinājuma iemesls ir tas, ka 2024. gadā praktiski vairs netiek īstenoti investīciju projekti ar Eiropas Savienības finanšu instrumentu piesaisti (turpināta tiek tikai projekta "Lielupes radītos plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu novēršanas pasākumi Dubultos-Majoros-Dzintaros" īstenošana), kā arī valsts mērķdotācija pedagogu atlīdzībai ir plānota 2024. gada 8 mēnešiem.

11. attēls

2024. gada budžeta sagatavošanā lielākais izaicinājums bija finansējuma nodrošināšana uzsākto investīciju projektu īstenošanas nodrošināšanai, meklējot finansējuma avotus, kā arī iestāžu uzturēšanas izdevumu pieaugumu, līdz ar to 2024. gada budžetā nav vērojami būtiski izdevumu palielinājumi jau uzsāktās aktivitātēs, izņemot izdevumu pieaugumu Jūrmalas iedzīvotāju bezmaksas braucienu finansēšanai sabiedriskajā transportā, tajā skaitā pasažieru vilcienā, kā arī praktiski nav paredzēts finansējums jaunu aktivitāšu īstenošanai, izņemot, lai papildus finansētu pilsētas izglītības ekosistēmu, nodrošinātu pilsētas kārtību un drošību, kā arī kultūras pasākumu pieejamību.

Sastādot 2024. gada budžetu, kopējais darbinieku atlīdzības fonda palielinājums sastāda 3.191 milj. euro.

Atalgojuma fonds pašvaldības darbinieku atlīdzībai ir aprēķināts atbilstoši Jūrmalas domes 2020. gada 22. decembra lēmumam Nr. 859 "Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības institūcijas darbinieku skaita (darba vietu) sarakstu apstiprināšanu" un ievērojot šādu aprēķina metodiku:

• Papildus finansējums 0.361 milj. euro nodrošināts minimālās algas pacēlumam darbiniekiem, kuriem 2023.gadā alga bija zemāka par 700 euro (pie nosacījuma, ka funkcijām, kuras ir plānots nodot ārpakalpojumā (uzkopšana, apsardze un ēdināšana), atalgojums ir plānots 5 mēnešiem);

• Papildus finansējums 1.377 milj. euro nodrošināts pedagogu mēnešalgas likmes palielinājumam no 2024. gada 1. janvāra; profesionālās ievirzes programmas īstenošajiem pedagogiem mēnešalga ir rēķināta esošajā līmenī, jo valstī nav izlemts jautājums par palielinājumu;

• Papildus finansējums 0.408 milj. euro nodrošināts pārējo darbinieku mēnešalgas atbilstībai vismaz mēnešalgas minimumam, ņemot vērā 2024. gada bāzes mēnešalgu,

• Papildus finansējums 0.984 milj. euro nodrošināts to darbinieku mēnešalgas pacēlumam, kuriem individuālā mēnešalga ir noteikta augstāka par minimumu, mēnešalgas atbilstības nodrošināšanai noteiktajai pakāpei, ņemot vērā 2024. gada bāzes mēnešalgu;

• Papildus finansējums 0.061 milj. euro apmērā deputātu mēnešalgas pieaugumam;

• Finansējums nodrošināts 95 % apmērā no gadam nepieciešamās mēnešalgas, ievērtējot vakances, darbinieku darba nespējas lapas utml.; pieņēmums balstīts ikgadējā mēnešalgas izmaksai paredzētā plāna izpildes izvērtējumā vairāku gadu garumā;

• Finansējums nodrošināts ikgadējā atvaļinājuma pabalsta izmaksai;

• Finansējums nodrošināts darbinieku aizvietošanai to prombūtnes laikā 30 % apmērā no viena mēneša mēnešalgas;

• Finansējums nodrošināts citiem iekšējā kārtībā paredzētai atlīdzībai, izņemot prēmiju izmaksai.

Šajā rindkopā minēto pārējo darbinieku atlīdzības pieaugums ir indikatīvs un to var ietekmēt darbinieku ikgadējas novērtēšanas rezultāti.

Pašvaldības budžeta iestādēs komunālo maksājumu apmaksai nepieciešamais finansējums ir aprēķināts, balstoties informācijas sistēmas datos par komunālo pakalpojumu patēriņu, pielietojot prognozēto pakalpojuma tarifu. Ņemot vērā, ka tarifi jau 2023. gada laikā bija krītoši, komunālo pakalpojumu apmaksai paredzētais finansējums 2024. gadā ir parēķināts 2 384 404 euro apmērā jeb ar samazinājumu pret 2023. gada gaidāmo izpildi par 903 095 euro jeb par 27.4 %.

2024. gada budžetā visām pašvaldības iestādēm finansējums pamatlīdzekļiem– datortehnikas iegādei tiek plānots Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldes budžetā.

2024. gadā pašvaldībā tiks īstenoti vai tiks pabeigts īstenot, saņemot noslēguma maksājumus, 16 projekti ar ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējumu, projektu kopējām izmaksām 2024.gadā sastādot 2 947 582 euro, tajā skaitā tiek turpināts īstenot tikai viens investīciju projekts – "Lielupes radīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudējuma novēršanas pasākumi Dubultos – Majoros-Dzintaros", projekta kopējās 2024. gada izmaksas plānotas 2 490 303 euro. Noslēguma maksājumi tiek plānoti 739 829 euro apmērā, tajā skaitā projektu īstenošanas priekšfinansējuma no aizņēmumu līdzekļiem atmaksai 617 514 euro. Bez tam, beidzoties ES fondu plānošanas periodam, 2024.gadā ir paredzēts, ka tiks veikta projekta ""Daudzfunkcionāla dabas tūrisma centra jaunbūve un meža parka labiekārtojums Ķemeros" un projekta "Daudzfunkcionāla dabas tūrisma centra pakalpojumu attīstība un meža parka labiekārtojums Ķemeros" kontos esošo ES fondu finanšu līdzekļu atmaksa Centrālajai finanšu līgumu aģentūrai, tā kā projektu īstenošana ar ES fondu piesaisti ir beigusies. Ievērojot, ka iepriekšminēto projektu kontos nav viss Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ieskaitītais finansējums, tiks strādāts pie tā, lai atlikušā finansējuma 1 583 630 euro atgriešanu varētu plānot nākamajos budžeta gados.

Tālākā tekstā tiks dots pašvaldības budžeta izdevumu bez valsts mērķdotācijas pedagogu atlīdzībai, izglītības iestāžu uzturēšanai un ārējā finansējuma (izdevumu apjomu neietekmē pašvaldības politiķu lēmumi), kā arī maksas pakalpojumiem (to ietekme ir nebūtiska), salīdzinājums pret 2023. gada gaidāmo izpildi (turpmāk – salīdzināmie izdevumi).

Nozarei "Ekonomiskā darbība" – pašvaldības teritorijas ceļu un ielu infrastruktūras uzlabošana, sabiedriskā transporta nodrošināšana, pilsētas attīstības un mārketinga aktivitātes, kā arī citi pašvaldības ekonomisko attīstību veicinoši pasākumi. Nozares kopējais finansējums 2024. gadā sastādīs 23 563 956 euro, t.sk. salīdzināmie izdevumi 21 922 887 euro. Šī nozare 2024.gada budžetā ir ar otru lielāko īpatsvaru -19.6 % no kopējiem pašvaldības izdevumiem. Salīdzināmo izdevumu pieaugums pret 2023. gada gaidāmo izpildi sastāda 10 853 511 euro.

Līdzekļi paredzēti:

• Ielu, ceļu infrastruktūras uzturēšanai bez Investīciju plānā paredzētām aktivitātēm 896 543 euro;

• Sabiedriskā transporta nodrošināšanas pasākumiem 4 006 684 euro, pieaugums pret 2023. gada gaidāmo izpildi ir 1 576 484 euro;

• IKT sistēmu un informācijas tehnoloģiju nodrošinājumam 1 490 285 euro, pieaugums pret 2023. gada gaidāmo izpildi sastāda 580 251 euro, tajā skaitā 322 056 euro izglītības nozarei;

• Pilsētas attīstību veicinošiem pasākumiem 599 341 euro;

• Pilsētas publisko teritoriju labiekārtošanas pasākumiem 200 022 euro;

• Pretplūdu pasākumu organizēšanai ( smilšu sanesumu novēršanai Lielupes grīvā) 163 220 euro;

• Tūrisma attīstības nodrošināšanas pasākumiem 114 055 euro.

Paredzēti līdzekļi šādām apjomīgākajām investīcijām šajā nozarē:

• Investīcijām ielu, ceļu infrastruktūras atjaunošanā 2024. gadā sastāda 8 353 833 euro, tajā skaitā Dzintaru viadukta pārbūve;

• Projektam "Lielupes radīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu novēršanas pasākumi Dubultos–Majoros–Dzintaros 2 490 303 euro.

2024. gada budžetā Izglītības ekosistēmas izdevumiem ir augstākais īpatsvars kopējos izdevumos un tas sastāda 31.3 %, nozares finansējums 2023. gadā ir 37 700 790 euro, t.sk. salīdzināmie izdevumi ir 27 723 391 euro. Salīdzinot ar 2023.gada gaidāmo izpildi, ir vērojams palielinājums salīdzināmajiem izdevumiem par 2 514 304 euro.

Paredzēti līdzekļi:

• Kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanas pasākumiem 813 552 euro, palielinot finansējumu pret 2023.gadu par 160 219 euro , t.sk.:

○ Pirmsskolas pakalpojuma nodrošināšanai bērnam privātajā izglītības iestādē 450 549 euro;

○ Karjeras izglītības pakalpojumu nodrošināšanai 76 140 euro;

○ IT aprīkojuma iegāde Jūrmalas Aspazijas pamatskolai 84 661 euro;

○ Pedagogu un izglītojamo apbalvošanas nodrošināšanai 52 536 euro;

○ Kultūrizglītības un vides izglītības pasākumiem 121 159 euro;

• Izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, mācību līdzekļu iegādei, ievērojot finansējuma piešķiršanā vienlīdzības principu, 394 402 euro:

○ Pirmsskolas izglītības programmās 46 euro (2023.gadā bija 36 euro), kopējā summā 87 032 euro;

○ Vispārējās izglītības programmās 70 euro (2023.gadā bija 57 euro), kopējā summā 307 370 euro.

Šīs pozīcijas kopējais palielinājums pret 2023.gadu sastāda 71 911 euro.

2023. gadā Jūrmalas Izglītības pārvalde uzsāka investīciju projekta "Jūrmalas Aspazijas pamatskolas mācību vides labiekārtošana" īstenošanu ar aizņēmuma piesaisti, 2024.gadā paredzētais finansējums projekta īstenošanas turpināšanai sastāda 842 197 euro, tajā skaitā pamatbudžeta finansējums 80 261 euro.

Profesionālās ievirzes izglītības iestāžu, kas īsteno sporta programmas, izglītojamo dalībai sacensībās, sporta tērpu iegādei, treniņprocesa nodrošināšanai un materiāltehniskās bāzes uzlabošanai 355 815 euro, t.sk. "Jūrmalas Futbola skolai" profesionālās ievirzes sporta izglītības programmai futbolā 107 431 euro.

Bērnu ēdināšanas izdevumu segšanai visās pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs paredzēts finansējums 2 906 435 euro apmērā, tajā skaitā brīvpusdienu nodrošināšanai pašvaldības izglītības iestādēs 2 817 922 euro, tajā skaitā mērķdotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 528 302 euro un pamatbudžets 2 289 620 euro.

Izglītībā paredzēti līdzekļi 7 072 521 euro, tajā skaitā pašvaldības budžeta finansējums 2 659 299 euro, šādām apjomīgākajām investīcijām:

○ Lielupes pamatskolas pārbūve un sporta zāles piebūve 2 969 788 euro;

○ Jaundubultu pamatskolas stadiona atjaunošana 1 407 804 euro;

○ Mežmalas pamatskolas stadiona atjaunošana 963 791 euro;

○ Pirmsskolas izglītības iestādes "Bitīte" pārbūve (norēķini ar būvuzņēmēju) 936 846 euro;

○ pašvaldības izglītības iestāžu atjaunošanai 794 292 euro.

Papildus šajā sadaļā norādītajām salīdzināmajām Izglītības ekosistēmas izmaksām tiek nodrošināts finansējums izglītības iestāžu informācijas tehnoloģiju infrastruktūras iegādēm 322 056 euro apmērā (interaktīvie ekrāni 140 785 euro, datori 108 570 euro, printeri 30 500 euro, datoru uzlādes iekārtas 39 000 euro).

Nozarei Atpūta, kultūra un reliģija ir pašvaldības budžeta asignējumu pieaugums, kuras kopējais finansējums, t.sk. salīdzināmie izdevumi, 2024. gadā sastāda 12 461 537 euro. Salīdzinot ar 2023.gada gaidāmo izpildi, salīdzināmo izdevumu palielinājums ir 2 278 872 euro jeb 22.7 %. Finansējums ir paredzēts šādiem mērķiem:

• atbalsts iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju un komersantu iniciatīvām 340 061 euro jeb pieaugums pret 2023. gada gaidāmo izpildi sastāda 38 698 euro;

• kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, ieskaitot Dzintaru koncertzāles organizēto koncertu pieejamības veicināšanu, 2 003 567 euro, pieaugums pret 2023.gada gaidāmo izpildi sastāda 278 211 euro

• aktīvās atpūtas objektu uzturēšanai 1 992 921 euro jeb pieaugums pret 2023.gada gaidāmo izpildi sastāda 368 521 euro;

• sporta pasākumu organizēšanai, līdzfinansēšanai un sportistu un sporta klubu atbalstam 698 404 euro jeb pieaugums pret 2023. gada gaidāmo izpildi sastāda 174 587 euro;

• pilsētvides noformējuma izveidei Kauguros 254 054 euro.

Citu ar atpūtu un sportu saistītu infrastruktūras objektu uzlabošanā plānots ieguldīt 464 345 euro.

Nozarē "Sabiedriskā kārtība un drošība", paredzēts finansējums 3 880 078 euro apmērā, izdevumu pieaugums pret 2023. gada gaidāmo izpildi 1 202 251 euro.

Pieaugums pamatā saistīts ar atlīdzības izmaksām nepieciešamā finansējuma pieaugumu, pamatlīdzekļu un inventāra atjaunošanu Jūrmalas pašvaldības policijā. Bez tam 2023.gada budžetā ir iekļauts finansējums Jūrmalas pašvaldības policijas ātruma kontroles tehnisko līdzekļu iegādei operatīvajiem transporta līdzekļiem 25 796 euro apmērā, glābšanas staciju būvdarbu realizācijai 110 000 euro apmērā, kā arī videosienas iegādei 28 892 euro, piekabju, laivu, kvadracikla iegādei 19 618 euro.

Nozarē "Vides aizsardzības pasākumi" tiek plānoti izdevumi pilsētas ielu, ceļu un trotuāru tīrīšanai, parku, zālāju iekšpagalmu kopšanai un tīrīšanai, sabiedrisko tualešu nodrošināšanai un tamlīdzīgi. 2024. gada budžetā šo izdevumu veikšanai kopējais finansējums sastāda 5 990 163 euro jeb piegums pret 2023. gada gaidāmo izpildi sastāda 894 930 euro. Salīdzināmie izdevumi 2024. gadā ir plānoti 5 703 147 euro, salīdzināmo izdevumu pieaugums pret 2023. gada gaidāmo izpildi ir 1 181 562 euro. Pieauguma galvenais iemesls ir pakalpojumu izmaksu sadārdzinājums.

Sociālās aizsardzības nozarē 2024. gada pašvaldības budžeta izdevumi sastāda 11 226 436 euro jeb palielinājums pret 2023. gada gaidāmo izpildi ir 294 407 euro, taču salīdzināmo izdevumu pieaugums ir 938 642 euro.

Budžeta salīdzināmo izdevumu pieauguma iemesli ir nepieciešamā atbalsta Ukrainas civiliedzīvotājiem samazināšanās, kā arī 2024.gadā, ievērojot ārējos normatīvajos aktos noteikto, nav paredzēts finansējums atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām enerģētikas krīzes situācijā, kā arī netiks īstenoti projekti ar ES fondu piesaisti.

Sociālās aizsardzības jomas finansējumu 2024. gadā ietekmē arī apstāklis, ka no 2023. gada 1. jūlija minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentos no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, iepriekš garantētā minimālā ienākuma pabalsts tika noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā kā konkrēta summa.

Pabalstu izmaksai un sociālās palīdzības un aizsardzības nodrošināšanai kopumā pašvaldības budžetā paredzētais finansējums sastāda 9 393 762 euro, t.sk. ir ietverti šādi pasākumi:

• Atbalsta sniegšana gados veciem cilvēkiem 1 567 548 euro;

• Atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem 1 243 480 euro, t.sk. 2024. gadā pašvaldība turpinās maksāt pabalstu jaundzimušā aprūpei – 500 euro, kopumā tas no pašvaldības budžeta prasīs 288 000 euro. Vadoties no iepriekšējās pieredzes, plānots, ka pabalstu saņems 576 personas, un pabalstu bērniem un izglītojamajiem mācību procesa atbalstam, kopumā 748 600 euro;

• Mājokļa atbalstam 645 958 euro;

• Pārējais atbalsts sociāli atstumtām personām 211 735 euro;

• Pārējiem sociālās aizsardzības pasākumiem 268 382 euro, t.sk. 2024. gadā pašvaldība turpinās maksāt pabalstu politiski represētām personām – 72 euro mēnesī, kopumā tas no pašvaldības budžeta prasīs 248 832 euro. Vadoties no iepriekšējās pieredzes, plānots, ka pabalstu saņems 288 personas;

• Mājas aprūpes un pavadoņa pakalpojums 359 211 euro;

• Nakts patversmes pakalpojums 132 689 euro;

• Invalīdu pārvadāšanas nodrošināšana 64 906 euro.

Teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas izdevumi 2024. gadā plānoti 9 332 710 euro, tajā skaitā salīdzināmie izdevumi 9 108 224 euro. Finansējuma pieaugums šajā nozarē sastāda 2 028 584 euro pret 2023. gada precizēto plānu. Pieaugums pamatā saistīts ar budžeta izdevumu pārstrukturizēšanu, tajā skaitā pašvaldības administrācijas strukturālu izmaiņu rezultātā.

2024. gadā iemaksas Pašvaldību Izlīdzināšanas fondā pret 2023. gadu ir palielinājušās– Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības donormaksājumi sastādīs 10 628 968 euro, kas ir par 1 647 941 euro vairāk nekā 2023. gadā.

Jūrmalas pašvaldības saistību apjoms kopā ar kredītprocentiem, ietverot plānojamās kredītsaistības 2024. gadam, 2024. gadā sastāda 14 012 828 euro, t.sk. iepriekšējos periodos ņemto aizņēmumu atmaksai ir paredzēts finansējums 8 166 955 euro, kas ir par 592 758 euro vairāk nekā 2023. gadā plānotais apjoms, kā arī ir finansējums uzņemto ilgtermiņa saistību segšanai 1 578 644 euro. Saistību sastāvā ir uzņemtās ilgtermiņa saistību un tās 2024. gadā ir 1 342 266 euro apmērā.

Kopējais pašvaldības aizņēmumu portfelis sastāda 77 620 262 euro. Kredītprocentu maksājumu veikšanai 2024. gadā ir ieplānots finansējums 2 049 114 euro apmērā, kas ir par 982 507 euro vairāk nekā 2023.gada precizētais plāns.

Kopējais pašvaldības saistību apjoms kopā ar plānojamām kredītsaistībām sastāda 16.82 %, t.sk. uzņemtās saistības – 16.6 %.

Kopumā 2024. gada Jūrmalas valstspilsētas budžets ir vērsts, lai:

• Saglabātu iespēju noturēt nekustamā īpašuma nodokļa sloga ievērojamo samazinājumu pašvaldības iedzīvotājiem;

• Nodrošinātu uzsākto investīciju projektu īstenošanas turpināšanu;

• Nodrošinātu finansējumu atlīdzības palielinājumam;

• Palielinātu finansējumu izglītības kvalitātes celšanai un nozares infrastruktūras atjaunošanai;

• Stiprinātu sabiedrisko kārtību un drošību, paaugstinātu kultūras pasākumu pieejamību.

2024. gada budžets ir vērtējams kā iepriekšējos gados uzsākto aktivitāšu turpināšanu nodrošinošs un ar tā palīdzību tiek veiktas iestrādes tālākai Jūrmalas ekonomiskajai attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabojumiem.

Jūrmalas domes priekšsēdētāja R. Sproģe