Likumprojekts

Iesniegts recenzēšanai Tieslietu ministrijā,

lai sagatavotu izskatīšanai Ministru kabinetā

Kadastra likums

Šinī likumā lietotie termini

Kadastrs — sakārtoti dati par nekustamā īpašuma (zemes un uz tās esošo ēku, būvju, ilggadīgo stādījumu un mežaudžu) atrašanās vietu, robežām, apmēru, stāvokli,novērtējumu, īpašuma un lietojuma tiesībām.

Nozaru kadastrs (reģistrs) — sakārtoti dati, kas nodrošina informāciju par konkrētu nozari tās plānošanas, attīstīšanas un resursu racionālas izmantošanas vajadzībām.

Nekustamais īpašums — zeme visos tās lietošanas veidos ar uz tās esošajām ēkām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem un mežaudzēm, kas tiesiski nostiprinātas fiziskai vai juridiskai personai.

Zemes lietojums — fiziskai vai juridiskai personai pastāvīgā vai nomas lietošanā nodots zemes gabals vai gabali.

Kadastra vienība (zemes vienība) — tiesiski noteikts zemes gabals ar uz tā esošajām ēkām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem un mežaudzēm, kas ir zemes īpašums vai tā sastāvdaļa un kam ir savas atsevišķas īpašības un identitāte.

Kadastra karte — karte, kas parāda zemes gabalu novietojumu teritorijā un sniedz ziņas par to robežām, apzīmējumiem un īpašībām.

Nekustamā īpašuma konsolidēšana — plānveidīga zemes vienību starpgabalainības likvidēšana, robežu regulēšana, darījumu kārtošana ar zemi un uz tās esošajām ēkām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem un mežaudzēm, lai izveidotu kompaktu, racionāla apmēra nekustamo īpašumu, kura zeme ar uz tās izvietotajām ēkām un būvēm pieder vienai fiziskai vai juridiskai personai, vai vairākām personām kopīpašumā.

Koordinātu sistēma (koordinātu telpa) — fizikāli matemātiska sistēma, kas nepieciešama dažādos punktos veikto kadastra, kā arī ģeodēzisko, topogrāfisko un kartogrāfisko darbību sasaistīšanai un rezultātu viennozīmīgai izteikšanai skaitliskā veidā.

Ģeodēziskais tīkls — apvidū nostiprinātu punktu kopa, ar kuru panāk kopīgas koordinātu sistēmas ieviešanu visā valstī.

Topogrāfiskā uzmērīšana — uz ģeodēziskā tīkla balstītas darbības, kuru rezultāti sniedz aktuālas topogrāfiskās ziņas par zemes gabalu robežām un apvidus objektiem.

Kartogrāfiskie attēli — ar topogrāfisko uzmērīšanu pamatotas, vispārinātas un, lietojot speciālus apzīmējumus, uz papīra vai datora ekrāna attēlotas ziņas par reālo pasauli.

 

Pirmā nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Īpašuma tiesības uz zemi

Visa zeme Latvijas Republikā ir fizisko un juridisko personu, valsts vai pašvaldību īpašums.

2. pants. Kadastra sistēma

Kadastra sistēma ir kadastra datu kopums, to iegūšanas un glabāšanas veidi un metodes.

3. pants. Kadastra mērķis

Kadastra mērķis ir nodrošināt nepieciešamo informāciju par zemi un uz tās esošajām ēkām, būvēm, ilggadīgiem stādījumiem un mežaudzēm zemes īpašnieku un lietotāju tiesību nostiprināšanai, nodokļu noteikšanas vajadzībām, kā arī informāciju vides aizsardzībai, būvniecībai, statistikai, kredītu kārtošanai un darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī tautsaimniecības un to nozaru attīstības plānošanai.

Pēc nozīmes kadastrs iedalās divos līmeņos:

3.1. valsts kadastrs;

3.2 nozaru kadastrs (reģistrs).

4. pants. Kadastra galvenais uzdevums

Kadastra galvenais uzdevums ir nodrošināt datus:

4.1. nekustamā īpašuma tiesiskai nostiprināšanai;

4.2. vienotas kadastra vienību un to apzīmējumu sistēmas nodrošināšanai;

4.3. nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju saraksta sastādīšanai un nodokļu apmēru noteikšanai;

4.4. hipotekārā kredīta apmēra noteikšanai;

4.5. darījumu ar nekustamo īpašumu — pirkšanas, pārdošanas, dāvināšanas, maiņas un mantošanas lietu kārtošanai;

4.6. valsts zemes ierīcībai un teritoriālplānošanai;

4.7. valsts un reģionu ekonomiskajai plānošanai;

4.8. būvniecībai.

5.pants. Kadastra galvenie principi

Kadastra galvenie principi ir:

5.1. vienotība — valsts kadastrs kārtojams pēc likumdošanas aktos noteiktiem vienotiem noteikumiem visā Latvijas teritorijā un aptver visus nekustamos īpašumus, to īpašniekus un lietotājus;

5.2. tiesiskums — valsts kadastram, kas tiek kārtots uz šā un citu likumdošanas aktu pamata, ir tiesisks spēks;

5.3. obligātums — ar valsts kadastra kārtošanu saistītie pasākumi ir obligāti visām valsts institūcijām, pašvaldībām, nekustamā īpašuma īpašniekiem un lietotājiem, kā arī visām fiziskajām un juridiskajām personām;

5.4. objektivitāte — valsts kadastra informācijai jābūt patiesai, pietiekošai un aktuālai;

5.5. atklātums — kadastra datiem jābūt pieejamiem un to izrakstiem — publiski ticamiem;

5.6. nepārtrauktība — kadastra informācija atjaunojama un uzturama atbilstoši nekustamā īpašuma tiesiskajam, saimnieciskajam un faktiskajam stāvoklim un ir nepārtraukta;

5.7. ekonomiskums — kadastra informācijas iegūšanai, apstrādei, glabāšanai un izmantošanai izvēlētajām metodēm un paņēmieniem jābūt ekonomiskiem, vienlaicīgi nodrošinot tehnisko, tiesisko un citu prasību ievērošanu.

6.pants. Kadastra sastāvdaļas

Kadastrs sastāv no:

6.1. teksta daļas, kurā ietilpst datu apkopojumi par nekustamā īpašuma atrašanās vietu, zemes vienību kadastra numuriem, platībām un robežām, par ēkām un būvēm, vērtību, apgrūtinājumiem, aprobežojumiem un servitūtiem, par īpašnieku un lietotāju;

6.2. kartogrāfiskajiem attēliem, kuros parādītas zemes vienību robežas, kadastra numuri un citas nekustamo īpašumu raksturojošās ziņas.

7.pants. Kadastra kārtošana un atjaunošana

Valsts kadastrs kārtojams pa zemes vienībām. Datu atjaunošanas nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas Valsts zemes dienests, bet tās periodiskumu nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

8.pants. Nozaru kadastru (reģistru) saistība ar kadastru

Valsts kadastrā lietotā kadastra vienību, apzīmējumu un karšu sistēma ir obligāta visiem nozaru kadastriem.

9.pants. Kadastra vadība

Valsts kadastru izstrādā, ievieš un kārto Latvijas Republikas Valsts zemes dienests atbilstoši Latvijas Republikas 1992.gada 15.decembra likumam "Par Valsts zemes dienestu".

 

Otrā nodaļa. Kadastra ģeodēziskie

un kartogrāfiskie pamatdarbi

10.pants. Pamatdarbu uzdevums

Ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdarbu veikšana (ģeodēziskā tīkla veidošana, topogrāfiskā uzmērīšana, kartogrāfisko attēlu sastādīšana) kadastra un citām vajadzībām ir valsts uzdevums.

Informatīvās vienotības nodrošināšanai ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdarbu rezultāti jāattiecina uz Latvijas 1992.gada koordinātu sistēmu (LKS — 92). Tās lietošana kadastra vajadzībām ir obligāta. Koordinātu sistēmām citās nozarēs (aizsardzība, satiksme, mežsaimniecība, būvniecība, ģeoloģija, ģeofizika, hidrogrāfija) jāatbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem.

Ģeodēzisko, topogrāfisko, fotogrammetrisko un kartogrāfisko darbu noteikumu izstrādāšanu, metodisko vadību un uzraudzību veic Latvijas Republikas Valsts zemes dienests.

11.pants. Ģeodēziskais tīkls

Ģeodēziskā tīkla uzdevums ir izplatīt Latvijas koordinātu sistēmu pa visu valsti, nodrošinot kadastra, kā arī valsts aizsardzības, navigācijas, ģeofiziskās izpētes un citu ar punktu stāvokli saistītu nozaru vajadzības pēc koordinātām jebkurā Latvijas Republikas vietā.

Ģeodēziskā tīkla punkti un ar tiem saistītie dati ir valsts īpašums.

Ģeodēzisko tīklu ierīko, pārzina un oficiālos datus (koordinātas, augstumus un smaguma spēka paātrinājumus) par to sniedz Latvijas Republikas Valsts zemes dienests atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem.

12.pants. Topogrāfiskā uzmērīšana kadastra vajadzībām

Topogrāfiskās uzmērīšanas uzdevums ir sniegt aktuālas ziņas par zemes vienību robežām, apvidus objektiem un to atrašanās vietu kadastra, kā arī statistikas, valsts aizsardzības, vides aizsardzības, teritoriālplānošanas, būvniecības, satiksmes, hidrogrāfijas, ģeoloģiskās izpētes, ūdenssaimniecības, enerģijas apgādes, mežsaimniecības un citām vajadzībām.

Topogrāfiskās uzmērīšanas rezultātiem jāatbilst informatīvo sistēmu veidošanas prasībām.

Oficiālās topogrāfiskās ziņas par valsti iegūst, glabā un izplata Latvijas Republikas Valsts zemes dienests atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem.

13.pants. Kadastra kartogrāfiskie attēli

Kartogrāfisko attēlu sastādīšana ietver topogrāfisko ziņu vispārināšanu, pārveidošanu un uzskatāmu noformēšanu tā, lai tās varētu izplatīt un lietot ne tikai kadastra grafiskās daļas vajadzībām, bet arī citās valstiski svarīgās nozarēs.

Kartogrāfiskie attēli veido Latvijas karšu sistēmu, kuras mērogus, projekcijas, iedalījumu lapās un lapu numerāciju nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi.

Kadastra karte ir Latvijas karšu sistēmas sastāvdaļa. Informatīvās vienotības nodrošināšanai to sastāda uz plaknes, ko uzdod Latvijas koordinātu sistēma, Rīgas meridiāns (24° A. g.) ar attēla mērogu 0.9996 un transversālās projicēšanas Merkatora likums (TM projekcija).

Valsts oficiālos kartogrāfiskos attēlus iegūst, glabā un izplata Latvijas Republikas Valsts zemes dienests atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem.

 

Trešā nodaļa. Nekustamā īpašuma formēšana

14.pants. Nekustamā īpašuma iegūšana

Latvijas Republikā nekustamo īpašumu noteiktam lietošanas mērķim var iegūt:

14.1. zemes reformas gaitā;

14.2. darījumos ar nekustamo īpašumu.

Nekustamā īpašuma formēšanas kārtību zemes reformas laikā nosaka Latvijas Republikas 1990.gada 21.novembra likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", Latvijas Republikas 1992.gada 9.jūlija likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", Latvijas Republikas 1991.gada 20.novembra likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un citi likumdošanas normatīvie akti.

Darījumu ar nekustamo īpašumu kārtību nosaka Civillikums un citi likumdošanas normatīvie akti.

15.pants. Īpašuma zemes platības

Zemes minimālās un maksimālās platības reglamentē speciālie likumi un noteikumi.

16.pants. Zemes robežu noteikšana

Zemes robežas dabā nosaka Latvijas Republikas Valsts zemes dienests un licencētas fiziskas vai juridiskas personas, kuru sastādītie dokumenti ir pamats nekustamo īpašumu reģistrēšanai kadastrā.

17.pants. Robežu ierādīšanas kārtība

Zemes reformas laikā lauku apvidos zemes vienību robežu ierādīšanas kārtību nosaka LR Valsts zemes dienesta norādījumi.

18.pants. Robežu uzmērīšanas kārtība

Zemes vienību robežu uzmērīšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta instrukcijas.

19.pants. Robežzīmes

Zemes vienību robežzīmju ierīkošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta norādījumi.

20.pants. Zemes īpašuma robežu izmaiņas

Zemes īpašuma robežas izmaina nekustamā īpašuma dalīšanas, apvienošanas, konsolidēšanas un robežu regulēšanas rezultātā, pamatojoties uz izstrādāto zemes ierīcības projektu.

Nekustamā īpašuma dalīšanas, apvienošanas un konsolidēšanas kārtību nosaka atsevišķi likumi.

Robežu regulēšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Valsts zemes dienests.

Zemes īpašuma robežu izmaiņu datus darbu izpildītājs iesniedz Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta rajona un pilsētas nodaļai izmaiņu izdarīšanai kadastra reģistrā.

21.pants. Robežstrīdi un to risināšanas kārtība

Robežstrīdus pēc ieinteresēto fizisko un juridisko personu vai pašvaldību un valsts institūciju ierosinājuma risina Latvijas Republikas Valsts zemes dienests un tā rajonu un pilsētu nodaļas.

Robežstrīda ierosinātājs Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta nodaļā iesniedz rakstisku iesniegumu, pievienojot dokumentus, kas nepieciešami strīda izskatīšanai. Robežstrīds jāizskata un lēmums jāpieņem 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Robežstrīda izskatīšanā pieaicināmas visas strīdā iesaistītās personas un nepieciešamības gadījumā — liecinieki. Pieņemtais lēmums 10 dienu laikā izsniedzams strīdā iesaistītajām personām. Lēmumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Valsts zemes dienestā. Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Galīgais lēmums ir obligāts un izpildāms visām robežstrīdā iesaistītajām fiziskajām un juridiskajām personām, valsts un pašvaldību iestādēm.

 

Ceturtā nodaļa. Nekustamā īpašuma uzskaite

22.pants. Nekustamā īpašuma subjekti

Nekustamā īpašuma subjekti šā likuma izpratnē Latvijas Republikā ir:

22.1. valsts;

22.2. pašvaldības;

22.3. fiziskās un juridiskās personas.

23.pants. Nekustamā īpašuma lietotāji

Nekustamā īpašuma lietotāji šā likuma izpratnē ir fiziskās un juridiskās personas, kurām zeme ir nodota pastāvīgā vai nomas lietošanā.

24.pants. Zemes lietošanas mērķi

Valsts kadastra vajadzībām tiek noteikta vienota zemes klasifikācija pēc zemes lietošanas mērķa, kuru apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

Zemes lietošanas mērķi nosaka valsts vai pašvaldības institūcijas.

Zemi klasificē pēc sekojošiem lietošanas mērķiem:

24.1. lauksaimniecības zemes;

24.2. mežsaimniecības zemes;

24.3. ūdenssaimniecības zemes;

24.4. transporta un sakaru zemes;

24.5. apbūves zemes;

24.6. īpaši aizsargājamo teritoriju zemes;

24.7. valsts aizsardzības zemes;

24.8. valsts rezerves zemes.

Zemes lietošanas mērķi ieraksta kadastra reģistrā.

25.pants. Zemes lietošanas veidi

Zemes klasifikāciju zemes lietošanas veidos nosaka Latvijas Republikas Valsts zemes dienests, saskaņojot ar Latvijas Republikas Zemkopības ministriju un Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

26.pants. Zemes uzskaite

Zemes uzskaitei ir pakļauta visa Latvijas Republikas teritorijas zeme neatkarīgi no tās īpašuma veida.

Zemes uzskaites uzdevums ir iegūt un apkopot ziņas par:

26.1. zemes sadalījumu pa īpašnieku grupām (valsts, pašvaldības, fiziskās un juridiskās personas) un zemes lietotājiem;

26.2. zemes sadalījumu pēc zemes lietošanas mērķa;

26.3. zemes sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem;

26.4. citu informāciju pēc saskaņošanas ar Valsts statistikas pārvaldi un Latvijas Republikas Finansu ministriju.

Zemes uzskaites datus apkopo pa īpašniekiem, lietotājiem, pagastiem, rajoniem, pilsētām, republikas pilsētām un kopā pa valsti.

Izmaiņas zemes sadalījumā pa īpašnieku grupām un pēc lietošanas mērķa reģistrē nepārtraukti līdz ar darījumiem ar zemi pēc to reģistrēšanas Zemesgrāmatās.

Izmaiņas zemes sadalījumā pa lietošanas veidiem reģistrē pēc kartogrāfiskā attēla atjaunošanas vai sastādīšanas no jauna.

Zemes uzskaiti kārto Latvijas Republikas Valsts zemes dienests, izdodot norādījumus un instrukcijas.

Latvijas Republikas Valsts zemes dienests, saskaņojot ar Valsts statistikas pārvaldi, sagatavo un publicē zemes uzskaites datu statistiskos izdevumus.

Īstermiņa nomas zemju uzskaiti kārto vietējās pašvaldības.

27.pants. Ēku, būvju uzskaite kadastrā

Ēku un būvju uzskaiti kadastrā kārto Latvijas Republikas Valsts zemes dienests atbilstoši Latvijas Republikā apstiprinātam Ēku un būvju klasifikatoram.

Katrai ēkai un būvei kadastrā piešķir unikālu un viennozīmīgu apzīmējumu.

 

Piektā nodaļa. Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtēšana

28.pants. Kadastrālās vērtēšanas būtība un sastāvdaļas

Kadastrālā vērtēšana ir valsts kadastra sastāvdaļa, un tās uzdevums ir zemes un uz tās esošo ēku un būvju un ilggadīgo stādījumu un mežaudzes vērtības noteikšana latos nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas, zemes privatizācijas, kā arī citu valsts un saimniecisko pasākumu vajadzībām.

Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība sastāv no zemes un uz tās esošo ēku un būvju, ilggadīgo stādījumu un mežaudzes vērtības. Zemi un uz tās esošās ēkas un būves, ilggadīgos stādījumus un mežaudzes vērtē atsevišķi.

Nekustamā īpašuma tirgus apstākļos kadastrālās vērtēšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

29.pants. Vērtējamie objekti

Kadastrālajai vērtēšanai pakļauti visi pilsētu un lauku apvidus nekustamie īpašumi, izņemot Civillikumā minētos valsts ūdeņus, valsts aizsardzības zemes, kā arī tos nekustamos īpašumus, kas atbilstoši likumam par nekustamā īpašuma nodokli nav apliekami ar to. Katra zemes vienība vērtējama atsevišķi.

30.pants. Kadastrālās vērtēšanas darbu izpilde

Kadastrālās vērtēšanas darbus vada un koordinē Latvijas Republikas Valsts zemes dienests atbilstoši Latvijas Republikas 1992.gada 15.decembra likumam "Par valsts zemes dienestu".

31.pants. Kadastrālās vērtēšanas darbu izpildītāji

Kadastrālās vērtēšanas darbus izpilda Latvijas Republikas Valsts zemes dienests un tā licencēti vērtētāji. Kadastrālās vērtēšanas dokumentus noformē Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta noteiktajā kārtībā.

32.pants. Kadastrālās vērtēšanas datu atjaunošana

Kadastrālās vērtēšanas materiāli ir atjaunojami ar mērķi uzturēt tos atbilstoši esošajam stāvoklim un izmaiņām valsts saimnieciskajā dzīvē.

Kadastrālās vērtēšanas datu atjaunošanas nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas Valsts zemes dienests un Finansu ministrija, bet tās periodiskumu nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

33.pants. Kadastrālās vērtēšanas iedalījums

Kadastrālo vērtēšanu veic atbilstoši kadastra reģistrā noteiktajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim.

Atkarībā no nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kadastrālā vērtēšana iedalās:

33.1. lauksaimniecības zemju vērtēšana;

33.2. mežsaimniecības zemju vērtēšana;

33.3. apbūves zemju vērtēšana.

Kadastrālās vērtēšanas noteikumus apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets.

34.pants. Zemju kadastrālās vērtēšanas datu apstiprināšana

Zemju kadastrālās vērtēšanas datus apstiprina Latvijas Republikas Valsts zemes dienests, saskaņojot ar Latvijas Republikas Finansu ministriju.

35. pants. Kadastrālās vērtēšanas strīdu izskatīšana

Ieinteresēto personu iesniegumus par nepareizībām vai ļaunprātībām kadastrālās vērtības noteikšanā iesniedz Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta pilsētu vai rajonu nodaļām, kas iesniegumus izskata divu nedēļu laikā un par lēmumu 10 dienu laikā paziņo iesniedzējam.

Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta pilsētu vai rajonu nodaļu lēmumus var pārsūdzēt Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Centrālajā kadastrālās vērtēšanas komisijā, kuras lēmums ir galīgs.

 

Sestā nodaļa. Nekustamā īpašuma

un zemes lietojuma reģistrēšana kadastrā

36.pants. Nekustamā īpašuma un zemes lietojumu reģistrēšanas nosacījumi

Kadastrā reģistrējami visi nekustamie īpašumi un zemes lietojumi. Īpašumus formē atbilstoši Civillikumam, bet zemes reformas laikā — zemes reformas likumdošanas aktiem.

37.pants. Kadastra reģistrs

Kadastra reģistrs ir neatņemama un būtiska vienotās valsts informācijas sistēmas sastāvdaļa par nekustamo īpašumu un zemes lietojumu.

38.pants. Kadastra reģistra saturs

Kadastra reģistrs satur kadastra karti un būtiskus datu izrakstus no kadastra dokumentiem, uzmērīšanas un vērtēšanas lietām par katru kadastra vienību, kas ir nekustamā īpašuma un zemes lietojuma sastāvā: tās platību, stāvokli, izmantošanu, vērtību, kā arī nepieciešamos topogrāfiskos datus. Kadastra reģistrā ieraksta arī ziņas par nekustamā īpašuma īpašniekiem un lietotājiem, un īpašuma juridisko stāvokli, kas nepieciešamas kadastra kārtošanai un nodokļu aprēķināšanai. Kadastra reģistrā var tikt iekļauti arī citi dati par nekustamo īpašumu un zemes lietojumu, ciktāl tas neskar zemes īpašnieku un lietotāju privātās intereses sakarā ar kadastra atklātumu.

39.pants. Kadastra reģistra kārtošana

Kadastra reģistru kārto Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta rajonu un pilsētu nodaļas ar roku rakstāmu grāmatu vai datorizētā veidā. Neatkarīgi no kārtošanas veida ir jānodrošina vienots kadastra reģistra saturs. Par kadastra reģistra ziņu pareizību atbild Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta rajona un pilsētas nodaļas vadītājs.

Nekustamo īpašumu reģistrē kadastrā, izdarot ierakstu kadastra reģistrā par katru likumīgi izdalītu un norobežotu zemes vienību. Ierakstot zemes vienību kadastra reģistrā, tai piešķir unikālu un viennozīmīgu apzīmējumu — kadastra numuru. Kadastra apzīmējums ir lietojams, izdarot visa veida norādes uz nekustamo īpašumu vai tā daļām, un ir attēlojams uz kadastra kartēm. Kadastra apzīmējuma piešķiršanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta apstiprināti noteikumi.

40.pants. Ieraksta izdarīšana kadastra reģistrā

Pamats fizisko un juridisko personu zemes īpašumu un zemes lietojumu ierakstīšanai kadastra reģistrā ir pašvaldības lēmums un tam pievienotais Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta noteiktajā kārtībā sastādītais zemes robežu plāns ar eksplikāciju. Valsts īpašumus ieraksta kadastra reģistrā atbilstoši Latvijas Republikas 1995.gada 11.aprīļa likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

Līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai pārējo zemes lietojumu reģistrēšanas pamats ir pašvaldības lēmums un tam pievienotais zemes gabala plāns.

Visas nekustamo īpašumu un zemes lietojumu izmaiņas, kas radušās darījumu rezultātā, reģistrē kadastra reģistrā.

Ieraksta izdarīšanas kārtību kadastra reģistrā nosaka Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta apstiprinātie noteikumi.

41.pants. Ierakstu izmaiņu izdarīšanas pamats un kārtība

Par pamatu izmaiņu izdarīšanai kadastra reģistrā kalpo:

41.1. īpašnieka iesniegtie dati, kas precizē ziņas par jau reģistrētu īpašumu un lietojumu un par tā izmaiņām;

41.2. Zemesgrāmatas nodaļas sniegtās ziņas par īpašuma tiesību nostiprināšanu;

41.3. Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta rajonu un pilsētu nodaļām iesniegtie jaunie uzmērīšanas dati;

41.4. Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta rajonu un pilsētu nodaļām iesniegtie jaunie vērtēšanas dati;

41.5. kadastra datos konstatētās kļūdas;

41.6. citu iemeslu dēļ izdarītās kadastrālās izmaiņas.

Ja ierakstā izdarāmi būtiski labojumi, tas ir dzēšams, izdarot attiecīgu atzīmi, un tā saturs pārrakstāms jaunā vietā ar ienestajiem labojumiem. Datorizēti kārtojamajā kadastrā dzēstā ieraksta saturs jāsaglabā arhīva kopijas veidā.

42.pants. Ieraksta apstiprināšana

Jebkuras izmaiņas kadastra reģistra datos stājas spēkā tikai pēc atbildīgas personas apstiprinājuma saņemšanas Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta noteiktā kārtībā.

43.pants. Kadastra karte

Kadastra karte parāda kadastra vienību atrašanās vietu, to robežas un robežzīmes, zemes vienību numurus, kadastra grupu robežas un apzīmējumus, un administratīvās robežas.

Kadastra kartes mērogu noteikšana, sastādīšana, noformēšana, glabāšana, izplatīšana un lietošana notiek atbilstoši šī likuma 13.pantam Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta noteiktajā kārtībā.

Kadastra kartes mērogs ir 1:10 000 lauku teritorijās, 1:2 000 kompaktās apdzīvotās vietās un 1:500 blīvi apdzīvotās vietās. Kadastra kartes nepieciešamo mērogu katrā teritorijā nosaka Latvijas Republikas Valsts zemes dienests.

44.pants. Kadastra reģistra uzturēšana valsts līmenī

Valsts līmenī kadastra reģistru uztur un informācijas sistēmu izstrādā un kārto Latvijas Republikas Valsts zemes dienests. Par oficiālu atzīstama tikai Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta informācija par likumā noteiktajiem valsts kadastra datiem attiecībā uz zemi un citu nekustamo īpašumu. Kadastra sistēmu izstrādā un kārto vienīgi Latvijas Republikas Valsts zemes dienests.

45.pants. Izraksti no datorizēta kadastra reģistra

Uzturot kadastra reģistru ar datoru palīdzību, tajā izdarītie ieraksti tiek ar izdrukas ierīču palīdzību pārnesti uz speciālām pret viltošanu aizsargātām veidlapām, kuras netiek parakstītas vai apzīmogotas un tiek uzskatītas par apstiprinātu kadastra reģistra kopiju.

46.pants. Nodevas reģistrēšanai kadastrā

Par atkārtotu ierakstu izdarīšanu kadastra reģistrā Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta rajonu un pilsētu nodaļas ņem nodevas šādos apmēros:

46.1. par darījumu ar nekustamo īpašumu ieraksta izdarīšanu — 1/4 no minimālās mēnešalgas;

46.2. par ieraksta izmaiņu izdarīšanu — 1/10 no minimālās mēnešalgas;

46.3. par ieraksta likvidēšanu — 1/30 no minimālās mēnešalgas.

 

Septītā nodaļa. Kadastra darbu izpildītāji

47.pants. Kadastra darbu izpildītāji

Valsts kadastru ievieš, uztur un kārto Latvijas Republikas Valsts zemes dienests.

Kadastra darbus pilda Latvijas Republikas Valsts zemes dienests vai arī tā pilnvarotas institūcijas.

48.pants. Kadastra darbu izpildītāju tiesības

Kadastra darbu izpildītāju tiesības ir:

48.1. pieprasīt un saņemt bez atlīdzības no fiziskajām un juridiskajām personām, valsts un pašvaldību institūcijām kadastra kārtošanai nepieciešamo informāciju par:

48.1.1. īpašuma vai lietošanas tiesībām;

48.1.2. aprobežojumiem un apgrūtinājumiem;

48.1.3. servitūtiem;

48.1.4. nekustamā īpašuma kadastra vērtību un pirkšanas un pārdošanas cenu;

48.2. nepieņemt un nosūtīt atpakaļ iesniedzējam nekvalitatīvi sagatavoto kadastra informāciju;

48.3. piedalīties valsts un pašvaldību institūciju sēdēs par kadastra jautājumiem.

49.pants. Kadastra darbu izpildītāju pienākumi

Kadastra darbu izpildītāju pienākums ir nodrošināt šī likuma 4.pantā minēto datu iegūšanu un uzturēšanu.

50.pants. Kadastra darbu izpildītāju atbildība

Kadastra izpildītāji ir atbildīgi par kadastra sistēmas ieviešanu un uzturēšanu, par datorizētās zemes informācijas sistēmas datu vienotību, objektivitāti, atklātumu, nepārtrauktību, obligātumu, ekonomiskumu, uzturēšanu, saglabāšanu un izsniegto datu pareizību.

 

Astotā nodaļa. Kadastra datu lietotāji

51.pants. Kadastra datu lietotāji un to tiesības

Kadastra datu lietotāji ir visas valsts un pašvaldību institūcijas, fiziskās un juridiskās personas.

Nekustamā īpašuma īpašnieki, kā arī valsts un pašvaldību (pagastu, rajonu, pilsētu) iestādes un uzņēmumi savas kompetences ietvaros un uz iesniegumu pamata var iegūt datus bez maksas par tos interesējošām zemes vienībām un izrakstus no kadastra, ja tas nepieciešams to uzdevumu veikšanai.

Pārējās fiziskās un juridiskās personas var iegūt kadastra datus par konkrētu kadastra vienību tad, ja var pamatot savas vajadzības un ja tas nav pretrunā ar sabiedrības interesēm.

Pakalpojumu apmaksu nosaka Latvijas Republikas Valsts zemes dienests, izcenojumus saskaņojot ar Latvijas Republikas Finansu ministriju.

Kadastra publicētie pārskati un datu apkopojumi ir atklāti un brīvi pieejami visiem ieinteresētajiem.

 

Devītā nodaļa. Nekustamā īpašuma īpašnieku

un zemes lietotāju pienākumi un tiesības

52. pants. Nekustamā īpašuma īpašnieku un zemes lietotāju pienākumi

Nekustamā īpašuma īpašnieku un zemes lietotāju pienākumi ir:

52.1. netraucēt darbības iespējas zemes uzmērīšanas, nekustamā īpašuma vērtēšanas un citu ar kadastra ierīkošanu un uzturēšanu saistīto darbu izpildei. Par kadastra ieviešanas un atjaunošanas darbu traucēšanu vai nepieļaušanu vainīgo soda ar naudassodu likumdošanā noteiktajā kārtībā un apmērā;

52.2. pēc Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta pieprasījuma sniegt patiesas ziņas par nekustamo īpašumu;

52.3. saglabāt uz īpašnieka vai lietotāja zemes esošās ģeodēziskās un robežzīmes labā stāvoklī, nebojājot un nepārvietojot tās, kā arī neizjaucot ap tām ierīkotos aizsarglaukumus un periodiski attīrot robežu stigas no apauguma. Par ģeodēzisko un robežzīmju patvaļīgu pārvietošanu vai bojāšanu vainīgo soda atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam. Zīmju atjaunošanas izdevumu apmēru nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi.

53.pants. Nekustamā īpašuma īpašnieku un zemes lietotāju tiesības

Nekustamā īpašuma īpašniekiem un zemes lietotājiem ir tiesības:

53.1. pieprasīt un saņemt kadastra informāciju par savu nekustamo īpašumu vai zemes lietojumu;

53.2. likumdošanā noteiktajā kārtībā saņemt atlīdzību par tiešiem zaudējumiem, kas nodarīti, ierīkojot ģeodēziskos punktus.

Par zemi, ko aizņem ģeodēziskās zīmes, zaudējumi nav jāatlīdzina.

 

Desmitā nodaļa. Kadastra datu glabāšana un izmantošana

54.pants. Kadastra datu glabāšanas drošība

Kadastra dati glabājami atbilstoši pastāvošajiem noteikumiem par valsts arhīviem. Datoros glabātās informācijas drošībai jāatbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta izdotajiem spēkā esošajiem noteikumiem par valsts nozīmes informācijas sistēmām.

Datorizētās kadastra informācijas saglabāšanai veicama tās regulāra kopēšana izrakstu veidā uz tehniskajiem nesējiem un kopiju uzglabāšana atbilstoši pastāvošajiem noteikumiem par valsts arhīviem.

55.pants. Datorizētā kadastra reģistra uzturēšana automātiskajā pieprasījuma režīmā

Veidojot kadastra reģistru ar datoru palīdzību, Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta rajonu un pilsētu nodaļām ir atļauts to uzturēt automātiskajā pieprasījumu režīmā.

56.pants. Kadastra datu izmantošanas ierobežojumi

Valsts kadastra datus drīkst pavairot, apstrādāt, publicēt un nodot trešajām personām tikai ar Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta atļauju. Par kadastra datu izmantošanas noteikumu ievērošanu atbild Latvijas Republikas Valsts zemes dienests.

 

Vienpadsmitā nodaļa. Zemesgrāmatas saistība

ar kadastra reģistru

57.pants. Oficiālā informācija Zemesgrāmatai

Rajonu un pilsētu Zemesgrāmatu nodaļām nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanai nepieciešamo oficiālo informāciju sniedz vienīgi valsts kadastrs.

58.pants. Zemesgrāmatas informācija kadastram

Informāciju par Zemesgrāmatā nostiprinātajiem nekustamajiem īpašumiem tā sniedz Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta rajonu un pilsētu nodaļām 10 dienu laikā.

59.pants. Kadastra apzīmējumu lietošana Zemesgrāmatā

Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanai Zemesgrāmatā lieto kadastra apzīmējumus.

 

Divpadsmitā nodaļa. Valsts kadastra veidošanas

un uzturēšanas finansēšana

60.pants. Valsts kadastra veidošanas un uzturēšanas finansēšanas avoti un kārtība

Valsts kadastra veidošanu un uzturēšanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem, paredzot tos Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta budžetā.

Par likumprojektu

 

Valstīs ar labi attīstītu kadastra sistēmu (t.s. kadastrālajās valstīs) visas darbības un darījumus ar nekustamajiem īpašumiem regulē kadastra likumdošana, kura nepārtraukti tiek uzlabota un pilnveidota. Latvija tradicionāli piederējusi pie vācu kadastra sistēmas, kuras likumdošanas pamatā ir divi likumi:

— Kadastra likums, kurš nosaka kadastra kārtošanas principus un noteikumus kādā teritorijā;

— Zemesgrāmatu likums, kurš nosaka nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu ar reģistrāciju juridiskajā reģistrā (kadastrā).

Līdz ar to šie divi likumi nodrošina divas kadastra sistēmas pamatfunkcijas — juridisko un fiskālo. Bez šiem likumiem vēl var eksistēt virkne citu likumu, kas regulē zemes izmantošanu un citas funkcijas un ir jāņem vērā pie kadastra kārtošanas. Detalizētāk likumu piemērošanu, kā arī dažādus tehniskos noteikumus un darbu kārtību nosaka virkne nolikumu un instrukciju.

Pašlaik Latvijā ir atjaunots vienīgi Zemesgrāmatu likums (05.04.93.), kas nosaka kadastrālo darbību rezultāta reģistrācijas kārtību, bet nav Kadastra likuma, kas reglamentētu pašu kadastrālo darbību veikšanas kārtību. Līdz šim eksistējošie likumi un nolikumi "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" (21.11.90.), "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" (10.07.91.), "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (20.11.91.) un "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (09.07.92.) atbilst zemes reformas norises vajadzībām, bet neļauj radīt kadastru kā sistēmu.

Ar Latvijas Valsts zemes dienesta pavēli nr.18 no 07.03.94. tika izveidota darba grupa Kadastra likuma projekta izstrādāšanai, kura darbojās pie Latvijas Zemes kadastra centra. Grupas sastāvā ietilpa speciālisti no Valsts zemes dienesta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un lauksaimniecības un ekonomikas zinātnieki. Minētā likuma projekta apspriešanai tika uzaicināti un piedalījās speciālisti no Zemkopības ministrijas, Valsts meža dienesta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Rīgas pilsētas pašvaldības. Darba gaitā tika saņemti slēdzieni no Dānijas un Zviedrijas labākajiem kadastra likumdošanas speciālistiem.

Kadastra likuma projekts ietver 12 nodaļas un 60 pantus, nosakot galveno ar kadastra sistēmas izveidošanu un uzturēšanu saistīto jautājumu risināšanu un tās likumīgo (tiesisko) pamatu.

Galvenie jautājumi:

— ģeodēziskie un kartogrāfiskie pamatdarbi;

— nekustamā īpašuma uzskaite;

— nekustamā īpašuma kadastrālā vērtēšana;

— nekustamā īpašuma formēšana;

— nekustamo īpašumu un zemes lietojumu reģistrs;

— kadastra izpildītāji;

— kadastra datu lietotāji, to pienākumi un tiesības;

— kadastra datu glabāšana;

— kadastra sistēmas finansēšana;

— Zemesgrāmatu saistība ar kadastru.

Izstrādātajā Kadastra likuma projektā kadastrs ir valsts līmenī sakārtoti dati par nekustamā īpašuma (zemes, ēku un būvju) atrašanās vietu, robežām, apmēriem, stāvokli un novērtējumu, tā īpašuma un lietojuma tiesībām.

Kadastrā tiek operatīvi apkopota, sistematizēta un uzturēta minimālā, valstij nepieciešamā informācija par nekustamo īpašumu (zemi, ēkām un būvēm), par tā lietotājiem un īpašniekiem.

Kadastra likums ir jumta likums visu radniecīgo (saistīto) nozaru reģistriem, kuru uzdevums ir arī nodrošināt nepieciešamo savas nozares informāciju vienotai valsts kadastra sistēmai.

Kadastra galvenie uzdevumi ir nodrošināt datus:

— nekustamo īpašumu tiesiskai nostiprināšanai;

— vienotas kadastra vienību un to apzīmējumu sistēmas nodrošināšanai;

— nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju saraksta sastādīšanai un nodokļu apmēru noteikšanai;

— hipotekārā kredīta apmēra noteikšanai;

— darījumu ar nekustamo īpašumu — pirkšanas, pārdošanas, dāvināšanas, mantošanas lietu kārtošanai;

— valsts zemes ierīcībai un teritoriālplānošanai;

— valsts un reģionu ekonomiskajai plānošanai.

Lai realizētu kadastru, nepieciešams izpildīt veselu darbu kompleksu, noteikt tā izpildītājus un finansēšanas avotus, kas arī ir izstrādātā kadastra likuma projekta galvenais uzdevums un mērķis.

 

Kadastra likuma projekta izstrādāšanas darba grupas uzdevumā—

Mintauts Eglītis,

Valsts zemes dienesta

Latvijas Zemes kadastra centra

direktors