Salaspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 14/2023

 2023. gada 28. decembrī

Lokālplānojuma (saistošie noteikumi Nr. 38/2021) nekustamā īpašuma Mēness iela 6 un pilsētas transporta infrastruktūras daļā, Salaspilī, grozījumi, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

1. Saistošie noteikumi nosaka Salaspils pilsētas transporta infrastruktūras daļas un nekustamā īpašuma Mēness iela 6 teritorijas funkcionālā zonējuma maiņu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums) un funkcionālo zonējumu – grafisko daļu (2. pielikums). Hipersaite ar unikālo identifikatoru uz ģeoportālā pieejamo apstiprinātā lokālplānojuma interaktīvo grafisko daļu – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22878.

2. Ar šo noteikumu īstenošanas uzsākšanu, lokālplānojuma teritorijas robežās spēku zaudē Saistošie noteikumi Nr. 38/2021 "Lokālplānojums azartspēļu organizēšanas vietu noteikšanai Salaspils pilsētas teritorijas daļā, izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa".

Salaspils novada domes priekšsēdētājs R. Anspaks

Apstiprināts:
 Salaspils novada domes 28.12.2023. lēmums (prot. Nr. 25, 14. §)

Salaspils novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000024008
Līvzemes iela 8, Salaspils, Salaspils nov., LV-2169
dome@salaspils.lv  http://www.salaspils.lv

Lokālplānojuma (Saistošie noteikumi Nr. 38/2021) nekustamā īpašuma Mēness iela 6 un pilsētas transporta infrastruktūras teritorijas daļā, Salaspilī, grozījumi

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

2.4. Vides pieejamība

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus Grafiskās daļas kartēs norādītajā lokālplānojuma teritorijā – Salaspils novada, Salaspils, nekustamā īpašuma Mēness iela 6 zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8011 004 1308, zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8011 004 0060 (Maskavas iela), daļā no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8011 004 1116 (Mēness iela), daļā no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8011 004 1118 (Zvaigžņu iela) (turpmāk – Lokālplānojuma teritorija).

2. Funkcionālās zonas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar Grafiskās daļas karti "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums".

3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro pašvaldības 2021. gada 29. decembrī apstiprināto ar Salaspils novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. 38/2021 "Lokālplānojums azartspēļu organizēšanas vietu noteikšanai Salaspils pilsētas teritorijas daļā, izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" prasības tiktāl, ciktāl šie saistošie noteikumi nenosaka citādi.

4. Apbūves noteikumi lietojami kopā ar vispārīgajām prasībām teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, kas noteikti Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi".

1.2. Definīcijas

5. Apbūves noteikumos lietotie termini:

5.1. universālā dizaina principi – ērti lietojamas vides veidošanas pamatprincipi, kas attiecināmi gan uz ēku iekštelpu dizainu, gan ārtelpas teritorijas labiekārtojumu. Pamatprincipi paredz izmantot dažādus paņēmienus, kas atvieglo drošu un brīvu pārvietošanos un informācijas uztveramību par pieejamajiem pakalpojumiem vai / un ievērojamiem noteikumiem;

5.2. vienlaidus autonovietne – ir autonovietne vairāk par 20 autostāvvietām, kas iekšēji autonovietnē nav atdalīta ar koku vai krūmu stādījumiem.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

6. Lokālplānojuma teritorijā veic projektēšanas un inženiertehniskās sagatavošanas darbus, izstrādājot būvprojektus saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem.

7. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts īstenot kārtās un tādā apjomā, kas nodrošina konkrētas apbūves vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā var ietvert:

7.1. ielu izbūvi sarkano līniju teritorijā, nodrošinot piekļuvi pie plānotajām apbūves vietām. Ielu būvniecību var paredzēt kārtās, kas precizētas būvprojektā, kur pirmajā kārtā atļauts veikt ielas izbūvi ar saistvielām nesaistītā seguma konstruktīvā kārtā. Iela ar saistvielām saistītā seguma konstruktīvā kārtā, tai skaitā ar plānoto ielas labiekārtojumu, izbūvējama un nododama ekspluatācijā ne vēlāk kā tiek pabeigti plānotie būvdarbi pie noteiktās būvniecības kārtas posmam piegulošajām zemes vienībām;

7.2. inženiertīklu izbūvi ielu sarkano līniju teritorijā ar ievadiem apbūves zemes vienībās;

7.3. lokālplānojuma teritorijas daļas uzbēršanas darbus;

7.4. hidroloģiskā stāvokļa uzlabošanas pasākumus – cauruļvada jeb kolektora izbūvi Maskavas ielas sarkanās līnijas teritorijā, grāvja izbūvi Mēness ielas sarkano līniju teritorijā, koplietošanas grāvja daļas pārbūvi gar Zvaigžņu ielu. Cauruļvadu ierīkot pirms visu veida būvniecības darbu uzsākšanas. Pēc cauruļvada ierīkošanas un koplietošanas grāvja daļas gar Zvaigžņu ielu pārbūves, pirms būvprojektēšanas un būvniecības, veikt atkārtotu gruntsūdens izpēti, lai noteiktu atbilstošus inženiertehniskos risinājumus būvniecībai;

7.5. citus inženiertehniskās sagatavošanas pasākumus pēc nepieciešamības.

2.4. Vides pieejamība

8. Projektējot publiskās ārtelpas teritoriju izbūvi, kā arī daudzdzīvokļu mājas, paredz speciālus pasākumus un aprīkojumu, saskaņā ar universālā dizaina principiem, vides pieejamības nodrošināšanai ikvienam cilvēkam, tostarp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gājējiem ar bērnu ratiņiem u.tml.

9. Būvēs uz ceļiem un ietvēm, kur ir līmeņu maiņas, izveido uzbrauktuves ar atbilstošu garenkritumu pieejamas vides nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Gājēju ceļu aprīkojumu izvieto, lai nodrošinātu ērtu un drošu gājēju pārvietošanos.

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.1.1. Vispārīgas prasības transporta infrastruktūrai

10. Transporta infrastruktūras teritorijā (TR8) izbūvējams Mēness ielas posms, Zvaigžņu ielas posms un Maskavas ielas posms, nodrošinot piekļuvi funkcionālajā zonā Daudzstāvu dzīvojamā apbūves teritorijā (DzD1) plānotajai apbūvei.

11. Lokālplānojuma teritorijā plānotajām ielām noteiktas kategorijas un sarkano līniju platumi:

11.1. Mēness ielas posms E kategorijas iela. Sarkano līniju platums – 24 m;

11.2. Zvaigžņu ielas posms E kategorija. Sarkano līniju platums – 18 m;

11.3. Maskavas ielas posms E kategorija. Sarkano līniju platums – 20 m;

11.4. pārējās ielas – sarkano līniju platums 16 m.

12. Sarkanās līnijas noteiktas atbilstoši Grafiskās daļas kartei "Sarkano līniju un apgrūtinājumu plāns".

13. Ēkām un būvēm, atbilstoši būvnormatīviem, paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai.

14. Visā Lokālplānojuma teritorijā plānotās gājēju ietves un piekļuves ceļus, neatkarīgi no to atrašanās privātā vai publiskā teritorijā, veido tā, lai nodrošinātu sasaisti ar Salaspils novada pašvaldības ielām.

15. Ielas, to sarkano līniju robežās ir izdalāmas atsevišķās zemes vienībās.

16. Lietus ūdeņu savākšanu un novadīšanu no ielām nodrošina vaļējā un slēgtā lietus savākšanas sistēmā (filtrējošās joslas, ievalkas, bioievalkas, lietus ūdens kanalizācijas tīkli).

17. Nav pieļaujama ielas norobežošana ar barjerām vai citām būvēm, kas ierobežotu transporta līdzekļu un gājēju kustību, ja vien šie pasākumi nav saistīti ar satiksmes drošības uzlabošanu.

3.1.2. Prasības autonovietnēm

18. Autonovietnes atļauts izvietot visā Lokālplānojuma teritorijā, paredzot, ka Transporta infrastruktūras teritorijā (TR8) atļauts izvietot autonovietnes ar stāvēšanas laika ierobežojumu. Būvprojektā ietverami nosacījumi autonovietņu izmantošanas laika ierobežojumiem.

19. Transporta infrastruktūras teritorijā (TR8) autonovietnes atļauts izvietot tikai tad, ja tās ir paredzētas ielas būvprojektā. Tās projektējamas tā, lai netraucētu transporta satiksmes kustību ielas teritorijā.

20. Daudzdzīvokļu māju apbūvei nepieciešamo autostāvvietu skaitu nodrošina dzīvojamās mājas zemes vienībā, paredzot 1 autostāvvietu uz 1 dzīvokli.

21. Autonovietnes atļauts aprīkot ar papildus infrastruktūras objektiem, tai skaitā velostatīviem un elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem. Papildus infrastruktūras objekti, kas izvietoti ārpus Transporta infrastruktūras teritorijas (TR8) nedrīkst aizņemt minimālo autostāvvietu skaitu, kas nepieciešamas būvēm, nosacījums neattiecas uz elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem.

22. Transportlīdzekļu autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus:

22.1. ja vienlīmeņa autonovietņu skaits ir lielāks par 20 (500 m²), vismaz 5 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autonovietnēm. Ja autostāvvieta tiek atdalīta ar apstādījumiem 2 metru platumā, to neuzskata par vienlaidus autonovietni;

22.2. daudzdzīvokļu māju pagalmos, kur autonovietne robežojas ar bērnu rotaļu laukumu, sporta laukumu vai iedzīvotāju atpūtas zonu, gar autonovietni veido norobežojošus stādījumus vismaz 1 metra platumā;

22.3. ja autonovietni izvieto pie zemes vienības robežas, izņemot Transporta infrastruktūras teritorijā (TR8), gar robežu veido norobežojošos stādījumus 1 metra platumā. Izņēmums uz kuru neattiecas minētā prasība ir situācija, ja pie zemes vienības robežas, no abām pusēm, tiek veidotas autonovietnes divām ēkām.

23. Ēku ar autonovietnēm, velonovietnēm un citām nepieciešamajām transportlīdzekļu novietnēm nodrošina pirms tās nodošanas ekspluatācijā.

24. Autonovietņu izvietojumu un tehnisko risinājumu projektē būvprojekta izstrādes ietvaros, ņemot vērā ielu un inženiertīklu projektēšanas prasības.

25. Daudzdzīvokļu mājām paredzētās autostāvvietas iebrauktuvi var aprīkot ar paceļamo barjeru.

26. Autostāvvietu klātni paredz ar cieto segumu un prasības lietusūdeņu novadīšanas un attīrīšanas risinājumiem nosaka būvprojektā.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

27. Projektējot ielas paredz vietu nepieciešamo pazemes un/ vai virszemes inženiertīklu un to objektu izvietošanai.

28. Maģistrālos inženiertīklus un to objektus izvieto ielu sarkano līniju teritorijā. Ja atsevišķus inženiertīklus un to objektus nepieciešams izvietot ārpus ielu sarkano līniju teritorijas, līdz tiem nodrošina brīvu piekļuvi, ievērojot normatīvo aktu un komunikāciju turētāja prasības.

29. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā ierīkot centralizētās ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas sistēmas.

30. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilstoši plānotā objekta ugunsdrošības prasībām ierīkojot ugunsdzēsības hidrantus.

31. Lietus ūdeņus no apbūves ēku jumtiem atļauts novadīt decentralizētā lietus ūdens kanalizācijas sistēmā neattīrot, bet pirms novadīšanas vidē paredz lietus ūdeņu nostādināšanas sistēmu. Lokālplānojuma teritorijas labiekārtojuma risinājumos piemēro ilgtspējīgu lietus ūdeņu savākšanas un meliorācijas risinājumus.

32. Elektroapgādi nodrošina, pieslēdzoties pie esošajiem elektroapgādes tīkliem, pirms tam saņemot tehniskos noteikumus no elektroapgādes inženiertīklu turētāja un izstrādājot risinājumus būvprojektā.

33. Lokālplānojuma teritorijā ierīko ārējo apgaismojumu. Nodrošina ielas, autonovietnes un citas publiskās ārtelpas apgaismojumu, risinājumus paredzot būvprojektā.

34. Nepieciešamību izbūvēt gāzapgādes sistēmu izvērtē būvprojekta izstrādes gaitā. Ja nepieciešams gāzapgādi nodrošina, pieslēdzoties pie esošajiem gāzapgādes tīkliem, pirms tam saņemot tehniskos noteikumus no gāzapgādes inženiertīklu turētāja un izstrādājot risinājumus būvprojektā.

35. Citu inženiertīklu izbūvi, kas nepieciešami ēku inženiertehniskajai apgādei, paredz būvprojektā saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja nosacījumiem. Inženiertīklu izbūves secību nosaka būvprojekta izstrādes stadijā.

36. Lokālplānojuma teritorijā ierīko elektromobiļu uzlādes punktu/us, kā arī var ierīkot alternatīvās energoapgādes risinājumus, kas nerada negatīvu ietekmi – troksni, mirguļošanu, ēnu, smakas. Ja alternatīvās energoapgādes nodrošināšanai ir paredzēts pielietot solāros paneļus vai citas iekārtas, tās paredz būvprojektā un iekļauj ēkas kopējā arhitektūrā.

37. Lokālplānojuma īstenošanas rezultātā nav pieļaujama:

37.1. melioratīvā stāvokļa pasliktināšanās Lokālplānojuma teritorijā un tai piegulošajās teritorijās;

37.2. darbības, kuru dēļ tiek traucēts koplietošanas ūdensnotekas (41332:K:6) hidroloģiskais režīms.

38. Teritorijas papildus apgaismošanai būvprojektā var paredzēt ēkas fasāžu izgaismošanu. Ēkas un teritorijas izgaismojumu veido vienotā kompozīcijā un stilā.

3.3. Prasības apbūvei

39. Izvietojot ēkas un būves ievēro minimālo būvlaidi no ielu sarkanās līnijas:

39.1. Mēness ielai – 3 m;

39.2. Maskavas ielai – 3 m;

39.3. Zvaigžņu ielai – 3 m;

39.4. pārējās ielās – 3 m.

40. Prasības apbūves kompozīcijas plānošanai:

40.1. apbūvi izvieto atbilstoši brīva plānojuma principiem (ēkas izvieto gan uz būvlaides, gan atkāpjoties no būvlaides);

40.2. daudzdzīvokļu māju orientācija zemes vienībā ir brīvi plānojama ievērojot vispārīgās prasības apbūves izvietojumam, paredzot, ka ēku garākās fasādes ir veidotas vienā arhitektoniskā kvalitātē un vienlīdz labi eksponējas no dažādiem skatu punktiem piegulošajā teritorijā;

40.3. ēku fasādes veidojamas stilistiski saskanīgas. Blakus esošās ēkas veidojamas vienotas, savstarpēji papildinošā fasāžu arhitektūras kompozīcijā.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

41. Lokālplānojuma teritorijā ierīko apstādījumus un izbūvē citu labiekārtojumu, ietverot vienotus universālā dizaina pamatrisinājumus, nosakot kopīgos teritorijas labiekārtojumā izmantojamos materiālus, materiālu kombināciju variantus, ja nepieciešams, norāda teritorijā pielietojamos bruģa rakstus, kā arī ietver prasības arhitektūras mazajām formām, ārējā apgaismojuma nodrošinājumam, tai skaitā ielu teritorijās, tā pagalmiem, ielu un pagalmu apstādījumu risinājumus, kas izmantojami veidojot pamatstādījumus visā teritorijā.

42. Teritorijas labiekārtojuma risinājumu izstrādā funkcionāli saskanīgu ar plānoto ēku. Izvēlas izturīgus labiekārtojuma elementus, ar pilsētvidei atbilstošu kvalitāti.

43. Apstādījumus veidot ekoloģiski daudzveidīgus, pielietojot apstādījumu vairākpakāpju veidošanas principu, kas paredz veidot apstādījumu joslas vai grupas, kas sastāv no dažāda augstuma un savstarpēji ekoloģiski saderīgiem augiem.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

44. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzD1), kurā ir konstatēts paaugstināts vides troksnis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, būvprojektā jāiekļauj pasākumi trokšņa ietekmes samazināšanai.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1)

4.3.1.1. Pamatinformācija

45. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem līdz sešiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

46. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

47. Rindu māju apbūve (11005).

48. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, skvēri un pilsētas apstādījumi, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī labiekārtojuma un cita iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un publiskās ārtelpas nodrošināšanai funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un tamlīdzīgi objekti).

49. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

4.3.1.5. Citi noteikumi

54. Zemes vienībā atļauts izvietot vienu dzīvojamo ēku.

55. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzD1) zemes vienību vai tās daļu aizliegts norobežot ar žogu, izņemot bērnu rotaļu laukumu, ko atļauts norobežot ar žogu, kura maksimālais augstums ir 1 metrs un caurredzamība ir lielāka par 80 %.

56. Minimālo attālumu starp daudzdzīvokļu mājām, izvietojot tās ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, nosaka ievērojot insolācijas prasības.

57. Minimālo attālumu starp daudzdzīvokļu mājām, izvietojot tās pretī vienas ēkas garākajai fasādei otras ēkas gala fasādi ar dzīvojamo telpu logiem, nosaka ievērojot insolācijas prasības.

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR8)

4.7.1.1. Pamatinformācija

58. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu dzelzceļa un auto transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu ar dzelzceļu un autotransportu saistīto uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

59. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un lietus kanalizācijas inženiertīkli un būves, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces (piemēram, cauruļvadus, kabeļus u. tml.).

60. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002): Autoceļi, ielas, dzelzceļš un citas kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

61. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, depo, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

62. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību, atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un risinājumiem. Lokālplānojumā plānoto ēku un būvju būvniecību īsteno būvprojektā noteiktā secībā – būvniecības īstenošanas kārtās.

63. Lokālplānojuma risinājumos plānotās būvniecības īstenošanas kārtas atļauts dalīt apakškārtās, kā arī mainīt kārtu secību, ņemot vērā teritorijas nodrošinājumu ar inženiertīkliem un transporta infrastruktūru.

64. Lokālplānojuma teritorijā nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu teritoriju detālplānojumus, ja tiek ievēroti lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

7. Citi nosacījumi/prasības

65. Aizsargjoslas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar normtīvo aktu prasībām. Lokālplānojuma teritoriju skarošas pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m vai vairāk attēlotas Grafiskās daļas kartē "Sarkano līniju un apgrūtinājumu plāns".

66. Lokālplānojuma teritorijā plānoto inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpildmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu turētāju.