Ministru kabineta noteikumi Nr. 13

Rīgā 2024. gada 9. janvārī (prot. Nr. 1 22. §)

Kārtība, kādā tiek izvērtēta par vardarbību sodītas personas atbilstība darbam, brīvprātīgajam darbam vai pakalpojuma sniegšanai bērnu iestādēs un pasākumos

Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma
72. panta piektās daļas 1. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 1. punktā minētajām personām (turpmāk – persona) strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus nekaitē bērnu interesēm.

2. Atļaujas saņemšanai persona iesniedz Bērnu aizsardzības centrā (turpmāk – centrs) iesniegumu. Iesnieguma izvērtēšana ir maksas pakalpojums.

3. Lēmumu par atļaujas piešķiršanu, atļaujas piešķiršanu, nosakot ierobežojumus strādāt ar atsevišķām bērnu mērķgrupām, vai atteikumu piešķirt atļauju pieņem centra izveidota komisija.

II. Komisijas sastāvs

4. Komisijas sastāvā ir pieci komisijas locekļi. Komisijas sastāvā iekļauj:

4.1. divus centra pārstāvjus;

4.2. Valsts policijas pārstāvi;

4.3. Valsts probācijas dienesta pārstāvi;

4.4. Ģenerālprokuratūras pārstāvi.

5. Šo noteikumu 4. punktā minētos pārstāvjus centrs apstiprina darbam komisijā, ja viņi atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu, ir apguvuši speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.

6. Komisijas darbu vada priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Komisijas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir centra pārstāvji.

7. Komisijas priekšsēdētājs var uzaicināt piedalīties komisijas sēdē bez balsstiesībām Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas, kā arī citu iestāžu un organizāciju pārstāvjus un ekspertus.

III. Iesnieguma iesniegšana un sagatavošana izskatīšanai komisijas sēdē

8. Persona:

8.1. iesniegumam pievieno: 

8.1.1. dzīvesgaitas aprakstu (CV);

8.1.2. tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, ar kuru persona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu (turpmāk – noziedzīgs nodarījums);

8.1.3. darba devēja vai brīvprātīgā darba organizētāja sniegtu personas raksturojumu darba vai brīvprātīgā darba vietā, ja attiecināms;

8.1.4. dokumentus, kuriem pēc personas ieskatiem ir nozīme jautājuma izskatīšanā un kuri apliecina iesniegumā norādītās informācijas pamatotību;

8.2. iesniegumā norāda informāciju par to, vai tai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss un kura pašvaldība to ir piešķīrusi.

9. Lai pārbaudītu informāciju par personai piešķirto trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, komisija iesniedz personas norādītās pašvaldības sociālajam dienestam rakstveida pieprasījumu, norādot personas vārdu, uzvārdu un personas kodu un lūdzot sniegt informāciju par piešķirto trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un laikposmu, uz kuru tas ir piešķirts.

10. Komisijai ir pienākums pieprasīt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju no:

10.1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra – ziņas no Sodu reģistra par personas sodāmību;

10.2. Ieslodzījuma vietu pārvaldes – informāciju par personas identifikāciju ar kriminālo vidi, uzvedību ieslodzījuma vietā, noziedzības attaisnošanu, personas raksturojumu soda izpildes laikā un soda izpildes gaitu, ja kopš personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes nav pagājuši pieci gadi;

10.3. Valsts probācijas dienesta – par personas soda izpildes gaitu;

10.4. tiesām un prokuratūras –, ja nepieciešams, tiesas nolēmuma norakstu vai prokurora priekšraksta norakstu, ja lieta nav nodota Latvijas Nacionālajā arhīvā vai tā struktūrvienībā;

10.5. Latvijas Nacionālā arhīva vai tā struktūrvienības – tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu kopijas, citas Latvijas Nacionālā arhīva vai tā struktūrvienības rīcībā esošās ziņas par personas darbību kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, kas ļauj izvērtēt personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu un iespējamo ietekmi uz bērnu mērķgrupām, ja tās nav saņemtas no personas vai citas iestādes;

10.6. citas institūcijas, organizācijas, brīvprātīgā darba organizētāja vai citas juridiskas personas, kas ļauj izvērtēt personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

11. Centrs šajos noteikumos minētos personas datus uzglabā piecus gadus no komisijas lēmuma pieņemšanas dienas vai, ja lēmums ir pārsūdzēts, – piecus gadus no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

IV. Komisijas darba organizācija

12. Komisijas sekretārs vismaz 10 darbdienas pirms komisijas sēdes elektroniski uz komisijas locekļu elektronisko pastu nosūta komisijas locekļiem informāciju par komisijas sēdi, norādot sēdes datumu, laiku un norises veidu (klātienē, attālināti vai hibrīdi, tas ir, daļa komisijas locekļu piedalās klātienē un daļa – attālināti), kā arī komisijas sēdes darba kārtību un izskatāmās lietas materiālus ar paroli aizsargātā datnē. Paroli komisijas locekļiem nosūta atsevišķā elektroniskā pasta sūtījumā. 

13. Personai un šo noteikumu 7. punktā minētajiem iestāžu un organizāciju pārstāvjiem un ekspertiem par sēdes datumu, laiku un vietu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms komisijas sēdes.

14. Komisijas priekšsēdētājs sasauc komisijas sēdi pēc iesnieguma un visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

15. Komisijas locekļi, komisijas sekretārs un šo noteikumu 7. punktā minētie iestāžu un organizāciju pārstāvji un eksperti rakstveidā apliecina, ka ir informēti par to, ka komisijas sēdē izskatāmajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.

16. Komisijas sēdes ir slēgtas. Komisijas locekļu, pieaicināto personu un lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju sniegušās iestādes pienākums ir ievērot prasības, kas attiecas uz ierobežotas pieejamības informāciju un fizisko personu datu aizsardzību attiecībā uz sēdē izskatāmo jautājumu.

V. Komisijas lēmuma pieņemšana

17. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē neatkarīgi no komisijas sēdes norises veida piedalās vismaz trīs komisijas locekļi. Komisija pieņem lēmumus ar klātesošo balsu vairākumu. Komisijas locekļiem nav tiesību atturēties no balsojuma. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

18. Komisijas loceklis par iespējamu interešu konfliktu nekavējoties rakstveidā informē komisijas priekšsēdētāju, un komisijas sekretārs to fiksē komisijas sēdes protokolā (turpmāk – protokols).

19. Komisijas sēdi protokolē. Komisijas sēdes protokolā norāda:

19.1. sēdes datumu, laiku, vietu un dalībniekus;

19.2. sēdes darba kārtību, personas iesnieguma izvērtēšanas procesu un saturu, centrā iesniegtos dokumentus, personas un citu sēdes dalībnieku sniegto informāciju, argumentus, iebildumus, priekšlikumus un pieprasījumus;

19.3. attiecīgo bērnu mērķgrupu, ar kuru persona nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus, ja pastāv iespējama kaitējuma risks noteiktas bērnu mērķgrupas interesēm;

19.4. vai atļauja personai strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus nekaitēs bērnu interesēm;

19.5. balsošanas rezultātus, norādot katra komisijas locekļa balsojumu. Ja komisijas loceklis balso "pret", tad protokolā fiksē komisijas locekļa argumentus;

19.6. pieņemto lēmumu;

19.7. sēdes slēgšanas laiku.

20. Izvērtējot riskus, vai atļauja personai strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus nekaitēs bērnu interesēm, komisija ņem vērā:

20.1. vai atļauja nav pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem ierobežojumiem;

20.2. laikposmu, kas pagājis kopš noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

20.3. noziedzīga nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to;

20.4. personas darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz iesnieguma iesniegšanas dienai vai personas raksturojumu par šo laikposmu;

20.5. risku bērnu veselībai, drošībai, intelektuālajai un fiziskajai attīstībai;

20.6. personas un citu institūciju iesniegtajos dokumentos norādīto informāciju;

20.7. paredzamo ietekmi uz katru bērnu mērķgrupu;

20.8. personas sniegto argumentāciju komisijas sēdes laikā un ziņas par personības pilnveidošanos;

20.9. personas iepriekšējo darbību bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, vai bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, ja tāda bijusi.

21. Izvērtējot centrā iesniegtos dokumentus, kā arī komisijas sēdē personas sniegto informāciju un argumentus, komisija pieņem vienu no šo noteikumu 3. punktā minētajiem lēmumiem. 

22. Komisijas lēmumu paraksta komisijas priekšsēdētājs.

23. Komisijas lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu centra vadītājam. Centra vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidente E. Siliņa

Labklājības ministrs U. Augulis