Par valsts pārvaldes sakārtošanu

Pirms nedēļas, 11.janvārī, Ministru kabinets pieņēma Valsts pārvaldes institucionālās uzbūves koncepciju, kurā noteiktas valsts pārvaldes iestāžu - ministriju un to pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju - funkcijas.

Kā preses konferencē uzsvēra īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs, viens no apstākļiem, kas norādīja uz nepieciešamību veidot pārskatāmu valsts pārvaldes institucionālās uzbūves sistēmu, bija neskaidrais aģentūru jautājums - kas ir aģentūras, kādas ir to funkcijas, kur ir to vieta valsts pārvaldes struktūrā? No šī jautājuma izrietējis cits - par valsts pārvaldes sistēmu kā tādu. "Kaut arī valsts pārvaldes institucionālā uzbūve ir noteikta Satversmē, neraugoties uz to, ka darbojas ministriju iekārtu likums, Ministru kabineta iekārtas likums, ir problēmas, kuras nav iespējams precīzi risināt esošo likumdošanas aktu ietvaros," paskaidroja J.Bunkšs.

Ko paredz Valsts pārvaldes institucionālās uzbūves koncepcija? Pirmkārt, koncepcija izveido robežšķirtni starp valsts izveidotiem uzņēmumiem, komercuzņēmumiem un valsts iestādēm. Otrkārt, tā precizē valsts pārvaldes funkcijas un skaidri nošķir valsts pārvaldes iestādes no citām Ministru kabineta izveidotām un savstarpējā pakļautībā esošām institūcijām. Treškārt, koncepcija noskaidro ministriju pakļautības un pārraudzības iestāžu attiecības ar ministrijām un ministriem. Ceturtkārt, valsts pārvaldes institucionālās uzbūves koncepcija skar jautājumu par tā sauktajām neatkarīgajām valsts pārvaldes iestādēm. Saskaņā ar Satversmes 58.pantu, visām valsts pārvaldes iestādēm ir jāatrodas Ministru kabineta padotībā. Taču, kā paskaidroja J.Bunkšs, pastāv un darbojas vairākas institūcijas, kas pēc visām pazīmēm veic valsts pārvaldes funkcijas, bet tomēr neatrodas Ministru kabineta padotībā.

Saskaņā ar koncepciju valsts pārvaldes iestāžu klasifikācijas pamatā ir valsts pārvaldes funkcijas - funkcijas, kuru īstenošana nebūtu nododama privātajam sektoram, kam būtu jābūt ministriju vai ministriju pakļautībā esošo iestāžu atbildībā, to ministriju pārraudzības iestāžu kompetencē, kas veic kontroli un uzraudzību. Tās ir - nozaru politikas izstrāde, nozares attīstības stratēģijas izstrāde un vadība, politikas un stratēģijas ieviešanas seku prognozēšana, nepieciešamo resursu aprēķins, finansu resursu sadale, vadība un kontrole, nozares iestāžu darbības koordinācija, normatīvo aktu izstrāde un to ieviešanas uzraudzība, normatīvo aktu ievērošanas kontrole.

Ministriju pakļautības iestādes atrodas tiešā ministra pakļautībā, ministram ir tiesības atcelt šo iestāžu vadītāju prettiesiskus lēmumus. Galvenās ministriju pakļautības iestāžu valsts pārvaldes funkcijas ir specializētas jomas darbības plānošana un koordinēšana, normatīvo aktu projektu izstrādāšana, administratīvo aktu izdošana un valsts pārvaldes funkciju veikšana noteiktā teritorijā.

Ministriju pārraudzībā, pārziņā esošās iestādes (tajā skaitā dažādas aģentūras) un valsts uzņēmējsabiedrības atšķiras ne tikai pēc veicamajām funkcijām, bet arī pēc politiskās ietekmēšanas līmeņa - tās ir neatkarīgākas par ministriju pakļautībā esošajām iestādēm. Pārraudzības iestādes tiek izveidotas saskaņā ar īpašu likumu, kas nosaka to funkcijas, tiesības un pienākumus. Koncepcijā par valsts pārvaldes institucionālo uzbūvi ir iestrādāta norma, kas paredz to, ka ministrs varēs atcelt pārraudzības iestādes vadītāja prettiesisku lēmumu tikai saskaņā ar īpašu procedūru, kas varētu būt zināmā mērā līdzīga kārtībai, kādā pašlaik var apturēt pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus. Strīdus gadījumu izšķiršana tiek noteikta Satversmes tiesas kompetencē. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ministrs var apturēt pārraudzības iestādes darbību. Jaunā koncepcija šādu normu vairs neparedz - ministram vairs nebūs tiesību paralizēt pārraudzības iestādes darbību. Kā pastāstīja J.Bunkšs, ja sākotnēji bijusi doma, ka pārraudzības iestādes savas darbības nolikumu apstiprina pašas, tad tomēr izlemts, ka nolikumu apstiprina Ministru kabinets, protams, ievērojot, ka iestādes darbību pamato īpašs likums. Pārraudzības iestāžu galvenās valsts pārvaldes funkcijas ir normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība un kontrole. Lai neveicinātu interešu konfliktu, koncepcijā paredzēts, ka vienas pārraudzības iestādes ietvaros nav pieļaujama atļauju izsniegšanas un kontroles funkciju apvienošana, izņemot gadījumus, kas paredzēti attiecīgā likumā.

Koncepcijā iestrādāti arī vairāki precizējoši jautājumi, viens no tiem - par Eiropas integrācijas biroja statusu. Kā paskaidroja J.Bunkšs, pēc pašreizējās likumdošanas vienīgā institūcija, kas ir tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, ir Valsts kanceleja. Koncepcija paredz Ministru prezidenta tiešā pakļautībā nodot arī Eiropas integrācijas biroju, vismaz līdz tam laikam, kad būs noslēdzies integrācijas process un Latvija būs uzņemta Eiropas Savienībā.

To valsts pārvaldes iestāžu lokā, kuras ir ministriju pārziņā, iekļautas arī aģentūras, skolas, bibliotēkas, operas. Kā paskaidroja J.Bunkšs, valsts rūpējas par šīm iestādēm, un to galvenais mērķis ir sniegt pakalpojumus, ko nevar nodrošināt pašvaldības vai privātais sektors, un nevis gūt peļņu.

Koncepcijā ir stingri reglamentēta arī valsts uzņēmējsabiedrību dibināšanas nepieciešamība. To dibināšana ir pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja tirgus nevar nodrošināt valsts intereses konkrētā nozarē. Visas pašreizējās valsts uzņēmējsabiedrības tiks izvērtētas un analizēta to saimnieciskā darbība. Daļa uzņēmējsabiedrību tiks pārveidotas par aģentūrām, daļa - tās, kas spēs gūt peļņu, - saglabās valsts uzņēmējsabiedrības statusu.

Koncepcijā mēģināts risināt arī jautājumu par tā dēvētajām neatkarīgajām valsts pārvaldes iestādēm - Latvijas Banku, Satversmes aizsardzības biroju, Centrālo vēlēšanu komisiju u.c. Šīs iestādes atrodas ārpus Ministru kabineta padotības, kas ir pretrunā ar Satversmi. Kā iespējamos risinājuma variantus J.Bunkšs minēja šo institūciju pārveidošanu par pārraudzības iestādēm, uzsvēra Satversmes grozījumu nepieciešamību un šo iestāžu kompetencē esošo valsts pārvaldes funkciju pārskatīšanu, atdalīšanu un nodošanu citām valsts institūcijām.

Kā galvenos uzdevumus, ko izvirza valsts institucionālās uzbūves koncepcijas apstiprināšana valdībā, J.Bunkšs minēja vairāku likumprojektu pieņemšanu - likumprojektu par valsts pārvaldes iekārtu, kurā tiks integrēts arī pašreizējais ministriju iekārtu likums, jāsagatavo arī koncepcija un likumprojekts par aģentūrām, kā arī konkretizējami un sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādājami risinājumi neatkarīgo valsts pārvaldes iestāžu statusa precizēšanai.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore

Valsts iestāžu un valsts uzņēmējsabiedrību veidu piemēri