Ministru kabineta noteikumi Nr. 29

Rīgā 2024. gada 9. janvārī (prot. Nr. 1 55. §)

Noteikumi par valsts īpašumā esošo naftas produktu apmēru, pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma
72. panta trešo un ceturto daļu
un 72.¹ panta sesto daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. drošības rezervju apmēru;

1.2. drošības rezervju pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā pārvaldītājs īsteno drošības rezervju pakalpojuma maksas piespiedu izpildi;  

1.3. nokavējuma naudas apmēru, tās maksāšanas un administrēšanas kārtību;

1.4. kārtību, kādā tiek administrēts drošības rezervju uzkrāšanas fonds un segti pārvaldītāja izdevumi;

1.5. iestādi, kuras padotībā atrodas pārvaldītājs, un tās formu attiecībā uz Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā minēto uzdevumu izpildi.

II. Drošības rezervju apmērs

2. Drošības rezerves veido no jēlnaftas, naftas starpproduktiem, kurus var pārvērst naftas produktos, un no naftas produktiem, kuru kategorijas atbilst šādiem kombinētās nomenklatūras kodiem (turpmāk – kods):

2.1. benzīns un aviācijas degviela – kodi no 2710 12 25 līdz 2710 12 70;

2.2. dīzeļdegviela, petroleja un petrolejas veida reaktīvā degviela – kodi no 2710 19 21 līdz 2710 19 25, kodi no 2710 19 43 līdz 2710 19 48 un kodi no 2710 20 11 līdz 2710 20 19;

2.3. degvieleļļa – kodi no 2710 19 51 līdz 2710 19 66, kods 2710 20 32;

2.4. sašķidrinātā naftas gāze – kodi no 2711 12 11 līdz 2711 12 97, kodi no 2711 13 10 līdz 2711 13 97, kodi 2711 14 00, 2711 19 00 un 2711 29 00 un kodi no 2901 10 00 līdz 2901 29 00;

2.5. jēlnafta – kodi 2707 99 11, 2707 99 19, 2707 99 50 un kodi no 2710 19 29 līdz 2710 19 31;

2.6. naftas starpprodukti (komponentes) – kodi 2710 12 11, 2710 12 15, 2710 19 11, 2710 19 15, 2710 19 31 un 2710 19 35.

3. Drošības rezervēs pastāvīgi uztur naftas krājumu apjomu, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks. Nosakot uzglabājamo drošības rezervju apjomu:

3.1. dienas vidējā tīrā importa daudzumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā  minēto metodi, pamatojoties uz jēlnaftas ekvivalenta importēto daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā;

3.2. dienas vidējo iekšzemes patēriņu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā  minēto metodi, pamatojoties uz iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu iepriekšējā kalendāra gadā;

3.3. dienas vidējā tīrā importa daudzumu un iekšzemes patēriņu laikposmam no 1. janvāra līdz 30. jūnijam katru gadu aprēķina, pamatojoties uz daudzumu, kas importēts un patērēts iepriekšējā gadā pirms attiecīgā kalendāra gada,  ja šo noteikumu 3.1. vai 3.2. apakšpunktā minēto daudzumu nav iespējams noteikt.

III. Pakalpojuma maksas apmēra aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība

4. Pakalpojuma maksas likme par naftas produktu vienu tonnu ir 91,26 euro.

5. Pakalpojuma maksu aprēķina Enerģētikas likuma 72.¹ panta otrajā daļā minētie komersanti, pakalpojuma maksas likmi reizinot ar komersanta brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto naftas produktu apjomu (tonnās) iepriekšējā mēnesī.

6. Pakalpojuma maksu Enerģētikas likuma 72.¹ panta otrajā daļā minētie komersanti maksā par apjomu, ko:

6.1. apstiprināti noliktavas turētāji izved no katras akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā nodokļu maksāšanas režīmā);

6.2. patērē katrā akcīzes preču noliktavā;

6.3. reģistrēti saņēmēji realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

6.4. komersanti, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai, ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

6.5. komersanti savam patēriņam ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un patērē Latvijas Republikas teritorijā.

7. Centrālās krājumu uzturēšanas struktūra (turpmāk – Uzturēšanas struktūra) savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē aktuālo pakalpojuma maksas likmi un norēķinu rekvizītus pakalpojuma maksas samaksai.

8. Enerģētikas likuma 72.¹ panta otrajā daļā minētie komersanti pakalpojuma maksu iemaksā Uzturēšanas struktūras norēķinu kontā bez iepriekšēja maksājuma pieprasījuma līdz katra mēneša divdesmit piektajam datumam tādā apmērā, kas atbilst komersanta brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto naftas produktu daudzumam iepriekšējā mēnesī. Maksājuma uzdevumā norāda "Pakalpojuma maksa", mēnesi, par kuru tiek maksāta pakalpojuma maksa, naftas produktu apjomu (tonnās) un mēnesi, par kuru veikts maksājums.

9. Par drošības rezervju pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu komersanti maksā nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto dienu no laikā nesamaksātā pamatparāda rašanās dienas. Nokavējuma naudu aprēķina, sākot no attiecīgā mēneša divdesmit sestā datuma.

10. Ja komersants līdz šo noteikumu 8. punktā minētajam termiņam nav veicis maksājumu pilnā apmērā, Uzturēšanas struktūra līdz nākamā mēneša desmitajam datumam nosūta komersantam paziņojumu par pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu.

11. Ja komersants nav veicis pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu paziņojumā par pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu norādītajā termiņā, Uzturēšanas struktūra īsteno ar piespiedu izpildi saistītās darbības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

12. Visi ieņēmumi no Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildes ir ieskaitāmi Uzturēšanas struktūras kontos Uzturēšanas struktūras ārpusbilances uzskaitē.

13. Enerģētikas likuma 72.¹ panta piektajā daļā minētās izmaksas, tostarp administratīvās izmaksas, var sastāvēt no: 

13.1. izmaksām par drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei;

13.2. izmaksām par naftas produktu iegādi valsts īpašumā;

13.3. izmaksām par infrastruktūru un loģistiku, kas nepieciešama drošības rezervju uzglabāšanai;

13.4. Uzturēšanas struktūras darbības nodrošināšanas izmaksām;

13.5. izmaksām, kas saistītas ar pārbaužu veikšanu drošības rezervju uzglabāšanas vietās pie drošības rezervju pakalpojumu sniedzējiem;

13.6. valsts īpašumā esošo drošības rezervju apdrošināšanas izmaksām; 

13.7. ar finanšu un risku vadības instrumentu izmantošanu saistītām izmaksām;

13.8. citām izmaksām, kas var rasties saistībā ar pienākumu uzturēt un atjaunot drošības rezerves.

14. Ar Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildi saistītie ieņēmumi tiek ieskaitīti drošības rezervju uzkrāšanas fondā, kas izveidots saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.¹ panta ceturto daļu. 

IV. Uzraudzības struktūras uzdevumu izpildes uzraudzība

15. Veicot Enerģētikas likuma 72. pantā noteikto uzdevumu izpildi, Uzturēšanas struktūra atrodas Ekonomikas ministrijas funkcionālā pārraudzībā.

16. Ekonomikas ministrija un Uzturēšanas struktūra noslēdz līgumu par Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildes pārraudzību.

17. Uzturēšanas struktūra katru gadu līdz 1. oktobrim sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijā saskaņošanai detalizētu un pamatotu drošības rezervju izmaksu plānu nākamajam kalendāra gadam un prognozi par kopējo brīvā apgrozījumā izlaižamo, realizējamo un patērējamo naftas produktu apjomu nākamajā kalendāra gadā.

18. Ekonomikas ministrija ir tiesīga pieprasīt no Uzturēšanas struktūras informāciju par Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildi un šo informāciju apliecinošus dokumentus, kā arī informāciju par finansējuma izlietojumu. Ja nepieciešams, Ekonomikas ministrija pieprasa papildināt Uzturēšanas struktūras sniegto informāciju vai papildus iesniegt informāciju apliecinošus dokumentus.

19. Ekonomikas ministrija mēneša laikā pēc šo noteikumu 17. punktā minētā izmaksu plāna saņemšanas vai 10 darbdienu laikā pēc papildu informācijas vai informāciju apliecinošas dokumentācijas saņemšanas izskata un apstiprina izmaksu tāmi, nosūtot Uzturēšanas struktūrai rakstisku apstiprinājumu. 

20. Uzturēšanas struktūra mēneša laikā pēc kārtējā ceturkšņa beigām iesniedz Ekonomikas ministrijā pārskatu par Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu iepriekšējā ceturksnī.

21. Ekonomikas ministrija 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 20. punktā minētā pārskata saņemšanas vai piecu darbdienu laikā pēc papildu informācijas un informāciju apliecinošas dokumentācijas saņemšanas izskata un apstiprina Uzturēšanas struktūras iepriekšējā ceturksnī veiktās administratīvās izmaksas, kas saistītas ar Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildi.

22. Uzturēšanas struktūra ir tiesīga izlietot drošības rezervju uzkrāšanas fonda finansiālos līdzekļus daļā par administratīvajām izmaksām pēc šo noteikumu 21. punktā minētā Ekonomikas ministrijas apstiprinājuma saņemšanas. 

V. Informācijas apkopošana par naftas produktu apriti

23. Uzturēšanas struktūra lieto Energoresursu informācijas sistēmu (turpmāk – sistēma) un koordinē informācijas apmaiņu ar sistēmā integrētajām valsts institūcijām un komersantiem, lai noteiktu drošības rezervju apmēru.

24. Valsts ieņēmumu dienests pēc Uzturēšanas struktūras pieprasījuma elektroniski nosūta Uzturēšanas struktūrai informāciju par komersantu iepriekšējā mēnesī patēriņam nodoto, saražoto, Latvijā realizēto, savam patēriņam izlietoto, kā arī uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm izvesto un uz trešajām valstīm eksportēto naftas produktu apjomu. Uzturēšanas struktūrai ir tiesības šajā punktā minēto informāciju pieprasīt iesniegt Enerģētikas likuma 72.¹ panta otrajā daļā minētajiem komersantiem.

25. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija katru mēnesi līdz divdesmit trešajam datumam elektroniski iesniedz Uzturēšanas struktūrai informāciju par to energoapgādes komersantu kurināmā (dīzeļdegvielas, degvieleļļas) krājumiem iepriekšējā mēnesī, kuru kopējais nodotās siltumenerģijas apjoms gadā pārsniedz 100 000 MWh. Informāciju elektroniski nosūta uz Uzturēšanas stuktūras oficiālo elektronisko adresi.

26. Uzturēšanas struktūra katru mēnesi līdz divdesmit trešajam datumam sagatavo informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei par naftas produktu patēriņu un naftas produktu ražošanu iepriekšējā mēnesī. Informāciju elektroniski nosūta uz Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo elektronisko adresi.

VI. Noslēguma jautājumi

27. Komersants pakalpojuma maksu saskaņā ar šo noteikumu 4. punktā minēto likmi sāk maksāt 2024. gada februārī par janvārī Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto naftas produktu apjomu.

28. Šo noteikumu 13.1. apakšpunkts ir spēkā līdz 2028. gada 31. decembrim.

29. Noteikumi piemērojami ar 2024. gada 1. janvāri. 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves.

Ministru prezidente E. Siliņa

Ekonomikas ministrs V. Valainis

1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. janvāra
noteikumiem Nr. 29

Importēto naftas produktu daudzuma jēlnaftas ekvivalenta aprēķināšanas metode

Importēto naftas produktu daudzuma jēlnaftas ekvivalentu par iepriekšējo kalendāra gadu aprēķina šādi¹:

1) summē Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulas Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku (turpmāk – regula Nr. 1099/2008) A pielikuma 3.4. apakšpunktā definētās jēlnaftas, dabasgāzes kondensātu (NGL), naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielu un citu ogļūdeņražu tīrā importa daudzumus un iegūto summu koriģē, ņemot vērā krājumu izmaiņas. No iegūtā rezultāta atskaita 4 % ligroīna ražīguma²;

2) summē regulas Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4. apakšpunktā definēto visu citu naftas produktu tīrā importa daudzumus un iegūto summu koriģē, ņemot vērā krājumu izmaiņas. Iegūto rezultātu reizina ar koeficientu 1,065²;

3) no 1. un 2. punkta izrietošo rezultātu summa ir jēlnaftas ekvivalents;

4) starptautiskos kuģu bunkuros esošos naftas produktus aprēķinos neiekļauj.

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. janvāra
noteikumiem Nr. 29

Iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalenta aprēķināšanas metode

Iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu par iepriekšējo kalendāra gadu aprēķina šādi¹:

1) iekšzemes patēriņš ir to faktisko bruto iekšzemes piegāžu kopsumma, kas definētas regulas Nr. 1099/2008 C pielikuma 3.2.2.11. apakšpunktā, ko veido tikai šādi naftas produkti: benzīns, aviācijas benzīns, benzīna tipa reaktīvā degviela (ligroīna tipa reaktīvā degviela vai JP4), petrolejas tipa reaktīvā degviela, cita veida petroleja, gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa), degvieleļļa (ar augstu un zemu sēra saturu)², kā tie definēti regulas Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4. apakšpunktā;

2) iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu aprēķina, reizinot ar koeficientu 1,2;

3) starptautiskos kuģu bunkuros esošos naftas produktus aprēķinos neiekļauj.