• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2024. gada 15. janvāra rīkojums Nr. 27 "Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 18.01.2024., Nr. 13 https://www.vestnesis.lv/op/2024/13.23

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 2024/1.2.1.-20

Grozījums Ministru prezidenta 2024. gada 15. janvāra rīkojumā Nr. 2024/1.2.1.-19 "Par Riharda Kozlovska komandējumu"

Vēl šajā numurā

18.01.2024., Nr. 13

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 27

Pieņemts: 15.01.2024.

OP numurs: 2024/13.23

2024/13.23
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 19 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 27

Rīgā 2024. gada 15. janvārī (prot. Nr. 1 69. §)

Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu"

Izdarīt Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 167. nr.; 2021, 187. nr.) šādu grozījumu:

1. Papildināt ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

"1.1 Atbalstīt Valsts civilās aizsardzības plāna konsolidēto redakciju."

Ministru prezidente E. Siliņa

Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis

 

(Ministru kabineta
2024. gada 15. janvāra
rīkojums Nr. 27

VALSTS CIVILĀS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

SATURS

Nr.p.k.

Nosaukums

Lpp.

1. Ievads  
2. Iespējamo apdraudējumu saraksts  
3. Kopsavilkums par risku novērtēšanu  
4. Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji  
5. Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma un tās aktivizēšana  
6. Agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts un to darbība sasaistē ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu  
7. Informācijas apmaiņas sistēmas (platformas), kuras izmantojamas katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā  
8. Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība  
9. Krīžu komunikācijas kārtība  
10 Sadarbība un resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanā  
11. Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās valsts  
12. Civilās aizsardzības sistēmas darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā  
13. Plānoto civilās aizsardzības mācību apraksts un grafiks  
14. Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā  
15. Pielikumi:  
1. pielikums Iespējamo apdraudējumu saraksts
11. pielikums Vispārējie preventīvie un gatavības pasākumi
2. pielikums Zemestrīce
3. pielikums Zemes nogruvums
4. pielikums Pali, plūdi un vējuzplūdi
5. pielikums Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums
6. pielikums Vētras (vēja brāzmas), viesuļi, krasas vēja brāzmas
7. pielikums Meža un kūdras purvu ugunsgrēki
8. pielikums Epidēmija, pandēmija
9. pielikums Epizootijas
10. pielikums Epifitotijas
11. pielikums Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā
12. pielikums Avārijas naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā
13. pielikums Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā
14. pielikums Radiācijas avārijas
15. pielikums Bioloģisko vielu negadījumi
16. pielikums Ugunsgrēki
17. pielikums Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs
18. pielikums Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve
19. pielikums Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi
20. pielikums Būvju sabrukums
21. pielikums Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem, kuģa uzskriešana uz sēkļa, kuģu sadursme, pasažieru kuģu katastrofa
22. pielikums Autotransporta avārija
23. pielikums Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi
24. pielikums Dzelzceļa transporta katastrofa
25. pielikums Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri
26. pielikums Terora akti
27. pielikums Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji
28. pielikums Agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts
29. pielikums Informācijas apmaiņas sistēmas (platformas) katastrofas vai to draudu gadījumā
30. pielikums Starpvalstu nolīgumi sadarbībai katastrofas novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā
31. pielikums Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība
32. pielikums Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās ārvalsts
33. pielikums Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā
34. pielikums Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks
35. pielikums Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā
36. pielikums Resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai
37. pielikums Pasākuma apzīmējumu (trigrafs) apkopojums saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu (DIENESTA VAJADZĪBĀM)
38. pielikums Katastrofu pārvaldīšanas pasākumu (preventīvo un gatavības pasākumu) novērtēšana, atbilstoši ieguldījumu priekšnosacījumiem

PLĀNĀ LIETOTIE SAĪSINĀJUMI UN ABREVIATŪRAS

ANO – Apvienoto Nāciju Organizācija

AIM – Aizsardzības ministrija

ĀM – Ārlietu ministrija

VRS ARCC – Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

ĀM – Ārlietu ministrija

BVKB – Būvniecības valsts kontroles birojs

CSDD – VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"

EM – Ekonomikas ministrija

FM – Finanšu ministrija

IEM – Iekšlietu ministrija

IEM IC – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

JA – VSIA "Latvijas jūras administrācija"

KEM – Klimata un enerģētikas ministrija

KM – Kultūras ministrija

KVP – Krīzes vadības padome

KVPS – Krīzes vadības padomes sekretariāts

LAD – Lauku atbalsta dienests

LĢIA –Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra

LM – Labklājības ministrija

LSA – Latvijas Samariešu apvienība

LSK – Latvijas Sarkanais Krusts

LVĢMC – VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

LVMI Silava – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

LRDS Ilūkste – SIA "LatRosTrans" LRDS "Ilūkste"

MK – Ministru kabinets

MRCC – Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

NBS – Nacionālie bruņotie spēki

NBS JS KAD – Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests

NMP – neatliekamā medicīniskā palīdzība

NMPD – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

NVA – Nodrošinājuma valsts aģentūra

NVD – Nacionālais veselības dienests

NVO – Nevalstiskās organizācijas

PMLP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

PTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

PVD – Pārtikas un veterinārais dienests

RAKUS – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca

RAKUS LIC – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs "Latvijas Infektoloģijas centrs"

SAEA – Starptautiskā atomenerģijas aģentūra

SIA RM – SIA "Rīgas meži"

SM – Satiksmes ministrija

SPKC – Slimību profilakses un kontroles centrs

TM – Tieslietu ministrija

TNGIIB - Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

VAAD – Valsts augu aizsardzības dienests

VADC – Valsts Asins donoru centrs

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VI – Veselības inspekcija

VDD – Valsts drošības dienests

VDI – Valsts darba inspekcija

VM – Veselības ministrija

VMD – Valsts meža dienests

VMR – Valsts materiālās rezerves

VOMK – Valsts operatīvā medicīniskā komisija

VP – Valsts policija

VPVB – Vides pārraudzības valsts birojs

VRS – Valsts robežsardze

VSIA RPNC – VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs"

VSIA ZMNĪ – VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"

VUGD – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

VVD – Valsts vides dienests

VVD RDC – Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs

ZM – Zemkopības ministrija

ZVA – Zāļu valsts aģentūra

1. Ievads

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 16.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar citu institūciju iesniegtajiem priekšlikumiem izstrādā Valsts civilās aizsardzības plānu.

Valsts civilās aizsardzības plānā paredzēta katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetence un rīcība katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā – preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kas attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai katastrofas draudu gadījumā, kā arī sniedzot atbalstu valsts aizsardzības sistēmai un nosakot civilās aizsardzības sistēmas darbību gadījumos, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Civilās aizsardzības sistēmas darbība valsts un reģionāla mēroga katastrofās, katastrofas draudu gadījumā, kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā tiek koordinēta, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru.

Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuru veido valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kam ir likumā noteiktas tiesības, uzdevumi un atbildība civilās aizsardzības jomā. Civilās aizsardzības sistēmas organizācijas pamatā ir teritoriju sadarbības princips.

Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību;

2) pēc iespējas nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā;

3) savlaicīgi prognozēt katastrofas draudus;

4) plānot un savlaicīgi veikt preventīvos pasākumus;

5) sniegt palīdzību katastrofā cietušajiem un mazināt kaitējumu, ko katastrofa radījusi vai var radīt cilvēkiem, videi un īpašumam;

6) plānot un veikt atjaunošanas pasākumus;

7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt un saņemt starptautisko palīdzību;

8) atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Valsts civilās aizsardzības plāns ir Nacionālā drošības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktais valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumu plānošanas dokuments, kurš sagatavots pamatojoties uz ministriju, to padotībā esošo institūciju un pašvaldību (turpmāk – katastrofas pārvaldīšanas subjektu) sniegto informāciju par katastrofu pārvaldīšanas uzdevumiem – veiktajiem katastrofas risku novērtējumiem; apzinātajiem preventīvajiem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem; izstrādātajiem nozares attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem; un apzinātajiem un plānotajiem resursiem katastrofas pārvaldīšanā.

Valsts civilās aizsardzības plānā katra apdraudējuma tabulās par preventīvajiem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem tiek noteikts "Lēmuma pieņēmējs" – amatpersona vai institūcija, kas lemj par attiecīgā pasākuma uzsākšanu; "Par izpildi atbildīgā institūcija" – amatpersona vai institūcija, kas iesaista un koordinē nepieciešamos resursus un ekspertīzi attiecīgā pasākumu veikšanai; "Izpildītāji" – institūcijas, kuras tieši var tikt iesaistītas attiecīgā pasākuma realizācijā. Pašvaldībām Valsts civilās aizsardzības plānā noteikto pienākumu izpildi pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajai kārtībai. Ārlietu ministrija Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauto katastrofu, ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā Latvijas teritorijā nodrošina komunikāciju ar diplomātiskajām pārstāvniecībām par situāciju, kā arī nodrošina konsulāro sadarbību nepieciešamības gadījumā pēc atbildīgo iestāžu veikta pieprasījuma.

Lai katastrofas pārvaldīšanas subjekti īstenotu vienotu pieeju katastrofu pārvaldīšanas uzdevumu īstenošanā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir izstrādājis katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas, kuras ir pieejamas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā internetā.

Valsts civilās aizsardzības plāns izstrādāts, ņemot vērā 2021.–2027.gada plānošanas perioda Kopējās fondu regulas III. pielikumā noteiktos ieguldījumu priekšnosacījumus (enabling conditions). Ieguldījumu nosacījums Nr.5 nosaka, ka nacionālā līmenī jābūt sagatavotam valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plānam, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:

– galveno risku aprakstu, kas novērtēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr.1313/2013/ES, 6.panta a) punktu, atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu. Novērtējumā, ņemot vērā ar klimatu saistītos riskus, un kuriem izstrādātas klimata pārmaiņu prognozes un scenāriji;

– katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu aprakstu, lai novērstu galvenos identificētos riskus. Pasākumus prioritāri nosaka proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, jaudas trūkumiem, efektivitātei un efektivitātei, ņemot vērā iespējamās alternatīvas;

informāciju par finansēšanas resursiem un mehānismiem, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar profilaksi, gatavību un reaģēšanu.

Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauto pasākumu īstenošana paredzama, izmantojot gan valsts un pašvaldību budžeta finansējumu, gan piesaistot ES un citu avotu finanšu līdzekļus, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildus finansējumu.

Katastrofas pārvaldīšanas subjekti reizi gadā līdz 20.janvārim izvērtē Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi un sniedz priekšlikumus Iekšlietu ministrijai par nepieciešamajiem grozījumiem. Katru gadu Iekšlietu ministrija izvērtē Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi un līdz 1.maijam sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu informatīvo ziņojumu un, ja nepieciešams, Valsts civilās aizsardzības plāna grozījumu projektu. Iekšlietu ministrija nodrošina Valsts civilās aizsardzības plāna aktuālās redakcijas ievietošanu Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapās internetā.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas joma ir iekļauta arī vairākos starptautiskajos nolīgumus, kurā Latvija ir apņēmusies īstenot gan starptautiskos mērķus, gan arī savas nacionālās prioritātes. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām, un īpaši Parīzes nolīgums, kuru Latvija ratificēja 2017.gada 8.februārī. Parīzes nolīgums ir starptautisks līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai:

– ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi;

– vairojot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicinot klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu;

– nodrošinot finanšu plūsmu, pieskaņojot izvirzītajam ceļam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību.1

2015.gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam" jeb "Dienaskārtība 2030". Tā nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide. Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir aktuāli Latvijai, jo vienlaikus daļa no ilgtspējīgas attīstības mērķus lielā mērā saskan arī ar valstu nacionāla līmeņa izaicinājumiem un mērķiem, kurus prioritāri jāiekļauj valsts attīstības plānošanā2.

2015.gadā ANO Trešajā pasaules konferencē pieņēma Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammu 2015.–2030.gadam. Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammas mērķis ir veidot valstu un kopienu noturību pret katastrofām, valstīm īstenojot katastrofu risku pārvaldīšanas pasākumus, un mērķtiecīgu darbību nozaru un starpnozaru jomā nacionālā, vietējā, reģionālā un globālā mērogā šādās 4 prioritārajās jomās – izpratne par katastrofu riskiem; katastrofu risku pārvaldības stiprināšana, lai pārvaldītu katastrofu risku; ieguldījumi katastrofu risku samazināšanā izturētspējas veidošanai; katastrofu gatavības uzlabošana efektīvai katastrofas seku likvidēšanai un principa "atjaunoties labāk kā iepriekš" ieviešanā. Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammā ir noteikti 7 globālie mērķi, kā arī noteikti īstenošanas pamatprincipi, piemēram, ikvienas valsts galvenais pienākums ir novērst un samazināt katastrofu risku, tajā skaitā izmantojot arī starptautisko, reģionālo, pārrobežu un divpusējo sadarbību; katastrofu riska samazināšanai nepieciešams, lai pienākumi tiktu sadalīti starp valstu valdībām un attiecīgajām nacionālajām institūcijām, sektoriem un ieinteresētajām pusēm, ņemot vērā valstu situāciju un pārvaldes sistēmu; katastrofu riska samazināšana prasa visas sabiedrības iesaisti un sadarbību; svarīga ir visaptveroša lēmumu pieņemšana, kas balstīta uz informāciju par riskiem, uz atvērtu datu apmaiņu un atsevišķu datu izplatīšanu; sabiedrībai pieejamai informācijai jābūt viegli atrodamai, atjaunotai, saprotamai, ar zinātnisku un vispārīgi saprotamu saturu u.c. pasākumi.3

2. Iespējamo apdraudējumu saraksts

Valsts civilās aizsardzības plānā ir iekļauti 35 iespējamie apdraudējumi, kurus atbilstoši katastrofas riska novērtēšanas metodikai apzināja katastrofas pārvaldīšanas subjekti. Apzinātie apdraudējumi ir atspoguļoti Valsts civilās aizsardzības plāna 1.pielikuma "Iespējamo apdraudējumu saraksts" tabulā, un kopējā risku matricas kopsavilkumā.

3. Kopsavilkums par risku novērtēšanu

Valsts civilās aizsardzības plānā katra apdraudējuma pielikumā ir atspoguļoti katastrofas pārvaldīšanas subjektu iesniegtie apdraudējuma novērtējumi, kuros aprakstoši raksturoti notikuma scenāriji, izteikti spriedumi par notikumu varbūtību un notikumu sekām, kā arī iekļauti vizuāli (informatīvi) attēli.

Katastrofu un to apdraudējumu novērtēšanā ir ņemtas vērā iespējamās un radītās klimata pārmaiņas, jo pētījuma dati rāda, ka tās nav apšaubāmas un ir tieši saistītas ar cilvēka radīto ietekmi – ir pieaugusi atmosfēras temperatūra, samazinājies sniega un ledus segas biezums, paaugstinājies jūras līmenis un ir pieaugusi siltumnīcas gāzu koncentrācija atmosfērā. Aktuāli ir ekstrēmu laika apstākļu un klimata notikumi (klimata ekstrēmi), jo tieši retie ekstrēmie notikumi ir tie, kuriem ir lielākā ietekme un kas rada lielākos zaudējumus cilvēku veselībai un labklājībai. Klimata pārmaiņu kontekstā klimata ekstrēmi tiek aplūkoti no sekojošiem aspektiem – vai to notikuma biežums ir pieaudzis, salīdzinot ar agrāko laika periodu; vai to notikuma intensitāte ir palielinājusies, salīdzinot ar agrāko laika periodu; vai tiem atbilstošo parādību ilgums ir ilgāks, nekā noteiktā norma; un vai tie sastopami agrāk vai vēlāk, atbilstoši sezonas raksturam. Šīs klimata pārmaiņas rada tālāku ietekmi ne tikai uz citiem laika apstākļu un klimata procesiem, bet arī uz dabas un cilvēka radītiem procesiem. Sagaidāms, ka šīs pārmaiņas turpināsies arī nākotnē, un līdz ar to papildus pasākumiem, kas tiek veikti klimata pārmaiņu mazināšanai, nozarēm ir jāizvērtē adaptācijas nepieciešamība (pasākumi un finansējums) un iespējamās klimata pārmaiņu sekas saistītajiem procesiem.4

Izpildot Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktos katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas uzdevumus, katastrofas pārvaldīšanas subjekti katram apdraudējumam apzinājuši preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, nosakot tā izpildes termiņu, lēmuma pieņēmēju par pasākuma īstenošanu, par izpildi atbildīgo institūciju, kā arī atšifrējot pasākumu atbilstoši NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatas apzīmējumam (trigrafam).

Kopējais katastrofu novērtējums Valsts civilās aizsardzības plānā ir atspoguļots risku matricā. Lai nodrošinātu vienotu pieeju katastrofu risku novērtēšanā, tika izmantota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātā riska novērtēšanas metodika (rekomendācijas)5. Risku matrica ir iespējamības un ietekmes dimensiju attēlošanas paņēmiens, kas grafiski attēlo dažādus riskus salīdzinošā veidā.

Visiem apdraudējumiem ir apzināti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi), kuri iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna pielikumos (skatīt 11.–26.pielikums).

Varbūtības / ticamības līmenis ↓

KATASTROFU RISKU KOPSAVILKUMS

Maznozīmīgs risks

Nozīmīgs risks

Vidējs risks

Augsts risks

Ļoti augsts risks

Ļoti augsts

  Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Epizootijas    

Augsts

    Pali un plūdi

Karstums

Apledojums

Sabiedriskās nekārtības

Iekšējie nemieri

Epidēmija, pandēmija  

Vidējs

Autotransporta avārija Pārvades elektrotīklu bojājumi

Dzelzceļa transporta katastrofa

Stiprs sals

Lietusgāzes un ilgstošas lietavas

Pērkona negaiss un krusa

Viesuļi

Sausums

Sniegs un putenis

Vējuzplūdi

Sadales elektrotīklu bojājumi

Vētras un krasas vēja brāzmas

Ugunsgrēki ēkās un būvēs

 

Zems

 

Epifitotijas

Būvju sabrukums

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Pasažiera kuģa katastrofa

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Slapja sniega nogulums

  Hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas HES

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem

Ļoti zems

Zemes nogruvumi

Zemestrīces

Terora akti

Radiācijas avārija

Kuģa uzskriešana uz sēkļa

Avārijas naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs

Kuģu sadursme

Bioloģisko vielu negadījums

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi

 

Apdraudējuma iespējamais seku līmenis →

Maznozīmīgas sekas

Nozīmīgas sekas

Vidējas sekas

Smagas sekas

Katastrofālas sekas

         

4. Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji

Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji noteikti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 27.pielikumā (skatīt 27.pielikumu).

5. Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma un tās aktivizēšana

Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir autonomi funkcionējoša tehnoloģiska sistēma vai šādu sistēmu kopums, kas nodrošina agrīno brīdināšanu. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka juridisko un fizisko personu tiesības civilās aizsardzības jomā ir saņemt agrīno brīdināšanu un ieteikumus rīcībai katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā. Apvienojot civilās trauksmes un iedzīvotāju apziņošanas uzdevumus (brīdināt, ziņot un informēt sabiedrību), tika izveidota valsts agrīnās brīdināšanas sistēma, kuras darbība noteikta Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumos Nr.440 "Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība".

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā ietilpst:

– republikas pilsētās, novadu pilsētās un novadu pagastos izvietotās trauksmes sirēnas (164 sirēnas, kuras izvietotas uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem);

– valsts un pašvaldību institūciju trauksmes un apziņošanas iekārtas;

– elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (radio, televīzija);

– raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu (internet portāli, kabeļtelevīzijas, citi televīzijas kanāli un radio stacijas, kuri izmanto internet un satelīta sakaru risinājumus, kas veido satura programmas, veic retranslāciju, mobilo sakaru operatori);

– citi inženiertehniski risinājumi, kas spēj nodrošināt agrīno brīdināšanu (operatīvie hidrometeoroloģiskie novērojumu tīkli).

Lēmumu par Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivizēšanu:

– visā valstī vai vairāku republikas pilsētu un novadu teritorijā pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks;

– republikas pilsētas vai novada teritorijā pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sistēmu (kas attiecas uz sirēnu un elektronisko plašsaziņas līdzekļu iesaisti) aktivizē ar šādām secīgām darbībām:

1. Lēmumu par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivēšanu pieņem VUGD, ja saņemta informācija no valsts un pašvaldību institūcijām atbilstoši to kompetencei reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kā arī no fiziskām vai juridiskām personām par katastrofu vai to draudiem (saņemot informāciju vai zvanu uz vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112", vai no citu operatīvo dienestu ārkārtas numuriem);

2. Pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas VUGD saskaņā ar noslēgtajām starpresoru vienošanās (līgumiem) nosūta elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem informāciju par katastrofu vai tās draudiem un informāciju par iedzīvotāju rīcību;

3. Saņemot atpakaļ saikni no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par gatavību pārraidīt attiecīgo informāciju, VUGD attiecīgajā teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un vismaz trīs minūtes raida brīdinājuma signālu;

4. Vienlaikus ar trauksmes sirēnu ieslēgšanu elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izziņo VUGD sniegto informāciju par katastrofu vai tās draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, ņemot vērā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norādījumus par informācijas sniegšanas steidzamību, bez maksas izziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā;

5. Iedzīvotāji ieslēdz iekārtas (radioaparāti, televizori, mobilo telefonu aplikācijas), kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārraidītās informācijas saņemšanu. Iedzīvotāji var saņemt informāciju par katastrofu vai to draudiem, rīcību un veicamajiem pasākumiem šādos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – Latvijas radio 1, Latvijas radio 2, Latvijas radio 3, Latvijas radio 4, Latvijas radio 5, Latvijas Radio 6 (Radio Naba), Latvijas televīzijas LTV 1 kanāls, Latvijas televīzijas LTV 7 kanāls.

Informācija iedzīvotājiem par brīdināšanu un informēšanu katastrofas vai to draudu gadījumā ir pieejama arī VUGD izdotajā bukletā "Vai tu zini, kā rīkoties ārkārtas gadījumos?", kurš ir pieejams VUGD mājaslapā internetā.6

Lai nodrošinātu pastāvīgu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, VUGD ne retāk kā 2 reizes gadā veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, iedarbinot trauksmes sirēnas uz trim minūtēm, kā arī pārbaudot noslēgto starpresoru vienošanās (līgumu) izpildi. Trauksmes sirēnas ir iespējams iedarbināt arī manuāli, VUGD amatpersonām piekļūstot pie trauksmes sirēnām un to vadības blokiem, kas uzstādītas uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem.

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbības ietvaros svarīga loma ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, kas nodrošina trauksmes sirēnu un to vadības bloku uzstādīšanu (un demontāžu) uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem. Papildus tam Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina trauksmes sirēnu un to darbības vadības pults darbību.

6. Agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts un to darbība sasaistē ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu

Vairāki Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā esošie inženiertehniskie risinājumi spēj nodrošināt tikai agrīno brīdināšanu, kas nodrošina nepieciešamo informāciju lēmuma pieņēmējiem par tālāko rīcību – informācijas izplatīšanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem vai arī atbilstošu reaģēšanas darbību un rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, lai glābtu cilvēku dzīvību, aizsargātu vidi un īpašumu.

Agrīnās brīdināšanas procesa posmi ir šādi:

– Riska novērtēšana vai kritēriju un indikatoru noteikšana, lai identificētu katastrofas draudus;

– Monitoringa veikšana un prognozēšana, lai uzraudzītu noteiktos kritērijus un indikators, kā arī paredzētu notikumu attīstību un katastrofas varbūtību (iespējamību). Monitoringa un prognozēšanas process iekļauj tehniskus risinājumus, kas nodrošina procesa automatizāciju, datu uzkrāšanu un analīzi.

– Katastrofas draudu identificēšana, pamatojoties uz monitoringa un prognozēšanas rezultātiem, un atbildīgo institūciju informēšana par katastrofu vai to draudiem, kā arī rekomendāciju izplatīšana par nepieciešamo rīcību. Brīdinājuma izziņošana notiek, izmantojot iepriekš sagatavotus komunikācijas veidus (starpresoru vienošanās, trauksmes sirēnas, elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, mobilo sakaru operatoru risinājumu izmantošana, apziņošanas saraksti u.c.).

– Atbildīgo institūciju reaģēšana uz katastrofas brīdinājumu;

– Atbildīgo institūciju rīcība, veicot preventīvos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu katastrofas draudus.

Katastrofas pārvaldīšanas institūciju izmantotās nacionālās un starptautiskās agrīnās brīdināšanas sistēmas (to saraksts) ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 28.pielikumā.

7. Informācijas apmaiņas sistēmas (platformas), kuras izmantojamas katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā

Latvija katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā informācijas apmaiņai izmanto Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotās, pārraudzītās vai izmantotās informācijas apmaiņas platformas. Izmantojamās informācijas apmaiņas platformas nodrošina iespēju lūgt un sniegt starptautisko palīdzību un iegūt kartes par skarto teritoriju, tostarp uzraudzīt teritoriju, kas rada katastrofu draudus.

Katastrofas pārvaldīšanas institūciju izmantotās informācijas apmaiņas sistēmas (platformas) nacionālā un starptautiskā līmenī (to saraksts) ir iekļautas Valsts civilās aizsardzības plāna 29.pielikumā.

Savukārt starpvalstu nolīgumi, kurus iespējams izmantot katastrofas novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā vai to draudu gadījumā (skatīt 2.attēlu) ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 30.pielikumā.

2.attēls. Divpusējie un daudzpusējie sadarbības nolīgumi par sadarbību katastrofas novēršanas,
gatavības un reaģēšanas jomā

Veidojot, uzturot vai lietojot ģeotelpiskās informācijas datu bāzes un sistēmas katastrofas pārvaldīšanas mērķiem, kā arī veidojot no tām kartes, institūcijām un organizācijām datu ievākšana, apstrāde un lietošana jānodrošina Latvijā oficiāli lietotajā ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS-92. Ja krīzes pārvarēšanā tiek iesaistīti NBS, aeronavigācijas un jūras navigācijas struktūras, tām jānodrošina datu lietošana Pasaules ģeodēziskajā sistēmā WGS-84. NBS izmantotajos datos un kartēs lieto plaknes izvērsumu Universālajā transversālajā Merkatora (UTM) projekcijā, 34. un 35. zonā, aeronavigācijas un jūras navigācijas struktūru datos un kartēs lieto plaknes izvērsumu Transversālajā Merkatora (TM) projekcijā.

Prasības par to, kādas koordinātu sistēmas un kartogrāfiskās projekcijas jālieto konkrētas katastrofas pārvaldīšanas vajadzībām sagatavotajos ģeotelpiskajos datos un kartēs, nosaka attiecīgā apdraudējuma glābšanas darbu vadītājs un krīzes komunikācijas vadītājs.

Sadarbībās nodrošinājuma interesēs ar kaimiņvalstīm, Eiropas Savienības sadarbības partneriem un NATO militārajām struktūrām, datubāzu veidotājiem un uzturētājiem jāveido koplietojamo ģeotelpisko datu automatizētas transformācijas nodrošinājums starp iepriekšminētajām koordinātu sistēmām LKS-92 un WGS-84.

Visos gadījumos, kad lietošanai no ģeotelpiskajiem datiem tiek veidotas un pavairotas kartes, tām obligāti jāpievieno kartes rāmja un aizrāmja noformējums, kartes leģendā jānorāda kartes koordinātu sistēma un plaknes izvērsuma projekcija.

8. Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība

Dažādu katastrofu vai to draudu gadījumā iesaistāmo institūciju apziņošana ir iekļauta Valsts civilās aizsardzības plāna 31.pielikumā.

9. Krīžu komunikācijas kārtība

Krīžu komunikācijas kārtība nosaka vadlīnijas vienotas un savlaicīgas iesaistīto institūciju komunikācijas nodrošināšanai ar sabiedrību un efektīvai savstarpējās informācijas apmaiņai dabas un cilvēku izraisītās katastrofas vai tās draudu laikā. Vienotai iesaistīto institūciju izpratnei par krīzes komunikācijas kārtību ir būtiska nozīme katastrofas pārvaldīšanā, lai nezaudētu laiku un savlaicīgi informētu sabiedrību par krīzes norisi.

Krīzes komunikācijā iesaistītās institūcijas

Valsts Civilās aizsardzības plāns nosaka valstī iespējamos apdraudējuma veidus un katastrofu pārvadīšanas veicamos pasākumus. Tāpat Valsts civilās aizsardzības plānā ir noteiktas iesaistītās institūcijas katram apdraudējuma veidam.

Atbilstoši katastrofas raksturam un tās radīto postījumu apjomam izšķir:

– vietēja mēroga katastrofas – katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;

– reģionāla mēroga katastrofas – katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;

– valsts mēroga katastrofas – katastrofas radītie postījumi ietekmē visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu.

Ņemot vērā apdraudējuma veidu un katastrofas raksturu un apjomu, krīzes komunikācijā tiek iesaistītas visas atbildīgās institūcijas.

Krīzes komunikācijas vadība

Krīzes komunikāciju vada un koordinē institūcija, kas atbild par katastrofas vai apdraudējuma reaģēšanas un seku likvidēšanas darbiem, kas noteikti Valsts civilās aizsardzības plānā, vienlaikus darbību koordinējot un saskaņojot ar Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas plānotājiem.

Krīzes komunikācijas uzdevumi:

– nodrošināt vienotu un savlaicīgu iesaistīto institūciju komunikāciju ar sabiedrību (pēc iespējas ņemot vērā sabiedrības grupu dažādās vajadzības, piemēram, informācijas nodrošināšanu tūristiem, mazāk aizsargātajām grupām – personām ar invaliditāti u.c.);

– nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp iesaistītām institūcijām;

– nodrošināt savlaicīgu informāciju un vēstījumus par krīzes gaitu augstākajām amatpersonām un iesaistītajām pusēm.

Krīzes komunikācijas vadītāja pienākumi pirms krīzes (katastrofām):

– savlaicīgi apkopo iespējamā apdraudējuma vai katastrofā iesaistīto institūciju komunikatoru kontaktinformāciju, iekļaujot tajā iestādes un personas dzīvesvietas adresi, e-pasta adresi, stacionāro un mobilo tālruņa numuru, kā arī apzina iespēju saziņai kādā no interneta aplikācijām;

– nosaka kārtību kontaktinformācijas atjaunošanai un koordinācijai;

– savlaicīgi sagatavo vēstījumus par potenciālo apdraudējumu un cilvēkiem ieteicamo rīcību;

– nāk klajā ar priekšlikumiem savstarpējai teorētisko vai praktisko mācību organizēšanai;

– paredz iespēju pieejai ārējam datu nesējam, kurā atrodas nepieciešamā kontaktinformācija un vēstījumi gadījumam, ja liegta piekļuve informācijai darba vietā;

– nosaka krīzes pārvarēšanas pasākumos lietojamo, rekomendējamo ģeoinformāciju – kartes, to ieguves-pieejas adreses vai pieejamību uz ārējiem datu nesējiem;

– apstiprina krīzes pārvarēšanas pasākumos lietojamo ģeoinformāciju – kartes un to ieguves avotus.

Krīzes komunikācijas vadītāja pienākumi krīzes (katastrofas) laikā:

– izveido un vada krīzes komunikācijas grupu, iekļaujot visu iesaistīto institūciju komunikatorus;

– pieņem lēmumu par krīzes komunikācijas grupas atrašanās vietu un darbības veidu (attālināti, krīzes norises vietā vai kādā citā atbilstošā vietā vai telpā);

– sadala lomas un atbildības komunikācijas grupas iekšienē;

– nosaka iesaistīto institūciju informācijas izplatīšanas, saskaņošanas un koordinēšanas kārtību;

– atgādina, ka katra iesaistītā institūcija komunicē tikai par savā kompetencē esošajiem jautājumiem;

– nepieciešamības gadījumā atgādina par normatīvajos aktos noteikto kārtību attiecībā uz informācijas sniegšanu par cietušajiem, bojāgājušajiem un meklēšanā esošajām personām)7;

– nosaka katrai institūcijai to informācijas apjomu, ko var izplatīt bez saskaņošanas, lai nezaudētu laiku8;

– piesaista nepieciešamos tehniskos un cilvēkresursus (piemēram, iespēju robežās plāno informācijas pārraidīšanu vai komunikācijas nodrošināšanu svešvalodās – tūristiem, surdotulkojuma informācijas nodrošināšanu preses konferencēs, brīfingos u.c.);

– nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru (CAOVC), ja tāds ir izveidots;

– periodiski precizē un izziņo krīzes pārvarēšanas laikā lietojamo, rekomendējamo ģeoinformāciju – kartes, to ieguves-pieejas adreses vai pieejamību uz ārējiem datu nesējiem;

– apstiprina krīzes pārvarēšanas pasākumos iesaistītajām institūcijām savstarpējai apmaiņai un sadarbības organizācijai atļauto lietojamo ģeoinformāciju (papīra un digitālo datu apmaiņas formātiem), tās formātus un konkrētu produktu lietošanai atļautās telpisko koordinātu sistēmas, nosakot par konkrētu datu, datu kopu vai karšu izstrādi, uzturēšanu un piegādi atbildīgās institūcijas;

– nosaka, nozīmē vai apstiprina atbildīgās institūcijas vai amatpersonas telpiskās informācijas datu (t,sk. arī karšu) apmaiņas organizācijai ar ārvalstu sadarbības organizācijām, nosakot tiem konkrētas sadarbības organizācijas, to kontaktpersonas un ja nepieciešams definē informācijas apmaiņas ierobežojumus.

Krīzes komunikācijas grupas uzdevumi:

– regulāri informē sabiedrību un sniedz aktuālo informāciju par apdraudējuma vai katastrofas reaģēšanas un seku likvidēšanas gaitu un nepieciešamo rīcību apdraudējuma vai katastrofas gadījumā;

– nodrošina mediju attiecības un nepieciešamo atbalstu Latvijas un starptautiskajiem medijiem;

– veic mediju un sociālo tīklu monitoringu un analīzi;

– izstrādā vēstījumus un komunikācijas rekomendācijas vadībai;

– sagatavo vēstījumus augstākajām amatpersonām;

– aktīvi izmanto komunikācijā sociālos medijus, sniedz informāciju un atbild uz sociālajos tīklos uzdotajiem jautājumiem;

– apkopo, analizē un novērš medijos un sociālajos tīklos izskanējušo maldinošo informāciju un baumas;

– sniedz atbalstu citām krīzes komunikācijā iesaistītajām institūcijām, aktīvi daloties ar informāciju oficiālajos iestāžu sociālo tīklu kontos;

– saskaņojot ar atbildīgo amatpersonu par krīzes vadību un ievērojot drošības pasākumus, nepieciešamības gadījumā nodrošina medijiem kontrolētu iespēju darbam krīzes vietā (īpaši gadījumos, ja krīzes vieta ir norobežota vai slēgta). Nosaka konkrētu un stingru kārtību mediju darbam krīzes vietā un kontrolē to.

Sadarbība ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru

Ja apdraudējuma un katastrofas reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadīšanai ir izveidota CAOVC, komunikācijas grupas vadītājs vai viņa pilnvarota persona (vietnieks) jāiekļauj CAOVC, lai nodrošinātu savstarpējās informācijas apmaiņu un konsultācijas vadībai komunikācijas jomā. (skatīt 3.attēlu).

Krīzes komunikācijas grupas uzdevumi sadarbībai ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru:

– nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu ar komunikatoriem par vadības pieņemtajiem lēmumiem un krīzes vadības gaitu;

– nodrošināt vadības grupu ar informāciju par sabiedrībai aktuāliem problēmjautājumiem, iespējamām baumām, medijus interesējošām tēmām u.c.

– konsultēt vadības grupu par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem krīzes laikā;

– nodrošināt efektīvu vadības komunikāciju ar medijiem;

– nodrošināt ciešu sadarbību starp katras institūcijas atbildīgo par krīzes vadību un komunikatoru, lai sagatavotu informāciju sabiedrībai un atbildētu uz mediju jautājumiem.

Krīzes komunikācijas grupas atrašanās vieta

Ņemot vērā veicamos uzdevumus, krīzes raksturu, vietu un ilglaicību, krīzes komunikāciju var vadīt:

– attālināti, atrodieties savā darbavietā vai dzīvesvietā un saziņai izmantojot kādu no izvēlētajiem komunikācijas instrumentiem un kas atbilst minimāliem kiberdrošības standartiem – interneta aplikāciju, e-pasta grupu, Google Docs u.c.

– notikuma vietā;

– kādā īpaši noteiktā vietā vai telpā (piemēram, speciāli izveidotā Preses centrā kādā no iesaistīto institūciju telpām u.c.);

– kombinējot augstāk minētos krīzes vadības mehānismus.

Krīzes komunikācijas grupas nepieciešamais aprīkojums

Krīzes komunikācijas grupas pārstāvji katastrofas vai tās draudu gadījumos primāri iztiek ar jau savā rīcībā esošajiem tehniskajiem un mobilajiem rīkiem – mobilo tālruni un datoru. Tomēr, ņemot vērā apdraudējuma vai katastrofas raksturu un veidu, iespējams, būs nepieciešams papildu aprīkojums (vai cilvēkresursi) krīzes komunikācijas nodrošināšanai, ko iespēju robežās nodrošina institūcija, kas ir krīzes vadītājs (piemēram, informācijas pārraidīšana vai komunikācija svešvalodās, surdotulkojumā).

Gadījumos, kad krīzes komunikācijas un mediju atbalsta nodrošināšanai nepieciešams papildu aprīkojums un resursi, tos iespējams pieprasīt, izmantojot Krīzes vadības padomi vai ar īpašu Ministru prezidenta rīkojumu.

3.attēls. Civilās aizsardzības Operacionālās vadības grupas sadarbība
ar Krīzes komunikācijas grupu

Komunikācijas pilnveidošana ar sabiedrību par krīžu komunikācijas un civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jautājumiem

Katastrofas pārvaldīšanā iesaistītas ministrijas un pašvaldības, kā arī to padotības iestādes nodrošina sabiedrībai pieejamu un aktuālu informāciju par pastāvošiem apdraudējumiem, iespējamām bīstamām situācijām, drošas uzvedības principiem, kā arī katastrofām, īpašu uzmanību pievēršot sagatavotībai un rīcībai šādās situācijās. Līdztekus tiek veidoti un izmantoti katastrofu pārvaldīšanas subjektu un to padotības iestāžu informācijas avoti, lai sabiedrībā veidotu zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, lai veicinātu sabiedrības izglītošanu, kā arī veicināt izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem, kā arī nodrošināt valsts oficiālās informācijas sniegšanu. Oficiālās komunikācijas nodrošināšanai ar sabiedrību par civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jautājumiem minētie katastrofas pārvaldīšanas subjekti veido ciešāku sadarbību ar oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv), oficiālo izdevēju un tā nodrošināto oficiālās informācijas kanālu – portālu "Cilvēks. Valsts. Likums." (www.lvportals.lv), lai nodrošinātu sabiedrību ar oficiālu informāciju par krīžu komunikāciju, civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas (preventīviem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas) pasākumiem, to īstenošanu u.c. aktuāliem jautājumiem.

10. Sadarbība un resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanā

Katras valsts atbildība un pienākums ir aizsargāt tās teritorijā esošos cilvēkus, īpašumu un vidi no katastrofām vai to draudiem, kā arī nodrošināt spēju atbilstoši rīkoties tāda mēroga katastrofās, kas var notikt vai kurām var laikus sagatavoties. Gadījumos, kad katastrofu izraisītās sekas pārsniedz katastrofā cietušās valsts reaģēšanas spējas, valstīm ir iespēja izmantot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas ļauj nodrošināt citu Eiropas Savienības dalībvalstu (un citu Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismā esošo valstu) civilās aizsardzības resursu iesaisti katastrofu seku likvidēšanā. Šāds palīdzības mehānisms ļauj papildināt katastrofu skartās valsts reaģēšanas spējas. Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma mērķis ir veicināt pastiprinātu sadarbību civilās aizsardzības palīdzības jomā, reaģējot uz visu veidu liela mēroga ārkārtējām situācijām vai katastrofām, piemēram, dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, terora aktiem, tehnoloģiskām katastrofām, radioloģiskiem vai ekoloģiskiem nelaimes gadījumiem, nejaušu jūras piesārņošanu u.c. 2013.gada 17.decembrī tika pieņemts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, 1313/2013/ES, ar ko izveido Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, ņemot vērā pieredzi no notikušajām intervencēm un katastrofām, izveidojot efektīvāku mehānismu, kas atbalstītu un atvieglotu civilās aizsardzības palīdzības mobilizāciju un koordināciju gadījumā, ja Eiropas Savienībā vai ārpus tās robežām notiek lielas ārkārtējas situācijas vai katastrofas.

Latvijas rīcība, sniedzot humāno palīdzību, balstās uz humānisma pamatprincipiem, kā noteikts Eiropas Vienprātības dokumentā par humāno palīdzību, kā arī principiem un kārtību, kas noteikti Valsts materiālo rezervju likumā, Ministru kabineta 2019.gada 18.jūnija noteikumos Nr.268 "Valsts materiālo rezervju izmantošanas un pārbaudes kārtība" un Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra noteikumos Nr.721 "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība". Papildus tam Ministru kabinets var lemt, pamatojoties uz pienācīgu vajadzību novērtējumu un atbilstoši katastrofā vai konfliktā cietušās valsts vajadzībām, par finansiālu palīdzību, piešķirot finansējumu Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" noteiktajā kārtībā, kas attiecas uz budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Ņemot vērā Latvijas pieredzi sniedzot starptautisko vai humāno palīdzību katastrofā vai konfliktā cietušām valstīm (Ukraina, Sīrija, Āfrikas raga valstis, Nepāla, Gazas josla, Irāka, Filipīnas, Turcija, Mjanma/Birma, Moldova, Gruzija, Libāna, Pakistāna, Indonēzija), Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauti resursi, kurus var paredzēts starptautiskās palīdzības vai humānās palīdzības nodrošināšanai.

Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvarā par mehānisma darbību apmācīti aptuveni 60 eksperti, tostarp 12 eksperti ar prasmēm veikt novērtēšanu, 6 eksperti ar sarunu vešanas un lēmumu pieņemšanas prasmēm, 10 eksperti ar personāla vadīšanas prasmēm, 23 eksperti ar operatīvās vadības prasmēm un 8 eksperti ar drošības pārvaldīšanas prasmēm, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi īstenotu starptautiskās misijas un stiprinātu prasmes ikdienas darbā. Papildus 2 eksperti ir apmācīti meklēšanas un glābšanas pasākumu īstenošanai aukstos laika apstākļos.

Citās nozares jomās ir apmācīti eksperti, lai starptautiskās palīdzības jomā spētu nodrošināt dažāda veida tehniska vai profesionāla padomdevēju ekspertīzi – 2 hidrobūvju eksperti no AS "Latvenergo".

Latvija Savienības civilās aizsardzības mehānisma (ietvarā izveidojusi divus starpvalstu resursu moduļus:

1) Apvienotais Igaunijas-Latvijas-Lietuvas augstas veiktspējas sūknēšanas modulis (BaltFloodCombat) – modulis ir sertificēts un iekļauts Eiropas civilās aizsardzības rezervē (ECPP) un ir spējīgs nodrošināt ūdens atsūknēšanu no applūdušajām teritorijām ar jaudu 540 l/s, šļūteņu padošanu 6 km attālumā un nodrošināt komandas pašpietiekamību. Latvijas puse atsevišķi var nodrošināt ūdens atsūknēšanu ar jaudu 160 l/s un izvilkt šļūteņu līniju 2 km attālumā. Modulis piedalījies starptautiskās palīdzības sniegšanā plūdu seku likvidēšanai 2010.gadā Polijā un Moldovā, 2014.gadā Bosnijā un Hercegovinā.

2) Latvijas-Lietuvas tehniskā atbalsta vienība (LL TAST) – modulis ir izveidots atbilstoši Kopienas civilās aizsardzības mehānisma definētajām prasībām un ir spējīgs nodrošināt administratīvo, loģistikas un telekomunikāciju atbalstu.

Latvija ir Apvienoto Nāciju (ANO) Organizācijas Katastrofu novēršanas un koordinācijas sistēmas (UNDAC) dalībvalsts kopš 2018.gada. Sistēmas ietvarā apmācīts 1 eksperts. Papildus ANO ietvarā apmācīti 3 eksperti ar izmitināšanas nometņu koordinēšanas un vadības prasmēm un 3 eksperti par vides jautājumiem katastrofas gadījumā.

Katastrofas vai to draudu gadījumā būtiska loma ir civil-militārās sadarbības nodrošināšanai. Arī starptautiskās palīdzības nolūkos, ja to pieprasījusi katastrofā cietusī valsts, ir iespēja izmantot militārās spējas, piemēram, dzēšot mežu vai kūdras ugunsgrēkus no gaisa, jūras piesārņojuma gadījumā, nodrošinot situācijas izlūkošanu u.c. Katastrofas vai to draudu gadījumā Nacionālos bruņotos spēkus var iesaistīt (arī starptautiskās palīdzības sniegšana gadījumā), ja Nacionālie bruņotie spēki nepilda uzdevumus, kas saistīti ar bruņotu konfliktu vai tā novēršanas pasākumiem un ja nav izsludināts izņēmuma stāvoklis.

Resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 36.pielikumā.

11. Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās ārvalsts

Latvijas valstspiederīgie, kuri uzturas ārvalstīs, var saskarties ar dabas vai cilvēku izraisītu katastrofas situāciju vai tā apdraudējumu, kā arī tādu krīzes situāciju, kā valsts apvērsums vai militārs konflikts. Šādos apstākļos valstspiederīgajiem ir nepieciešams savas piederības valsts ārlietu dienesta konsulārais atbalsts. Valsts institūcijas šādās katastrofas vai krīzes situācijās rīkojas proaktīvi – apzina krīzes skartajā teritorijā esošos valstspiederīgos ar Konsulārā reģistra, Iedzīvotāju reģistra un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas starpniecību, Ārlietu ministrijas mājaslapā, plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos publicē informāciju par esošo / iespējamo apdraudējumu un sniedz informāciju ceļotajiem, kuri atrodas krīzes skartajā teritorijā. Šādās situācijās ārlietu dienests telefoniski vai elektroniski sazinās ar Konsulārajā reģistrā reģistrētajiem ceļotājiem. Ārlietu dienesta rīcībā ir SMS apziņošanas mehānisms, kas krīzes laikā ārvalstīs ļauj visiem Latvijas mobilo sakaru operatoru klientiem, kuri ir automātiski reģistrējušies ārvalsts viesabonēšanas tīklā, nosūtīt Ārlietu ministrijas sagatavotu paziņojumu par krīzes situāciju un nepieciešamo rīcību.

Sākotnēji, ja situācija katastrofas vai krīzes apdraudētajā teritorijā to pieļauj un turpinās organizēti pasažieru pārvadājumi, Ārlietu ministrija sniedz atbalstu valstspiederīgo repatriācijai. Šis atbalsts ietver valstspiederīgo apzināšanu un informēšanu par iespējām izceļot no katastrofas vai krīzes skartajām teritorijām, iegādāties biļetes un nokārtot nepieciešamās izceļošanas formalitātes. Repatriācijas gadījumā personas izceļošanu veic par saviem līdzekļiem un atbilstoši izvēlētajam maršrutam. Savukārt Ārlietu ministrija īpašu uzmanību pievērš personām, kuras atrašanās vietā nesaņem nekādu šīs valsts sociālo nodrošinājumu un atbalstu. Iespējams, līdz ar repatriācijas sekmīgu un pilnīgu norisi vai situācijas nostabilizēšanos katastrofas vai krīzes skartajās teritorijās, tālāki valstspiederīgo evakuācijas pasākumi var nebūt nepieciešami.

Gadījumos, ja valstspiederīgo repatriācija nav iespējama, bet tālāka personu uzturēšanās katastrofas vai krīzes skartajās teritorijās apdraud to dzīvību un veselību, Ārlietu ministrija pieņem lēmumu par valstspiederīgo evakuācijas uzsākšanu. Evakuācija ietver katastrofas vai krīzes skartajā teritorijā esošo valstspiederīgo apzināšanu, informēšanu par evakuācijas iespējām, nepieciešamā transporta uz Latviju vai uz drošu teritoriju organizēšanu, nepieciešamības gadījumā – personu tiesiskā statusa precizēšanu un pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanu, medicīniskā atbalsta organizēšanu, un evakuējamo atbalstu ierodoties Latvijā. Šādā gadījumā valstspiederīgo izceļošanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem, bet gadījumos, ja to veic citu ES dalībvalstu pārstāvniecības, piemēro tādus pašu nosacījumus kā to valstspiederīgajiem. Kā repatriācija, tā evakuācija ir brīvprātīga un valstspiederīgais ir tiesīgs no tās atteikties.

Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no katastrofas skartās ārvalsts ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 32.pielikumā.

12. Civilās aizsardzības sistēmas darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā

Nacionālās drošības likuma 36.pants nosaka, ka Valsts civilās aizsardzības plāns ietver valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumus, kā arī ārkārtas situācijām paredzētus preventīvus, gatavības un reaģēšanas pasākumus un šādu situāciju seku likvidēšanas pasākumus, kā arī nosaka civilās aizsardzības sistēmas darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, ja ir samazināta vai apgrūtināta kontroles vai uzraudzības institūciju darbība, pastāv lielāka varbūtība cilvēku izraisītajām, tai skaitā tehnogēnām, katastrofām, bet operatīvajiem dienestiem ir jānodrošina atbilstoša gatavība un reaģēšanas uz šiem negadījumiem. Civilās aizsardzības sistēmas darbību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā koordinē Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālo vadības centru. Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs sastāv no deleģētiem nozaru ekspertiem, kas balstoties uz savām kompetencēm, apvienojas darbam dažādās jomās atbilstoši risināmiem jautājumiem:

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra sastāvs

Darbības jomas

Atbildīgā institūcija

Veselība un medicīna

Veselības ministrija (NMPD)

Sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju koordinēšana

Iekšlietu ministrija (VUGD)

Cilvēku pārvietošana (evakuācija)

Iekšlietu ministrija (VUGD)

Sabiedriskā kārtība un drošība

Iekšlietu ministrija (VP)

Transporta infrastruktūra

Satiksmes ministrija

Sakaru nodrošinājums

Satiksmes ministrija

Pārtikas un ūdens nodrošinājums

Zemkopības ministrija

Pirmās nepieciešamības preču nodrošinājums

Ekonomikas ministrija

Enerģētika

Klimata un enerģētikas ministrija

Kultūras mantojuma un arhīvu saglabāšana

Kultūras ministrija

Civilā sektora krīzes komunikācijas koordinācija

Valsts kanceleja

Pašvaldību darbības pārraudzība

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajai kārtībai

Var tikt iesaistīti jebkuras jomas darbībā

Labklājības ministrija

Finanšu ministrija

Kultūras ministrija

Tieslietu ministrija

Aizsardzības ministrija

Ārlietu ministrija

Izglītības un zinātnes ministrija

Krīzes vadības padomes sekretariāts

Valsts drošības dienests

Satversmes aizsardzības birojs

Militārās izlūkošanas un drošības dienests

Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra

Savukārt civilās aizsardzības uzdevumu izpildi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā pašvaldībās koordinē pašvaldību institūciju vadītājs, plānojot un īstenojot sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā pašvaldības institūcijām noteikto pasākumu izpildi, pašvaldību institūciju nepārtrauktas darbības nodrošināšanu un nepieciešamo rīcību, tajā skaitā, sadarbībā ar citām institūcijām, nodrošinot pamatvajadzības pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra vadība

Civilās aizsardzības operacionālo vadības centru vada Ministru prezidenta norīkota amatpersona no Iekšlietu ministrijas un vietnieks ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks. Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs tiek izmantots kā platforma, lai nodrošinātu visaptverošu informācijas apmaiņu dažādās darbības jomās, kā arī koordinētu nepieciešamo pasākumu īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra uzdevumi

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centram ir šādi uzdevumi:

– veikt starpinstitūciju darbības koordināciju, īstenojot šī plāna iekļautos reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus;

– apkopot iesaistīto institūciju sniegto informāciju par to kompetencē esošajiem valsts apdraudējuma pārvaldīšanas jautājumiem (visaptveroša situācijas izpratne);

– koordinēt veicamās darbības ar Nacionālo bruņoto spēku operacionālās vadības centru un sniegt atbalstu valsts aizsardzības sistēmai;

– koordinēt papildus resursu piesaisti;

– analizēt informāciju par valsts apdraudējuma situāciju un tās iespējamo attīstību civilās aizsardzības jomā un nodrošināt tās tālāknodošanu stratēģiskā līmeņa (Ministru kabinets) lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšanai elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem;

– koordinēt starptautiskās un humānās palīdzības pieprasīšanu un saņemšanu;

Civilās aizsardzības koordināciju taktiskajā līmenī nodrošina sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas tām normatīvajos aktos un šī plāna ietvaros. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi, kuri attiecas uz civilās aizsardzības sistēmas vadību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 33.pielikumā.

13. Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks

Viens no civilās aizsardzības gatavības pasākumiem ir mācību plānošana. Mācību regularitāte tiek noteikta valsts un reģionāla līmenī, kuru laikā ir iespēja nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju gatavības pārbaudi reaģēšanai katastrofās. Valsts vai pašvaldības institūcijai jāorganizē vietēja līmeņa mācības, ņemot vērā iespējamos apdraudējumus, riska novērtējuma rezultātus, kā arī citu nepieciešamību. Vienlaikus vietējā līmeņa mācību regularitāte nepieciešama paaugstinātas bīstamības objektiem, kas ir viens no pienākumiem civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā šo objektu īpašniekiem (valdītājiem, apsaimniekotājiem). Tiesības organizēt vietējā līmeņa mācības ir jebkurai citai juridiskai personai.

Plānojot un organizējot vietējā līmeņa mācības, valsts institūcija tās finansē no budžetā šim mērķim paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet pašvaldību institūcijas – no to budžetos šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Pašvaldības institūcija vietēja līmeņa mācības var organizēt pēc savas iniciatīvas vai savstarpēji sadarbojoties ar citām valsts un pašvaldības institūcijām (tajā skaitā civilās aizsardzības komisiju esošo pašvaldību sadarbības teritoriju ietvaros), kā arī juridiskām personām vai nevalstiskajām organizācijām.

Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 34.pielikumā.

14. Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalstu 2016.gada Varšavas samita deklarācijas 73.punktā ir noteiktas prasības, kuras attiecas uz NATO 7 nacionālās noturības pamatprasībām, tai skaitā, nodrošinot efektīvu pasākumu kopumu, lai varētu pārvarēt nekontrolētu masveida iedzīvotāju pārvietošanos un nodrošināt dekonfliktāciju starp evakuējamiem iedzīvotājiem un ienākošiem militāriem spēkiem. Ņemot vērā Ministru kabineta 2017.gada 14.februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.7 50.§) informatīvajā ziņojumā "Par mācību KRISTAPS 2016 secinājumiem" 2.punktā noteikto, izstrādāts pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, kas ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 35.pielikumā.


1 Tiešsaite: https://m.likumi.lv/doc.php?id=288600

2 Tiešsaite: https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki

3 Tiešsaite: https://www.undrr.org/implementing-sendai-framework/what-sf

4 Tiešsaite: http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/petijumi_klimata_parmainu_joma/?doc=23668

5 Tiešsaite: Katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas – https://vugd.gov.lv/lat/par_vugd/darbibas_sferas/civila_aizsardziba/rekomendacijas_valsts_un_pasvaldibu_institucijam

6 Tiešsaiste: https://vugd.gov.lv/files/textdoc/vugd_all%20(2).pdf vai https://vugd.gov.lv/lat/drosibas_padomi/vai_tu_zini__ka_rikoties_arkartas_gadijumos_

7 Likums Par policiju – nosaka VP pienākumu publicēt VP tīmekļa vietnē www.vp.gov.lv informāciju par katastrofās cietušajām un mirušajām personām (vārds, uzvārds, dzimšanas mēnesis, dzimšanas gads, ārstniecības iestādes nosaukums, kurā persona atrodas) 5 (piecas) dienas no informācijas par katastrofu saņemšanas brīža. Situācijā, kad VP nevar identificēt katastrofā cietušo vai mirušo personu, tad neidentificētu cietušo vai mirušo personu publiskošanai ir jāatbilst normatīvajiem aktiem, kas noteic nenoskaidrotu vai neatpazītu mirušu personu meklēšanu, tostarp VP publicē personas fotogrāfiju. Informācija par cietušo personu VP tīmekļa vietnē var tikt dzēsta arī ātrāk par piecu dienu termiņu, ja VP saņem apstiprinājumu, ka radi vai ieinteresētās personas ir uzzinājušas informāciju par cietušās personas atrašanās vietu;

8 Piemērs - krīzes sākumā NMPD, VUGD vai Valsts policija informē sabiedrību par to, ka saņemts izsaukums uz notikuma vietu; Valsts policija informē par to, ka kādā ceļa posmā slēgta satiksme, u.c.

Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis

 

1. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

IESPĒJAMO APDRAUDĒJUMU SARAKSTS

Nr. p.k.

Apdraudējumi

Katastrofas pārvaldīšanas institūcija

Dabas katastrofas (ģeofiziskās)

1.

Zemestrīces Iekšlietu ministrija

2.

Zemes nogruvumi Iekšlietu ministrija

Dabas katastrofas (hidroloģiskās)

3.

Pali un plūdi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

4.

Vējuzplūdi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Dabas katastrofas (meteoroloģiskās)

5.

Lietusgāzes (ilgstošas lietavas, pērkona negaiss) un krusa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

6.

Vētras (vēja brāzmas), krasas vēja brāzmas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

7.

Viesuļi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Dabas katastrofas (klimatoloģiskās)

8.

Stiprs sals, sniegs, putenis, apledojums, slapja sniega nogulums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

9.

Karstums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

10.

Apledojums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

11.

Sausums Zemkopības ministrija

12.

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Zemkopības ministrija

Dabas katastrofas (bioloģiskās)

13.

Epidēmijas, pandēmijas Veselības ministrija

14.

Epizootijas Zemkopības ministrija

15.

Epifitotijas Zemkopības ministrija

Tehnogēnās (antropogēnās) katastrofas

16.

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

17.

Avārijas naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Satiksmes ministrija

18.

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Klimata un enerģētikas ministrija

19.

Radioaktīvo vielu avārija objektā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

20.

Bioloģisko vielu negadījumi Veselības ministrija

21.

Ugunsgrēki būvēs Iekšlietu ministrija

22.

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve Klimata un enerģētikas ministrija

23.

Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Satiksmes ministrija

24.

Sadales elektrotīklu bojājumi un pārvades elektrotīklu bojājumi Klimata un enerģētikas ministrija

25.

Būvju sabrukums Iekšlietu ministrija

26.

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem Aizsardzības ministrija

27.

Kuģa uzskriešanas uz sēkļa Aizsardzības ministrija

28.

Kuģu sadursme Aizsardzības ministrija

29.

Pasažieru kuģu katastrofa Aizsardzības ministrija

30.

Autotransporta avārija Satiksmes ministrija

31.

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Satiksmes ministrija

Aizsardzības ministrija

32.

Dzelzceļa transporta katastrofa Satiksmes ministrija

33.

Sabiedriskās nekārtības Iekšlietu ministrija

34.

Terora akti Iekšlietu ministrija

35.

Iekšējie nemieri Iekšlietu ministrija

 

11. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Vispārējie preventīvie un gatavības pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

1.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde (skaits):

2023.gadā – 40 gab.

2024.gadā – 40 gab.

2025.gadā – 40 gab.

2023.-2025.gads

IEM

IEM

VUGD

NVA

VUGD

 

2.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību tīkla (ugunsdzēsības depo) attīstība:  

IEM

IEM

NVA

VUGD

NVA

 
jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Kandavā, Saulkrastos, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Priekulē, Rūjienā, Aizputē;

2023.gads

jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Salacgrīvā, Līvānos, Madonā, Alūksnē, Talsos, Tukumā, Daugavpilī, Liepājā, Alsungā un Viļānos;

2025.gads

jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Aizkrauklē, Balvos, Dobelē, Jūrmalā (Dzintari un Kauguri), Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē, Rīgā (Bolderāja), Saldus, Siguldā

2026.gads

jauna depo (administratīvais centrs) būvniecība Jelgavā

2027.gads

3.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligona izveide un nodrošināšana

2024.gads

IEM

IEM

NVA

VUGD

VUGD

NVA

 

4.

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošana, ieviešot šūnu apraidi

2024.gads

IEM

IEM IC

VUGD

IEM IC

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Katastrofu zaudējumu un bojājumu datu bāzes vai sistēmas izveidošana un uzturēšana, lietotāju apmācība

2026.gads

IEM

IEM IC

VUGD

IEM IC

VUGD

 

7.

Vienota kontaktu centra platformas izveide operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei, lietotāju apmācība

2023.gads

IEM

IEM IC

VUGD

VP

NMPD

IEM IC

VUGD

VP

NMPD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Valsts materiālo rezervju pilnveidošana, uzglabāšana, uzturēšana un atjaunošana

Pastāvīgi

Ministrijas

Ministrijas un padotības iestādes

Pašvaldības

Komersanti

Ministrijas un padotības iestādes

Pašvaldības

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju apmācības plānošana un organizēšana

Ne retāk kā 2 reizes gadā

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas

VUGD

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas

VUGD

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas

 

10.

Valsts vai reģionāla līmeņa civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību plānošana un organizēšana

Ne retāk kā reizi četros gados

VUGD

VUGD

Ministrijas un padotības iestādes

Pašvaldības

Komersanti

VUGD

Ministrijas un padotības iestādes

Pašvaldības

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Krīzes vadības padomes darbības nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

IEM

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra darbības nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

IEM

IEM

VUGD

NVA

IEM IC

IEM

VUGD

NVA

IEM IC

Ministrijas un padotības iestādes

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Valsts augstāko amatpersonu apziņošanas sistēmas darbības nodrošināšana un pārbaude

Ne retāk kā reizi pusgadā

Ministru prezidenta birojs vai Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs

VUGD

VUGD

VP

VDD

NBS

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Plāna kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās izstrāde

2024.gads

KM

KM

KM iestādes

Pašvaldības

Kultūras pieminekļu īpašnieki

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Katastrofu risku novērtēšana, attiecīga informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā

2024.gads un turpmāk reizi 3 gados

IEM

VUGD

Ministrijas un padotības iestādes

 

16.

Prevencijas un sabiedrības informēšanas pasākumi par katastrofām, to sekām, sagatavotību un sagaidāmo rīcību, tai skaitā sadarbības veidošana ar oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis", oficiālo izdevēju un tā nodrošināto oficiālās informācijas kanālu – portālu "Cilvēks. Valsts. Likums." (www.lvportals.lv)

Pastāvīgi

Ministrijas

Ministrijas un padotības iestādes

Ministrijas un padotības iestādes

VSIA "Latvijas Vēstnesis"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

2. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

ZEMESTRĪCE

Riska kopsavilkums

Tektonisko zemestrīču izcelsme ir saistīta ar aktīviem tektoniskiem lūzumiem Zemes garozā. Latvijas Zemes garozā tektonisko lūzumu ir relatīvi daudz, piemēram, Liepājas–Rīgas–Pleskavas tektoniskā zona šķērso Latvijas teritoriju virzienā no DA uz ZA no Liepājas līdz Valmierai un turpinās uz austrumiem Pleskavas virzienā1. Tomēr zemestrīces var rasties tikai tad, ja lūzumi ir tektoniski aktīvi. Tektoniskā zemestrīce ir aktīva tektoniskā lūzuma pazīme: aktīva tektoniska lūzuma rajonā notiek zemestrīce, kad tektoniski spriegumi Zemes garozā pārsniedz iežu izturību. Tādējādi, lai gan Latvijā eksistē relatīvi maza seismiskā aktivitāte, tomēr ir iespējamas arī spēcīgas zemestrīces. Pamatieži ir pārklāti ar biezu kvartāra nogulumu slāni un ievērojamu daļu nogulumiežu veido irdeni un ūdens piesātināti nogulumieži. Satricinājumi šādas zemestrīces epicentrā var sasniegt 6–6,5 balles pēc EMS-98 skalas. Zemestrīču cilmvietas parasti saistītas ar aktīviem tektoniskiem lūzumiem. Latvijas teritorijā tektoniskie lūzumi eksistē, bet to aktivitāte nav daudz pētīta.

Vislielākā bīstamība zemestrīcēs ir sekundārie efekti, jo tie nes lielākus zaudējumus, galvenokārt blīvi apdzīvotās vietās ar būvkonstrukcijām, kas nav pietiekami izturīgas.

Pamatojoties uz Latvijas seismiskās bīstamības pētījumu rezultātiem, ir pamats uzskatīt par ticamu zemestrīces rašanās scenāriju ar ne mazāk kā 5,2 magnitūdu pēc Rihtera skalas. Šāda stipruma zemestrīces var izraisīt ēku sienu bojājumus, plaisas, zemes nogruvumus, spēcīgas vibrācijas, dažādu objektu krišanu.

Spēcīgām zemestrīcēm ir raksturīgas un iespējamas šādas sekas: ēku un būvju sagruvumi, cietušie, bojāgājušie, bojātas inženierkomunikācijas (gāzes apgāde, elektroapgāde, siltumapgāde, ūdens apgāde), hidroelektrostaciju dambju pārrāvumi, plūdi.

Ņemot vērā to, ka Baltijas reģionā eksistē relatīvi maza seismiskā aktivitāte, Latvijā zemestrīce ir vērtējama kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Seismotektoniskie apstākļi un seismiskās stacijas2.

Apzīmējumi:

1 - BAVSEN tīkla seismiskās stacijas

2 - Ignalinas AES lokālā seismiskā tīkla stacijas

3 - Vēsturisko zemestrīču epicentri, gads (punkta izmērs ir proporcionāls zemestrīces magnitūdai)

4 - Kaledonijas struktūrstāva tektonisko lūzumu zonas

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Platjoslas seismiskās stacijas "Slītere" darbības nodrošināšana

Pastāvīgi

VARAM

LVĢMC

LVĢMC

 

2.

Seismoloģiskā monitoringa veikšana – tektoniskas un tehnogēnas izcelsmes seismisko notikumu konstatēšana, reģistrācija un lokalizācija, kā arī Baltijas reģionālo seismisko notikumu parametru noteikšana

Pastāvīgi

VARAM

LVĢMC

LVĢMC

 

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo zemestrīci

Pēc nepieciešamības

LVĢMC

Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Pašvaldības

LVĢMC

Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Pašvaldības

LVĢMC

Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Pašvaldības

 

2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

VUGD

VUGD

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

LVĢMC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VUGD

VMD

VP

VRS ARCC

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"

AS "Latvijas gaisa satiksme"

NBS

VUGD

VMD

VP

VRS ARCC

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"

AS "Latvijas gaisa satiksme"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Diplomātisko pārstāvniecību informēšana

2 stundas

ĀM

ĀM

ĀM

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

 

10.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

 

11.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

SPKC

NMPD

VI

SPKC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Valsts vai pašvaldības institūcija

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37. pielikums

16.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācijas par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

 

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.


1 Tiešsaite: https://www.meteo.lv/lapas/par-seismologiskajiem-noverojumiem-latvija-un-baltijas-regiona?id=2191

2 Avots: Informatīvais pārskats Nr.9 "Latvijas un Baltijas austrumu reģiona seismoloģiskais monitorings par 2020.gadu", LVĢMC 2020.

 

3. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

ZEMES NOGRUVUMS

Riska kopsavilkums

Klimatu pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk ir novērojamas intensīvas lietusgāzes un citi ekstremāli laikapstākļi, kā rezultātā, gruntsūdeņu ietekme, erozija un augsnes sašķidrināšanās var izraisīt zemes nogruvumus.

Zemes nogruvums – ir ģeoloģiska parādība, kuras laikā dažādu faktoru ietekmē notiek iežu vai augsnes nobrukšana. Šie nogruvumi var notikt ūdenstilpņu krastos, kā arī jebkur, kur ir augsts reljefa pacēlums. Zemes nogruvumi var būt vairāku veidu – tajos var nogrūt dažādas nobiras, dubļi, akmeņi un citi.

Zemes nogruvums ir vērtējams kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti:

- plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam";

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana ainavu plānošanas un tūrisma jomā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Iekšzemes ūdeņu piekrastes, jūras piekrastes sauszemes daļas, plūdu risku teritoriju piekrastes, aizsargājamas dabas teritoriju un pašvaldību saistošos noteikumos noteikto sauszemes atjaunošana un nostiprināšana

2023.-2027.gads

VARAM

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Dzelzceļa transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehniskā (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana zemes nogruvumu, klimata pārmaiņu ietekmes uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļu radīto seku likvidēšanai

2023.-2027.gads

SM

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

-

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo zemes nogruvumu

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Pašvaldības

Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Pašvaldības

Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

-

2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

VUGD

VUGD

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

VUGD

VUGD

Pašvaldības

VUGD

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VUGD

VP

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

NBS

VUGD

VP

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

9.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

-

10.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

SPKC

NMPD

VI

SPKC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

VUGD

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

VUGD

NMPD

VP

VMD

LVC

Valsts vai pašvaldības institūcija

Valsts materiālo rezervju glabātājs

VUGD

NMPD

VP

VMD

LVC

Valsts vai pašvaldības institūcija

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

4. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

PALI, PLŪDI UN VĒJUZPLŪDI

Riska kopsavilkums

Globālās klimata pārmaiņas ir noteikušas arī ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas Latvijas upju hidroloģiskajā režīmā, novērojot būtiskas izmaiņas upju hidrogrāfos tieši ziemas un pavasara sezonās.

Plūdi – parasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana ar ūdeni, tai skaitā vētras radīto jūras ūdens uzplūdu piekrastes teritorijās vai palu vai ilgstošu lietavu izraisītas straujas ūdens līmeņa celšanās dēļ.

Plūdu risks ir plūdu iestāšanās iespējamība un to radītā varbūtējā nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

Plūdu (applūšanas) veidi1

Plūdu cēloņi ir visi dabas un klimatiskie apstākļi, kas nosaka vai veicina plūdu veidošanos – nokrišņu intensitāte un slānis, gaisa temperatūra un mitrums, vēja virziens un ātrums, teritorijas reljefs, augu sega, hidroģeoloģiskie apstākļi, hidrogrāfiskais tīkls un tā stāvoklis, ūdens teču un ūdenstilpju sateces baseina lielums, upju gultnes morfometriskie un hidrauliskie parametri. Latvijā ir jārēķinās ar šādām plūdu parādībām:

- Pali un sniega kušana, kad gaisa temperatūra un sniega daudzums ir noteicošie plūdu lieluma faktori. Raksturīgi ziemas-pavasara sezonā, virszemes ūdens objekta hidroloģiska režīma fāzē, kam raksturīgs augsts ūdens līmenis sniega un ledus kušanas rezultātā.

- Ledus sastrēgumi un ledus iešana, kas ir sevišķi smagi, ja pēkšņi paaugstinās gaisa temperatūra un ledus nepaspēj izkust, ceļas ūdens līmenis un ledus tiek atrauts no krastiem. Ledus sastrēgumu un sablīvējumu izraisīti plūdi raksturīgi ar ledus un vižņu uzkrāšanos zem ledus segas vai salauztu ledu upē, kas izraisa upes kanāla sašaurināšanos un ūdens līmeņa paaugstināšanos.

- Lietus radīti plūdi, kam raksturīgs straujš caurplūduma pieaugums un ūdens līmeņa celšanās intensīvo un/vai ilgstošo lietainu periodu dēļ. Lietus izraisīti plūdi var radīt applūšanu gan lauku teritorijās, gan pilsētās, kurās intensīvi nokrišņi rada strauju noteci un pārsniedz lietusūdeņu noteksistēmu maksimālo ūdens novadītspēju.

- Hidrotehnisko būvju avārija un to radītā pārplūšana, kas var būt aizsprosta iekšējās erozijas vai slūžu avārijas dēļ. Veidojas triecienvilnis, kas, lejpus aizsprostam strauji plūstot un raujot sev līdzi kokus, krūmus, nenostiprinātus priekšmetus, nodara lielus postījumus. Turklāt pastiprināt to ietekmi var aizdambējumi pie tiltiem vai citās šaurās vietās. Aizsprosta avārijas vislielākā ietekme ir tūlīt aiz aizsprosta, tālāk posmā lejup pa upi tā līdzinās plūdu gadījumā novērotajam.

- Vējuzplūdi teritorijās gar jūras krastu un lielāko upju grīvās - ūdens līmeņa paaugstināšanās jūrā vai upju grīvās, ko izraisa noteiktu vēju iedarbība. Sevišķi bīstamas situācijas veidojas gadījumos, kad Ziemeļeiropu šķērso vairāki aktīvi cikloni, kuri nes vairākkārtēju rietumu puses vēju pastiprināšanos, veicinot ūdens pieplūdumu vispirms Baltijas jūrā, bet pēc tam arī Rīgas līcī.

Latvijā vēsturiski ir ierasts, ka nopietnākos draudus upēs rada pavasara pali, kad liela nozīme ir arī ledus un vižņu sastrēgumiem, taču arī lietus uzplūdi un vējuzplūdi mēdz izraisīt nopietnus teritoriju applūdumus. Tomēr, mainoties upju hidroloģiskajam režīmam, mainās palu maksimumu iestāšanās termiņi, kā arī lietus uzplūdu un vējuzplūdu biežums un intensitāte.

Latvijā apzinātas 32 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas: Daugavas upju baseinu apgabalā – 14 (tai skaitā 3 Daugavas HES), Lielupes upju baseinu apgabalā – 6, Gaujas upju baseinu apgabalā – 3 un Ventas upju baseinu apgabalā – 9.

Pali, plūdi un vējuzplūdi ir vērtējami kā notikumi ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti:

- pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā";

- pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Lielupes upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- informatīvais ziņojums "Par plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību";

- plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam";

- Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.–2024.gadam;

- LVS NE 31010:2010 "Riska pārvaldība. Riska novērtēšanas paņēmieni (ISO/IEC 31010:2009)" standarts;

- pētījums "Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu".

Attēls: LVĢMC uzturētā Plūdu riska informācijas sistēma, avots: https://www.meteo.lv/lapas/vide/pludu-riska-informacijas-sistema/pludu-riska-informacijas-sistema?id=2103&nid=889

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Pretplūdu pasākumu organizēšana, esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžņu pārbūve un atjaunošana

Pastāvīgi

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

AS "Latvenergo"

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

AS "Latvenergo"

Pašvaldības

VSIA ZMNĪ

AS "Latvenergo"

-

2.

Meliorācijas sistēmu uzturēšana un būvniecība

Pastāvīgi

ZM

Pašvaldības

ZM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

ZM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

-

3.

Jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība un ierīkošana, pamatojot ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem

Pastāvīgi

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VSIA ZMNĪ

-

4.

Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve

2023.-2027.gads

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VSIA ZMNĪ

-

5.

Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību

2024.gads

VARAM

IEM

LVĢMC

VUGD

LVĢMC

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

HES operatoru kontrole plūdu riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai, pārbaudot Ūdens resursu lietošanas atļaujās, HES ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos izvirzīto nosacījumu ievērošanu

Katru gadu

VVD

VVD

VVD

 

7.

Kritēriju par iedzīvotāju brīdināšanu par pastāvošajiem plūdu draudiem sagatavošana un iekļaušana pašvaldību civilās aizsardzības plānos, par šiem kritērijiem informējot arī LVĢMC

2023.gads

Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija

Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija

Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija

 

8.

Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana

Katru gadu

VARAM

LVĢMC

LVĢMC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Upju baseinu izlūkošana ar gaisa kuģa (vai bezpilota gaisa kuģa) palīdzību

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija

VUGD

NBS

VUGD

NBS

VUGD

-

10.

Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai ieviešana, balstoties uz erozijas klasēm2, un dažāda veida krasta preterozijas risinājumu īstenošana

2023.-2027.gads

VARAM

Pašvaldības Plānošanas reģioni

Pašvaldības

Plānošanas reģioni

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Nodrošināt automātisko līmeņu mērītāju uzstādīšanu un mērījumu veikšanu mazo HES augšbjefā un lejasbjefā, nodrošinot LVĢMC un VVD ar operatīvajiem līmeņu mērījumu datiem plūdu gadījumos

2024.-2027.gads

VARAM

VVD

HES īpašnieks

 

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamiem paliem, plūdiem un vējuzplūdiem

Pēc nepieciešamības

LVĢMC

Pašvaldības

Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

LVĢMC

Pašvaldības

Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

LVĢMC

Pašvaldības

Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

-

2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

VUGD

VUGD

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

VUGD

LVĢMC

Pašvaldības

AS "Latvenergo"

LVĢMC

VUGD

Pašvaldības

AS "Latvenergo"

VUGD

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

VVD

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VUGD

VMD

VP

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

NBS

VUGD

VMD

VP

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Kuģu velkoņu (ledlaužu) iesaistīšana ledus uzlaušanai upēs un jūras līcī

Pēc nepieciešamības vai pieprasījuma saņemšanas

Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija

NBS

NBS

Valsts robežsardze

Kuģu velkoņu (ledlaužu) īpašnieki

NBS

Valsts robežsardze

Kuģu velkoņu (ledlaužu) īpašnieki

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

10.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

-

11.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

SPKC

NMPD

VI

SPKC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

VUGD

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Valsts vai pašvaldības institūcija

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

16.

Kompensāciju par zaudējumiem noteikšana un finanšu palīdzības izmaksa zemes īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem sakarā ar nelabvēlīgo hidroloģiskajiem un meteoroloģiskajiem apstākļiem

Pēc nepieciešamības

MK

ZM

LAD

FM

LAD

FM

-

17.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

 

Ledus, vižņu, koku sanesumu un gultnes spridzināšanas kārtība plūdu (palu) periodā

1.

Lēmuma pieņemšana par nepieciešamību veikt ledus, vižņu, koku sanesumu un gultnes spridzināšanas darbus (turpmāk – spridzināšanas darbi) – lēmumā norāda laikposmu, kad paredzēts veikt spridzināšanas darbus, kā arī darbu veikšanas vietu (adrese vai vietas koordinātas)1, lēmuma apstiprināšana

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija

Pašvaldības dome

Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija

Pašvaldības dome

Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija

Pašvaldības dome

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Pašvaldības sadarbības civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja parakstītā lēmuma nosūtīšana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam2

Pēc lēmuma pieņemšanas

Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija

Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija

Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija

-

3.

Blakus esošās pašvaldības informēšana par pieņemto lēmumu veikt spridzināšanas darbus3, kura atrodas upes lejtecē

Pastāvīgi

Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts veikt spridzināšanas darbus

Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts veikt spridzināšanas darbus

Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts veikt spridzināšanas darbus

-

4.

Pieprasījuma sagatavošana un nosūtīšana NBS (vai vienošanās sagatavošana ar juridisku personu, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus) par nepieciešamo atbalstu spridzināšanas darbu veikšanā

Pastāvīgi

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Kontaktinformācijas nosūtīšana (elektroniski) VUGD par spridzināšanas darbu veikšanas grupas vecāko un atbildīgās Zemessardzes vienības komandieri

Pastāvīgi

VUGD

VUGD

NBS

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Spridzināšanas darbu veikšanas vietas un laikposma saskaņošanas procedūra4

Pastāvīgi

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Apstiprinātas saskaņošanas veidlapas nosūtīšana NBS (vai norādot vienošanās dokumentā ar juridisko personu, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus)

Pastāvīgi

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Valsts policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts vides dienesta, kā arī pašvaldības policijas (ja tāda ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā) elektroniska informēšana par spridzināšanas darbu veikšanas vietu un laiku

Pastāvīgi

VUGD

VUGD

VUGD

-

9.

Spridzināšanas darbu veikšanas vietas, bīstamās zonas norobežošana (teritorijas norobežošana, teritorijas apsardze un citi līdzīgi pasākumi, lai nepieļautu trešo personu nokļūšanu bīstamajā zonā), ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku noteiktās bīstamās zonas robežu

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

VUGD

 

10.

Spridzināšanas darbu veikšana5

Pastāvīgi

NBS

Juridiska persona, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus

NBS

Juridiska persona, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus

NBS

Juridiska persona, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Spridzināšanas darbu veikšana vietā, līdz minētie darbi ir pabeigti

Pastāvīgi

VUGD

VP

NMPD

Pašvaldības policija

VUGD

VP

NMPD

Pašvaldības policija

VUGD

VP

NMPD

Pašvaldības policija

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.


1 Tiešsaite: https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Udens/Ud_apsaimn/UBA%20plani/Sakotnejais_pludu_ riska_NOVERTEJUMS.pdf

2 http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713


1 Uz komisijas sēdi var uzaicināt VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pārstāvi, lai nodrošinātu eksperta viedokli par spridzināšanas darbu lietderību un iespējamo ietekmi uz citām pašvaldību teritorijām upes lejtecē.

2 Dokumentu var iesniegt elektroniski, skenētā veidā ar nosacījumu, ka tajā iekļautā informācija ir saprotama un izlasāma.

3 Informē pašvaldības, kuru teritorija robežojas ar to pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas darbības teritoriju, kurā saskaņā ar lēmumu tiks veikti spridzināšanas darbi.

4 Saskaņojuma procedūru var veikt elektroniski, nosūtot attiecīgajai institūcijai elektronisko ziņojumu (e-pasts), tajā norādot spridzināšanas darbu veikšanas vietu un laikposmu. Ja tiek veikta elektroniskā saskaņošana, atbildes elektroniskie ziņojumi par saskaņojumu jāpievieno un jānoformē kā saskaņojuma veidlapas pielikumi (skatīt "Saskaņojuma veidlapa par spridzināšanas darbu veikšanu"):

Saskaņojuma veidlapa par spridzināšanas darbu veikšanu6

1. Spridzināšanas darbu vieta:
  Koordinātas   (koordinātu sistēma),  
  Cits    
2. Spridzināšanas darbu laika periods:

SASKAŅOTS   SASKAŅOTS   SASKAŅOTS

(AS "Sadales tīkls" amatpersonas pilns amata nosaukums)

 

(AS "Conexus Baltic Grid" amatpersonas pilns amata nosaukums)

 

(AS "Gaso" amatpersonas pilns amata nosaukums)

(personiskais paraksts un tā atšifrējums)

 

(personiskais paraksts un tā atšifrējums)

 

(personiskais paraksts un tā atšifrējums)

(saskaņojuma uzraksta parakstīšanas datumu)

 

(saskaņojuma uzraksta parakstīšanas datumu)

 

(saskaņojuma uzraksta parakstīšanas datumu)

SASKAŅOTS   SASKAŅOTS   SASKAŅOTS*

(SIA "TET" amatpersonas pilns amata nosaukums)

 

(Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas pilns amata nosaukums)

 

(AS "Latvenergo" amatpersonas pilns amata nosaukums)

(personiskais paraksts un tā atšifrējums)

 

(personiskais paraksts un tā atšifrējums)

 

(personiskais paraksts un tā atšifrējums)

(saskaņojuma uzraksta parakstīšanas datumu)

 

(saskaņojuma uzraksta parakstīšanas datumu)

 

(saskaņojuma uzraksta parakstīšanas datumu)

   

(personiskais paraksts un tā atšifrējums)

  *Saskaņojumu ar AS "Latvenergo" veic tikai gadījumos, kad spridzināšanas darbus paredzēts veikt uz Daugavas upes

5 Nacionālie bruņotie spēki var pieņemt lēmumu neveikt spridzināšanas darbus, ja to tehniska īstenošana apdraud Nacionālo bruņoto spēku amatpersonu drošību, kā arī ja spridzināšanas darbu radītās sekas apdraud tuvumā esošos iedzīvotājus.

6 Spridzināšanas darbu veikšanu var savstarpēji saskaņot elektroniski (e -pasts, e-paraksts).

 

5. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

LIETUSGĀZES, ILGSTOŠAS LIETAVAS, PĒRKONA NEGAISS UN KRUSA, SNIEGS UN PUTENIS, APLEDOJUMS UN SLAPJA SNIEGA NOGULUMS, STIPRS SALS, KARSTUMS, SAUSUMS

Riska kopsavilkums

Lietusgāzes un ilgstošas lietavas

Lietus izraisīto ietekmi var raksturot divos dažādos mērogos:

1) ilgstošs periods (nedēļas līdz pat mēneši), kad bieži tiek novērots lietus, augsne pakāpeniski kļūst pārmitra un vairs nespēj uzsūkt lieko mitrumu. Ilgstoši regulāra lietusūdeņu pieplūduma rezultātā ūdens līmenis novadgrāvjos un upēs ir paaugstināts, ūdens uzkrājas arī zemās vietās ar sliktu noteci vai vāju uzsūkšanos augsnē. Īpaši bīstamas situācijas veidojas, ja viena otrai seko vairākas šādas epizodes. Ilgstoša lietus epizodes parasti skar teritoriāli plašākus apgabalus, vairākus novadus. Šādi apstākļi var tikt novēroti visās sezonās, biežāk raksturīgi rudens sezonai, bet klimata pārmaiņu ietekmē var tikt novēroti arī ziemas sezonā, kad neiestājas sala apstākļi.

Latvijā ilgstoša lietus raksturošanai un sabiedrības brīdnāšanai izmanto nokrišņu daudzumu 12 stundu periodā, kā stipru lietu definējot apstākļus, kad šajā periodā nolīst 20-39 mm, ļoti stipru – 40-59 mm, bet bīstami jeb ekstermāli stipru – ja šādā laika periodā nolīst 60 mm un vairāk.

2) īslaicīgs, bet intensīvs lietus. Parasti tas tiek novērots gada siltajā sezonā, sevišķi vasarā, to bieži pavada pērkona negaiss, iespējama arī krusa. Šādos apstākļos, īsā laika periodā nolīst liels nokrišņu daudzums, kuru nespēj uzsūkts augsne, kā arī tas nepaspēj notecēt uz ūdenstilpēm, sevišķi bīstamas situācijas veidojas pilsētvides apstākļos, kur zaļā zona, kas varētu uzsūkt ūdeni, ir ierobežota. Lietusgāzes var tikt novērotas arī ļoti lokāli, piemēram, Rīgā aptverot vien atsevišķu pilsētas apkaimi. Vasaras sezonas lietusgāzes ik gadu Latvijā nodara lokālus postījumus, appludinot apdzīvotas vietas, izskalojot ceļus, kā arī nodarot postījumus infrastruktūrai.

Lietusgāžu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai Latvijā tiek piemēroti sekojoši kritēriji – nokrišņu daudzums 3 stundu vai īsākā periodā, saskaņā ar ko stipras lietusgāzes laikā 3 stundu vai īsākā periodā nolīst 10-19 mm, ļoti stipras llietusgāzes laikā – 20-29 mm, bet bīstami jeb ekstremāli stipras – 30 mm un vairāk

Pērkona negaiss un krusa

Pērkona negaiss ir atmosfēras elektriskā parādība, kas parasti ir novērojama gada siltajā sezonā, bet ir iespējams jebkurā no gada mēnešiem. Tas veidojas gubu-lietus mākoņos, kad spēcīgas gaisa strāvas mākonī izraisa lietus lāšu un / vai krusas graudu savstarpēju berzi, radot elektriskās izlādes – zibeni. No lielā siltuma daudzuma, kas izdalās zibens rezultātā, apkārtējais gaiss strauji izplešas, izraisot skaņu – pērkonu. Pērkona negaisu var pavadīt gan intensīvas lietusgāzes, gan arī krasas vēja brāzmas (sk. 6. pielikumu) un krusa. Atsevišķos gadījumos krusa var tikt novērota arī tad, ja nav pērkona negaiss.

Pērkona negaisu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

1) stiprs: pērkona negaisu pavada stipras lietusgāzes un / vai krasas vēja brāzmas 15-19 m/s un / vai krusa ar diametru <6 mm,

2) ļoti stiprs: pērkona negaisu pavada ļoti stipras lietusgāzes un / vai krasas vēja brāzmas 20-24 m/s un / vai krusa ar diametru 6-19 mm,

3) bīstami jeb ekstremāli stiprs: pērkona negaisu pavada ekstremāli stipras lietusgāzes un / vai krasas vēja brāzmas ≥25 m/s, un / vai krusa ar diametru ≥20 mm.

Sniegs un putenis

Sniegs un putenis kā ziemas laika parādības nozīmīgu ietekmi rada gan intensīvas vai ilgstošas snigšanas un putināšanas apstākļos, kad nozīmīgi pieaug sniega sega un tiek aizputināti ceļi, gan arī neierasti agras vai vēlas šo dabas parādību iestāšanās gadījumos, kad vēl nav iestājušies vai jau noslēgušies atbilstošie ceļu uzturēšanas apstākļi. Agra vai vēla snigšana var radīt postīgumus arī sala neizturīgām lauksaimniecības kultūrām. Snigšanas un puteņa apstākļos papildus ietekmi rada vēja pastiprināšanās, kas var veicināt ceļu aizputināšanu, turklāt atsevišķās situācijās, kad zemes virsmu klāj pietiekami bieza, bet nesablietēta sniega sega, ceļu aizputināšana var notikt arī situācijās, kad nesnieg, bet stipra vēja apstākļos tiek pārvietots uz zemes virsmas esošais sniegs. Tāpat kā papildus nozīmīgs faktors ir redzamības tāluma samazināšanās intensīvas snigšanas un puteņa laikā.

Klimata pārmaiņas ir ievērojami ietekmējušas sezonālā sniega pārklājumu un biezumu. Latvijas teritorijā kopumā tiek novērota vidējā sniega segas biezuma samazināšanās. Arī sezonas garums, kad tiek novēroti stabili sniega apstākļi, kļūst īsāks, tomēr ļoti agrīna vai vēlīna snigšana aizvien var tikt novērota. Nākotnes klimata pārmaiņu pētījumi uzrāda, ka šīs tendences saglabāsies, tomēr saglabāsies augsti ekstremālu gadījumu iestāšanās riski.

Snigšanas apstākļu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stipra snigšana: sniega segas pieaugums 5-9 cm 12 stundu laikā,

– ļoti stipra snigšana: sniega segas pieaugums 10-14 cm 12 stundu laikā,

– bīstami jeb ekstremāli stipra snigšana - sniega segas pieaugums ≥15 cm 12 stundu laikā.

Puteņa apstākļu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stiprs putenis: snigšana ar redzamības pasliktināšanos <4 km un vēja pastiprināšanos brāzmās ≥ 15 m/s mazāk nekā 3 stundas,

– ļoti stiprs putenis: snigšana ar redzamības pasliktināšanos <2 km un vēja pastiprināšanos brāzmās ≥ 15-19 m/s ilgāk nekā 3 stundas,

– bīstami jeb ekstremāli stiprs putenis: snigšana ar redzamības pasliktināšanos <2 km un vēja pastiprināšanos brāzmās ≥ 20 m/s ilgāk nekā 3 stundas.

Apledojums un slapja sniega nogulums

Apledojums ir ziemas sezonas laika parādība, tas rodas, kad negatīvas temperatūras apstākļos veidojas intensīva migla, smidzina vai pat līst lietus (tiek novērota atkala) un uz virsmām (ceļiem, ielām, trotuāriem u.c.) vai objektiem (vadiem, koku zariem u.c.) veidojas ledus kārta. Ielas un trotuāri šādos apstākļos jau ļoti ātri kļūst slideni. Bet uz vadiem un koku zariem izveidojies biezs apledojuma slānis var izraisīt to lūšanu.

Apledojuma klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stiprs apledojums: sasalstoši nokrišņi ar intensitāti <1 mm/12 stundās,

– ļoti stiprs apledojums: sasalstoši nokrišņi ar intensitāti 1-4 mm/12 stundās,

– bīstami jeb ekstremāli stiprs apledojums: sasalstoši nokrišņi ar intensitāti ≥5 mm/12 stundās

Slapja sniega nogulums arī ir ziemas sezonas laika parādība. Tas veidojas, kad krīt slapjš sniegs, bet gaisa temperatūra ir negatīva, izraisot slapjā sniega piesalšanu pie vadiem un koku zariem, kā arī citiem priekšmetiem. Tas var izraisīt koku zaru / koku un vadu lūšanu, kā arī citu priekšmetu salūšanu, sabojāšanu. Slapja sniega intensitāte tiek noteikta, speciālistiem analizējot sinoptisko situāciju, atbilstoši tiek sagatavoti arī brīdinājumi.

Stiprs sals

Dažādos pētījumos lielākoties ir noskaidrots, ka ilggadīgajā laika periodā lielākajā pasaules daļā auksto dienu un nakšu kļūst mazāk. Arī Latvijā nepilnu pēdējo 100 gadu laikā ir norisinājušās līdzīgas izmaiņas ekstremāli zemu gaisa temperatūras raksturā – dienu skaits stabilu salu un apstākļiem, kad tiek novērotas sevišķi zema gaisa temperatūra, samazinās. Tomēr Latvijā vēl aizvien ziemas periodā var iestāties stiprs sals, kas var apdraudēt cilvēku veselību un pat dzīvību, kā arī izraisīt tehnogēnus bojājumus - cauruļvadu un apkures sistēmas bojājumus, lauksaimniecības kultūru izsalšanu u.c. Sala ietekmi būtiski var palielināt stiprs vējš vai apstākļi, kad zemes virsmu neklāj sniegs – ir kaisals.

Sala intensitātes klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji: stiprs sals, kad gaisa temperatūra pazeminās līdz -20...-24⁰, ļoti stiprs sals, kad gaisa temperatūra ir -25...-29⁰ un bīstami jeb ekstremāli stiprs sals tiek novērots, kad termometra stabiņš noslīd līdz -30⁰ atzīmei un vēl zemāk.

Karstums

Karstuma viļņiem jeb ilgstošu nepārtraukta karstuma periodu biežuma un intensitātes pieaugumam arvien biežāk tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo tie negatīvi ietekmē cilvēku veselību un mirstību, sevišķi vasarā. Īpaši satraucošas šīs pārmaiņas ir lielo pilsētu aglomerāciju iedzīvotājiem, jo pilsētas kā "siltuma salas" ietekmē gaisa temperatūra pilsētas centrā – tā ir augstāka nekā nomalē, līdz ar to arī karstuma radītais diskomforts pilsētas centrā būs lielāks. Ja naktis ir vēsas, tas dod iespēju cilvēka organismam atpūsties pēc dienā piedzīvotā karstuma, savukārt apstākļos, kad arī naktis ir ļoti karstas (tiek novērotas tā sauktās "tropiskās naktis"), karstums ietekme ir vēl lielāka.

Spēcīgi karstuma viļņi var izraisīt arī kultūraugu bojājumus, tūkstošiem nāves gadījumu no hipertermijas, un plašus strāvas zudumus, jo masveidā tiek izmantoti gaisa kondicionieri un ventilatori.

Karstuma intensitātes klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stiprs karstums: maksimālā gaisa temperatūra dienas 2 dienas un ilgāk paaugstinās līdz +27...+32⁰,

– ļoti stiprs karstums: maksimālā gaisa temperatūra ir ≥+32⁰ vai minimālā gaisa temperatūra naktī nav <+20⁰ (turklāt pirms tam jau ir bijušas dienas ar stipru karstumu),

– bīstami jeb ekstremāli stiprs karstums: 2 dienas un ilgāk termometra stabiņš pakāpjas virs +30⁰ atzīmes vai arī 2 naktis un ilgāk termometra stabiņš nenoslīd zem +20⁰ atzīmes.

Sausums

Sausums ir apstākļi dabā, kad ilgāku laika periodu netiek novēroti nokrišņi. Sevišķi nelabvēlīgi apstākļi var veidoties, ja tas tiek novērots aktīvās veģetācijas periodā, vienlaikus iestājoties arī karstumam – tad sausums būtiski ietekmē lauksaimniecību, kā arī mežsaimniecību. Turklāt sausuma apstākļos parasti ievērojami pieaug ugunsbīstamība mežos. Latvijā sausuma raksturošanai ir ieviests Standartizētais nokrišņu daudzuma indekss (SPI, Standardized precipitation index) – rādītājs, kas raksturo sausuma un mitruma periodus. SPI tiek aprēķināts balstoties uz nokrišņu daudzuma novērotajām vērtībām un statistiku references periodā, piemēram, pēdējo 30 gadu laikā. Lauksaimniecības vajadzībām SPI tiek rēķināts veģetācijas periodā 1-3 mēnešiem. 3 mēnešu SPI var izmantot arī kalendārās sezonas mitruma režīma noteikšanai. Savukārt 6 mēnešu intervālu izmanto hidroloģiskā sausuma klasificēšanā, jo tas labi korelē ar ūdens līmeņa izmaiņām rezervuāros, kā arī upju noteces samazināšanos.

Sausuma apstākļu raksturošanai tiek izmantoti sekojoši SPI kritēriji: mēreni sauss -1...-1,49, ļoti sauss -1,5...-2 un ekstremāli sauss, ja SPI ir ≤-2.

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, apledojums, stiprs sals, karstums, sausums, sniegs un putenis ir vērtējami kā notikumi ar vidēju risku, slapja sniega nogulums – notikums ar nozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana veselības un labklājības jomā".

- Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Lielupes upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam

- Informatīvais ziņojums "Par plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību";

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam";

- Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.–2024.gadam.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Meteoroloģisko un hidroloģisko apstākļu monitorings, vēsturisko datu uzkrāšana un analīze un nākotnes klimata scenāriju izveide

Pastāvīgi

VARAM

KEM

VARAM

KEM

LVĢMC

-

2.

Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve

2023.-2027.gads

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VSIA ZMNĪ

-

3.

Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību

2024.gads

VARAM

IEM

LVĢMC

VUGD

LVĢMC

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana

Katru gadu

VARAM

LVĢMC

LVĢMC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Patversmju vai īslaicīgās uzturēšanās vietas izveidošana un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Papildus dzeramā ūdens nodrošināšana sabiedriskās un publiskās vietās klimatisko ekstrēmu gadījumā

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par prognozētajām ilgstošām lietavām, lietusgāzēm, pērkona negaisu un krusu, sniegu un puteni, apledojumu un slapja sniega nogulumu, salu, karstumu, sausumu, to novēroto intensitāti, radītajām sekām

Pēc nepieciešamības

LVĢMC

Pašvaldības

Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

LVĢMC

Pašvaldības

Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

LVĢMC

Pašvaldības

Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

-

2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

VUGD LVĢMC

NMPD

VUGD

LVĢMC

NMPD

VUGD

LVĢMC

NMPD

Valsts un pašvaldību institūcijas

Komersanti Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

-

7.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

SPKC

NMPD

VI

SPKC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Valsts vai pašvaldības institūcija

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana

Pastāvīgi

Pašvaldības LM

Pašvaldības

LM

Pašvaldības

LM

-

12.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

6. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

VĒTRAS (VĒJA BRĀZMAS), VIESUĻI, KRASAS VĒJA BRĀZMAS

Riska kopsavilkums

Vēja ātrums un tā izmaiņas gada griezumā ir būtiski atkarīgas no atmosfēras kopējās cirkulācijas īpatnībām, kā arī no vietējiem apstākļiem. Svarīgs vēja ātruma parametrs ir vēja ātrums brāzmās, kas ir ievērojami lielāks nekā vidējais vēja ātrums. Vētru laikā tieši vēja brāzmas izraisa lielākos postījumus. Vēja brāzmas ir raksturīgas piezemes gaisa plūsmai, jo tās izraisa berze. Virs sauszemes vējš ir brāzmaināks nekā virs akvatorijas (lielāka starpība starp vidējo vēja ātrumu un vēja ātrumu brāzmās). Piezemes vēja ātrumam un virzienam ir spēcīga ietekme arī uz Baltijas jūras reģionu un cilvēku aktivitātēm reģionā. Ekstremāls vēja ātrums ir tiešs drauds cilvēku dzīvībai un materiālajām vērtībām, tai skaitā dažāda veida infrastruktūru. Tāpat lielu vēja ātrumu var saistīt arī ar netiešu ietekmi, piemēram, augstiem viļņiem, vējuzplūdiem, kā arī piekrastes eroziju, kas var radīt ekonomiskos zaudējumus. Pēc vējlauzēm pasliktinās meža sanitārais stāvoklis, jo ievērojami pieaug kukaiņu masveida savairošanās risks. It īpaši bīstama ir egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās.

Vidēji valstī visspēcīgākās vēja brāzmas novērotas 1967., 1969. un 2005. gadā, kad novērotas līdz šim spēcīgākās valstī piedzīvotās vētras. Līdz šim visspēcīgākā bijusi 1967. gada 17.-18. oktobra vētra. Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s.

Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā klimata pārmaiņu negatīvo seku rezultātā vētras risks var palielināties.

Vēja ātruma brāzmās raksturošanai un sabiedrības brīdināšanai par vēja pastiprināšanos, Latvijā tiek izmantoti sekojoši kritēriji: stipra vētra – vējā ātrums brāzmās sasniedz 20-24 m/s, ļoti stipra vētra – 25-32 m/s, bīstami jeb ekstremāli stipra vētra - ≥33 m/s.

Veidojoties gubu-lietus mākoņiem un attīstoties pērkona negaisam, tos nereti pavada arī citas laika parādības (lietusgāzes, krusa un krasas vēja brāzmas), kas pērkona negaisu ietekmi padara vēl lielāku. Krasas vēja brāzmas ir piepeša strauja vēja ātruma palielināšanās par 8 m/s un vairāk īsā laika intervālā (vismaz 1 minūte), kad vēja ātrums ir ≥ 11 m/s. Kraso vēja brāzmu postījumi var būt lielāki nekā vēja postījumi gadījumos, kad vēja pastiprināšanās notiek pakāpeniski. Turklāt krasās vēja brāzmas pērkona negaisa laikā visbiežāk tiek novērotas vasaras sezonā, kad kokiem ir lapas – arī tas vēja ietekmi vēl vairāk palielina.

Ļoti lokāli pērkona negaisa laikā Latvijā var tikt novēroti arī virpuļviesuļi jeb tornado. To darbības joslā tiek nopostīti ne tikai meži, elektrolīnijas un ēkas, gaisā tiek pacelti ievērojami smagumi, tādējādi nodarot lielus postījumus. Tai pašā laikā blakus virpuļa joslai vējš var būt pat lēns.

Kraso vēja brāzmu pērkona negaisa laikā klasifikācijai un brīdinājumu sagatavošanai sabiedrībai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stipras: pērkona negaisu pavada krasas vēja brāzmas 15-19 m/s,

– ļoti stipras: pērkona negaisu pavada krasas vēja brāzmas 20-24 m/s,

– bīstami jeb ekstremāli stipras: pērkona negaisu pavada krasas vēja brāzmas ≥25 m/s.

Vētras, viesuļi, krasas vēja brāzmas ir vērtējamas kā notikumi ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam".

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- Klimata pārmaiņu analīzes rīks;

- "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Meteoroloģisko un hidroloģisko apstākļu monitorings, vēsturisko datu uzkrāšana un analīze un nākotnes klimata scenāriju izveide

Pastāvīgi

VARAM

KEM

VARAM

KEM

LVĢMC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve

2023.-2027.gads

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VSIA ZMNĪ

-

3.

Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību

2024.gads

VARAM

IEM

LVĢMC

VUGD

LVĢMC

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana

Katru gadu

VARAM

LVĢMC

LVĢMC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība un ierīkošana, pamatojot ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem

Pastāvīgi

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VSIA ZMNĪ

-

6.

Valsts enerģētiskā krīzes centra apmācības plānošana un organizēšana

Pēc nepieciešamības

KEM

KEM

KEM

-

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par prognozēto un sagaidāmo vētras vai krasu vēja brāzmu, viesuļu intensitāti, iespējamām sekām

Pēc nepieciešamības

LVĢMC

Pašvaldības

Fiziska vai juridiska persona

Pašvaldības

Fiziska vai juridiska persona

Pašvaldības

Fiziska vai juridiska persona

-

2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

LVĢMC

VUGD

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

VP

VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

VUGD

LVĢMC

NMPD

VUGD

LVĢMC

NMPD

VUGD

LVĢMC

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

VP

VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

Pašvaldības

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Valsts enerģētiskā krīzes centra apziņošana un sasaukšana

Pēc nepieciešamības

KEM

KEM

KEM

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VUGD

VMD

VP

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

A/S "Latvenergo"

A/S "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

Pašvaldības

NBS

VUGD

VMD

VP

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

10.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

-

11.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

SPKC

NMPD

VI

SPKC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Valsts vai pašvaldības institūcija

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

16.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana

Pastāvīgi

Pašvaldības LM

Pašvaldības

LM

Pašvaldības

LM

-

17.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

18.

Meža sanitārā stāvokļa prasību kontrole

Pastāvīgi

VMD

VMD

VMD

-

19.

Pēc vēja nodarītiem postījumiem operatīvi veikt bojāto mežaudžu apzināšanu un uzraudzību

Pēc nepieciešamības

VMD

VMD

VMD

Meža īpašnieki (valdītāji)

-

20.

Meža kaitēkļu un slimību zinātniskā monitoringa datu analīze (Kukaiņu bojājumi, īpaši egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi )

1 reizi ceturksnī

ZM, LVMI Silava

LVMI Silava

LVMI Silava

-

21.

Meža aizsardzības pasākumu veikšana (invadēto koku izvākšana, feromonu slazdu izlikšana u.c.)

Katru gadu

Meža īpašnieki (valdītāji)

Meža īpašnieki (valdītāji)

Meža īpašnieki (valdītāji)

-

22.

Atbalsts meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai.

Pēc iespējas

ZM

Meža īpašnieki (valdītāji)

Meža īpašnieki (valdītāji)

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

7. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

MEŽA UN KŪDRAS PURVU UGUNSGRĒKI

Riska kopsavilkums

Latvijas meži aizņem ~ 3,4 miljonus ha un klāj 52% valsts teritorijas. Latvijā ir ~2,4 tūkstošu km2 purvu, kas aizņem 3,8% no Latvijas teritorijas. No tiem tikai daļa tiek izmantota kā kūdras ieguves vietas.

Klimata pārmaiņu kontekstā ir prognozēts, ka sausuma un karstuma periodi nākotnē kļūs biežāki, kas palielina reģiona ugunsbīstamību mežos un kūdras purvos. Par meža un purvu ugunsgrēka cēloņi var būt apzināta vai neapzināta cilvēka darbība vai arī dabas stihija – sausums, karstums, zibens iedarbība. Meža un kūdras purvu ugunsgrēku risks tiek vērtēts kā nozīmīgs.

Meža un kūdras purvu ugunsgrēkiem piemīt arī pārrobežu izplatīšanās risks, kā rezultātā nepieciešama pārrobežu sadarbība katastrofas pārvarēšanai.

Attēls 1. Meža ugunsnovērošanas torņu un meža ugunsdzēsības staciju tīkls, kā arī meža ugunsgrēku statistika no 2013.-2018.gadam (Datu avots: VMD)

Mežu ugunsbīstamības riska novērtējumam VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" ir izstrādāts un tiek pielietots indekss – mežu degamības rādītājs, kurš tiek aprēķināts, ņemot vērā gaisa temperatūru, mitrumu un nokrišņu daudzumu – jo augstāka gaisa temperatūra, sausāks gaiss un mazāks nokrišņu daudzums, jo straujāk pieaug ugunsbīstamības risks. Tā klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai par ugunsbīstamības risku mežos tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– augsta ugunsbīstamība, kad mežu degamības rādītājs sasniedz 4. klasi,

– ļoti augsta ugunsbīstamība, kad mežu degamības rādītājs sasniedz 5.klasi,

– ekstremāli augsta ugunsbīstamība, kad mežu degamības rādītājs sasniedz 5.klasi nedēļu un ilgāk vismaz 1/3 daļā no valsts teritorijas.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030.gadam;

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā";

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam".

MEŽA UN KŪDRAS PURVU UGUNSGRĒKI

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Klimatisko parametru (meteoroloģisko un hidroloģisko) monitorings, vēsturisko datu analīze un nākotnes klimata scenāriju izveide

Pastāvīgi

VARAM

KEM

VARAM

KEM

LVĢMC

VMD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību

2024.gads

VARAM

IEM

LVĢMC

VUGD

LVĢMC

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Meža mineralizēto joslu ierīkošana un uzturēšana ugunsgrēku izcelšanos un izplatības ierobežošanai

Katru gadu pēc nepieciešamības

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas īpašnieks, valsts un pašvaldību autoceļu nodalījuma joslas īpašnieks un meža īpašnieks (valdītājs)

-

4.

Apauguma un pielūžņojuma novākšana un risu izlīdzināšana kas dziļākas par 0,25 metriem dabiskajās brauktuvēs mežā, kvartālstigās un grāvju atbērtnēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām

Katru gadu līdz 1.maijam

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

-

5.

Mežu šķērsojošo ceļu risu izlīdzināšana, kas dziļākas par 0,25 metriem

Katru gadu līdz 1.maijam

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

-

6.

Ceļu un piebrauktuvju sakārtošana ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām un uzturēšana tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu

Katru gadu līdz 1.maijam

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

-

7.

Ūdens ņemšanas vietas ierīkošana un atjaunošana

Katru gadu līdz 1.maijam

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

meža īpašnieks (valdītājs)

-

8.

Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plāna izstrādāšana un aktualizēšana

Katru gadu līdz 1.aprīlim

VMD

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, kurš apsaimnieko meža platības, kas ir lielākas par 5000 hektāriem

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, kurš apsaimnieko meža platības, kas ir lielākas par 5000 hektāriem

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Ugunsnedrošā laikposma noteikšana

Katru gadu

VMD

VMD

VMD

-

10.

Brīdinājuma zīmju izvietošana mežos pie atpūtas vietām un informācijas stendiem par uzmanīgu rīcību ar uguni un informāciju pēc palīdzības uguns nelaimes gadījumā

Katru gadu

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

-

11.

Meža ugunsdzēsības operatīvā plāna** izstrādāšana

Katru gadu līdz 1.maijam

VMD

VMD

VMD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanas kontrole

Ugunsnedrošajā laika posmā

VMD

VMD

VMD

-

13.

Potenciāli bīstamo, ugunsgrēka izcelšanās riskam pakļauto vietu (piemēram, rekreācijas objektus mežā) apsekošana un ugunsgrēku atklāšana, veicot amata pienākumus apgaitās

Ugunsnedrošajā laika posmā

VMD

VMD

VMD

-

14.

Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu pilnveidošana un attīstīšana (ugunsnovērošanas torņu būvniecība, pārbūve un atjaunošana; meža ugunsdrošības sakaru aprīkojuma izveidošana un pilnveidošana; novērošanas iekārtu tīkla izveidošana un pilnveidošana)

Katru gadu

VMD

VMD

VMD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Nepieciešamās informācijas (t.sk. kompleksā ugunsbīstamības rādītāja) saņemšana un informācijas nodošana iesaistītajām institūcijām

Ugunsnedrošajā laika posmā

ZM

VARAM

VMD

LVĢMC

VMD

LVĢMC

-

16.

Sadarbības veidošana ar vietējiem iedzīvotājiem, lai nepieciešamības gadījumā viņi varētu palīdzēt meža ugunsgrēku atklāšanā, kā arī viņu informēšana par iespējām sazināties ar meža ugunsapsardzības atbildīgo amatpersonu

Visu gadu

VMD

VMD

VMD

-

17.

Mežu novērošana un ugunsgrēku atklāšana, izmantojot ugunsnovērošanas torņu tīklu

Ugunsnedrošajā laika posmā

VMD

VMD

VMD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

18.

Mežu novērošana no helikoptera, ja pastāv ugunsnedrošais periods (atbilstoši noslēgtajām starpresoru vienošanās)

Pēc nepieciešamības

NBS

VMD

NBS

VMD

NBS

VMD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

19.

Valsts meža dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, speciālo tehniku un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, meža un kūdras purvu ugunsgrēku klimatu pārmaiņu un ietekmes uz vidi radīto seku likvidēšanai

2023.-2027.gads

ZM

VMD

VMD

-

20.

Valsts meža dienesta struktūrvienību tīklu (ugunsdzēsības depo) būvniecība, renovācija un rekonstrukcija

2023.-2027.gads

ZM

VMD

VMD

-

21.

Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu

2023.-2027.gads

VARAM

LVĢMC

VVD

LVĢMC

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

22.

Meža ugunsdrošības īstenošanas, uzraudzības un kontroles pilnveidošana normatīvajos aktos

Pēc nepieciešamības

ZM, VMD

ZM, VMD

VMD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par meža, kūdras purva ugunsgrēku

Pēc nepieciešamības

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Pašvaldības

Fiziska vai juridiska persona

VUGD

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Pašvaldības

Fiziska vai juridiska persona

VUGD

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Pašvaldības

Fiziska vai juridiska persona

VUGD

-

2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

VMD

VUGD

NMPD

VP

VVD

LVĢMC

VI

VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

VMD

VI

NMPD

LVĢMC

VUGD

VP

VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

Pašvaldības

VMD

VI

NMPD

LVĢMC

VUGD

VP

VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

Pašvaldības

VMD

VI

NMPD

LVĢMC

VUGD

VP

VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

Pašvaldības

VVD

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

-

7.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

VMD struktūrvienību informēšana

Pastāvīgi

VMD

VMD

VMD

-

9.

Ugunsgrēku ierobežošana un dzēšana notikuma vietā  

VMD

VUGD

VMD

VUGD

VMD

VUGD

Juridiskas un fiziskas personas

-

10.

Informācijas apmaiņa par iespējamo vai esošo meža ugunsgrēku ar VUGD

Ugunsnedrošajā laika posmā

VMD

VUGD

VMD

VUGD

VMD

VUGD

-

11.

Ugunsgrēku ierobežošana un dzēšana Rīgas, Jūrmalas un Daugavpils pilsētu administratīvajās teritorijās esošajos mežos

Pastāvīgi

VUGD

VUGD

VUGD

VMD

-

12.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) iesaistīšana, ja meža ugunsgrēks izcēlies LVM valdījumā esošajā mežā

Pēc nepieciešamības un atbilstoši starpresoru vienošanās

VMD

AS "Latvijas valsts meži"

VMD

AS "Latvijas valsts meži"

VMD

AS "Latvijas valsts meži"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

SIA "Rīgas meži" iesaistīšana, ja meža ugunsgrēks izcēlies SIA "Rīgas meži" valdījumā esošajā mežā

Pēc nepieciešamības un atbilstoši līgumam

VMD

SIA "Rīgas meži"

VMD

SIA "Rīgas meži"

VMD

SIA "Rīgas meži"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

VAS "Latvijas dzelzceļš" ugunsdzēsības vilcienu iesaistīšana

Pēc nepieciešamības un atbilstoši līgumam

VMD

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VMD

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VMD

VAS "Latvijas dzelzceļš"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VUGD

VMD

VP

VRS ARCC

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

Pašvaldības

NBS

VUGD

VMD

VP

VRS ARCC

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

16.

Gaisa kvalitātes kontroles veikšanas nepieciešamība (arī iesaistot pārnēsājamās (mobilas) mēriekārtas notikuma vietas apkārtnē (apdzīvoto vietu tuvumā)

Pēc nepieciešamības

VMD

pašvaldības

LVĢMC

VVD

LVĢMC

VVD

-

17.

Par gaisa kvalitāti informācijas izvērtēšana un rekomendāciju sagatavošana iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

VI

VI

VVD

VI

VVD

Pašvaldības

LVĢMC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

18.

Informēšana par mežu un purvu ugunsgrēku iespējamo izplatīšanos dzelzceļa, maģistrālo gāzes un naftas vadu aizsardzības zonā (VAS "Latvijas dzelzceļš", AS "Latvijas gāze", SIA "LatRosTrans")

Pēc nepieciešamības

VMD

VUGD

VMD

VUGD

VMD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

19.

Ugunsgrēka vietas uzraudzība

Pēc nepieciešamības

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

VMD

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

VMD

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

VMD

-

20.

Meža sanitārā stāvokļa prasību kontrole

Pastāvīgi

VMD

VMD

VMD

-

21.

Meža veselības stāvokļa uzraudzīšana uguns skartajās mežaudzes

Pēc nepieciešamības

VMD

VMD

VMD

-

22.

Meža kaitēkļu un slimību zinātniskā monitoringa datu analīze (Kukaiņu bojājumi, īpaši egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi )

1 reizi ceturksnī

ZM

LVMI Silava

LVMI Silava

LVMI Silava

-

23.

Meža aizsardzības pasākumu veikšana (invadēto koku izvākšana, feromonu slazdu izlikšana u.c.) meža kaitēkļu masu savairošanās gadījumā.

Katru gadu

Meža īpašnieki (valdītāji)

Meža īpašnieki (valdītāji)

Meža īpašnieki (valdītāji)

-

24.

Atbalsts meža un purvu ugunsgrēkos iznīcināto mežaudžu atjaunošanai

Pēc nepieciešamības

ZM

VMD

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

ZM

VMD

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

ZM

VMD

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

-

25.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

26.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana

Pastāvīgi

Pašvaldības LM

Pašvaldības

LM

Pašvaldības

LM

-

27.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

SPKC

NMPD

VI

SPKC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

28.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

VUGD

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

29.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

30.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Valsts vai pašvaldības institūcija

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

31.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

Piezīme:** Meža ugunsdzēsības operatīvais plāns sastāv no kartogrāfiskā meža platību attēlojuma un meža ugunsgrēku dzēšanā iesaistāmā darbaspēka, transporta, ugunsdzēsības tehnikas un līdzekļu saraksta, kurā norādīti dati par iesaistāmo cilvēku skaitu, dzēšanas līdzekļiem un tehniku no vietējiem uzņēmumiem un organizācijām, to filiālēm, lielākajām zemnieku saimniecībām, un to vadītāju vai atbildīgo darbinieku dienesta un mājas telefonu numuriem vai datiem par citiem saziņas līdzekļiem. Sarakstā uzrādīti medicīniskās un sabiedriskās ēdināšanas iestāžu nosaukumi un telefonu numuri, ar kuru palīdzību tiks nodrošināti medicīniskie un ēšanas pakalpojumi. Meža ugunsgrēku dzēšanā iesaistāmā darbaspēka, transporta un ugunsdzēsības tehnikas un līdzekļu daudzums tiek saskaņots ar attiecīgā uzņēmuma vai organizācijas vadītāju, noskaidrojot iespējamo reaģēšanas laiku un iespējamās pakalpojumu izmaksas

 

8. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

EPIDĒMIJA, PANDĒMIJA

Riska kopsavilkums

Epidēmija ir infekcijas slimības izplatīšanās tādos apmēros, kas pārsniedz konkrētai teritorijai raksturīgu saslimstības līmeni, vai arī slimības parādīšanās un intensīva izplatīšanās teritorijā, kurā iepriekš tā nav reģistrēta (Epidemioloģiskās drošības likuma 1.panta 6.punkts). Atkarībā no infekcijas slimības īpatnībām un izplatīšanās apstākļiem epidēmijas var atšķirties pēc intensitātes saslimušo skaita ziņā, ģeogrāfiskās izplatības, skarto iedzīvotāju grupu loka un norises ilguma. Savukārt pandēmija ir epidēmija, kas skar plašas ģeogrāfiskas teritorijas vai kontinentus.

Infekcijas slimības izplatības īpatnības ir atkarīgas no daudziem faktoriem, tai skaitā, iedzīvotāju imunitātes, tai skaitā vakcinācijas aptveres, dzīves apstākļiem un sanitārās kultūras līmeņa, gadalaika (dažām infekcijas slimībām raksturīga sezonalitāte), ģeogrāfiskām un klimatiskajām joslām, klimata pārmaiņām, kā arī veikto pretepidēmijas pasākumu efektivitātes.

Epidēmiju un pandēmiju iespējamība palielinās situācijās, ja, piemēram, ir notikusi dabas katastrofa vai militārs iebrukums, kad lielam cilvēku skaitam ir nepieciešama izmitināšana, medicīniskā palīdzība vai īpaša aprūpe. Evakuācijas laikā, masveida izmitināšanas vietās un citur, kur lielā daudzumā uzturas un pulcējas cilvēki, pastāv labvelīgi apstākļi infekcijas slimību izplatībai. Paaugstinātu epidēmijas risku nosaka vides piesārņojums (piemēram, plūdi), tīra dzeramā ūdens, drošas pārtikas, higiēnas preču un individuālo aizsardzības līdzekļu (sejas masku) trūkums, kā arī nepietiekamas zināšanas un informācija par infekcijas slimību profilaksi. Infekcijas slimību ievešanas un izplatīšanās risku palielina arī masveida starptautiskie pasākumi. Tāpat epidēmijas un pandēmijas draudi var rasties infekcijas pārrobežu pārnešanas gadījumā.

Nepietiekama infekcijas slimību atklāšana un ziņošana par šiem gadījumiem, laboratoriskās diagnostikas trūkums apgrūtina un aizkavē uzliesmojumu atklāšanu un pretepidēmijas pasākumu īstenošanu, kas arī varētu veicināt situācijas saasināšanos un epidēmijas izplatīšanos.

Visātrāk un visplašāk sabiedrību var skart infekcijas slimības, kas izplatās ar gaisa pilieniem. Sīkie pilieni, kas izdalās no augšējiem elpošanas ceļiem, arī sarunas, klepus vai šķaudīšanas laikā, var nonākt cita cilvēka elpceļos, līdz ar to gaisa – pilienu ceļš ir visizplatītākais apskatāmās infekcijas pārnešanas veids.

Covid-19 pandēmija ir radījusi milzīgu negatīvu ietekmi uz ģeopolitiku, sabiedrības veselību, ekonomiku, izglītību un sociālo un kultūras sfēru visā pasaulē. Covid-19 kā nāves pamatcēlonis vai veicinošais faktors ir identificēts 939 gadījumos 2020.gadā (3,3% no visiem nāves gadījumiem), 5490 gadījumos 2021.gadā (16% no visiem nāves gadījumiem) un 2752 gadījumos 2022.gadā (9,1% no visiem nāves gadījumiem). 2023.gadā 4.maijā Pasaules Veselības organizācijas ekspertu grupa izvērtēja pašreizējo epidemioloģisko situāciju un, uzsverot, ka Covid-19 pandēmija joprojām turpinās, secināja, ka tomēr priekšnoteikumi starptautiskas nozīmes ārkārtas situācijai sabiedrības veselības jomā vairs nepastāv, un tāpēc tā tika atcelta. Eksperti uzskata, ka ja nenotiks būtiskas SARS-CoV-2 izmaiņas, Covid-19 epidēmijas aktivizācija visticamāk turpināsies sezonāli. Vienlaikus epidēmijas risks saglabājas ar gripas strauju izplatīšanos, vidēji gripas sezonas laikā 3 000 pacienti tiek hospitalizēti saistībā ar gripu un gripas izraisītu pneimoniju, bet ārstēšanu ambulatori saņem ap 50 000 pacientu. Lielākais nāves gadījumus skaits tiek reģistrēts nedēļās, kad ir augstākā gripas epidēmijas intensitāte. Pandēmiskā gripas vīrusa izplatīšanās gadījumā saslimušo un mirušo skaits var ievērojami pieaugt.

Epidēmijas vai pandēmijas iestāšanās gadījumā tās radīts apdraudējums (seku līmenis) vērtējams kā augsts, jo būtiski tiek noslogota veselības nozares kapacitāte, kā arī liela strādājošo skaita saslimšana vai darba nespēja, aprūpējot saslimušos bērnus, var ietekmēt citu sabiedrībai svarīgo pakalpojumu nodrošināšanu, piemēram, ūdensapgādi, elektroapgādi, reaģēšanu uz ugunsgrēkiem, glābšanas darbiem un citiem ar drošību saistītiem pasākumiem. Vērā ņemama arī paaugstināta mirstība.

Covid-19 un gripas infekcijas izplatīšanās novēršanai ir pieejams efektīvs profilakses līdzeklis – vakcinācija, kas ievērojami mazina epidēmijas negatīvo ietekmi. Papildu tam ir nozīmīga cilvēku informēšana par profilakses un pretepidēmijas nefarmaceitiskiem profilakses pasākumiem: distancēšanās, sejas maskas un respiratori, telpu ventilācija un vedināšana, roku higiēna. Integrēta un efektīva epidemioloģiskā uzraudzība ir būtiska, lai savlaicīgi atklātu infekciju izplatības pieaugumu un pielāgotu pretepidēmijas pasākumus atbilstoši epidēmijas attīstībai un mazinātu tās negatīvās sekas.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Epidemioloģiskās drošības likums;

- Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.948 "Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem";

- Gatavības plānošanas un rīcības pasākumus ārkārtas situācijām, t.sk. gripas pandēmijai nosaka 2011.gada 13.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.948 "Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi";

- Valsts katastrofu medicīnas plāns;

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana veselības un labklājības jomā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Vakcinācijas pret infekcijas slimībām nodrošināšana un kompensāciju mehānismu pilnveidošana visām vecuma grupām

2023.-2027.gads

VM

NVD

SPKC

ZVA

NVD

SPKC

Ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Iedzīvotāju un profesionāļu informēšanas pasākumi par infekcijas slimībām, vakcinācijas nozīmi, sagatavotību un sagaidāmo rīcību epidēmijas un pandēmijas gadījumā

2023.-2027.gads

VM

NVD

SPKC

NMPD

SPKC

NMPD

Ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Veselības aprūpes, sabiedrības veselības un farmaceitiskās darbības jomu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošana

2023.-2027.gads

VM

VM

SPKC

NMPD

ZVA

VI

NVD

VM

SPKC

NMPD

ZVA

VI

NVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Infekcijas slimību diagnostika, ziņošana, epidemioloģiskās uzraudzības un pretepidēmijas pasākumu nodrošināšana infekcijas slimību perēkļos

2023.- 2027.gads

VM

SPKC

Slimnīcas

ģimenes ārsti

Laboratorijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par infekcijas slimības uzliesmojumu un masveida izplatīšanos, infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšana pastiprinātā režīmā

Pēc nepieciešamības

Slimnīcas

Ģimenes ārsti

Laboratorijas

SPKC

Slimnīcas

Ģimenes ārsti

Laboratorijas

SPKC

Slimnīcas

Ģimenes ārsti

Laboratorijas

SPKC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Medicīniskās palīdzības organizēšana, ārstniecības iestāžu pārprofilēšana, nepieciešamības gadījumā pakalpojumu sniegšanas ierobežošana un attālinātu konsultāciju sniegšana, slimības uzraudzības un resursu monitoringa nodrošināšana, sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana, iedzīvotāju informēšana, ieteikumu par rīcību sniegšana un citu pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plāna 2.pielikumā "Gatavība un rīcība infekcijas slimības izraisīta apdraudējuma un ārkārtas situācijas laikā" noteiktajam

Pēc nepieciešamības

VM

(Valsts operatīvā medicīniskā komisija)

SPKC

NMPD

Ārstniecības iestādes

VI

ZVA

NVD

RAKUS Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija

SPKC

NMPD

Ārstniecības iestādes VI

ZVA

NVD

RAKUS Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Lēmuma pieņemšana un epidemioloģisko pasākumu īstenošana pašvaldībā, saskaņā ar veselības nozares institūciju rekomendācijām, ieteikumiem un pašvaldību pretepidēmijas komisijas lēmumiem, pašvaldību iesaistīšana problēmjautājumu risināšanā savā teritorijā attiecībā uz sociālās aprūpes, ārstniecības un izglītības iestāžu darbību un pakalpojumiem

Pēc nepieciešamības

SPKC

NMPD

Pašvaldība

Pašvaldību iestādes

Pašvaldību kapitālsabiedrības

LM

Pašvaldība

Pašvaldību iestādes

Pašvaldību kapitālsabiedrības

Komersanti

Pašvaldība

Pašvaldību iestādes

Pašvaldību kapitālsabiedrības

Komersanti

Pašvaldību un privātpersonu dibinātie sociālās aprūpes centri Valsts sociālās aprūpes centri

-

5.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Reaģēšanas pasākumos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

9. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

EPIZOOTIJAS

Riska kopsavilkums

Epizootijas ir dzīvnieku infekcijas slimības, kurām raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana un tās rada lielus ekonomiskos zaudējumus, ierobežo tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju. Tās ir, piemēram, Āfrikas cūku mēris, klasiskais cūku mēris, mutes un nagu sērga, putnu gripa, u.c.

Konstatējot epizootijas uzliesmojumu, skartās novietnes dzīvnieki pakļauti nogalināšanai, savukārt noteiktā teritorijā ap skarto novietni tiek piemēroti dažādi ierobežojumi un papildus kontroles pasākumi. Konstatējot epizootijas uzliesmojumu savvaļas dzīvniekiem, tiek noteikti ierobežojumi un slimības kontroles pasākumi gan slimības apkarošanai un uzraudzībai attiecīgajā savvaļas dzīvnieku populācijā, gan lauksaimniecības dzīvnieku novietnēm, atkarībā no konkrētās slimības un skartās dzīvnieku sugas. Slimības uzraudzības un apkarošanas pasākumus veic valsts kompetentās iestādes.

Epizootiju izplatību ietekmē inficētu savvaļas dzīvnieku migrācija, inficētu lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošana vai dzīvnieku izcelsmes produktu, kas iegūti no inficētiem dzīvniekiem, aprite. Risku rada arī dažādu dzīvnieku nelegāla pārvietošana.

Epizootija tiek novērtēta ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Veterinārmedicīnas likums;

- Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plāns un Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmas;

- Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.127 "Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība";

- Ministru kabineta 2021.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.199 "Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensācijas noteikumi";

- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumi Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas";

- Noteiktu epizootiju apkarošanu reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Epidemioloģisko pasākumu pilnveidošana normatīvajos aktos

Pēc nepieciešamības

ZM

PVD

ZM

PVD

PVD

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšana, informācijas apmaiņa par zoonožu gadījumiem, profilakses un pretepidēmijas pasākumu veikšana

Pēc nepieciešamības

PVD

SPKC

PVD

SPKC

PVD

SPKC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par aizdomām uz infekcijas slimību izplatīšanos, kā arī par bīstamo infekcijas slimību ievešanas draudiem

Pēc nepieciešamības

PVD

SPKC (gadījumos, ja infekcijas slimība draud izplatīties cilvēku vidū)

PVD

SPKC (gadījumos, ja infekcijas slimība draud izplatīties cilvēku vidū)

PVD

SPKC

(gadījumos, ja infekcijas slimība draud izplatīties cilvēku vidū)

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Iedzīvotāju apziņošana un brīdināšana par dzīvnieku iespējamo saslimšanu ar sevišķi bīstamu infekcijas slimību un profilakses pasākumiem

Pastāvīgi

PVD

Pašvaldības

PVD

VUGD

Pašvaldības

PVD

VUGD

Pašvaldības

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju informēšana par aizdomām par dzīvnieku saslimšanu ar sevišķi bīstamu infekcijas slimību, kā arī apdraudētajā teritorijā dzīvojošo informēšana par veicamajiem pasākumiem un rīcību aizdomu gadījumā par infekcijas slimību izplatīšanos

Pastāvīgi

PVD

PVD

PVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Nepieciešamo resursu noteikšana sevišķi bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma apkarošanai

Pēc nepieciešamības

PVD

VM / SPKC (gadījumos, ja infekcijas slimība draud izplatīties cilvēku vidū)

PVD

VM / SPKC (gadījumos, ja infekcijas slimība draud izplatīties cilvēku vidū)

PVD

VM / SPKC (gadījumos, ja infekcijas slimība draud izplatīties cilvēku vidū)

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Karantīnas režīma noteikšana, lai ierobežotu sevišķi bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības izplatīšanos

Pēc nepieciešamības

PVD

PVD

PVD

VP

SPKC

-

8.

Bīstamo infekcijas slimību apkarošanas pasākumu organizēšana un veikšana

Pastāvīgi

PVD

PVD

PVD

SPKC

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Dzīvnieku nogalināšanas pasākumu organizēšana, t.sk. dzīvnieku līķu transportēšana uz iznīcināšanas vietu un līķu iznīcināšana, kā arī šo pasākumu kontrole

Pēc nepieciešamības

PVD

PVD

PVD

Pašvaldības policija

VP

VUGD

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Pasākumu veikšana, lai nepieļautu iedzīvotāju un dzīvnieku nonākšanu saskarē ar slimajiem dzīvniekiem un dzīvnieku līķiem t.sk. to transportēšanas laikā, kā arī piekļuves ierobežošana dzīvnieku līķu iznīcināšanas vietām un šo vietu apsardze

Pēc nepieciešamības

PVD

PVD

PVD

Pašvaldības policija

VP

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Atbalsts dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem iznīcināto mājlopu atjaunošanai vai kompensēšanai

Pēc nepieciešamības

ZM

PVD

LAD

ZM

PVD

LAD

ZM

PVD

LAD

-

13.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

10. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

EPIFITOTIJAS

Riska kopsavilkums

Epifitotijas ir strauja augiem kaitīgo organismu (augu slimības vai kaitēkļu invāzijas) izplatīšanās, kā rezultātā rodas meža koku, kultūraugu un citu augu masveida saslimšana vai strauja bojāeja.

Lai cīnītos ar šiem uzliesmojumiem, tiek noteikta norobežotā teritorija, kas sastāv no inficētās zonas un buferzonas. Norobežotajā teritorijā tiek piemēroti dažādi fitosanitārie pasākumi, kuri vērsti uz to, lai pēc iespējas ātrāk ierobežotu organisma tālāku izplatīšanos vai pilnībā to iznīcinātu.

Masveida kukaiņu savairošanās mežaudzēs novērojama pēc ugunsgrēkiem, plūdiem, vējgāzēm, kad mežaudzes koki ir novājināti. Īpaši bīstams ir egļu astoņzobu mizgrauzis.

Kukaiņu masveida savairošanās risks vērtējams, kā nozīmīgs, jo tā iestāšanās gadījumā rodas būtiski zaudējumi meža nozarei, kas savukārt ietekmē ekonomiku. Ņemot vērā klimata pārmaiņas savairošanās risks var palielināties tuvāko gadu laikā.

Epifitotijas risks ir vērtējams kā nozīmīgs un tās iestāšanās gadījumā var rasties būtiski zaudējumi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, kas var ietekmēt valsts ekonomiku un starptautisko tirdzniecību. Ņemot vērā klimata pārmaiņas epifitotijas risks var palielināties tuvāko gadu laikā.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzības plāns;

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";

- Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2019/1702 (2019.gada 1.augusts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031, izveidojot prioritāro kaitīgo organismu sarakstu;

- Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2012/535 (2012.gada 26.septembris) par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematodes) izplatīšanos Savienībā;

- Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2022/2095 (2022.gada 28.oktobris), ar ko nosaka pasākumus, lai novērstu Anoplophora chinensis (Forster) ievešanu, ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā, un atceļ Lēmumu 2012/138/ES;

- Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2015/893 (2015.gada 9.jūnijs) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Anoplophora glabripennis (Motschulsky) ievešanu un izplatīšanos Savienībā;

- Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2018/1503 (2018.gada 8.oktobris) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Aromia bungii (Faldermann) ievešanu un izplatīšanos Savienībā;

- Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2020/1201 (2020.gada 14.augusts) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā;

- Ministru kabineta 2018.gada 16.oktobra noteikumi Nr.640 "Fitosanitārie pasākumi un to piemērošanas kārtība augu un augu produktu aizsardzībai pret Xylella fastidiosa (Wells et al.)".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Augu aizsardzības, uzraudzības un kontroles pasākumu pilnveidošana normatīvajos aktos

Pēc nepieciešamības

ZM

VAAD

ZM

VAAD

VAAD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Meža ugunsdrošības īstenošanas, uzraudzības un kontroles pilnveidošana normatīvajos aktos

Pēc nepieciešamības

ZM

VMD

ZM

VMD

ZM

VMD

-

3.

Meža sanitārā stāvokļa prasību kontrole

Pastāvīgi

VMD

VMD

VMD

-

4.

Meža kaitēkļu un slimību zinātniskā monitoringa datu analīze (kukaiņu bojājumi, īpaši egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi)

1 reizi ceturksnī

ZM

LVMI Silava

LVMI Silava

LVMI Silava

-

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par aizdomām uz augu infekcijas slimību masveida izplatīšanos, kurām raksturīga ātra izplatīšanās lielā mērogā, kā arī par bīstamo infekcijas slimību ievešanas draudiem

Pēc nepieciešamības

VAAD

VAAD

VAAD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Apdraudējuma novērtēšana, iespējamo apdraudēto objektu (zemes vienību un augu populācijas) apsekošana, iesaistāmo institūciju apziņošana

Pēc nepieciešamības

ZM

VAAD

VAAD

VAAD

Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Iedzīvotāju apziņošana un brīdināšana par iespējamo augu masveida infekciju

Pēc nepieciešamības

VAAD

VAAD

VUGD

VAAD

VUGD

Pašvaldības

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Augu vai zemes īpašnieku informēšana par aizdomām uz augu masveida saslimšanu vai slimību izplatību, informēšana par veicamajiem pasākumiem un slimību izplatīšanos ierobežošanas pasākumiem

Pēc nepieciešamības

VAAD

VAAD

VAAD

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības

sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības

sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Augiem kaitīgo organismu apkarošanas pasākumu organizēšana un veikšana, t.sk. inficēto/invadēto augu iznīcināšana, kā arī šo pasākumu kontrole

Pēc nepieciešamības

VAAD

VAAD

VAAD

Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Karantīnas režīma noteikšana, lai ierobežotu sevišķi bīstamas augu slimības un to izplatīšanos

Pēc nepieciešamības

VAAD

VAAD

VAAD

Pašvaldības

-

8.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Atbalsts augu vai zemes īpašniekiem augu atjaunošanai vai kompensēšanai

Pēc nepieciešamības

ZM

LAD

ZM

LAD

ZM

LAD

-

10.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

11.

Postījumos bojāto mežaudžu apzināšana un uzraudzība

Pēc nepieciešamības

VMD

VMD

VMD

Meža īpašnieki (valdītāji)

-

12.

Iedzīvotāju brīdināšana par iespējamo masveida kukaiņu savairošanos un informēšana par veicamajiem pasākumiem

Pēc nepieciešamības

VMD

VMD

VMD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Meža aizsardzības pasākumu veikšana (invadēto koku izvākšana, feromonu slazdu izlikšana u.c.)

Katru gadu

Meža īpašnieki (valdītāji)

Meža īpašnieki (valdītāji)

Meža īpašnieki (valdītāji)

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Atbalsts meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai.

Pēc iespējas

ZM

Meža īpašnieki (valdītāji)

Meža īpašnieki (valdītāji)

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

11. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

BĪSTAMO ĶĪMISKO VIELU NOPLŪDE OBJEKTĀ

Riska kopsavilkums

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde – ražošanas tehnoloģisko procesu būtiski bojājumi, tilpņu, cauruļvadu vai bīstamo vielu pārvadāšanas līdzekļu bojājumi, kas noveduši pie bīstamo vielu noplūdes tādos daudzumos, kas apdraud cilvēku, dzīvnieku veselību un dzīvību, kā arī rada postījumus apkārtējai videi.

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā var izraisīt cilvēku upurus, apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī radīt kaitējumu videi un lielus materiālos zaudējumus. Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā ir vērtējama kā notikums ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- 1990.gada Starptautiskā konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā;

- 2000.gada Protokols par gatavību, reaģēšanu un sadarbību piesārņojuma gadījumos ar bīstamām un kaitīgām vielām (OPRC – HNS protokols);

- Ķīmisko vielu likums;

- Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi";

- Ministru kabineta 2017.gada 19.septembra noteikumi Nr.563 "Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība";

- Ministru kabineta 2021.gada 21.janvāra noteikumi Nr.46 "Paaugstinātas bīstamības objektu saraksts".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Objekta (objekta, paaugstinātas bīstamības objekta vai kritiskās infrastruktūras objekta) civilās aizsardzības plāna, drošības pārskata, rūpniecisko avāriju riska novēršanas programmas, un citu katastrofu pārvaldīšanas plānošanas, rūpniecisko avāriju risku un avārijgatavības dokumentu izstrāde

Pastāvīgi

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Objekta drošības pārskata, rūpniecisko avāriju riska novēršanas programmas, civilās aizsardzības plāna un citu katastrofas pārvaldīšanas plānošanas dokumentu izvērtēšana

Pastāvīgi

VPVB

VVD

VUGD

NMPD

VDI

PTAC

Pašvaldības

VPVB

VVD

VUGD

NMPD

VDI

PTAC

Pašvaldības

VPVB

VVD

VUGD

NMPD

VDI

PTAC

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Objektu ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu izstrāde

Pastāvīgi

VUGD

VUGD

VUGD

VVD

VPVB

VUGD

NMPD

VDI

PTAC

Pašvaldības

Objekta atbildīgā persona

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Informatīvā materiāla sagatavošana iedzīvotājiem, norādot rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā un paredzamos aizsardzības pasākumus

Pastāvīgi, ne retāk kā reizi piecos gados

Objekta atbildīgā persona

Objekta atbildīgā persona

Objekta atbildīgā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Komplekso pārbaužu, plānoto un neplānoto pārbaužu organizēšana un veikšana paaugstināta rūpniecisko avāriju riska objektos

Pastāvīgi

VVD

VPVB

VUGD

VDI

PTAC

Pašvaldības

VVD

VPVB

VUGD

VDI

PTAC

Pašvaldības

VVD

VPVB

VUGD

VDI

PTAC

Pašvaldības

-

6.

Objekta civilās aizsardzības plāna, ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna un citu katastrofu pārvaldīšanas plānošanas dokumentu pārbaude mācībās

Pastāvīgi, ne retāk kā reizi trijos gados

Objekta atbildīgā persona

VUGD

Objekta atbildīgā persona

VUGD

Objekta atbildīgā persona

VUGD

VVD

VPVB

NMPD

VDI

PTAC

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Piesārņojošo darbību atļauju izvērtēšana un izsniegšana

Pēc nepieciešamības

VVD

VVD

VVD

-

8.

Piesārņojošas darbības izraisīto smaku kontrole un noteikšana, noteikšanas metožu izstrāde, kritēriju izstrāde un smaku kontroles (analīzes) sistēmas ieviešana

Pastāvīgi

VVD

VVD

VVD

LVĢMC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Pašvaldību saistošo noteikumu izstrāde par piesārņojošas darbības izraisīto smaku kontroli

Pastāvīgi

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu

2023.-2027.gads

VARAM

LVĢMC

VVD

LVĢMC

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo ķīmiskās vielas noplūdi objektā

Pēc nepieciešamības

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Fiziska vai juridiska persona

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Fiziska vai juridiska persona

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Fiziska vai juridiska persona VUGD

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Izlūkošanas veikšana notikuma vietā

20 min.

VUGD

VUGD

VUGD

-

3.

Bīstamās zonas noteikšana un situācijas novērtēšana bīstamās vielas noplūdes gadījumā (sprādziena draudi, toksikoloģiskā ietekme, saindēšanas draudi, noplūdes, degšanas vai dzēšanas rezultātā nonākšana atmosfērā vai ūdenstilpnē, augsnē, pazemes ūdeņos)

20 min.

VUGD

VI**

VUGD

VI**

VUGD

VI**

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Komersanti

-

4.

Operatīvo un citu dienestu, avārijas brigāžu informēšana un iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

VUGD

VUGD

VUGD

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

VP

VI

SPKC

NMPD

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VVD

Pašvaldības policija

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana (bīstamajā zonā)

30 min.

VUGD

VVD

VI**

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

VUGD

VVD

VI**

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

VUGD

VVD

VI**

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VVD

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VUGD

VVD

VP

NMPD

NBS

VUGD

VVD

VP

NMPD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā

Pēc nepieciešamības

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Avārijas rezultātā noplūdušās bīstamās vielas paraugu ņemšanas laboratorijas analīzei organizēšana, kā arī sanācijas organizēšana un veikšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

VVD

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Komersanti

LVĢMC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšanas iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Objekta civilās aizsardzības plānā (un/vai ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā) un citu katastrofu pārvaldīšanas dokumentos noteikto pasākumu īstenošana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

VVD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

VVD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Komersanti

-

15.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

16.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

17.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

18.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

19.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

20.

Rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas komisijas darba organizēšanas un atzinumu sagatavošana

1 mēnesis

VVD

VVD

VVD

VPVB

VUGD

NMPD

VDI

PTAC

Pašvaldības

Komersanti

Eksperti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

21.

Eiropas Komisijas informēšana par rūpnieciskās avārijas likvidēšanu, sekām un piemērotajiem riska samazināšanas pasākumiem

Pēc nepieciešamības

VVD

VVD

VVD

-

Piezīmes. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

** VI tiek iesaistīta seku likvidēšanas pasākumos pēc reaģēšanas aktīvās fāzes noslēguma

 

12. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

AVĀRIJA NAFTAS PRODUKTU CAURUĻVADA TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRĀ

Riska kopsavilkums

Latvijā tranzīta un loģistikas sistēmā ietilpst maģistrālie naftas produktu cauruļvads (cauruļvada garums Latvijas teritorijā – 340 km).

Maģistrālā naftas produktu cauruļvada avārija – ar naftas produktu cauruļvadu izmantošanu saistīts notikums, kurš radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus.

Maģistrālā naftas produktu cauruļvada avārija var notikt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, cauruļvada tīša bojāšana, naftas produktu cauruļvada nolietojums, naftas produktu cauruļvada bojājums dabas katastrofas (plūdi, ugunsgrēks) ietekmē, terora akts, cilvēciskā faktora radītā kļūda.

Naftas produktu noplūdes rezultātā var rasties grunts un ūdenstilpņu piesārņojums, kā arī tiks nodarīti lieli zaudējumi infrastruktūrai. Avārija maģistrālā naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā vērtējama kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.164 "Prasības maģistrālajiem cauruļvadiem un maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības kārtība" prasībām ir izstrādāts rīcības plāns naftas produktu noplūdes gadījumā no maģistrālā cauruļvada, un katru gadu notiek plāna aktualizēšana. Plānā ir sniegta detalizēta informācija par uzņēmuma rīcību naftas produktu noplūdes gadījumā, tehnisko nodrošinājumu un attiecīgo valsts iestāžu un pašvaldību apziņošanu. Uzņēmums slēdz līgumus ar sanācijas darbu veikšanas uzņēmumiem par neatliekamo pasākumu un sanācijas darbu veikšanu naftas produktu noplūdes gadījumā.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Organizēt un veikt maģistrālā naftas produktu cauruļvada, tehnoloģisko cauruļvadu, rezervuāru, maģistrālo sūkņu stacijas darbības kontroli, tehnisko uzraudzību, tehnisko pārbaudi, apkopi un remontdarbus

Pastāvīgi

SIA "LatRosTrans"

SIA "LatRosTrans"

SIA "LatRosTrans"

Komersanti

-

2.

Organizēt un veikt tehnoloģisko iekārtu darbības uzlabojumu plānošanu

Pastāvīgi

SIA "LatRosTrans"

SIA "LatRosTrans"

SIA "LatRosTrans"

-

3.

Organizēt un veikt maģistrālā naftas produktu cauruļvada infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu, pakalpojumu un inženiertehniskā aprīkojuma aizsardzības pasākumus

Pastāvīgi

SIA "LatRosTrans"

SIA "LatRosTrans"

SIA "LatRosTrans"

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Plānot un nodrošināt aprīkojumu avāriju likvidācijas novēršanai, piesārņojuma savākšanai un transportēšanai (arī slēdzot līgumus ar speciālajiem avārijas un inženiertehniskajiem dienestiem, komersantiem)

Pastāvīgi

SIA "LatRosTrans"

SIA "LatRosTrans"

SIA "LatRosTrans"

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Rīcības plāna naftas produktu noplūdes gadījumā no maģistrālā cauruļvada pārbaude (Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.164 “Prasības maģistrālajiem cauruļvadiem un maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības kārtība")

Ne retāk kā reizi gadā

SIA "LatRosTrans"

SIA "LatRosTrans"

SIA "LatRosTrans"

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu

2023.-2027.gads

VARAM

LVĢMC

VVD

LVĢMC

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo dīzeļdegvielas noplūdi no maģistrālā naftas produktu cauruļvada, tehnoloģiskajiem cauruļvadiem, rezervuāriem, maģistrālās sūkņu stacijas

Pēc nepieciešamības

SIA "LatRosTrans"

Fiziska vai juridiska persona

SIA "LatRosTrans"

Fiziska vai juridiska persona

SIA "LatRosTrans"

Fiziska vai juridiska persona

VUGD

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Izlūkošanas veikšana notikuma vietā

20 min.

VUGD

VUGD

VUGD

-

3.

Bīstamās zonas noteikšana un situācijas novērtēšana bīstamās vielas noplūdes gadījumā (sprādziena draudi, toksikoloģiskā ietekme, saindēšanas draudi, nonākšana atmosfērā vai ūdenstilpnē, augsnē, pazemes ūdeņos)

20 min.

VUGD

VVD

VUGD

VVD

VUGD

VVD

SIA "LatRosTrans"

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

VUGD

VUGD

VUGD

SIA "LatRosTrans"

VUGD

VVD

VP

VI

NMPD

LDZ

Pašvaldības policija

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

VUGD

VVD

SIA "LatRosTrans"

VUGD

VVD

SIA "LatRosTrans"

VUGD

VVD

SIA "LatRosTrans"

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana

Pēc nepieciešamības

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Avārijas rezultātā noplūdušās bīstamās ķīmiskās vielas paraugu ņemšana laboratorijas analīzei un sanācijas organizēšanas un veikšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

VVD

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Komersanti

LVĢMC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības VVD

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Organizēt un veikt ar naftas produktiem sasmērēto dzīvnieku glābšanu un attīrīšanu gadījumos, ja piesārņojums ir nokļuvis ūdenstilpnēs

Pēc nepieciešamības

VVD

VVD

VVD

VUGD

Pašvaldības

Praktizējošie

veterinārārsti

Latvijas veterinārārstu biedrība

Latvijas Ornitoloģijas biedrība

Komersanti, NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VUGD

VVD

VP

NMPD

NBS

VUGD

VVD

VP

NMPD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

SIA "LatRosTrans"

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

SIA "LatRosTrans"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

16.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

17.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

18.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

13. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

AVĀRIJA DABASGĀZES APGĀDES SISTĒMĀ

Riska kopsavilkums

Latvijā dabasgāzes apgādes sistēmu veido dabasgāzes pārvades, krātuves un sadales sistēmas.

Dabasgāzes pārvades sistēma sastāv no cauruļvadu sistēmas, to kopējas garums Latvijas teritorijā ir 1 188 km un tās maksimālais darba spiediens var sasniegt līdz 55 bar, ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem objektiem, t.sk. 40 gāzes regulēšanas stacijām, 2 gāzes regulēšanas mezgliem un gāzes mērīšanas stacijas. Dabasgāzes pārvades sistēmas (maģistrāliem) cauruļvadiem pēc katriem 20–25 km ir ierīkoti krāni, kas nodrošina dabasgāzes plūsmas vadību.

Dabasgāzes krātuves sistēma sastāv no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, kuru izmanto dabasgāzes uzglabāšanai. Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir izvietota Krimuldas pagastā, pazemes krātuve aizņem teritoriju no Vangažiem līdz Siguldai un tās kopēja ietilpība ir 4,5 miljardi m3 gāzes.

Dabasgāzes sadales sistēma – dabasgāzes cauruļvadu sistēma ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem objektiem, kurus izmanto dabasgāzes transportēšanai no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz lietotāja sistēmas piederības robežai.

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā vērtējama kā notikums ar nozīmīgu risku. Dabasgāzes noplūdes gadījumā var rasties sprādzienbīstama gāzes koncentrācija, kas tālāk var novest pie gāzes mākoņa uzliesmojuma (sprādziena) un ugunsgrēka, kā rezultātā var rasties ēku un būvju sagruvumi, meža un kūdras purvu ugunsgrēki, traucējumi siltumapgādes sistēmu un ražošanas procesu darbībā.

Ilustratīvs attēls: Dabas gāzes pārvades un krātuves sistēmas izvietojums

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Dabasgāzes pārvades sistēmas un krātuves sistēmas tehnoloģisko iekārtu darbības kontroles, tehniskās uzraudzības, tehniskās pārbaudes, apkopes, pārbūves un remontdarbu organizēšana un veikšana

Pastāvīgi

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Conexus Baltic Grid"

-

2.

Dabasgāzes sadales sistēmas tehnoloģisko iekārtu darbības kontroles, tehniskās uzraudzības, tehniskās pārbaudes, apkopes, pārbūves un remontdarbu organizēšana un veikšana

Pastāvīgi

AS "Gaso"

AS "Gaso"

AS "Gaso"

-

3.

Tehnoloģisko iekārtu darbības uzlabojumu plānošanas organizēšana un veikšana

Pastāvīgi

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

-

4.

Dabasgāzes pārvades sistēmas un krātuves sistēmas infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu, pakalpojumu un inženiertehniskā aprīkojuma, vadības un automatizācijas risinājumu uzturēšanas, uzlabošanas un aizsardzības pasākumu organizēšana un veikšana

Pastāvīgi

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Conexus Baltic Grid"

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Dabasgāzes sadales sistēmas infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu, pakalpojumu un inženiertehniskā aprīkojuma, vadības un automatizācijas risinājumu uzturēšanas, uzlabošanas un aizsardzības pasākumu organizēšana un veikšana

Pastāvīgi

AS "Gaso"

AS "Gaso"

AS "Gaso"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Aprīkojuma avāriju likvidācijas novēršanai, speciālās tehnikas, avārijas rezerves un iekšējā personāla resursu operatīvai bojājumu novēršanai (arī slēdzot līgumus ar speciālajiem avārijas un inženiertehniskajiem dienestiem, komersantiem) plānošana un nodrošināšana

Pastāvīgi

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Darbinieku un iesaistīto līgumorganizāciju apmācības par apdraudējumiem objektā, apziņošanas kārtību un aprīkojuma izmantošanu avāriju likvidācijas novēršanai plānošana un organizēšana

Pastāvīgi

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

Komersanti

-

8.

Dabasgāzes pārvades sistēmas un krātuves sistēmas objektu aizsargjoslu uzturēšana un uzraudzība

Pastāvīgi

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Conexus Baltic Grid"

Komersanti

-

9.

Dabasgāzes sadales sistēmas objektu aizsargjoslu uzturēšana un uzraudzība

Pastāvīgi

AS "Gaso"

AS "Gaso"

AS "Gaso"

-

10.

Darbinieku apmācība darba aizsardzības, ugunsdrošības, civilās aizsardzības un ekspluatācijas jautājumos

Pastāvīgi

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

AS "Conexus Baltic Grid"

AS"Gaso"

Komersanti

-

11.

Pretavāriju un ugunsdzēsības teorētisko un praktisko mācību rīkošana

Ne retāk kā reizi trijos mēnešos

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Conexus Baltic Grid"

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Sabiedrības informēšana par aprobežojumiem drošības aizsargjoslās un par bīstamību, kas saistīta ar uzturēšanos aizsargjoslās, minēto informāciju publicējot vietējā laikrakstā, kā arī nosūtot attiecīgajai pašvaldībai

Pēc nepieciešamības

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

Pašvaldības

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu

2023.-2027.gads

VARAM

LVĢMC

VVD

LVĢMC

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Valsts enerģētiskā krīzes centra apmācības plānošana un organizēšana

Pēc nepieciešamības

KEM

KEM

KEM

 

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo avāriju vai dabas gāzes noplūdi no maģistrālā gāzesvada vai pārvades sistēmas infrastruktūras

Pēc nepieciešamības

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Fiziska vai juridiska persona

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Fiziska vai juridiska persona

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Fiziska vai juridiska persona VUGD

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Izlūkošanas veikšana notikuma vietā

20 min.

VUGD

VUGD

VUGD

-

3.

Bīstamās zonas noteikšana un situācijas novērtēšana bīstamās vielas noplūdes gadījumā (sprādziena draudi, toksikoloģiskā ietekme, saindēšanas draudi, nonākšana atmosfērā vai ūdenstilpnē, augsnē, pazemes ūdeņos)

20 min.

VUGD

VUGD

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

VUGD

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Komersanti

-

4.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

VUGD

VUGD

VUGD

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

VUGD

VVD

VP

VI

NMPD

LDZ

Pašvaldības policija

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

VUGD

VVD

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

VUGD

VVD

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

VUGD

VVD

AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Valsts enerģētiskā krīzes centra apziņošana un sasaukšana

Pēc nepieciešamības

KEM

KEM

KEM

 

7.

Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana

Pēc nepieciešamības

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Avārijas rezultātā noplūdušās bīstamās vielas paraugu ņemšana laboratorijas analīzei un sanācijas organizēšanas un veikšana (vides monitorings)

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

VVD

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Komersanti

LVĢMC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VVD

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

15.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

16.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

17.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

14. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

RADIĀCIJAS AVĀRIJAS

Riska kopsavilkums

Radiācijas avārija ir gadījums, kas saistīts ar jonizējošā starojumu avotu un kura izraisītās sekas rada noteikto jonizējošā starojuma dozas limitu pārsniegšanu un kaitējumu vai kaitējuma draudus.

Radiācijas avārijas cēlonis var būt saistīts ar ugunsgrēku, terora aktu, diversiju un radiācijas drošības normu neievērošanas, veicot darbības ar jonizējoša starojuma avotu. Radioaktīvā piesārņojuma cēlonis var būt arī kodolavārija pārrobežas kodolobjektā, kā rezultātā nepieciešama starptautiska sadarbība katastrofas pārvarēšanai.

Radiācijas avārijas sekas var izpausties kā apdraudējums cilvēka veselībai un dzīvībai, vides piesārņojums, pārtikas un dzeramā ūdens piesārņojums vai īpašuma bojājums vai zaudējums (piesārņojuma gadījumā). Svarīgākais radiācijas avāriju situācijās ir institūciju koordinēta sadarbība un spēja operatīvi pieņemt lēmumus. Radiācijas avārijas gadījumā cilvēki var tikt ietekmēti psiholoģiski un iestāties arī panikas situācijas, kas ir viens no riska faktoriem.

Nepieciešamības gadījumā radiācijas avāriju seku apzināšanai, likvidēšanai ir iespēja piesaistīt citu valstu resursus, izmantojot Starptautiskās atomenerģijas aģentūras tīklu.

Radiācijas avārija tiek vērtēta kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Ministru kabineta 2003.gada 26.jūnija rīkojums Nr.414 "Par Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepciju";

- Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra rīkojums Nr.958 "Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepciju";

- Valsts katastrofu medicīnas plāns;

- Likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību";

- Ministru kabineta 2003.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.152 "Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Objektā, kas veic darbības ar radioaktīvo (jonizējošo) vielu, iespējamo aizsardzības pasākumu apzināšana radiācijas avāriju gadījumā

Pastāvīgi

VVD RDC

VVD RDC

VUGD

Operatori

VVD RDC

VUGD – ja radiācijas avārijas sekas var ietekmēt iedzīvotājus un vidi ārpus operatora (objekta) kontrolētās zonas

Pašvaldības – ja radioaktīvo vielu kopējā radioaktivitāte operatora (objekta) kontrolētajā zonā atbilst normatīvajos aktos par prasībām attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā noteiktajiem lielumiem, vai ir lielāka par tiem

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Resursu un spēju trūkumu radiācijas avāriju seku likvidēšanai apzināšana, t.sk. pārrobežu radiācijas avāriju gadījumos, saskaņā ar prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā

Pastāvīgi

VARAM

VVD RDC

VVD RDC

VUGD

Pašvaldības

Ministrijas, to padotības institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Radiācijas drošības padomes darba organizēšana un ieteikumu sagatavošana

Pēc nepieciešamības

VARAM

VARAM

Padomes darba locekļi

Ministrijas, to padotības institūcijas

-

4.

Dažāda veida tematisko mācību organizēšana dažādiem scenārijiem radiācijas avāriju gadījumos

2023.-2027.gads

VVD RDC

VVD RDC

VUGD

Ministrijas, to padotības institūcijas

VVD RDC

VUGD

Pašvaldības

Ministrijas, to padotības institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Radiācijas izplatības prognozēšanas sistēmas pielietojuma pilnveidošana (apmācības, sadarbības mehānisma pilnveide, prognozēšana u.c.)

2023.-2027.gads

VVD RDC

VVD RDC

LVĢMC

VVD RDC

LVĢMC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Radiācijas monitoringa staciju sistēmas uzturēšana un modernizācija

2023.-2027.gads

VVD

VVD RDC

VVD RDC

 

7.

Prevencijas un sabiedrības informēšanas pasākumi par radiācijas avārijas iespējamību, veselības aizsardzības pasākumiem, sagatavotību un rīcību radiācijas avārijas gadījumā, tai skaitā sadarbības veidošana ar oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis", oficiālo izdevēju un tā nodrošināto oficiālās informācijas kanālu - portālu "Cilvēks. Valsts. Likums." (www.lvportals.lv)

Pastāvīgi

VUGD

VUGD

VVD RDC

VUGD

VVD RDC

Pašvaldības

NMPD

Ārstniecības iestādes

Oficiālais izdevējs - VSIA "Latvijas Vēstnesis"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Informācijas saņemšana par iespējamiem radiācijas avārijas draudiem, situācijas novērtēšana un VUGD informēšana par situāciju un rekomendāciju sniegšana, lai VUGD veiktu citu institūciju apziņošanu turpmākai rīcībai

Pēc nepieciešamības

VVD RDC

VVD RDC

VVD RDC

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

4 stundas

VUGD

VVD RDC

VUGD

VVD RDC

VUGD

VVD RDC

VI

PVD

LVĢMC

NMPD

Pašvaldības policija

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Radiācijas avārijas novērošanas organizēšana (stacionāro spektrometrisko monitoringa staciju darbības nodrošināšana, radiācijas situācijas novērtēšana, lauksaimniecības kultūraugu, pārtikas produktu, dzeramā ūdens, virszemes ūdeņu, objektu un teritorijas radioaktīvā piesārņojuma kontrole)

Pēc nepieciešamības

VVD RDC

VVD RDC

PVD

VI

LVĢMC

VVD RDC

VUGD

LVĢMC

PVD

VI

Pašvaldības policija

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Pastiprinātas kontroles veikšana robežšķērsošanas vietās

Pēc nepieciešamības

IEM

VARAM

VVD RDC

VRS

PVD

VVD RDC

VRS,

VUGD,

PVD,

NMPD,

Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes,

LVĢMC,

Robežšķērsošanas vietu infrastruktūras pārvaldītāji

 

5.

Informācijas apmaiņas ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām, radiācijas situācijas attīstības un iespējamo seku novērtēšana

Pastāvīgi

VVD RDC

VVD RDC

VUGD

ĀM

VVD RDC

VUGD

ĀM

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu izplatīšana par plānotajiem aizsardzības pasākumiem (uzturēšanās telpās, pārtikas produktu aprites un lietošanas ierobežojumi u.c.)

4 stundas

VUGD

VVD RDC

VUGD

VVD RDC

PVD

VI

VUGD

VVD RDC

VP

NBS

PVD

VI

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Iedzīvotāju neatliekamo aizsardzības pasākumu un turpmāko aizsardzības organizēšana, tai skaitā:        

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.1.

Uzturēšanās telpās

Pēc nepieciešamības

VVD RDC

VUGD

VUGD

Pašvaldības

VUGD

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.2.

Pārtikas produktu un dzeramā ūdens aprites un lietošanas ierobežojumi (arī pasākumi ilgtermiņā, turpmākā radioaktīvā piesārņojuma kontrole, u.c.)

Pēc nepieciešamības

PVD

VI

PVD

VI

Pašvaldības

PVD

VI

VVD RDC

VUGD

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.3.

Aizsardzības pasākumi lauksaimniecībā (ierobežojumi lauksaimniecībā, nosacījumi attiecībā uz dzīvnieku barības lietošanu, dzīvnieku (izņemot savvaļas dzīvniekus) pārvietošanas koordinēšana, turpmākā radioaktīvā piesārņojuma kontrole, u.c.)

Pēc nepieciešamības

PVD

PVD

Pašvaldības

PVD

VUGD

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā

Pēc nepieciešamības

VUGD

VUGD

VUGD

LVĢMC

PVD

Pašvaldības

VVD RDC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

4 stundas

AIM

NBS

NBS

VUGD

VVD

VP

NMPD

NBS

VUGD

VVD

VP

NMPD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas u.c. ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas u.c. ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas u.c. ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Lēmuma pieņemšana un pasākumu īstenošana pašvaldībā, saskaņā ar veselības nozares institūciju rekomendācijām, ieteikumiem un pašvaldību iesaistīšana problēmjautājumu risināšanā savā teritorijā attiecībā uz ārstniecības iestāžu darbību un pakalpojumu nodrošināšanu

Pēc nepieciešamības

VM

SPKC

NMPD

VI

Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības

Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības Komersanti

Pašvaldība, Pašvaldību iestādes

Pašvaldību kapitālsabiedrības

Komersanti

 

16.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

17.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

18.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot – Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot –

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

19.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

15. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

BIOLOĢISKO VIELU NEGADĪJUMI

Riska kopsavilkums

Bioloģisko vielu negadījumi – negadījumi, kurus rada tā saucamie "bioloģiskie aģenti". Ir zināmi vairāk nekā 200 dažādu bioloģisko aģentu, kas var izraisīt infekcijas slimības, alerģijas un saindēšanos. Bioloģiskās vielas ir bioloģiskie aģenti - mikroorganismi (vienas šūnas vai bezšūnu organismi, kas spēj vairoties vai pārnest ģenētisko materiālu), arī ģenētiski pārveidoti mikroorganismi, šūnu kultūras (laboratorijas apstākļos izaudzētas šūnas, kurām ir daudzšūnu organisma izcelsme) un cilvēka endoparazīti, kuri var būt infekcijas slimību izraisītāji vai kuri var izraisīt invāziju, alerģiju vai saindēšanos, vai kuru dēļ cilvēks var kļūt par slimības izraisītāja nēsātāju. Bioloģisko vielu negadījums ir vērtējams kā notikums ar maznozīmīgu risku, tā iestāšanās gadījumā var tikt skarts liels skaits cilvēku, kas var būtiski ietekmēt kopējo valsts saimniecisko darbību un ekonomiku. Bioloģisko vielu (aģentu) izplatība var notikt netīši (piemēram, incidenta rezultātā laboratorijā vai pārvadājot infekcijas slimību izraisītājus starp laboratorijām) un tīši, jo bioloģiskie aģenti ir izvēles ieroči. Kaut gan bioterorisma iespējamība Latvijā nav liela, tomēr bioloģiskā aģenta tīšai izmantošanai var būt graujoša ietekme uz sabiedrisko dzīvi. Bioloģiskā terorisma uzbrukumi ir visneizvēlīgākie un nāvējošākie, tie izraisa lielu cietušo skaitu un tie rada ievērojamas sociāli ekonomiskās sekas, rada pārrobežu izplatīšanās risku sakarā ar infekciozo materiālu nelegālu pārvadāšanu un inficēto/kontaminēto personu pārvietošanos. Visticamāk, ka bioloģiskie aģenti noziedzīgā nolūkā varētu tikt izmantoti slēptā veidā. Šādos gadījumos incidenta sākumā nekas neliecina par uzbrukumu, bioloģiskais aģents tiek izplatīts ar tādu ierīci vai metodi, kas neļauj šo izplatīšanu pamanīt, cilvēki nezin par to, ka ir eksponēti, slimības pazīmes parādās vēlāk – pēc inkubācijas perioda. Šādus incidentus var atklāt veselības aprūpes darbinieki, sniedzot medicīnisko palīdzību saslimušajiem un Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi, veicot epidemioloģisko uzraudzību.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Ministru kabineta 2002.gada 21.maija noteikumi Nr.189 "Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskajām vielām";

- Ministru kabineta 2008.gada 5.augusta instrukcija Nr.12 "Instrukcija par atbildīgo institūciju rīcību nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā, ja ir aizdomas, ka tas satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, kā arī ja konstatētas terora akta pazīmes";

- Ministru kabineta 2017.gada 19.septembra noteikumi Nr.563 "Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība";

- Eiropas nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR);

- Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa dzelzceļu (RID);

- Eiropas nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN);

- Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss (IMDG kodekss);

- Eiropas Savienības 2000.gada 18.septembra direktīva 2000/54/EC "Par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar pakļaušanu bioloģisku aģentu iedarbībai darba vietā";

- Valsts katastrofu medicīnas plāns.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Objektā, kas veic darbības ar bioloģiskām vielām, aizsardzības pasākumu apzināšana iespējamā bioloģisko vielu negadījuma gadījumā

2023.-2027.gads

Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

VDI

-

2.

Zināšanu un spēju trūkuma bioloģisko vielu negadījumu seku likvidēšanai apzināšana

2023.-2027.gads

NMPD

Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

NMPD

Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

NMPD

Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana bioloģisko vielu noplūdes seku likvidēšanai (t.sk. notikuma vietas dezinfekcijas un dekontaminācijas veikšanai, laboratorijas aprīkojums klīnisko izmeklējumu veikšanai u.c.)

2023.-2027.gads

IEM

VM

NVA

VUGD

NMPD

SPKC

NVA

VUGD

NMPD

SPKC

-

4.

Infekcijas slimību gadījumu/uzliesmojumu reģistrācija un epidemioloģiskā izmeklēšana, epidemioloģiskās uzraudzības datu analīze un izvērtēšana

2023.- 2027.gads

SPKC

SPKC

SPKC

Laboratorijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo bioloģisko vielu negadījumu

Pēc nepieciešamības

Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

SPKC

NMPD

SPKC

NMPD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Informācijas apmaiņa ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām par bioloģisko vielu negadījumu un iespējamo seku novērtēšanas pasākumiem

Pastāvīgi

SPKC

NMPD

VI

VP

VDD

SPKC

NMPD

VI

VP

VDD

SPKC

NMPD

VI

VP

VDD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu izplatīšana par nepieciešamajiem, veiktajiem un plānotajiem aizsardzības pasākumiem

30 min.

SPKC

NMPD

VI

VUGD

VP

VDD

SPKC

NMPD

VI

VUGD

VP

VDD

VUGD

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Pasākumu īstenošana atbilstoši Ministru kabineta instrukcijai Nr.12 "Instrukcija par atbildīgo institūciju rīcību nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā, ja ir aizdomas, ka tas satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, kā arī ja konstatētas terora akta pazīmes"

Pēc nepieciešamības

VP

VDD

SPKC

NMPD

VVD RDC

VUGD

Austrumu slimnīca

VP

VDD

SPKC

NMPD

VVD RDC

VUGD

Austrumu slimnīca

VP

VDD

SPKC

NMPD

VVD RDC

VUGD

Austrumu slimnīca

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā

Pēc nepieciešamības

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

VP

VDD

SPKC

NMPD

VI

VP

VDD

SPKC

NMPD

VI

VP

VDD

SPKC

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Valsts katastrofu medicīnas plāna noteikto pasākumu īstenošana

Patstāvīgi

SPKC

NMPD

VI

Ārstniecības iestādes

SPKC

NMPD

VI

Ārstniecības iestādes

SPKC

NMPD

VI

Ārstniecības iestādes

-

10.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

SPKC

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

VI

PVD

SPKC

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

VI

PVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

16. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

UGUNSGRĒKI

Riska kopsavilkums

Ugunsgrēks ir nekontrolēta degšana (liesmas, gruzdēšana, sarkankvēle) ārpus speciāli paredzētās vietas, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, rada materiālos zaudējumus un kaitējumu videi.

Galvenie ugunsgrēku iespējamie cēloņi ir neuzmanīga apiešanās ar uguni, bojātas elektroierīces vai nepareiza to ekspluatācija, tīša dedzināšana, bojāta apkures sistēma vai tās nepareiza ekspluatācija, bērnu rotaļas ar uguni un citi iespējamie iemesli.

Ugunsgrēka izraisīto seku apjoms ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kur būtiskākie seku mazināšanas nosacījumi ir reaģēšanas laiks un atbilstoša rīcība. Ugunsgrēka izraisītās sekas var palielināties ņemot vērā pirmo reaģētāju tehnisku un cilvēku resursu trūkumu.

2022.gadā valstī reģistrēto notikušo ugunsgrēku objektu grupās apkopojums ir norādīts attēlā. Ugunsgrēks ir vērtējams kā notikums ar vidēju risku.

Ugunsgrēki objektos.
Informācijas avots : Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 2022.gada gadagrāmata

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

– Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums;

– Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi";

– konceptuāls ziņojums "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" (Ministru kabineta 2019.gada 9.janvāra rīkojums Nr.7);

– informatīvais ziņojums "Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenoto ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā" (MK 30.08.2022. prot. Nr.43, 33.§);

– informatīvais ziņojums "Par katastrofu risku pārvaldības sistēmas īstenošanu" (MK 14.06.2022. prot. Nr.32, 40.§);

– informatīvais ziņojums "Par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai" (MK 11.01.2022. prot. Nr.2, 51.§);

– informatīvais ziņojums "Par ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumentu, tā izveidošanas un uzturēšanas izmaksām" (MK 28.09.2021. prot. Nr.64, 38.§);

– informatīvais ziņojums "Par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei" (MK 06.07.2021. prot. Nr.51, 91.§).

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Objektu ugunsdrošības un būvniecības (vai rekonstrukcijas) prasību ievērošanas un kontroles organizēšana un veikšana

Pastāvīgi

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

-

2.

Atbildīgo personu par ugunsdrošības jautājumiem nozīmēšana un apmācības organizēšana un veikšana

Pastāvīgi

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

-

3.

Iedzīvotāju izglītošana civilās aizsardzības jautājumos, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kā arī izplatot informatīvos materiālus, atbilstoši savai darbības jomai un kompetencei.

Pastāvīgi

Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī juridiskās personas.

Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī juridiskās un personas.

Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī juridiskās personas.

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanas plānotās un neplānotās pārbaudes organizēšana un veikšana

Pastāvīgi

VUGD

VUGD

VUGD

-

5.

Konceptuālajā ziņojumā "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" (Ministru kabineta 2019.gada 9.janvāra rīkojums Nr.7, Ministru kabineta 2020.gada 11.septembra rīkojums Nr.505) noteikto pasākumu īstenošana

2020.-2023.gads

IEM

VUGD

VUGD

IEM IC

VUGD

IEM IC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par ugunsgrēku

Pēc nepieciešamības

Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Juridiska vai fiziska persona

Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Juridiska vai fiziska persona

Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Juridiska vai fiziska persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

VUGD

VUGD

VUGD

VP

NMPD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Ugunsgrēku dzēšana, glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VUGD

NBS

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā

Pēc nepieciešamības

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

-

10.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

-

11.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšanas iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

16.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

17. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

AVĀRIJAS VAI NEGADĪJUMI OSTU UN JŪRAS HIDROTEHNISKAJĀS INŽENIERBŪVĒS

Riska kopsavilkums

Ostu un jūras hidrotehniskās būves ir hidrotehniskās un navigācijas būves jūrā, ostās, kuģu būves uzņēmumos un kuģojamās ūdenstecēs un ūdenstilpēs, kurās noteiktas speciālas prasības kuģošanai.

Katastrofa, kura ir saistīta ar avāriju un negadījumu ostas un jūras hidrotehniskajā inženierbūvēs ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus.

Avārija vai negadījums ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs novērtēts kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss;

- Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr.725/2004 (2004.gada 31.marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu;

- Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/18/EK (2009.gada 23.aprīlis), ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK;

- Likums par ostām;

- Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

- Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.746 "Noteikumi par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildi un uzraudzību";

- Ministru kabineta 2019.gada 17.jūlij rīkojums Nr.380 "Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam";

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpilde un uzraudzība

Pastāvīgi

JA

NBS Jūras spēki

VDD

VRS

VID muitas iestādes

atzītās aizsardzības organizācijas un ostu pārvaldes

JA

NBS Jūras spēki

VDD

VRS

VID muitas iestādes

atzītās aizsardzības organizācijas un ostu pārvaldes

JA

NBS Jūras spēki

VDD

VRS

VID muitas iestādes

atzītās aizsardzības organizācijas un ostu pārvaldes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Ikgadējo mācību organizēšana par pasākumiem katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā

Pastāvīgi

Ostas pārvalde

Ostas pārvalde

Ostas pārvalde

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Ostas un jūras hidrotehnisko būvju uzturēšana, stiprināšana, apkope un rekonstrukcija

Pēc nepieciešamības

Ostas pārvalde

Ostas pārvalde

Ostas pārvalde

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Ostas un jūras hidrotehnisko būvju pielāgošana vides ietekmes un klimatisku pārmaiņu rezultātā

Pēc nepieciešamības

Ostas pārvalde

Ostas pārvalde

Ostas pārvalde

-

5.

Ostas objekta civilās aizsardzības plāna aktualizēšana

Pastāvīgi

Ostas pārvalde

Ostas pārvalde

Ostas pārvalde

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību

2024.gads

VARAM

IEM

LVĢMC

VUGD

LVĢMC

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par avāriju vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs

Pēc nepieciešamības

Ikviena persona

Ikviena persona

Ikviena persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

Ostas pārvalde

VUGD

Ostas pārvalde

VUGD

VVD

Ostas pārvalde

VUGD

Pašvaldības

VVD

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Darbu vadītājs

Darbu vadītājs

Darbu vadītājs un tā iesaistītās puses

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu."

 

18. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

DAMBJU UN CITU HIDROTEHNISKO BŪVJU PĀRRĀVUMI – DAUGAVAS HIDROELEKTROSTACIJU KASKĀDES HIDROBŪVE

Riska kopsavilkums

Daugavas HES kaskādes darbības mērķis ir izmantojot ūdens enerģiju ražot elektroenerģiju nepieļaujot vai novēršot HES ēku statiskās noturības zudumu.

Par Daugavas HES pārrāvuma iemeslu var būt Hidrotehnisko būvju nepareiza ekspluatācija, terora akts vai zemestrīce.

Daugavas HES pārrāvuma risks tiek vērtēts kā nozīmīgs, pārrāvums var izraisīt sekas ar ievērojamu cilvēku upuru skaitu, apludināt Daugavas akvatorija pieguļošās sauzemes teritorijas un nodarīt kaitējumu ekosistēmai, kā arī izraisīt vispārīgus traucējumus iedzīvotāju pamatvajdzību nodrošināšanai (elektrības piegādes traucējumi, veselības aprūpes traucējumi, pārtikas un dzeramā ūdens piegādes traucējumi, siltuma un dzeramā ūdens apgādes un notekūdeņu sistēmas bojājumi un citi).

Par būtiskiem seku mazināšanas pasākumiem Daugavas HES pārrāvumu gadījumā var minēt, Daugavas HES lejteces ūdenskrātuvju ūdens līmeņa samazināšanu un savlaicīgi veiktu cilvēku agrīno brīdināšanu apdraudētajās reitorijās.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Pļaviņu HES (PHES), Ķeguma HES (ĶHES) un Rīgas HES (RHES) hidrotehnisko būvju drošuma programmu izpilde, kas ietver pasākumu kompleksu HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērtēšanai un pārbaudīšanai un drošas ekspluatācijas kritērijus

Pastāvīgi

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Daugavas HES hidrotehnisko būvju drošuma uzlabošanas pasākuma plāna 2011.–2025.gadiem pasākumu izpilde

Pastāvīgi

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

HES hidrotehnisko būvju un iekārtu ekspluatācijas instrukciju ievērošana

Pastāvīgi

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

-

4.

HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju ievērošana

Pastāvīgi

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

-

5.

Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa remontu darba plānos noteikto pasākumu izpilde  

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

-

6.

PHES, ĶHES un RHES ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumu ievērošana, kas nodrošina racionālu ūdens resursu izmantošanu un aizsardzību, ievērojot ūdenskrātuvju tehnisko stāvokli

Pastāvīgi

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Valsts vides dienesta ūdens resursu lietošanas atļaujās iekļauto ūdens resursu izmantošanas nosacījumu ievērošana – ūdenskrātuvju minimāli pieļaujamās līmeņa atzīmes, maksimālās diennakts nostrādes un nostrādes ātrumi, kontroles un monitoringa nosacījumi

Pastāvīgi

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

-

8.

Vispusīgs un nepārtraukts Daugavas HES hidrotehnisko būvju drošuma stāvokļa novērtējums un monitorings, ieskaitot starptautisko inženierekspertu atzinumus, ja tas nepieciešams

Pastāvīgi

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

-

9.

Hidrotehnisko būvju atjaunošanas un uzturēšanas remontdarbu organizēšana un kontrole saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām un starptautisko pieredzi aizsprostu drošuma un ekspluatācijas jautājumos

Pastāvīgi

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Darbinieku iepazīstināšana ar hidroelektrostacijas Civilās aizsardzības plānu

Pastāvīgi

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

-

11.

Darbinieku apmācība saskaņā ar 2017.gada 5.decembra MK noteikumiem Nr.716 "Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības saturam" prasībām

Pastāvīgi

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

-

12.

Vietējā līmeņa praktisko civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību veikšana saskaņā ar 2017.gada 20.jūnija MK noteikumiem Nr.341 "Noteikumi par civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību veidiem un organizēšanas kārtību" prasībām

Pastāvīgi

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Pretplūdu pasākumu organizēšana, esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžu uzturēšana un pārbūve

Pastāvīgi

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

AS "Latvenergo"

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

AS "Latvenergo"

Pašvaldības

VSIA ZMNĪ

AS "Latvenergo"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Meliorācijas sistēmu uzturēšana un būvniecība

Pastāvīgi

ZM

Pašvaldības

ZM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

ZM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

-

15.

Jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība un ierīkošana, pamatojot ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem

Pastāvīgi

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VSIA ZMNĪ

-

16.

Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve

2023.-2027.gads

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

VSIA ZMNĪ

-

17.

Kopīgas agrīnas (uz ieteikmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību

2024.gads

VARAM

IEM

LVĢMC

VUGD

LVĢMC

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

18.

Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana

Katru gadu

VARAM

LVĢMC

LVĢMC

-

19.

Valsts enerģētiskā krīzes centra apmācības plānošana un organizēšana

Pēc nepieciešamības

KEM

KEM

KEM

 

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumu, attiecīgo valsts un pašvaldību institūciju informēšana par apdraudējumu un veiktajiem pasākumiem, un lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītāju, kā arī elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoru informēšana

Pēc nepieciešamības

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Informācijas saņemšana par iespējamiem HES bojājumiem un situācijas attīstību, un operatīvo dienestu informēšana

Pēc nepieciešamības

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

VUGD

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Ūdenskrātuves līmeņa nostrāde, darbinot hidroagregātus maksimāli pieļaujamās slodzes režīmā

Pastāvīgi

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

-

4.

Ūdenskrātuves līmeņa nostrāde, atverot ūdenspārgāznes aizvarus

Pastāvīgi

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

AS "Latvenergo"

-

5.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

AS "Latvenergo"

VUGD

AS "Latvenergo"

VUGD

VUGD

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Valsts enerģētiskā krīzes centra apziņošana un sasaukšana

Pēc nepieciešamības

KEM

KEM

KEM

 

8.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

AS "Latvenergo"

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

-

10.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VUGD

VMD

VP

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"

AS "Latvijas gaisa satiksme"

NBS

VUGD

VMD

VP

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NMPD

Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"

AS "Latvijas gaisa satiksme"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

13.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

VUGD

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

16.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

17.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

18.

Kompensāciju par zaudējumiem noteikšana un finanšu palīdzības izmaksa zemes īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem sakarā ar nelabvēlīgo hidroloģiskajiem un meteoroloģiskajiem apstākļiem

Pēc nepieciešamības

MK

Ministrijas

Pašvaldības

AS "Latvenergo"

Komersanti

Ministrijas

Pašvaldības

AS "Latvenergo"

Komersanti

-

19.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

19. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

PĀRVADES UN SADALES ELEKTROTĪKLU BOJĀJUMI

Riska kopsavilkums

Elektroenerģijas patērētājiem, iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem elektroapgādi no elektroenerģijas ražotājiem nodrošina elektrotīklu infrastruktūra. Elektrotīklu sadali Latvijā nodrošina akciju sabiedrība "Sadales tīkli", kas no augstsprieguma (330–110 kV) pārvades līnijām sadala vidsprieguma līnijas (6–20 kV) un zemsprieguma līnijas (0,23–1,00 kV), sniedzot elektroenerģijas piegādes pakalpojumu vairāk nekā 1,1 miljons elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāju objektiem, ar savu pakalpojumu aptverot 99 % Latvijas teritorijas.

Sadales elektrotīkla kopgarums ir aptuveni 94 000 km, no kuriem aptuveni 45 tūkstoši jeb 48% ir izbūvēti kailvadu gaisvadu līniju veidā, kas pakļautas tiešai laika apstākļu ietekmei.

Lai samazinātu sadales elektrotīkla bojājumu riska iestāšanos tiek veikta gan elektrotīkla pakāpeniska pārbūve, gan regulārie elektroietaišu uzturēšanas pasākumi. Kopš 2011.gada kailvadu elektrolīniju īpatsvars kopējā sadales elektrotīkla kopgarumā ir samazināts par 16% (no 64% 2011.g. līdz 48% 2018.g.), elektrotīklu pārbūvē izmantojot tādus tehniskos risinājumus kā kabeļlīniju, izolēto vadu, gaisvadu piekarkabeļu izbūve, kas būtiski samazina elektrotīkla atkarību no laika apstākļu ietekmes.

Bojājumi augstsprieguma līnijās (110kV un 330kV) ir novērojami reti, taču sadales tīklos (≤20kV) elektrotīklu bojājumu tie tiek novēroti katru gadu dažādu hidrometeoroloģisku apstākļu dēļ, piemēram, vētras, zibens, plūdi, apledojums u.c. Tādēļ elektrotīklu bojājumi pārvades sistēmā tiek vērtēts kā nozīmīgs risks ar nozīmīgām sekām, bet elektrotīklu bojājumi sadales sistēmā tiek vērtēts kā augsts risks ar vidējām sekām.

Būtiski elektrotīklu bojājumi var atstāt negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanu – elektroapgādi, kas var radīt kaskādes veida reakciju uz citu pamatvajadzību nodrošināšanu – ūdensapgādi, siltumapgādi, sakaru nodrošinājumu, drošību un veselības aprūpi.

Pārvades elektrotīklu bojājums tiek novērtēts kā notikums ar nozīmīgu risku, sadales elektrotīklu bojājums tiek novērtēts kā notikums ar vidēju risku.

Ilgstošu elektroapgādes pārtrūkumu gadījumā tiek ietekmēti ražošanas objekti, komunālie uzņēmumi, publisko elektronisko sakaru tīkli, radio un televīzijas pakalpojumi, kas rezultējas ar būtiskiem zaudējumiem tautsaimniecībai un rada draudus valsts iedzīvotāju labklājībai un veselībai.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam";

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- Eiropas Komisijas regula 2017/1485, ar ko izveido elektroenerģijas pārvades sistēmas vadlīnijas, un regula 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli energosistēmā;

- Enerģētikas likums;

- Aizsargjoslu likums;

- Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumi Nr.50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Mācību un testu organizēšana reaģēšanai ārkārtas un krīzes situācijās

Pastāvīgi

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Darbinieku kvalifikācijas prasību uzturēšana atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem

Pastāvīgi

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

-

3.

Informācijas aprites kārtības par notikumiem elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmā uzturēšana

Pastāvīgi

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Krīzes pārvaldības kārtības uzturēšana un pilnveidošana (t.sk. materiāli tehniskā bāze)

Pastāvīgi

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

-

5.

Pārvades un sadales tīkla elektrolīniju trašu uzturēšana un potenciāli apdraudošo koku izzāģēšana elektrolīniju aizsargjoslās atbilstoši normatīvajos aktos noteiktai periodikai

Pastāvīgi

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Sadales tīkla kailvadu gaisvadu elektrotīkla īpatsvara pakāpenisku samazināšana, veicot elektrolīniju un elektroietaišu pārbūvi - atbildoši uzņēmuma attīstības plānam un budžeta iespējām

Pastāvīgi

AS "Sadales tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Sadales tīkls"

-

7.

Elektrotīkla vadības un automatizācijas risinājumu pilnveidošana (vienota dispečervadības sistēma, bojājumu vietas noteicēji, attālināti vadāmi jaudas slēdži un citu tehniski risinājumi)

Pastāvīgi

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Speciālās tehnikas un iekšējā personāla resursu uzturēšana operatīvai bojājumu novēršanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām

Pastāvīgi

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Procesu uzturēšana papildus ārējo resursu piesaistei masveida bojājumu situāciju seku novēršanai (paredzēt resursu piesaisti bojājumu situāciju novēršanai ar darbuzņēmējiem noslēgtajos līgumos)

Pastāvīgi

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Noteikta avārijas rezerves krājumu līmeņa uzturēšana (materiāli, t.sk. koka balsti, vadi u.c.)

Pastāvīgi

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

-

11.

Rezerves avārijas elektroapgādes avotu uzturēšana (izvērtējot konkrētu nepieciešamību)

Pastāvīgi

KEM

Kritiskas infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Sistēmas lietotāji

Kritiskas infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Sistēmas lietotāji

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Valsts enerģētiskā krīzes centra apmācības plānošana un organizēšana

Pēc nepieciešamības

KEM

KEM

KEM

-

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Meteoroloģisko prognožu un brīdinājumu operatīva apstrāde

Pastāvīgi

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Nepārtraukts elektrotīkla monitorings un vienota iekšējā apziņošanas kārtība par notikumiem elektrotīklā

Pastāvīgi

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Iekšēja rīkojuma sagatavošana par operatīvās gatavības izsludināšanu, ar kuru nosaka veicamās darbības personāla un tehnikas paaugstinātas gatavības nodrošināšanu

Pēc nepieciešamības

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

-

4.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana iespējamo elektrotīkla bojājumu gadījumā

Pēc nepieciešamības

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

VUGD

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Bojājumu novēršanas uzsākšana, iesaistot iekšējos resursus

Pēc nepieciešamības

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu informēšana un apziņošana un iesaistīšana reaģēšanā

Pēc nepieciešamības

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

VUGD

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

VUGD

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Komersanti

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Rīkojuma sagatavošana par masveida bojājumu situācijas izsludināšanu konkrētā teritorijā, ja bojājumu apmērs un ilgums pārsniedz noteiktus kritērijus

Pēc nepieciešamības

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Bojājumu novēršanas koordinēšana un regulāra informācijas sniegšana elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un pašvaldībām par bojājumu novēršanas gaitu

Pēc nepieciešamības

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbību teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Valsts enerģētiskā krīzes centra apziņošana un sasaukšana

Pēc nepieciešamības

KEM

KEM

KEM

 

13.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VUGD

VMD

VP

A/S "Latvenergo"

A/S "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

NBS

VUGD

VMD

VP

A/S "Latvenergo"

A/S "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

16.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

17.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

18.

Masveida bojājumu situācijas novēršanas darbību analīze, izvērtējums un rekomendāciju ieviešana reaģēšanas spēju uzlabošanai, sistēmas noturības nodrošināšanai

Pēc nepieciešamības

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

19.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

20. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

BŪVJU SABRUKUMS

Riska kopsavilkums

Būvju bojājumi un sagruvumi – konstrukcijas elementu nestspējas zudums, stiprinājumu vietu bojājumi dažādu iemeslu dēļ – konstruktīvās kļūdas, būvniecības vai tehnisko darbu laikā pielaistas kļūdas (montāža un demontāža, tehnoloģijas noteikumu pārkāpšana), būvmateriālu novecošana, ēku un būvju ekspluatācijas noteikumu neievērošana, uguns iedarbība, dabas stihiju iedarbība (zemestrīce, cunami, plūdi, viesuļvētra, lietus, sniegs, krusa, zemes nogruvums), eksplozijas un citi ietekmējošie faktori.

Būvju sabrukšanas rezultātā var tikt izraisīti cilvēku upuri, nodarīts kaitējums cilvēka veselībai, nodarīti materiālie zaudējumi, kaitējums videi, var tikt bojāti inženiertīkli (gāzes apgāde, elektroapgāde, siltumapgāde, ūdens apgāde). Vienlaikus šāds notikums var izraisīt plašu sabiedrisko rezonansi, kas var pārtapt sabiedriskās nekārtībās. Būvju sabrukšana vērtējama kā nozīmīgs risks.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi;

- Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi;

- Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi;

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam";

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Publisku ēku ekspluatācijas kontrole, atzinuma sniegšana un citu dienestu informēšana par iespējamo neatbilstības konstatēšanu

Pastāvīgi

BVKB

VUGD

VI

Pašvaldības

BVKB

VUGD

VI

Pašvaldības

BVKB

VUGD

VI

Pašvaldības

-

2.

Objekta drošuma, uzturēšanas un ekspluatēšanas nodrošināšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tā, lai neradītu draudus cilvēku, vides un īpašuma drošībai

Pastāvīgi

Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

-

3.

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanas plānotās un neplānoto pārbaužu organizēšana un veikšana

Pastāvīgi

VUGD

VUGD

VUGD

-

4.

Konsultāciju pieejamības nodrošināšana juridiskām un fiziskām personām par ēku un būvju būtiskām drošības prasībām (mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, higiēna, veselība un vide, lietošanas drošība un vides pieejamība, aizsardzība pret trokšņiem, enerģijas ekonomija un siltuma izolācija, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana u.c.)

Pastāvīgi

BVKB

Pašvaldības

VUGD

VI

BVKB

Pašvaldības

VUGD

VI

BVKB

Pašvaldības

VUGD

VI

-

5.

Ugunsdrošības instrukcijas, evakuācijas pasākumu un drošības zīmju ieviešanas organizēšana un veikšana

Pastāvīgi

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

-

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo ēkas vai būves sabrukumu

Pēc nepieciešamības

Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Juridiska vai fiziska persona

Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Juridiska vai fiziska persona

Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Juridiska vai fiziska persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

VUGD

VUGD

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

VUGD

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

-

7.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VUGD

VP

NMPD

NBS

VUGD

VP

NMPD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Diplomātisko pārstāvniecību informēšana

Pēc nepieciešamības

ĀM

ĀM

ĀM

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

11.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana cietušajiem

Pastāvīgi

Pašvaldības sociālais dienests

LM

Pašvaldības sociālais dienests

LM

Pašvaldības

Valsts sociālās aprūpes centri

Pašvaldību un privātpersonu dibinātie sociālās aprūpes centri

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

-

16.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

17.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

21. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

BĪSTAMO ĶĪMISKO VIELU NOPLŪDE NO KUĢIEM, KUĢA UZSKRIEŠANA UZ SĒKĻA, KUĢU SADURSME, PASAŽIERU KUĢA KATASTROFA

Riska kopsavilkums

Ņemot vērā, ka Baltijas jūra ir sekla daļēji slēgta jūra ar intensīvu satiksmes noslogojumu visā reģionā, jebkura veida kuģa vai citas iekārtas negadījums jūrā var radīt katastrofāla apjoma sekas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Kuģošanas ceļš, kas tiek izmantots nonākšanai Rīgā un Rīgas jūras līča mazajās ostās ietver gan Rīgas jūras līci, gan Irbes jūras šaurumu, kas riska izvērtēšanas aspektā ir bīstamākā vieta Latvijas teritoriālās jūras ūdeņos. Irbes jūras šaurumu izmanto arī kuģi, lai nokļūtu Igaunijas ostās Rīgas jūras līcī.

Notiekot liela apjoma bīstamo ķīmisko vielu noplūdei jūrā vai Latvijas piekrastes tiešā tuvumā, kuru neizdodas efektīvi likvidēt, paredzami būtiski zaudējumi jūras vides resursiem, zvejniecības nozarei, tūrisma nozarei, sabiedrības interesēm (piemēram, zvejošanas aizliegums, pludmales slēgšana u.tml.). Par bīstamo ķīmisko vielu noplūdes cēloni jūrā var būt kuģu sadursme, kuģa uzsēšanās uz sēkļa, kuģa korpusa bojājumi, kuģa apkalpes kļūda, kravas pazaudēšana.

Pamatojoties uz intensīvo kuģu noslogojumu reģionā un noplūdes rezultātā iespējamo seku apjomu, bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ir vērtējama kā notikums ar nozīmīgu risku.

Kuģa uzskriešana uz sēkļa jūrā ir atkarīga no vairākiem faktoriem – kuģošanas intensitātes, navigācijas kļūdas un laika apstākļiem. Uzskriešana uz sēkļa ir viens no statistiski visbiežākajiem jūras negadījumiem. Visbīstamākās sekas kuģa uzskriešanai uz sēkļa ir saistīta ar bīstamo ķīmisko vielu noplūdi. Kuģa uzskriešanas uz sēkļa risks ir maznozīmīgs.

Divu kuģu sadursmes cēloņi ir vienādi ar kuģa uzskriešanu uz sēkļa cēloņiem. Atšķirībā no kuģa uzskriešanas uz sēkļa sekām, divu kuģu sadursmes sekas ir ievērojamākas, jo sadursme var notikt tālāk no krasta, kā rezultātā palīdzības sniegšanas laiks palielinās un kuģi var nogrimt korpusa bojājumu gadījumā. Kuģu sadursmes risks ir maznozīmīgs.

Kā potenciāli visbīstamākais incidenta veids ar vislielāko iespējamo cietušo un upuru skaitu ir pasažieru kuģa ugunsgrēks. Ugunsgrēks uz pasažiera kuģa tā uzbūves dēļ var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai, kas saistīts ar nosmakšanas un saindēšanās riskiem, kā arī nosalšanas un noslīkšanas riskiem. Šāda scenārija attīstības gadījumā ļoti liela nozīme ir kuģa apkalpes gatavībai adekvāti reaģēt un pārvaldīt situāciju. Nozīmīgs ir kuģa iekārtu, tajā skaitā glābšanas un evakuācijas līdzekļu tehniskais stāvoklis, kā arī apkalpes gatavība tos efektīvi izmantot.

Pastāv virkne citu iespējamo cēloņu (nelaimes gadījumi vai incidenti), kas rada apdraudējumu pasažieru kuģiem, piemēram, uzskriešana uz sēkļa, tehniska rakstura bojājumi, kas ietekmē navigācijas spēju vai korpusa hermētiskumu, sadursme ar citu kuģi u.tml. Pasažieru kuģa katastrofa ir vērtējama kā notikums ar nozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- 1979.gada Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu jūrā (SAR konvencija);

- 1990.gada Starptautiskā konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (OPRC konvencija);

- IMO Jūras drošības komitejas 2008.gada 16.maija rezolūcijai MSC.255(84) pievienotais Kodekss par starptautiskajiem standartiem un rekomendēto praksi jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā (Negadījumu izmeklēšanas kodekss);

- 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija);

- IMO norādījumi un vadlīnijas, kas saistīti ar OPRC-HNS protokolu1;

- 2010.gada HELCOM rekomendācija 31/1 par nacionālo spēju reaģēt uz naftas vai citu kaitīgu vielu noplūdēm;

- HELCOM rokasgrāmatas par sadarbību2:

○ jūras piesārņojuma seku likvidācijā (1.sējums);

○ ķīmisku vielu noplūdes gadījumā (2.sējums);

○ naftas vai citu kaitīgu vielu noplūdes seku likvidācijā krastā (3. sējums);

- 2000.gada Protokols par gatavību, reaģēšanu un sadarbību piesārņojuma gadījumos ar bīstamām un kaitīgām vielām (OPRC – HNS protokols);

- Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

- Jūras kodekss;

- Ministru kabineta 2010.gada 21.maija rīkojums Nr.283 "Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Pastāvīgs kuģošanas režīma monitorings

Pastāvīgi

NBS JS KAD

NBS JS KAD

NBS JS KAD

-

2.

Apmācības ar kuģu un prāmju līniju kompānijām par rīcībām avārijas situācijās

Pastāvīgi

NBS JS KAD

NBS JS KAD

NBS JS KAD

JA

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu

2023.-2027.gads

VARAM

LVĢMC

VVD

LVĢMC

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo bīstamo vielu noplūdi no kuģa, kuģa uzskriešanu uz sēkļa, kuģu sadursmi vai pasažieru kuģa negadījumu (arī par ārkārtas situāciju)

Pēc nepieciešamības

Kuģa atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

fiziska vai juridiska persona

Kuģa atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

fiziska vai juridiska persona

Kuģa atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

fiziska vai juridiska persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Reaģēšana uz notikumu, izlūkošanas veikšana notikuma vietā (jūrā) un glābšanas darbu koordinēšana

Pēc nepieciešamības

MRCC

NBS JS KAD

NBS gaisa spēki

VVD

MRCC

NBS JS KAD

NBS gaisa spēki

VVD

MRCC

NBS JS KAD NBS gaisa spēki

Citu kuģu atbildīgās personas, īpašnieki vai tiesiskie valdītāji

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Nacionālā gatavības plāna naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā koordinācija un pasākumu īstenošana

Pēc nepieciešamības

NBS JS KAD MRCC

NBS gaisa spēki

VVD

NBS JS KAD MRCC

NBS gaisa spēki

VVD

NBS JS KAD MRCC

NBS gaisa spēki

VVD

Komersanti

-

4.

Kuģa apkalpes un pasažieru glābšana un nogādāšana krastā

Pēc nepieciešamības

NBS JS KAD MRCC

NBS gaisa spēki

NBS JS KAD MRCC

NBS gaisa spēki

NBS JS KAD MRCC

NBS gaisa spēki

Citu kuģu atbildīgās personas, īpašnieki vai tiesiskie valdītāji

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Informācijas saņemšana par iespējamo bīstamo ķīmisko vielu noplūdi no kuģa un piesārņojuma konstatēšana piekrastē

Pastāvīgi

Fiziska vai juridiska persona

Fiziska vai juridiska persona

Fiziska vai juridiska persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Reaģēšana uz notikumu, izlūkošanas veikšana notikuma vietā (piekrastē) un glābšanas darbu koordinēšana

Pastāvīgi

VUGD

VVD

VUGD

VVD

VUGD

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Piesārņotās bīstamās zonas noteikšana un situācijas novērtēšana (piesārņojums videi un dzīvniekiem, toksikoloģiskā ietekme u.c.)

Pastāvīgi

VUGD

VVD

VI

PVD

VUGD

VVD

VI

PVD

VUGD

VVD

VI

PVD

Pašvaldības

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Glābšanas dienestu, citu dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā un seku likvidēšanā (piesārņojuma savākšana)

Pēc nepieciešamības

VUGD

VUGD

VUGD

VVD

VP

VI

Pašvaldības

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Pasākumu īstenošana (atbilstoši normatīvajiem aktiem) par meklēšanu un glābšanu jūrā Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā jūras un aviācijas nelaimes gadījumā

Pastāvīgi

MRCC

MRCC

MRCC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Savvaļas dzīvnieku glābšanas organizēšana

Pastāvīgi

VVD

VVD

Pašvaldības

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Latvijas Veterinārārstu biedrība

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizēšana

Pastāvīgi

VVD

VVD

Pašvaldības

Komersanti

Pašvaldības

Komersanti

LVĢMC

-

13.

Vides sanāciju organizēšana

Pastāvīgi

VVD

VVD

Pašvaldības

Komersanti

Komersanti

Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) (jūrā)

Pašvaldības

-

14.

Vraka bīstamības novērtēšana un/vai vraka aizvākšana

Pēc apstākļiem

JA

Ostas pārvalde

JA

Ostas pārvalde

Vraka īpašnieks

Ostas pārvalde

MRCC

Citas iesaistītās puses

-

15.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

Pēc nepieciešamības

VUGD

VVD

Pašvaldības

VUGD

VVD

Pašvaldības

VUGD

VVD

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

16.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

17.

Avārijas rezultātā noplūdušās vielas paraugu ņemšana piesārņotās vielas noteikšanai un pārkāpēja identificēšanai

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs VVD

Glābšanas darbu vadītājs

VVD

Komersanti

VVD (piekrastē)

Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) (jūrā)

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

18.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

19.

Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VUGD

VVD

VP

NBS

VUGD

VVD

VP

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

20.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

21.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

22.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

23.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

24.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

25.

Starptautisko organizāciju informēšana par bīstamo ķīmisko vielu noplūdi no kuģa, kuģa uzskriešanu uz sēkļa, kuģu sadursmi vai pasažieru kuģa negadījumu (arī par ārkārtas situāciju) un piemērotajiem pasākumiem

Pēc nepieciešamības

NBS JS KAD MRCC

VVD

NBS JS KAD MRCC

VVD

NBS JS KAD MRCC

VVD

-

26.

Organizēt, veikt un kontrolēt jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas darbības saskaņā starptautisko un Latvijas normatīvo dokumentu prasībām

Pēc negadījuma

TNGIIB

TNGIIB

TNGIIB

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

27.

Informēšana par izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu, secinājumu publiskošana

Pēc nepieciešamības

TNGIIB

TNGIIB

TNGIIB

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.


1 http://www.imo.org/en/OurWork/Environment/PollutionResponse/Pages/List-of-IMO-OPRC-HNS-related-guidance-and-manuals.aspx

2 https://helcom.fi/action-areas/response-to-spills/manuals-and-guidelines/

 

22. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

AUTOTRANSPORTA AVĀRIJA

Riska kopsavilkums

Autotransporta avārija – negadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kā rezultātā ir liels cietušo vai bojā gājušo skaits, kā arī nodarīti būtiski zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai vai videi.

Autotransporta avārija var notikt dažādu iemeslu dēļ piemēram, autotransporta sadursme, autotransporta tehniskais stāvoklis, dabas vai tehnogēnas katastrofas ietekme, ļaunprātīgā rīcība vai terora akts, cilvēciskā faktora radītā kļūda.

Autotransporta avārija var izraisīt cilvēku bojāeju, bīstamo vielu noplūdi, ugunsgrēku, sprādzienu, būvju bojājumus, ceļu satiksmes apgrūtinājumus, tajā skatā sastrēgumus un noteiktu ceļu posmu slēgšanu.

Autotransporta avārija ir vērtējama kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) un parakstīšanas protokols;

- Latvijas Republikas valdības nolīgumi par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu;

- Konvencija par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR);

- Nolīgums par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS);

- Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR);

- Ceļu satiksmes likums;

- Autopārvadājumu likums;

- Bīstamo kravu aprites likums;

- Likums "Par autoceļiem";

- Būvniecības likums.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Normatīvo aktu pārskatīšana attiecībā uz transporta ekspluatācijas drošības prasībām

2023.-2027.gads

SM

IEM

CSDD

VP

VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

CSDD

VP

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Normatīvo aktu pārskatīšana attiecībā uz ceļu infrastruktūras drošības prasībām, standartiem

2023.-2027.gads

Ministrijas un padotības iestādes

Ministrijas un padotības iestādes

Ministrijas un padotības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu

2023.-2027.gads

VARAM

LVĢMC

VVD

LVĢMC

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo lielu transporta avāriju, kas ietver ķīmiskās vielas noplūdi, lielu skaitu cietušo vai bojā gājušo

Pēc nepieciešamības

Fiziska vai juridiska persona

Fiziska vai juridiska persona

Fiziska vai juridiska persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Izlūkošanas veikšana notikuma vietā

20 min.

VUGD

VUGD

VUGD

-

3.

Bīstamās zonas noteikšana un situācijas novērtēšana lielu transporta avāriju gadījumā (sprādziena draudi, toksikoloģiskā ietekme, vides piesārņojums, aizdegšanās)

20 min.

VUGD

VP

VUGD

VP

VUGD

VP

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Operatīvo dienestu, citu dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

VUGD

VUGD

VUGD

VP

VI

NMPD

Pašvaldības

VVD

policija

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšanas iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana (bīstamajā zonā)

30 min.

VUGD

VP

VUGD

VP

VUGD

VP

Valsts un pašvaldību institūcijas

VVD

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā

Pēc nepieciešamības

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Avārijas rezultātā noplūdušās bīstamās vielas paraugu ņemšana laboratorijas analīzei un sanācijas organizēšanas un veikšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

VVD

Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Komersanti

LVĢMC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

VP

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

Pašvaldības

VVD

VUGD

VP

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

Pašvaldības

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

15.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

16.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

23. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

AVIĀCIJAS NELAIMES GADĪJUMS AR GAISA KUĢI

Riska kopsavilkums

Aviācijas nelaimes gadījums ir ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, kas pilotējama gaisa kuģa gadījumā notiek laikā no jebkuras personas iekāpšanas gaisa kuģī ar mērķi lidot, līdz brīdim, kad visas personas ir no gaisa kuģa izkāpušas, vai bezpilota gaisa kuģa gadījumā – no brīža, kad gaisa kuģis ir gatavs uzsākt kustību ar mērķi lidot, līdz brīdim, kad tas apstājas pēc lidojuma un kad galvenā dzinējsistēma tiek izslēgta, kurā:

a) persona ir gājusi bojā vai guvusi nopietnus miesas bojājumus;

b) gaisa kuģis gūst bojājumus, vai tiek bojāta tā konstrukcija;

c) gaisa kuģis pazudis vai nonācis pilnīgi nepieejamā vietā.

Vispārējās nozīmes aviācijā ietilpst privāti gaisa kuģi, tai skaitā, helihopteri un deltaplāni, kuru nelaimes gadījuma iespējamība ir lielāka, bet izraisītās sekas ir maznozīmīgas. Komercaviācijā tiek iekļauti tie gaisa kuģi, kuri veic pasažieru un kravu pārvadājumus un kam ir izteiktas stingrākas drošības un drošuma prasības, tādēļ šādu gaisa kuģu nelaimes gadījumu skaits ir ar mazāku iespējamību.

Ja negadījums notiek lidlauka teritorijā, tad sekas, visticamāk, būs saistītas ar pašu gaisa kuģi (kuģiem), pasažieriem, lidlauka ēku un būvju bojājumiem, kā arī ar lidlaukā izvietotās aeronavigācijas infrastruktūras bojājumiem. Aviācijas negadījums ārpus lidlauka teritorijas rada draudus gaisa kuģī esošajiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem, infrastruktūrai un videi avārijas vietā. Aviācijas negadījums var izraisīt ēku un būvju sagrūšanu, mežu vai objektu ugunsgrēkus, bīstamo vielu noplūdes un cita veida apdraudējumus.

Bīstamo vielu noplūde vai to aizdegšanās gaisa kuģī lidojuma laikā vai gaisa kuģim, atrodoties uz zemes, lidostā, var izraisīt aviācijas nelaimes gadījumu vai arī padarīt smagākas notikuša aviācijas nelaimes gadījuma sekas, ja gaisa kuģī tiek pārvadātas bīstamas vielas.

Neliela mēroga incidenti ar bīstamām vielām Latvijas lidostās notiek reti, kā arī nedeklarēti bīstamo vielu pārvadājumi ar gaisa transportu, tostarp ievedot no citām valstīm, tiek konstatēti reti, salīdzinot ar kopējo pārvadāto bīstamo vielu daudzumu.

Valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlaukā regulāri nosēžas un no tās izlido militārie gaisa kuģi ar bīstamām vielām un izstrādājumiem, tiek apstrādātas (iekrautas un izkrautas) militāra rakstura kravas. Apkalpojot militāros lidojumus, tiek veikti nepieciešamie un iespējamie apziņošanas, piesardzības un drošības pasākumi.

Pāri Latvijas Republikas teritorijai pārlidojumus regulāri veic civilās aviācijas un valsts gaisa kuģi, kas pārvadā augsta riska bīstamās vielas, kuru pārvadājums atļauts ar vienreizēju izņēmuma atļauju, piemēram, sprāgstvielas, toksiskas vielas, kodolreaktoru degviela vai radioaktīvie atkritumi.

Potenciālā aviācijas nelaimes gadījuma ar bīstamām vielām īpatnība ir tāda, ka gaisa kuģis var avarēt un bīstamo vielu noplūde var notikt valsts teritorijā vietās, kas atrodas tālu no piebraucamajiem ceļiem – mežos, purvos, ūdenstilpnēs.

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi vērtējams kā maznozīmīgs risks.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju;

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 20.oktobra Regula (ES) Nr.996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 3.aprīļa Regulu (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK;

- Likums "Par aviāciju";

- Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 13.pielikums "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana";

- ICAO Dok. Nr.9973 AN/486 "Rokasgrāmata par palīdzības sniegšanu aviācijas negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm";

- ICAO Dok. Nr.9962 AN/482 "Rokasgrāmata par aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas politiku un procedūrām".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Sertificēto civilās aviācijas sistēmas elementu atbilstības aviācijas drošības prasībām uzraudzīšana

Pastāvīgi

VA "Civilās aviācijas aģentūra"

VA "Civilās aviācijas aģentūra"

VA "Civilās aviācijas aģentūra"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Ārkārtas situāciju mācību par aviācijas negadījumiem lidlaukā un lidostas reaģēšanas zonā organizēšana un veikšana

Pastāvīgi

Lidostas

Lidostas

Lidostas

Citi operatīvie un avārijas dienesti

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Normatīvo aktu prasību bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumiem uzraudzīšana un pilnveidošana

2023.-2027.gads

SM

VA "Civilās aviācijas aģentūra"

VA "Civilās aviācijas aģentūra"

Lidostas

VA "Civilās aviācijas aģentūra"

Lidostas

Ministrijas un to padotības institūcijas

Komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Civilās aviācijas nelaimes gadījumu operatīvās rīcības plāna izstrāde

2023.gads

IEM

VRS ARCC

VRS ARCC

VRS ARCC NBS

VAS "Latvijas gaisa satiksme"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Aviācijas nelaimes gadījumu operatīvās rīcības plāna pasākumu (tai skaitā, ja tiek pārvadātas bīstamās vielas, notikusi to noplūde, aizdegšanās) pārbaudes mācību organizēšana

2024.gads

IEM

VRS

VRS

VP

VRS

VP

Citi operatīvie un avārijas dienesti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību plānošana, organizēšana un to rīkošana, nodrošinot mācības visiem iesaistītajiem dalībniekiem, ja noticis liela mēroga komerciālās aviācijas nelaimes gadījums (tai skaitā bīstamo vielu noplūde)

Reizi gadā

VRS

VP

VUGD

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

Lidostas

Gaisa kuģu ekspluatanti

VRS

VP

VUGD

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

Lidostas

Gaisa kuģu ekspluatanti

VRS

VP

VUGD

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

Lidostas

Gaisa kuģu ekspluatanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo civilās aviācijas negadījumu, pasākumu īstenošana, atbilstoši operatīvās rīcības plānam par civilās aviācijas nelaimes gadījumiem

Pēc nepieciešamības

VRS ARCC

VRS ARCC

VRS ARCC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Nodrošināt precīzu atrašanās vietas noteikšanu, ja negadījums noticis ārpus lidostas reaģēšanas zonas

Pastāvīgi

VRS ARCC

VRS ARCC

VRS ARCC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Informācijas saņemšana par iespējamo aviācijas negadījumu ar gaisa kuģi lidostā, vai valsts teritorijā (paceļoties vai nolaizoties no lidostas, vai pārlidojot teritoriju), kas ietver bīstamo vielu noplūdi, aizdegšanās risku, sprādziena risku, radioaktīvu materiālu noplūdi, un operatīvo dienestu un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja informēšana

Pēc nepieciešamības

Lidosta (ja negadījums lidostas reaģēšanas zonā)

Gaisa kuģu ekspluatants

Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Fiziska vai juridiska persona

Lidosta (ja negadījums lidostas reaģēšanas zonā)

Gaisa kuģu ekspluatants

Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Fiziska vai juridiska persona

Lidosta (ja negadījums lidostas reaģēšanas zonā)

Gaisa kuģu ekspluatants

Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Fiziska vai juridiska persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Izlūkošanas veikšana notikuma vietā

20 min.

VUGD

VRS

VUGD

VRS

VUGD

VRS

-

5.

Bīstamās zonas noteikšana un situācijas novērtēšana bīstamu vielu noplūdes riska, vai notikušas noplūdes gadījumā, sprādziena draudu, vides piesārņojuma, aizdegšanās)

20 min.

VUGD

VP

VUGD

VP

VUGD

VP

Citi operatīvie un avārijas dienesti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Operatīvo un citu dienestu, avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

VUGD

VUGD

VUGD

NMPD

VP

VVD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Pasākumu īstenošana (atbilstoši normatīvajiem aktiem) par meklēšanu un glābšanu jūrā Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā jūras un aviācijas nelaimes gadījumā

Pastāvīgi

MRCC

NBS

MRCC

NBS

MRCC

NBS

-

8.

Pasākumu īstenošana (atbilstoši normatīvajiem aktiem), kas saistīti ar civilās aviācijas nelaimes gadījumiem

Pastāvīgi

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

NBS

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

NBS

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

NBS

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Pasākumu īstenošana (atbilstoši normatīvajiem aktiem) militārās aviācijas nelaimes gadījumiem

Pastāvīgi

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

NBS

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

NBS

VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

NBS

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā

Pēc nepieciešamības

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

11.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

VUGD

VUGD

NMPD

VP

Pašvaldības

VUGD

NMPD

VP

Pašvaldības

Valsts un pašvaldību institūcijas

VVD

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs, koordinējot darbības ar TNGIIB

VUGD

NMPD

VP

Gaisa kuģa īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

NMPD

VP

Gaisa kuģa īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Ārstniecības iestādes

Pašvaldības

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Nacionālo bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VRS ARCC

VUGD

VMD

VP

VA "Civilās aviācijas aģentūra"

AS "Latvijas gaisa satiksme"

NBS

VRS ARCC

VUGD

VMD

VP

VA "Civilās aviācijas aģentūra"

AS "Latvijas gaisa satiksme"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

16.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

17.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

18.

Diplomātisko pārstāvniecību informēšana

Pēc nepieciešamības

ĀM

ĀM

ĀM

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

19.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

20.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

21.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

Pašvaldības

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

22.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

23.

Civilās aviācijas nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu izmeklēšana saskaņā ar starptautiskajiem standartiem

Nekavējoties

TNGIIB

TNGIIB

TNGIIB

Ministrijas un padotības iestādes

Komersanti saskaņā ar VRS ARCC operatīvās rīcības plānu

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

24.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

25.

Informēšana par izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu, secinājumu publiskošana

Pēc nepieciešamības

TNGIIB

TNGIIB

TNGIIB

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

24. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

DZELZCEĻA TRANSPORTA KATASTROFA

Riska kopsavilkums

Dzelzceļa transporta katastrofa – ar dzelzceļa transporta izmantošanu saistīts notikums, kas radījis apdraudējumu un postījumus cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus.

Dzelzceļa transporta katastrofa var notikt dažādu iemeslu dēļ: bojāts dzelzceļa ritošais sastāvs, dzelzceļa infrastruktūras bojājums, vilciena sadursme ar priekšmetiem, autotransportu pārbrauktuvē vai sadursme ar citu vilcienu, cilvēciskā faktora radītā kļūda.

Dzelzceļa transporta katastrofa ir vērtējama kā notikums ar nozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Dzelzceļa likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi;

- Dzelzceļa pārvadājumu likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi;

- Bīstamo kravu aprites likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi;

- Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) C papildinājums un tā pielikums;

- Nolīguma par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS) 2.pielikums.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Informācijas uzraudzība un apkopošana par pārvadātajām kravām ar īpašu riska potenciālu, lai apzinātu kravu apjomus, maršrutus un vietas, kur tiek veiktas darbības ar šīm kravām

Katru gadu

SM

Valsts dzelzceļa administrācija

Valsts dzelzceļa administrācija

VAS "Latvijas dzelzceļš"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Kvalitatīvā riska novērtējuma veikšana noteiktam dzelzceļa iecirknim, apdraudējumu noteikšana, izstrādāt riska samazināšanas pasākumu izstrādāšana un iesaistīto pušu informēšana

Katru gadu

SM

Valsts dzelzceļa administrācija

Valsts dzelzceļa administrācija

-

3.

Dzelzceļa pārvadājumu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanas un izpildes kontrole, infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju sertificēšanas procesa kontrole

Pastāvīgi

SM

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Drošības pārvaldības sistēmas, kas ietver sabiedrības satiksmes drošības politiku, izveide un uzturēšana

Pastāvīgi

SM

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

 

5.

Dzelzceļa negadījumu likvidēšanas formējumu uzturēšanas pastāvīgā gatavībā organizēšana (personāla apmācība un tehniskais nodrošinājums) speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko līdzekļu (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, reaģēšanai un vides piesārņojuma mazināšanai dzelzceļa avārijās

Pastāvīgi

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas komplekso mācību organizēšana un veikšana katrā paaugstinātās bīstamības objektā

Pastāvīgi

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VUGD

Pašvaldības CAK

Komersanti

(pasažieru un kravas pārvadātāji, nosūtītāji un saņēmēji)

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Dzelzceļa infrastruktūras un satiksmes drošības paaugstināšanas pasākumu plānošana un veikšana

Pastāvīgi

SM

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Pasākumu, kas attiecas uz dzelzceļa satiksmes negadījuma seku likvidēšanas darba organizēšanu uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras, kuras pārvaldītājs ir VAS “Latvijas dzelzceļš", plānošana

Pastāvīgi

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

-

9.

VAS "Latvijas dzelzceļš" paaugstinātas bīstamības objektu agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošana (bīstamības modelēšana, prognozēšana, agrīnās brīdināšanas sistēmas, riska novērtēšana u.c.), uzturēšanu un pārbaude

Pastāvīgi

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Operatīvo dienestu informēšana par dzelzceļa transporta katastrofu

Nekavējoties

VAS "Latvijas dzelzceļš"

Fiziska vai juridiska persona

VAS "Latvijas dzelzceļš"

Fiziska vai juridiska persona

VAS "Latvijas dzelzceļš"

Fiziska vai juridiska persona

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā

25 min.

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VUGD

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VUGD

VUGD

NMPD

VP

VAS "Latvijas dzelzceļš"

Komersanti (pasažieru un kravas pārvadātāji, nosūtītāji un saņēmēji)

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes,

Pašvaldības

VVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

30 min.

VUGD

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VUGD

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VUGD

NMPD

VP

Pašvaldības

Valsts un pašvaldību institūcijas

VVD

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

4.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā

Pēc nepieciešamības

VUGD

VUGD

VUGD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Katastrofu seku likvidēšanas darbi (dzelzceļa ceļu atjaunošana, bojāta ritoša sastāvā pārvietošana, bīstamo kravu pārvietošana, ķīmisko vielu noplūdes apturēšana un likvidācija, t.s. ūdenstilpnēs, ugunsdzēsība, u.c.)

Pēc avārijas

Katastrofu seku likvidēšanas darbu vadītājs VAS "Latvijas dzelzceļš"– ar bīstamām kravām VUGD,

(ar bīstamo kravu iesaistīšanu– VUGD)

VUGD

VAS "Latvijas dzelzceļš"

VUGD

VAS "Latvijas dzelzceļš"

Operatīvie dienesti (NMPD u.c)

Fiziska vai juridiska personas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

NMPD

VI

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Lēmuma pieņemšana un pasākumu īstenošana pašvaldībā, saskaņā ar veselības nozares institūciju rekomendācijām, ieteikumiem un pašvaldību iesaistīšana problēmjautājumu risināšanā savā teritorijā attiecībā uz ārstniecības iestāžu darbību un pakalpojumu nodrošināšanu

Pēc nepieciešamības

VM

SPKC

NMPD

VI

Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības

Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības Komersanti

Pašvaldība, Pašvaldību iestādes

Pašvaldību kapitālsabiedrības

Komersanti

 

11.

Nacionālo bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

2 stundas

AIM

NBS

NBS

VRS ARCC

VUGD

VMD

VP

NBS

VRS ARCC

VUGD

VMD

VP

VAS "Latvijas dzelzceļš"

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Diplomātisko pārstāvniecību informēšana

Pēc nepieciešamības

ĀM

ĀM

ĀM

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

LDZ apsardzes struktūras

-

14.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

15.

Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības

VUGD

VP

NBS

Pašvaldību dienesti

Pašvaldības policija

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

VP

NBS

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

16.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Valsts vai pašvaldības institūcija

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

17.

Smagas dzelzceļa avārijas izmeklēšanas darbību organizēšana, veikšana un kontrolēšana saskaņā starptautisko un Latvijas normatīvo dokumentu prasībām

Pēc avārijas

TNGIIB

SM

TNGIIB

TNGIIB

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

18.

Informēšana par izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu, secinājumu publiskošana

Pēc nepieciešamības

TNGIIB

TNGIIB

TNGIIB

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

25. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

SABIEDRISKĀS NEKĀRTĪBAS, IEKŠĒJIE NEMIERI

Riska kopsavilkums

Sabiedriskās nekārtības – rodas sabiedrības grupu savstarpējā konflikta dēļ, kā arī masu pasākumu (koncerti, svētku pasākumi, sporta sacensības u.tml.) laikā atsevišķu iedzīvotāju grupu neapmierinātības rezultātā, protestējot pret valsts vai pašvaldību institūciju darbību vai bezdarbību, kā arī masu pasākumu organizēšanas laikā.

Cilvēku grupu neapmierinātība, savstarpējs konflikts, provokācijas masu pasākumos, masu nekārtību dalībnieki sajūt pūļa efektu un viņi bara instinkta ietekmē veic darbības, kuras parasti nedarītu, jo pūlis viņus padara anonīmus, alkohols vai citas apreibinošas vielas, kā arī nepatika pret pastāvošo ekonomisko līmeni, politisko iekārtu u.c., un tie ir tie cēloņi, kuru rezultātā varētu sākties sabiedriskās nekārtības.

Sekas sabiedrisko nekārtību rezultātā var būt sekojošas: kaitējums cilvēku veselībai, mantu bojāšanu vai iznīcināšanu, traucēta sabiedriskā kārtība, traucēta transportlīdzekļu un cilvēku pārvietošanas iespējas, apdraudēta robežas šķērsošana, grautiņi, postījumi, dedzināšana, vardarbība pret personu, pretošanās varas pārstāvjiem.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

Sistēmas darbību sabiedrisko nekārtību gadījumā realizē saskaņā ar – Rīcības plāns masu nekārtību un iekšējo nemieru gadījumā (Ministru kabineta 2016.gada 11.jūlija rīkojums Nr.383-k).

Riska kopsavilkums

Nemieri – cilvēku grupu pretlikumīgas darbības kas apdraud Satversmē noteikto valsts demokrātisko iekārtu, valsts suverenitāti vai teritoriālo integritāti.

Masu pasākumi var pāraugt nemieros ja sabiedriskās kartības uzturētāji savlaicīgi nereaģē uz protestu akciju, mītiņu vai streiku konfliktiem, kā arī, ja šāda veida pasākumiem netiek piesaistīti pietiekami resursi to koordinēšanai.

Cilvēku grupu neapmierinātība, cilvēku grupu savstarpējs konflikts, provokācijas masu pasākumos, masu nekārtību dalībnieki sajūt pūļa efektu un viņi bara instinkta ietekmē veic darbības, kuras parasti nedarītu, jo pūlis viņus padara anonīmus, alkohols vai citas apreibinošas vielas, kā arī nepatika pret pastāvošo ekonomisko līmeni, politisko iekārtu u.c., un šie ir raksturīgie celoņi nemieriem. Sabiedriskās nekārtības un iekšējie nemieri ir vērtējami kā vidējs risks.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

Sistēmas darbību sabiedrisko nekārtību gadījumā realizē saskaņā ar Rīcības plānu masu nekārtību un iekšējo nemieru gadījumā (Ministru kabineta 2016.gada 11.jūlija rīkojums Nr.383-k).

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Publisku pasākumu atļaujas izsniegšanas izvērtēšana, konsultācijas ar tiesībsargājošām iestādēm

Pastāvīgi

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

-

2.

Savlaicīga gatavošanās masu pasākumiem, komunikācija ar organizatoriem un iesaistītajām organizācijām

Pastāvīgi

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Teorētiskās un praktiskās mācības tiesībsargājošām iestādēm un operatīvajiem dienestiem šādu notikumu pārvaldībā un lokalizācijā

Pēc nepieciešamības

VP

VP

VP

VDD

Pašvaldības policija

VUGD

NMPD

NBS

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Ātra reaģēšana uz sākotnējiem pārkāpumiem, informācija iegūšana

Pastāvīgi

VP

VP

VP

VDD

-

2.

Informācijas saņemšana par sabiedriskajām nekārtībām vai iekšējiem nemieriem, un operatīvo dienestu informēšana un apziņošana

Pastāvīgi

VP

VP

VP

VDD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

3.

Pasākumu īstenošana atbilstoši rīcības plānam masu nekārtību un iekšējo nemieru gadījumā - rīcības plāns "Nemieri"

Pastāvīgi

VP

VP

VP

Atbalstošās institūcijas

-

4.

Agresīvo dalībnieku identificēšana un izolēšana, masu pasākuma dalībnieku izklīdināšana

Pastāvīgi

VP

VP

VP

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

-

5.

Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana

Pastāvīgi

VP

VP

VUGD

VP

VUGD

Valsts un pašvaldību institūcijas

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Glābšanas darbu vadītājs

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšana (notikuma vietas ierobežošana, transportlīdzekļu un gājēju kustības regulēšana)

Pastāvīgi

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

NBS

VP

Pašvaldības policija

NBS

-

10.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

-

11.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot – Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot –

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

12.

Nacionālo bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām

Pēc nepieciešamības

AIM

NBS

NBS

VP

NBS

VP

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

13.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

14.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

1 mēnesis

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

26. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

TERORA AKTI

Riska kopsavilkums

Terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems, bet jāņem vērā, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, Nacionālie bruņotie spēki piedalās starptautiskajās operācijās valstīs, kur pastāv terorisma draudi, kas paaugstina starptautiska terorisma iespējamību, kas joprojām ir viens no lielākajiem draudiem Eiropas valstu drošībai. Terora aktu risks vērtējams kā maznozīmīgs.

Lai arī teroristu veiktie uzbrukumi atšķiras pēc vēriena, veida un mērķa, tiem visiem ir kopīgs cēlonis – radikalizācija ekstrēmistiskas ideoloģijas ietekmē, potenciālās sekas šādos noziedzīgos nodarījumos skar valsts un līdz ar to visas sabiedrības drošības intereses, valsts aizsardzības spējas un valsts konstitucionālo iekārtu. Radikalizācijas riskam var būt pakļauti dažādu sociālo grupu pārstāvji, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai profesionālās nodarbošanās. Viens no būtiskiem riskiem, kas skar ikvienu valsti, arī Latviju, – ir internetā brīvi pieejamie teroristisko organizāciju propagandas materiāli. Propaganda Valsts drošības dienesta vērtējumā ir viens no noteicošajiem faktoriem, kas šobrīd ietekmē Eiropā dzīvojošo personu radikalizēšanos, kā arī iesaistīšanos teroristiskās darbībās. Ņemot vērā, ka joprojām pasaulē ir atšķirīga attieksme pret nepieciešamību nodrošināt interneta vides stingrāku regulēšanu, paredzams, ka arī turpmāk teroristu propaganda internetā iedvesmos radikāli tendētas personas iesaistīties teroristiskās darbībās. Latvijā dzīvojošu personu radikalizācija un iespējama iesaistīšanās teroristiskās darbības pašlaik ir lielākais drauds Latvijas drošībai pretterorisma jomā. Radikalizācija tiešu kontaktu vai teroristu propagandas materiālu ietekmē var skart jebkuru personu, kura ir pakļāvīga ideoloģiskai ietekmei.

Teroristi savu mērķu sasniegšanai visbiežāk izmanto aukstos ieročus, improvizētus sprādzienbīstamus priekšmetus un šaujamieročus vai šo uzbrukumu metožu kombināciju. Īpaši negatīvas sekas potenciāli var radīt teroristisks uzbrukums, pielietojot ķīmiskas, bioloģiskas vai radioaktīvas vielas, bet to iespējamība ir ļoti minimāla. Teroristiski uzbrukumi var būt vērsti pret cilvēkiem, kā arī pret kritiskās infrastruktūras objektiem (īpaši transporta un sakaru infrastruktūru). Tomēr īpaši augsta ir iespēja, ka teroristi var izvēlēties tā sauktos "vieglos mērķus" – objektus, kuros pastāvīgi uzturas daudz cilvēku un kurus, ņemot vērā to specifiskās funkcijas, ir grūti aizsargāt pret teroristiska rakstura uzbrukumiem (tirdzniecības centri, sporta un izklaides kompleksi, viesnīcas, publiski pasākumi utt.).

Veicamo pretterorisma preventīvo pasākumu kopumu nosaka Nacionālais pretterorisma plāns. Nacionālajā pretterorisma plānā ir noteikti pretterorisma sistēmas subjektu veicamie preventīvie pasākumi atbilstoši četriem terorisma draudu līmeņiem. Plānu izstrādā un ne retāk kā 3 gados aktualizē Valsts drošības dienests sadarbībā ar pārējiem pretterorisma sistēmā iesaistītajiem subjektiem. Katra iesaistītā institūcija ir sagatavojusi un ar Valsts drošības dienestu saskaņojusi savas institūcijas atbalsta plānus.

Valsts drošības dienests sadarbībā ar citām institūcijām ir izstrādājis un regulāri aktualizē tipveida reaģēšanas plānus, kas paredz rīcību, ja teroristiska rakstura apdraudējums vērsts pret sauszemes objektiem (Pretterorisma plāns "Objekts"), civilās aviācijas gaisa kuģiem (Pretterorisma plāns "Lidmašīna"), kuģiem, ostām un ostas iekārtām (Pretterorisma plāns "Kuģis"). Savukārt reaģēšanai uz teroristiskiem uzbrukumiem publiskās vietās vai publisku pasākumu laikā ir izstrādāts arī Pretterorisma plāns "Pūlis". Iesaistītās institūcijas ir noteiktas katrā no šiem plāniem, kuriem institūcijas ir izstrādājušas savus atbalsta plānus.

Latvijā pielieto Valsts drošības dienesta izstrādāto terorisma draudu līmeņa sistēmu. Šā sistēma paredz četrus terorisma draudu līmeņus:

zems terorisma draudu līmenis (zils) – izsludina situācijā, ja pastāv vispārēja rakstura terorisma draudi (ikdienas situācija);

paaugstināts terorisma draudu līmenis (dzeltens) – izsludina situācijā, ja ir pieaugoši terorisma draudi;

augsts terorisma draudu līmenis (oranžs) – izsludina situācijā, ja ir apstiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam

īpaši augsts terorisma draudu līmenis (sarkans) – izsludina situācijā, ja ir noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Valsts drošības dienesta un Valsts policijas speciālo transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko līdzekļu (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana

2023.-2027.gads

IEM

IEM

VDD

VP

NVA

VDD

VP

-

2.

Valsts drošības dienesta un Valsts policijas struktūrvienību ēku būvniecība, renovācija un rekonstrukcija

2023.-2027.gads

IEM

IEM

NVA

VDD

VP

NVA

-

3.

Informācijas zvanu līnijas izveidošana terora akta gadījumā

Pēc nepieciešamības

VDD

VP

IEM IC

VP

IEM IC

IEM IC

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

1.

Informācijas saņemšana par iespējamiem terorisma draudiem vai notikušu terora aktu, un operatīvo dienestu informēšana un apziņošana

Pastāvīgi

VDD

VP

VDD

VP

VDD

VP

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

2.

Nacionālā pretterorisma plāna, tipveida reaģēšanas plānos "Kuģis", "Lidmašīna", "Objekts", pretterorisma plānā “Pūlis" un citos plānošanas dokumentos noteikto pasākumu īstenošana

Pēc nepieciešamības

IEM

VDD

VDD

VDD

Ministrijas un padotības iestādes

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

-

3.

Kultūras mantojuma vērtību glābšana

Pēc nepieciešamības

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

-

4.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

5.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas u.c. ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas u.c. ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas u.c.

ārstniecības iestādes

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

6.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

SPKC

PVD

NMPD

VI

SPKC

PVD

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

7.

Psiholoģiskā atbalsta sniegšanas iedzīvotājiem

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Pašvaldības sociālais dienests

Pašvaldības sociālais dienests

Komersanti

NVO un sabiedriskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

8.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

Pēc nepieciešamības

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

9.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

4 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

10.

Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana

Pēc nepieciešamības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

Ministrijas

Pašvaldības

-

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

27. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji

Nr.p.k.

Apdraudējums vai veicamā pasākuma nosaukums

Institūcija, kuras amatpersona ir reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājs

1.

Ugunsgrēku dzēšana, izņemot mežus un purvus Valsts ugunsdzēsība un glābšanas dienests

2.

Ugunsgrēku dzēšana mežos un purvos Valsts meža dienests

3.

Glābšanas darbi, izņemot jūrā un iekšējos ūdeņos no bāzes līnijas līdz jūras krasta līnijai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

4.

Glābšanas darbi jūrā un iekšējos ūdeņos no bāzes līnijas līdz jūras krasta līnijai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests

5.

Pretplūdu pasākumi Pašvaldība

6.

Evakuācijas pasākumi Pašvaldība

7.

Epizootija Pārtikas un veterinārais dienests

8.

Epidēmija Slimību profilakses un kontroles centrs

9.

Epifitotija Valsts augu aizsardzības dienests

10.

Bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu noplūde, izņemot jūrā un iekšējos ūdeņos no bāzes līnijas līdz jūras krasta līnijai Valsts ugunsdzēsība un glābšanas dienests

11.

Bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu noplūde jūrā un iekšējos ūdeņos no bāzes līnijas līdz jūras krasta līnijai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests

12.

Bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu piesārņojums jūras krastā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

13.

Radiācijas negadījums (incidents), radiācijas avārija un kodolavārija Vietēja mēroga radiācijas avārijās –Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs

Reģionāla vai valsts mēroga radiācijas avārijās – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

14.

Bīstamo atkritumu (sadzīves) apsaimniekošana Pašvaldība

15.

Bīstamo atkritumu (bezsaimnieku) apsaimniekošana Valsts vides dienests

16.

Elektrotīklu bojājumi AS "Sadales tīkls", AS "Augstsprieguma tīkls"

17.

Avārijas gāzes apgādes sistēmās AS "Conexus Baltic Grid"

AS "Gaso"

Komersanti, kuri nodrošina patērētājus ar sašķidrinātas naftas gāzes baloniem

18.

Zemestrīce Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

19.

Terora akts Valsts drošības dienests

20.

Sabiedriskās nekārtības Valsts policija

21.

Iekšējie nemieri Valsts policija

22.

Avārijas siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu un kanalizācijas sistēmās Pašvaldība

23.

Dzelzceļa transporta vai dzelzceļa infrastruktūras avārijas VAS "Latvijas dzelzceļš"

24.

Autotransporta vai autoceļu infrastruktūras avārija VSIA "Latvijas Valsts ceļi" uz valsts autoceļiem

Pašvaldība uz pašvaldības autoceļiem

25.

Aviācijas transporta avārija Valsts robežsardze

26.

Transporta avārija iekšējos ūdeņos līdz jūras krasta līnijai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

27.

Nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā Valsts policija

28.

Avārija maģistrālo gāzes vadu infrastruktūrā AS "Conexus Baltic Grid"

29.

Avārija hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju, hidrotehnisko būvju, ostu un jūras hidrotehnisko inženierbūvju vai polderu infrastruktūrā Hidrotehnisko būvju valdītājs

30.

Zemes nogruvums Zemesgabala īpašnieks (fiziska vai juridiska persona, valsts vai pašvaldības institūcija)

31.

Avārija maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu infrastruktūrā SIA "LatRosTrans"

 

28. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts

Nr. p.k.

Agrīnās brīdināšanas sistēmas nosaukums

Agrīnās brīdināšanas sistēmas pārvaldnieks

Agrīnās brīdināšanas sistēmas lietotājs

Agrīnās brīdināšanas sistēmas darbības raksturojums

Nacionālā līmenī

1. Kopīgā agrīnā (uz ietekmi vērstā) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēma VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

NBS JS KAD

Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

NBS Apvienotais štābs

NBS Jūras spēki

NBS Gaisa spēki

Valsts un pašvaldības institūcijas

Sabiedrība

Valsts operatīvās hidrometeoroloģiskās brīdināšanas informācijas sistēma. Informācija tiek atjaunota 24/7 režīmā1
2. Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu komersanti

VUGD

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu komersanti

Sabiedrība

Lēmumu par sistēmas aktivizēšanu:

1) visā valstī vai vairāku republikas pilsētu un novadu teritorijā pieņem VUGD priekšnieks;

2) republikas pilsētas vai novada teritorijā pieņem VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs.

Sistēmu aktivizējot:

1) pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem VUGD nosūta elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem informāciju par katastrofu vai draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā;

2) un attiecīgajā teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un vismaz trīs minūtes raida brīdinājuma signālu, un elektroniskie plašsaziņas līdzekļi pārraida informāciju;

3) iedzīvotāji ieslēdz iekārtas, kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārraidītās informācijas saņemšanu.

3. Plūdu risku informācijas sistēma VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Valsts un pašvaldības institūcijas

Sabiedrība

Valsts operatīvās hidroloģiskās prognozēšanas un brīdināšanas informācijas sistēma Informācija tiek atjaunota 24/7 režīmā2
4. Gaisa kvalitātes novērojumu sistēma VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Valsts un pašvaldības institūcijas

Sabiedrība

Operatīvā atmosfēras novērojumu informācija (gaisa piesārņojums)3
5. Radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas sistēma Valsts vides dienests Valsts vides dienests Apkārtējās vides (fona) gamma starojuma dozas jaudas un spektru mērījumi
6. TBM radari Gaisa spēki

GTNE

Gaisa spēki

GTNE

Agrīnās brīdināšanas sistēma ballistisko raķešu uzbrukuma gadījumā
7. Uguns novērošanas torņu tīkls Valsts meža dienests Valsts meža dienests Ugunsnedrošajā laika periodā tiek izmantots infrastruktūras tīkls ar 181 uguns novērošanas torņiem
8. Valsts augstāko amatpersonu apziņošana apdraudējuma un ārkārtas notikumu gadījumā valstī IEM IC

NBS

VUGD

NBS

VDD

VP

Apdraudējuma un ārkārtas notikumu gadījumā tiek veikta augstāko amatpersonu apziņošana (atbilstoši sarakstam), nosūtot īsziņu uz mobilo tālruni; ar balss zvanu uz mobilo tālruni, darba tālruni vai mājas tālruni; nosūtot ziņu uz e-pastu vai citiem elektroniskiem sakariem; izmantojot citu apziņošanas veidu (piemēram, ar kurjeru)

Starptautiskā līmenī

1. Cospas-Sarsat Starptautiskā sistēma NBS JS KAD Starptautiskā satelītu sistēma, kas izveidota, lai avārijas gadījumā uztvertu avārijas ziņojumus no gaisa kuģu un personālajām satelītu avārijas radiobojām. Automātisko avārijas raidītāju signalizēšanas sistēma jūras un gaisa kuģiem
2. CleanSeaNet Eiropas Jūras drošības aģentūra NBS JS KAD Uz pavadoņsistēmu balstīti brīdinājumi par jūras piesārņojumu
3. Seismoloģiskā sistēma (Slīteres seismoloģiskais novērojumu punkts) Starptautiskā sistēma

(The Helmholtz Centre Potsdam - GFZ German Research Centre for Geosciences)

VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Zemestrīces seismogrammas – operatīvā informācija zemestrīču gadījumā, kur pieejami dati arī no seismogrāfa Latvijā, Slīterē4
4. Eiropas Komisijas Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas tīkls (EWRS) Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

Slimību profilakses un kontroles centrs

Tīmekļa platforma, kas savieno Eiropas slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) un sabiedrības veselības aizsardzības iestādes dalībvalstīs, kuras ir atbildīgas par pasākumiem nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu, tostarp infekcijas slimību, kontrolei. Informācijas apmaiņai starp Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem par sabiedrības veselības apdraudējumiem ar starptautisku (pārrobežu) ietekmi, ko izraisījuši bioloģiski, ķīmiski, radioloģiski, ekoloģiski un citi neskaidras izcelsmes aģenti
5. Rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēma (UNECE IAN sistēma) Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) VUGD Balstoties uz Konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību5 UNECE IAN sistēma izveidota, lai īstenotu efektīvu un koordinētu reaģēšanu rūpniecisko avāriju gadījumā. Sistēma nodrošina agrīno brīdināšanu, informāciju par notikumiem un platformu starptautiskās palīdzības pieprasīšanai vai sniegšanai.6
6. Eiropas Kopienas vienotā sakaru un informācijas sistēma (CECIS Marine Pollution) jūras piesārņošanas gadījumā Eiropas Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs NBS JS KAD Eiropas Savienības dalībvalstu informācijas apmaiņas un palīdzības pieprasīšanas sistēma jūras piesārņošanas gadījumā.

Pašvaldību labās prakses piemēri – Jelgavas pilsēta

1. VIAS agrīnās apziņošanas modulis Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC)7 Iepriekš izveidots adrešu/kontaktu saraksts ar kontaktpersonām – pašvaldības un valsts institūcijas, komersanti u.c.

Iedzīvotāji

Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC) var izsūtīt apziņošanas un/vai brīdinājuma informāciju iepriekš izveidotam un uzturētam adrešu/kontaktu sarakstam, piemēram, pašvaldības sadarbības civilās aizsardzības komisijas locekļiem, lai informētu par notikumu un tālāko rīcību.

2020.gadā valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, sakarā ar COVID19 pandēmiju, POIC paplašināja iespēju saņemt informāciju arī iedzīvotājiem (jelgavniekiem un tā novada iedzīvotājiem), lai tie varētu iegūt operatīvu un aktuālu informāciju par civilās aizsardzības notikumiem administratīvajā teritorijā un valstī. Iedzīvotājiem pieejamība agrīnās apziņošanas informācijas saņemšanai bija nepieciešams reģistrēties vietnē www.karte.jelgava.lv (vai mobilajā aplikācijā iedzīvotājs piesakās apziņošanai (Google, Facebook, Latvija.lv vai mobilā tālruņa Nr.)). Piesakoties, iedzīvotājiem bija jāizvēlas ērtākais apziņošanas veids – SMS vai e-pasts, kā iespēja norādīt divas adreses Jelgavas pilsētā, par kurām iedzīvotājs vēlas tikt informēts.



1 Tiešsaiste: https://bridinajumi.meteo.lv/

2 Tiešsaiste: http://hidro.meteo.lv/

3 Tiešsaiste: https://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/gaisa-kvalitate/operativa-informacija/gaisa-operativa-info?id=1127&nid=469

4 Tiešsaiste: https://geofon.gfz-potsdam.de/waveform/liveseis.php?station=SLIT

5 Tiešsaiste: https://likumi.lv/ta/id/87485-par-konvenciju-par-rupniecisko-avariju-parrobezu-iedarbibu

6 Tiešsaiste: https://ian.unece.org/login.xhtml

7 Jelgavas pilsētas plūdu karte: https://karte.jelgava.lv/interactive-maps/flood-map
Jelgava mobilā aplikācija: Android: https://play.google.com/store/apps/details?id=lv.jelgavas.pilseta.prod; Apple: https://apps.apple.com/us/app/jelgavas-pils%C4%93ta/id1436569142

 

29. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Informācijas apmaiņas sistēmas (platformas) katastrofas vai to draudu gadījumā

Nr. p.k.

Informācijas apmaiņas sistēmas nosaukums

Informācijas apmaiņas sistēmas pārvaldnieks

Informācijas apmaiņas sistēmas lietotājs

Informācijas apmaiņas sistēmas darbības raksturojums

Nacionālā līmenī

1.

Meteoroloģisko prognožu sistēma VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Valsts un pašvaldības institūcijas

Sabiedrība

Meteoroloģiskās prognozes Latvijas teritorijai nākamajām 7 dienām. Informācija tiek atjaunota 24/7 režīmā1

2.

Hidroloģisko prognožu sistēma VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Valsts un pašvaldības institūcijas

Sabiedrība

Hidroloģiskās prognozes Latvijas iekšzemes ūdeņiem 14 dienām / mēnesim /gadam. Informācija tiek atjaunota 24/7 režīmā2

3.

Jūras datu portāls VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Valsts un pašvaldības institūcijas

Sabiedrība

Jūras hidrometeoroloģiskās prognozes Baltijas jūras akvatorijai 5 dienām. Informācija tiek atjaunota 24/7 režīmā3

4.

Hidroloģisko novērojumu sistēma VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Valsts un pašvaldības institūcijas

Sabiedrība

Operatīvā hidroloģisko novērojumu informācija4 (plūdi, ūdens līmenis, izmaiņas un prognozes, caurtece, temperatūra u.c.)

5.

Meteoroloģisko novērojumu sistēma VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Valsts un pašvaldības institūcijas

Sabiedrība

Operatīvā meteoroloģisko novērojumu informācija5 (gaisa temperatūra, vējš, nokrišņu daudzums u.c. parametri)

6.

Operatīvā piezemes un attālināto hidrometeroloģisko novērojumu sistēma VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

VUGD

Operatīvā hidrometeoroloģisko novērojumu informācija reālā laika režīmā, attālināto novērojumu (satelīti un radars) dati, kā arī tīmekļa kameru novērojumu dati operatīvā režīmā

7.

Ķīmisko vielu un maisījumu datubāze VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"

Veselības inspekcija

Valsts vides dienests

Valsts darba inspekcija

VUGD

VDD

Komersanti

Informācija par ķīmisko vielu un maisījumu klasifikāciju un ražotāju, importētāju vai izplatītāju noliktavu adresēm

8.

Augu aizsardzības līdzekļi kaitīgo organismu ierobežošanas datu bāze Valsts augu aizsardzības dienests Valsts augu aizsardzības dienests Epifitotijas uzraudzības vajadzībām integrēta augu audzēšanas un kaitīgo organismu monitoringa karte

9.

IceChat NBS JS KAD MRCC NBS JS KAD MRCC Gaisa spēki

NBS

Aviācijas meklēšanas un glābšanas centrs (ARCC)

Valsts robežsardze

VUGD

NMPD

Tiešsaistes informācijas apmaiņas sistēma

Starptautiskā līmenī

1.

IAEA USIE Starptautiskā atomenerģijas aģentūra Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs Informācijas apmaiņa radiācijas incidentu un kodolincidentu gadījumā

2.

EAS (European Awareness System) ENTSO-E AS "Augstsprieguma tīkls"

Eiropas pārvades sistēmas operatori

AS "Augstsprieguma tīkls" sniedz informāciju par izmaiņām pārvades sistēmā, saskaņā ar atbilstošiem klasifikatoriem

3.

WebECURIE Eiropas Komisija Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs Informācijas apmaiņa radiācijas incidentu un kodolincidentu gadījumā

4.

EURDEP Eiropas Komisija Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs Radiācijas monitoringa datu apmaiņa

5.

IRMIS Starptautiskā atomenerģijas aģentūra Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs Radiācijas monitoringa datu apmaiņa

6.

Informācijas apmaiņas platforma par Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (Event Information Site for International Health Regulations) Pasaules Veselības organizācija Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

Slimību profilakses un kontroles centrs

Informācijas apmaiņai starp Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu nacionālajiem kontaktpunktiem

7.

EUROSUR (European Border Surveillance system) Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (FRONTEX) Valsts robežsardze Informācijas apmaiņa starp Eiropas Savienības dalībvalstu robežkontroles kontaktpunktiem

8.

Eiropas Savienības ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinēšanas centrs (ERCC) Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts (DG ECHO) VUGD Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta pakļautībā esoša struktūrvienība, kas Savienības civilās aizsardzības mehānisma (UCPM) pasākumu koordinēšanas centrs. ERCC nodrošina 24/7 jeb diennakts darbību, koordinē Eiropas civilās aizsardzības rezerves spējas un nodrošina informācijas apmaiņu

9.

Kopīgā ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas

sistēma (CECIS)

Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts (DG ECHO) VUGD

NBS JS KAD MRCC

Informācijas apmaiņas sistēma (sastāv no datubāzēm un citām informācijas sistēmām), kura savieno kompetentās iestādes un kontaktpunktus dalībvalstīs ar ERCC, lai nodrošinātu ātru palīdzības pieprasīšanu vai sniegšanu dažāda veida katastrofās.6

10.

Zemes novērošanas programmas Copernicus ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas pakalpojumi

(Copernicus EMS)

Eiropas vienotais izpētes centrs (JRC) VUGD Nodrošina informāciju reaģēšanai dažādu veidu dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu gadījumiem, tostarp humānās krīzes gadījumos un preventīvo, gatavības vai atjaunošanas pasākumiem. Copernicus EMS ietver pēc pieprasījuma veidotu kartēšanu, Plūdu draudu brīdinājuma sistēmu (EFAS), Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmu (EFFIS) un Eiropas Sausuma novērošanas centra sistēmu (EDO).7

11.

Globālā katastrofas brīdināšanas un koordinēšanas sistēma (GDAS) Eiropas Komisija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)

VUGD Informācijas platforma, kas paredzēta katastrofu pārvaldībai un informācijas apmaiņai, nodrošinot reāla laika pieeju katastrofu informācijas sistēmai un koordinēšanas instrumentiem, tostarp katastrofu brīdināšanas sistēmai, virtuālajam Vietējā operāciju koordinācijas centra platformai (vOSOCC), kartēm un satelītu attēliem.8

12.

CoOL (Consular online) Eiropas Ārējās darbības dienests Ārlietu ministrija Tīmekļa vietne, kuru izmanto ES dalībvalstu konsulārās amatpersonas, lai apmainītos ar informāciju gan par ārkārtas situācijām to draudiem ārvalstīs, gan operatīvi saņemtu informāciju ārkārtas gadījumos ārvalstīs

13.

Konsulārais reģistrs un SMS apziņošana Ārlietu ministrija Ārlietu ministrija Sabiedrība Konsulārais reģistrs ir valsts informācijas sistēma Latvijas valstspiederīgajiem, kas īslaicīgi (līdz 3 mēnešiem) dodas uz ārvalstīm, bez maksas, var reģistrēties reģistrā, lai katastrofas vai krīzes situācijā ārvalstīs, kurā uzturas ceļotājs, Ārlietu ministrija varētu operatīvi sazināties ar ceļotāju un organizētu nepieciešamās konsulārās palīdzības saņemšanu.

Ārlietu dienesta rīcībā ir SMS apziņošanas mehānisms, kas krīzes laikā ārvalstīs ļauj visiem Latvijas mobilo sakaru operatoru klientiem, kuri ir automātiski reģistrējušies ārvalsts viesabonēšanas tīklā, nosūtīt Ārlietu ministrijas sagatavotu paziņojumu par krīzes situāciju un turpmāko rīcību.

14.

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Eiroatlantijas katastrofu reaģēšanas un koordinēšanas centrs (EADRCC) NATO VUGD NATO civilais ārkārtējo situāciju reaģēšanas mehānisms, kas nodrošina 24/7 diennakts darbību un iesaista 29 NATO valstis un tās partnervalstis. Centrs nodrošina starptautiskās palīdzības pieprasīšanu un sniegšanu, galvenokārt dabas vai cilvēku izraisīto katastrofu gadījumos.9

15.

Starptautiskā kosmosa un liela mēroga katastrofu Hartas darbības sistēma (COS)     Hartas pamatā ir veidot un koordinēt sadarbības tīklu starp kosmosa aģentūrām, lai nodrošinātu atbilstošu kosmosa iestāžu iesaisti krīžu un katastrofu pārvaldīšanā, kas nodrošinātu datu sniegšanu pēc kompetentās iestādes lūguma.10

16.

IPCR (Integrated Political Crises Response) Eiropas Komisija Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība ES

Ārlietu ministrija

Iekšlietu ministrija

VUGD

Informācijas apmaiņai Eiropas Savienībā, lai pieņemtu kopīgus lēmumus un koordinēt reakciju augstākajā politiskajā līmenī


1 Tiešsaiste: https://www.meteo.lv/laiks/?nid=999

2 Tiešsaiste: https://hidro.meteo.lv/

3 Tiešsaiste: https://marine.meteo.lv/

4 Tiešsaiste: https://www.meteo.lv/hidrologijas-operativa-informacija/?nid=464

5 Tiešsaiste: https://www.meteo.lv/meteorologijas-operativa-informacija/?nid=459https://www.meteo.lv/hidrologijas-operativa-informacija/?nid=464

6 Tiešsaiste: https://ec.europa.eu/echo/what/civil-protection/emergency-response-coordination-centre-ercc_en

7 Tiešsaiste: https://emergency.copernicus.eu/

8 Tiešsaiste: http://www.gdacs.org/About/overview.aspx

9 Tiešsaiste: https://www.nato.int/cps/en/natohq/topics_52057.htm?

10 Tiešsaiste: https://disasterscharter.org/

 

30. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Starpvalstu nolīgumi sadarbībai katastrofas novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā

Nr.
p.k.

Valsts

Parakstīšanas datums/izsludināšanas datums

Nosaukums un saite

1.

Azerbaidžāna 17.01.2011./ 20.07.2011. Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanās par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā https://likumi.lv/doc.php?id=233295

2.

Baltkrievija* 08.07.2002./02.12.2002. Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par sadarbību katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju novēršanā, kā arī to seku likvidēšanā

https://likumi.lv/ta/id/81621-par-latvijas-republikas-valdibas-un-baltkrievijas-republikas-valdibas-vienosanos-par-sadarbibu-katastrofu-dabas-stihiju-citu

3.

Gruzija 30.05.2014./12.11.2014. Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgums par sadarbību civilo ārkārtējo situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā

https://likumi.lv/doc.php?id=270228

4.

Igaunija un Lietuva 23.11.2017./02.04.2018. Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgums par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā

https://likumi.lv/ta/id/298094-par-latvijas-republikas-valdibas-igaunijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-noligumu-par-sadarbibu-katastrofu

5.

Igaunija 15.06.2012. Sadarbības līgums starp Igaunijas Republikas Glābšanas pārvaldi un Latvijas Republikas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

6.

Krievija* 20.12.2010./20.07.2011. Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā https://likumi.lv/doc.php?id=233301

7.

Lietuva 25.10.2006. Operatīvās sadarbības līgums starp Latvijas Republikas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Lietuvas Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas departamentu.

8.

Ukraina 27.04.2006/01.11.2006. Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgums par sadarbību katastrofu novēršanas un to seku likvidēšanas jomā

https://likumi.lv/doc.php?id=146895

9.

Ungārija 19.11.2003./25.03.2004 Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos

https://likumi.lv/doc.php?id=86098

10.

Uzbekistāna 06.10.2008./01.04.2009. Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanās par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā

https://likumi.lv/doc.php?id=190012

11.

Zviedrija 17.06.2002./13.11.2002. Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par sadarbību ārkārtēju situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā

https://likumi.lv/doc.php?id=68333

12.05.2005. Operatīvās sadarbības līgums starp Latvijas Republikas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Zviedrijas Glābšanas dienestu aģentūru.

12.

Lietuva 03.10.2003./11.02.2004. Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu, par informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā (https://m.likumi.lv/doc.php?id=230735).

13.

Baltkrievija* 07.02.2018./ 03.09.2018. Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgums par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu, informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā (https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1758).

14.

Ukraina 17.10.2001./ 28.11.2007. Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgums par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu, par informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā (https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/861).

* - sadarbība nepieciešamības gadījumā atbilstoši Ārlietu ministrijas ieteikumiem (Ārlietu ministrijas 02.03.2022. vēstule Nr.51-4726)

 

31. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība

Iesaistāmo institūciju apziņošanas un informēšanas shēma katastrofas vai tās draudu gadījumā

Valsts augstāko amatpersonu apziņošanas shēma

Valsts augstākās amatpersonas tiek apziņotas atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra instrukcijas Nr.16 "Kārtība, kādā valsts augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī" noteiktai kārtībai.

Apziņošanas shēma, ja tiek iesaistītas pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas

Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtību īsteno katastrofu vai to draudu gadījumos atbilstoši izstrādātajai sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas apziņošanas kārtībai, kas ir noteikta attiecīgajā sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā.

 

32. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās ārvalsts

Nr.
p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

1.

Latvijas valstspiederīgo evakuācija

1.1.

Informācijas iegūšana par Latvijas valstspiederīgajām personām katastrofas skartajā valstī/ teritorijā

– tiek apkopotas un pārbaudītas ziņas par katastrofas skartajā valstī / teritorijā esošajām personām, kas ir pieejamas Konsulārajā reģistrā, Iedzīvotāju reģistrā, kā arī saņemtas no katastrofas skartās valsts, ES delegācijas, citām ES dalībvalstīm un individuālām personām;

- Nepieciešamības gadījumā tiek izmantota SMS apziņošanas sistēma.

    Ārlietu ministrija

Iekšlietu ministrija

Ārlietu ministrija

nepieciešamības gadījumā: mobilo telefonu sakaru operatori

PMLP

1.2.

Atbalsts personu repatriācijai no katastrofas vai katastrofas draudu skartās valsts

- Sadarbībā ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju, individuāliem tūrisma operatoriem, pasažieru pārvadātājiem vai, tieši sadarbojoties ar individuāliem ceļotājiem, tiek sniegts informatīvs atbalsts personu patstāvīgai izceļošanai no katastrofas skartās valsts/ teritorijas uz to dzīvesvietu vai citu drošu vietu.

- Ārlietu ministrijas / pārstāvniecību ārvalstīs mājaslapās un sociālajos medijos tiek publicēta aktuālā informācija ceļotājiem katastrofas skartajā valstī, aktualizēts ceļojuma brīdinājums konkrētajai valstij, aicinot atstāt katastrofas skarto valsti/ teritoriju un atturēties no došanās uz to.

- Nepieciešamības gadījumā tiek izmantota SMS apziņošanas sistēma.

    Ārlietu ministrija Ārlietu ministrija

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija

individuālie tūrisma operatori

pasažieru pārvadātāji

nepieciešamības gadījumā - mobilo sakaru operatori

1.3.

Lēmuma pieņemšana par Latvijas valstspiederīgo personu evakuācijas uzsākšanu

- Sadarbībā ar katastrofas skarto valsti, ES delegāciju un citu ES dalībvalstu pārstāvniecībām šajā valstī tiek pieņemts lēmums organizēt personu evakuāciju vai sadarboties ar citām ES dalībvalstīm tās nodrošināšanā.

Pēc nepieciešamības Ārlietu ministrija

Atkarībā no krīzes rakstura – citas ministrijas (nepieciešamības gadījumā, ierosinot Ministru kabineta sēdes sasaukšanu)

Ārlietu ministrija Ārlietu ministrija

Citas ministrijas un institūcijas

1.4.

Evakuācijas transporta organizēšana, tai skaitā izmantojot juridisko personu pakalpojumus (atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumiem Nr.131 "Noteikumi par juridiskās vai fiziskās personas resursu iesaistīšanu reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos vai ugunsgrēka dzēšanā, vai glābšanas darbos, kā arī tai radušos izdevumu un zaudējumu kompensācijas aprēķināšanas kārtību")

- Nepieciešamības gadījumā atbalsts pārlidojuma atļauju un vīzu noformēšanai apkalpei un transportlīdzekļu vadītājiem, pavadošajām personām.

- Ieceļošanas kārtības/ierobežojumu precizēšana, lidlauku pieejamības apzināšana.

  Ministru kabinets Aizsardzības ministrija

Satiksmes ministrija

Ārlietu ministrija

Iekšlietu ministrija

Veselības ministrija

citu ES dalībvalstu resursi

NBS (tikai cietušajiem NBS noteiktā attālumā)

AS "airBaltic Corporation"

citas juridiskas personas - pārvadātāji

VRS

NMPD

1.5.

Evakuējamo Latvijas valstspiederīgo apziņošana par plānoto evakuāciju, pulcēšanās vietām

- Tiek izmantotas ziņas par katastrofas skartajā valstī/ teritorijā esošajām personām, kas ir pieejamas Konsulārajā reģistrā, Iedzīvotāju reģistrā, kā arī saņemtas no katastrofas skartās valsts, ES delegācijas, citām ES dalībvalstīm un individuālām personām;

- Nepieciešamības gadījumā tiek izmantota SMS apziņošanas sistēma.

  Ārlietu ministrija Ārlietu ministrija Ārlietu ministrija

nepieciešamības gadījumā: mobilo telefonu sakaru operatori

1.6.

Evakuējamo personu sarakstu sastādīšana, tiesiskā statusa pārbaude, pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšana

- Tiek apkopotas ziņas par personām, kuras vēlas tikt evakuētas, to veselības stāvokli un specifiskām vajadzībām;

- Tiek noskaidrota evakuējamo personu apliecinošu dokumentu pieejamība, tiesiskais statuss, nepieciešamības gadījumā – iekļauti vai aktualizēti dati Iedzīvotāju reģistrā; izsniegtas atgriešanās apliecības vai ārkārtas ceļošanas dokumenti (Emergency Travel Document)

- Tiek apzinātas nepilngadīgas personas bez pavadības.

  Ārlietu ministrija Ārlietu ministrija

Iekšlietu ministrija

Ārlietu ministrija

PMLP

citu ES dalībvalstu pārstāvniecības

1.7.

Savienības civilās aizsardzības mehānisma aktivizēšana (konsulārais atbalsts) 48 stundas Ministru kabinets Iekšlietu ministrija VUGD

Ārlietu ministrija

1.8.

Medicīniskā atbalsta organizēšana evakuācijas laikā     NMPD NMPD

1.9.

Evakuācijas organizēšana

- Evakuācijas transports ierodas evakuācijas punktā.

- Tiek uzņemtās evakuējamās personas (personu apliecinošu dokumentu pārbaude).

- Tie veiktas nepieciešamās medicīniskās u.c. personu pārbaudes.

- Notiek personu transportēšana uz Latviju vai citu drošu vietu.

    Aizsardzības ministrija

Satiksmes ministrija

Ārlietu ministrija

Veselības ministrija

Ārlietu ministrija

Aizsardzības ministrija

Satiksmes ministrija

Veselības ministrija

1.10.

Evakuēto Latvijas valstspiederīgo personu uzņemšana Latvijā

- pagaidu izmitināšana, ēdināšana,

- medicīniskā palīdzība,

- transportēšana uz dzīvesvietas pašvaldību (personām bez pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā – Rīga)

- sociālā aprūpe.

Līdz atgriežas deklarētajā vai faktiskajā dzīvesvietā   VARAM

Veselības ministrija

Pašvaldības

Pašvaldības un to sociālie dienesti

Ārstniecības iestādes

 

33. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā

Nr.
p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā institūcija

Izpildītāji

Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu

1. Preventīvie un gatavības pasākumi

1.1.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra infrastruktūras izveidošana

2024.gads

IEM

IEM

VUGD

NVA

IEM IC

NVA

IEM IC

Komersanti

 

1.2.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra mācību rīkošana

Katru gadu

IEM

IEM

IEM

VUGD

AM

 

1.3.

Trauksmes gatavības mācību rīkošana institūciju trauksmes gatavības plānos noteikto pasākumu izpildes apgūšanai

Katru gadu

Ministrijas un to padotības iestādes

Ministrijas un to padotības iestādes

Ministrijas un to padotības iestādes

 

1.4.

Normatīvā regulējuma par mobilizējamajiem civilās aizsardzības formējumiem pārskatīšana un nepieciešamo grozījumu sagatavošana

2024.gads

IEM

IEM

IEM

VUGD

 

1.5.

Nepieciešamo mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu, to skaita un uzdevumu noteikšana nozarēs un pašvaldībās

2025.gads

Ministrijas

Ministrijas

Ministrijas

Pašvaldības

 

1.6.

Mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu materiāltehniskā nodrošinājuma noteikšana

2025.gads

Ministrijas

Ministrijas

Ministrijas

Pašvaldības

 

1.7.

Mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu apmācību un mācību organizēšana

2026.gads

Ministrijas

Ministrijas

Ministrijas

Pašvaldības

 

1.8.

Pārtikas nodrošinājuma plānošana

Pastāvīgi

ZM

ZM

Pašvaldības

ZM

Pašvaldības

 

1.9.

Kārtības, kādā valsts apdraudējuma gadījumā nodrošināma pārtikas izsniegšana iedzīvotājiem pašvaldības administratīvajā teritorijā, izstrādāšana

2024.gads

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

 

1.10.

Pārtikas izsniegšanas punktu pašvaldības administratīvajā teritorijā noteikšana

2024.gads

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

 

1.11.

Potenciālo pārtikas izsniegšanas punktu vadītāju un nepieciešamo darbinieku pārtikas izsniegšanas punktā apzināšana

2024.gads

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

 

1.12.

Transporta un cilvēkresursu apzināšana pārtikas piegādei iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā

2024.gads

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

 

1.13.

Dzeramā ūdens ieguves vietu apzināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā

2024.gads

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

 

1.14.

Transporta, aprīkojuma un cilvēkresursu apzināšana dzeramā ūdens nodrošināšanai iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā

2024.gads

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

 

1.15.

Kārtības, kādā valsts apdraudējuma gadījumā tiek izsniegtas pirmās nepieciešamības preces iedzīvotājiem pašvaldības administratīvajā teritorijā, izstrādāšana

2024.gads

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

 

1.16.

Pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas punktu pašvaldības administratīvajā teritorijā noteikšana

2024.gads

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

 

1.17.

Potenciālo pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas punktu vadītāju un nepieciešamo darbinieku pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas punktā apzināšana

2024.gads

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

 

1.18.

Transporta un cilvēkresursu apzināšana pirmās nepieciešamības preču piegādei iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā

2024.gads

Pašvaldības

Pašvaldības

Pašvaldības

 

1.19.

Energoresursu piegādes nodrošinājuma plānošana

Pastāvīgi

KEM

KEM

KEM

 

1.20.

Normatīvā regulējuma par patvertņu izveidošanu un būvniecību sagatavošana

2024.gads

IEM

EM

IEM

EM

IEM

EM

VUGD

 

1.21.

Veco patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšana

2025.gads

IEM

VUGD

BVKB

Pašvaldības

VUGD

BVKB

Pašvaldības

 

1.22.

Veco patvertņu remonts un citu būvju pielāgošana cilvēku aizsardzībai kara vai militāra iebrukuma gadījumā

Pēc nepieciešamības

Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Komersanti

 

1.23.

Patvertņu un tām pielāgoto būvju aprīkošana ar attiecīgām norādījuma zīmēm

2025.gads

Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

 

1.24.

Pašvaldībā esošo patvertņu un tām pielāgoto būvju saraksta izveidošana un uzturēšana

2025.gads

Valsts zemes dienests

Pašvaldības

VUGD

Valsts zemes dienests

Pašvaldības

VUGD

Valsts zemes dienests

Pašvaldības

VUGD

 

1.25.

Personāla noteikšana, kas nodrošinās patvertņu un tām pielāgoto būvju pieejamību cilvēku aizsardzībai kara vai militāra iebrukuma gadījumā

2025.gads

Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

 

1.26.

Patvertņu un tām pielāgoto būvju pārbaudes

Pastāvīgi

VUGD

Pašvaldība

VUGD

Pašvaldības policija

VUGD

Pašvaldības policija

 

1.27.

Personāla, kas veiktu kritiskās infrastruktūras bojājumu novēršanu, nodrošināšana ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas izmantojami militāra iebrukuma vai kara gadījumā

2024.gads

Valsts un pašvaldības institūcijas

Komersanti

Valsts un pašvaldības institūcijas

Komersanti

Valsts un pašvaldības institūcijas

Komersanti

 

1.28.

Instrukcijas sagatavošana kultūras mantojuma aizsardzībai kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā

2024.gads

KM

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

 

2. Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

2.1.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra sastāva un uzdevumu noteikšana

1 stunda

IEM

IEM

VUGD

VUGD

 

2.2.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra sastāva un uzdevumu apstiprināšana

3 stundas

Ministru prezidents

IEM

VUGD

 

2.3.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana

1 stunda

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona

 

2.4.

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sasaukšana

3 stundas

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

 

2.5.

Valsts augstāko amatpersonu apziņošana

Pēc nepieciešamības

Ministru prezidents

IEM

AIM

VUGD

VP

VDD

NBS Militārā policija

 

2.6.

Iedzīvotāju informēšana par militāra rakstura apdraudējumu, izmantojot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu

Nekavējoties

VUGD priekšnieks

IEM

VUGD

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, ar kuriem VUGD ir noslēgti līgumi

 

2.7.

Iespējamo papildus apziņošanas līdzekļu iesaistīšana iedzīvotāju apziņošanā

Nekavējoties

VUGD priekšnieks

IEM

SM

AIM

Ministrijas

VUGD

VP

NBS

Pašvaldības policija

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"

Ministrijas un to padotības iestādes

 

2.8.

Operatīvās informācijas apmaiņa starp Civilās aizsardzības operacionālā vadības centru (CA OVC) un pašvaldībām

Pastāvīgi

CA OVC

Pašvaldības

CA OVC

Pašvaldības

CA OVC

Pašvaldības

 

2.9.

Iedzīvotāju evakuācijas virziena noteikšana un personu grupu, kas ir tieši atkarīgas no valsts vai pašvaldības atbalsta, pārvietošana no bīstamās zonas

24 -72 stundas

Katastrofas pārvaldīšanas subjekts

AIM

CA OVC

Pašvaldības

Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā noteiktās institūcijas

Pasākumu plānā par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā noteiktās institūcijas

 

2.10.

Patvertņu un tām pielāgoto būvju sagatavošana iedzīvotāju uzņemšanai

24 stundas

IEM

AM

CAOVC

Pašvaldības

Pašvaldības

Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

 

2.11.

Patvertņu un tām pielāgoto būvju izmantošana iedzīvotāju aizsardzībai

Pēc nepieciešamības

Pašvaldības

Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Pašvaldības

Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

Pašvaldības

Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

 

2.12.

Pārtikas izsniegšana (t.sk. piegāde) iedzīvotājiem, kā arī izsniegtās pārtikas uzskaite

Atbilstoši izstrādātajai kārtībai

Pašvaldības domes priekšsēdētājs

Pašvaldības

Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija

Pašvaldības

 

2.13.

Pirmās nepieciešamības preču izsniegšana iedzīvotājiem, kā arī izsniegto preču uzskaite

Atbilstoši izstrādātajai kārtībai

Pašvaldības domes priekšsēdētājs

Pašvaldības

Pašvaldība

 

2.14.

Apgādes ar elektroenerģiju koordinēšana atbilstoši noteikto enerģijas lietotāju grupām un enerģētiskās krīzes līmeņiem

Pēc nepieciešamības

KEM

KEM

KEM

AS "Latvenergo"

AS "Sadales tīkls"

AS "Augstsprieguma tīkls"

Citi komersanti

 

2.15.

Nodrošināšana ar naftas produktiem un naftas produktu rezervju sadales koordinācija un kontrole

Pēc nepieciešamības

EM

EM

EM

Komersanti

 

2.16.

VAS "Latvijas Pasts", VSIA "Latvijas Radio", VSIA "Latvijas Televīzija" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" rīcības plānu darbības nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā īstenošana

Atbilstoši plānā noteiktajam

SM

SM

VAS "Latvijas Pasts"

VSIA "Latvijas Radio"

VSIA "Latvijas Televīzija"

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"

 

2.17.

Pirmās palīdzības sniegšana

Pēc nepieciešamības

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

 

2.18.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

 

2.19.

Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam

Pēc nepieciešamības

VM

NMPD

VI

SPKC

PVD

NMPD

VI

SPKC

PVD

 

2.20.

Lēmuma pieņemšana un pasākumu īstenošana pašvaldībā, saskaņā ar veselības nozares institūciju rekomendācijām, ieteikumiem un pašvaldību iesaistīšana problēmjautājumu risināšanā savā teritorijā attiecībā uz ārstniecības iestāžu darbību un pakalpojumu nodrošināšanu

Pēc nepieciešamības

VM

SPKC

NMPD

VI

Pašvaldība

Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības

Pašvaldība

Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības Komersanti

Pašvaldība, Pašvaldību iestādes

Pašvaldību kapitālsabiedrības

Komersanti

 

2.21.

Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšana

Pastāvīgi

Glābšanas darbu vadītājs

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

VUGD

Operatīvie dienesti un avārijas brigādes

Pašvaldības

Komersanti

Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi

 

2.22.

Radioaktīvā piesārņojuma gadījumā (no visa veida radioaktīvā piesārņojuma avotiem) pasākumu veikšana atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plāna 14.pielikumam "Radiācijas avārijas" un informatīvajam ziņojumam "Par rīcības plānu iedzīvotāju, valsts dienestu, kritiskās infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātāju aizsardzības pasākumiem radioaktīvā piesārņojuma gadījumā" (MK 02.11.2022. sēdes prot.Nr.55, 4.§, DV)

Pēc nepieciešamības

Atbilstoši valsts civilās aizsardzības plāna 14.pielikumam

Ministrijas un to padotības iestādes

Pašvaldības

Ministrijas un to padotības iestādes Pašvaldības

 

2.23.

Atbalsta sniegšana Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

Pastāvīgi

Ministrijas

Ministrijas

Ministriju padotības iestādes

Pašvaldības

 

2.24.

Valsts materiālo rezervju izmantošana

4 stundas

Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija

Lēmums par atļauju izmantot -

Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona

Valsts materiālo rezervju glabātājs

Pasākumu izpildē iesaistītās institūcijas

 

2.25.

Sabiedriskās kārtības uzturēšanas pasākumu pastiprināšana

6 – 8 stundas

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

VP

Pašvaldības policija

Pašvaldības

 

2.26.

Kritiskās infrastruktūras objektu pastiprinātas apsardzes un aizsardzības organizēšana

24 stundas

Ministru kabinets

Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs

NBS

VP

Atbildīgā persona

Apsardzes institūcija

NBS

VP

 

2.27.

Bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu daudzumu samazināšana uzņēmumos, kas nodarbojas ar to glabāšanu un izmanto ražošanā

48 stundas

Ministru kabinets

VARAM

IEM

VVD

VUGD

 

2.28.

Kultūras vērtību saglabāšanas pasākumu īstenošana, apsardzes organizēšana un sagatavošana evakuācijai

72 stundas

Kultūras ministrs

Iestāžu dibinātāji

Kultūras mantojuma iestādes

VP

Komersanti

 

2.29.

Kultūras vērtību evakuācija

72 stundas

Kultūras ministrs

Iestāžu dibinātāji

Kultūras mantojuma iestādes

Komersanti

 

2.30.

Īpaši nozīmīgu kultūras pieminekļu, t.sk. Brīvības pieminekļa, saglabāšanas un apsardzes organizēšana

48 stundas

Kultūras ministrs

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Kultūras pieminekļu īpašnieki

VP

Komersanti

 

2.31.

Diplomātisko pārstāvniecību informēšana

Nekavējoties

ĀM

ĀM

ĀM

 

2.32.

Starptautiskās un humānās palīdzības pieprasīšana un saņemšana (t.sk. uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšana)

Atkarībā no situācijas

Ministru kabinets

Atbildīgā ministrija

VUGD

Pašvaldības

 

Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.

 

34. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks

Nr.
p.k.

Mācību veids

Īss scenārija apraksts

Mācību organizators

Plānošanas gads

Norises gads

vietēja līmeņa mācības

1.

Praktiskās vai kompleksās mācības

Objekta civilās aizsardzības plāna un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna noteikto pasākumu pārbaude

SIA "Latvijas propāna gāze", Daugavpils

VUGD

2023

2023

2.

AS "Ventbunkers"

VUGD

2023

2023

3.

SIA "Ventall Termināls"

VUGD

2023

2023

4.

SIA "LatRosTrans", "LRDS Ilūkste"

VUGD

2023

2023

5.

SIA "Baltic Agro" Jelgavas servisa centrs

VUGD

2023

2023

6.

AS "Conexus Baltic Grid" Inčukalna pazemes gāzes krātuve VUGD

2023

2023

7.

Kompleksās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas mācības Liepājas, Šķirotavas, Mangaļu un Ventspils dzelzceļa stacijās

VAS "Latvijas Dzelzceļš"

2023

2023

8.

Teorētiskās un praktiskās mācības

Kompetences uzturēšana un paaugstināšana efektīvai operatīvā atbalsta sniegšanai katastrofu gadījumā

LVĢMC

Ikgadēji

5-9 reizes gadā

9.

Praktiskās mācības

Kompetences uzturēšana un paaugstināšana efektīvai naftas produktu piesārņojuma likvidēšanai un glābšanas darbu veikšanai jūrā

NBS Jūras spēki

Reizi trijos gados

Reizi trijos gados

 

35. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā

I. Vispārīgie jautājumi

1. Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā (turpmāk –Plāns) ir plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 14.februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.7 50.§) "Informatīvais ziņojums "Par mācību KRISTAPS 2016 secinājumiem"" 2.punktā noteikto uzdevumu un atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu 2016.gada Varšavas samita deklarācijas 73.punktam.

2. Iedzīvotāju masveida evakuācija un pārvietošana ir veicamo pasākumu kopums situācijās, kad apdraudējuma ietekmēto iedzīvotāju skaits pārsniedz atbildīgo pašvaldību un valsts institūciju ikdienas spējas reaģēt un iedzīvotāju kontrolētai pārvietošanās īstenošanai nepieciešams veikt papildus pasākumus, kas nav noteikti citos normatīvajos aktos un rīcības plānos, un kuru neveikšana var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai, sabiedriskai drošībai un kārtībai.

3. Plāna mērķis ir noteikt pašvaldību un valsts institūciju preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, kā arī resursu pieejamību un iesaistīšanas kārtību.

4. Plāns nosaka pasākumu kopumu, kas atbildīgajām pašvaldību un valsts institūcijām jāveic, lai nodrošinātu kontrolētu iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā un nodrošinātu evakuētiem iedzīvotājiem pamatvajadzības, tai skaitā pagaidu izmitināšanu.

5. Termins "pamatvajadzības" noteikts Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā.

6. Pagaidu izmitināšana ir mājokļa vai tam pielāgotu telpu nodrošināšana evakuētiem iedzīvotājiem uz laiku, kamēr iedzīvotāji nevar atgriezties savā dzīvesvietā.

7. Plānā ir ietverta informācija par nosacījumiem, kuru iestāšanās vai konstatēšanas gadījumā nepieciešams uzsākt Plānā noteikto pasākumu īstenošanu.

8. Plāna pasākumos iesaistītās pašvaldību un valsts institūcijas savu uzdevumu izpildi nodrošina tām paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Papildus līdzekļu piešķiršanu, ja nepieciešams, izskata Ministru kabinets atsevišķi par katru gadījumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II. Plāna pasākumu īstenošana un darbības līmeņi

9. Plānā noteiktās teorētiskās un praktiskās mācības organizē atbilstoši noteikumiem par civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību veidiem un organizēšanas kārtību.

10. Plāna reaģēšanas pasākumus īsteno situācijās, kad:

10.1. katastrofas pārvaldīšanas subjekts vai reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājs (turpmāk – glābšanas darbu vadītājs) pieņem lēmumu par iedzīvotāju evakuācijas un pārvietošanas nepieciešamību;

10.2. visā valstī, tās daļā vai administratīvās teritorijas daļā tiek izsludināts īpašs tiesisks režīms – ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis, un ir nepieciešama iedzīvotāju evakuācija un pārvietošana;

10.3. lēmums par evakuāciju nav pieņemts, bet pašvaldība konstatē iedzīvotāju masveida ierašanos tās administratīvajā teritorijā un šiem iedzīvotājiem ir nepieciešams nodrošināt pamatvajadzības.

11. Plāna reaģēšanas pasākumi tiek iedalīti sekojošos darbības līmeņos:

11.1. pirmais darbības līmenis (turpmāk – I darbības līmenis) – pašvaldību un valsts institūciju esošie resursi ir pietiekoši, lai kontrolētu iedzīvotāju masveida evakuāciju un pārvietošanu, un nodrošinātu minēto iedzīvotāju pamatvajadzības;

11.2. otrais darbības līmenis (turpmāk – II darbības līmenis) – pašvaldību un valsts institūciju esošie resursi ir nepietiekoši, lai kontrolētu iedzīvotāju masveida evakuāciju un pārvietošanu, un nodrošinātu minēto iedzīvotāju pamatvajadzības un Ministru kabinets ir lēmis sasaukt Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru (turpmāk – CA OVC), kā arī gadījumos, ja Ministru kabinets izsludina īpašu tiesisku režīmu;

11.3. trešais darbības līmenis (turpmāk – III darbības līmenis) – Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu pieprasīt starptautisko vai humāno palīdzību.

12. Pārvietošanu starp ārstniecības iestādēm koordinē Valsts operatīvā medicīniskā komisija, sadarbojoties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

13. Ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām koordinē Ieslodzījumu vietu pārvalde (turpmāk – IeVP), un sadarbībā ar Valsts policiju, nodrošina ieslodzīto konvojēšanu starp ieslodzījuma vietām. Ja ieslodzītos nav iespējams konvojēt uz citām ieslodzījuma vietām (piemēram, citu ieslodzījuma vietu aizpildījuma dēļ vai tāpēc, ka pārējās ieslodzījuma vietas ir cietušas no militāra iebrukuma vai katastrofas), tad ieslodzīto izvietošanai tiek izmantotas pašvaldībās pieejamās iespējas, vienlaikus piesaistot Valsts policijas un Nacionālo bruņoto spēku resursus ieslodzīto konvojēšanai un apsargāšanai.

14. Personu pārvietošanu starp sociālās aprūpes centriem īsteno pašvaldība un koordinē:

14.1. starp pašvaldību sociālās aprūpes centriem un tiem privātpersonu dibinātiem sociālās aprūpes centriem, kuri atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā - pašvaldība sadarbībā ar pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju (turpmāk – CAK);

14.2. starp valsts sociālās aprūpes centriem – Labklājības ministrija sadarbībā ar CAK.

15. Aizturēto un ieslodzīto personu pārvietošanu starp īslaicīgās aizturēšanas vietām īsteno un koordinē Valsts policija.

16. Pašvaldības, kurās ierodas evakuētie iedzīvotāji, veic šo iedzīvotāju uzskaiti un nodrošināšanu ar pamatvajadzībām. Pašvaldības, kuru administratīvajās teritorijās tiek īstenota evakuācija, nodrošina iedzīvotāju transportēšanu, kā arī sniedz atbalstu citu evakuējamo iedzīvotāju grupu pārvietošanai.

17. Īstenojot augstāku Plāna darbības līmeni, atbildīgās pašvaldību un valsts institūcijas nodrošina zemāku Plāna darbības līmeņu noteikto pasākumu izpildi. Izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Nacionālos bruņotos spēkus neiesaista I darbības līmeņa noteikto pasākumu īstenošanā.

18. Plāna seku likvidēšanas pasākumus īsteno, ja izpildās vismaz viens no šiem nosacījumiem:

18.1. glābšanas darbu vadītājs pieņem lēmumu, ka iedzīvotājiem ir droši atgriezties katastrofas skartajās vai apdraudētajās teritorijās;

18.2. Ministru kabinets pieņem lēmumu par īpaši tiesiska režīma – ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanu;

18.3. katastrofas radītais apdraudējums vai militārs iebrukums turpinās ilgāk kā 12 mēnešus un evakuētajiem iedzīvotājiem tuvākajā laikā nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā.

19. Evakuāciju koordinē CA OVC, veicot šādas funkcijas:

19.1. koordinēt pasākumu plānā minēto uzdevumu īstenošanu;

19.2. koordinēt masveida iedzīvotāju evakuācijas un pārvietošanas pasākumus starp pašvaldībām un CAK;

19.3. organizēt papildus resursu iesaistīšanu un finanšu līdzekļu pieprasīšanu;

19.4. nodrošināt vienotu informācijas apmaiņu ar plašsaziņas līdzekļiem;

19.5. koordinēt starptautiskās un humānās palīdzības resursu iesaistīšanu.

20. Veicot evakuāciju nenovēršama militāra iebrukuma gadījumā, izņēmuma stāvokļa vai kara laikā, iespēju robežās tiek īstenoti šādi plānošanas pieņēmumi:

20.1. Tiek ņemtas vērā arī vadlīnijas evakuācijas pasākumu koordinēšanai izņēmuma stāvokļa un kara laikā, ko nosaka Valsts aizsardzības plāns.

20.2. Evakuācijas Baltijas mēroga gadījumā:

20.2.1. evakuācijas plūsmas galamērķis tiek noteikts, ņemot vērā karadarbības un ieroču pielietošanas riskus attiecīgajā reģionā un valstī;

20.2.2. evakuācijas maršrutus nosaka, izvairoties no iebraukšanas (ar autotransportu) lielajās pilsētās un izvairoties no potenciālajām militārā uzbrukuma asīm – atbilstoši operacionālajiem apstākļiem;

20.2.3. evakuācijas prioritāte ir iedzīvotāji, kas brīvprātīgi piekrīt evakuācijai un ir iedzīvotāji ar speciālām vajadzībām (I-III grupu invaliditāte) un viņu atbalsta personas (ģimenes locekļi vai asistenti/aprūpētāji), mātes ar mazgadīgiem bērniem (vecumā līdz 14 gadiem), pensijas vecumu sasniegušās personas, citas personas, kuras ir būtiski evakuēt prioritārā kārtā (piemēram, slimnieki, grūtnieces, personas, kas atrodas sociālās aprūpes institūcijās);

20.2.4. CA OVC nodrošina saziņu un informācijas apmaiņu ar Lietuvas un Igaunijas atbildīgajām institūcijām par evakuācijā izmantojamajiem autoceļiem, maršrutiem, iespējamajiem evakuācijas punktiem un izmitināšanas vietu kapacitāti;

20.2.5. CA OVC izvērtē evakuācijas plūsmu kapacitāti, pārvietošanās ātrumu un nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar pašvaldībām organizē labierīcības un ēdināšanas punktus evakuācijas maršrutos.

20.3. Veicot lielo pilsētu daļēju evakuāciju uz lauku apvidu:

20.3.1. evakuācijas prioritāte ir iedzīvotāji, kas brīvprātīgi piekrīt evakuācijai un ir iedzīvotāji ar speciālām vajadzībām (I-III grupu invaliditāte) un viņu atbalsta personas (ģimenes locekļi vai asistenti/aprūpētāji), mātes ar mazgadīgiem bērniem (vecumā līdz 14 gadiem), pensijas vecumu sasniegušās personas, citas personas, kuras ir būtiski evakuēt prioritārā kārtā (piemēram, slimnieki, grūtnieces, personas, kas atrodas sociālās aprūpes institūcijās);

20.3.2. evakuācija neattiecas uz operatīvo dienestu un kritiskās infrastruktūras objektu personālu, kuri tieši iesaistāmi reaģēšanas pasākumu veikšanā vai kritiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanā, ja šādu objektu turpmākā darbība ir nepieciešama;

20.3.3. evakuēto izmitināšanai izmanto lauku apvidū esošās valsts, pašvaldības un privātās ēkas.

21. Evakuēto uzņemšanas un izvietošanas koordinēšanas nodrošināšanai tiek izvērsti evakuācijas punkti, kur tiek nogādāti vai novirzīti evakuētie pirms to izmitināšanas. Evakuācijas punkts darbojas saskaņā ar Vadlīnijām evakuācijas punkta izveidei un darbībai, pulcēšanās vietu noteikšanai masveida evakuācijas gadījumā.

IV. Plāna īstenošanai noteiktie pasākumi

Nr. p.k.

Darbības apraksts

Atbildīgā institūcija

Iesaistītā institūcija

Izpildes termiņi

Izpildes forma

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Kartogrāfiska ģeotelpiskas informācijas datu kopuma par evakuācijas pulcēšanās vietām, ieslodzījuma vietām un to resursu, ārstniecības iestādēm un to resursu, īslaicīgās aizturēšanas vietām, sociālās aprūpes centriem un citu saistošas informācijas izveidošana un uzturēšana

Iekšlietu ministrija

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Pastāvīgi

Tiešsaistes kartes ar informācijas slāņiem

2.

Plānā noteikto pasākumu pārbaude teorētiskās vai praktiskās mācībās.

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Reizi gadā

Mācības un mācību pārskats

Reaģēšanas pasākumi

I darbības līmenis

1.

Apdraudētās pašvaldības informēšana par evakuācijas lēmuma pieņemšanu, apdraudējuma raksturu, apdraudēto teritoriju, evakuācijai izmantojamiem ceļiem, pieejamo laiku evakuācijas īstenošanai, aizsardzības pasākumiem iedzīvotājiem un citu saistošu informāciju

Glābšanas darbu vadītājs

CAK

Pēc lēmuma pieņemšanas par evakuācijas nepieciešamību

Apziņošana un informācijas apmaiņa

2.

Apdraudētā teritorijā esošo iedzīvotāju apziņošana par evakuācijas nepieciešamību, apdraudējuma raksturu, evakuācijas virzienu un citu saistošu informāciju, ja katastrofas draudu vai katastrofas bīstamo faktoru izplatības gadījumā ir nepieciešama momentāna evakuācija

Glābšanas darbu vadītājs

VP

Pašvaldība

Pēc izlūkošanas notikuma vietā vai pēc saņemtās informācijas apstiprināšanas

Apziņošana un informēšana

3.

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivizēšana

VUGD

Glābšanas darbu vadītājs

Pēc Glābšanas darbu vadītāja pieprasījuma

Apziņošana un informēšana

4.

Apdraudētās pašvaldības CAK sēdes sasaukšanas ierosināšana

CAK loceklis

Pašvaldība

Pēc reaģēšanas pasākumu 1. vai 2.punktā minētās informācijas saņemšanas

Informācijas apmaiņa

5.

Apdraudētās pašvaldības CAK sasaukšanas organizēšana

Pašvaldības domes priekšsēdētājs

CAK

Pēc reaģēšanas pasākumu 1. vai 2.punktā minētās informācijas saņemšanas

Apziņošana

6.

Evakuācijas pulcēšanās vietu, evakuācijas punktu (atbilstoši Vadlīnijām evakuācijas punkta izveidei un darbībai, pulcēšanās vietu noteikšanai masveida evakuācijas gadījumā) un izmantojamo resursu iedzīvotāju transportēšanai un pamatvajadzību nodrošināšanai noteikšana un apzināšana

Pašvaldība

CAK

CAK sēdes laikā

Pašvaldības lēmums

7.

Pēc nepieciešamības, sadarbības organizēšana ar citu pašvaldību evakuēto iedzīvotāju uzņemšanai

Pašvaldība

CAK

CAK sēdes laikā

CAK lēmums

8.

Evakuācijas nodrošināšanas īstenošanai nepieciešamo resursu mobilizācija un iesaistīto personu apziņošana

Pašvaldība

CAK

Pēc resursu iesaistes lēmuma pieņemšanas

Apziņošana

9.

Juridisko un fizisko personu resursu iesaistīšana

Glābšanas darbu vadītājs

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Pēc nepieciešamības

Resursu piesaiste

10.

Iedzīvotāju, ieslodzījumu vietu, sociālās aprūpes centru, īslaicīgās aizturēšanas vietu, ārstniecības iestāžu apziņošana par evakuācijas nepieciešamību, apdraudējuma raksturu, evakuācijas kārtību, pulcēšanās vietām, izmantojamiem ceļiem un maršrutiem, izmitināšanas vietām un citu saistošu informāciju

Pašvaldība

CAK

VP

VUGD

IeVP

VP

LM

Pēc CAK sēdes vai pēc reaģēšanas pasākumu 1. punktā minētās informācijas saņemšanas

Apziņošana un informēšana

11.

Nodrošināšana ar autotransportu evakuācijas pasākumu veikšanai

SM

Pašvaldības

Komersanti

Pēc informācijas saņemšanas par transporta nepieciešamību

Autotransports

12.

Nodrošināšana ar dzelzceļa transportu evakuācijas pasākumu veikšanai

SM

VAS "Latvijas dzelzceļš"

AS "Pasažieru vilciens"

Pēc informācijas saņemšanas par transporta nepieciešamību

Dzelzceļa transports

13.

Organizēta iedzīvotāju transportēšana no pulcēšanās vietām uz evakuācijas punktiem un izmitināšanas vietām

Pašvaldība

CAK

Pēc iedzīvotāju apziņošanas

Transportēšanas pasākumi

14.

Sociālās aprūpes centru pacientu pārvietošana uz citu sociālās aprūpes centru

Pašvaldība

Sociālās aprūpes centri

Valsts sociālās aprūpes centri

CAK

LM

Nevalstiskās organizācijas

Pēc resursu mobilizēšanas

Transportēšanas pasākumi

15.

Ārstniecības iestāžu pacientu pārvietošana uz citu ārstniecības iestādi

NMPD

Ārstniecības iestāde

VM

VOMK

Pašvaldība

Pēc informācijas saņemšanas par evakuācijas nepieciešamību

Transportēšanas pasākumi

16.

Ieslodzīto personu pārvietošana no ieslodzījuma vietas uz citu ieslodzījuma vietu vai citām pašvaldības (t.sk. citas pašvaldības) norādītajām telpām vai teritorijām

IeVP

VP

IeVP

VP

NBS (t.sk. Zemessardze) Pašvaldība

SM

Pēc informācijas saņemšanas par evakuācijas nepieciešamību

Transportēšanas pasākumi

17.

Evakuēto iedzīvotāju uzskaite un pamatvajadzību nodrošināšana.

Pašvaldība

CAK

Pēc transportēšanas uz izmitināšanas vietām

Pasākumi

18.

Pirmās palīdzības sniegšana  

Fiziska un juridiska persona

Valsts un pašvaldības institūcijas

NVO

Pēc nepieciešamības

 

19.

Sabiedriskās kārtības un drošības pasākumu nodrošināšana evakuācijas pulcēšanās vietās, izmitināšanas vietās un to apkārtnē

VP

Pašvaldība

NBS (t.sk. Zemessardze)

Pēc evakuācijas uzsākšanas un izmitināšanas vietu ierīkošanas

Amatpersonu norīkošana

20.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

VM

NMPD

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes

Pēc evakuācijas uzsākšanas un izmitināšanas vietu ierīkošanas

Pēc nepieciešamības amatpersonu norīkošana

21.

Pretepidemioloģisko, medicīnisko, sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu koordinācija, kā arī higiēnas prasību, pārtikas un dzeramā ūdens kvalitātes kontrole izmitināšanas vietās

NMPD

SPKC

PVD

VI

NVD

VM

NVO

ZM

Līdz ar izmitināšanas vietu izveidošanu

Amatpersonu norīkošana

22.

Brīvprātīgo un, ja nepieciešams, arī nevalstisko un reliģisko organizāciju piesaistīšana

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Nevalstiskās organizācijas

Pēc nepieciešamības

Sadarbības partneru apzināšana un iesaistīšana

23.

Patrulēšanas maršrutu un posteņu tuvināšana evakuēto teritoriju lielākajām apdzīvotajām vietām

VP

Pašvaldība

CAK

NBS (t.sk.

Zemessardze)

Patstāvīgi pēc iedzīvotāju evakuēšanas

Amatpersonu norīkošana

24.

Valsts materiālo rezervju resursu iesaistīšana

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

VMR glabātāji

Pēc nepieciešamības

Saskaņā ar institūciju plānu un resursiem

25.

Pazudušo iedzīvotāju uzskaite un meklēšana

VP

IEM

PMLP

Pašvaldība

Pēc iedzīvotāju evakuēšanas

Vienota uzskaites sistēma

26.

Konsulārās sadarbības nodrošināšana

Ārlietu ministrija

 

Nepieciešamības gadījumā

Pasākumi

II darbības līmenis

27.

CA OVC izveides organizēšana

IEM

IEM

VUGD

IEM IC

Pēc Ministru kabineta lēmuma sasaukt

CA OVC

Ministru prezidenta rīkojuma projekts

28.

Informācijas apkopošana par iedzīvotāju evakuācijas un pārvietošanas aktuālo situāciju un veicamo papildus pasākumu noteikšana

CA OVC

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Līdz ar CA OVC darba uzsākšanu

Informācijas apkopojums un kartogrāfisks vizualizējums

29.

Papildus evakuācijas pulcēšanās vietu un izmitināšanas vietu noteikšana

CA OVC

Pašvaldība

Pēc aktuālās informācijas apkopšanas

Evakuācijas koordinēšanas grupas lēmums

30.

CAK apziņošana un koordinēšana, kuru pašvaldību resurss tiks izmantots, evakuēto iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanā

CA OVC

Pašvaldība

Pēc lēmuma pieņemšanas

Apziņošana

31.

Pārtikas produktu piegāde evakuēto iedzīvotāju ēdināšanas nodrošināšanai

ZM

Pašvaldība

Pēc pašvaldību pieprasījuma

Piegādes pasākumi

32.

Evakuēto iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm

EM

Pašvaldība

Pēc pašvaldību pieprasījuma

Piegādes pasākumi

33.

Nepieciešamības gadījumā energoresursu nodrošināšana izmitināšanas vietās

KEM

Pašvaldība

Pēc nepieciešamības

Pasākumi

34.

Iedzīvotāju evakuācijas un pārvietošanas īstenošanai nepieciešamo papildus resursu un līdzekļu pieprasīšanas un iesaistīšanas organizēšana

CA OVC

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Pēc nepieciešamiem informācijas apkopošanas

Pasākumi

Pasākumi militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā

35.

Pašvaldību un CA OVC apziņošana un informācijas apmaiņas nodrošināšana par nepieciešamajām evakuējamām teritorijām, izmantojamiem ceļiem un maršrutiem, evakuācijas īstenošanai pieejamo laiku, drošām izmitināšanas vietu ierīkošanas distancēm

NBS (t.sk. Zemessardze)

AIM

CAK

CA OVC

VUGD

Pēc informācijas pieejamības vai pēc izņēmuma stāvokļa izsludināšanas

Apziņošana un informēšana

36.

Iedzīvotāju evakuācijai un pārvietošanai neizmantojamo ceļu bloķēšana

VP

Pašvaldība

NBS (t.sk. Zemessardze)

Pēc reaģēšanas pasākumu 35. punktā minētās informācijas saņemšanas

Amatpersonu norīkošana

37.

Iedzīvotāju plūsmas virzīšanas un informēšanas pasākumi ienākošo militāro spēku un evakuējamo iedzīvotāju dekonfliktācijas īstenošanai

Pašvaldība

VP

CAK

Pēc reaģēšanas pasākumu 35. punktā minētās informācijas saņemšanas

Apziņošana, informēšana

III darbības līmenis

38.

Informācijas apkopošana par trūkstošiem resursiem evakuējamo iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai

CA OVC

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Patstāvīgi

Informācijas apkopojums un kartogrāfisks vizualizējums

39.

Starptautiskās palīdzības iegūto resursu iesaistīšanas koordinēšana

CA OVC

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Pēc resursa saņemšanas

Resursa iesaiste

40.

Starptautiskās atbalsta komandu un darba grupu iesaistīšanas koordinēšana

CA OVC

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Pēc komandu ierašanās

Uzdevumu noteikšana un iesaistīšana

41.

Lēmuma pieņemšana nepieciešamības gadījumā par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu iedzīvotāju uzņemšanai citās Eiropas Savienības valstīs

Ministru kabinets

CA OVC

Pēc nepieciešamības

Pieprasījums

Seku likvidēšanas pasākumi

1.

Apdraudējuma skarto pašvaldību informēšana par bīstamo faktoru seku likvidāciju un iespēju iedzīvotājiem atgriezties iepriekšējās dzīvesvietās

Glābšanas darbu vadītājs

NBS

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Pēc apstiprināšanas par apdraudējuma neesamību

Apziņošana un informēšana

2.

Iedzīvotāju informēšana par bīstamības neesamību evakuētajās teritorijās un iespēju atgriezties iepriekšējās dzīvesvietās

Pašvaldība

Glābšanas darbu vadītājs

Pēc seku likvidēšanas pasākumu 1. punktā minētās informācijas saņemšanas

Sabiedrības informēšana

3.

Infrastruktūras un sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu atjaunošanas organizēšana evakuētajās teritorijās

Pašvaldība

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Pēc seku likvidēšanas pasākumu 1. punktā minētās informācijas saņemšanas

Pasākumi

4.

Iedzīvotāju (tai skaitā, pārvietoto ieslodzīto personu, aizturēto personu, sociālās aprūpes centru iemītnieku, slimnīcu pacientu u.c.) atgriešanās evakuētajās teritorijās organizēšana un pakāpeniska izmitināšanas vietu slēgšana

Pašvaldība

CAK

VP

LM

NMPD

IeVP

Pēc seku likvidēšanas pasākumu 2. punktā minētā pasākuma izpildes

Transportēšanas un organizatoriskie pasākumi

5.

Lēmuma pieņemšana par nepieciešamo pamatvajadzību nodrošināšanu vai līdzekļu kompensēšanu iedzīvotājiem, kuru dzīvesvieta ir izpostīta

Pašvaldība

Ministru kabinets

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

CA OVC

Pēc pieprasījuma

Lēmums

6.

Infrastruktūras un objektu, kas izmantoti evakuēto iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai atjaunošana iepriekšējā stāvoklī

Pašvaldība

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Pēc izmitināšanas vietu slēgšanas

Pasākumi

7.

Lēmuma pieņemšana par pasākumiem evakuēto iedzīvotāju pastāvīgas dzīvošanas apstākļu nodrošināšanai, kuriem nav iespējams atgriezties iepriekšējās dzīvesvietās

Ministru kabinets

Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei

Pēc 12 mēnešiem no Plāna reaģēšanas pasākumu īstenošanas

Pasākumi

8.

Pieprasījuma sagatavošana apdraudējuma radīto zaudējumu kompensēšanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Pašvaldība

VARAM

Pēc radīto zaudējumu aprēķināšanas

Pieprasījums

Vadlīnijas evakuācijas punkta izveidei un darbībai, pulcēšanās vietu noteikšanai masveida evakuācijas gadījumā

Vadlīnijas ir izstrādātas, lai sniegtu pašvaldībām ieteikumus evakuācijas punkta izveidei un darbības nodrošināšanai, kā arī pulcēšanās vietu noteikšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā masveida evakuācijas gadījumā.

I. Evakuācijas punkta izveide un darbība

1. Evakuācijas punkts ir īpaši izveidota droša un ērti pieejama vieta (telpas ēkā vai norobežota teritorija atklātā vietā) pašvaldības administratīvajā teritorijā, ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā.

2. Veidojot evakuācijas punktu, jāņem vērā:

2.1. iespējamais evakuējamo skaits, to vajadzības (tostarp, lai ir nodrošināma piekļuve cilvēkiem ratiņkrēslā, ar redzes traucējumiem) un prioritātes (iedzīvotāji ar speciālām vajadzībām, ģimenes ar bērniem, pensijas vecumu sasniegušas personas, grūtnieces un citas personu grupas, kuras evakuējamas prioritāri);

2.2. pakalpojumu sniedzēju pieejamība (tostarp diennakts maiņu gadījumā) un vajadzības (telpas, resursi);

2.3. iespējamā cilvēku plūsma;

2.4. iespējas piebraukt ar transportlīdzekļiem (autostāvvietu pieejamība objektā vai tā tuvumā);

2.5. sabiedriskā transporta pieejamība;

2.6. piekļuve evakuācijas punkta dažādām zonām, tostarp iespēja ierobežot piekļuvi dažādām zonām (piemēram, personāla telpām, materiālo resursu uzglabāšanas telpām);

2.7. apgaismojuma iespējas, tostarp ārpus telpām.

3. Evakuācijas punktā sniedzami pakalpojumi:

3.1. reģistrācija (informācijas apkopošana par personu, tās tuviniekiem, personas slimībām un nepieciešamajiem medikamentiem, papildu nepieciešamo palīdzību, dzīvnieku reģistrācija (ja tiek nodrošināta iedzīvotāju dzīvās kustamās mantas evakuācija), vajadzību izvērtēšana un noteikšana);

3.2. pirmās palīdzības/medicīniskās palīdzības sniegšana;

3.3. nodrošināšana ar pārtiku un ūdeni;

3.4. informācijas sniegšana par izmitināšanas vietām, pārvietošanās maršrutu, pieejamo transportu u.c.;

3.5. psiholoģiskais atbalsts (psiholoģiskā pirmā palīdzība).

Evakuācijas punktā sniedzamie pakalpojumi atkarībā no situācijas var tikt paplašināti un sašaurināti.

4. Atbalsta pakalpojumi evakuācijas punktam:

4.1. ūdens un ēdināšana (evakuētajiem, darbiniekiem, brīvprātīgajiem);

4.2. informācijas tehnoloģijas un materiālie resursi (internets, datori, printeri, sakaru līdzekļi, galdi, krēsli u.c.);

4.3. loģistika un transports (cilvēku un materiālo resursu transportēšana);

4.4. higiēnas un atkritumu apsaimniekošana (tualetes un roku mazgāšanas iespējas, atkritumu tvertnes);

4.5. sabiedriskā kārtība un drošība (apsardze, satiksmes/cilvēku plūsmas kontrole un virzība, kārtības uzturēšana).

5. Evakuācijas punkta zonas:

5.1. Ierašanās zona:

5.1.1. uzņemšanas vieta (evakuēto uzņemšana/pulcēšanās, uzklausīšana un novirzīšana uz citām evakuācijas punkta zonām, cietušo un ievainoto šķirošana, psiholoģiskās pirmās palīdzības sniegšana);

5.1.2. reģistrācijas vieta (informācijas apkopošana, vajadzību izvērtēšana un noteikšana);

5.1.3. informācijas centrs (informācijas apmaiņa);

5.1.4. smēķēšanas vieta (ja iespējams izveidot, vismaz 10 metri no ieejām un izejām, atstatus no ventilācijas gaisa ieplūdes un uzliesmojošiem materiāliem);

5.2. Atbalsta zona:

5.2.1. pirmās palīdzības/medicīniskās palīdzības sniegšanas vieta (vieta medicīnas aprīkojumam, dažām gultām);

5.2.2. pārtikas, ūdens, apģērba u.c. materiālo resursu izsniegšanas vieta;

5.2.3. tualetes un roku mazgāšanas vieta;

5.2.4. glabātuve (pārtikas, ūdens un materiālo resursu (tostarp higiēnas un dezinfekcijas līdzekļu) glabāšanai);

5.2.5.evakuācijas punkta personāla atpūtas vieta;

5.3. Izbraukšanas zona:

5.3.1. izbraukšanas vieta;

5.3.2. autostāvvieta;

5.4. Vadības punkts:

5.4.1. vadība/administrācija (tostarp vieta personāla instruktāžai, personīgo mantu un informācijas glabāšanai).

Evakuācijas punkta zonu izveides nepieciešamība ir atkarīga no evakuējamo personu skaita, viņu vajadzībām un evakuācijas ilguma.

6. Evakuācijas punkta personāla lielums ir atkarīgs no evakuēto vajadzībām punktā. Evakuācijas punktā, kurā ir daudz bērnu, vecu cilvēku un cilvēku ar invaliditāti, var būt nepieciešams vairāk darbinieku.

7. Ieteicamais evakuācijas punkta personāls (12 cilvēki):

Funkcija

Personāla skaits

Pienākumi

Evakuācijas punkta un personāla vadīšana

1

- evakuācijas punkta izveides organizēšana

- pamatpakalpojumu un atbalsta pakalpojumu organizēšana

- iekšējās un ārējās komunikācijas nodrošināšana

- personāla un situācijas uzraudzība

Evakuēto personu uzņemšana

2

- evakuēto uzņemšana un uzklausīšana

- evakuēto novirzīšana

Evakuēto personu reģistrācija

2

- evakuēto reģistrēšana

- atzīmes par reģistrēšanu (kods, aproce u.c.) izsniegšana

Informācijas apmaiņa

1

- informācijas apkopošana un sniegšana
Pirmās palīdzības/medicīniskās palīdzības sniegšana

1

- evakuēto apskate

- palīdzības sniegšana

Ūdens, pārtikas un citu pieejamo resursu izsniegšana

2

- resursu pieņemšana, glabāšana, uzturēšana

- resursu aprites uzraudzība

- resursu izsniegšana atbilstoši noteiktajām vajadzībām

Psiholoģiskais atbalsts

1

- psiholoģiskās pirmās palīdzības sniegšana
Kārtības un drošības nodrošināšana

2

- evakuēto un transportlīdzekļu plūsmas kontrole un novirzīšana

- kārtības uzraudzība

8. Evakuācijas punkta pakalpojumu plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā ir svarīgi ņemt vērā visu vecumu, dzimuma identitātes, invaliditātes un izcelsmes cilvēkus un katrā ārkārtējā situācijā analizēt esošos un iespējamos riskus un ievainojamību.

9. Ja ir iespējams, evakuācijas punktā nodrošina piekļuvi internetam, sakaru ierīces, kas ļauj evakuētajiem sazināties ar viņu tuviniekiem.

II. Evakuācijas pulcēšanās vietas noteikšana

1. Evakuācijas pulcēšanās vieta ir pašvaldības vai sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānos1 noteikta pulcēšanās vieta, kas paredzēta iedzīvotājiem, kuriem nav sava transporta, lai evakuētos no apdraudētās teritorijas.

2. Pulcēšanās vietas tiek noteiktas katras pašvaldības administratīvajā teritorijā, kas atkarīgas no iedzīvotāju skaita, apdzīvotības blīvuma, esošās infrastruktūras un pieejamiem resursiem, transporta piebraukšanas iespējām.

3. Pulcēšanās vietā iedzīvotāji tiek sagaidīti un novirzīti transportēšanai uz evakuācijas punktu vai pagaidu izmitināšanas vietu.

4. Nosakot evakuācijas pulcēšanās vietu, jāņem vērā vismaz šādi kritēriji:

4.1. ērti un brīvi piebraucama/pieejama vieta;

4.2. apgaismota un pietiekama platība, kur pulcēties cilvēkiem;

4.3. drošā attālumā no vietas, kur izveidojušies apstākļi rada apdraudējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai;

4.4. pieejams dzeramais ūdens un tualete;

4.5. nodrošināma sabiedriskā kārtība un drošība;

4.6. nodrošināma pirmā palīdzība/medicīniskā palīdzība.

5. Evakuācijas pulcēšanās vietu izvēlas tā, lai netraucētu dienestu (Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta) pārvietošanos.


1 Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumu Nr. 658 "Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju" 4.6.2. apakšpunkts

 

36. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai

1.tabula. Reaģēšanas spējas (resursi un eksperti) starptautiskās palīdzības sniegšanai

Savienības civilās aizsardzības mehānisms (UCPM)

Eksperti

VUGD

37

NMPD

9

NBS JS KAD

4

VVD

4

Valsts Apdeguma centrs

1

Citas institūcijas

3

Moduļi

Apvienotais Igaunijas-Latvijas-Lietuvas augstas veiktspējas sūknēšanas modulis

(BaltFloodCombat)

Latvijas-Lietuvas tehniskā atbalsta vienība

(LL TAST)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Katastrofu novērtēšanas un koordinācijas sistēma

(UNDAC)

Eksperti

VUGD

1

Citas nozares eksperti

hidrobūvju eksperts

AS "Latvenergo"

2

Citas nozares eksperti

tehniskais eksperts jūras piesārņojuma un kuģu negadījumu seku likvidācijas jomā

NBS JS KAD

3

2.tabula. Civil-militārās sadarbības resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai

Nr.
p.k.

Resursa veids

Resursu piederība

Apraksts

Daudzums

1.

Vidējās klases helikopters Mil Mi-17 Gaisa spēki, AE SAR, MEDEVAC, CARGO pielietojumam. Aprīkots ar MX-15 FLIR. 2 gaisa kuģi

2.

Vieglās klases transportlidmašīna ANTONOV AN-2 Colt Gaisa spēki, AE Meklēšanas darbi, MEDEVAC, CARGO, gaisa koordinācijas centrs, radio retranslēšana, novērošana 1 gaisa kuģis

Saskaņā ar pieprasījumu, kā arī, izvērtējot valsts materiālo rezervju resursu pieejamību, starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai var izmantot valsts materiālajās rezervēs esošos resursus atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

 

37. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Pasākuma apzīmējumu (trigrafs) apkopojums saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
(DIENESTA VAJADZĪBĀM)

 

38. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Katastrofu pārvaldīšanas pasākumu (preventīvo un gatavības pasākumu) novērtēšana, atbilstoši ieguldījumu priekšnosacījumiem

IEVADS

"Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam (Programma)" ir noteikti vairāki politikas mērķi, kuri ir saskaņoti ar Eiropas Savienības (ES) investīciju prioritātēm un to galvenajiem mērķiem:

1) Viedāka Eiropa – inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas – pētniecības un prasmju attīstīšana, atbalsts uzņēmējdarbībai un digitalizācijai;

2) Zaļāka Eiropa – klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība;

3) Savienotāka Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta un digitālo savienojumu attīstība;

4) Sociālāka Eiropa – vienlīdzīgas iespējas un piekļuve izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana;

5) Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa - ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība.

Programmā politiskajiem mērķiem ir pakārtoti vairāki specifiskie atbalsta mērķi, kuru īstenošana tiks veicināta, īstenojot valsts vai reģionu ieguldījumu prioritātes vai ES prioritātes. Programmā atsevišķu katastrofu pārvaldīšanas pasākumu īstenošanu, kuri ir iekļauti arī Valsts civilās aizsardzības plānā, paredzēts īstenot ar 2.politikas mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību", kā arī īstenojot specifiskā atbalsta mērķus (SAM) 2.1.3.specifisko atbalsta mērķi "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām".

Valsts civilās aizsardzības plāns izstrādāts, ņemot vērā 2021.–2027.gada plānošanas perioda Kopējo fondu regulas priekšlikuma III. pielikumā noteiktos ieguldījumu priekšnosacījumus (enabling conditions). Lai Programmā minētā SAM ietvaros varētu īstenot noteiktās ieguldījumu prioritātes, tā īstenošanai ir noteikts tematiskais priekšnosacījums, kas ietver izpildes kritērijus.

1.tabula.Tematiskais priekšnosacījums - Efektīvs katastrofu risku pārvaldības ietvars

Nr.
p.k.

Kritērijs

Pamatojums un pašnovērtējums

1.

Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:

1. Galveno risku aprakstu, kas novērtēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr.1313/2013/ES (2013.gada 17.decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 6.panta "a" apakšpunktu: "līdz 2015.gada 22.decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī un dara Komisijai pieejamu šo novērtējumu attiecīgo elementu kopsavilkumu", atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu. Novērtējumā, ņemot vērā ar klimatu saistītos riskus, tiek izstrādātas klimata pārmaiņu prognozes un scenāriji.

Ir izstrādāts un Ministru kabinetā apstirpināts Valsts civilās aizsardzības plāns. Valsts civilās aizsardzības plāns satur vairāku apdraudējumu riska novērtējuma rezultātus attiecībā uz iespējamiem apdraudējumiem/ riskiem, tajā skaitā klimata apdraudējumiem, kurus ir identificējušas un novērtējušas atbildīgās iestādes attiecīgajā kompetences jomā (ministrijas), kā arī katram apdraudējumam/riskam noteikti katastrofu riska pārvaldības pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi). Katastrofu pārvaldīšanas subjekti (ministrijas), novērtējot esošos apdraudējumus/riskus, tos uzskata par būtiskiem riskiem. Latvijā ir veikta priekšizpēte par katastrofu postījumu un zaudējumu datubāzes/sistēmas izstrādi1 (kas atbilst Valsts civilās aizsardzības plānā un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam noteiktajam pasākumam), lai apzinātu tā ieviešanas potenciālos risinājumus un to izmaksas. Šādas sistēmas/risinājuma ieviešana nepieciešama, lai iestādes varētu efektīvāk veikt katastrofu riska novērtēšanu, lai tā būtu balstīta uz uzkrātajiem vēsturiskajiem datiem par apdraudējumu/risku atkārtošanās varbūtību un to radītajām sekām (ietekme cilvēkam, videi, īpašumam, ekonomikai, nozarei u.c.), kā arī tas mazinātu riska novērtēšanas nenoteiktību. Tas ļaus precīzāk identificēt un noteikt prioritāros riskus, iedalīt īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa apdraudējumos.

2.

Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:

2. Katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu aprakstu, lai novērstu galvenos identificētos riskus. Pasākumus prioritāri nosaka proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, jaudas/spēju trūkumiem vai nepietiekamībai, efektivitātei un lietderībai, ņemot vērā iespējamās alternatīvas.

Ar klimatu saistītie riski tika analizēti vairākās projektu iniciatīvās ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānismu programmas atbalstu. Šie pētījumi sniedz sākotnējos priekšlikumus turpmākai valsts pielāgošanās stratēģijas izstrādei, tostarp zinātnisko datu un pasākumu identificēšanai attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, ietekmi un izmaksu novērtēšanu. Šajās projektu iniciatīvās tika analizēti dažādi klimata pārmaiņu scenāriji un raksturoti dažādie klimata rādītāji pagātnē (pamatojoties uz meteoroloģisko novērojumu staciju datiem par 50 gadiem), un nākotnes klimata pārmaiņu prognozes tika izstrādātas līdz 2100.gadam. Turpmākajam laika posmam klimata mainīgās izmaiņas tiek prognozētas saskaņā ar diviem siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem, kas pazīstami kā RCP4.5 un RCP8.5.

2021.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar sadarbības partneriem ir uzsākusi projekta īstenošu "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā" ar mērķi uzlabot klimata pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci un atbilstību valstiskā līmenī, kā arī palielināt tās integrāciju nozaru un reģionālajā politikā, tajā skaitā paredzot atjaunot un uzlabot Latvijas klimata pārmaiņu scenārijus līdz 2100. gadam, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sesto izvērtēšanas ziņojumu, lai nodrošinātu politikas plānošanu atbilstoši jaunākajām prognozēm2.

Lai nodrošinātu priekšnosacījumu skaidrāku ieviešanu, izstrādāts Valsts civilās aizsardzības plāna pielikums (projekts), kurā iekļauta metodika/pieeja, ar kuru tiks novērtēti Valsts civilās aizsardzības novēršanas un sagatavotības pasākumi (katram apdraudējumam), tos identificējot prioritāros īstenošanas pasākumos, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko ietekmi, jaudas/spēju trūkumus, pasākuma efektivitāti un ieviešanas lietderību3. Valsts civilās aizsardzības plānā īstenojamie katastrofas pārvaldīšanas pasākumi tiks īstenoti sinerģijā un saskaņotībā ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam.

3.

Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:

3. Informācija par finansēšanas resursiem un mehānismiem, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar profilaksi, gatavību un reaģēšanu.

Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir noteikts finansējuma piešķiršanas process, kas tiks piemērots arī Valsts civilās aizsardzības plāna pasākumu īstenošanai. Atbilstoši kompetencei, atbildīgā ministrija, ja nepieciešams, var iesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, kuri tiek izskatīti Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu un likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, tajā skaitā norādot, kurus pasākumus plānots ieviest, izmantojot jau plānoto valsts un pašvaldību budžeta finansējumu un ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, un kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums. Šāda pieeja arī tiks īstenota attiecībā uz katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kas iekļauti Valsts civilās aizsardzības plānā.

Ministrijām finanšu līdzekļi tiek piešķirti konkrētiem darbības mērķiem, valsts budžeta programmās un apakšprogrammās, kas ir sadalītas starp ministriju nozarēm, un finanšu asignējumi ir paredzēti noteikto pamatuzdevumu īstenošanai vai attīstībai, bet uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas gada budžetā kā pamata izdevumi vai bāzes finansējums (attiecīgajā ministrijas budžetā).

METODIKA

Latvija ir veikusi konsultācijas ar Eiropas Komisiju, lai saskaņotu 2021.–2027.gada plānošanas perioda Kopējo fondu regulas priekšlikuma III. pielikumā noteiktos ieguldījumu priekšnosacījumu (enabling conditions) izpildes kritērijus. Lai priekšnosacījumu kritēriju izpilde tiktu atzīta par pietiekamu, kuru Latvijā regulāri saskaņos ar Eiropas Komisiju, šajā Valsts civilās aizsardzības plāna pielikumā ir izstrādāta metodika vai pieeja šo priekšnosacījumu ilgtermiņa novērtēšanai.

Šī metodika tiek izmantota kā instruments, lai nodrošinātu pārskatāmu priekšnosacījumu kritēriju novērtējumu – definējot pasākumu ieviešanas vai īstenošanas prioritātes, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko ietekmi, nosakot pasākumu jaudas/spēju trūkumus vai nepietiekamību, pasākuma efektivitāti un pasākumu ieviešanas lietderību, tajā skaitā norādot īstenojamo pasākumu provizoriskos finansēšanas resursus un mehānismus.

Šīs metodes rezultāts kalpos kā pašnovērtējuma rīks priekšnosacījumu kritēriju izpildei. Izmantotā metodes pieeja jāuzskata par "dzīvu dokumentu", kura laika gaitā tā var tikt pārskatīta vai pilnveidota, jo Valsts civilās aizsardzības plānā iekļautie pasākumi, izmantotā katastrofu riska novērtēšanas metode, novērtēšanai izmantotie vēsturiskie dati un aktuālā informācija ir mainīgi lielumi.

Priekšnosacījumos, kuros noteiktie kritēriju izpilde ir atzīta par nepietiekamu, ir izstrādāti vērtēšanas faktori vai līmeņi, un katram no šiem parametriem ir noteikts savs pieeja, pēc kuriem tiek novērtēti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi:

1. Lai definētu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu ieviešanas vai īstenošanas PRIORITĀTI, tika ņemta vērā konkrētā apdraudējuma rezultāts riska kopsavilkumā (riska matricā), ņemot vērā tā apdraudējuma notikuma varbūtību un tā attiecību pret iespējamo ekonomisko ietekmi – atbilstoši skaitliskajam lielumam, kas ņemts no katastrofu riska metodikas. Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo augstāka prioritāte pasākumam (skatīt 2.tabulā);

2.tabula. Prioritāro katastrofas pārvaldīšanas pasākumu un to ekonomiskās ietekmes novērtēšanas faktori

Apdraudējuma iespējamība

Potenciālā ekonomiskā ietekme

Punktu vērtība

Apdraudējums novērtēts kā ļoti augsts risks

vairāk par 2 miljardiem euro

5

Apdraudējums novērtēts kā augsts risks

200 milj. euro līdz 2 miljardiem euro

4

Apdraudējums novērtēts kā vidējs risks

20 milj. euro līdz 200 milj. euro

3

Apdraudējums novērtēts kā nozīmīgs risks

6 milj. euro līdz 20 milj. euro

2

Apdraudējums novērtēts kā maznozīmīgs risks

2 milj. euro līdz 6 milj. euro

1

2. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu JAUDAS/SPĒJU TRŪKUMUS VAI NEPIETIEKAMĪBU, tiek uzskatīts, ka visi identificētie preventīvie un gatavības pasākumi (katram apdraudējumam) tiek uzskatīti kā jaudas/spēju trūkumi, jo to īstenošana potenciāli var mazināt apdraudējuma iespējamību un tā radītās sekas. Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo tā īstenošanai nepieciešami ilgtspējīgāki un specifiskāki tehniskie/strukturālie risinājumi, tehnikas iegāde vai atjaunināšana, daudznozaru ekspertīze, lielāki finanšu ieguldījumi u.c. faktori (skatīt 3.tabulā);

3.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumu jaudas/spēju trūkumu vai nepietiekamības novērtēšanas faktori

Pasākuma raksturojums

Punktu vērtība

Īstenošanai nepieciešams daudzkārtējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo strukturālu (būvniecība u.c.) vai tehnisku un tehnoloģisku pasākuma ieviešanu

5

Īstenošanai nepieciešams daudzkārtējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo organizatorisku pasākuma ieviešanu

4

Īstenošanai nepieciešams vienreizējais finanšu ieguldījums, lai īstenotu strukturālu (būvniecība u.c.) vai tehnisku un tehnoloģisku pasākuma ieviešanu

3

Īstenošanai nepieciešams vienreizējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo organizatorisku (apmācība, tiesību aktu izstrāde u.c.) pasākuma ieviešanu

2

Pasākuma ieviešanai vai īstenošanai nav nepieciešams jauns finanšu ieguldījums

1

3. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu EFEKTIVITĀTI, tiek izmantota izmaksu un ieguvumu attiecība vai proporcija. No apdraudējuma vidējās ekonomiskās ietekmes, saskaņā ar katastrofu riska novērtēšanas metodiku un riska kopsavilkuma (riska matricā) rezultātu, tiek matemātiski atņemta katastrofas pārvaldīšanas pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvā vērtība (ja ieguldījumu summa ir zināma). Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtība, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo lielāka pasākuma ieviešanas efektivitāte (skatīt 4.tabulā);

4.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumu efektivitātes novērtēšanas faktori

Pasākuma raksturojums

Novērtējuma raksturojums

Punktu vērtība

Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme* attiecībā pret pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvo vērtību** Pasākuma ieviešanas vai īstenošanas indikatīvās izmaksas ir nezināmas

1

No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība = rezultāts ir negatīvs

Piemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 15 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-150 = -40 milj. euro

2

No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība = rezultāts ir nulle (neitrāls)

Piemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 110 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-110 = 0 euro

3

No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība = rezultāts ir pozitīvs

Piemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 15 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-15 = 95 euro

4

* Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme – tā ir vērtība, kas ņemta no riska kopsavilkuma (riska matricas) attiecībā pret skaitlisko lielumu (euro), kas noteikta katastrofu riska novērtēšanas metodikā. Piemēram, ja riska kopsavilkumā (riska matricā) apdraudējums ir novērtēts kā risks ar "Vidējām sekām", tad atbilstoši katastrofu riska metodikai, šis apdraudējums var radīt ekonomiskos zaudējumus 20 milj. euro līdz 200 milj. euro apmērā. Bet vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro.

** Pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvā vērtība – tā ir pasākuma ieviešanas apzināta vērtība, kura nepieciešama pasākuma ieviešanai (pētījums, informatīvais ziņojums, citu valstu pieredzes piemērs, cenu aptauja vai iepirkuma procedūru u.c.).

4. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu ieviešanas LIETDERĪBU, nepieciešamas identificēt pasākumus, kuru īstenošana sasniedz vislielāko pievienoto vērtību un ietekmi, vienas nozares vai pārnozaru jomā. Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo jēgpilnāks un uz rezultātu orientēts pasākums nacionālo un starptautisko mērķu sasniegšanai (skatīt 5.tabulā);

5.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumu lietderības novērtēšanas faktori

Pasākuma raksturojums

Punktu vērtība

Pasākuma ieviešanas nepieciešamība nav noteikta nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, politikas plānošanas dokumentos un informatīvajos ziņojumos

1

Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta normatīvajos aktos (likumi, Ministru kabineta noteikumi)

2

Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, politikas plānošanas dokumentos un informatīvajos ziņojumos

3

Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta ES tiesību aktos, starptautiskajās konvencijās un citu starptautisko organizāciju nolīgumos, kurām pievienojusies Latvija

4

5. Novērtējot katastrofu pārvaldīšanas pasākumus, tiem tiek norādīti plānotie vai provizoriskie finansēšanas resursi un mehānismi – valsts vai pašvaldību budžeta finansējums, ES un citu avotu finanšu līdzekļi, u.c. Katastrofu pārvaldīšanas pasākumu novērtējumā neiekļauj reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, jo Valsts civilās aizsardzības plānā paredzētie katastrofas pārvaldīšanas pasākumi attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai to draudiem. Apdraudējumu novēršanā iesaistītās institūcijas reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus veic savu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nozares ministrija finanšu līdzekļus var pieprasīt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijā neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem.

Metodoloģija paredz nosacījumus, ka, ja katastrofas pārvaldīšanas pasākums ir identificēts vairākos apdraudējumos, tad pasākumam rēķina kumulatīvo/uzkrāto punktu vērtību, un katastrofas pārvaldīšanas pasākums iegūst augstāku vērību, t.i. augstāku prioritāti vai nozīmi.

Metodoloģija paredz nosacījumus, ja katastrofas pārvaldīšanas pasākums ir identificēts vairāk nekā pusei no Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem apdraudējuma pielikumiem (Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauti 25 pielikumi, kuros apzināti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi), tad attiecīgais katastrofu pārvaldīšanas pasākums (pēc noklusējuma) tiek uzskatīts par augstāko prioritāro pasākumu vai tam ir lielāka nozīme.

Plānoto katastrofu pārvaldīšanas pasākumu novērtējums

Nr.
p.k.

Pasākuma nosaukums

Apdraudējums

Par ieviešanu atbildīgā institūcija

Ieviešanas periods

Novērtējums

Indikatīvais finansējuma avots

Apdraudējuma prioritāte (nozīmīgums)

Apdraudējuma pārvarēšanas spēju/jaudas trūkums vai nepietiekamība

Efektivitāte

Lietderība

Preventīvie un gatavības pasākumi

1.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde (skaits):

2023.gadā – 40 gab.

2024.gadā – 40 gab.

2025.gadā – 40 gab.

Zemestrīce

Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Radiācijas avārijas

Ugunsgrēki

Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi

Būvju sabrukums

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ...

Autotransporta avārija

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi

Dzelzceļa transporta katastrofa

Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri

Terora akti

IEM

VUGD

NVA

2023.-2025.gads

77

100

20

60

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

2.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību tīkla (ugunsdzēsības depo) attīstība: Zemestrīce

Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Radiācijas avārijas

Ugunsgrēki

Būvju sabrukums

Autotransporta avārija

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi

Dzelzceļa transporta katastrofa

IEM

NVA

VUGD

 

35

70

14

42

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Kandavā, Saulkrastos, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Priekulē, Rūjienā, Aizputē;

2023.gads

jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Salacgrīvā, Līvānos, Madonā, Alūksnē, Talsos, Tukumā, Daugavpilī, Liepājā, Alsungā un Viļānos;

2025.gads

jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Aizkrauklē, Balvos, Dobelē, Jūrmalā (Dzintari un Kauguri), Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē, Rīgā (Bolderāja), Saldus, Siguldā

2026.gads

jauna depo (administratīvais centrs) būvniecība Jelgavā

2027.gads

3.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligona izveide un nodrošināšana Zemestrīce

Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Vētras, viesuļi

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Radiācijas avārijas

Ugunsgrēki

Būvju sabrukums

Autotransporta avārija

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi

IEM

NVA

VUGD

2024.gads

32

60

12

12

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

4.

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošana, ieviešot šūnu apraidi Zemestrīce

Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums

Vētras (vēja brāzmas), viesuļi, krasas vēja brāzmas

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Epizootijas

Epifitotijas

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Radiācijas avārijas

Bioloģisko vielu negadījumi

Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem, kuģa uzskriešana uz sēkļa, kuģu sadursme, pasažieru kuģu negadījums Autotransporta avārija

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi

Dzelzceļa transporta katastrofa

Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri

Terora akti

IEM IC

VUGD

2024.gads

60

66

72

88

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" plānotais finansējums un nacionālais līdzfinansējums

5.

Katastrofu zaudējumu un bojājumu datu bāzes vai sistēmas izveidošana un uzturēšana, un to lietotāju apmācība Zemestrīce

Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Epidēmija, pandēmija

Epizootijas

Epifitotijas

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Radiācijas avārijas

Bioloģisko vielu negadījumi

Ugunsgrēki

Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi

Būvju sabrukums

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ...

Autotransporta avārija

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi

Dzelzceļa transporta katastrofa

Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri

Terora akti

IEM IC

VUGD

2026.gads

69

75

100

75

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" plānotais finansējums un nacionālais līdzfinansējums

6.

Vienota kontaktu centra platformas izveide operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei, un to lietotāju apmācība Zemestrīce

Zemes nogruvums

Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Epidēmija, pandēmija

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Radiācijas avārijas

Bioloģisko vielu negadījumi

Ugunsgrēki

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi

Būvju sabrukums

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ...

Autotransporta avārija

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi

Dzelzceļa transporta katastrofa

Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri

Terora akti

IEM IC

VUGD

VP

NMPD

2023.gads

69

110

22

66

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

7.

Dzelzceļa transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehniskā (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, zemes nogruvumu, klimata pārmaiņu ietekmes uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļu radīto seku likvidēšanai Zemes nogruvums

VAS "Latvijas dzelzceļš"

2023.-2027.gads

1

5

2

2

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

8.

Pretplūdu pasākumu organizēšanu esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžņu pārbūve un atjaunošana Pali, plūdi un vējuzplūdi

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

AS "Latvenergo"

Pastāvīgi

8

10

2

6

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

9.

Meliorācijas sistēmu uzturēšana un būvniecība Pali, plūdi un vējuzplūdi

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

ZM

VSIA ZMNĪ

Pašvaldības

Pastāvīgi

8

10

2

6

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

10.

Jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība un ierīkošana, pamatojot ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem Pali, plūdi un vējuzplūdi

Vētras, viesuļi

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

Pastāvīgi

12

15

3

9

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

11.

Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums

Vētras, viesuļi

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

Pašvaldības

VARAM

VSIA ZMNĪ

2023.-2027.gads

16

20

4

4

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

12.

Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums

Vētras, viesuļi

Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

LVĢMC

VUGD

2024.gads

21

30

6

18

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

13.

Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana Pali, plūdi un vējuzplūdi

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums

Vētras, viesuļi

Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve

LVĢMC

Katru gadu

16

1

1

3

Esošā budžeta ietvaros

14.

Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai ieviešana, balstoties uz erozijas klasēm, un dažāda veida krasta preterozijas risinājumu īstenošana Pali, plūdi un vējuzplūdi

Pašvaldības Plānošanas reģioni

2023.-2027.gads

4

1

1

1

Esošā budžeta ietvaros

15.

Meža mineralizēto joslu ierīkošana un uzturēšana ugunsgrēku izcelšanos un izplatības ierobežošanai Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Katru gadu pēc nepieciešamības

3

2

1

2

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

16.

Apauguma un pielūžņojuma novākšana un risu izlīdzināšana kas dziļākas par 0,25 metriem dabiskajās brauktuvēs mežā, kvartālstigās un grāvju atbērtnēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Katru gadu līdz 1.maijam

3

2

1

2

Esošā budžeta ietvaros

17.

Mežu šķērsojošo ceļu risu izlīdzināšana, kas dziļākas par 0,25 metriem Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Katru gadu līdz 1.maijam

3

2

1

2

Esošā budžeta ietvaros

18.

Ceļu un piebrauktuvju sakārtošana ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām un uzturēšana tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Katru gadu līdz 1.maijam

2

2

1

2

Esošā budžeta ietvaros

19.

Ūdens ņemšanas vietas ierīkošana un atjaunošana Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs

Katru gadu līdz 1.maijam

2

5

1

2

Esošā budžeta ietvaros

20.

Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu pilnveidošana un attīstīšana (ugunsnovērošanas torņu būvniecība, pārbūve un atjaunošana; meža ugunsdrošības sakaru aprīkojuma izveidošana un pilnveidošana; novērošanas iekārtu tīkla izveidošana un pilnveidošana) Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

VMD

Katru gadu

2

5

1

2

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

21.

Valsts meža dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, speciālo tehniku un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, meža un kūdras purvu ugunsgrēku klimatu pārmaiņu un ietekmes uz vidi radīto seku likvidēšanai Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

VMD

2023.-2027.gads

2

5

1

2

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

22.

Valsts meža dienesta struktūrvienību tīklu (ugunsdzēsības depo) būvniecība, renovācija un rekonstrukcija Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

VMD

2023.-2027.gads

2

5

1

2

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

23.

Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu Meža un kūdras purvu ugunsgrēki

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā

Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ...

Autotransporta avārija

LVĢMC

VVD

2023.-2027.gads

17

30

6

12

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

24.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana bioloģisko vielu noplūdes seku likvidēšanai (t.sk. notikuma vietas dezinfekcijas un dekontaminācijas veikšanai, laboratorijas aprīkojums klīnisko izmeklējumu veikšanai u.c.) Bioloģisko vielu negadījumi

NVA

VUGD

NMPD

SPKC

2023.-2027.gads

4

5

1

2

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

25.

Sadales tīkla kailvadu gaisvadu elektrotīkla īpatsvara pakāpenisku samazināšana, veicot elektrolīniju un elektroietaišu pārbūvi Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi

AS "Sadales tīkls"

Pastāvīgi

2

5

1

3

Esošā budžeta ietvaros

26.

Elektrotīkla vadības un automatizācijas risinājumu pilnveidošana (vienota dispečervadības sistēma, bojājumu vietas noteicēji, attālināti vadāmi jaudas slēdži un citu tehniski risinājumi) Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi

AS "Augstsprieguma tīkls"

AS "Sadales tīkls"

Pastāvīgi

2

5

1

3

Esošā budžeta ietvaros

27.

Valsts drošības dienesta un Valsts policijas speciālo transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko līdzekļu (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana Terora akti

IEM

VDD

VP

NVA

2023.-2027.gads

2

5

1

3

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

28.

Valsts drošības dienesta un Valsts policijas struktūrvienību ēku būvniecība, renovācija un rekonstrukcija Terora akti

IEM

NVA

VDD

VP

2023.-2027.gads

2

5

1

3

Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums



1 Saite: https://ec.europa.eu/echo/funding-novērtējums/finansējums-civilā-aizsardzības-europe/atlasītie-projekti/track-i-feasibility-study_en

2 Tiešsaiste: https://klimatam.lv/norvegijas-grantu-projekts/par-projektu/

3 Komentārs – izveidotā priekšnosacījumu ieviešanas metodika/pieeja, kura tiks iekļauta Valsts civilās aizsardzības plāna (VCAP) pielikumā ir saskaņota ar Eiropas Komisiju.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!