Ministru kabineta rīkojums Nr. 27

Rīgā 2024. gada 15. janvārī (prot. Nr. 1 69. §)

Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu"

Izdarīt Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 167. nr.; 2021, 187. nr.) šādu grozījumu:

1. Papildināt ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1.¹ Atbalstīt Valsts civilās aizsardzības plāna konsolidēto redakciju."

Ministru prezidente E. Siliņa

Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis

 

(Ministru kabineta
2024. gada 15. janvāra
rīkojums Nr. 27

VALSTS CIVILĀS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

SATURS

Nr.p.k.	Nosaukums		Lpp.
1.	Ievads
2.	Iespējamo apdraudējumu saraksts
3.	Kopsavilkums par risku novērtēšanu
4.	Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji
5.	Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma un tās aktivizēšana
6.	Agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts un to darbība sasaistē ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu
7.	Informācijas apmaiņas sistēmas (platformas), kuras izmantojamas katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā
8.	Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība
9.	Krīžu komunikācijas kārtība
10	Sadarbība un resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanā
11.	Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās valsts
12.	Civilās aizsardzības sistēmas darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā
13.	Plānoto civilās aizsardzības mācību apraksts un grafiks
14.	Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā
15.	Pielikumi:
	1. pielikums	Iespējamo apdraudējumu saraksts
	11. pielikums	Vispārējie preventīvie un gatavības pasākumi
	2. pielikums	Zemestrīce
	3. pielikums	Zemes nogruvums
	4. pielikums	Pali, plūdi un vējuzplūdi
	5. pielikums	Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums
	6. pielikums	Vētras (vēja brāzmas), viesuļi, krasas vēja brāzmas
	7. pielikums	Meža un kūdras purvu ugunsgrēki
	8. pielikums	Epidēmija, pandēmija
	9. pielikums	Epizootijas
	10. pielikums	Epifitotijas
	11. pielikums	Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā
	12. pielikums	Avārijas naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā
	13. pielikums	Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā
	14. pielikums	Radiācijas avārijas
	15. pielikums	Bioloģisko vielu negadījumi
	16. pielikums	Ugunsgrēki
	17. pielikums	Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs
	18. pielikums	Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve
	19. pielikums	Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi
	20. pielikums	Būvju sabrukums
	21. pielikums	Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem, kuģa uzskriešana uz sēkļa, kuģu sadursme, pasažieru kuģu katastrofa
	22. pielikums	Autotransporta avārija
	23. pielikums	Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi
	24. pielikums	Dzelzceļa transporta katastrofa
	25. pielikums	Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri
	26. pielikums	Terora akti
	27. pielikums	Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji
	28. pielikums	Agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts
	29. pielikums	Informācijas apmaiņas sistēmas (platformas) katastrofas vai to draudu gadījumā
	30. pielikums	Starpvalstu nolīgumi sadarbībai katastrofas novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā
	31. pielikums	Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība
	32. pielikums	Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās ārvalsts
	33. pielikums	Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā
	34. pielikums	Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks
	35. pielikums	Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā
	36. pielikums	Resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai
	37. pielikums	Pasākuma apzīmējumu (trigrafs) apkopojums saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu (DIENESTA VAJADZĪBĀM)
	38. pielikums	Katastrofu pārvaldīšanas pasākumu (preventīvo un gatavības pasākumu) novērtēšana, atbilstoši ieguldījumu priekšnosacījumiem

PLĀNĀ LIETOTIE SAĪSINĀJUMI UN ABREVIATŪRAS

ANO – Apvienoto Nāciju Organizācija

AIM – Aizsardzības ministrija

ĀM – Ārlietu ministrija

VRS ARCC – Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

ĀM – Ārlietu ministrija

BVKB – Būvniecības valsts kontroles birojs

CSDD – VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"

EM – Ekonomikas ministrija

FM – Finanšu ministrija

IEM – Iekšlietu ministrija

IEM IC – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

JA – VSIA "Latvijas jūras administrācija"

KEM – Klimata un enerģētikas ministrija

KM – Kultūras ministrija

KVP – Krīzes vadības padome

KVPS – Krīzes vadības padomes sekretariāts

LAD – Lauku atbalsta dienests

LĢIA –Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra

LM – Labklājības ministrija

LSA – Latvijas Samariešu apvienība

LSK – Latvijas Sarkanais Krusts

LVĢMC – VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

LVMI Silava – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

LRDS Ilūkste – SIA "LatRosTrans" LRDS "Ilūkste"

MK – Ministru kabinets

MRCC – Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

NBS – Nacionālie bruņotie spēki

NBS JS KAD – Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests

NMP – neatliekamā medicīniskā palīdzība

NMPD – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

NVA – Nodrošinājuma valsts aģentūra

NVD – Nacionālais veselības dienests

NVO – Nevalstiskās organizācijas

PMLP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

PTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

PVD – Pārtikas un veterinārais dienests

RAKUS – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca

RAKUS LIC – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs "Latvijas Infektoloģijas centrs"

SAEA – Starptautiskā atomenerģijas aģentūra

SIA RM – SIA "Rīgas meži"

SM – Satiksmes ministrija

SPKC – Slimību profilakses un kontroles centrs

TM – Tieslietu ministrija

TNGIIB - Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

VAAD – Valsts augu aizsardzības dienests

VADC – Valsts Asins donoru centrs

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VI – Veselības inspekcija

VDD – Valsts drošības dienests

VDI – Valsts darba inspekcija

VM – Veselības ministrija

VMD – Valsts meža dienests

VMR – Valsts materiālās rezerves

VOMK – Valsts operatīvā medicīniskā komisija

VP – Valsts policija

VPVB – Vides pārraudzības valsts birojs

VRS – Valsts robežsardze

VSIA RPNC – VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs"

VSIA ZMNĪ – VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"

VUGD – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

VVD – Valsts vides dienests

VVD RDC – Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs

ZM – Zemkopības ministrija

ZVA – Zāļu valsts aģentūra

1. Ievads

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 16.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar citu institūciju iesniegtajiem priekšlikumiem izstrādā Valsts civilās aizsardzības plānu.

Valsts civilās aizsardzības plānā paredzēta katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetence un rīcība katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā – preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kas attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai katastrofas draudu gadījumā, kā arī sniedzot atbalstu valsts aizsardzības sistēmai un nosakot civilās aizsardzības sistēmas darbību gadījumos, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Civilās aizsardzības sistēmas darbība valsts un reģionāla mēroga katastrofās, katastrofas draudu gadījumā, kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā tiek koordinēta, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru.

Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuru veido valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kam ir likumā noteiktas tiesības, uzdevumi un atbildība civilās aizsardzības jomā. Civilās aizsardzības sistēmas organizācijas pamatā ir teritoriju sadarbības princips.

Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību;

2) pēc iespējas nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā;

3) savlaicīgi prognozēt katastrofas draudus;

4) plānot un savlaicīgi veikt preventīvos pasākumus;

5) sniegt palīdzību katastrofā cietušajiem un mazināt kaitējumu, ko katastrofa radījusi vai var radīt cilvēkiem, videi un īpašumam;

6) plānot un veikt atjaunošanas pasākumus;

7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt un saņemt starptautisko palīdzību;

8) atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Valsts civilās aizsardzības plāns ir Nacionālā drošības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktais valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumu plānošanas dokuments, kurš sagatavots pamatojoties uz ministriju, to padotībā esošo institūciju un pašvaldību (turpmāk – katastrofas pārvaldīšanas subjektu) sniegto informāciju par katastrofu pārvaldīšanas uzdevumiem – veiktajiem katastrofas risku novērtējumiem; apzinātajiem preventīvajiem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem; izstrādātajiem nozares attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem; un apzinātajiem un plānotajiem resursiem katastrofas pārvaldīšanā.

Valsts civilās aizsardzības plānā katra apdraudējuma tabulās par preventīvajiem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem tiek noteikts "Lēmuma pieņēmējs" – amatpersona vai institūcija, kas lemj par attiecīgā pasākuma uzsākšanu; "Par izpildi atbildīgā institūcija" – amatpersona vai institūcija, kas iesaista un koordinē nepieciešamos resursus un ekspertīzi attiecīgā pasākumu veikšanai; "Izpildītāji" – institūcijas, kuras tieši var tikt iesaistītas attiecīgā pasākuma realizācijā. Pašvaldībām Valsts civilās aizsardzības plānā noteikto pienākumu izpildi pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajai kārtībai. Ārlietu ministrija Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauto katastrofu, ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā Latvijas teritorijā nodrošina komunikāciju ar diplomātiskajām pārstāvniecībām par situāciju, kā arī nodrošina konsulāro sadarbību nepieciešamības gadījumā pēc atbildīgo iestāžu veikta pieprasījuma.

Lai katastrofas pārvaldīšanas subjekti īstenotu vienotu pieeju katastrofu pārvaldīšanas uzdevumu īstenošanā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir izstrādājis katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas, kuras ir pieejamas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā internetā.

Valsts civilās aizsardzības plāns izstrādāts, ņemot vērā 2021.–2027.gada plānošanas perioda Kopējās fondu regulas III. pielikumā noteiktos ieguldījumu priekšnosacījumus (enabling conditions). Ieguldījumu nosacījums Nr.5 nosaka, ka nacionālā līmenī jābūt sagatavotam valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plānam, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:

– galveno risku aprakstu, kas novērtēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr.1313/2013/ES, 6.panta a) punktu, atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu. Novērtējumā, ņemot vērā ar klimatu saistītos riskus, un kuriem izstrādātas klimata pārmaiņu prognozes un scenāriji;

– katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu aprakstu, lai novērstu galvenos identificētos riskus. Pasākumus prioritāri nosaka proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, jaudas trūkumiem, efektivitātei un efektivitātei, ņemot vērā iespējamās alternatīvas;

informāciju par finansēšanas resursiem un mehānismiem, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar profilaksi, gatavību un reaģēšanu.

Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauto pasākumu īstenošana paredzama, izmantojot gan valsts un pašvaldību budžeta finansējumu, gan piesaistot ES un citu avotu finanšu līdzekļus, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildus finansējumu.

Katastrofas pārvaldīšanas subjekti reizi gadā līdz 20.janvārim izvērtē Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi un sniedz priekšlikumus Iekšlietu ministrijai par nepieciešamajiem grozījumiem. Katru gadu Iekšlietu ministrija izvērtē Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi un līdz 1.maijam sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu informatīvo ziņojumu un, ja nepieciešams, Valsts civilās aizsardzības plāna grozījumu projektu. Iekšlietu ministrija nodrošina Valsts civilās aizsardzības plāna aktuālās redakcijas ievietošanu Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapās internetā.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas joma ir iekļauta arī vairākos starptautiskajos nolīgumus, kurā Latvija ir apņēmusies īstenot gan starptautiskos mērķus, gan arī savas nacionālās prioritātes. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām, un īpaši Parīzes nolīgums, kuru Latvija ratificēja 2017.gada 8.februārī. Parīzes nolīgums ir starptautisks līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai:

– ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi;

– vairojot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicinot klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu;

– nodrošinot finanšu plūsmu, pieskaņojot izvirzītajam ceļam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību.¹

2015.gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam" jeb "Dienaskārtība 2030". Tā nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide. Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir aktuāli Latvijai, jo vienlaikus daļa no ilgtspējīgas attīstības mērķus lielā mērā saskan arī ar valstu nacionāla līmeņa izaicinājumiem un mērķiem, kurus prioritāri jāiekļauj valsts attīstības plānošanā².

2015.gadā ANO Trešajā pasaules konferencē pieņēma Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammu 2015.–2030.gadam. Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammas mērķis ir veidot valstu un kopienu noturību pret katastrofām, valstīm īstenojot katastrofu risku pārvaldīšanas pasākumus, un mērķtiecīgu darbību nozaru un starpnozaru jomā nacionālā, vietējā, reģionālā un globālā mērogā šādās 4 prioritārajās jomās – izpratne par katastrofu riskiem; katastrofu risku pārvaldības stiprināšana, lai pārvaldītu katastrofu risku; ieguldījumi katastrofu risku samazināšanā izturētspējas veidošanai; katastrofu gatavības uzlabošana efektīvai katastrofas seku likvidēšanai un principa "atjaunoties labāk kā iepriekš" ieviešanā. Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammā ir noteikti 7 globālie mērķi, kā arī noteikti īstenošanas pamatprincipi, piemēram, ikvienas valsts galvenais pienākums ir novērst un samazināt katastrofu risku, tajā skaitā izmantojot arī starptautisko, reģionālo, pārrobežu un divpusējo sadarbību; katastrofu riska samazināšanai nepieciešams, lai pienākumi tiktu sadalīti starp valstu valdībām un attiecīgajām nacionālajām institūcijām, sektoriem un ieinteresētajām pusēm, ņemot vērā valstu situāciju un pārvaldes sistēmu; katastrofu riska samazināšana prasa visas sabiedrības iesaisti un sadarbību; svarīga ir visaptveroša lēmumu pieņemšana, kas balstīta uz informāciju par riskiem, uz atvērtu datu apmaiņu un atsevišķu datu izplatīšanu; sabiedrībai pieejamai informācijai jābūt viegli atrodamai, atjaunotai, saprotamai, ar zinātnisku un vispārīgi saprotamu saturu u.c. pasākumi.³

2. Iespējamo apdraudējumu saraksts

Valsts civilās aizsardzības plānā ir iekļauti 35 iespējamie apdraudējumi, kurus atbilstoši katastrofas riska novērtēšanas metodikai apzināja katastrofas pārvaldīšanas subjekti. Apzinātie apdraudējumi ir atspoguļoti Valsts civilās aizsardzības plāna 1.pielikuma "Iespējamo apdraudējumu saraksts" tabulā, un kopējā risku matricas kopsavilkumā.

3. Kopsavilkums par risku novērtēšanu

Valsts civilās aizsardzības plānā katra apdraudējuma pielikumā ir atspoguļoti katastrofas pārvaldīšanas subjektu iesniegtie apdraudējuma novērtējumi, kuros aprakstoši raksturoti notikuma scenāriji, izteikti spriedumi par notikumu varbūtību un notikumu sekām, kā arī iekļauti vizuāli (informatīvi) attēli.

Katastrofu un to apdraudējumu novērtēšanā ir ņemtas vērā iespējamās un radītās klimata pārmaiņas, jo pētījuma dati rāda, ka tās nav apšaubāmas un ir tieši saistītas ar cilvēka radīto ietekmi – ir pieaugusi atmosfēras temperatūra, samazinājies sniega un ledus segas biezums, paaugstinājies jūras līmenis un ir pieaugusi siltumnīcas gāzu koncentrācija atmosfērā. Aktuāli ir ekstrēmu laika apstākļu un klimata notikumi (klimata ekstrēmi), jo tieši retie ekstrēmie notikumi ir tie, kuriem ir lielākā ietekme un kas rada lielākos zaudējumus cilvēku veselībai un labklājībai. Klimata pārmaiņu kontekstā klimata ekstrēmi tiek aplūkoti no sekojošiem aspektiem – vai to notikuma biežums ir pieaudzis, salīdzinot ar agrāko laika periodu; vai to notikuma intensitāte ir palielinājusies, salīdzinot ar agrāko laika periodu; vai tiem atbilstošo parādību ilgums ir ilgāks, nekā noteiktā norma; un vai tie sastopami agrāk vai vēlāk, atbilstoši sezonas raksturam. Šīs klimata pārmaiņas rada tālāku ietekmi ne tikai uz citiem laika apstākļu un klimata procesiem, bet arī uz dabas un cilvēka radītiem procesiem. Sagaidāms, ka šīs pārmaiņas turpināsies arī nākotnē, un līdz ar to papildus pasākumiem, kas tiek veikti klimata pārmaiņu mazināšanai, nozarēm ir jāizvērtē adaptācijas nepieciešamība (pasākumi un finansējums) un iespējamās klimata pārmaiņu sekas saistītajiem procesiem.⁴

Izpildot Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktos katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas uzdevumus, katastrofas pārvaldīšanas subjekti katram apdraudējumam apzinājuši preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, nosakot tā izpildes termiņu, lēmuma pieņēmēju par pasākuma īstenošanu, par izpildi atbildīgo institūciju, kā arī atšifrējot pasākumu atbilstoši NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatas apzīmējumam (trigrafam).

Kopējais katastrofu novērtējums Valsts civilās aizsardzības plānā ir atspoguļots risku matricā. Lai nodrošinātu vienotu pieeju katastrofu risku novērtēšanā, tika izmantota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātā riska novērtēšanas metodika (rekomendācijas)⁵. Risku matrica ir iespējamības un ietekmes dimensiju attēlošanas paņēmiens, kas grafiski attēlo dažādus riskus salīdzinošā veidā.

Visiem apdraudējumiem ir apzināti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi), kuri iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna pielikumos (skatīt 1¹.–26.pielikums).

Varbūtības / ticamības līmenis ↓	KATASTROFU RISKU KOPSAVILKUMS
	Maznozīmīgs risks	Nozīmīgs risks	Vidējs risks	Augsts risks	Ļoti augsts risks
Ļoti augsts		Meža un kūdras purvu ugunsgrēki	Epizootijas
Augsts			Pali un plūdi Karstums Apledojums Sabiedriskās nekārtības Iekšējie nemieri	Epidēmija, pandēmija
Vidējs	Autotransporta avārija	Pārvades elektrotīklu bojājumi Dzelzceļa transporta katastrofa	Stiprs sals Lietusgāzes un ilgstošas lietavas Pērkona negaiss un krusa Viesuļi Sausums Sniegs un putenis	Vējuzplūdi Sadales elektrotīklu bojājumi Vētras un krasas vēja brāzmas Ugunsgrēki ēkās un būvēs
Zems		Epifitotijas	Būvju sabrukums Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Pasažiera kuģa katastrofa Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Slapja sniega nogulums		Hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas HES Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem
Ļoti zems	Zemes nogruvumi Zemestrīces	Terora akti Radiācijas avārija Kuģa uzskriešana uz sēkļa	Avārijas naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Kuģu sadursme	Bioloģisko vielu negadījums Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi
Apdraudējuma iespējamais seku līmenis →	Maznozīmīgas sekas	Nozīmīgas sekas	Vidējas sekas	Smagas sekas	Katastrofālas sekas

4. Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji

Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji noteikti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 27.pielikumā (skatīt 27.pielikumu).

5. Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma un tās aktivizēšana

Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir autonomi funkcionējoša tehnoloģiska sistēma vai šādu sistēmu kopums, kas nodrošina agrīno brīdināšanu. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka juridisko un fizisko personu tiesības civilās aizsardzības jomā ir saņemt agrīno brīdināšanu un ieteikumus rīcībai katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā. Apvienojot civilās trauksmes un iedzīvotāju apziņošanas uzdevumus (brīdināt, ziņot un informēt sabiedrību), tika izveidota valsts agrīnās brīdināšanas sistēma, kuras darbība noteikta Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumos Nr.440 "Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība".

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā ietilpst:

– republikas pilsētās, novadu pilsētās un novadu pagastos izvietotās trauksmes sirēnas (164 sirēnas, kuras izvietotas uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem);

– valsts un pašvaldību institūciju trauksmes un apziņošanas iekārtas;

– elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (radio, televīzija);

– raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu (internet portāli, kabeļtelevīzijas, citi televīzijas kanāli un radio stacijas, kuri izmanto internet un satelīta sakaru risinājumus, kas veido satura programmas, veic retranslāciju, mobilo sakaru operatori);

– citi inženiertehniski risinājumi, kas spēj nodrošināt agrīno brīdināšanu (operatīvie hidrometeoroloģiskie novērojumu tīkli).

Lēmumu par Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivizēšanu:

– visā valstī vai vairāku republikas pilsētu un novadu teritorijā pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks;

– republikas pilsētas vai novada teritorijā pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sistēmu (kas attiecas uz sirēnu un elektronisko plašsaziņas līdzekļu iesaisti) aktivizē ar šādām secīgām darbībām:

1. Lēmumu par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivēšanu pieņem VUGD, ja saņemta informācija no valsts un pašvaldību institūcijām atbilstoši to kompetencei reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kā arī no fiziskām vai juridiskām personām par katastrofu vai to draudiem (saņemot informāciju vai zvanu uz vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112", vai no citu operatīvo dienestu ārkārtas numuriem);

2. Pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas VUGD saskaņā ar noslēgtajām starpresoru vienošanās (līgumiem) nosūta elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem informāciju par katastrofu vai tās draudiem un informāciju par iedzīvotāju rīcību;

3. Saņemot atpakaļ saikni no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par gatavību pārraidīt attiecīgo informāciju, VUGD attiecīgajā teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un vismaz trīs minūtes raida brīdinājuma signālu;

4. Vienlaikus ar trauksmes sirēnu ieslēgšanu elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izziņo VUGD sniegto informāciju par katastrofu vai tās draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, ņemot vērā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norādījumus par informācijas sniegšanas steidzamību, bez maksas izziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā;

5. Iedzīvotāji ieslēdz iekārtas (radioaparāti, televizori, mobilo telefonu aplikācijas), kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārraidītās informācijas saņemšanu. Iedzīvotāji var saņemt informāciju par katastrofu vai to draudiem, rīcību un veicamajiem pasākumiem šādos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – Latvijas radio 1, Latvijas radio 2, Latvijas radio 3, Latvijas radio 4, Latvijas radio 5, Latvijas Radio 6 (Radio Naba), Latvijas televīzijas LTV 1 kanāls, Latvijas televīzijas LTV 7 kanāls.

Informācija iedzīvotājiem par brīdināšanu un informēšanu katastrofas vai to draudu gadījumā ir pieejama arī VUGD izdotajā bukletā "Vai tu zini, kā rīkoties ārkārtas gadījumos?", kurš ir pieejams VUGD mājaslapā internetā.⁶

Lai nodrošinātu pastāvīgu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, VUGD ne retāk kā 2 reizes gadā veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, iedarbinot trauksmes sirēnas uz trim minūtēm, kā arī pārbaudot noslēgto starpresoru vienošanās (līgumu) izpildi. Trauksmes sirēnas ir iespējams iedarbināt arī manuāli, VUGD amatpersonām piekļūstot pie trauksmes sirēnām un to vadības blokiem, kas uzstādītas uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem.

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbības ietvaros svarīga loma ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, kas nodrošina trauksmes sirēnu un to vadības bloku uzstādīšanu (un demontāžu) uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem. Papildus tam Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina trauksmes sirēnu un to darbības vadības pults darbību.

6. Agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts un to darbība sasaistē ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu

Vairāki Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā esošie inženiertehniskie risinājumi spēj nodrošināt tikai agrīno brīdināšanu, kas nodrošina nepieciešamo informāciju lēmuma pieņēmējiem par tālāko rīcību – informācijas izplatīšanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem vai arī atbilstošu reaģēšanas darbību un rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, lai glābtu cilvēku dzīvību, aizsargātu vidi un īpašumu.

Agrīnās brīdināšanas procesa posmi ir šādi:

– Riska novērtēšana vai kritēriju un indikatoru noteikšana, lai identificētu katastrofas draudus;

– Monitoringa veikšana un prognozēšana, lai uzraudzītu noteiktos kritērijus un indikators, kā arī paredzētu notikumu attīstību un katastrofas varbūtību (iespējamību). Monitoringa un prognozēšanas process iekļauj tehniskus risinājumus, kas nodrošina procesa automatizāciju, datu uzkrāšanu un analīzi.

– Katastrofas draudu identificēšana, pamatojoties uz monitoringa un prognozēšanas rezultātiem, un atbildīgo institūciju informēšana par katastrofu vai to draudiem, kā arī rekomendāciju izplatīšana par nepieciešamo rīcību. Brīdinājuma izziņošana notiek, izmantojot iepriekš sagatavotus komunikācijas veidus (starpresoru vienošanās, trauksmes sirēnas, elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, mobilo sakaru operatoru risinājumu izmantošana, apziņošanas saraksti u.c.).

– Atbildīgo institūciju reaģēšana uz katastrofas brīdinājumu;

– Atbildīgo institūciju rīcība, veicot preventīvos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu katastrofas draudus.

Katastrofas pārvaldīšanas institūciju izmantotās nacionālās un starptautiskās agrīnās brīdināšanas sistēmas (to saraksts) ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 28.pielikumā.

7. Informācijas apmaiņas sistēmas (platformas), kuras izmantojamas katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā

Latvija katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā informācijas apmaiņai izmanto Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotās, pārraudzītās vai izmantotās informācijas apmaiņas platformas. Izmantojamās informācijas apmaiņas platformas nodrošina iespēju lūgt un sniegt starptautisko palīdzību un iegūt kartes par skarto teritoriju, tostarp uzraudzīt teritoriju, kas rada katastrofu draudus.

Katastrofas pārvaldīšanas institūciju izmantotās informācijas apmaiņas sistēmas (platformas) nacionālā un starptautiskā līmenī (to saraksts) ir iekļautas Valsts civilās aizsardzības plāna 29.pielikumā.

Savukārt starpvalstu nolīgumi, kurus iespējams izmantot katastrofas novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā vai to draudu gadījumā (skatīt 2.attēlu) ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 30.pielikumā.

2.attēls. Divpusējie un daudzpusējie sadarbības nolīgumi par sadarbību katastrofas novēršanas,
gatavības un reaģēšanas jomā

Veidojot, uzturot vai lietojot ģeotelpiskās informācijas datu bāzes un sistēmas katastrofas pārvaldīšanas mērķiem, kā arī veidojot no tām kartes, institūcijām un organizācijām datu ievākšana, apstrāde un lietošana jānodrošina Latvijā oficiāli lietotajā ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS-92. Ja krīzes pārvarēšanā tiek iesaistīti NBS, aeronavigācijas un jūras navigācijas struktūras, tām jānodrošina datu lietošana Pasaules ģeodēziskajā sistēmā WGS-84. NBS izmantotajos datos un kartēs lieto plaknes izvērsumu Universālajā transversālajā Merkatora (UTM) projekcijā, 34. un 35. zonā, aeronavigācijas un jūras navigācijas struktūru datos un kartēs lieto plaknes izvērsumu Transversālajā Merkatora (TM) projekcijā.

Prasības par to, kādas koordinātu sistēmas un kartogrāfiskās projekcijas jālieto konkrētas katastrofas pārvaldīšanas vajadzībām sagatavotajos ģeotelpiskajos datos un kartēs, nosaka attiecīgā apdraudējuma glābšanas darbu vadītājs un krīzes komunikācijas vadītājs.

Sadarbībās nodrošinājuma interesēs ar kaimiņvalstīm, Eiropas Savienības sadarbības partneriem un NATO militārajām struktūrām, datubāzu veidotājiem un uzturētājiem jāveido koplietojamo ģeotelpisko datu automatizētas transformācijas nodrošinājums starp iepriekšminētajām koordinātu sistēmām LKS-92 un WGS-84.

Visos gadījumos, kad lietošanai no ģeotelpiskajiem datiem tiek veidotas un pavairotas kartes, tām obligāti jāpievieno kartes rāmja un aizrāmja noformējums, kartes leģendā jānorāda kartes koordinātu sistēma un plaknes izvērsuma projekcija.

8. Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība

Dažādu katastrofu vai to draudu gadījumā iesaistāmo institūciju apziņošana ir iekļauta Valsts civilās aizsardzības plāna 31.pielikumā.

9. Krīžu komunikācijas kārtība

Krīžu komunikācijas kārtība nosaka vadlīnijas vienotas un savlaicīgas iesaistīto institūciju komunikācijas nodrošināšanai ar sabiedrību un efektīvai savstarpējās informācijas apmaiņai dabas un cilvēku izraisītās katastrofas vai tās draudu laikā. Vienotai iesaistīto institūciju izpratnei par krīzes komunikācijas kārtību ir būtiska nozīme katastrofas pārvaldīšanā, lai nezaudētu laiku un savlaicīgi informētu sabiedrību par krīzes norisi.

Krīzes komunikācijā iesaistītās institūcijas

Valsts Civilās aizsardzības plāns nosaka valstī iespējamos apdraudējuma veidus un katastrofu pārvadīšanas veicamos pasākumus. Tāpat Valsts civilās aizsardzības plānā ir noteiktas iesaistītās institūcijas katram apdraudējuma veidam.

Atbilstoši katastrofas raksturam un tās radīto postījumu apjomam izšķir:

– vietēja mēroga katastrofas – katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;

– reģionāla mēroga katastrofas – katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;

– valsts mēroga katastrofas – katastrofas radītie postījumi ietekmē visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu.

Ņemot vērā apdraudējuma veidu un katastrofas raksturu un apjomu, krīzes komunikācijā tiek iesaistītas visas atbildīgās institūcijas.

Krīzes komunikācijas vadība

Krīzes komunikāciju vada un koordinē institūcija, kas atbild par katastrofas vai apdraudējuma reaģēšanas un seku likvidēšanas darbiem, kas noteikti Valsts civilās aizsardzības plānā, vienlaikus darbību koordinējot un saskaņojot ar Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas plānotājiem.

Krīzes komunikācijas uzdevumi:

– nodrošināt vienotu un savlaicīgu iesaistīto institūciju komunikāciju ar sabiedrību (pēc iespējas ņemot vērā sabiedrības grupu dažādās vajadzības, piemēram, informācijas nodrošināšanu tūristiem, mazāk aizsargātajām grupām – personām ar invaliditāti u.c.);

– nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp iesaistītām institūcijām;

– nodrošināt savlaicīgu informāciju un vēstījumus par krīzes gaitu augstākajām amatpersonām un iesaistītajām pusēm.

Krīzes komunikācijas vadītāja pienākumi pirms krīzes (katastrofām):

– savlaicīgi apkopo iespējamā apdraudējuma vai katastrofā iesaistīto institūciju komunikatoru kontaktinformāciju, iekļaujot tajā iestādes un personas dzīvesvietas adresi, e-pasta adresi, stacionāro un mobilo tālruņa numuru, kā arī apzina iespēju saziņai kādā no interneta aplikācijām;

– nosaka kārtību kontaktinformācijas atjaunošanai un koordinācijai;

– savlaicīgi sagatavo vēstījumus par potenciālo apdraudējumu un cilvēkiem ieteicamo rīcību;

– nāk klajā ar priekšlikumiem savstarpējai teorētisko vai praktisko mācību organizēšanai;

– paredz iespēju pieejai ārējam datu nesējam, kurā atrodas nepieciešamā kontaktinformācija un vēstījumi gadījumam, ja liegta piekļuve informācijai darba vietā;

– nosaka krīzes pārvarēšanas pasākumos lietojamo, rekomendējamo ģeoinformāciju – kartes, to ieguves-pieejas adreses vai pieejamību uz ārējiem datu nesējiem;

– apstiprina krīzes pārvarēšanas pasākumos lietojamo ģeoinformāciju – kartes un to ieguves avotus.

Krīzes komunikācijas vadītāja pienākumi krīzes (katastrofas) laikā:

– izveido un vada krīzes komunikācijas grupu, iekļaujot visu iesaistīto institūciju komunikatorus;

– pieņem lēmumu par krīzes komunikācijas grupas atrašanās vietu un darbības veidu (attālināti, krīzes norises vietā vai kādā citā atbilstošā vietā vai telpā);

– sadala lomas un atbildības komunikācijas grupas iekšienē;

– nosaka iesaistīto institūciju informācijas izplatīšanas, saskaņošanas un koordinēšanas kārtību;

– atgādina, ka katra iesaistītā institūcija komunicē tikai par savā kompetencē esošajiem jautājumiem;

– nepieciešamības gadījumā atgādina par normatīvajos aktos noteikto kārtību attiecībā uz informācijas sniegšanu par cietušajiem, bojāgājušajiem un meklēšanā esošajām personām)⁷;

– nosaka katrai institūcijai to informācijas apjomu, ko var izplatīt bez saskaņošanas, lai nezaudētu laiku⁸;

– piesaista nepieciešamos tehniskos un cilvēkresursus (piemēram, iespēju robežās plāno informācijas pārraidīšanu vai komunikācijas nodrošināšanu svešvalodās – tūristiem, surdotulkojuma informācijas nodrošināšanu preses konferencēs, brīfingos u.c.);

– nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru (CAOVC), ja tāds ir izveidots;

– periodiski precizē un izziņo krīzes pārvarēšanas laikā lietojamo, rekomendējamo ģeoinformāciju – kartes, to ieguves-pieejas adreses vai pieejamību uz ārējiem datu nesējiem;

– apstiprina krīzes pārvarēšanas pasākumos iesaistītajām institūcijām savstarpējai apmaiņai un sadarbības organizācijai atļauto lietojamo ģeoinformāciju (papīra un digitālo datu apmaiņas formātiem), tās formātus un konkrētu produktu lietošanai atļautās telpisko koordinātu sistēmas, nosakot par konkrētu datu, datu kopu vai karšu izstrādi, uzturēšanu un piegādi atbildīgās institūcijas;

– nosaka, nozīmē vai apstiprina atbildīgās institūcijas vai amatpersonas telpiskās informācijas datu (t,sk. arī karšu) apmaiņas organizācijai ar ārvalstu sadarbības organizācijām, nosakot tiem konkrētas sadarbības organizācijas, to kontaktpersonas un ja nepieciešams definē informācijas apmaiņas ierobežojumus.

Krīzes komunikācijas grupas uzdevumi:

– regulāri informē sabiedrību un sniedz aktuālo informāciju par apdraudējuma vai katastrofas reaģēšanas un seku likvidēšanas gaitu un nepieciešamo rīcību apdraudējuma vai katastrofas gadījumā;

– nodrošina mediju attiecības un nepieciešamo atbalstu Latvijas un starptautiskajiem medijiem;

– veic mediju un sociālo tīklu monitoringu un analīzi;

– izstrādā vēstījumus un komunikācijas rekomendācijas vadībai;

– sagatavo vēstījumus augstākajām amatpersonām;

– aktīvi izmanto komunikācijā sociālos medijus, sniedz informāciju un atbild uz sociālajos tīklos uzdotajiem jautājumiem;

– apkopo, analizē un novērš medijos un sociālajos tīklos izskanējušo maldinošo informāciju un baumas;

– sniedz atbalstu citām krīzes komunikācijā iesaistītajām institūcijām, aktīvi daloties ar informāciju oficiālajos iestāžu sociālo tīklu kontos;

– saskaņojot ar atbildīgo amatpersonu par krīzes vadību un ievērojot drošības pasākumus, nepieciešamības gadījumā nodrošina medijiem kontrolētu iespēju darbam krīzes vietā (īpaši gadījumos, ja krīzes vieta ir norobežota vai slēgta). Nosaka konkrētu un stingru kārtību mediju darbam krīzes vietā un kontrolē to.

Sadarbība ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru

Ja apdraudējuma un katastrofas reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadīšanai ir izveidota CAOVC, komunikācijas grupas vadītājs vai viņa pilnvarota persona (vietnieks) jāiekļauj CAOVC, lai nodrošinātu savstarpējās informācijas apmaiņu un konsultācijas vadībai komunikācijas jomā. (skatīt 3.attēlu).

Krīzes komunikācijas grupas uzdevumi sadarbībai ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru:

– nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu ar komunikatoriem par vadības pieņemtajiem lēmumiem un krīzes vadības gaitu;

– nodrošināt vadības grupu ar informāciju par sabiedrībai aktuāliem problēmjautājumiem, iespējamām baumām, medijus interesējošām tēmām u.c.

– konsultēt vadības grupu par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem krīzes laikā;

– nodrošināt efektīvu vadības komunikāciju ar medijiem;

– nodrošināt ciešu sadarbību starp katras institūcijas atbildīgo par krīzes vadību un komunikatoru, lai sagatavotu informāciju sabiedrībai un atbildētu uz mediju jautājumiem.

Krīzes komunikācijas grupas atrašanās vieta

Ņemot vērā veicamos uzdevumus, krīzes raksturu, vietu un ilglaicību, krīzes komunikāciju var vadīt:

– attālināti, atrodieties savā darbavietā vai dzīvesvietā un saziņai izmantojot kādu no izvēlētajiem komunikācijas instrumentiem un kas atbilst minimāliem kiberdrošības standartiem – interneta aplikāciju, e-pasta grupu, Google Docs u.c.

– notikuma vietā;

– kādā īpaši noteiktā vietā vai telpā (piemēram, speciāli izveidotā Preses centrā kādā no iesaistīto institūciju telpām u.c.);

– kombinējot augstāk minētos krīzes vadības mehānismus.

Krīzes komunikācijas grupas nepieciešamais aprīkojums

Krīzes komunikācijas grupas pārstāvji katastrofas vai tās draudu gadījumos primāri iztiek ar jau savā rīcībā esošajiem tehniskajiem un mobilajiem rīkiem – mobilo tālruni un datoru. Tomēr, ņemot vērā apdraudējuma vai katastrofas raksturu un veidu, iespējams, būs nepieciešams papildu aprīkojums (vai cilvēkresursi) krīzes komunikācijas nodrošināšanai, ko iespēju robežās nodrošina institūcija, kas ir krīzes vadītājs (piemēram, informācijas pārraidīšana vai komunikācija svešvalodās, surdotulkojumā).

Gadījumos, kad krīzes komunikācijas un mediju atbalsta nodrošināšanai nepieciešams papildu aprīkojums un resursi, tos iespējams pieprasīt, izmantojot Krīzes vadības padomi vai ar īpašu Ministru prezidenta rīkojumu.

3.attēls. Civilās aizsardzības Operacionālās vadības grupas sadarbība
ar Krīzes komunikācijas grupu

Komunikācijas pilnveidošana ar sabiedrību par krīžu komunikācijas un civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jautājumiem

Katastrofas pārvaldīšanā iesaistītas ministrijas un pašvaldības, kā arī to padotības iestādes nodrošina sabiedrībai pieejamu un aktuālu informāciju par pastāvošiem apdraudējumiem, iespējamām bīstamām situācijām, drošas uzvedības principiem, kā arī katastrofām, īpašu uzmanību pievēršot sagatavotībai un rīcībai šādās situācijās. Līdztekus tiek veidoti un izmantoti katastrofu pārvaldīšanas subjektu un to padotības iestāžu informācijas avoti, lai sabiedrībā veidotu zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, lai veicinātu sabiedrības izglītošanu, kā arī veicināt izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem, kā arī nodrošināt valsts oficiālās informācijas sniegšanu. Oficiālās komunikācijas nodrošināšanai ar sabiedrību par civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jautājumiem minētie katastrofas pārvaldīšanas subjekti veido ciešāku sadarbību ar oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv), oficiālo izdevēju un tā nodrošināto oficiālās informācijas kanālu – portālu "Cilvēks. Valsts. Likums." (www.lvportals.lv), lai nodrošinātu sabiedrību ar oficiālu informāciju par krīžu komunikāciju, civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas (preventīviem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas) pasākumiem, to īstenošanu u.c. aktuāliem jautājumiem.

10. Sadarbība un resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanā

Katras valsts atbildība un pienākums ir aizsargāt tās teritorijā esošos cilvēkus, īpašumu un vidi no katastrofām vai to draudiem, kā arī nodrošināt spēju atbilstoši rīkoties tāda mēroga katastrofās, kas var notikt vai kurām var laikus sagatavoties. Gadījumos, kad katastrofu izraisītās sekas pārsniedz katastrofā cietušās valsts reaģēšanas spējas, valstīm ir iespēja izmantot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas ļauj nodrošināt citu Eiropas Savienības dalībvalstu (un citu Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismā esošo valstu) civilās aizsardzības resursu iesaisti katastrofu seku likvidēšanā. Šāds palīdzības mehānisms ļauj papildināt katastrofu skartās valsts reaģēšanas spējas. Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma mērķis ir veicināt pastiprinātu sadarbību civilās aizsardzības palīdzības jomā, reaģējot uz visu veidu liela mēroga ārkārtējām situācijām vai katastrofām, piemēram, dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, terora aktiem, tehnoloģiskām katastrofām, radioloģiskiem vai ekoloģiskiem nelaimes gadījumiem, nejaušu jūras piesārņošanu u.c. 2013.gada 17.decembrī tika pieņemts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, 1313/2013/ES, ar ko izveido Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, ņemot vērā pieredzi no notikušajām intervencēm un katastrofām, izveidojot efektīvāku mehānismu, kas atbalstītu un atvieglotu civilās aizsardzības palīdzības mobilizāciju un koordināciju gadījumā, ja Eiropas Savienībā vai ārpus tās robežām notiek lielas ārkārtējas situācijas vai katastrofas.

Latvijas rīcība, sniedzot humāno palīdzību, balstās uz humānisma pamatprincipiem, kā noteikts Eiropas Vienprātības dokumentā par humāno palīdzību, kā arī principiem un kārtību, kas noteikti Valsts materiālo rezervju likumā, Ministru kabineta 2019.gada 18.jūnija noteikumos Nr.268 "Valsts materiālo rezervju izmantošanas un pārbaudes kārtība" un Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra noteikumos Nr.721 "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība". Papildus tam Ministru kabinets var lemt, pamatojoties uz pienācīgu vajadzību novērtējumu un atbilstoši katastrofā vai konfliktā cietušās valsts vajadzībām, par finansiālu palīdzību, piešķirot finansējumu Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" noteiktajā kārtībā, kas attiecas uz budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Ņemot vērā Latvijas pieredzi sniedzot starptautisko vai humāno palīdzību katastrofā vai konfliktā cietušām valstīm (Ukraina, Sīrija, Āfrikas raga valstis, Nepāla, Gazas josla, Irāka, Filipīnas, Turcija, Mjanma/Birma, Moldova, Gruzija, Libāna, Pakistāna, Indonēzija), Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauti resursi, kurus var paredzēts starptautiskās palīdzības vai humānās palīdzības nodrošināšanai.

Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvarā par mehānisma darbību apmācīti aptuveni 60 eksperti, tostarp 12 eksperti ar prasmēm veikt novērtēšanu, 6 eksperti ar sarunu vešanas un lēmumu pieņemšanas prasmēm, 10 eksperti ar personāla vadīšanas prasmēm, 23 eksperti ar operatīvās vadības prasmēm un 8 eksperti ar drošības pārvaldīšanas prasmēm, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi īstenotu starptautiskās misijas un stiprinātu prasmes ikdienas darbā. Papildus 2 eksperti ir apmācīti meklēšanas un glābšanas pasākumu īstenošanai aukstos laika apstākļos.

Citās nozares jomās ir apmācīti eksperti, lai starptautiskās palīdzības jomā spētu nodrošināt dažāda veida tehniska vai profesionāla padomdevēju ekspertīzi – 2 hidrobūvju eksperti no AS "Latvenergo".

Latvija Savienības civilās aizsardzības mehānisma (ietvarā izveidojusi divus starpvalstu resursu moduļus:

1) Apvienotais Igaunijas-Latvijas-Lietuvas augstas veiktspējas sūknēšanas modulis (BaltFloodCombat) – modulis ir sertificēts un iekļauts Eiropas civilās aizsardzības rezervē (ECPP) un ir spējīgs nodrošināt ūdens atsūknēšanu no applūdušajām teritorijām ar jaudu 540 l/s, šļūteņu padošanu 6 km attālumā un nodrošināt komandas pašpietiekamību. Latvijas puse atsevišķi var nodrošināt ūdens atsūknēšanu ar jaudu 160 l/s un izvilkt šļūteņu līniju 2 km attālumā. Modulis piedalījies starptautiskās palīdzības sniegšanā plūdu seku likvidēšanai 2010.gadā Polijā un Moldovā, 2014.gadā Bosnijā un Hercegovinā.

2) Latvijas-Lietuvas tehniskā atbalsta vienība (LL TAST) – modulis ir izveidots atbilstoši Kopienas civilās aizsardzības mehānisma definētajām prasībām un ir spējīgs nodrošināt administratīvo, loģistikas un telekomunikāciju atbalstu.

Latvija ir Apvienoto Nāciju (ANO) Organizācijas Katastrofu novēršanas un koordinācijas sistēmas (UNDAC) dalībvalsts kopš 2018.gada. Sistēmas ietvarā apmācīts 1 eksperts. Papildus ANO ietvarā apmācīti 3 eksperti ar izmitināšanas nometņu koordinēšanas un vadības prasmēm un 3 eksperti par vides jautājumiem katastrofas gadījumā.

Katastrofas vai to draudu gadījumā būtiska loma ir civil-militārās sadarbības nodrošināšanai. Arī starptautiskās palīdzības nolūkos, ja to pieprasījusi katastrofā cietusī valsts, ir iespēja izmantot militārās spējas, piemēram, dzēšot mežu vai kūdras ugunsgrēkus no gaisa, jūras piesārņojuma gadījumā, nodrošinot situācijas izlūkošanu u.c. Katastrofas vai to draudu gadījumā Nacionālos bruņotos spēkus var iesaistīt (arī starptautiskās palīdzības sniegšana gadījumā), ja Nacionālie bruņotie spēki nepilda uzdevumus, kas saistīti ar bruņotu konfliktu vai tā novēršanas pasākumiem un ja nav izsludināts izņēmuma stāvoklis.

Resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 36.pielikumā.

11. Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās ārvalsts

Latvijas valstspiederīgie, kuri uzturas ārvalstīs, var saskarties ar dabas vai cilvēku izraisītu katastrofas situāciju vai tā apdraudējumu, kā arī tādu krīzes situāciju, kā valsts apvērsums vai militārs konflikts. Šādos apstākļos valstspiederīgajiem ir nepieciešams savas piederības valsts ārlietu dienesta konsulārais atbalsts. Valsts institūcijas šādās katastrofas vai krīzes situācijās rīkojas proaktīvi – apzina krīzes skartajā teritorijā esošos valstspiederīgos ar Konsulārā reģistra, Iedzīvotāju reģistra un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas starpniecību, Ārlietu ministrijas mājaslapā, plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos publicē informāciju par esošo / iespējamo apdraudējumu un sniedz informāciju ceļotajiem, kuri atrodas krīzes skartajā teritorijā. Šādās situācijās ārlietu dienests telefoniski vai elektroniski sazinās ar Konsulārajā reģistrā reģistrētajiem ceļotājiem. Ārlietu dienesta rīcībā ir SMS apziņošanas mehānisms, kas krīzes laikā ārvalstīs ļauj visiem Latvijas mobilo sakaru operatoru klientiem, kuri ir automātiski reģistrējušies ārvalsts viesabonēšanas tīklā, nosūtīt Ārlietu ministrijas sagatavotu paziņojumu par krīzes situāciju un nepieciešamo rīcību.

Sākotnēji, ja situācija katastrofas vai krīzes apdraudētajā teritorijā to pieļauj un turpinās organizēti pasažieru pārvadājumi, Ārlietu ministrija sniedz atbalstu valstspiederīgo repatriācijai. Šis atbalsts ietver valstspiederīgo apzināšanu un informēšanu par iespējām izceļot no katastrofas vai krīzes skartajām teritorijām, iegādāties biļetes un nokārtot nepieciešamās izceļošanas formalitātes. Repatriācijas gadījumā personas izceļošanu veic par saviem līdzekļiem un atbilstoši izvēlētajam maršrutam. Savukārt Ārlietu ministrija īpašu uzmanību pievērš personām, kuras atrašanās vietā nesaņem nekādu šīs valsts sociālo nodrošinājumu un atbalstu. Iespējams, līdz ar repatriācijas sekmīgu un pilnīgu norisi vai situācijas nostabilizēšanos katastrofas vai krīzes skartajās teritorijās, tālāki valstspiederīgo evakuācijas pasākumi var nebūt nepieciešami.

Gadījumos, ja valstspiederīgo repatriācija nav iespējama, bet tālāka personu uzturēšanās katastrofas vai krīzes skartajās teritorijās apdraud to dzīvību un veselību, Ārlietu ministrija pieņem lēmumu par valstspiederīgo evakuācijas uzsākšanu. Evakuācija ietver katastrofas vai krīzes skartajā teritorijā esošo valstspiederīgo apzināšanu, informēšanu par evakuācijas iespējām, nepieciešamā transporta uz Latviju vai uz drošu teritoriju organizēšanu, nepieciešamības gadījumā – personu tiesiskā statusa precizēšanu un pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanu, medicīniskā atbalsta organizēšanu, un evakuējamo atbalstu ierodoties Latvijā. Šādā gadījumā valstspiederīgo izceļošanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem, bet gadījumos, ja to veic citu ES dalībvalstu pārstāvniecības, piemēro tādus pašu nosacījumus kā to valstspiederīgajiem. Kā repatriācija, tā evakuācija ir brīvprātīga un valstspiederīgais ir tiesīgs no tās atteikties.

Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no katastrofas skartās ārvalsts ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 32.pielikumā.

12. Civilās aizsardzības sistēmas darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā

Nacionālās drošības likuma 36.pants nosaka, ka Valsts civilās aizsardzības plāns ietver valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumus, kā arī ārkārtas situācijām paredzētus preventīvus, gatavības un reaģēšanas pasākumus un šādu situāciju seku likvidēšanas pasākumus, kā arī nosaka civilās aizsardzības sistēmas darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, ja ir samazināta vai apgrūtināta kontroles vai uzraudzības institūciju darbība, pastāv lielāka varbūtība cilvēku izraisītajām, tai skaitā tehnogēnām, katastrofām, bet operatīvajiem dienestiem ir jānodrošina atbilstoša gatavība un reaģēšanas uz šiem negadījumiem. Civilās aizsardzības sistēmas darbību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā koordinē Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālo vadības centru. Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs sastāv no deleģētiem nozaru ekspertiem, kas balstoties uz savām kompetencēm, apvienojas darbam dažādās jomās atbilstoši risināmiem jautājumiem:

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra sastāvs
Darbības jomas	Atbildīgā institūcija
Veselība un medicīna	Veselības ministrija (NMPD)
Sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju koordinēšana	Iekšlietu ministrija (VUGD)
Cilvēku pārvietošana (evakuācija)	Iekšlietu ministrija (VUGD)
Sabiedriskā kārtība un drošība	Iekšlietu ministrija (VP)
Transporta infrastruktūra	Satiksmes ministrija
Sakaru nodrošinājums	Satiksmes ministrija
Pārtikas un ūdens nodrošinājums	Zemkopības ministrija
Pirmās nepieciešamības preču nodrošinājums	Ekonomikas ministrija
Enerģētika	Klimata un enerģētikas ministrija
Kultūras mantojuma un arhīvu saglabāšana	Kultūras ministrija
Civilā sektora krīzes komunikācijas koordinācija	Valsts kanceleja
Pašvaldību darbības pārraudzība	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajai kārtībai
Var tikt iesaistīti jebkuras jomas darbībā	Labklājības ministrija
	Finanšu ministrija
	Kultūras ministrija
	Tieslietu ministrija
	Aizsardzības ministrija
	Ārlietu ministrija
	Izglītības un zinātnes ministrija
	Krīzes vadības padomes sekretariāts
	Valsts drošības dienests
	Satversmes aizsardzības birojs
	Militārās izlūkošanas un drošības dienests
	Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra

Savukārt civilās aizsardzības uzdevumu izpildi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā pašvaldībās koordinē pašvaldību institūciju vadītājs, plānojot un īstenojot sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā pašvaldības institūcijām noteikto pasākumu izpildi, pašvaldību institūciju nepārtrauktas darbības nodrošināšanu un nepieciešamo rīcību, tajā skaitā, sadarbībā ar citām institūcijām, nodrošinot pamatvajadzības pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra vadība

Civilās aizsardzības operacionālo vadības centru vada Ministru prezidenta norīkota amatpersona no Iekšlietu ministrijas un vietnieks ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks. Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs tiek izmantots kā platforma, lai nodrošinātu visaptverošu informācijas apmaiņu dažādās darbības jomās, kā arī koordinētu nepieciešamo pasākumu īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra uzdevumi

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centram ir šādi uzdevumi:

– veikt starpinstitūciju darbības koordināciju, īstenojot šī plāna iekļautos reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus;

– apkopot iesaistīto institūciju sniegto informāciju par to kompetencē esošajiem valsts apdraudējuma pārvaldīšanas jautājumiem (visaptveroša situācijas izpratne);

– koordinēt veicamās darbības ar Nacionālo bruņoto spēku operacionālās vadības centru un sniegt atbalstu valsts aizsardzības sistēmai;

– koordinēt papildus resursu piesaisti;

– analizēt informāciju par valsts apdraudējuma situāciju un tās iespējamo attīstību civilās aizsardzības jomā un nodrošināt tās tālāknodošanu stratēģiskā līmeņa (Ministru kabinets) lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšanai elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem;

– koordinēt starptautiskās un humānās palīdzības pieprasīšanu un saņemšanu;

Civilās aizsardzības koordināciju taktiskajā līmenī nodrošina sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas tām normatīvajos aktos un šī plāna ietvaros. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi, kuri attiecas uz civilās aizsardzības sistēmas vadību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 33.pielikumā.

13. Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks

Viens no civilās aizsardzības gatavības pasākumiem ir mācību plānošana. Mācību regularitāte tiek noteikta valsts un reģionāla līmenī, kuru laikā ir iespēja nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju gatavības pārbaudi reaģēšanai katastrofās. Valsts vai pašvaldības institūcijai jāorganizē vietēja līmeņa mācības, ņemot vērā iespējamos apdraudējumus, riska novērtējuma rezultātus, kā arī citu nepieciešamību. Vienlaikus vietējā līmeņa mācību regularitāte nepieciešama paaugstinātas bīstamības objektiem, kas ir viens no pienākumiem civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā šo objektu īpašniekiem (valdītājiem, apsaimniekotājiem). Tiesības organizēt vietējā līmeņa mācības ir jebkurai citai juridiskai personai.

Plānojot un organizējot vietējā līmeņa mācības, valsts institūcija tās finansē no budžetā šim mērķim paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet pašvaldību institūcijas – no to budžetos šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Pašvaldības institūcija vietēja līmeņa mācības var organizēt pēc savas iniciatīvas vai savstarpēji sadarbojoties ar citām valsts un pašvaldības institūcijām (tajā skaitā civilās aizsardzības komisiju esošo pašvaldību sadarbības teritoriju ietvaros), kā arī juridiskām personām vai nevalstiskajām organizācijām.

Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 34.pielikumā.

14. Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalstu 2016.gada Varšavas samita deklarācijas 73.punktā ir noteiktas prasības, kuras attiecas uz NATO 7 nacionālās noturības pamatprasībām, tai skaitā, nodrošinot efektīvu pasākumu kopumu, lai varētu pārvarēt nekontrolētu masveida iedzīvotāju pārvietošanos un nodrošināt dekonfliktāciju starp evakuējamiem iedzīvotājiem un ienākošiem militāriem spēkiem. Ņemot vērā Ministru kabineta 2017.gada 14.februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.7 50.§) informatīvajā ziņojumā "Par mācību KRISTAPS 2016 secinājumiem" 2.punktā noteikto, izstrādāts pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, kas ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 35.pielikumā.

---

Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis

 

1. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

IESPĒJAMO APDRAUDĒJUMU SARAKSTS

Nr. p.k.	Apdraudējumi	Katastrofas pārvaldīšanas institūcija
Dabas katastrofas (ģeofiziskās)
1.	Zemestrīces	Iekšlietu ministrija
2.	Zemes nogruvumi	Iekšlietu ministrija
Dabas katastrofas (hidroloģiskās)
3.	Pali un plūdi	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
4.	Vējuzplūdi	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Dabas katastrofas (meteoroloģiskās)
5.	Lietusgāzes (ilgstošas lietavas, pērkona negaiss) un krusa	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
6.	Vētras (vēja brāzmas), krasas vēja brāzmas	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
7.	Viesuļi	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Dabas katastrofas (klimatoloģiskās)
8.	Stiprs sals, sniegs, putenis, apledojums, slapja sniega nogulums	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
9.	Karstums	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
10.	Apledojums	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
11.	Sausums	Zemkopības ministrija
12.	Meža un kūdras purvu ugunsgrēki	Zemkopības ministrija
Dabas katastrofas (bioloģiskās)
13.	Epidēmijas, pandēmijas	Veselības ministrija
14.	Epizootijas	Zemkopības ministrija
15.	Epifitotijas	Zemkopības ministrija
Tehnogēnās (antropogēnās) katastrofas
16.	Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
17.	Avārijas naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā	Satiksmes ministrija
18.	Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā	Klimata un enerģētikas ministrija
19.	Radioaktīvo vielu avārija objektā	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
20.	Bioloģisko vielu negadījumi	Veselības ministrija
21.	Ugunsgrēki būvēs	Iekšlietu ministrija
22.	Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve	Klimata un enerģētikas ministrija
23.	Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs	Satiksmes ministrija
24.	Sadales elektrotīklu bojājumi un pārvades elektrotīklu bojājumi	Klimata un enerģētikas ministrija
25.	Būvju sabrukums	Iekšlietu ministrija
26.	Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem	Aizsardzības ministrija
27.	Kuģa uzskriešanas uz sēkļa	Aizsardzības ministrija
28.	Kuģu sadursme	Aizsardzības ministrija
29.	Pasažieru kuģu katastrofa	Aizsardzības ministrija
30.	Autotransporta avārija	Satiksmes ministrija
31.	Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi	Satiksmes ministrija Aizsardzības ministrija
32.	Dzelzceļa transporta katastrofa	Satiksmes ministrija
33.	Sabiedriskās nekārtības	Iekšlietu ministrija
34.	Terora akti	Iekšlietu ministrija
35.	Iekšējie nemieri	Iekšlietu ministrija

 

1¹. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Vispārējie preventīvie un gatavības pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
1.	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde (skaits): 2023.gadā – 40 gab. 2024.gadā – 40 gab. 2025.gadā – 40 gab.	2023.-2025.gads	IEM	IEM VUGD NVA	VUGD
2.	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību tīkla (ugunsdzēsības depo) attīstība:		IEM	IEM NVA VUGD	NVA
	jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Kandavā, Saulkrastos, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Priekulē, Rūjienā, Aizputē;	2023.gads
	jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Salacgrīvā, Līvānos, Madonā, Alūksnē, Talsos, Tukumā, Daugavpilī, Liepājā, Alsungā un Viļānos;	2025.gads
	jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Aizkrauklē, Balvos, Dobelē, Jūrmalā (Dzintari un Kauguri), Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē, Rīgā (Bolderāja), Saldus, Siguldā	2026.gads
	jauna depo (administratīvais centrs) būvniecība Jelgavā	2027.gads
3.	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligona izveide un nodrošināšana	2024.gads	IEM	IEM NVA VUGD	VUGD NVA
4.	Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošana, ieviešot šūnu apraidi	2024.gads	IEM	IEM IC VUGD	IEM IC VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Katastrofu zaudējumu un bojājumu datu bāzes vai sistēmas izveidošana un uzturēšana, lietotāju apmācība	2026.gads	IEM	IEM IC VUGD	IEM IC VUGD
7.	Vienota kontaktu centra platformas izveide operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei, lietotāju apmācība	2023.gads	IEM	IEM IC VUGD VP NMPD	IEM IC VUGD VP NMPD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Valsts materiālo rezervju pilnveidošana, uzglabāšana, uzturēšana un atjaunošana	Pastāvīgi	Ministrijas	Ministrijas un padotības iestādes Pašvaldības Komersanti	Ministrijas un padotības iestādes Pašvaldības Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju apmācības plānošana un organizēšana	Ne retāk kā 2 reizes gadā	Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas	VUGD Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas	VUGD Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas
10.	Valsts vai reģionāla līmeņa civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību plānošana un organizēšana	Ne retāk kā reizi četros gados	VUGD	VUGD Ministrijas un padotības iestādes Pašvaldības Komersanti	VUGD Ministrijas un padotības iestādes Pašvaldības Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Krīzes vadības padomes darbības nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	IEM	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra darbības nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	IEM	IEM VUGD NVA IEM IC	IEM VUGD NVA IEM IC Ministrijas un padotības iestādes Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Valsts augstāko amatpersonu apziņošanas sistēmas darbības nodrošināšana un pārbaude	Ne retāk kā reizi pusgadā	Ministru prezidenta birojs vai Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs	VUGD	VUGD VP VDD NBS	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Plāna kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās izstrāde	2024.gads	KM	KM	KM iestādes Pašvaldības Kultūras pieminekļu īpašnieki	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Katastrofu risku novērtēšana, attiecīga informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā	2024.gads un turpmāk reizi 3 gados	IEM	VUGD	Ministrijas un padotības iestādes
16.	Prevencijas un sabiedrības informēšanas pasākumi par katastrofām, to sekām, sagatavotību un sagaidāmo rīcību, tai skaitā sadarbības veidošana ar oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis", oficiālo izdevēju un tā nodrošināto oficiālās informācijas kanālu – portālu "Cilvēks. Valsts. Likums." (www.lvportals.lv)	Pastāvīgi	Ministrijas	Ministrijas un padotības iestādes	Ministrijas un padotības iestādes VSIA "Latvijas Vēstnesis"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

 

2. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

ZEMESTRĪCE

Riska kopsavilkums

Tektonisko zemestrīču izcelsme ir saistīta ar aktīviem tektoniskiem lūzumiem Zemes garozā. Latvijas Zemes garozā tektonisko lūzumu ir relatīvi daudz, piemēram, Liepājas–Rīgas–Pleskavas tektoniskā zona šķērso Latvijas teritoriju virzienā no DA uz ZA no Liepājas līdz Valmierai un turpinās uz austrumiem Pleskavas virzienā¹. Tomēr zemestrīces var rasties tikai tad, ja lūzumi ir tektoniski aktīvi. Tektoniskā zemestrīce ir aktīva tektoniskā lūzuma pazīme: aktīva tektoniska lūzuma rajonā notiek zemestrīce, kad tektoniski spriegumi Zemes garozā pārsniedz iežu izturību. Tādējādi, lai gan Latvijā eksistē relatīvi maza seismiskā aktivitāte, tomēr ir iespējamas arī spēcīgas zemestrīces. Pamatieži ir pārklāti ar biezu kvartāra nogulumu slāni un ievērojamu daļu nogulumiežu veido irdeni un ūdens piesātināti nogulumieži. Satricinājumi šādas zemestrīces epicentrā var sasniegt 6–6,5 balles pēc EMS-98 skalas. Zemestrīču cilmvietas parasti saistītas ar aktīviem tektoniskiem lūzumiem. Latvijas teritorijā tektoniskie lūzumi eksistē, bet to aktivitāte nav daudz pētīta.

Vislielākā bīstamība zemestrīcēs ir sekundārie efekti, jo tie nes lielākus zaudējumus, galvenokārt blīvi apdzīvotās vietās ar būvkonstrukcijām, kas nav pietiekami izturīgas.

Pamatojoties uz Latvijas seismiskās bīstamības pētījumu rezultātiem, ir pamats uzskatīt par ticamu zemestrīces rašanās scenāriju ar ne mazāk kā 5,2 magnitūdu pēc Rihtera skalas. Šāda stipruma zemestrīces var izraisīt ēku sienu bojājumus, plaisas, zemes nogruvumus, spēcīgas vibrācijas, dažādu objektu krišanu.

Spēcīgām zemestrīcēm ir raksturīgas un iespējamas šādas sekas: ēku un būvju sagruvumi, cietušie, bojāgājušie, bojātas inženierkomunikācijas (gāzes apgāde, elektroapgāde, siltumapgāde, ūdens apgāde), hidroelektrostaciju dambju pārrāvumi, plūdi.

Ņemot vērā to, ka Baltijas reģionā eksistē relatīvi maza seismiskā aktivitāte, Latvijā zemestrīce ir vērtējama kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Seismotektoniskie apstākļi un seismiskās stacijas².

Apzīmējumi:

1 - BAVSEN tīkla seismiskās stacijas

2 - Ignalinas AES lokālā seismiskā tīkla stacijas

3 - Vēsturisko zemestrīču epicentri, gads (punkta izmērs ir proporcionāls zemestrīces magnitūdai)

4 - Kaledonijas struktūrstāva tektonisko lūzumu zonas

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Platjoslas seismiskās stacijas "Slītere" darbības nodrošināšana	Pastāvīgi	VARAM	LVĢMC	LVĢMC
2.	Seismoloģiskā monitoringa veikšana – tektoniskas un tehnogēnas izcelsmes seismisko notikumu konstatēšana, reģistrācija un lokalizācija, kā arī Baltijas reģionālo seismisko notikumu parametru noteikšana	Pastāvīgi	VARAM	LVĢMC	LVĢMC
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo zemestrīci	Pēc nepieciešamības	LVĢMC Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Pašvaldības	LVĢMC Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Pašvaldības	LVĢMC Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Pašvaldības
2.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	VUGD	VUGD	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	VUGD	VUGD	VUGD Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti LVĢMC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VUGD VMD VP VRS ARCC AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" AS "Latvijas gaisa satiksme"	NBS VUGD VMD VP VRS ARCC AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" AS "Latvijas gaisa satiksme"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Diplomātisko pārstāvniecību informēšana	2 stundas	ĀM	ĀM	ĀM	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS
10.	Kultūras mantojuma vērtību glābšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības
11.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI SPKC	NMPD VI SPKC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs Valsts vai pašvaldības institūcija	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37. pielikums
16.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācijas par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības

 

3. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

ZEMES NOGRUVUMS

Riska kopsavilkums

Klimatu pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk ir novērojamas intensīvas lietusgāzes un citi ekstremāli laikapstākļi, kā rezultātā, gruntsūdeņu ietekme, erozija un augsnes sašķidrināšanās var izraisīt zemes nogruvumus.

Zemes nogruvums – ir ģeoloģiska parādība, kuras laikā dažādu faktoru ietekmē notiek iežu vai augsnes nobrukšana. Šie nogruvumi var notikt ūdenstilpņu krastos, kā arī jebkur, kur ir augsts reljefa pacēlums. Zemes nogruvumi var būt vairāku veidu – tajos var nogrūt dažādas nobiras, dubļi, akmeņi un citi.

Zemes nogruvums ir vērtējams kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti:

- plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam";

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana ainavu plānošanas un tūrisma jomā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Iekšzemes ūdeņu piekrastes, jūras piekrastes sauszemes daļas, plūdu risku teritoriju piekrastes, aizsargājamas dabas teritoriju un pašvaldību saistošos noteikumos noteikto sauszemes atjaunošana un nostiprināšana	2023.-2027.gads	VARAM Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Dzelzceļa transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehniskā (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana zemes nogruvumu, klimata pārmaiņu ietekmes uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļu radīto seku likvidēšanai	2023.-2027.gads	SM	VAS "Latvijas dzelzceļš"	VAS "Latvijas dzelzceļš"	-
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo zemes nogruvumu	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	-
2.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	VUGD	VUGD	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	VUGD	VUGD Pašvaldības	VUGD Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VUGD VP AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD	NBS VUGD VP AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
9.	Kultūras mantojuma vērtību glābšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	-
10.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI SPKC	NMPD VI SPKC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	VUGD Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs VUGD NMPD VP VMD LVC Valsts vai pašvaldības institūcija	Valsts materiālo rezervju glabātājs VUGD NMPD VP VMD LVC Valsts vai pašvaldības institūcija	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

4. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

PALI, PLŪDI UN VĒJUZPLŪDI

Riska kopsavilkums

Globālās klimata pārmaiņas ir noteikušas arī ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas Latvijas upju hidroloģiskajā režīmā, novērojot būtiskas izmaiņas upju hidrogrāfos tieši ziemas un pavasara sezonās.

Plūdi – parasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana ar ūdeni, tai skaitā vētras radīto jūras ūdens uzplūdu piekrastes teritorijās vai palu vai ilgstošu lietavu izraisītas straujas ūdens līmeņa celšanās dēļ.

Plūdu risks ir plūdu iestāšanās iespējamība un to radītā varbūtējā nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

Plūdu (applūšanas) veidi¹

Plūdu cēloņi ir visi dabas un klimatiskie apstākļi, kas nosaka vai veicina plūdu veidošanos – nokrišņu intensitāte un slānis, gaisa temperatūra un mitrums, vēja virziens un ātrums, teritorijas reljefs, augu sega, hidroģeoloģiskie apstākļi, hidrogrāfiskais tīkls un tā stāvoklis, ūdens teču un ūdenstilpju sateces baseina lielums, upju gultnes morfometriskie un hidrauliskie parametri. Latvijā ir jārēķinās ar šādām plūdu parādībām:

- Pali un sniega kušana, kad gaisa temperatūra un sniega daudzums ir noteicošie plūdu lieluma faktori. Raksturīgi ziemas-pavasara sezonā, virszemes ūdens objekta hidroloģiska režīma fāzē, kam raksturīgs augsts ūdens līmenis sniega un ledus kušanas rezultātā.

- Ledus sastrēgumi un ledus iešana, kas ir sevišķi smagi, ja pēkšņi paaugstinās gaisa temperatūra un ledus nepaspēj izkust, ceļas ūdens līmenis un ledus tiek atrauts no krastiem. Ledus sastrēgumu un sablīvējumu izraisīti plūdi raksturīgi ar ledus un vižņu uzkrāšanos zem ledus segas vai salauztu ledu upē, kas izraisa upes kanāla sašaurināšanos un ūdens līmeņa paaugstināšanos.

- Lietus radīti plūdi, kam raksturīgs straujš caurplūduma pieaugums un ūdens līmeņa celšanās intensīvo un/vai ilgstošo lietainu periodu dēļ. Lietus izraisīti plūdi var radīt applūšanu gan lauku teritorijās, gan pilsētās, kurās intensīvi nokrišņi rada strauju noteci un pārsniedz lietusūdeņu noteksistēmu maksimālo ūdens novadītspēju.

- Hidrotehnisko būvju avārija un to radītā pārplūšana, kas var būt aizsprosta iekšējās erozijas vai slūžu avārijas dēļ. Veidojas triecienvilnis, kas, lejpus aizsprostam strauji plūstot un raujot sev līdzi kokus, krūmus, nenostiprinātus priekšmetus, nodara lielus postījumus. Turklāt pastiprināt to ietekmi var aizdambējumi pie tiltiem vai citās šaurās vietās. Aizsprosta avārijas vislielākā ietekme ir tūlīt aiz aizsprosta, tālāk posmā lejup pa upi tā līdzinās plūdu gadījumā novērotajam.

- Vējuzplūdi teritorijās gar jūras krastu un lielāko upju grīvās - ūdens līmeņa paaugstināšanās jūrā vai upju grīvās, ko izraisa noteiktu vēju iedarbība. Sevišķi bīstamas situācijas veidojas gadījumos, kad Ziemeļeiropu šķērso vairāki aktīvi cikloni, kuri nes vairākkārtēju rietumu puses vēju pastiprināšanos, veicinot ūdens pieplūdumu vispirms Baltijas jūrā, bet pēc tam arī Rīgas līcī.

Latvijā vēsturiski ir ierasts, ka nopietnākos draudus upēs rada pavasara pali, kad liela nozīme ir arī ledus un vižņu sastrēgumiem, taču arī lietus uzplūdi un vējuzplūdi mēdz izraisīt nopietnus teritoriju applūdumus. Tomēr, mainoties upju hidroloģiskajam režīmam, mainās palu maksimumu iestāšanās termiņi, kā arī lietus uzplūdu un vējuzplūdu biežums un intensitāte.

Latvijā apzinātas 32 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas: Daugavas upju baseinu apgabalā – 14 (tai skaitā 3 Daugavas HES), Lielupes upju baseinu apgabalā – 6, Gaujas upju baseinu apgabalā – 3 un Ventas upju baseinu apgabalā – 9.

Pali, plūdi un vējuzplūdi ir vērtējami kā notikumi ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti:

- pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā";

- pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Lielupes upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- informatīvais ziņojums "Par plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību";

- plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam";

- Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.–2024.gadam;

- LVS NE 31010:2010 "Riska pārvaldība. Riska novērtēšanas paņēmieni (ISO/IEC 31010:2009)" standarts;

- pētījums "Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu".

Attēls: LVĢMC uzturētā Plūdu riska informācijas sistēma, avots: https://www.meteo.lv/lapas/vide/pludu-riska-informacijas-sistema/pludu-riska-informacijas-sistema?id=2103&nid=889

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Pretplūdu pasākumu organizēšana, esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžņu pārbūve un atjaunošana	Pastāvīgi	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ AS "Latvenergo"	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ AS "Latvenergo"	Pašvaldības VSIA ZMNĪ AS "Latvenergo"	-
2.	Meliorācijas sistēmu uzturēšana un būvniecība	Pastāvīgi	ZM Pašvaldības	ZM VSIA ZMNĪ Pašvaldības	ZM VSIA ZMNĪ Pašvaldības	-
3.	Jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība un ierīkošana, pamatojot ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem	Pastāvīgi	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VSIA ZMNĪ	-
4.	Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve	2023.-2027.gads	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VSIA ZMNĪ	-
5.	Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību	2024.gads	VARAM IEM	LVĢMC VUGD	LVĢMC VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	HES operatoru kontrole plūdu riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai, pārbaudot Ūdens resursu lietošanas atļaujās, HES ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos izvirzīto nosacījumu ievērošanu	Katru gadu	VVD	VVD	VVD
7.	Kritēriju par iedzīvotāju brīdināšanu par pastāvošajiem plūdu draudiem sagatavošana un iekļaušana pašvaldību civilās aizsardzības plānos, par šiem kritērijiem informējot arī LVĢMC	2023.gads	Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija	Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija	Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija
8.	Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana	Katru gadu	VARAM	LVĢMC	LVĢMC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Upju baseinu izlūkošana ar gaisa kuģa (vai bezpilota gaisa kuģa) palīdzību	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija VUGD	NBS VUGD	NBS VUGD	-
10.	Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai ieviešana, balstoties uz erozijas klasēm2, un dažāda veida krasta preterozijas risinājumu īstenošana	2023.-2027.gads	VARAM	Pašvaldības Plānošanas reģioni	Pašvaldības Plānošanas reģioni	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Nodrošināt automātisko līmeņu mērītāju uzstādīšanu un mērījumu veikšanu mazo HES augšbjefā un lejasbjefā, nodrošinot LVĢMC un VVD ar operatīvajiem līmeņu mērījumu datiem plūdu gadījumos	2024.-2027.gads	VARAM	VVD	HES īpašnieks
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par iespējamiem paliem, plūdiem un vējuzplūdiem	Pēc nepieciešamības	LVĢMC Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	LVĢMC Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	LVĢMC Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	-
2.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	VUGD	VUGD	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	VUGD LVĢMC Pašvaldības AS "Latvenergo"	LVĢMC VUGD Pašvaldības AS "Latvenergo"	VUGD Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes VVD Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VUGD VMD VP VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD	NBS VUGD VMD VP VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Kuģu velkoņu (ledlaužu) iesaistīšana ledus uzlaušanai upēs un jūras līcī	Pēc nepieciešamības vai pieprasījuma saņemšanas	Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija NBS	NBS Valsts robežsardze Kuģu velkoņu (ledlaužu) īpašnieki	NBS Valsts robežsardze Kuģu velkoņu (ledlaužu) īpašnieki	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
10.	Kultūras mantojuma vērtību glābšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	-
11.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI SPKC	NMPD VI SPKC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	VUGD Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs Valsts vai pašvaldības institūcija	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
16.	Kompensāciju par zaudējumiem noteikšana un finanšu palīdzības izmaksa zemes īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem sakarā ar nelabvēlīgo hidroloģiskajiem un meteoroloģiskajiem apstākļiem	Pēc nepieciešamības	MK ZM	LAD FM	LAD FM	-
17.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības
Ledus, vižņu, koku sanesumu un gultnes spridzināšanas kārtība plūdu (palu) periodā
1.	Lēmuma pieņemšana par nepieciešamību veikt ledus, vižņu, koku sanesumu un gultnes spridzināšanas darbus (turpmāk – spridzināšanas darbi) – lēmumā norāda laikposmu, kad paredzēts veikt spridzināšanas darbus, kā arī darbu veikšanas vietu (adrese vai vietas koordinātas)1, lēmuma apstiprināšana	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija Pašvaldības dome	Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija Pašvaldības dome	Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija Pašvaldības dome	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Pašvaldības sadarbības civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja parakstītā lēmuma nosūtīšana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam2	Pēc lēmuma pieņemšanas	Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija	Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija	Pašvaldības sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisija	-
3.	Blakus esošās pašvaldības informēšana par pieņemto lēmumu veikt spridzināšanas darbus3, kura atrodas upes lejtecē	Pastāvīgi	Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts veikt spridzināšanas darbus	Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts veikt spridzināšanas darbus	Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts veikt spridzināšanas darbus	-
4.	Pieprasījuma sagatavošana un nosūtīšana NBS (vai vienošanās sagatavošana ar juridisku personu, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus) par nepieciešamo atbalstu spridzināšanas darbu veikšanā	Pastāvīgi	VUGD	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Kontaktinformācijas nosūtīšana (elektroniski) VUGD par spridzināšanas darbu veikšanas grupas vecāko un atbildīgās Zemessardzes vienības komandieri	Pastāvīgi	VUGD	VUGD	NBS	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Spridzināšanas darbu veikšanas vietas un laikposma saskaņošanas procedūra4	Pastāvīgi	VUGD	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Apstiprinātas saskaņošanas veidlapas nosūtīšana NBS (vai norādot vienošanās dokumentā ar juridisko personu, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus)	Pastāvīgi	VUGD	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Valsts policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts vides dienesta, kā arī pašvaldības policijas (ja tāda ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā) elektroniska informēšana par spridzināšanas darbu veikšanas vietu un laiku	Pastāvīgi	VUGD	VUGD	VUGD	-
9.	Spridzināšanas darbu veikšanas vietas, bīstamās zonas norobežošana (teritorijas norobežošana, teritorijas apsardze un citi līdzīgi pasākumi, lai nepieļautu trešo personu nokļūšanu bīstamajā zonā), ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku noteiktās bīstamās zonas robežu	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija VUGD
10.	Spridzināšanas darbu veikšana5	Pastāvīgi	NBS Juridiska persona, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus	NBS Juridiska persona, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus	NBS Juridiska persona, kura tiesīga veikt spridzināšanas darbus	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Spridzināšanas darbu veikšana vietā, līdz minētie darbi ir pabeigti	Pastāvīgi	VUGD VP NMPD Pašvaldības policija	VUGD VP NMPD Pašvaldības policija	VUGD VP NMPD Pašvaldības policija	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

 

5. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

LIETUSGĀZES, ILGSTOŠAS LIETAVAS, PĒRKONA NEGAISS UN KRUSA, SNIEGS UN PUTENIS, APLEDOJUMS UN SLAPJA SNIEGA NOGULUMS, STIPRS SALS, KARSTUMS, SAUSUMS

Riska kopsavilkums

Lietusgāzes un ilgstošas lietavas

Lietus izraisīto ietekmi var raksturot divos dažādos mērogos:

1) ilgstošs periods (nedēļas līdz pat mēneši), kad bieži tiek novērots lietus, augsne pakāpeniski kļūst pārmitra un vairs nespēj uzsūkt lieko mitrumu. Ilgstoši regulāra lietusūdeņu pieplūduma rezultātā ūdens līmenis novadgrāvjos un upēs ir paaugstināts, ūdens uzkrājas arī zemās vietās ar sliktu noteci vai vāju uzsūkšanos augsnē. Īpaši bīstamas situācijas veidojas, ja viena otrai seko vairākas šādas epizodes. Ilgstoša lietus epizodes parasti skar teritoriāli plašākus apgabalus, vairākus novadus. Šādi apstākļi var tikt novēroti visās sezonās, biežāk raksturīgi rudens sezonai, bet klimata pārmaiņu ietekmē var tikt novēroti arī ziemas sezonā, kad neiestājas sala apstākļi.

Latvijā ilgstoša lietus raksturošanai un sabiedrības brīdnāšanai izmanto nokrišņu daudzumu 12 stundu periodā, kā stipru lietu definējot apstākļus, kad šajā periodā nolīst 20-39 mm, ļoti stipru – 40-59 mm, bet bīstami jeb ekstermāli stipru – ja šādā laika periodā nolīst 60 mm un vairāk.

2) īslaicīgs, bet intensīvs lietus. Parasti tas tiek novērots gada siltajā sezonā, sevišķi vasarā, to bieži pavada pērkona negaiss, iespējama arī krusa. Šādos apstākļos, īsā laika periodā nolīst liels nokrišņu daudzums, kuru nespēj uzsūkts augsne, kā arī tas nepaspēj notecēt uz ūdenstilpēm, sevišķi bīstamas situācijas veidojas pilsētvides apstākļos, kur zaļā zona, kas varētu uzsūkt ūdeni, ir ierobežota. Lietusgāzes var tikt novērotas arī ļoti lokāli, piemēram, Rīgā aptverot vien atsevišķu pilsētas apkaimi. Vasaras sezonas lietusgāzes ik gadu Latvijā nodara lokālus postījumus, appludinot apdzīvotas vietas, izskalojot ceļus, kā arī nodarot postījumus infrastruktūrai.

Lietusgāžu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai Latvijā tiek piemēroti sekojoši kritēriji – nokrišņu daudzums 3 stundu vai īsākā periodā, saskaņā ar ko stipras lietusgāzes laikā 3 stundu vai īsākā periodā nolīst 10-19 mm, ļoti stipras llietusgāzes laikā – 20-29 mm, bet bīstami jeb ekstremāli stipras – 30 mm un vairāk

Pērkona negaiss un krusa

Pērkona negaiss ir atmosfēras elektriskā parādība, kas parasti ir novērojama gada siltajā sezonā, bet ir iespējams jebkurā no gada mēnešiem. Tas veidojas gubu-lietus mākoņos, kad spēcīgas gaisa strāvas mākonī izraisa lietus lāšu un / vai krusas graudu savstarpēju berzi, radot elektriskās izlādes – zibeni. No lielā siltuma daudzuma, kas izdalās zibens rezultātā, apkārtējais gaiss strauji izplešas, izraisot skaņu – pērkonu. Pērkona negaisu var pavadīt gan intensīvas lietusgāzes, gan arī krasas vēja brāzmas (sk. 6. pielikumu) un krusa. Atsevišķos gadījumos krusa var tikt novērota arī tad, ja nav pērkona negaiss.

Pērkona negaisu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

1) stiprs: pērkona negaisu pavada stipras lietusgāzes un / vai krasas vēja brāzmas 15-19 m/s un / vai krusa ar diametru <6 mm,

2) ļoti stiprs: pērkona negaisu pavada ļoti stipras lietusgāzes un / vai krasas vēja brāzmas 20-24 m/s un / vai krusa ar diametru 6-19 mm,

3) bīstami jeb ekstremāli stiprs: pērkona negaisu pavada ekstremāli stipras lietusgāzes un / vai krasas vēja brāzmas ≥25 m/s, un / vai krusa ar diametru ≥20 mm.

Sniegs un putenis

Sniegs un putenis kā ziemas laika parādības nozīmīgu ietekmi rada gan intensīvas vai ilgstošas snigšanas un putināšanas apstākļos, kad nozīmīgi pieaug sniega sega un tiek aizputināti ceļi, gan arī neierasti agras vai vēlas šo dabas parādību iestāšanās gadījumos, kad vēl nav iestājušies vai jau noslēgušies atbilstošie ceļu uzturēšanas apstākļi. Agra vai vēla snigšana var radīt postīgumus arī sala neizturīgām lauksaimniecības kultūrām. Snigšanas un puteņa apstākļos papildus ietekmi rada vēja pastiprināšanās, kas var veicināt ceļu aizputināšanu, turklāt atsevišķās situācijās, kad zemes virsmu klāj pietiekami bieza, bet nesablietēta sniega sega, ceļu aizputināšana var notikt arī situācijās, kad nesnieg, bet stipra vēja apstākļos tiek pārvietots uz zemes virsmas esošais sniegs. Tāpat kā papildus nozīmīgs faktors ir redzamības tāluma samazināšanās intensīvas snigšanas un puteņa laikā.

Klimata pārmaiņas ir ievērojami ietekmējušas sezonālā sniega pārklājumu un biezumu. Latvijas teritorijā kopumā tiek novērota vidējā sniega segas biezuma samazināšanās. Arī sezonas garums, kad tiek novēroti stabili sniega apstākļi, kļūst īsāks, tomēr ļoti agrīna vai vēlīna snigšana aizvien var tikt novērota. Nākotnes klimata pārmaiņu pētījumi uzrāda, ka šīs tendences saglabāsies, tomēr saglabāsies augsti ekstremālu gadījumu iestāšanās riski.

Snigšanas apstākļu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stipra snigšana: sniega segas pieaugums 5-9 cm 12 stundu laikā,

– ļoti stipra snigšana: sniega segas pieaugums 10-14 cm 12 stundu laikā,

– bīstami jeb ekstremāli stipra snigšana - sniega segas pieaugums ≥15 cm 12 stundu laikā.

Puteņa apstākļu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stiprs putenis: snigšana ar redzamības pasliktināšanos <4 km un vēja pastiprināšanos brāzmās ≥ 15 m/s mazāk nekā 3 stundas,

– ļoti stiprs putenis: snigšana ar redzamības pasliktināšanos <2 km un vēja pastiprināšanos brāzmās ≥ 15-19 m/s ilgāk nekā 3 stundas,

– bīstami jeb ekstremāli stiprs putenis: snigšana ar redzamības pasliktināšanos <2 km un vēja pastiprināšanos brāzmās ≥ 20 m/s ilgāk nekā 3 stundas.

Apledojums un slapja sniega nogulums

Apledojums ir ziemas sezonas laika parādība, tas rodas, kad negatīvas temperatūras apstākļos veidojas intensīva migla, smidzina vai pat līst lietus (tiek novērota atkala) un uz virsmām (ceļiem, ielām, trotuāriem u.c.) vai objektiem (vadiem, koku zariem u.c.) veidojas ledus kārta. Ielas un trotuāri šādos apstākļos jau ļoti ātri kļūst slideni. Bet uz vadiem un koku zariem izveidojies biezs apledojuma slānis var izraisīt to lūšanu.

Apledojuma klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stiprs apledojums: sasalstoši nokrišņi ar intensitāti <1 mm/12 stundās,

– ļoti stiprs apledojums: sasalstoši nokrišņi ar intensitāti 1-4 mm/12 stundās,

– bīstami jeb ekstremāli stiprs apledojums: sasalstoši nokrišņi ar intensitāti ≥5 mm/12 stundās

Slapja sniega nogulums arī ir ziemas sezonas laika parādība. Tas veidojas, kad krīt slapjš sniegs, bet gaisa temperatūra ir negatīva, izraisot slapjā sniega piesalšanu pie vadiem un koku zariem, kā arī citiem priekšmetiem. Tas var izraisīt koku zaru / koku un vadu lūšanu, kā arī citu priekšmetu salūšanu, sabojāšanu. Slapja sniega intensitāte tiek noteikta, speciālistiem analizējot sinoptisko situāciju, atbilstoši tiek sagatavoti arī brīdinājumi.

Stiprs sals

Dažādos pētījumos lielākoties ir noskaidrots, ka ilggadīgajā laika periodā lielākajā pasaules daļā auksto dienu un nakšu kļūst mazāk. Arī Latvijā nepilnu pēdējo 100 gadu laikā ir norisinājušās līdzīgas izmaiņas ekstremāli zemu gaisa temperatūras raksturā – dienu skaits stabilu salu un apstākļiem, kad tiek novērotas sevišķi zema gaisa temperatūra, samazinās. Tomēr Latvijā vēl aizvien ziemas periodā var iestāties stiprs sals, kas var apdraudēt cilvēku veselību un pat dzīvību, kā arī izraisīt tehnogēnus bojājumus - cauruļvadu un apkures sistēmas bojājumus, lauksaimniecības kultūru izsalšanu u.c. Sala ietekmi būtiski var palielināt stiprs vējš vai apstākļi, kad zemes virsmu neklāj sniegs – ir kaisals.

Sala intensitātes klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji: stiprs sals, kad gaisa temperatūra pazeminās līdz -20...-24⁰, ļoti stiprs sals, kad gaisa temperatūra ir -25...-29⁰ un bīstami jeb ekstremāli stiprs sals tiek novērots, kad termometra stabiņš noslīd līdz -30⁰ atzīmei un vēl zemāk.

Karstums

Karstuma viļņiem jeb ilgstošu nepārtraukta karstuma periodu biežuma un intensitātes pieaugumam arvien biežāk tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo tie negatīvi ietekmē cilvēku veselību un mirstību, sevišķi vasarā. Īpaši satraucošas šīs pārmaiņas ir lielo pilsētu aglomerāciju iedzīvotājiem, jo pilsētas kā "siltuma salas" ietekmē gaisa temperatūra pilsētas centrā – tā ir augstāka nekā nomalē, līdz ar to arī karstuma radītais diskomforts pilsētas centrā būs lielāks. Ja naktis ir vēsas, tas dod iespēju cilvēka organismam atpūsties pēc dienā piedzīvotā karstuma, savukārt apstākļos, kad arī naktis ir ļoti karstas (tiek novērotas tā sauktās "tropiskās naktis"), karstums ietekme ir vēl lielāka.

Spēcīgi karstuma viļņi var izraisīt arī kultūraugu bojājumus, tūkstošiem nāves gadījumu no hipertermijas, un plašus strāvas zudumus, jo masveidā tiek izmantoti gaisa kondicionieri un ventilatori.

Karstuma intensitātes klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stiprs karstums: maksimālā gaisa temperatūra dienas 2 dienas un ilgāk paaugstinās līdz +27...+32⁰,

– ļoti stiprs karstums: maksimālā gaisa temperatūra ir ≥+32⁰ vai minimālā gaisa temperatūra naktī nav <+20⁰ (turklāt pirms tam jau ir bijušas dienas ar stipru karstumu),

– bīstami jeb ekstremāli stiprs karstums: 2 dienas un ilgāk termometra stabiņš pakāpjas virs +30⁰ atzīmes vai arī 2 naktis un ilgāk termometra stabiņš nenoslīd zem +20⁰ atzīmes.

Sausums

Sausums ir apstākļi dabā, kad ilgāku laika periodu netiek novēroti nokrišņi. Sevišķi nelabvēlīgi apstākļi var veidoties, ja tas tiek novērots aktīvās veģetācijas periodā, vienlaikus iestājoties arī karstumam – tad sausums būtiski ietekmē lauksaimniecību, kā arī mežsaimniecību. Turklāt sausuma apstākļos parasti ievērojami pieaug ugunsbīstamība mežos. Latvijā sausuma raksturošanai ir ieviests Standartizētais nokrišņu daudzuma indekss (SPI, Standardized precipitation index) – rādītājs, kas raksturo sausuma un mitruma periodus. SPI tiek aprēķināts balstoties uz nokrišņu daudzuma novērotajām vērtībām un statistiku references periodā, piemēram, pēdējo 30 gadu laikā. Lauksaimniecības vajadzībām SPI tiek rēķināts veģetācijas periodā 1-3 mēnešiem. 3 mēnešu SPI var izmantot arī kalendārās sezonas mitruma režīma noteikšanai. Savukārt 6 mēnešu intervālu izmanto hidroloģiskā sausuma klasificēšanā, jo tas labi korelē ar ūdens līmeņa izmaiņām rezervuāros, kā arī upju noteces samazināšanos.

Sausuma apstākļu raksturošanai tiek izmantoti sekojoši SPI kritēriji: mēreni sauss -1...-1,49, ļoti sauss -1,5...-2 un ekstremāli sauss, ja SPI ir ≤-2.

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, apledojums, stiprs sals, karstums, sausums, sniegs un putenis ir vērtējami kā notikumi ar vidēju risku, slapja sniega nogulums – notikums ar nozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana veselības un labklājības jomā".

- Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Lielupes upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam

- Informatīvais ziņojums "Par plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību";

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam";

- Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.–2024.gadam.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Meteoroloģisko un hidroloģisko apstākļu monitorings, vēsturisko datu uzkrāšana un analīze un nākotnes klimata scenāriju izveide	Pastāvīgi	VARAM KEM	VARAM KEM	LVĢMC	-
2.	Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve	2023.-2027.gads	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VSIA ZMNĪ	-
3.	Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību	2024.gads	VARAM IEM	LVĢMC VUGD	LVĢMC VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana	Katru gadu	VARAM	LVĢMC	LVĢMC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Patversmju vai īslaicīgās uzturēšanās vietas izveidošana un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Papildus dzeramā ūdens nodrošināšana sabiedriskās un publiskās vietās klimatisko ekstrēmu gadījumā	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par prognozētajām ilgstošām lietavām, lietusgāzēm, pērkona negaisu un krusu, sniegu un puteni, apledojumu un slapja sniega nogulumu, salu, karstumu, sausumu, to novēroto intensitāti, radītajām sekām	Pēc nepieciešamības	LVĢMC Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	LVĢMC Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	LVĢMC Pašvaldības Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	-
2.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs Operatīvie dienesti un avārijas brigādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	VUGD LVĢMC NMPD	VUGD LVĢMC NMPD	VUGD LVĢMC NMPD Valsts un pašvaldību institūcijas Komersanti Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs Operatīvie dienesti un avārijas brigādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Kultūras mantojuma vērtību glābšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	-
7.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI SPKC	NMPD VI SPKC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs Valsts vai pašvaldības institūcija	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana	Pastāvīgi	Pašvaldības LM	Pašvaldības LM	Pašvaldības LM	-
12.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

6. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

VĒTRAS (VĒJA BRĀZMAS), VIESUĻI, KRASAS VĒJA BRĀZMAS

Riska kopsavilkums

Vēja ātrums un tā izmaiņas gada griezumā ir būtiski atkarīgas no atmosfēras kopējās cirkulācijas īpatnībām, kā arī no vietējiem apstākļiem. Svarīgs vēja ātruma parametrs ir vēja ātrums brāzmās, kas ir ievērojami lielāks nekā vidējais vēja ātrums. Vētru laikā tieši vēja brāzmas izraisa lielākos postījumus. Vēja brāzmas ir raksturīgas piezemes gaisa plūsmai, jo tās izraisa berze. Virs sauszemes vējš ir brāzmaināks nekā virs akvatorijas (lielāka starpība starp vidējo vēja ātrumu un vēja ātrumu brāzmās). Piezemes vēja ātrumam un virzienam ir spēcīga ietekme arī uz Baltijas jūras reģionu un cilvēku aktivitātēm reģionā. Ekstremāls vēja ātrums ir tiešs drauds cilvēku dzīvībai un materiālajām vērtībām, tai skaitā dažāda veida infrastruktūru. Tāpat lielu vēja ātrumu var saistīt arī ar netiešu ietekmi, piemēram, augstiem viļņiem, vējuzplūdiem, kā arī piekrastes eroziju, kas var radīt ekonomiskos zaudējumus. Pēc vējlauzēm pasliktinās meža sanitārais stāvoklis, jo ievērojami pieaug kukaiņu masveida savairošanās risks. It īpaši bīstama ir egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās.

Vidēji valstī visspēcīgākās vēja brāzmas novērotas 1967., 1969. un 2005. gadā, kad novērotas līdz šim spēcīgākās valstī piedzīvotās vētras. Līdz šim visspēcīgākā bijusi 1967. gada 17.-18. oktobra vētra. Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s.

Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā klimata pārmaiņu negatīvo seku rezultātā vētras risks var palielināties.

Vēja ātruma brāzmās raksturošanai un sabiedrības brīdināšanai par vēja pastiprināšanos, Latvijā tiek izmantoti sekojoši kritēriji: stipra vētra – vējā ātrums brāzmās sasniedz 20-24 m/s, ļoti stipra vētra – 25-32 m/s, bīstami jeb ekstremāli stipra vētra - ≥33 m/s.

Veidojoties gubu-lietus mākoņiem un attīstoties pērkona negaisam, tos nereti pavada arī citas laika parādības (lietusgāzes, krusa un krasas vēja brāzmas), kas pērkona negaisu ietekmi padara vēl lielāku. Krasas vēja brāzmas ir piepeša strauja vēja ātruma palielināšanās par 8 m/s un vairāk īsā laika intervālā (vismaz 1 minūte), kad vēja ātrums ir ≥ 11 m/s. Kraso vēja brāzmu postījumi var būt lielāki nekā vēja postījumi gadījumos, kad vēja pastiprināšanās notiek pakāpeniski. Turklāt krasās vēja brāzmas pērkona negaisa laikā visbiežāk tiek novērotas vasaras sezonā, kad kokiem ir lapas – arī tas vēja ietekmi vēl vairāk palielina.

Ļoti lokāli pērkona negaisa laikā Latvijā var tikt novēroti arī virpuļviesuļi jeb tornado. To darbības joslā tiek nopostīti ne tikai meži, elektrolīnijas un ēkas, gaisā tiek pacelti ievērojami smagumi, tādējādi nodarot lielus postījumus. Tai pašā laikā blakus virpuļa joslai vējš var būt pat lēns.

Kraso vēja brāzmu pērkona negaisa laikā klasifikācijai un brīdinājumu sagatavošanai sabiedrībai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stipras: pērkona negaisu pavada krasas vēja brāzmas 15-19 m/s,

– ļoti stipras: pērkona negaisu pavada krasas vēja brāzmas 20-24 m/s,

– bīstami jeb ekstremāli stipras: pērkona negaisu pavada krasas vēja brāzmas ≥25 m/s.

Vētras, viesuļi, krasas vēja brāzmas ir vērtējamas kā notikumi ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam".

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- Klimata pārmaiņu analīzes rīks;

- "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Meteoroloģisko un hidroloģisko apstākļu monitorings, vēsturisko datu uzkrāšana un analīze un nākotnes klimata scenāriju izveide	Pastāvīgi	VARAM KEM	VARAM KEM	LVĢMC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve	2023.-2027.gads	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VSIA ZMNĪ	-
3.	Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību	2024.gads	VARAM IEM	LVĢMC VUGD	LVĢMC VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana	Katru gadu	VARAM	LVĢMC	LVĢMC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība un ierīkošana, pamatojot ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem	Pastāvīgi	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VSIA ZMNĪ	-
6.	Valsts enerģētiskā krīzes centra apmācības plānošana un organizēšana	Pēc nepieciešamības	KEM	KEM	KEM	-
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par prognozēto un sagaidāmo vētras vai krasu vēja brāzmu, viesuļu intensitāti, iespējamām sekām	Pēc nepieciešamības	LVĢMC Pašvaldības Fiziska vai juridiska persona	Pašvaldības Fiziska vai juridiska persona	Pašvaldības Fiziska vai juridiska persona	-
2.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs Operatīvie dienesti un avārijas brigādes LVĢMC VUGD AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD VP VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	VUGD LVĢMC NMPD	VUGD LVĢMC NMPD	VUGD LVĢMC AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD VP VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Pašvaldības Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Valsts enerģētiskā krīzes centra apziņošana un sasaukšana	Pēc nepieciešamības	KEM	KEM	KEM	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs Operatīvie dienesti un avārijas brigādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VUGD VMD VP VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs A/S "Latvenergo" A/S "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD Pašvaldības	NBS VUGD VMD VP VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
10.	Kultūras mantojuma vērtību glābšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	-
11.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI SPKC	NMPD VI SPKC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs Valsts vai pašvaldības institūcija	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
16.	Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana	Pastāvīgi	Pašvaldības LM	Pašvaldības LM	Pašvaldības LM	-
17.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-
18.	Meža sanitārā stāvokļa prasību kontrole	Pastāvīgi	VMD	VMD	VMD	-
19.	Pēc vēja nodarītiem postījumiem operatīvi veikt bojāto mežaudžu apzināšanu un uzraudzību	Pēc nepieciešamības	VMD	VMD	VMD Meža īpašnieki (valdītāji)	-
20.	Meža kaitēkļu un slimību zinātniskā monitoringa datu analīze (Kukaiņu bojājumi, īpaši egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi )	1 reizi ceturksnī	ZM, LVMI Silava	LVMI Silava	LVMI Silava	-
21.	Meža aizsardzības pasākumu veikšana (invadēto koku izvākšana, feromonu slazdu izlikšana u.c.)	Katru gadu	Meža īpašnieki (valdītāji)	Meža īpašnieki (valdītāji)	Meža īpašnieki (valdītāji)	-
22.	Atbalsts meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai.	Pēc iespējas	ZM	Meža īpašnieki (valdītāji)	Meža īpašnieki (valdītāji)	-

 

7. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

MEŽA UN KŪDRAS PURVU UGUNSGRĒKI

Riska kopsavilkums

Latvijas meži aizņem ~ 3,4 miljonus ha un klāj 52% valsts teritorijas. Latvijā ir ~2,4 tūkstošu km2 purvu, kas aizņem 3,8% no Latvijas teritorijas. No tiem tikai daļa tiek izmantota kā kūdras ieguves vietas.

Klimata pārmaiņu kontekstā ir prognozēts, ka sausuma un karstuma periodi nākotnē kļūs biežāki, kas palielina reģiona ugunsbīstamību mežos un kūdras purvos. Par meža un purvu ugunsgrēka cēloņi var būt apzināta vai neapzināta cilvēka darbība vai arī dabas stihija – sausums, karstums, zibens iedarbība. Meža un kūdras purvu ugunsgrēku risks tiek vērtēts kā nozīmīgs.

Meža un kūdras purvu ugunsgrēkiem piemīt arī pārrobežu izplatīšanās risks, kā rezultātā nepieciešama pārrobežu sadarbība katastrofas pārvarēšanai.

Attēls 1. Meža ugunsnovērošanas torņu un meža ugunsdzēsības staciju tīkls, kā arī meža ugunsgrēku statistika no 2013.-2018.gadam (Datu avots: VMD)

Mežu ugunsbīstamības riska novērtējumam VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" ir izstrādāts un tiek pielietots indekss – mežu degamības rādītājs, kurš tiek aprēķināts, ņemot vērā gaisa temperatūru, mitrumu un nokrišņu daudzumu – jo augstāka gaisa temperatūra, sausāks gaiss un mazāks nokrišņu daudzums, jo straujāk pieaug ugunsbīstamības risks. Tā klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai par ugunsbīstamības risku mežos tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– augsta ugunsbīstamība, kad mežu degamības rādītājs sasniedz 4. klasi,

– ļoti augsta ugunsbīstamība, kad mežu degamības rādītājs sasniedz 5.klasi,

– ekstremāli augsta ugunsbīstamība, kad mežu degamības rādītājs sasniedz 5.klasi nedēļu un ilgāk vismaz 1/3 daļā no valsts teritorijas.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030.gadam;

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā";

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam".

MEŽA UN KŪDRAS PURVU UGUNSGRĒKI

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Klimatisko parametru (meteoroloģisko un hidroloģisko) monitorings, vēsturisko datu analīze un nākotnes klimata scenāriju izveide	Pastāvīgi	VARAM KEM	VARAM KEM	LVĢMC VMD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību	2024.gads	VARAM IEM	LVĢMC VUGD	LVĢMC VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Meža mineralizēto joslu ierīkošana un uzturēšana ugunsgrēku izcelšanos un izplatības ierobežošanai	Katru gadu pēc nepieciešamības	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas īpašnieks, valsts un pašvaldību autoceļu nodalījuma joslas īpašnieks un meža īpašnieks (valdītājs)	-
4.	Apauguma un pielūžņojuma novākšana un risu izlīdzināšana kas dziļākas par 0,25 metriem dabiskajās brauktuvēs mežā, kvartālstigās un grāvju atbērtnēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām	Katru gadu līdz 1.maijam	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	-
5.	Mežu šķērsojošo ceļu risu izlīdzināšana, kas dziļākas par 0,25 metriem	Katru gadu līdz 1.maijam	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	-
6.	Ceļu un piebrauktuvju sakārtošana ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām un uzturēšana tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu	Katru gadu līdz 1.maijam	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	-
7.	Ūdens ņemšanas vietas ierīkošana un atjaunošana	Katru gadu līdz 1.maijam	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	meža īpašnieks (valdītājs)	-
8.	Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plāna izstrādāšana un aktualizēšana	Katru gadu līdz 1.aprīlim	VMD	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, kurš apsaimnieko meža platības, kas ir lielākas par 5000 hektāriem	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, kurš apsaimnieko meža platības, kas ir lielākas par 5000 hektāriem	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Ugunsnedrošā laikposma noteikšana	Katru gadu	VMD	VMD	VMD	-
10.	Brīdinājuma zīmju izvietošana mežos pie atpūtas vietām un informācijas stendiem par uzmanīgu rīcību ar uguni un informāciju pēc palīdzības uguns nelaimes gadījumā	Katru gadu	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	-
11.	Meža ugunsdzēsības operatīvā plāna** izstrādāšana	Katru gadu līdz 1.maijam	VMD	VMD	VMD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanas kontrole	Ugunsnedrošajā laika posmā	VMD	VMD	VMD	-
13.	Potenciāli bīstamo, ugunsgrēka izcelšanās riskam pakļauto vietu (piemēram, rekreācijas objektus mežā) apsekošana un ugunsgrēku atklāšana, veicot amata pienākumus apgaitās	Ugunsnedrošajā laika posmā	VMD	VMD	VMD	-
14.	Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu pilnveidošana un attīstīšana (ugunsnovērošanas torņu būvniecība, pārbūve un atjaunošana; meža ugunsdrošības sakaru aprīkojuma izveidošana un pilnveidošana; novērošanas iekārtu tīkla izveidošana un pilnveidošana)	Katru gadu	VMD	VMD	VMD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Nepieciešamās informācijas (t.sk. kompleksā ugunsbīstamības rādītāja) saņemšana un informācijas nodošana iesaistītajām institūcijām	Ugunsnedrošajā laika posmā	ZM VARAM	VMD LVĢMC	VMD LVĢMC	-
16.	Sadarbības veidošana ar vietējiem iedzīvotājiem, lai nepieciešamības gadījumā viņi varētu palīdzēt meža ugunsgrēku atklāšanā, kā arī viņu informēšana par iespējām sazināties ar meža ugunsapsardzības atbildīgo amatpersonu	Visu gadu	VMD	VMD	VMD	-
17.	Mežu novērošana un ugunsgrēku atklāšana, izmantojot ugunsnovērošanas torņu tīklu	Ugunsnedrošajā laika posmā	VMD	VMD	VMD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
18.	Mežu novērošana no helikoptera, ja pastāv ugunsnedrošais periods (atbilstoši noslēgtajām starpresoru vienošanās)	Pēc nepieciešamības	NBS VMD	NBS VMD	NBS VMD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
19.	Valsts meža dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, speciālo tehniku un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, meža un kūdras purvu ugunsgrēku klimatu pārmaiņu un ietekmes uz vidi radīto seku likvidēšanai	2023.-2027.gads	ZM	VMD	VMD	-
20.	Valsts meža dienesta struktūrvienību tīklu (ugunsdzēsības depo) būvniecība, renovācija un rekonstrukcija	2023.-2027.gads	ZM	VMD	VMD	-
21.	Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu	2023.-2027.gads	VARAM	LVĢMC VVD	LVĢMC VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
22.	Meža ugunsdrošības īstenošanas, uzraudzības un kontroles pilnveidošana normatīvajos aktos	Pēc nepieciešamības	ZM, VMD	ZM, VMD	VMD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par meža, kūdras purva ugunsgrēku	Pēc nepieciešamības	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs Pašvaldības Fiziska vai juridiska persona VUGD	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs Pašvaldības Fiziska vai juridiska persona VUGD	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs Pašvaldības Fiziska vai juridiska persona VUGD	-
2.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs Operatīvie dienesti un avārijas brigādes VMD VUGD NMPD VP VVD LVĢMC VI VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	VMD VI NMPD LVĢMC VUGD VP VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Pašvaldības	VMD VI NMPD LVĢMC VUGD VP VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Pašvaldības	VMD VI NMPD LVĢMC VUGD VP VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Pašvaldības VVD Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs Operatīvie dienesti un avārijas brigādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Kultūras mantojuma vērtību glābšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	-
7.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	VMD struktūrvienību informēšana	Pastāvīgi	VMD	VMD	VMD	-
9.	Ugunsgrēku ierobežošana un dzēšana notikuma vietā		VMD VUGD	VMD VUGD	VMD VUGD Juridiskas un fiziskas personas	-
10.	Informācijas apmaiņa par iespējamo vai esošo meža ugunsgrēku ar VUGD	Ugunsnedrošajā laika posmā	VMD VUGD	VMD VUGD	VMD VUGD	-
11.	Ugunsgrēku ierobežošana un dzēšana Rīgas, Jūrmalas un Daugavpils pilsētu administratīvajās teritorijās esošajos mežos	Pastāvīgi	VUGD	VUGD	VUGD VMD	-
12.	AS "Latvijas valsts meži" (LVM) iesaistīšana, ja meža ugunsgrēks izcēlies LVM valdījumā esošajā mežā	Pēc nepieciešamības un atbilstoši starpresoru vienošanās	VMD AS "Latvijas valsts meži"	VMD AS "Latvijas valsts meži"	VMD AS "Latvijas valsts meži"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	SIA "Rīgas meži" iesaistīšana, ja meža ugunsgrēks izcēlies SIA "Rīgas meži" valdījumā esošajā mežā	Pēc nepieciešamības un atbilstoši līgumam	VMD SIA "Rīgas meži"	VMD SIA "Rīgas meži"	VMD SIA "Rīgas meži"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	VAS "Latvijas dzelzceļš" ugunsdzēsības vilcienu iesaistīšana	Pēc nepieciešamības un atbilstoši līgumam	VMD VAS "Latvijas dzelzceļš"	VMD VAS "Latvijas dzelzceļš"	VMD VAS "Latvijas dzelzceļš"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VUGD VMD VP VRS ARCC AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD Pašvaldības	NBS VUGD VMD VP VRS ARCC AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
16.	Gaisa kvalitātes kontroles veikšanas nepieciešamība (arī iesaistot pārnēsājamās (mobilas) mēriekārtas notikuma vietas apkārtnē (apdzīvoto vietu tuvumā)	Pēc nepieciešamības	VMD pašvaldības	LVĢMC VVD	LVĢMC VVD	-
17.	Par gaisa kvalitāti informācijas izvērtēšana un rekomendāciju sagatavošana iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	VI	VI VVD	VI VVD Pašvaldības LVĢMC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
18.	Informēšana par mežu un purvu ugunsgrēku iespējamo izplatīšanos dzelzceļa, maģistrālo gāzes un naftas vadu aizsardzības zonā (VAS "Latvijas dzelzceļš", AS "Latvijas gāze", SIA "LatRosTrans")	Pēc nepieciešamības	VMD VUGD	VMD VUGD	VMD VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
19.	Ugunsgrēka vietas uzraudzība	Pēc nepieciešamības	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs VMD	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs VMD	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs VMD	-
20.	Meža sanitārā stāvokļa prasību kontrole	Pastāvīgi	VMD	VMD	VMD	-
21.	Meža veselības stāvokļa uzraudzīšana uguns skartajās mežaudzes	Pēc nepieciešamības	VMD	VMD	VMD	-
22.	Meža kaitēkļu un slimību zinātniskā monitoringa datu analīze (Kukaiņu bojājumi, īpaši egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi )	1 reizi ceturksnī	ZM LVMI Silava	LVMI Silava	LVMI Silava	-
23.	Meža aizsardzības pasākumu veikšana (invadēto koku izvākšana, feromonu slazdu izlikšana u.c.) meža kaitēkļu masu savairošanās gadījumā.	Katru gadu	Meža īpašnieki (valdītāji)	Meža īpašnieki (valdītāji)	Meža īpašnieki (valdītāji)	-
24.	Atbalsts meža un purvu ugunsgrēkos iznīcināto mežaudžu atjaunošanai	Pēc nepieciešamības	ZM VMD Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	ZM VMD Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	ZM VMD Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	-
25.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
26.	Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana	Pastāvīgi	Pašvaldības LM	Pašvaldības LM	Pašvaldības LM	-
27.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI SPKC	NMPD VI SPKC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
28.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	VUGD Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
29.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
30.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs Valsts vai pašvaldības institūcija	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
31.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

8. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

EPIDĒMIJA, PANDĒMIJA

Riska kopsavilkums

Epidēmija ir infekcijas slimības izplatīšanās tādos apmēros, kas pārsniedz konkrētai teritorijai raksturīgu saslimstības līmeni, vai arī slimības parādīšanās un intensīva izplatīšanās teritorijā, kurā iepriekš tā nav reģistrēta (Epidemioloģiskās drošības likuma 1.panta 6.punkts). Atkarībā no infekcijas slimības īpatnībām un izplatīšanās apstākļiem epidēmijas var atšķirties pēc intensitātes saslimušo skaita ziņā, ģeogrāfiskās izplatības, skarto iedzīvotāju grupu loka un norises ilguma. Savukārt pandēmija ir epidēmija, kas skar plašas ģeogrāfiskas teritorijas vai kontinentus.

Infekcijas slimības izplatības īpatnības ir atkarīgas no daudziem faktoriem, tai skaitā, iedzīvotāju imunitātes, tai skaitā vakcinācijas aptveres, dzīves apstākļiem un sanitārās kultūras līmeņa, gadalaika (dažām infekcijas slimībām raksturīga sezonalitāte), ģeogrāfiskām un klimatiskajām joslām, klimata pārmaiņām, kā arī veikto pretepidēmijas pasākumu efektivitātes.

Epidēmiju un pandēmiju iespējamība palielinās situācijās, ja, piemēram, ir notikusi dabas katastrofa vai militārs iebrukums, kad lielam cilvēku skaitam ir nepieciešama izmitināšana, medicīniskā palīdzība vai īpaša aprūpe. Evakuācijas laikā, masveida izmitināšanas vietās un citur, kur lielā daudzumā uzturas un pulcējas cilvēki, pastāv labvelīgi apstākļi infekcijas slimību izplatībai. Paaugstinātu epidēmijas risku nosaka vides piesārņojums (piemēram, plūdi), tīra dzeramā ūdens, drošas pārtikas, higiēnas preču un individuālo aizsardzības līdzekļu (sejas masku) trūkums, kā arī nepietiekamas zināšanas un informācija par infekcijas slimību profilaksi. Infekcijas slimību ievešanas un izplatīšanās risku palielina arī masveida starptautiskie pasākumi. Tāpat epidēmijas un pandēmijas draudi var rasties infekcijas pārrobežu pārnešanas gadījumā.

Nepietiekama infekcijas slimību atklāšana un ziņošana par šiem gadījumiem, laboratoriskās diagnostikas trūkums apgrūtina un aizkavē uzliesmojumu atklāšanu un pretepidēmijas pasākumu īstenošanu, kas arī varētu veicināt situācijas saasināšanos un epidēmijas izplatīšanos.

Visātrāk un visplašāk sabiedrību var skart infekcijas slimības, kas izplatās ar gaisa pilieniem. Sīkie pilieni, kas izdalās no augšējiem elpošanas ceļiem, arī sarunas, klepus vai šķaudīšanas laikā, var nonākt cita cilvēka elpceļos, līdz ar to gaisa – pilienu ceļš ir visizplatītākais apskatāmās infekcijas pārnešanas veids.

Covid-19 pandēmija ir radījusi milzīgu negatīvu ietekmi uz ģeopolitiku, sabiedrības veselību, ekonomiku, izglītību un sociālo un kultūras sfēru visā pasaulē. Covid-19 kā nāves pamatcēlonis vai veicinošais faktors ir identificēts 939 gadījumos 2020.gadā (3,3% no visiem nāves gadījumiem), 5490 gadījumos 2021.gadā (16% no visiem nāves gadījumiem) un 2752 gadījumos 2022.gadā (9,1% no visiem nāves gadījumiem). 2023.gadā 4.maijā Pasaules Veselības organizācijas ekspertu grupa izvērtēja pašreizējo epidemioloģisko situāciju un, uzsverot, ka Covid-19 pandēmija joprojām turpinās, secināja, ka tomēr priekšnoteikumi starptautiskas nozīmes ārkārtas situācijai sabiedrības veselības jomā vairs nepastāv, un tāpēc tā tika atcelta. Eksperti uzskata, ka ja nenotiks būtiskas SARS-CoV-2 izmaiņas, Covid-19 epidēmijas aktivizācija visticamāk turpināsies sezonāli. Vienlaikus epidēmijas risks saglabājas ar gripas strauju izplatīšanos, vidēji gripas sezonas laikā 3 000 pacienti tiek hospitalizēti saistībā ar gripu un gripas izraisītu pneimoniju, bet ārstēšanu ambulatori saņem ap 50 000 pacientu. Lielākais nāves gadījumus skaits tiek reģistrēts nedēļās, kad ir augstākā gripas epidēmijas intensitāte. Pandēmiskā gripas vīrusa izplatīšanās gadījumā saslimušo un mirušo skaits var ievērojami pieaugt.

Epidēmijas vai pandēmijas iestāšanās gadījumā tās radīts apdraudējums (seku līmenis) vērtējams kā augsts, jo būtiski tiek noslogota veselības nozares kapacitāte, kā arī liela strādājošo skaita saslimšana vai darba nespēja, aprūpējot saslimušos bērnus, var ietekmēt citu sabiedrībai svarīgo pakalpojumu nodrošināšanu, piemēram, ūdensapgādi, elektroapgādi, reaģēšanu uz ugunsgrēkiem, glābšanas darbiem un citiem ar drošību saistītiem pasākumiem. Vērā ņemama arī paaugstināta mirstība.

Covid-19 un gripas infekcijas izplatīšanās novēršanai ir pieejams efektīvs profilakses līdzeklis – vakcinācija, kas ievērojami mazina epidēmijas negatīvo ietekmi. Papildu tam ir nozīmīga cilvēku informēšana par profilakses un pretepidēmijas nefarmaceitiskiem profilakses pasākumiem: distancēšanās, sejas maskas un respiratori, telpu ventilācija un vedināšana, roku higiēna. Integrēta un efektīva epidemioloģiskā uzraudzība ir būtiska, lai savlaicīgi atklātu infekciju izplatības pieaugumu un pielāgotu pretepidēmijas pasākumus atbilstoši epidēmijas attīstībai un mazinātu tās negatīvās sekas.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Epidemioloģiskās drošības likums;

- Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.948 "Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem";

- Gatavības plānošanas un rīcības pasākumus ārkārtas situācijām, t.sk. gripas pandēmijai nosaka 2011.gada 13.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.948 "Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi";

- Valsts katastrofu medicīnas plāns;

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana veselības un labklājības jomā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Vakcinācijas pret infekcijas slimībām nodrošināšana un kompensāciju mehānismu pilnveidošana visām vecuma grupām	2023.-2027.gads	VM	NVD SPKC ZVA	NVD SPKC Ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Iedzīvotāju un profesionāļu informēšanas pasākumi par infekcijas slimībām, vakcinācijas nozīmi, sagatavotību un sagaidāmo rīcību epidēmijas un pandēmijas gadījumā	2023.-2027.gads	VM	NVD SPKC NMPD	SPKC NMPD Ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Veselības aprūpes, sabiedrības veselības un farmaceitiskās darbības jomu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošana	2023.-2027.gads	VM	VM SPKC NMPD ZVA VI NVD	VM SPKC NMPD ZVA VI NVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Infekcijas slimību diagnostika, ziņošana, epidemioloģiskās uzraudzības un pretepidēmijas pasākumu nodrošināšana infekcijas slimību perēkļos	2023.- 2027.gads	VM	SPKC	Slimnīcas ģimenes ārsti Laboratorijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par infekcijas slimības uzliesmojumu un masveida izplatīšanos, infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšana pastiprinātā režīmā	Pēc nepieciešamības	Slimnīcas Ģimenes ārsti Laboratorijas SPKC	Slimnīcas Ģimenes ārsti Laboratorijas SPKC	Slimnīcas Ģimenes ārsti Laboratorijas SPKC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Medicīniskās palīdzības organizēšana, ārstniecības iestāžu pārprofilēšana, nepieciešamības gadījumā pakalpojumu sniegšanas ierobežošana un attālinātu konsultāciju sniegšana, slimības uzraudzības un resursu monitoringa nodrošināšana, sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana, iedzīvotāju informēšana, ieteikumu par rīcību sniegšana un citu pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plāna 2.pielikumā "Gatavība un rīcība infekcijas slimības izraisīta apdraudējuma un ārkārtas situācijas laikā" noteiktajam	Pēc nepieciešamības	VM (Valsts operatīvā medicīniskā komisija)	SPKC NMPD Ārstniecības iestādes VI ZVA NVD RAKUS Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija	SPKC NMPD Ārstniecības iestādes VI ZVA NVD RAKUS Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Lēmuma pieņemšana un epidemioloģisko pasākumu īstenošana pašvaldībā, saskaņā ar veselības nozares institūciju rekomendācijām, ieteikumiem un pašvaldību pretepidēmijas komisijas lēmumiem, pašvaldību iesaistīšana problēmjautājumu risināšanā savā teritorijā attiecībā uz sociālās aprūpes, ārstniecības un izglītības iestāžu darbību un pakalpojumiem	Pēc nepieciešamības	SPKC NMPD Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības LM	Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības Komersanti	Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības Komersanti Pašvaldību un privātpersonu dibinātie sociālās aprūpes centri Valsts sociālās aprūpes centri	-
5.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Reaģēšanas pasākumos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

9. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

EPIZOOTIJAS

Riska kopsavilkums

Epizootijas ir dzīvnieku infekcijas slimības, kurām raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana un tās rada lielus ekonomiskos zaudējumus, ierobežo tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju. Tās ir, piemēram, Āfrikas cūku mēris, klasiskais cūku mēris, mutes un nagu sērga, putnu gripa, u.c.

Konstatējot epizootijas uzliesmojumu, skartās novietnes dzīvnieki pakļauti nogalināšanai, savukārt noteiktā teritorijā ap skarto novietni tiek piemēroti dažādi ierobežojumi un papildus kontroles pasākumi. Konstatējot epizootijas uzliesmojumu savvaļas dzīvniekiem, tiek noteikti ierobežojumi un slimības kontroles pasākumi gan slimības apkarošanai un uzraudzībai attiecīgajā savvaļas dzīvnieku populācijā, gan lauksaimniecības dzīvnieku novietnēm, atkarībā no konkrētās slimības un skartās dzīvnieku sugas. Slimības uzraudzības un apkarošanas pasākumus veic valsts kompetentās iestādes.

Epizootiju izplatību ietekmē inficētu savvaļas dzīvnieku migrācija, inficētu lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošana vai dzīvnieku izcelsmes produktu, kas iegūti no inficētiem dzīvniekiem, aprite. Risku rada arī dažādu dzīvnieku nelegāla pārvietošana.

Epizootija tiek novērtēta ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Veterinārmedicīnas likums;

- Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plāns un Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmas;

- Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.127 "Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība";

- Ministru kabineta 2021.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.199 "Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensācijas noteikumi";

- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumi Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas";

- Noteiktu epizootiju apkarošanu reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Epidemioloģisko pasākumu pilnveidošana normatīvajos aktos	Pēc nepieciešamības	ZM PVD	ZM PVD	PVD Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšana, informācijas apmaiņa par zoonožu gadījumiem, profilakses un pretepidēmijas pasākumu veikšana	Pēc nepieciešamības	PVD SPKC	PVD SPKC	PVD SPKC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par aizdomām uz infekcijas slimību izplatīšanos, kā arī par bīstamo infekcijas slimību ievešanas draudiem	Pēc nepieciešamības	PVD SPKC (gadījumos, ja infekcijas slimība draud izplatīties cilvēku vidū)	PVD SPKC (gadījumos, ja infekcijas slimība draud izplatīties cilvēku vidū)	PVD SPKC (gadījumos, ja infekcijas slimība draud izplatīties cilvēku vidū)	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Iedzīvotāju apziņošana un brīdināšana par dzīvnieku iespējamo saslimšanu ar sevišķi bīstamu infekcijas slimību un profilakses pasākumiem	Pastāvīgi	PVD Pašvaldības	PVD VUGD Pašvaldības	PVD VUGD Pašvaldības Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju informēšana par aizdomām par dzīvnieku saslimšanu ar sevišķi bīstamu infekcijas slimību, kā arī apdraudētajā teritorijā dzīvojošo informēšana par veicamajiem pasākumiem un rīcību aizdomu gadījumā par infekcijas slimību izplatīšanos	Pastāvīgi	PVD	PVD	PVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Nepieciešamo resursu noteikšana sevišķi bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma apkarošanai	Pēc nepieciešamības	PVD VM / SPKC (gadījumos, ja infekcijas slimība draud izplatīties cilvēku vidū)	PVD VM / SPKC (gadījumos, ja infekcijas slimība draud izplatīties cilvēku vidū)	PVD VM / SPKC (gadījumos, ja infekcijas slimība draud izplatīties cilvēku vidū)	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Karantīnas režīma noteikšana, lai ierobežotu sevišķi bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības izplatīšanos	Pēc nepieciešamības	PVD	PVD	PVD VP SPKC	-
8.	Bīstamo infekcijas slimību apkarošanas pasākumu organizēšana un veikšana	Pastāvīgi	PVD	PVD	PVD SPKC Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Dzīvnieku nogalināšanas pasākumu organizēšana, t.sk. dzīvnieku līķu transportēšana uz iznīcināšanas vietu un līķu iznīcināšana, kā arī šo pasākumu kontrole	Pēc nepieciešamības	PVD	PVD	PVD Pašvaldības policija VP VUGD Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Pasākumu veikšana, lai nepieļautu iedzīvotāju un dzīvnieku nonākšanu saskarē ar slimajiem dzīvniekiem un dzīvnieku līķiem t.sk. to transportēšanas laikā, kā arī piekļuves ierobežošana dzīvnieku līķu iznīcināšanas vietām un šo vietu apsardze	Pēc nepieciešamības	PVD	PVD	PVD Pašvaldības policija VP	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Atbalsts dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem iznīcināto mājlopu atjaunošanai vai kompensēšanai	Pēc nepieciešamības	ZM PVD LAD	ZM PVD LAD	ZM PVD LAD	-
13.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

10. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

EPIFITOTIJAS

Riska kopsavilkums

Epifitotijas ir strauja augiem kaitīgo organismu (augu slimības vai kaitēkļu invāzijas) izplatīšanās, kā rezultātā rodas meža koku, kultūraugu un citu augu masveida saslimšana vai strauja bojāeja.

Lai cīnītos ar šiem uzliesmojumiem, tiek noteikta norobežotā teritorija, kas sastāv no inficētās zonas un buferzonas. Norobežotajā teritorijā tiek piemēroti dažādi fitosanitārie pasākumi, kuri vērsti uz to, lai pēc iespējas ātrāk ierobežotu organisma tālāku izplatīšanos vai pilnībā to iznīcinātu.

Masveida kukaiņu savairošanās mežaudzēs novērojama pēc ugunsgrēkiem, plūdiem, vējgāzēm, kad mežaudzes koki ir novājināti. Īpaši bīstams ir egļu astoņzobu mizgrauzis.

Kukaiņu masveida savairošanās risks vērtējams, kā nozīmīgs, jo tā iestāšanās gadījumā rodas būtiski zaudējumi meža nozarei, kas savukārt ietekmē ekonomiku. Ņemot vērā klimata pārmaiņas savairošanās risks var palielināties tuvāko gadu laikā.

Epifitotijas risks ir vērtējams kā nozīmīgs un tās iestāšanās gadījumā var rasties būtiski zaudējumi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, kas var ietekmēt valsts ekonomiku un starptautisko tirdzniecību. Ņemot vērā klimata pārmaiņas epifitotijas risks var palielināties tuvāko gadu laikā.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzības plāns;

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";

- Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2019/1702 (2019.gada 1.augusts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031, izveidojot prioritāro kaitīgo organismu sarakstu;

- Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2012/535 (2012.gada 26.septembris) par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematodes) izplatīšanos Savienībā;

- Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2022/2095 (2022.gada 28.oktobris), ar ko nosaka pasākumus, lai novērstu Anoplophora chinensis (Forster) ievešanu, ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā, un atceļ Lēmumu 2012/138/ES;

- Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2015/893 (2015.gada 9.jūnijs) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Anoplophora glabripennis (Motschulsky) ievešanu un izplatīšanos Savienībā;

- Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2018/1503 (2018.gada 8.oktobris) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Aromia bungii (Faldermann) ievešanu un izplatīšanos Savienībā;

- Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2020/1201 (2020.gada 14.augusts) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā;

- Ministru kabineta 2018.gada 16.oktobra noteikumi Nr.640 "Fitosanitārie pasākumi un to piemērošanas kārtība augu un augu produktu aizsardzībai pret Xylella fastidiosa (Wells et al.)".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Augu aizsardzības, uzraudzības un kontroles pasākumu pilnveidošana normatīvajos aktos	Pēc nepieciešamības	ZM VAAD	ZM VAAD	VAAD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Meža ugunsdrošības īstenošanas, uzraudzības un kontroles pilnveidošana normatīvajos aktos	Pēc nepieciešamības	ZM VMD	ZM VMD	ZM VMD	-
3.	Meža sanitārā stāvokļa prasību kontrole	Pastāvīgi	VMD	VMD	VMD	-
4.	Meža kaitēkļu un slimību zinātniskā monitoringa datu analīze (kukaiņu bojājumi, īpaši egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi)	1 reizi ceturksnī	ZM LVMI Silava	LVMI Silava	LVMI Silava	-
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par aizdomām uz augu infekcijas slimību masveida izplatīšanos, kurām raksturīga ātra izplatīšanās lielā mērogā, kā arī par bīstamo infekcijas slimību ievešanas draudiem	Pēc nepieciešamības	VAAD	VAAD	VAAD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Apdraudējuma novērtēšana, iespējamo apdraudēto objektu (zemes vienību un augu populācijas) apsekošana, iesaistāmo institūciju apziņošana	Pēc nepieciešamības	ZM VAAD	VAAD	VAAD Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Iedzīvotāju apziņošana un brīdināšana par iespējamo augu masveida infekciju	Pēc nepieciešamības	VAAD	VAAD VUGD	VAAD VUGD Pašvaldības Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Augu vai zemes īpašnieku informēšana par aizdomām uz augu masveida saslimšanu vai slimību izplatību, informēšana par veicamajiem pasākumiem un slimību izplatīšanos ierobežošanas pasākumiem	Pēc nepieciešamības	VAAD	VAAD	VAAD Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Augiem kaitīgo organismu apkarošanas pasākumu organizēšana un veikšana, t.sk. inficēto/invadēto augu iznīcināšana, kā arī šo pasākumu kontrole	Pēc nepieciešamības	VAAD	VAAD	VAAD Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Karantīnas režīma noteikšana, lai ierobežotu sevišķi bīstamas augu slimības un to izplatīšanos	Pēc nepieciešamības	VAAD	VAAD	VAAD Pašvaldības	-
8.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Atbalsts augu vai zemes īpašniekiem augu atjaunošanai vai kompensēšanai	Pēc nepieciešamības	ZM LAD	ZM LAD	ZM LAD	-
10.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-
11.	Postījumos bojāto mežaudžu apzināšana un uzraudzība	Pēc nepieciešamības	VMD	VMD	VMD Meža īpašnieki (valdītāji)	-
12.	Iedzīvotāju brīdināšana par iespējamo masveida kukaiņu savairošanos un informēšana par veicamajiem pasākumiem	Pēc nepieciešamības	VMD	VMD	VMD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Meža aizsardzības pasākumu veikšana (invadēto koku izvākšana, feromonu slazdu izlikšana u.c.)	Katru gadu	Meža īpašnieki (valdītāji)	Meža īpašnieki (valdītāji)	Meža īpašnieki (valdītāji)	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Atbalsts meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai.	Pēc iespējas	ZM	Meža īpašnieki (valdītāji)	Meža īpašnieki (valdītāji)	-

 

11. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

BĪSTAMO ĶĪMISKO VIELU NOPLŪDE OBJEKTĀ

Riska kopsavilkums

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde – ražošanas tehnoloģisko procesu būtiski bojājumi, tilpņu, cauruļvadu vai bīstamo vielu pārvadāšanas līdzekļu bojājumi, kas noveduši pie bīstamo vielu noplūdes tādos daudzumos, kas apdraud cilvēku, dzīvnieku veselību un dzīvību, kā arī rada postījumus apkārtējai videi.

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā var izraisīt cilvēku upurus, apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī radīt kaitējumu videi un lielus materiālos zaudējumus. Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā ir vērtējama kā notikums ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- 1990.gada Starptautiskā konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā;

- 2000.gada Protokols par gatavību, reaģēšanu un sadarbību piesārņojuma gadījumos ar bīstamām un kaitīgām vielām (OPRC – HNS protokols);

- Ķīmisko vielu likums;

- Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi";

- Ministru kabineta 2017.gada 19.septembra noteikumi Nr.563 "Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība";

- Ministru kabineta 2021.gada 21.janvāra noteikumi Nr.46 "Paaugstinātas bīstamības objektu saraksts".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Objekta (objekta, paaugstinātas bīstamības objekta vai kritiskās infrastruktūras objekta) civilās aizsardzības plāna, drošības pārskata, rūpniecisko avāriju riska novēršanas programmas, un citu katastrofu pārvaldīšanas plānošanas, rūpniecisko avāriju risku un avārijgatavības dokumentu izstrāde	Pastāvīgi	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Objekta drošības pārskata, rūpniecisko avāriju riska novēršanas programmas, civilās aizsardzības plāna un citu katastrofas pārvaldīšanas plānošanas dokumentu izvērtēšana	Pastāvīgi	VPVB VVD VUGD NMPD VDI PTAC Pašvaldības	VPVB VVD VUGD NMPD VDI PTAC Pašvaldības	VPVB VVD VUGD NMPD VDI PTAC Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Objektu ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu izstrāde	Pastāvīgi	VUGD	VUGD	VUGD VVD VPVB VUGD NMPD VDI PTAC Pašvaldības Objekta atbildīgā persona Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Informatīvā materiāla sagatavošana iedzīvotājiem, norādot rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā un paredzamos aizsardzības pasākumus	Pastāvīgi, ne retāk kā reizi piecos gados	Objekta atbildīgā persona	Objekta atbildīgā persona	Objekta atbildīgā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Komplekso pārbaužu, plānoto un neplānoto pārbaužu organizēšana un veikšana paaugstināta rūpniecisko avāriju riska objektos	Pastāvīgi	VVD VPVB VUGD VDI PTAC Pašvaldības	VVD VPVB VUGD VDI PTAC Pašvaldības	VVD VPVB VUGD VDI PTAC Pašvaldības	-
6.	Objekta civilās aizsardzības plāna, ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna un citu katastrofu pārvaldīšanas plānošanas dokumentu pārbaude mācībās	Pastāvīgi, ne retāk kā reizi trijos gados	Objekta atbildīgā persona VUGD	Objekta atbildīgā persona VUGD	Objekta atbildīgā persona VUGD VVD VPVB NMPD VDI PTAC Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Piesārņojošo darbību atļauju izvērtēšana un izsniegšana	Pēc nepieciešamības	VVD	VVD	VVD	-
8.	Piesārņojošas darbības izraisīto smaku kontrole un noteikšana, noteikšanas metožu izstrāde, kritēriju izstrāde un smaku kontroles (analīzes) sistēmas ieviešana	Pastāvīgi	VVD	VVD	VVD LVĢMC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Pašvaldību saistošo noteikumu izstrāde par piesārņojošas darbības izraisīto smaku kontroli	Pastāvīgi	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu	2023.-2027.gads	VARAM	LVĢMC VVD	LVĢMC VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo ķīmiskās vielas noplūdi objektā	Pēc nepieciešamības	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Fiziska vai juridiska persona	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Fiziska vai juridiska persona	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Fiziska vai juridiska persona VUGD VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Izlūkošanas veikšana notikuma vietā	20 min.	VUGD	VUGD	VUGD	-
3.	Bīstamās zonas noteikšana un situācijas novērtēšana bīstamās vielas noplūdes gadījumā (sprādziena draudi, toksikoloģiskā ietekme, saindēšanas draudi, noplūdes, degšanas vai dzēšanas rezultātā nonākšana atmosfērā vai ūdenstilpnē, augsnē, pazemes ūdeņos)	20 min.	VUGD VI**	VUGD VI**	VUGD VI** Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Komersanti	-
4.	Operatīvo un citu dienestu, avārijas brigāžu informēšana un iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	VUGD	VUGD	VUGD Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs VP VI SPKC NMPD VAS "Latvijas dzelzceļš" VVD Pašvaldības policija Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana (bīstamajā zonā)	30 min.	VUGD VVD VI** Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	VUGD VVD VI** Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	VUGD VVD VI** Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības VVD	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VUGD VVD VP NMPD	NBS VUGD VVD VP NMPD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā	Pēc nepieciešamības	VUGD	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Avārijas rezultātā noplūdušās bīstamās vielas paraugu ņemšanas laboratorijas analīzei organizēšana, kā arī sanācijas organizēšana un veikšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Glābšanas darbu vadītājs Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs VVD	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Komersanti LVĢMC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšanas iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI	NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Objekta civilās aizsardzības plānā (un/vai ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā) un citu katastrofu pārvaldīšanas dokumentos noteikto pasākumu īstenošana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD VVD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD VVD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Komersanti	-
15.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
16.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
17.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
18.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
19.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-
20.	Rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas komisijas darba organizēšanas un atzinumu sagatavošana	1 mēnesis	VVD	VVD	VVD VPVB VUGD NMPD VDI PTAC Pašvaldības Komersanti Eksperti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
21.	Eiropas Komisijas informēšana par rūpnieciskās avārijas likvidēšanu, sekām un piemērotajiem riska samazināšanas pasākumiem	Pēc nepieciešamības	VVD	VVD	VVD	-

 

12. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

AVĀRIJA NAFTAS PRODUKTU CAURUĻVADA TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRĀ

Riska kopsavilkums

Latvijā tranzīta un loģistikas sistēmā ietilpst maģistrālie naftas produktu cauruļvads (cauruļvada garums Latvijas teritorijā – 340 km).

Maģistrālā naftas produktu cauruļvada avārija – ar naftas produktu cauruļvadu izmantošanu saistīts notikums, kurš radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus.

Maģistrālā naftas produktu cauruļvada avārija var notikt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, cauruļvada tīša bojāšana, naftas produktu cauruļvada nolietojums, naftas produktu cauruļvada bojājums dabas katastrofas (plūdi, ugunsgrēks) ietekmē, terora akts, cilvēciskā faktora radītā kļūda.

Naftas produktu noplūdes rezultātā var rasties grunts un ūdenstilpņu piesārņojums, kā arī tiks nodarīti lieli zaudējumi infrastruktūrai. Avārija maģistrālā naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā vērtējama kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.164 "Prasības maģistrālajiem cauruļvadiem un maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības kārtība" prasībām ir izstrādāts rīcības plāns naftas produktu noplūdes gadījumā no maģistrālā cauruļvada, un katru gadu notiek plāna aktualizēšana. Plānā ir sniegta detalizēta informācija par uzņēmuma rīcību naftas produktu noplūdes gadījumā, tehnisko nodrošinājumu un attiecīgo valsts iestāžu un pašvaldību apziņošanu. Uzņēmums slēdz līgumus ar sanācijas darbu veikšanas uzņēmumiem par neatliekamo pasākumu un sanācijas darbu veikšanu naftas produktu noplūdes gadījumā.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Organizēt un veikt maģistrālā naftas produktu cauruļvada, tehnoloģisko cauruļvadu, rezervuāru, maģistrālo sūkņu stacijas darbības kontroli, tehnisko uzraudzību, tehnisko pārbaudi, apkopi un remontdarbus	Pastāvīgi	SIA "LatRosTrans"	SIA "LatRosTrans"	SIA "LatRosTrans" Komersanti	-
2.	Organizēt un veikt tehnoloģisko iekārtu darbības uzlabojumu plānošanu	Pastāvīgi	SIA "LatRosTrans"	SIA "LatRosTrans"	SIA "LatRosTrans"	-
3.	Organizēt un veikt maģistrālā naftas produktu cauruļvada infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu, pakalpojumu un inženiertehniskā aprīkojuma aizsardzības pasākumus	Pastāvīgi	SIA "LatRosTrans"	SIA "LatRosTrans"	SIA "LatRosTrans" Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Plānot un nodrošināt aprīkojumu avāriju likvidācijas novēršanai, piesārņojuma savākšanai un transportēšanai (arī slēdzot līgumus ar speciālajiem avārijas un inženiertehniskajiem dienestiem, komersantiem)	Pastāvīgi	SIA "LatRosTrans"	SIA "LatRosTrans"	SIA "LatRosTrans" Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Rīcības plāna naftas produktu noplūdes gadījumā no maģistrālā cauruļvada pārbaude (Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.164 “Prasības maģistrālajiem cauruļvadiem un maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības kārtība")	Ne retāk kā reizi gadā	SIA "LatRosTrans"	SIA "LatRosTrans"	SIA "LatRosTrans" Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu	2023.-2027.gads	VARAM	LVĢMC VVD	LVĢMC VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo dīzeļdegvielas noplūdi no maģistrālā naftas produktu cauruļvada, tehnoloģiskajiem cauruļvadiem, rezervuāriem, maģistrālās sūkņu stacijas	Pēc nepieciešamības	SIA "LatRosTrans" Fiziska vai juridiska persona	SIA "LatRosTrans" Fiziska vai juridiska persona	SIA "LatRosTrans" Fiziska vai juridiska persona VUGD VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Izlūkošanas veikšana notikuma vietā	20 min.	VUGD	VUGD	VUGD	-
3.	Bīstamās zonas noteikšana un situācijas novērtēšana bīstamās vielas noplūdes gadījumā (sprādziena draudi, toksikoloģiskā ietekme, saindēšanas draudi, nonākšana atmosfērā vai ūdenstilpnē, augsnē, pazemes ūdeņos)	20 min.	VUGD VVD	VUGD VVD	VUGD VVD SIA "LatRosTrans" Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	VUGD	VUGD	VUGD SIA "LatRosTrans" VUGD VVD VP VI NMPD LDZ Pašvaldības policija Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	VUGD VVD SIA "LatRosTrans"	VUGD VVD SIA "LatRosTrans"	VUGD VVD SIA "LatRosTrans" Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana	Pēc nepieciešamības	VUGD	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Avārijas rezultātā noplūdušās bīstamās ķīmiskās vielas paraugu ņemšana laboratorijas analīzei un sanācijas organizēšanas un veikšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Glābšanas darbu vadītājs Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs VVD	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Komersanti LVĢMC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības VVD	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Organizēt un veikt ar naftas produktiem sasmērēto dzīvnieku glābšanu un attīrīšanu gadījumos, ja piesārņojums ir nokļuvis ūdenstilpnēs	Pēc nepieciešamības	VVD	VVD	VVD VUGD Pašvaldības Praktizējošie veterinārārsti Latvijas veterinārārstu biedrība Latvijas Ornitoloģijas biedrība Komersanti, NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VUGD VVD VP NMPD	NBS VUGD VVD VP NMPD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes SIA "LatRosTrans"	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes SIA "LatRosTrans"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI	NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
16.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
17.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
18.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

13. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

AVĀRIJA DABASGĀZES APGĀDES SISTĒMĀ

Riska kopsavilkums

Latvijā dabasgāzes apgādes sistēmu veido dabasgāzes pārvades, krātuves un sadales sistēmas.

Dabasgāzes pārvades sistēma sastāv no cauruļvadu sistēmas, to kopējas garums Latvijas teritorijā ir 1 188 km un tās maksimālais darba spiediens var sasniegt līdz 55 bar, ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem objektiem, t.sk. 40 gāzes regulēšanas stacijām, 2 gāzes regulēšanas mezgliem un gāzes mērīšanas stacijas. Dabasgāzes pārvades sistēmas (maģistrāliem) cauruļvadiem pēc katriem 20–25 km ir ierīkoti krāni, kas nodrošina dabasgāzes plūsmas vadību.

Dabasgāzes krātuves sistēma sastāv no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, kuru izmanto dabasgāzes uzglabāšanai. Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir izvietota Krimuldas pagastā, pazemes krātuve aizņem teritoriju no Vangažiem līdz Siguldai un tās kopēja ietilpība ir 4,5 miljardi m³ gāzes.

Dabasgāzes sadales sistēma – dabasgāzes cauruļvadu sistēma ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem objektiem, kurus izmanto dabasgāzes transportēšanai no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz lietotāja sistēmas piederības robežai.

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā vērtējama kā notikums ar nozīmīgu risku. Dabasgāzes noplūdes gadījumā var rasties sprādzienbīstama gāzes koncentrācija, kas tālāk var novest pie gāzes mākoņa uzliesmojuma (sprādziena) un ugunsgrēka, kā rezultātā var rasties ēku un būvju sagruvumi, meža un kūdras purvu ugunsgrēki, traucējumi siltumapgādes sistēmu un ražošanas procesu darbībā.

Ilustratīvs attēls: Dabas gāzes pārvades un krātuves sistēmas izvietojums

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Dabasgāzes pārvades sistēmas un krātuves sistēmas tehnoloģisko iekārtu darbības kontroles, tehniskās uzraudzības, tehniskās pārbaudes, apkopes, pārbūves un remontdarbu organizēšana un veikšana	Pastāvīgi	AS "Conexus Baltic Grid"	AS "Conexus Baltic Grid"	AS "Conexus Baltic Grid"	-
2.	Dabasgāzes sadales sistēmas tehnoloģisko iekārtu darbības kontroles, tehniskās uzraudzības, tehniskās pārbaudes, apkopes, pārbūves un remontdarbu organizēšana un veikšana	Pastāvīgi	AS "Gaso"	AS "Gaso"	AS "Gaso"	-
3.	Tehnoloģisko iekārtu darbības uzlabojumu plānošanas organizēšana un veikšana	Pastāvīgi	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso"	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso"	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso"	-
4.	Dabasgāzes pārvades sistēmas un krātuves sistēmas infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu, pakalpojumu un inženiertehniskā aprīkojuma, vadības un automatizācijas risinājumu uzturēšanas, uzlabošanas un aizsardzības pasākumu organizēšana un veikšana	Pastāvīgi	AS "Conexus Baltic Grid"	AS "Conexus Baltic Grid"	AS "Conexus Baltic Grid" Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Dabasgāzes sadales sistēmas infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu, pakalpojumu un inženiertehniskā aprīkojuma, vadības un automatizācijas risinājumu uzturēšanas, uzlabošanas un aizsardzības pasākumu organizēšana un veikšana	Pastāvīgi	AS "Gaso"	AS "Gaso"	AS "Gaso"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Aprīkojuma avāriju likvidācijas novēršanai, speciālās tehnikas, avārijas rezerves un iekšējā personāla resursu operatīvai bojājumu novēršanai (arī slēdzot līgumus ar speciālajiem avārijas un inženiertehniskajiem dienestiem, komersantiem) plānošana un nodrošināšana	Pastāvīgi	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso"	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso"	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso" Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Darbinieku un iesaistīto līgumorganizāciju apmācības par apdraudējumiem objektā, apziņošanas kārtību un aprīkojuma izmantošanu avāriju likvidācijas novēršanai plānošana un organizēšana	Pastāvīgi	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso"	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso"	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso" Komersanti	-
8.	Dabasgāzes pārvades sistēmas un krātuves sistēmas objektu aizsargjoslu uzturēšana un uzraudzība	Pastāvīgi	AS "Conexus Baltic Grid"	AS "Conexus Baltic Grid"	AS "Conexus Baltic Grid" Komersanti	-
9.	Dabasgāzes sadales sistēmas objektu aizsargjoslu uzturēšana un uzraudzība	Pastāvīgi	AS "Gaso"	AS "Gaso"	AS "Gaso"	-
10.	Darbinieku apmācība darba aizsardzības, ugunsdrošības, civilās aizsardzības un ekspluatācijas jautājumos	Pastāvīgi	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso"	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso"	AS "Conexus Baltic Grid" AS"Gaso" Komersanti	-
11.	Pretavāriju un ugunsdzēsības teorētisko un praktisko mācību rīkošana	Ne retāk kā reizi trijos mēnešos	AS "Conexus Baltic Grid"	AS "Conexus Baltic Grid"	AS "Conexus Baltic Grid" Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Sabiedrības informēšana par aprobežojumiem drošības aizsargjoslās un par bīstamību, kas saistīta ar uzturēšanos aizsargjoslās, minēto informāciju publicējot vietējā laikrakstā, kā arī nosūtot attiecīgajai pašvaldībai	Pēc nepieciešamības	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso"	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso" Pašvaldības	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso" Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu	2023.-2027.gads	VARAM	LVĢMC VVD	LVĢMC VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Valsts enerģētiskā krīzes centra apmācības plānošana un organizēšana	Pēc nepieciešamības	KEM	KEM	KEM
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo avāriju vai dabas gāzes noplūdi no maģistrālā gāzesvada vai pārvades sistēmas infrastruktūras	Pēc nepieciešamības	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Fiziska vai juridiska persona	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Fiziska vai juridiska persona	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Fiziska vai juridiska persona VUGD VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Izlūkošanas veikšana notikuma vietā	20 min.	VUGD	VUGD	VUGD	-
3.	Bīstamās zonas noteikšana un situācijas novērtēšana bīstamās vielas noplūdes gadījumā (sprādziena draudi, toksikoloģiskā ietekme, saindēšanas draudi, nonākšana atmosfērā vai ūdenstilpnē, augsnē, pazemes ūdeņos)	20 min.	VUGD	VUGD AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso"	VUGD Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Komersanti	-
4.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	VUGD	VUGD	VUGD Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs VUGD VVD VP VI NMPD LDZ Pašvaldības policija Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	VUGD VVD AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso"	VUGD VVD AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso"	VUGD VVD AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso" Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Valsts enerģētiskā krīzes centra apziņošana un sasaukšana	Pēc nepieciešamības	KEM	KEM	KEM
7.	Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana	Pēc nepieciešamības	VUGD	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Avārijas rezultātā noplūdušās bīstamās vielas paraugu ņemšana laboratorijas analīzei un sanācijas organizēšanas un veikšana (vides monitorings)	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Glābšanas darbu vadītājs Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs VVD	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Komersanti LVĢMC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības VVD	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI	NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
15.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
16.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
17.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

14. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

RADIĀCIJAS AVĀRIJAS

Riska kopsavilkums

Radiācijas avārija ir gadījums, kas saistīts ar jonizējošā starojumu avotu un kura izraisītās sekas rada noteikto jonizējošā starojuma dozas limitu pārsniegšanu un kaitējumu vai kaitējuma draudus.

Radiācijas avārijas cēlonis var būt saistīts ar ugunsgrēku, terora aktu, diversiju un radiācijas drošības normu neievērošanas, veicot darbības ar jonizējoša starojuma avotu. Radioaktīvā piesārņojuma cēlonis var būt arī kodolavārija pārrobežas kodolobjektā, kā rezultātā nepieciešama starptautiska sadarbība katastrofas pārvarēšanai.

Radiācijas avārijas sekas var izpausties kā apdraudējums cilvēka veselībai un dzīvībai, vides piesārņojums, pārtikas un dzeramā ūdens piesārņojums vai īpašuma bojājums vai zaudējums (piesārņojuma gadījumā). Svarīgākais radiācijas avāriju situācijās ir institūciju koordinēta sadarbība un spēja operatīvi pieņemt lēmumus. Radiācijas avārijas gadījumā cilvēki var tikt ietekmēti psiholoģiski un iestāties arī panikas situācijas, kas ir viens no riska faktoriem.

Nepieciešamības gadījumā radiācijas avāriju seku apzināšanai, likvidēšanai ir iespēja piesaistīt citu valstu resursus, izmantojot Starptautiskās atomenerģijas aģentūras tīklu.

Radiācijas avārija tiek vērtēta kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Ministru kabineta 2003.gada 26.jūnija rīkojums Nr.414 "Par Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepciju";

- Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra rīkojums Nr.958 "Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepciju";

- Valsts katastrofu medicīnas plāns;

- Likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību";

- Ministru kabineta 2003.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.152 "Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Objektā, kas veic darbības ar radioaktīvo (jonizējošo) vielu, iespējamo aizsardzības pasākumu apzināšana radiācijas avāriju gadījumā	Pastāvīgi	VVD RDC	VVD RDC VUGD	Operatori VVD RDC VUGD – ja radiācijas avārijas sekas var ietekmēt iedzīvotājus un vidi ārpus operatora (objekta) kontrolētās zonas Pašvaldības – ja radioaktīvo vielu kopējā radioaktivitāte operatora (objekta) kontrolētajā zonā atbilst normatīvajos aktos par prasībām attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā noteiktajiem lielumiem, vai ir lielāka par tiem	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Resursu un spēju trūkumu radiācijas avāriju seku likvidēšanai apzināšana, t.sk. pārrobežu radiācijas avāriju gadījumos, saskaņā ar prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā	Pastāvīgi	VARAM	VVD RDC	VVD RDC VUGD Pašvaldības Ministrijas, to padotības institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Radiācijas drošības padomes darba organizēšana un ieteikumu sagatavošana	Pēc nepieciešamības	VARAM	VARAM Padomes darba locekļi	Ministrijas, to padotības institūcijas	-
4.	Dažāda veida tematisko mācību organizēšana dažādiem scenārijiem radiācijas avāriju gadījumos	2023.-2027.gads	VVD RDC	VVD RDC VUGD Ministrijas, to padotības institūcijas	VVD RDC VUGD Pašvaldības Ministrijas, to padotības institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Radiācijas izplatības prognozēšanas sistēmas pielietojuma pilnveidošana (apmācības, sadarbības mehānisma pilnveide, prognozēšana u.c.)	2023.-2027.gads	VVD RDC	VVD RDC LVĢMC	VVD RDC LVĢMC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Radiācijas monitoringa staciju sistēmas uzturēšana un modernizācija	2023.-2027.gads	VVD	VVD RDC	VVD RDC
7.	Prevencijas un sabiedrības informēšanas pasākumi par radiācijas avārijas iespējamību, veselības aizsardzības pasākumiem, sagatavotību un rīcību radiācijas avārijas gadījumā, tai skaitā sadarbības veidošana ar oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis", oficiālo izdevēju un tā nodrošināto oficiālās informācijas kanālu - portālu "Cilvēks. Valsts. Likums." (www.lvportals.lv)	Pastāvīgi	VUGD	VUGD VVD RDC	VUGD VVD RDC Pašvaldības NMPD Ārstniecības iestādes Oficiālais izdevējs - VSIA "Latvijas Vēstnesis"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Informācijas saņemšana par iespējamiem radiācijas avārijas draudiem, situācijas novērtēšana un VUGD informēšana par situāciju un rekomendāciju sniegšana, lai VUGD veiktu citu institūciju apziņošanu turpmākai rīcībai	Pēc nepieciešamības	VVD RDC	VVD RDC	VVD RDC VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	4 stundas	VUGD VVD RDC	VUGD VVD RDC	VUGD VVD RDC VI PVD LVĢMC NMPD Pašvaldības policija Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Radiācijas avārijas novērošanas organizēšana (stacionāro spektrometrisko monitoringa staciju darbības nodrošināšana, radiācijas situācijas novērtēšana, lauksaimniecības kultūraugu, pārtikas produktu, dzeramā ūdens, virszemes ūdeņu, objektu un teritorijas radioaktīvā piesārņojuma kontrole)	Pēc nepieciešamības	VVD RDC	VVD RDC PVD VI LVĢMC	VVD RDC VUGD LVĢMC PVD VI Pašvaldības policija Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Pastiprinātas kontroles veikšana robežšķērsošanas vietās	Pēc nepieciešamības	IEM VARAM VVD RDC	VRS PVD VVD RDC	VRS, VUGD, PVD, NMPD, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes, LVĢMC, Robežšķērsošanas vietu infrastruktūras pārvaldītāji
5.	Informācijas apmaiņas ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām, radiācijas situācijas attīstības un iespējamo seku novērtēšana	Pastāvīgi	VVD RDC	VVD RDC VUGD ĀM	VVD RDC VUGD ĀM	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu izplatīšana par plānotajiem aizsardzības pasākumiem (uzturēšanās telpās, pārtikas produktu aprites un lietošanas ierobežojumi u.c.)	4 stundas	VUGD VVD RDC	VUGD VVD RDC PVD VI	VUGD VVD RDC VP NBS PVD VI Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Iedzīvotāju neatliekamo aizsardzības pasākumu un turpmāko aizsardzības organizēšana, tai skaitā:					Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.1.	Uzturēšanās telpās	Pēc nepieciešamības	VVD RDC VUGD	VUGD Pašvaldības	VUGD Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.2.	Pārtikas produktu un dzeramā ūdens aprites un lietošanas ierobežojumi (arī pasākumi ilgtermiņā, turpmākā radioaktīvā piesārņojuma kontrole, u.c.)	Pēc nepieciešamības	PVD VI	PVD VI Pašvaldības	PVD VI VVD RDC VUGD Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.3.	Aizsardzības pasākumi lauksaimniecībā (ierobežojumi lauksaimniecībā, nosacījumi attiecībā uz dzīvnieku barības lietošanu, dzīvnieku (izņemot savvaļas dzīvniekus) pārvietošanas koordinēšana, turpmākā radioaktīvā piesārņojuma kontrole, u.c.)	Pēc nepieciešamības	PVD	PVD Pašvaldības	PVD VUGD Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā	Pēc nepieciešamības	VUGD	VUGD	VUGD LVĢMC PVD Pašvaldības VVD RDC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	4 stundas	AIM NBS	NBS VUGD VVD VP NMPD	NBS VUGD VVD VP NMPD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas u.c. ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas u.c. ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas u.c. ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI	NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Lēmuma pieņemšana un pasākumu īstenošana pašvaldībā, saskaņā ar veselības nozares institūciju rekomendācijām, ieteikumiem un pašvaldību iesaistīšana problēmjautājumu risināšanā savā teritorijā attiecībā uz ārstniecības iestāžu darbību un pakalpojumu nodrošināšanu	Pēc nepieciešamības	VM SPKC NMPD VI Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības	Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības Komersanti	Pašvaldība, Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības Komersanti
16.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
17.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
18.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot – Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot – Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
19.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

15. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

BIOLOĢISKO VIELU NEGADĪJUMI

Riska kopsavilkums

Bioloģisko vielu negadījumi – negadījumi, kurus rada tā saucamie "bioloģiskie aģenti". Ir zināmi vairāk nekā 200 dažādu bioloģisko aģentu, kas var izraisīt infekcijas slimības, alerģijas un saindēšanos. Bioloģiskās vielas ir bioloģiskie aģenti - mikroorganismi (vienas šūnas vai bezšūnu organismi, kas spēj vairoties vai pārnest ģenētisko materiālu), arī ģenētiski pārveidoti mikroorganismi, šūnu kultūras (laboratorijas apstākļos izaudzētas šūnas, kurām ir daudzšūnu organisma izcelsme) un cilvēka endoparazīti, kuri var būt infekcijas slimību izraisītāji vai kuri var izraisīt invāziju, alerģiju vai saindēšanos, vai kuru dēļ cilvēks var kļūt par slimības izraisītāja nēsātāju. Bioloģisko vielu negadījums ir vērtējams kā notikums ar maznozīmīgu risku, tā iestāšanās gadījumā var tikt skarts liels skaits cilvēku, kas var būtiski ietekmēt kopējo valsts saimniecisko darbību un ekonomiku. Bioloģisko vielu (aģentu) izplatība var notikt netīši (piemēram, incidenta rezultātā laboratorijā vai pārvadājot infekcijas slimību izraisītājus starp laboratorijām) un tīši, jo bioloģiskie aģenti ir izvēles ieroči. Kaut gan bioterorisma iespējamība Latvijā nav liela, tomēr bioloģiskā aģenta tīšai izmantošanai var būt graujoša ietekme uz sabiedrisko dzīvi. Bioloģiskā terorisma uzbrukumi ir visneizvēlīgākie un nāvējošākie, tie izraisa lielu cietušo skaitu un tie rada ievērojamas sociāli ekonomiskās sekas, rada pārrobežu izplatīšanās risku sakarā ar infekciozo materiālu nelegālu pārvadāšanu un inficēto/kontaminēto personu pārvietošanos. Visticamāk, ka bioloģiskie aģenti noziedzīgā nolūkā varētu tikt izmantoti slēptā veidā. Šādos gadījumos incidenta sākumā nekas neliecina par uzbrukumu, bioloģiskais aģents tiek izplatīts ar tādu ierīci vai metodi, kas neļauj šo izplatīšanu pamanīt, cilvēki nezin par to, ka ir eksponēti, slimības pazīmes parādās vēlāk – pēc inkubācijas perioda. Šādus incidentus var atklāt veselības aprūpes darbinieki, sniedzot medicīnisko palīdzību saslimušajiem un Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi, veicot epidemioloģisko uzraudzību.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Ministru kabineta 2002.gada 21.maija noteikumi Nr.189 "Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskajām vielām";

- Ministru kabineta 2008.gada 5.augusta instrukcija Nr.12 "Instrukcija par atbildīgo institūciju rīcību nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā, ja ir aizdomas, ka tas satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, kā arī ja konstatētas terora akta pazīmes";

- Ministru kabineta 2017.gada 19.septembra noteikumi Nr.563 "Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība";

- Eiropas nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR);

- Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa dzelzceļu (RID);

- Eiropas nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN);

- Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss (IMDG kodekss);

- Eiropas Savienības 2000.gada 18.septembra direktīva 2000/54/EC "Par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar pakļaušanu bioloģisku aģentu iedarbībai darba vietā";

- Valsts katastrofu medicīnas plāns.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Objektā, kas veic darbības ar bioloģiskām vielām, aizsardzības pasākumu apzināšana iespējamā bioloģisko vielu negadījuma gadījumā	2023.-2027.gads	Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs VDI	-
2.	Zināšanu un spēju trūkuma bioloģisko vielu negadījumu seku likvidēšanai apzināšana	2023.-2027.gads	NMPD Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	NMPD Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	NMPD Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana bioloģisko vielu noplūdes seku likvidēšanai (t.sk. notikuma vietas dezinfekcijas un dekontaminācijas veikšanai, laboratorijas aprīkojums klīnisko izmeklējumu veikšanai u.c.)	2023.-2027.gads	IEM VM	NVA VUGD NMPD SPKC	NVA VUGD NMPD SPKC	-
4.	Infekcijas slimību gadījumu/uzliesmojumu reģistrācija un epidemioloģiskā izmeklēšana, epidemioloģiskās uzraudzības datu analīze un izvērtēšana	2023.- 2027.gads	SPKC	SPKC	SPKC Laboratorijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo bioloģisko vielu negadījumu	Pēc nepieciešamības	Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs SPKC NMPD	SPKC NMPD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Informācijas apmaiņa ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām par bioloģisko vielu negadījumu un iespējamo seku novērtēšanas pasākumiem	Pastāvīgi	SPKC NMPD VI VP VDD	SPKC NMPD VI VP VDD	SPKC NMPD VI VP VDD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu izplatīšana par nepieciešamajiem, veiktajiem un plānotajiem aizsardzības pasākumiem	30 min.	SPKC NMPD VI VUGD VP VDD	SPKC NMPD VI VUGD VP VDD	VUGD Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Pasākumu īstenošana atbilstoši Ministru kabineta instrukcijai Nr.12 "Instrukcija par atbildīgo institūciju rīcību nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā, ja ir aizdomas, ka tas satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, kā arī ja konstatētas terora akta pazīmes"	Pēc nepieciešamības	VP VDD SPKC NMPD VVD RDC VUGD Austrumu slimnīca	VP VDD SPKC NMPD VVD RDC VUGD Austrumu slimnīca	VP VDD SPKC NMPD VVD RDC VUGD Austrumu slimnīca	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā	Pēc nepieciešamības	VUGD	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	VP VDD SPKC NMPD VI	VP VDD SPKC NMPD VI	VP VDD SPKC NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Valsts katastrofu medicīnas plāna noteikto pasākumu īstenošana	Patstāvīgi	SPKC NMPD VI Ārstniecības iestādes	SPKC NMPD VI Ārstniecības iestādes	SPKC NMPD VI Ārstniecības iestādes	-
10.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	SPKC NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes VI PVD	SPKC NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes VI PVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

16. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

UGUNSGRĒKI

Riska kopsavilkums

Ugunsgrēks ir nekontrolēta degšana (liesmas, gruzdēšana, sarkankvēle) ārpus speciāli paredzētās vietas, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, rada materiālos zaudējumus un kaitējumu videi.

Galvenie ugunsgrēku iespējamie cēloņi ir neuzmanīga apiešanās ar uguni, bojātas elektroierīces vai nepareiza to ekspluatācija, tīša dedzināšana, bojāta apkures sistēma vai tās nepareiza ekspluatācija, bērnu rotaļas ar uguni un citi iespējamie iemesli.

Ugunsgrēka izraisīto seku apjoms ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kur būtiskākie seku mazināšanas nosacījumi ir reaģēšanas laiks un atbilstoša rīcība. Ugunsgrēka izraisītās sekas var palielināties ņemot vērā pirmo reaģētāju tehnisku un cilvēku resursu trūkumu.

2022.gadā valstī reģistrēto notikušo ugunsgrēku objektu grupās apkopojums ir norādīts attēlā. Ugunsgrēks ir vērtējams kā notikums ar vidēju risku.

Ugunsgrēki objektos.
Informācijas avots : Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 2022.gada gadagrāmata

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

– Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums;

– Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi";

– konceptuāls ziņojums "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" (Ministru kabineta 2019.gada 9.janvāra rīkojums Nr.7);

– informatīvais ziņojums "Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenoto ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā" (MK 30.08.2022. prot. Nr.43, 33.§);

– informatīvais ziņojums "Par katastrofu risku pārvaldības sistēmas īstenošanu" (MK 14.06.2022. prot. Nr.32, 40.§);

– informatīvais ziņojums "Par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai" (MK 11.01.2022. prot. Nr.2, 51.§);

– informatīvais ziņojums "Par ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumentu, tā izveidošanas un uzturēšanas izmaksām" (MK 28.09.2021. prot. Nr.64, 38.§);

– informatīvais ziņojums "Par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei" (MK 06.07.2021. prot. Nr.51, 91.§).

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Objektu ugunsdrošības un būvniecības (vai rekonstrukcijas) prasību ievērošanas un kontroles organizēšana un veikšana	Pastāvīgi	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	-
2.	Atbildīgo personu par ugunsdrošības jautājumiem nozīmēšana un apmācības organizēšana un veikšana	Pastāvīgi	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	-
3.	Iedzīvotāju izglītošana civilās aizsardzības jautājumos, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kā arī izplatot informatīvos materiālus, atbilstoši savai darbības jomai un kompetencei.	Pastāvīgi	Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī juridiskās personas.	Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī juridiskās un personas.	Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī juridiskās personas.	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanas plānotās un neplānotās pārbaudes organizēšana un veikšana	Pastāvīgi	VUGD	VUGD	VUGD	-
5.	Konceptuālajā ziņojumā "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" (Ministru kabineta 2019.gada 9.janvāra rīkojums Nr.7, Ministru kabineta 2020.gada 11.septembra rīkojums Nr.505) noteikto pasākumu īstenošana	2020.-2023.gads	IEM VUGD	VUGD IEM IC	VUGD IEM IC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par ugunsgrēku	Pēc nepieciešamības	Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Juridiska vai fiziska persona	Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Juridiska vai fiziska persona	Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Juridiska vai fiziska persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	VUGD	VUGD	VUGD VP NMPD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Ugunsgrēku dzēšana, glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VUGD	NBS VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā	Pēc nepieciešamības	VUGD	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija	-
10.	Kultūras mantojuma vērtību glābšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	-
11.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI	NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšanas iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
16.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

17. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

AVĀRIJAS VAI NEGADĪJUMI OSTU UN JŪRAS HIDROTEHNISKAJĀS INŽENIERBŪVĒS

Riska kopsavilkums

Ostu un jūras hidrotehniskās būves ir hidrotehniskās un navigācijas būves jūrā, ostās, kuģu būves uzņēmumos un kuģojamās ūdenstecēs un ūdenstilpēs, kurās noteiktas speciālas prasības kuģošanai.

Katastrofa, kura ir saistīta ar avāriju un negadījumu ostas un jūras hidrotehniskajā inženierbūvēs ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus.

Avārija vai negadījums ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs novērtēts kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss;

- Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr.725/2004 (2004.gada 31.marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu;

- Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/18/EK (2009.gada 23.aprīlis), ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK;

- Likums par ostām;

- Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

- Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.746 "Noteikumi par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildi un uzraudzību";

- Ministru kabineta 2019.gada 17.jūlij rīkojums Nr.380 "Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam";

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpilde un uzraudzība	Pastāvīgi	JA NBS Jūras spēki VDD VRS VID muitas iestādes atzītās aizsardzības organizācijas un ostu pārvaldes	JA NBS Jūras spēki VDD VRS VID muitas iestādes atzītās aizsardzības organizācijas un ostu pārvaldes	JA NBS Jūras spēki VDD VRS VID muitas iestādes atzītās aizsardzības organizācijas un ostu pārvaldes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Ikgadējo mācību organizēšana par pasākumiem katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā	Pastāvīgi	Ostas pārvalde	Ostas pārvalde	Ostas pārvalde	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Ostas un jūras hidrotehnisko būvju uzturēšana, stiprināšana, apkope un rekonstrukcija	Pēc nepieciešamības	Ostas pārvalde	Ostas pārvalde	Ostas pārvalde	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Ostas un jūras hidrotehnisko būvju pielāgošana vides ietekmes un klimatisku pārmaiņu rezultātā	Pēc nepieciešamības	Ostas pārvalde	Ostas pārvalde	Ostas pārvalde	-
5.	Ostas objekta civilās aizsardzības plāna aktualizēšana	Pastāvīgi	Ostas pārvalde	Ostas pārvalde	Ostas pārvalde	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību	2024.gads	VARAM IEM	LVĢMC VUGD	LVĢMC VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par avāriju vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs	Pēc nepieciešamības	Ikviena persona	Ikviena persona	Ikviena persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	VUGD	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	Ostas pārvalde VUGD	Ostas pārvalde VUGD VVD	Ostas pārvalde VUGD Pašvaldības VVD Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Darbu vadītājs	Darbu vadītājs	Darbu vadītājs un tā iesaistītās puses	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	VUGD	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI	NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

18. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

DAMBJU UN CITU HIDROTEHNISKO BŪVJU PĀRRĀVUMI – DAUGAVAS HIDROELEKTROSTACIJU KASKĀDES HIDROBŪVE

Riska kopsavilkums

Daugavas HES kaskādes darbības mērķis ir izmantojot ūdens enerģiju ražot elektroenerģiju nepieļaujot vai novēršot HES ēku statiskās noturības zudumu.

Par Daugavas HES pārrāvuma iemeslu var būt Hidrotehnisko būvju nepareiza ekspluatācija, terora akts vai zemestrīce.

Daugavas HES pārrāvuma risks tiek vērtēts kā nozīmīgs, pārrāvums var izraisīt sekas ar ievērojamu cilvēku upuru skaitu, apludināt Daugavas akvatorija pieguļošās sauzemes teritorijas un nodarīt kaitējumu ekosistēmai, kā arī izraisīt vispārīgus traucējumus iedzīvotāju pamatvajdzību nodrošināšanai (elektrības piegādes traucējumi, veselības aprūpes traucējumi, pārtikas un dzeramā ūdens piegādes traucējumi, siltuma un dzeramā ūdens apgādes un notekūdeņu sistēmas bojājumi un citi).

Par būtiskiem seku mazināšanas pasākumiem Daugavas HES pārrāvumu gadījumā var minēt, Daugavas HES lejteces ūdenskrātuvju ūdens līmeņa samazināšanu un savlaicīgi veiktu cilvēku agrīno brīdināšanu apdraudētajās reitorijās.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Pļaviņu HES (PHES), Ķeguma HES (ĶHES) un Rīgas HES (RHES) hidrotehnisko būvju drošuma programmu izpilde, kas ietver pasākumu kompleksu HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērtēšanai un pārbaudīšanai un drošas ekspluatācijas kritērijus	Pastāvīgi	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Daugavas HES hidrotehnisko būvju drošuma uzlabošanas pasākuma plāna 2011.–2025.gadiem pasākumu izpilde	Pastāvīgi	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	HES hidrotehnisko būvju un iekārtu ekspluatācijas instrukciju ievērošana	Pastāvīgi	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	-
4.	HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju ievērošana	Pastāvīgi	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	-
5.	Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa remontu darba plānos noteikto pasākumu izpilde		AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	-
6.	PHES, ĶHES un RHES ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumu ievērošana, kas nodrošina racionālu ūdens resursu izmantošanu un aizsardzību, ievērojot ūdenskrātuvju tehnisko stāvokli	Pastāvīgi	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Valsts vides dienesta ūdens resursu lietošanas atļaujās iekļauto ūdens resursu izmantošanas nosacījumu ievērošana – ūdenskrātuvju minimāli pieļaujamās līmeņa atzīmes, maksimālās diennakts nostrādes un nostrādes ātrumi, kontroles un monitoringa nosacījumi	Pastāvīgi	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	-
8.	Vispusīgs un nepārtraukts Daugavas HES hidrotehnisko būvju drošuma stāvokļa novērtējums un monitorings, ieskaitot starptautisko inženierekspertu atzinumus, ja tas nepieciešams	Pastāvīgi	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	-
9.	Hidrotehnisko būvju atjaunošanas un uzturēšanas remontdarbu organizēšana un kontrole saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām un starptautisko pieredzi aizsprostu drošuma un ekspluatācijas jautājumos	Pastāvīgi	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Darbinieku iepazīstināšana ar hidroelektrostacijas Civilās aizsardzības plānu	Pastāvīgi	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	-
11.	Darbinieku apmācība saskaņā ar 2017.gada 5.decembra MK noteikumiem Nr.716 "Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības saturam" prasībām	Pastāvīgi	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	-
12.	Vietējā līmeņa praktisko civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību veikšana saskaņā ar 2017.gada 20.jūnija MK noteikumiem Nr.341 "Noteikumi par civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību veidiem un organizēšanas kārtību" prasībām	Pastāvīgi	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Pretplūdu pasākumu organizēšana, esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžu uzturēšana un pārbūve	Pastāvīgi	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ AS "Latvenergo"	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ AS "Latvenergo"	Pašvaldības VSIA ZMNĪ AS "Latvenergo"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Meliorācijas sistēmu uzturēšana un būvniecība	Pastāvīgi	ZM Pašvaldības	ZM VSIA ZMNĪ Pašvaldības	ZM VSIA ZMNĪ Pašvaldības	-
15.	Jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība un ierīkošana, pamatojot ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem	Pastāvīgi	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VSIA ZMNĪ	-
16.	Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve	2023.-2027.gads	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pašvaldības VSIA ZMNĪ	-
17.	Kopīgas agrīnas (uz ieteikmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību	2024.gads	VARAM IEM	LVĢMC VUGD	LVĢMC VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
18.	Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana	Katru gadu	VARAM	LVĢMC	LVĢMC	-
19.	Valsts enerģētiskā krīzes centra apmācības plānošana un organizēšana	Pēc nepieciešamības	KEM	KEM	KEM
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumu, attiecīgo valsts un pašvaldību institūciju informēšana par apdraudējumu un veiktajiem pasākumiem, un lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītāju, kā arī elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoru informēšana	Pēc nepieciešamības	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Informācijas saņemšana par iespējamiem HES bojājumiem un situācijas attīstību, un operatīvo dienestu informēšana	Pēc nepieciešamības	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo" VUGD Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Ūdenskrātuves līmeņa nostrāde, darbinot hidroagregātus maksimāli pieļaujamās slodzes režīmā	Pastāvīgi	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	-
4.	Ūdenskrātuves līmeņa nostrāde, atverot ūdenspārgāznes aizvarus	Pastāvīgi	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	AS "Latvenergo"	-
5.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	AS "Latvenergo" VUGD	AS "Latvenergo" VUGD	VUGD Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Valsts enerģētiskā krīzes centra apziņošana un sasaukšana	Pēc nepieciešamības	KEM	KEM	KEM
8.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs AS "Latvenergo"	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Kultūras mantojuma vērtību glābšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	-
10.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VUGD VMD VP VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" AS "Latvijas gaisa satiksme"	NBS VUGD VMD VP VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" NMPD Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" AS "Latvijas gaisa satiksme"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
13.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	VUGD Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
16.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI	NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
17.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
18.	Kompensāciju par zaudējumiem noteikšana un finanšu palīdzības izmaksa zemes īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem sakarā ar nelabvēlīgo hidroloģiskajiem un meteoroloģiskajiem apstākļiem	Pēc nepieciešamības	MK	Ministrijas Pašvaldības AS "Latvenergo" Komersanti	Ministrijas Pašvaldības AS "Latvenergo" Komersanti	-
19.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

19. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

PĀRVADES UN SADALES ELEKTROTĪKLU BOJĀJUMI

Riska kopsavilkums

Elektroenerģijas patērētājiem, iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem elektroapgādi no elektroenerģijas ražotājiem nodrošina elektrotīklu infrastruktūra. Elektrotīklu sadali Latvijā nodrošina akciju sabiedrība "Sadales tīkli", kas no augstsprieguma (330–110 kV) pārvades līnijām sadala vidsprieguma līnijas (6–20 kV) un zemsprieguma līnijas (0,23–1,00 kV), sniedzot elektroenerģijas piegādes pakalpojumu vairāk nekā 1,1 miljons elektroenerģijas sadales sistēmas lietotāju objektiem, ar savu pakalpojumu aptverot 99 % Latvijas teritorijas.

Sadales elektrotīkla kopgarums ir aptuveni 94 000 km, no kuriem aptuveni 45 tūkstoši jeb 48% ir izbūvēti kailvadu gaisvadu līniju veidā, kas pakļautas tiešai laika apstākļu ietekmei.

Lai samazinātu sadales elektrotīkla bojājumu riska iestāšanos tiek veikta gan elektrotīkla pakāpeniska pārbūve, gan regulārie elektroietaišu uzturēšanas pasākumi. Kopš 2011.gada kailvadu elektrolīniju īpatsvars kopējā sadales elektrotīkla kopgarumā ir samazināts par 16% (no 64% 2011.g. līdz 48% 2018.g.), elektrotīklu pārbūvē izmantojot tādus tehniskos risinājumus kā kabeļlīniju, izolēto vadu, gaisvadu piekarkabeļu izbūve, kas būtiski samazina elektrotīkla atkarību no laika apstākļu ietekmes.

Bojājumi augstsprieguma līnijās (110kV un 330kV) ir novērojami reti, taču sadales tīklos (≤20kV) elektrotīklu bojājumu tie tiek novēroti katru gadu dažādu hidrometeoroloģisku apstākļu dēļ, piemēram, vētras, zibens, plūdi, apledojums u.c. Tādēļ elektrotīklu bojājumi pārvades sistēmā tiek vērtēts kā nozīmīgs risks ar nozīmīgām sekām, bet elektrotīklu bojājumi sadales sistēmā tiek vērtēts kā augsts risks ar vidējām sekām.

Būtiski elektrotīklu bojājumi var atstāt negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanu – elektroapgādi, kas var radīt kaskādes veida reakciju uz citu pamatvajadzību nodrošināšanu – ūdensapgādi, siltumapgādi, sakaru nodrošinājumu, drošību un veselības aprūpi.

Pārvades elektrotīklu bojājums tiek novērtēts kā notikums ar nozīmīgu risku, sadales elektrotīklu bojājums tiek novērtēts kā notikums ar vidēju risku.

Ilgstošu elektroapgādes pārtrūkumu gadījumā tiek ietekmēti ražošanas objekti, komunālie uzņēmumi, publisko elektronisko sakaru tīkli, radio un televīzijas pakalpojumi, kas rezultējas ar būtiskiem zaudējumiem tautsaimniecībai un rada draudus valsts iedzīvotāju labklājībai un veselībai.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam";

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- Eiropas Komisijas regula 2017/1485, ar ko izveido elektroenerģijas pārvades sistēmas vadlīnijas, un regula 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli energosistēmā;

- Enerģētikas likums;

- Aizsargjoslu likums;

- Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumi Nr.50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Mācību un testu organizēšana reaģēšanai ārkārtas un krīzes situācijās	Pastāvīgi	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Darbinieku kvalifikācijas prasību uzturēšana atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem	Pastāvīgi	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	-
3.	Informācijas aprites kārtības par notikumiem elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmā uzturēšana	Pastāvīgi	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Krīzes pārvaldības kārtības uzturēšana un pilnveidošana (t.sk. materiāli tehniskā bāze)	Pastāvīgi	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	-
5.	Pārvades un sadales tīkla elektrolīniju trašu uzturēšana un potenciāli apdraudošo koku izzāģēšana elektrolīniju aizsargjoslās atbilstoši normatīvajos aktos noteiktai periodikai	Pastāvīgi	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Sadales tīkla kailvadu gaisvadu elektrotīkla īpatsvara pakāpenisku samazināšana, veicot elektrolīniju un elektroietaišu pārbūvi - atbildoši uzņēmuma attīstības plānam un budžeta iespējām	Pastāvīgi	AS "Sadales tīkls"	AS "Sadales tīkls"	AS "Sadales tīkls"	-
7.	Elektrotīkla vadības un automatizācijas risinājumu pilnveidošana (vienota dispečervadības sistēma, bojājumu vietas noteicēji, attālināti vadāmi jaudas slēdži un citu tehniski risinājumi)	Pastāvīgi	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Speciālās tehnikas un iekšējā personāla resursu uzturēšana operatīvai bojājumu novēršanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām	Pastāvīgi	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Procesu uzturēšana papildus ārējo resursu piesaistei masveida bojājumu situāciju seku novēršanai (paredzēt resursu piesaisti bojājumu situāciju novēršanai ar darbuzņēmējiem noslēgtajos līgumos)	Pastāvīgi	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Noteikta avārijas rezerves krājumu līmeņa uzturēšana (materiāli, t.sk. koka balsti, vadi u.c.)	Pastāvīgi	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	-
11.	Rezerves avārijas elektroapgādes avotu uzturēšana (izvērtējot konkrētu nepieciešamību)	Pastāvīgi	KEM	Kritiskas infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Sistēmas lietotāji	Kritiskas infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Sistēmas lietotāji	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Valsts enerģētiskā krīzes centra apmācības plānošana un organizēšana	Pēc nepieciešamības	KEM	KEM	KEM	-
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Meteoroloģisko prognožu un brīdinājumu operatīva apstrāde	Pastāvīgi	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Nepārtraukts elektrotīkla monitorings un vienota iekšējā apziņošanas kārtība par notikumiem elektrotīklā	Pastāvīgi	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Iekšēja rīkojuma sagatavošana par operatīvās gatavības izsludināšanu, ar kuru nosaka veicamās darbības personāla un tehnikas paaugstinātas gatavības nodrošināšanu	Pēc nepieciešamības	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	-
4.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana iespējamo elektrotīkla bojājumu gadījumā	Pēc nepieciešamības	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls" VUGD Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Bojājumu novēršanas uzsākšana, iesaistot iekšējos resursus	Pēc nepieciešamības	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu informēšana un apziņošana un iesaistīšana reaģēšanā	Pēc nepieciešamības	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls" VUGD	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls" VUGD	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Komersanti Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Rīkojuma sagatavošana par masveida bojājumu situācijas izsludināšanu konkrētā teritorijā, ja bojājumu apmērs un ilgums pārsniedz noteiktus kritērijus	Pēc nepieciešamības	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Bojājumu novēršanas koordinēšana un regulāra informācijas sniegšana elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un pašvaldībām par bojājumu novēršanas gaitu	Pēc nepieciešamības	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls" Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbību teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Valsts enerģētiskā krīzes centra apziņošana un sasaukšana	Pēc nepieciešamības	KEM	KEM	KEM
13.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VUGD VMD VP A/S "Latvenergo" A/S "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls"	NBS VUGD VMD VP A/S "Latvenergo" A/S "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI	NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
16.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
17.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
18.	Masveida bojājumu situācijas novēršanas darbību analīze, izvērtējums un rekomendāciju ieviešana reaģēšanas spēju uzlabošanai, sistēmas noturības nodrošināšanai	Pēc nepieciešamības	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
19.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

20. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

BŪVJU SABRUKUMS

Riska kopsavilkums

Būvju bojājumi un sagruvumi – konstrukcijas elementu nestspējas zudums, stiprinājumu vietu bojājumi dažādu iemeslu dēļ – konstruktīvās kļūdas, būvniecības vai tehnisko darbu laikā pielaistas kļūdas (montāža un demontāža, tehnoloģijas noteikumu pārkāpšana), būvmateriālu novecošana, ēku un būvju ekspluatācijas noteikumu neievērošana, uguns iedarbība, dabas stihiju iedarbība (zemestrīce, cunami, plūdi, viesuļvētra, lietus, sniegs, krusa, zemes nogruvums), eksplozijas un citi ietekmējošie faktori.

Būvju sabrukšanas rezultātā var tikt izraisīti cilvēku upuri, nodarīts kaitējums cilvēka veselībai, nodarīti materiālie zaudējumi, kaitējums videi, var tikt bojāti inženiertīkli (gāzes apgāde, elektroapgāde, siltumapgāde, ūdens apgāde). Vienlaikus šāds notikums var izraisīt plašu sabiedrisko rezonansi, kas var pārtapt sabiedriskās nekārtībās. Būvju sabrukšana vērtējama kā nozīmīgs risks.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi;

- Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi;

- Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi;

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam";

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Publisku ēku ekspluatācijas kontrole, atzinuma sniegšana un citu dienestu informēšana par iespējamo neatbilstības konstatēšanu	Pastāvīgi	BVKB VUGD VI Pašvaldības	BVKB VUGD VI Pašvaldības	BVKB VUGD VI Pašvaldības	-
2.	Objekta drošuma, uzturēšanas un ekspluatēšanas nodrošināšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tā, lai neradītu draudus cilvēku, vides un īpašuma drošībai	Pastāvīgi	Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	-
3.	Ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanas plānotās un neplānoto pārbaužu organizēšana un veikšana	Pastāvīgi	VUGD	VUGD	VUGD	-
4.	Konsultāciju pieejamības nodrošināšana juridiskām un fiziskām personām par ēku un būvju būtiskām drošības prasībām (mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, higiēna, veselība un vide, lietošanas drošība un vides pieejamība, aizsardzība pret trokšņiem, enerģijas ekonomija un siltuma izolācija, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana u.c.)	Pastāvīgi	BVKB Pašvaldības VUGD VI	BVKB Pašvaldības VUGD VI	BVKB Pašvaldības VUGD VI	-
5.	Ugunsdrošības instrukcijas, evakuācijas pasākumu un drošības zīmju ieviešanas organizēšana un veikšana	Pastāvīgi	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	-
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo ēkas vai būves sabrukumu	Pēc nepieciešamības	Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Juridiska vai fiziska persona	Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Juridiska vai fiziska persona	Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Juridiska vai fiziska persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	VUGD	VUGD	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD	VUGD Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Kultūras mantojuma vērtību glābšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	-
7.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VUGD VP NMPD	NBS VUGD VP NMPD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Diplomātisko pārstāvniecību informēšana	Pēc nepieciešamības	ĀM	ĀM	ĀM	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
11.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI	NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana cietušajiem	Pastāvīgi	Pašvaldības sociālais dienests LM	Pašvaldības sociālais dienests LM	Pašvaldības Valsts sociālās aprūpes centri Pašvaldību un privātpersonu dibinātie sociālās aprūpes centri Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	-
16.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
17.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

21. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

BĪSTAMO ĶĪMISKO VIELU NOPLŪDE NO KUĢIEM, KUĢA UZSKRIEŠANA UZ SĒKĻA, KUĢU SADURSME, PASAŽIERU KUĢA KATASTROFA

Riska kopsavilkums

Ņemot vērā, ka Baltijas jūra ir sekla daļēji slēgta jūra ar intensīvu satiksmes noslogojumu visā reģionā, jebkura veida kuģa vai citas iekārtas negadījums jūrā var radīt katastrofāla apjoma sekas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Kuģošanas ceļš, kas tiek izmantots nonākšanai Rīgā un Rīgas jūras līča mazajās ostās ietver gan Rīgas jūras līci, gan Irbes jūras šaurumu, kas riska izvērtēšanas aspektā ir bīstamākā vieta Latvijas teritoriālās jūras ūdeņos. Irbes jūras šaurumu izmanto arī kuģi, lai nokļūtu Igaunijas ostās Rīgas jūras līcī.

Notiekot liela apjoma bīstamo ķīmisko vielu noplūdei jūrā vai Latvijas piekrastes tiešā tuvumā, kuru neizdodas efektīvi likvidēt, paredzami būtiski zaudējumi jūras vides resursiem, zvejniecības nozarei, tūrisma nozarei, sabiedrības interesēm (piemēram, zvejošanas aizliegums, pludmales slēgšana u.tml.). Par bīstamo ķīmisko vielu noplūdes cēloni jūrā var būt kuģu sadursme, kuģa uzsēšanās uz sēkļa, kuģa korpusa bojājumi, kuģa apkalpes kļūda, kravas pazaudēšana.

Pamatojoties uz intensīvo kuģu noslogojumu reģionā un noplūdes rezultātā iespējamo seku apjomu, bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ir vērtējama kā notikums ar nozīmīgu risku.

Kuģa uzskriešana uz sēkļa jūrā ir atkarīga no vairākiem faktoriem – kuģošanas intensitātes, navigācijas kļūdas un laika apstākļiem. Uzskriešana uz sēkļa ir viens no statistiski visbiežākajiem jūras negadījumiem. Visbīstamākās sekas kuģa uzskriešanai uz sēkļa ir saistīta ar bīstamo ķīmisko vielu noplūdi. Kuģa uzskriešanas uz sēkļa risks ir maznozīmīgs.

Divu kuģu sadursmes cēloņi ir vienādi ar kuģa uzskriešanu uz sēkļa cēloņiem. Atšķirībā no kuģa uzskriešanas uz sēkļa sekām, divu kuģu sadursmes sekas ir ievērojamākas, jo sadursme var notikt tālāk no krasta, kā rezultātā palīdzības sniegšanas laiks palielinās un kuģi var nogrimt korpusa bojājumu gadījumā. Kuģu sadursmes risks ir maznozīmīgs.

Kā potenciāli visbīstamākais incidenta veids ar vislielāko iespējamo cietušo un upuru skaitu ir pasažieru kuģa ugunsgrēks. Ugunsgrēks uz pasažiera kuģa tā uzbūves dēļ var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai, kas saistīts ar nosmakšanas un saindēšanās riskiem, kā arī nosalšanas un noslīkšanas riskiem. Šāda scenārija attīstības gadījumā ļoti liela nozīme ir kuģa apkalpes gatavībai adekvāti reaģēt un pārvaldīt situāciju. Nozīmīgs ir kuģa iekārtu, tajā skaitā glābšanas un evakuācijas līdzekļu tehniskais stāvoklis, kā arī apkalpes gatavība tos efektīvi izmantot.

Pastāv virkne citu iespējamo cēloņu (nelaimes gadījumi vai incidenti), kas rada apdraudējumu pasažieru kuģiem, piemēram, uzskriešana uz sēkļa, tehniska rakstura bojājumi, kas ietekmē navigācijas spēju vai korpusa hermētiskumu, sadursme ar citu kuģi u.tml. Pasažieru kuģa katastrofa ir vērtējama kā notikums ar nozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- 1979.gada Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu jūrā (SAR konvencija);

- 1990.gada Starptautiskā konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (OPRC konvencija);

- IMO Jūras drošības komitejas 2008.gada 16.maija rezolūcijai MSC.255(84) pievienotais Kodekss par starptautiskajiem standartiem un rekomendēto praksi jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā (Negadījumu izmeklēšanas kodekss);

- 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija);

- IMO norādījumi un vadlīnijas, kas saistīti ar OPRC-HNS protokolu¹;

- 2010.gada HELCOM rekomendācija 31/1 par nacionālo spēju reaģēt uz naftas vai citu kaitīgu vielu noplūdēm;

- HELCOM rokasgrāmatas par sadarbību²:

○ jūras piesārņojuma seku likvidācijā (1.sējums);

○ ķīmisku vielu noplūdes gadījumā (2.sējums);

○ naftas vai citu kaitīgu vielu noplūdes seku likvidācijā krastā (3. sējums);

- 2000.gada Protokols par gatavību, reaģēšanu un sadarbību piesārņojuma gadījumos ar bīstamām un kaitīgām vielām (OPRC – HNS protokols);

- Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

- Jūras kodekss;

- Ministru kabineta 2010.gada 21.maija rīkojums Nr.283 "Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Pastāvīgs kuģošanas režīma monitorings	Pastāvīgi	NBS JS KAD	NBS JS KAD	NBS JS KAD	-
2.	Apmācības ar kuģu un prāmju līniju kompānijām par rīcībām avārijas situācijās	Pastāvīgi	NBS JS KAD	NBS JS KAD	NBS JS KAD JA	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu	2023.-2027.gads	VARAM	LVĢMC VVD	LVĢMC VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo bīstamo vielu noplūdi no kuģa, kuģa uzskriešanu uz sēkļa, kuģu sadursmi vai pasažieru kuģa negadījumu (arī par ārkārtas situāciju)	Pēc nepieciešamības	Kuģa atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs fiziska vai juridiska persona	Kuģa atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs fiziska vai juridiska persona	Kuģa atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs fiziska vai juridiska persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Reaģēšana uz notikumu, izlūkošanas veikšana notikuma vietā (jūrā) un glābšanas darbu koordinēšana	Pēc nepieciešamības	MRCC NBS JS KAD NBS gaisa spēki VVD	MRCC NBS JS KAD NBS gaisa spēki VVD	MRCC NBS JS KAD NBS gaisa spēki Citu kuģu atbildīgās personas, īpašnieki vai tiesiskie valdītāji VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Nacionālā gatavības plāna naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā koordinācija un pasākumu īstenošana	Pēc nepieciešamības	NBS JS KAD MRCC NBS gaisa spēki VVD	NBS JS KAD MRCC NBS gaisa spēki VVD	NBS JS KAD MRCC NBS gaisa spēki VVD Komersanti	-
4.	Kuģa apkalpes un pasažieru glābšana un nogādāšana krastā	Pēc nepieciešamības	NBS JS KAD MRCC NBS gaisa spēki	NBS JS KAD MRCC NBS gaisa spēki	NBS JS KAD MRCC NBS gaisa spēki Citu kuģu atbildīgās personas, īpašnieki vai tiesiskie valdītāji	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Informācijas saņemšana par iespējamo bīstamo ķīmisko vielu noplūdi no kuģa un piesārņojuma konstatēšana piekrastē	Pastāvīgi	Fiziska vai juridiska persona	Fiziska vai juridiska persona	Fiziska vai juridiska persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Reaģēšana uz notikumu, izlūkošanas veikšana notikuma vietā (piekrastē) un glābšanas darbu koordinēšana	Pastāvīgi	VUGD VVD	VUGD VVD	VUGD VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Piesārņotās bīstamās zonas noteikšana un situācijas novērtēšana (piesārņojums videi un dzīvniekiem, toksikoloģiskā ietekme u.c.)	Pastāvīgi	VUGD VVD VI PVD	VUGD VVD VI PVD	VUGD VVD VI PVD Pašvaldības Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Glābšanas dienestu, citu dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā un seku likvidēšanā (piesārņojuma savākšana)	Pēc nepieciešamības	VUGD	VUGD	VUGD VVD VP VI Pašvaldības Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Pasākumu īstenošana (atbilstoši normatīvajiem aktiem) par meklēšanu un glābšanu jūrā Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā jūras un aviācijas nelaimes gadījumā	Pastāvīgi	MRCC	MRCC	MRCC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Savvaļas dzīvnieku glābšanas organizēšana	Pastāvīgi	VVD	VVD	Pašvaldības Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Latvijas Veterinārārstu biedrība	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizēšana	Pastāvīgi	VVD	VVD Pašvaldības Komersanti	Pašvaldības Komersanti LVĢMC	-
13.	Vides sanāciju organizēšana	Pastāvīgi	VVD	VVD Pašvaldības Komersanti	Komersanti Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) (jūrā) Pašvaldības	-
14.	Vraka bīstamības novērtēšana un/vai vraka aizvākšana	Pēc apstākļiem	JA Ostas pārvalde	JA Ostas pārvalde	Vraka īpašnieks Ostas pārvalde MRCC Citas iesaistītās puses	-
15.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	Pēc nepieciešamības	VUGD VVD Pašvaldības	VUGD VVD Pašvaldības	VUGD VVD Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
16.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
17.	Avārijas rezultātā noplūdušās vielas paraugu ņemšana piesārņotās vielas noteikšanai un pārkāpēja identificēšanai	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs VVD	Glābšanas darbu vadītājs VVD	Komersanti VVD (piekrastē) Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) (jūrā)	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
18.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
19.	Nacionālo Bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VUGD VVD VP	NBS VUGD VVD VP	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
20.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
21.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI	NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
22.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
23.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
24.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-
25.	Starptautisko organizāciju informēšana par bīstamo ķīmisko vielu noplūdi no kuģa, kuģa uzskriešanu uz sēkļa, kuģu sadursmi vai pasažieru kuģa negadījumu (arī par ārkārtas situāciju) un piemērotajiem pasākumiem	Pēc nepieciešamības	NBS JS KAD MRCC VVD	NBS JS KAD MRCC VVD	NBS JS KAD MRCC VVD	-
26.	Organizēt, veikt un kontrolēt jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas darbības saskaņā starptautisko un Latvijas normatīvo dokumentu prasībām	Pēc negadījuma	TNGIIB	TNGIIB	TNGIIB	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
27.	Informēšana par izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu, secinājumu publiskošana	Pēc nepieciešamības	TNGIIB	TNGIIB	TNGIIB	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

 

22. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

AUTOTRANSPORTA AVĀRIJA

Riska kopsavilkums

Autotransporta avārija – negadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kā rezultātā ir liels cietušo vai bojā gājušo skaits, kā arī nodarīti būtiski zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai vai videi.

Autotransporta avārija var notikt dažādu iemeslu dēļ piemēram, autotransporta sadursme, autotransporta tehniskais stāvoklis, dabas vai tehnogēnas katastrofas ietekme, ļaunprātīgā rīcība vai terora akts, cilvēciskā faktora radītā kļūda.

Autotransporta avārija var izraisīt cilvēku bojāeju, bīstamo vielu noplūdi, ugunsgrēku, sprādzienu, būvju bojājumus, ceļu satiksmes apgrūtinājumus, tajā skatā sastrēgumus un noteiktu ceļu posmu slēgšanu.

Autotransporta avārija ir vērtējama kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) un parakstīšanas protokols;

- Latvijas Republikas valdības nolīgumi par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu;

- Konvencija par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR);

- Nolīgums par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS);

- Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR);

- Ceļu satiksmes likums;

- Autopārvadājumu likums;

- Bīstamo kravu aprites likums;

- Likums "Par autoceļiem";

- Būvniecības likums.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Normatīvo aktu pārskatīšana attiecībā uz transporta ekspluatācijas drošības prasībām	2023.-2027.gads	SM IEM	CSDD VP VSIA "Latvijas Valsts ceļi"	CSDD VP	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Normatīvo aktu pārskatīšana attiecībā uz ceļu infrastruktūras drošības prasībām, standartiem	2023.-2027.gads	Ministrijas un padotības iestādes	Ministrijas un padotības iestādes	Ministrijas un padotības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu	2023.-2027.gads	VARAM	LVĢMC VVD	LVĢMC VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo lielu transporta avāriju, kas ietver ķīmiskās vielas noplūdi, lielu skaitu cietušo vai bojā gājušo	Pēc nepieciešamības	Fiziska vai juridiska persona	Fiziska vai juridiska persona	Fiziska vai juridiska persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Izlūkošanas veikšana notikuma vietā	20 min.	VUGD	VUGD	VUGD	-
3.	Bīstamās zonas noteikšana un situācijas novērtēšana lielu transporta avāriju gadījumā (sprādziena draudi, toksikoloģiskā ietekme, vides piesārņojums, aizdegšanās)	20 min.	VUGD VP	VUGD VP	VUGD VP	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Operatīvo dienestu, citu dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	VUGD	VUGD	VUGD VP VI NMPD Pašvaldības VVD policija Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšanas iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana (bīstamajā zonā)	30 min.	VUGD VP	VUGD VP	VUGD VP Valsts un pašvaldību institūcijas VVD Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā	Pēc nepieciešamības	VUGD	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Avārijas rezultātā noplūdušās bīstamās vielas paraugu ņemšana laboratorijas analīzei un sanācijas organizēšanas un veikšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Glābšanas darbu vadītājs Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs VVD	Objekta atbildīgā persona, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Komersanti LVĢMC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD VP Operatīvie dienesti un avārijas brigādes VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Pašvaldības VVD	VUGD VP Operatīvie dienesti un avārijas brigādes VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Pašvaldības VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI	NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
15.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
16.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

23. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

AVIĀCIJAS NELAIMES GADĪJUMS AR GAISA KUĢI

Riska kopsavilkums

Aviācijas nelaimes gadījums ir ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, kas pilotējama gaisa kuģa gadījumā notiek laikā no jebkuras personas iekāpšanas gaisa kuģī ar mērķi lidot, līdz brīdim, kad visas personas ir no gaisa kuģa izkāpušas, vai bezpilota gaisa kuģa gadījumā – no brīža, kad gaisa kuģis ir gatavs uzsākt kustību ar mērķi lidot, līdz brīdim, kad tas apstājas pēc lidojuma un kad galvenā dzinējsistēma tiek izslēgta, kurā:

a) persona ir gājusi bojā vai guvusi nopietnus miesas bojājumus;

b) gaisa kuģis gūst bojājumus, vai tiek bojāta tā konstrukcija;

c) gaisa kuģis pazudis vai nonācis pilnīgi nepieejamā vietā.

Vispārējās nozīmes aviācijā ietilpst privāti gaisa kuģi, tai skaitā, helihopteri un deltaplāni, kuru nelaimes gadījuma iespējamība ir lielāka, bet izraisītās sekas ir maznozīmīgas. Komercaviācijā tiek iekļauti tie gaisa kuģi, kuri veic pasažieru un kravu pārvadājumus un kam ir izteiktas stingrākas drošības un drošuma prasības, tādēļ šādu gaisa kuģu nelaimes gadījumu skaits ir ar mazāku iespējamību.

Ja negadījums notiek lidlauka teritorijā, tad sekas, visticamāk, būs saistītas ar pašu gaisa kuģi (kuģiem), pasažieriem, lidlauka ēku un būvju bojājumiem, kā arī ar lidlaukā izvietotās aeronavigācijas infrastruktūras bojājumiem. Aviācijas negadījums ārpus lidlauka teritorijas rada draudus gaisa kuģī esošajiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem, infrastruktūrai un videi avārijas vietā. Aviācijas negadījums var izraisīt ēku un būvju sagrūšanu, mežu vai objektu ugunsgrēkus, bīstamo vielu noplūdes un cita veida apdraudējumus.

Bīstamo vielu noplūde vai to aizdegšanās gaisa kuģī lidojuma laikā vai gaisa kuģim, atrodoties uz zemes, lidostā, var izraisīt aviācijas nelaimes gadījumu vai arī padarīt smagākas notikuša aviācijas nelaimes gadījuma sekas, ja gaisa kuģī tiek pārvadātas bīstamas vielas.

Neliela mēroga incidenti ar bīstamām vielām Latvijas lidostās notiek reti, kā arī nedeklarēti bīstamo vielu pārvadājumi ar gaisa transportu, tostarp ievedot no citām valstīm, tiek konstatēti reti, salīdzinot ar kopējo pārvadāto bīstamo vielu daudzumu.

Valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlaukā regulāri nosēžas un no tās izlido militārie gaisa kuģi ar bīstamām vielām un izstrādājumiem, tiek apstrādātas (iekrautas un izkrautas) militāra rakstura kravas. Apkalpojot militāros lidojumus, tiek veikti nepieciešamie un iespējamie apziņošanas, piesardzības un drošības pasākumi.

Pāri Latvijas Republikas teritorijai pārlidojumus regulāri veic civilās aviācijas un valsts gaisa kuģi, kas pārvadā augsta riska bīstamās vielas, kuru pārvadājums atļauts ar vienreizēju izņēmuma atļauju, piemēram, sprāgstvielas, toksiskas vielas, kodolreaktoru degviela vai radioaktīvie atkritumi.

Potenciālā aviācijas nelaimes gadījuma ar bīstamām vielām īpatnība ir tāda, ka gaisa kuģis var avarēt un bīstamo vielu noplūde var notikt valsts teritorijā vietās, kas atrodas tālu no piebraucamajiem ceļiem – mežos, purvos, ūdenstilpnēs.

Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi vērtējams kā maznozīmīgs risks.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju;

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 20.oktobra Regula (ES) Nr.996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 3.aprīļa Regulu (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK;

- Likums "Par aviāciju";

- Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 13.pielikums "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana";

- ICAO Dok. Nr.9973 AN/486 "Rokasgrāmata par palīdzības sniegšanu aviācijas negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm";

- ICAO Dok. Nr.9962 AN/482 "Rokasgrāmata par aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas politiku un procedūrām".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Sertificēto civilās aviācijas sistēmas elementu atbilstības aviācijas drošības prasībām uzraudzīšana	Pastāvīgi	VA "Civilās aviācijas aģentūra"	VA "Civilās aviācijas aģentūra"	VA "Civilās aviācijas aģentūra"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Ārkārtas situāciju mācību par aviācijas negadījumiem lidlaukā un lidostas reaģēšanas zonā organizēšana un veikšana	Pastāvīgi	Lidostas	Lidostas	Lidostas Citi operatīvie un avārijas dienesti Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Normatīvo aktu prasību bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumiem uzraudzīšana un pilnveidošana	2023.-2027.gads	SM VA "Civilās aviācijas aģentūra"	VA "Civilās aviācijas aģentūra" Lidostas	VA "Civilās aviācijas aģentūra" Lidostas Ministrijas un to padotības institūcijas Komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Civilās aviācijas nelaimes gadījumu operatīvās rīcības plāna izstrāde	2023.gads	IEM VRS ARCC	VRS ARCC	VRS ARCC NBS VAS "Latvijas gaisa satiksme"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Aviācijas nelaimes gadījumu operatīvās rīcības plāna pasākumu (tai skaitā, ja tiek pārvadātas bīstamās vielas, notikusi to noplūde, aizdegšanās) pārbaudes mācību organizēšana	2024.gads	IEM VRS	VRS VP	VRS VP Citi operatīvie un avārijas dienesti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību plānošana, organizēšana un to rīkošana, nodrošinot mācības visiem iesaistītajiem dalībniekiem, ja noticis liela mēroga komerciālās aviācijas nelaimes gadījums (tai skaitā bīstamo vielu noplūde)	Reizi gadā	VRS VP VUGD VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs Lidostas Gaisa kuģu ekspluatanti	VRS VP VUGD VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs Lidostas Gaisa kuģu ekspluatanti	VRS VP VUGD VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs Lidostas Gaisa kuģu ekspluatanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par iespējamo civilās aviācijas negadījumu, pasākumu īstenošana, atbilstoši operatīvās rīcības plānam par civilās aviācijas nelaimes gadījumiem	Pēc nepieciešamības	VRS ARCC	VRS ARCC	VRS ARCC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Nodrošināt precīzu atrašanās vietas noteikšanu, ja negadījums noticis ārpus lidostas reaģēšanas zonas	Pastāvīgi	VRS ARCC	VRS ARCC	VRS ARCC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Informācijas saņemšana par iespējamo aviācijas negadījumu ar gaisa kuģi lidostā, vai valsts teritorijā (paceļoties vai nolaizoties no lidostas, vai pārlidojot teritoriju), kas ietver bīstamo vielu noplūdi, aizdegšanās risku, sprādziena risku, radioaktīvu materiālu noplūdi, un operatīvo dienestu un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja informēšana	Pēc nepieciešamības	Lidosta (ja negadījums lidostas reaģēšanas zonā) Gaisa kuģu ekspluatants Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Fiziska vai juridiska persona	Lidosta (ja negadījums lidostas reaģēšanas zonā) Gaisa kuģu ekspluatants Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Fiziska vai juridiska persona	Lidosta (ja negadījums lidostas reaģēšanas zonā) Gaisa kuģu ekspluatants Zemes vai ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Fiziska vai juridiska persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Izlūkošanas veikšana notikuma vietā	20 min.	VUGD VRS	VUGD VRS	VUGD VRS	-
5.	Bīstamās zonas noteikšana un situācijas novērtēšana bīstamu vielu noplūdes riska, vai notikušas noplūdes gadījumā, sprādziena draudu, vides piesārņojuma, aizdegšanās)	20 min.	VUGD VP	VUGD VP	VUGD VP Citi operatīvie un avārijas dienesti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Operatīvo un citu dienestu, avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	VUGD	VUGD	VUGD NMPD VP VVD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Pasākumu īstenošana (atbilstoši normatīvajiem aktiem) par meklēšanu un glābšanu jūrā Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā jūras un aviācijas nelaimes gadījumā	Pastāvīgi	MRCC NBS	MRCC NBS	MRCC NBS	-
8.	Pasākumu īstenošana (atbilstoši normatīvajiem aktiem), kas saistīti ar civilās aviācijas nelaimes gadījumiem	Pastāvīgi	VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs NBS	VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs NBS	VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs NBS	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Pasākumu īstenošana (atbilstoši normatīvajiem aktiem) militārās aviācijas nelaimes gadījumiem	Pastāvīgi	VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs NBS	VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs NBS	VRS Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs NBS	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā	Pēc nepieciešamības	VUGD	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
11.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	VUGD	VUGD NMPD VP Pašvaldības	VUGD NMPD VP Pašvaldības Valsts un pašvaldību institūcijas VVD Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs, koordinējot darbības ar TNGIIB	VUGD NMPD VP Gaisa kuģa īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD NMPD VP Gaisa kuģa īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Ārstniecības iestādes Pašvaldības VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Nacionālo bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VRS ARCC VUGD VMD VP VA "Civilās aviācijas aģentūra" AS "Latvijas gaisa satiksme"	NBS VRS ARCC VUGD VMD VP VA "Civilās aviācijas aģentūra" AS "Latvijas gaisa satiksme"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
16.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
17.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI	NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
18.	Diplomātisko pārstāvniecību informēšana	Pēc nepieciešamības	ĀM	ĀM	ĀM	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
19.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
20.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
21.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	Pašvaldības	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
22.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
23.	Civilās aviācijas nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu izmeklēšana saskaņā ar starptautiskajiem standartiem	Nekavējoties	TNGIIB	TNGIIB	TNGIIB Ministrijas un padotības iestādes Komersanti saskaņā ar VRS ARCC operatīvās rīcības plānu	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
24.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-
25.	Informēšana par izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu, secinājumu publiskošana	Pēc nepieciešamības	TNGIIB	TNGIIB	TNGIIB	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

 

24. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

DZELZCEĻA TRANSPORTA KATASTROFA

Riska kopsavilkums

Dzelzceļa transporta katastrofa – ar dzelzceļa transporta izmantošanu saistīts notikums, kas radījis apdraudējumu un postījumus cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus.

Dzelzceļa transporta katastrofa var notikt dažādu iemeslu dēļ: bojāts dzelzceļa ritošais sastāvs, dzelzceļa infrastruktūras bojājums, vilciena sadursme ar priekšmetiem, autotransportu pārbrauktuvē vai sadursme ar citu vilcienu, cilvēciskā faktora radītā kļūda.

Dzelzceļa transporta katastrofa ir vērtējama kā notikums ar nozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Dzelzceļa likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi;

- Dzelzceļa pārvadājumu likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi;

- Bīstamo kravu aprites likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi;

- Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) C papildinājums un tā pielikums;

- Nolīguma par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS) 2.pielikums.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Informācijas uzraudzība un apkopošana par pārvadātajām kravām ar īpašu riska potenciālu, lai apzinātu kravu apjomus, maršrutus un vietas, kur tiek veiktas darbības ar šīm kravām	Katru gadu	SM	Valsts dzelzceļa administrācija	Valsts dzelzceļa administrācija VAS "Latvijas dzelzceļš"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Kvalitatīvā riska novērtējuma veikšana noteiktam dzelzceļa iecirknim, apdraudējumu noteikšana, izstrādāt riska samazināšanas pasākumu izstrādāšana un iesaistīto pušu informēšana	Katru gadu	SM	Valsts dzelzceļa administrācija	Valsts dzelzceļa administrācija	-
3.	Dzelzceļa pārvadājumu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanas un izpildes kontrole, infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju sertificēšanas procesa kontrole	Pastāvīgi	SM	Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija	Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Drošības pārvaldības sistēmas, kas ietver sabiedrības satiksmes drošības politiku, izveide un uzturēšana	Pastāvīgi	SM	VAS "Latvijas dzelzceļš"	VAS "Latvijas dzelzceļš"
5.	Dzelzceļa negadījumu likvidēšanas formējumu uzturēšanas pastāvīgā gatavībā organizēšana (personāla apmācība un tehniskais nodrošinājums) speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko līdzekļu (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, reaģēšanai un vides piesārņojuma mazināšanai dzelzceļa avārijās	Pastāvīgi	VAS "Latvijas dzelzceļš"	VAS "Latvijas dzelzceļš"	VAS "Latvijas dzelzceļš"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas komplekso mācību organizēšana un veikšana katrā paaugstinātās bīstamības objektā	Pastāvīgi	VAS "Latvijas dzelzceļš"	VAS "Latvijas dzelzceļš"	VAS "Latvijas dzelzceļš" VUGD Pašvaldības CAK Komersanti (pasažieru un kravas pārvadātāji, nosūtītāji un saņēmēji)	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Dzelzceļa infrastruktūras un satiksmes drošības paaugstināšanas pasākumu plānošana un veikšana	Pastāvīgi	SM Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija	VAS "Latvijas dzelzceļš"	VAS "Latvijas dzelzceļš"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Pasākumu, kas attiecas uz dzelzceļa satiksmes negadījuma seku likvidēšanas darba organizēšanu uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras, kuras pārvaldītājs ir VAS “Latvijas dzelzceļš", plānošana	Pastāvīgi	VAS "Latvijas dzelzceļš"	VAS "Latvijas dzelzceļš"	VAS "Latvijas dzelzceļš"	-
9.	VAS "Latvijas dzelzceļš" paaugstinātas bīstamības objektu agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošana (bīstamības modelēšana, prognozēšana, agrīnās brīdināšanas sistēmas, riska novērtēšana u.c.), uzturēšanu un pārbaude	Pastāvīgi	VAS "Latvijas dzelzceļš"	VAS "Latvijas dzelzceļš"	VAS "Latvijas dzelzceļš" VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Operatīvo dienestu informēšana par dzelzceļa transporta katastrofu	Nekavējoties	VAS "Latvijas dzelzceļš" Fiziska vai juridiska persona	VAS "Latvijas dzelzceļš" Fiziska vai juridiska persona	VAS "Latvijas dzelzceļš" Fiziska vai juridiska persona VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Operatīvo dienestu un avārijas brigāžu iesaistīšana reaģēšanā	25 min.	VAS "Latvijas dzelzceļš" VUGD	VAS "Latvijas dzelzceļš" VUGD	VUGD NMPD VP VAS "Latvijas dzelzceļš" Komersanti (pasažieru un kravas pārvadātāji, nosūtītāji un saņēmēji) Operatīvie dienesti un avārijas brigādes, Pašvaldības VVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	30 min.	VUGD VAS "Latvijas dzelzceļš"	VUGD VAS "Latvijas dzelzceļš"	VAS "Latvijas dzelzceļš" VUGD NMPD VP Pašvaldības Valsts un pašvaldību institūcijas VVD Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
4.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Dekontaminācijas vai atsārņošanas veikšana notikuma vietā	Pēc nepieciešamības	VUGD	VUGD	VUGD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Katastrofu seku likvidēšanas darbi (dzelzceļa ceļu atjaunošana, bojāta ritoša sastāvā pārvietošana, bīstamo kravu pārvietošana, ķīmisko vielu noplūdes apturēšana un likvidācija, t.s. ūdenstilpnēs, ugunsdzēsība, u.c.)	Pēc avārijas	Katastrofu seku likvidēšanas darbu vadītājs VAS "Latvijas dzelzceļš"– ar bīstamām kravām VUGD, (ar bīstamo kravu iesaistīšanu– VUGD)	VUGD VAS "Latvijas dzelzceļš"	VUGD VAS "Latvijas dzelzceļš" Operatīvie dienesti (NMPD u.c) Fiziska vai juridiska personas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI	NMPD VI	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Lēmuma pieņemšana un pasākumu īstenošana pašvaldībā, saskaņā ar veselības nozares institūciju rekomendācijām, ieteikumiem un pašvaldību iesaistīšana problēmjautājumu risināšanā savā teritorijā attiecībā uz ārstniecības iestāžu darbību un pakalpojumu nodrošināšanu	Pēc nepieciešamības	VM SPKC NMPD VI Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības	Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības Komersanti	Pašvaldība, Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības Komersanti
11.	Nacionālo bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	2 stundas	AIM NBS	NBS VRS ARCC VUGD VMD VP	NBS VRS ARCC VUGD VMD VP VAS "Latvijas dzelzceļš"	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Diplomātisko pārstāvniecību informēšana	Pēc nepieciešamības	ĀM	ĀM	ĀM	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija LDZ apsardzes struktūras	-
14.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšana iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
15.	Iedzīvotāju evakuācija un pamatvajadzību nodrošināšana	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības VUGD VP NBS	Pašvaldību dienesti Pašvaldības policija Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas VP NBS Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
16.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs Valsts vai pašvaldības institūcija	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
17.	Smagas dzelzceļa avārijas izmeklēšanas darbību organizēšana, veikšana un kontrolēšana saskaņā starptautisko un Latvijas normatīvo dokumentu prasībām	Pēc avārijas	TNGIIB SM	TNGIIB	TNGIIB	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
18.	Informēšana par izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu, secinājumu publiskošana	Pēc nepieciešamības	TNGIIB	TNGIIB	TNGIIB	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums

 

25. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

SABIEDRISKĀS NEKĀRTĪBAS, IEKŠĒJIE NEMIERI

Riska kopsavilkums

Sabiedriskās nekārtības – rodas sabiedrības grupu savstarpējā konflikta dēļ, kā arī masu pasākumu (koncerti, svētku pasākumi, sporta sacensības u.tml.) laikā atsevišķu iedzīvotāju grupu neapmierinātības rezultātā, protestējot pret valsts vai pašvaldību institūciju darbību vai bezdarbību, kā arī masu pasākumu organizēšanas laikā.

Cilvēku grupu neapmierinātība, savstarpējs konflikts, provokācijas masu pasākumos, masu nekārtību dalībnieki sajūt pūļa efektu un viņi bara instinkta ietekmē veic darbības, kuras parasti nedarītu, jo pūlis viņus padara anonīmus, alkohols vai citas apreibinošas vielas, kā arī nepatika pret pastāvošo ekonomisko līmeni, politisko iekārtu u.c., un tie ir tie cēloņi, kuru rezultātā varētu sākties sabiedriskās nekārtības.

Sekas sabiedrisko nekārtību rezultātā var būt sekojošas: kaitējums cilvēku veselībai, mantu bojāšanu vai iznīcināšanu, traucēta sabiedriskā kārtība, traucēta transportlīdzekļu un cilvēku pārvietošanas iespējas, apdraudēta robežas šķērsošana, grautiņi, postījumi, dedzināšana, vardarbība pret personu, pretošanās varas pārstāvjiem.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

Sistēmas darbību sabiedrisko nekārtību gadījumā realizē saskaņā ar – Rīcības plāns masu nekārtību un iekšējo nemieru gadījumā (Ministru kabineta 2016.gada 11.jūlija rīkojums Nr.383-k).

Riska kopsavilkums

Nemieri – cilvēku grupu pretlikumīgas darbības kas apdraud Satversmē noteikto valsts demokrātisko iekārtu, valsts suverenitāti vai teritoriālo integritāti.

Masu pasākumi var pāraugt nemieros ja sabiedriskās kartības uzturētāji savlaicīgi nereaģē uz protestu akciju, mītiņu vai streiku konfliktiem, kā arī, ja šāda veida pasākumiem netiek piesaistīti pietiekami resursi to koordinēšanai.

Cilvēku grupu neapmierinātība, cilvēku grupu savstarpējs konflikts, provokācijas masu pasākumos, masu nekārtību dalībnieki sajūt pūļa efektu un viņi bara instinkta ietekmē veic darbības, kuras parasti nedarītu, jo pūlis viņus padara anonīmus, alkohols vai citas apreibinošas vielas, kā arī nepatika pret pastāvošo ekonomisko līmeni, politisko iekārtu u.c., un šie ir raksturīgie celoņi nemieriem. Sabiedriskās nekārtības un iekšējie nemieri ir vērtējami kā vidējs risks.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

Sistēmas darbību sabiedrisko nekārtību gadījumā realizē saskaņā ar Rīcības plānu masu nekārtību un iekšējo nemieru gadījumā (Ministru kabineta 2016.gada 11.jūlija rīkojums Nr.383-k).

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Publisku pasākumu atļaujas izsniegšanas izvērtēšana, konsultācijas ar tiesībsargājošām iestādēm	Pastāvīgi	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības	-
2.	Savlaicīga gatavošanās masu pasākumiem, komunikācija ar organizatoriem un iesaistītajām organizācijām	Pastāvīgi	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Teorētiskās un praktiskās mācības tiesībsargājošām iestādēm un operatīvajiem dienestiem šādu notikumu pārvaldībā un lokalizācijā	Pēc nepieciešamības	VP	VP	VP VDD Pašvaldības policija VUGD NMPD NBS	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Ātra reaģēšana uz sākotnējiem pārkāpumiem, informācija iegūšana	Pastāvīgi	VP	VP	VP VDD	-
2.	Informācijas saņemšana par sabiedriskajām nekārtībām vai iekšējiem nemieriem, un operatīvo dienestu informēšana un apziņošana	Pastāvīgi	VP	VP	VP VDD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
3.	Pasākumu īstenošana atbilstoši rīcības plānam masu nekārtību un iekšējo nemieru gadījumā - rīcības plāns "Nemieri"	Pastāvīgi	VP	VP	VP Atbalstošās institūcijas	-
4.	Agresīvo dalībnieku identificēšana un izolēšana, masu pasākuma dalībnieku izklīdināšana	Pastāvīgi	VP	VP	VP Operatīvie dienesti un avārijas brigādes	-
5.	Iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana	Pastāvīgi	VP	VP VUGD	VP VUGD Valsts un pašvaldību institūcijas Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs	Glābšanas darbu vadītājs Operatīvie dienesti un avārijas brigādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Sabiedriskās kārtības nodrošināšana (notikuma vietas ierobežošana, transportlīdzekļu un gājēju kustības regulēšana)	Pastāvīgi	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija NBS	VP Pašvaldības policija NBS	-
10.	Kultūras mantojuma vērtību glābšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	-
11.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot – Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot – Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
12.	Nacionālo bruņoto spēku (tai skaitā Zemessardzes) iesaistīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai savstarpējām vienošanām	Pēc nepieciešamības	AIM NBS	NBS VP	NBS VP	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
13.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
14.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	1 mēnesis	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

26. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

TERORA AKTI

Riska kopsavilkums

Terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems, bet jāņem vērā, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, Nacionālie bruņotie spēki piedalās starptautiskajās operācijās valstīs, kur pastāv terorisma draudi, kas paaugstina starptautiska terorisma iespējamību, kas joprojām ir viens no lielākajiem draudiem Eiropas valstu drošībai. Terora aktu risks vērtējams kā maznozīmīgs.

Lai arī teroristu veiktie uzbrukumi atšķiras pēc vēriena, veida un mērķa, tiem visiem ir kopīgs cēlonis – radikalizācija ekstrēmistiskas ideoloģijas ietekmē, potenciālās sekas šādos noziedzīgos nodarījumos skar valsts un līdz ar to visas sabiedrības drošības intereses, valsts aizsardzības spējas un valsts konstitucionālo iekārtu. Radikalizācijas riskam var būt pakļauti dažādu sociālo grupu pārstāvji, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai profesionālās nodarbošanās. Viens no būtiskiem riskiem, kas skar ikvienu valsti, arī Latviju, – ir internetā brīvi pieejamie teroristisko organizāciju propagandas materiāli. Propaganda Valsts drošības dienesta vērtējumā ir viens no noteicošajiem faktoriem, kas šobrīd ietekmē Eiropā dzīvojošo personu radikalizēšanos, kā arī iesaistīšanos teroristiskās darbībās. Ņemot vērā, ka joprojām pasaulē ir atšķirīga attieksme pret nepieciešamību nodrošināt interneta vides stingrāku regulēšanu, paredzams, ka arī turpmāk teroristu propaganda internetā iedvesmos radikāli tendētas personas iesaistīties teroristiskās darbībās. Latvijā dzīvojošu personu radikalizācija un iespējama iesaistīšanās teroristiskās darbības pašlaik ir lielākais drauds Latvijas drošībai pretterorisma jomā. Radikalizācija tiešu kontaktu vai teroristu propagandas materiālu ietekmē var skart jebkuru personu, kura ir pakļāvīga ideoloģiskai ietekmei.

Teroristi savu mērķu sasniegšanai visbiežāk izmanto aukstos ieročus, improvizētus sprādzienbīstamus priekšmetus un šaujamieročus vai šo uzbrukumu metožu kombināciju. Īpaši negatīvas sekas potenciāli var radīt teroristisks uzbrukums, pielietojot ķīmiskas, bioloģiskas vai radioaktīvas vielas, bet to iespējamība ir ļoti minimāla. Teroristiski uzbrukumi var būt vērsti pret cilvēkiem, kā arī pret kritiskās infrastruktūras objektiem (īpaši transporta un sakaru infrastruktūru). Tomēr īpaši augsta ir iespēja, ka teroristi var izvēlēties tā sauktos "vieglos mērķus" – objektus, kuros pastāvīgi uzturas daudz cilvēku un kurus, ņemot vērā to specifiskās funkcijas, ir grūti aizsargāt pret teroristiska rakstura uzbrukumiem (tirdzniecības centri, sporta un izklaides kompleksi, viesnīcas, publiski pasākumi utt.).

Veicamo pretterorisma preventīvo pasākumu kopumu nosaka Nacionālais pretterorisma plāns. Nacionālajā pretterorisma plānā ir noteikti pretterorisma sistēmas subjektu veicamie preventīvie pasākumi atbilstoši četriem terorisma draudu līmeņiem. Plānu izstrādā un ne retāk kā 3 gados aktualizē Valsts drošības dienests sadarbībā ar pārējiem pretterorisma sistēmā iesaistītajiem subjektiem. Katra iesaistītā institūcija ir sagatavojusi un ar Valsts drošības dienestu saskaņojusi savas institūcijas atbalsta plānus.

Valsts drošības dienests sadarbībā ar citām institūcijām ir izstrādājis un regulāri aktualizē tipveida reaģēšanas plānus, kas paredz rīcību, ja teroristiska rakstura apdraudējums vērsts pret sauszemes objektiem (Pretterorisma plāns "Objekts"), civilās aviācijas gaisa kuģiem (Pretterorisma plāns "Lidmašīna"), kuģiem, ostām un ostas iekārtām (Pretterorisma plāns "Kuģis"). Savukārt reaģēšanai uz teroristiskiem uzbrukumiem publiskās vietās vai publisku pasākumu laikā ir izstrādāts arī Pretterorisma plāns "Pūlis". Iesaistītās institūcijas ir noteiktas katrā no šiem plāniem, kuriem institūcijas ir izstrādājušas savus atbalsta plānus.

Latvijā pielieto Valsts drošības dienesta izstrādāto terorisma draudu līmeņa sistēmu. Šā sistēma paredz četrus terorisma draudu līmeņus:

	zems terorisma draudu līmenis (zils) – izsludina situācijā, ja pastāv vispārēja rakstura terorisma draudi (ikdienas situācija);
	paaugstināts terorisma draudu līmenis (dzeltens) – izsludina situācijā, ja ir pieaugoši terorisma draudi;
	augsts terorisma draudu līmenis (oranžs) – izsludina situācijā, ja ir apstiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam
	īpaši augsts terorisma draudu līmenis (sarkans) – izsludina situācijā, ja ir noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Nr.p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Valsts drošības dienesta un Valsts policijas speciālo transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko līdzekļu (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana	2023.-2027.gads	IEM	IEM VDD VP NVA	VDD VP	-
2.	Valsts drošības dienesta un Valsts policijas struktūrvienību ēku būvniecība, renovācija un rekonstrukcija	2023.-2027.gads	IEM	IEM NVA VDD VP	NVA	-
3.	Informācijas zvanu līnijas izveidošana terora akta gadījumā	Pēc nepieciešamības	VDD VP IEM IC	VP IEM IC	IEM IC	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Informācijas saņemšana par iespējamiem terorisma draudiem vai notikušu terora aktu, un operatīvo dienestu informēšana un apziņošana	Pastāvīgi	VDD VP	VDD VP	VDD VP	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
2.	Nacionālā pretterorisma plāna, tipveida reaģēšanas plānos "Kuģis", "Lidmašīna", "Objekts", pretterorisma plānā “Pūlis" un citos plānošanas dokumentos noteikto pasākumu īstenošana	Pēc nepieciešamības	IEM VDD	VDD	VDD Ministrijas un padotības iestādes Operatīvie dienesti un avārijas brigādes	-
3.	Kultūras mantojuma vērtību glābšana	Pēc nepieciešamības	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	-
4.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
5.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas u.c. ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas u.c. ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas u.c. ārstniecības iestādes	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
6.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI SPKC PVD	NMPD VI SPKC PVD	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
7.	Psiholoģiskā atbalsta sniegšanas iedzīvotājiem	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības	Pašvaldības sociālais dienests	Pašvaldības sociālais dienests Komersanti NVO un sabiedriskās organizācijas Reliģiskās organizācijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
8.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	Pēc nepieciešamības	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Glābšanas darbos iesaistītās institūcijas	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
9.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	4 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums
10.	Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana	Pēc nepieciešamības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	Ministrijas Pašvaldības	-

 

27. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji

Nr.p.k.	Apdraudējums vai veicamā pasākuma nosaukums	Institūcija, kuras amatpersona ir reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājs
1.	Ugunsgrēku dzēšana, izņemot mežus un purvus	Valsts ugunsdzēsība un glābšanas dienests
2.	Ugunsgrēku dzēšana mežos un purvos	Valsts meža dienests
3.	Glābšanas darbi, izņemot jūrā un iekšējos ūdeņos no bāzes līnijas līdz jūras krasta līnijai	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
4.	Glābšanas darbi jūrā un iekšējos ūdeņos no bāzes līnijas līdz jūras krasta līnijai	Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests
5.	Pretplūdu pasākumi	Pašvaldība
6.	Evakuācijas pasākumi	Pašvaldība
7.	Epizootija	Pārtikas un veterinārais dienests
8.	Epidēmija	Slimību profilakses un kontroles centrs
9.	Epifitotija	Valsts augu aizsardzības dienests
10.	Bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu noplūde, izņemot jūrā un iekšējos ūdeņos no bāzes līnijas līdz jūras krasta līnijai	Valsts ugunsdzēsība un glābšanas dienests
11.	Bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu noplūde jūrā un iekšējos ūdeņos no bāzes līnijas līdz jūras krasta līnijai	Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests
12.	Bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu piesārņojums jūras krastā	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
13.	Radiācijas negadījums (incidents), radiācijas avārija un kodolavārija	Vietēja mēroga radiācijas avārijās –Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs Reģionāla vai valsts mēroga radiācijas avārijās – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
14.	Bīstamo atkritumu (sadzīves) apsaimniekošana	Pašvaldība
15.	Bīstamo atkritumu (bezsaimnieku) apsaimniekošana	Valsts vides dienests
16.	Elektrotīklu bojājumi	AS "Sadales tīkls", AS "Augstsprieguma tīkls"
17.	Avārijas gāzes apgādes sistēmās	AS "Conexus Baltic Grid" AS "Gaso" Komersanti, kuri nodrošina patērētājus ar sašķidrinātas naftas gāzes baloniem
18.	Zemestrīce	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
19.	Terora akts	Valsts drošības dienests
20.	Sabiedriskās nekārtības	Valsts policija
21.	Iekšējie nemieri	Valsts policija
22.	Avārijas siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu un kanalizācijas sistēmās	Pašvaldība
23.	Dzelzceļa transporta vai dzelzceļa infrastruktūras avārijas	VAS "Latvijas dzelzceļš"
24.	Autotransporta vai autoceļu infrastruktūras avārija	VSIA "Latvijas Valsts ceļi" uz valsts autoceļiem Pašvaldība uz pašvaldības autoceļiem
25.	Aviācijas transporta avārija	Valsts robežsardze
26.	Transporta avārija iekšējos ūdeņos līdz jūras krasta līnijai	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
27.	Nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā	Valsts policija
28.	Avārija maģistrālo gāzes vadu infrastruktūrā	AS "Conexus Baltic Grid"
29.	Avārija hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju, hidrotehnisko būvju, ostu un jūras hidrotehnisko inženierbūvju vai polderu infrastruktūrā	Hidrotehnisko būvju valdītājs
30.	Zemes nogruvums	Zemesgabala īpašnieks (fiziska vai juridiska persona, valsts vai pašvaldības institūcija)
31.	Avārija maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu infrastruktūrā	SIA "LatRosTrans"

 

28. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts

Nr. p.k.	Agrīnās brīdināšanas sistēmas nosaukums	Agrīnās brīdināšanas sistēmas pārvaldnieks	Agrīnās brīdināšanas sistēmas lietotājs	Agrīnās brīdināšanas sistēmas darbības raksturojums
Nacionālā līmenī
1.	Kopīgā agrīnā (uz ietekmi vērstā) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēma	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs NBS JS KAD Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs NBS Apvienotais štābs NBS Jūras spēki NBS Gaisa spēki Valsts un pašvaldības institūcijas Sabiedrība	Valsts operatīvās hidrometeoroloģiskās brīdināšanas informācijas sistēma. Informācija tiek atjaunota 24/7 režīmā1
2.	Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma	Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs Elektronisko plašsaziņas līdzekļu komersanti	VUGD Elektronisko plašsaziņas līdzekļu komersanti Sabiedrība	Lēmumu par sistēmas aktivizēšanu: 1) visā valstī vai vairāku republikas pilsētu un novadu teritorijā pieņem VUGD priekšnieks; 2) republikas pilsētas vai novada teritorijā pieņem VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Sistēmu aktivizējot: 1) pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem VUGD nosūta elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem informāciju par katastrofu vai draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā; 2) un attiecīgajā teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un vismaz trīs minūtes raida brīdinājuma signālu, un elektroniskie plašsaziņas līdzekļi pārraida informāciju; 3) iedzīvotāji ieslēdz iekārtas, kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārraidītās informācijas saņemšanu.
3.	Plūdu risku informācijas sistēma	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valsts un pašvaldības institūcijas Sabiedrība	Valsts operatīvās hidroloģiskās prognozēšanas un brīdināšanas informācijas sistēma Informācija tiek atjaunota 24/7 režīmā2
4.	Gaisa kvalitātes novērojumu sistēma	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valsts un pašvaldības institūcijas Sabiedrība	Operatīvā atmosfēras novērojumu informācija (gaisa piesārņojums)3
5.	Radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas sistēma	Valsts vides dienests	Valsts vides dienests	Apkārtējās vides (fona) gamma starojuma dozas jaudas un spektru mērījumi
6.	TBM radari	Gaisa spēki GTNE	Gaisa spēki GTNE	Agrīnās brīdināšanas sistēma ballistisko raķešu uzbrukuma gadījumā
7.	Uguns novērošanas torņu tīkls	Valsts meža dienests	Valsts meža dienests	Ugunsnedrošajā laika periodā tiek izmantots infrastruktūras tīkls ar 181 uguns novērošanas torņiem
8.	Valsts augstāko amatpersonu apziņošana apdraudējuma un ārkārtas notikumu gadījumā valstī	IEM IC NBS	VUGD NBS VDD VP	Apdraudējuma un ārkārtas notikumu gadījumā tiek veikta augstāko amatpersonu apziņošana (atbilstoši sarakstam), nosūtot īsziņu uz mobilo tālruni; ar balss zvanu uz mobilo tālruni, darba tālruni vai mājas tālruni; nosūtot ziņu uz e-pastu vai citiem elektroniskiem sakariem; izmantojot citu apziņošanas veidu (piemēram, ar kurjeru)
Starptautiskā līmenī
1.	Cospas-Sarsat	Starptautiskā sistēma	NBS JS KAD	Starptautiskā satelītu sistēma, kas izveidota, lai avārijas gadījumā uztvertu avārijas ziņojumus no gaisa kuģu un personālajām satelītu avārijas radiobojām. Automātisko avārijas raidītāju signalizēšanas sistēma jūras un gaisa kuģiem
2.	CleanSeaNet	Eiropas Jūras drošības aģentūra	NBS JS KAD	Uz pavadoņsistēmu balstīti brīdinājumi par jūras piesārņojumu
3.	Seismoloģiskā sistēma (Slīteres seismoloģiskais novērojumu punkts)	Starptautiskā sistēma (The Helmholtz Centre Potsdam - GFZ German Research Centre for Geosciences)	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs	Zemestrīces seismogrammas – operatīvā informācija zemestrīču gadījumā, kur pieejami dati arī no seismogrāfa Latvijā, Slīterē4
4.	Eiropas Komisijas Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas tīkls (EWRS)	Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests Slimību profilakses un kontroles centrs	Tīmekļa platforma, kas savieno Eiropas slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) un sabiedrības veselības aizsardzības iestādes dalībvalstīs, kuras ir atbildīgas par pasākumiem nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu, tostarp infekcijas slimību, kontrolei. Informācijas apmaiņai starp Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem par sabiedrības veselības apdraudējumiem ar starptautisku (pārrobežu) ietekmi, ko izraisījuši bioloģiski, ķīmiski, radioloģiski, ekoloģiski un citi neskaidras izcelsmes aģenti
5.	Rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēma (UNECE IAN sistēma)	Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)	VUGD	Balstoties uz Konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību5 UNECE IAN sistēma izveidota, lai īstenotu efektīvu un koordinētu reaģēšanu rūpniecisko avāriju gadījumā. Sistēma nodrošina agrīno brīdināšanu, informāciju par notikumiem un platformu starptautiskās palīdzības pieprasīšanai vai sniegšanai.6
6.	Eiropas Kopienas vienotā sakaru un informācijas sistēma (CECIS Marine Pollution) jūras piesārņošanas gadījumā	Eiropas Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs	NBS JS KAD	Eiropas Savienības dalībvalstu informācijas apmaiņas un palīdzības pieprasīšanas sistēma jūras piesārņošanas gadījumā.
Pašvaldību labās prakses piemēri – Jelgavas pilsēta
1.	VIAS agrīnās apziņošanas modulis	Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC)7	Iepriekš izveidots adrešu/kontaktu saraksts ar kontaktpersonām – pašvaldības un valsts institūcijas, komersanti u.c. Iedzīvotāji	Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC) var izsūtīt apziņošanas un/vai brīdinājuma informāciju iepriekš izveidotam un uzturētam adrešu/kontaktu sarakstam, piemēram, pašvaldības sadarbības civilās aizsardzības komisijas locekļiem, lai informētu par notikumu un tālāko rīcību. 2020.gadā valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, sakarā ar COVID19 pandēmiju, POIC paplašināja iespēju saņemt informāciju arī iedzīvotājiem (jelgavniekiem un tā novada iedzīvotājiem), lai tie varētu iegūt operatīvu un aktuālu informāciju par civilās aizsardzības notikumiem administratīvajā teritorijā un valstī. Iedzīvotājiem pieejamība agrīnās apziņošanas informācijas saņemšanai bija nepieciešams reģistrēties vietnē www.karte.jelgava.lv (vai mobilajā aplikācijā iedzīvotājs piesakās apziņošanai (Google, Facebook, Latvija.lv vai mobilā tālruņa Nr.)). Piesakoties, iedzīvotājiem bija jāizvēlas ērtākais apziņošanas veids – SMS vai e-pasts, kā iespēja norādīt divas adreses Jelgavas pilsētā, par kurām iedzīvotājs vēlas tikt informēts.

---

 

29. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Informācijas apmaiņas sistēmas (platformas) katastrofas vai to draudu gadījumā

Nr. p.k.	Informācijas apmaiņas sistēmas nosaukums	Informācijas apmaiņas sistēmas pārvaldnieks	Informācijas apmaiņas sistēmas lietotājs	Informācijas apmaiņas sistēmas darbības raksturojums
Nacionālā līmenī
1.	Meteoroloģisko prognožu sistēma	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valsts un pašvaldības institūcijas Sabiedrība	Meteoroloģiskās prognozes Latvijas teritorijai nākamajām 7 dienām. Informācija tiek atjaunota 24/7 režīmā1
2.	Hidroloģisko prognožu sistēma	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valsts un pašvaldības institūcijas Sabiedrība	Hidroloģiskās prognozes Latvijas iekšzemes ūdeņiem 14 dienām / mēnesim /gadam. Informācija tiek atjaunota 24/7 režīmā2
3.	Jūras datu portāls	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valsts un pašvaldības institūcijas Sabiedrība	Jūras hidrometeoroloģiskās prognozes Baltijas jūras akvatorijai 5 dienām. Informācija tiek atjaunota 24/7 režīmā3
4.	Hidroloģisko novērojumu sistēma	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valsts un pašvaldības institūcijas Sabiedrība	Operatīvā hidroloģisko novērojumu informācija4 (plūdi, ūdens līmenis, izmaiņas un prognozes, caurtece, temperatūra u.c.)
5.	Meteoroloģisko novērojumu sistēma	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valsts un pašvaldības institūcijas Sabiedrība	Operatīvā meteoroloģisko novērojumu informācija5 (gaisa temperatūra, vējš, nokrišņu daudzums u.c. parametri)
6.	Operatīvā piezemes un attālināto hidrometeroloģisko novērojumu sistēma	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs VUGD	Operatīvā hidrometeoroloģisko novērojumu informācija reālā laika režīmā, attālināto novērojumu (satelīti un radars) dati, kā arī tīmekļa kameru novērojumu dati operatīvā režīmā
7.	Ķīmisko vielu un maisījumu datubāze	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs	VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Veselības inspekcija Valsts vides dienests Valsts darba inspekcija VUGD VDD Komersanti	Informācija par ķīmisko vielu un maisījumu klasifikāciju un ražotāju, importētāju vai izplatītāju noliktavu adresēm
8.	Augu aizsardzības līdzekļi kaitīgo organismu ierobežošanas datu bāze	Valsts augu aizsardzības dienests	Valsts augu aizsardzības dienests	Epifitotijas uzraudzības vajadzībām integrēta augu audzēšanas un kaitīgo organismu monitoringa karte
9.	IceChat	NBS JS KAD MRCC	NBS JS KAD MRCC Gaisa spēki NBS Aviācijas meklēšanas un glābšanas centrs (ARCC) Valsts robežsardze VUGD NMPD	Tiešsaistes informācijas apmaiņas sistēma
Starptautiskā līmenī
1.	IAEA USIE	Starptautiskā atomenerģijas aģentūra	Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs	Informācijas apmaiņa radiācijas incidentu un kodolincidentu gadījumā
2.	EAS (European Awareness System)	ENTSO-E	AS "Augstsprieguma tīkls" Eiropas pārvades sistēmas operatori	AS "Augstsprieguma tīkls" sniedz informāciju par izmaiņām pārvades sistēmā, saskaņā ar atbilstošiem klasifikatoriem
3.	WebECURIE	Eiropas Komisija	Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs	Informācijas apmaiņa radiācijas incidentu un kodolincidentu gadījumā
4.	EURDEP	Eiropas Komisija	Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs	Radiācijas monitoringa datu apmaiņa
5.	IRMIS	Starptautiskā atomenerģijas aģentūra	Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs	Radiācijas monitoringa datu apmaiņa
6.	Informācijas apmaiņas platforma par Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (Event Information Site for International Health Regulations)	Pasaules Veselības organizācija	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests Slimību profilakses un kontroles centrs	Informācijas apmaiņai starp Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu nacionālajiem kontaktpunktiem
7.	EUROSUR (European Border Surveillance system)	Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (FRONTEX)	Valsts robežsardze	Informācijas apmaiņa starp Eiropas Savienības dalībvalstu robežkontroles kontaktpunktiem
8.	Eiropas Savienības ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinēšanas centrs (ERCC)	Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts (DG ECHO)	VUGD	Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta pakļautībā esoša struktūrvienība, kas Savienības civilās aizsardzības mehānisma (UCPM) pasākumu koordinēšanas centrs. ERCC nodrošina 24/7 jeb diennakts darbību, koordinē Eiropas civilās aizsardzības rezerves spējas un nodrošina informācijas apmaiņu
9.	Kopīgā ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēma (CECIS)	Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts (DG ECHO)	VUGD NBS JS KAD MRCC	Informācijas apmaiņas sistēma (sastāv no datubāzēm un citām informācijas sistēmām), kura savieno kompetentās iestādes un kontaktpunktus dalībvalstīs ar ERCC, lai nodrošinātu ātru palīdzības pieprasīšanu vai sniegšanu dažāda veida katastrofās.6
10.	Zemes novērošanas programmas Copernicus ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas pakalpojumi (Copernicus EMS)	Eiropas vienotais izpētes centrs (JRC)	VUGD	Nodrošina informāciju reaģēšanai dažādu veidu dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu gadījumiem, tostarp humānās krīzes gadījumos un preventīvo, gatavības vai atjaunošanas pasākumiem. Copernicus EMS ietver pēc pieprasījuma veidotu kartēšanu, Plūdu draudu brīdinājuma sistēmu (EFAS), Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmu (EFFIS) un Eiropas Sausuma novērošanas centra sistēmu (EDO).7
11.	Globālā katastrofas brīdināšanas un koordinēšanas sistēma (GDAS)	Eiropas Komisija Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)	VUGD	Informācijas platforma, kas paredzēta katastrofu pārvaldībai un informācijas apmaiņai, nodrošinot reāla laika pieeju katastrofu informācijas sistēmai un koordinēšanas instrumentiem, tostarp katastrofu brīdināšanas sistēmai, virtuālajam Vietējā operāciju koordinācijas centra platformai (vOSOCC), kartēm un satelītu attēliem.8
12.	CoOL (Consular online)	Eiropas Ārējās darbības dienests	Ārlietu ministrija	Tīmekļa vietne, kuru izmanto ES dalībvalstu konsulārās amatpersonas, lai apmainītos ar informāciju gan par ārkārtas situācijām to draudiem ārvalstīs, gan operatīvi saņemtu informāciju ārkārtas gadījumos ārvalstīs
13.	Konsulārais reģistrs un SMS apziņošana	Ārlietu ministrija	Ārlietu ministrija Sabiedrība	Konsulārais reģistrs ir valsts informācijas sistēma Latvijas valstspiederīgajiem, kas īslaicīgi (līdz 3 mēnešiem) dodas uz ārvalstīm, bez maksas, var reģistrēties reģistrā, lai katastrofas vai krīzes situācijā ārvalstīs, kurā uzturas ceļotājs, Ārlietu ministrija varētu operatīvi sazināties ar ceļotāju un organizētu nepieciešamās konsulārās palīdzības saņemšanu. Ārlietu dienesta rīcībā ir SMS apziņošanas mehānisms, kas krīzes laikā ārvalstīs ļauj visiem Latvijas mobilo sakaru operatoru klientiem, kuri ir automātiski reģistrējušies ārvalsts viesabonēšanas tīklā, nosūtīt Ārlietu ministrijas sagatavotu paziņojumu par krīzes situāciju un turpmāko rīcību.
14.	Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Eiroatlantijas katastrofu reaģēšanas un koordinēšanas centrs (EADRCC)	NATO	VUGD	NATO civilais ārkārtējo situāciju reaģēšanas mehānisms, kas nodrošina 24/7 diennakts darbību un iesaista 29 NATO valstis un tās partnervalstis. Centrs nodrošina starptautiskās palīdzības pieprasīšanu un sniegšanu, galvenokārt dabas vai cilvēku izraisīto katastrofu gadījumos.9
15.	Starptautiskā kosmosa un liela mēroga katastrofu Hartas darbības sistēma (COS)			Hartas pamatā ir veidot un koordinēt sadarbības tīklu starp kosmosa aģentūrām, lai nodrošinātu atbilstošu kosmosa iestāžu iesaisti krīžu un katastrofu pārvaldīšanā, kas nodrošinātu datu sniegšanu pēc kompetentās iestādes lūguma.10
16.	IPCR (Integrated Political Crises Response)	Eiropas Komisija	Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība ES Ārlietu ministrija Iekšlietu ministrija VUGD	Informācijas apmaiņai Eiropas Savienībā, lai pieņemtu kopīgus lēmumus un koordinēt reakciju augstākajā politiskajā līmenī

---

 

30. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Starpvalstu nolīgumi sadarbībai katastrofas novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā

Nr. p.k.	Valsts	Parakstīšanas datums/izsludināšanas datums	Nosaukums un saite
1.	Azerbaidžāna	17.01.2011./ 20.07.2011.	Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanās par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā https://likumi.lv/doc.php?id=233295
2.	Baltkrievija*	08.07.2002./02.12.2002.	Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par sadarbību katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju novēršanā, kā arī to seku likvidēšanā https://likumi.lv/ta/id/81621-par-latvijas-republikas-valdibas-un-baltkrievijas-republikas-valdibas-vienosanos-par-sadarbibu-katastrofu-dabas-stihiju-citu
3.	Gruzija	30.05.2014./12.11.2014.	Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgums par sadarbību civilo ārkārtējo situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā https://likumi.lv/doc.php?id=270228
4.	Igaunija un Lietuva	23.11.2017./02.04.2018.	Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgums par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā https://likumi.lv/ta/id/298094-par-latvijas-republikas-valdibas-igaunijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-noligumu-par-sadarbibu-katastrofu
5.	Igaunija	15.06.2012.	Sadarbības līgums starp Igaunijas Republikas Glābšanas pārvaldi un Latvijas Republikas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
6.	Krievija*	20.12.2010./20.07.2011.	Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā https://likumi.lv/doc.php?id=233301
7.	Lietuva	25.10.2006.	Operatīvās sadarbības līgums starp Latvijas Republikas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Lietuvas Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas departamentu.
8.	Ukraina	27.04.2006/01.11.2006.	Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgums par sadarbību katastrofu novēršanas un to seku likvidēšanas jomā https://likumi.lv/doc.php?id=146895
9.	Ungārija	19.11.2003./25.03.2004	Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos https://likumi.lv/doc.php?id=86098
10.	Uzbekistāna	06.10.2008./01.04.2009.	Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanās par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā https://likumi.lv/doc.php?id=190012
11.	Zviedrija	17.06.2002./13.11.2002.	Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par sadarbību ārkārtēju situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā https://likumi.lv/doc.php?id=68333
		12.05.2005.	Operatīvās sadarbības līgums starp Latvijas Republikas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Zviedrijas Glābšanas dienestu aģentūru.
12.	Lietuva	03.10.2003./11.02.2004.	Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu, par informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā (https://m.likumi.lv/doc.php?id=230735).
13.	Baltkrievija*	07.02.2018./ 03.09.2018.	Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgums par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu, informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā (https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1758).
14.	Ukraina	17.10.2001./ 28.11.2007.	Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgums par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu, par informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā (https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/861).

 

31. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība

Iesaistāmo institūciju apziņošanas un informēšanas shēma katastrofas vai tās draudu gadījumā

Valsts augstāko amatpersonu apziņošanas shēma

Valsts augstākās amatpersonas tiek apziņotas atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra instrukcijas Nr.16 "Kārtība, kādā valsts augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī" noteiktai kārtībai.

Apziņošanas shēma, ja tiek iesaistītas pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas

Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtību īsteno katastrofu vai to draudu gadījumos atbilstoši izstrādātajai sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas apziņošanas kārtībai, kas ir noteikta attiecīgajā sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā.

 

32. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās ārvalsts

Nr. p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji
1.	Latvijas valstspiederīgo evakuācija
1.1.	Informācijas iegūšana par Latvijas valstspiederīgajām personām katastrofas skartajā valstī/ teritorijā – tiek apkopotas un pārbaudītas ziņas par katastrofas skartajā valstī / teritorijā esošajām personām, kas ir pieejamas Konsulārajā reģistrā, Iedzīvotāju reģistrā, kā arī saņemtas no katastrofas skartās valsts, ES delegācijas, citām ES dalībvalstīm un individuālām personām; - Nepieciešamības gadījumā tiek izmantota SMS apziņošanas sistēma.			Ārlietu ministrija Iekšlietu ministrija	Ārlietu ministrija nepieciešamības gadījumā: mobilo telefonu sakaru operatori PMLP
1.2.	Atbalsts personu repatriācijai no katastrofas vai katastrofas draudu skartās valsts - Sadarbībā ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju, individuāliem tūrisma operatoriem, pasažieru pārvadātājiem vai, tieši sadarbojoties ar individuāliem ceļotājiem, tiek sniegts informatīvs atbalsts personu patstāvīgai izceļošanai no katastrofas skartās valsts/ teritorijas uz to dzīvesvietu vai citu drošu vietu. - Ārlietu ministrijas / pārstāvniecību ārvalstīs mājaslapās un sociālajos medijos tiek publicēta aktuālā informācija ceļotājiem katastrofas skartajā valstī, aktualizēts ceļojuma brīdinājums konkrētajai valstij, aicinot atstāt katastrofas skarto valsti/ teritoriju un atturēties no došanās uz to. - Nepieciešamības gadījumā tiek izmantota SMS apziņošanas sistēma.			Ārlietu ministrija	Ārlietu ministrija Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija individuālie tūrisma operatori pasažieru pārvadātāji nepieciešamības gadījumā - mobilo sakaru operatori
1.3.	Lēmuma pieņemšana par Latvijas valstspiederīgo personu evakuācijas uzsākšanu - Sadarbībā ar katastrofas skarto valsti, ES delegāciju un citu ES dalībvalstu pārstāvniecībām šajā valstī tiek pieņemts lēmums organizēt personu evakuāciju vai sadarboties ar citām ES dalībvalstīm tās nodrošināšanā.	Pēc nepieciešamības	Ārlietu ministrija Atkarībā no krīzes rakstura – citas ministrijas (nepieciešamības gadījumā, ierosinot Ministru kabineta sēdes sasaukšanu)	Ārlietu ministrija	Ārlietu ministrija Citas ministrijas un institūcijas
1.4.	Evakuācijas transporta organizēšana, tai skaitā izmantojot juridisko personu pakalpojumus (atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumiem Nr.131 "Noteikumi par juridiskās vai fiziskās personas resursu iesaistīšanu reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos vai ugunsgrēka dzēšanā, vai glābšanas darbos, kā arī tai radušos izdevumu un zaudējumu kompensācijas aprēķināšanas kārtību") - Nepieciešamības gadījumā atbalsts pārlidojuma atļauju un vīzu noformēšanai apkalpei un transportlīdzekļu vadītājiem, pavadošajām personām. - Ieceļošanas kārtības/ierobežojumu precizēšana, lidlauku pieejamības apzināšana.		Ministru kabinets	Aizsardzības ministrija Satiksmes ministrija Ārlietu ministrija Iekšlietu ministrija Veselības ministrija	citu ES dalībvalstu resursi NBS (tikai cietušajiem NBS noteiktā attālumā) AS "airBaltic Corporation" citas juridiskas personas - pārvadātāji VRS NMPD
1.5.	Evakuējamo Latvijas valstspiederīgo apziņošana par plānoto evakuāciju, pulcēšanās vietām - Tiek izmantotas ziņas par katastrofas skartajā valstī/ teritorijā esošajām personām, kas ir pieejamas Konsulārajā reģistrā, Iedzīvotāju reģistrā, kā arī saņemtas no katastrofas skartās valsts, ES delegācijas, citām ES dalībvalstīm un individuālām personām; - Nepieciešamības gadījumā tiek izmantota SMS apziņošanas sistēma.		Ārlietu ministrija	Ārlietu ministrija	Ārlietu ministrija nepieciešamības gadījumā: mobilo telefonu sakaru operatori
1.6.	Evakuējamo personu sarakstu sastādīšana, tiesiskā statusa pārbaude, pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšana - Tiek apkopotas ziņas par personām, kuras vēlas tikt evakuētas, to veselības stāvokli un specifiskām vajadzībām; - Tiek noskaidrota evakuējamo personu apliecinošu dokumentu pieejamība, tiesiskais statuss, nepieciešamības gadījumā – iekļauti vai aktualizēti dati Iedzīvotāju reģistrā; izsniegtas atgriešanās apliecības vai ārkārtas ceļošanas dokumenti (Emergency Travel Document) - Tiek apzinātas nepilngadīgas personas bez pavadības.		Ārlietu ministrija	Ārlietu ministrija Iekšlietu ministrija	Ārlietu ministrija PMLP citu ES dalībvalstu pārstāvniecības
1.7.	Savienības civilās aizsardzības mehānisma aktivizēšana (konsulārais atbalsts)	48 stundas	Ministru kabinets	Iekšlietu ministrija	VUGD Ārlietu ministrija
1.8.	Medicīniskā atbalsta organizēšana evakuācijas laikā			NMPD	NMPD
1.9.	Evakuācijas organizēšana - Evakuācijas transports ierodas evakuācijas punktā. - Tiek uzņemtās evakuējamās personas (personu apliecinošu dokumentu pārbaude). - Tie veiktas nepieciešamās medicīniskās u.c. personu pārbaudes. - Notiek personu transportēšana uz Latviju vai citu drošu vietu.			Aizsardzības ministrija Satiksmes ministrija Ārlietu ministrija Veselības ministrija	Ārlietu ministrija Aizsardzības ministrija Satiksmes ministrija Veselības ministrija
1.10.	Evakuēto Latvijas valstspiederīgo personu uzņemšana Latvijā - pagaidu izmitināšana, ēdināšana, - medicīniskā palīdzība, - transportēšana uz dzīvesvietas pašvaldību (personām bez pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā – Rīga) - sociālā aprūpe.	Līdz atgriežas deklarētajā vai faktiskajā dzīvesvietā		VARAM Veselības ministrija Pašvaldības	Pašvaldības un to sociālie dienesti Ārstniecības iestādes

 

33. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā

Nr. p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā institūcija	Izpildītāji	Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
1. Preventīvie un gatavības pasākumi
1.1.	Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra infrastruktūras izveidošana	2024.gads	IEM	IEM VUGD NVA IEM IC	NVA IEM IC Komersanti
1.2.	Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra mācību rīkošana	Katru gadu	IEM	IEM	IEM VUGD AM
1.3.	Trauksmes gatavības mācību rīkošana institūciju trauksmes gatavības plānos noteikto pasākumu izpildes apgūšanai	Katru gadu	Ministrijas un to padotības iestādes	Ministrijas un to padotības iestādes	Ministrijas un to padotības iestādes
1.4.	Normatīvā regulējuma par mobilizējamajiem civilās aizsardzības formējumiem pārskatīšana un nepieciešamo grozījumu sagatavošana	2024.gads	IEM	IEM	IEM VUGD
1.5.	Nepieciešamo mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu, to skaita un uzdevumu noteikšana nozarēs un pašvaldībās	2025.gads	Ministrijas	Ministrijas	Ministrijas Pašvaldības
1.6.	Mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu materiāltehniskā nodrošinājuma noteikšana	2025.gads	Ministrijas	Ministrijas	Ministrijas Pašvaldības
1.7.	Mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu apmācību un mācību organizēšana	2026.gads	Ministrijas	Ministrijas	Ministrijas Pašvaldības
1.8.	Pārtikas nodrošinājuma plānošana	Pastāvīgi	ZM	ZM Pašvaldības	ZM Pašvaldības
1.9.	Kārtības, kādā valsts apdraudējuma gadījumā nodrošināma pārtikas izsniegšana iedzīvotājiem pašvaldības administratīvajā teritorijā, izstrādāšana	2024.gads	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības
1.10.	Pārtikas izsniegšanas punktu pašvaldības administratīvajā teritorijā noteikšana	2024.gads	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības
1.11.	Potenciālo pārtikas izsniegšanas punktu vadītāju un nepieciešamo darbinieku pārtikas izsniegšanas punktā apzināšana	2024.gads	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības
1.12.	Transporta un cilvēkresursu apzināšana pārtikas piegādei iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā	2024.gads	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības
1.13.	Dzeramā ūdens ieguves vietu apzināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā	2024.gads	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības
1.14.	Transporta, aprīkojuma un cilvēkresursu apzināšana dzeramā ūdens nodrošināšanai iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā	2024.gads	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības
1.15.	Kārtības, kādā valsts apdraudējuma gadījumā tiek izsniegtas pirmās nepieciešamības preces iedzīvotājiem pašvaldības administratīvajā teritorijā, izstrādāšana	2024.gads	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības
1.16.	Pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas punktu pašvaldības administratīvajā teritorijā noteikšana	2024.gads	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības
1.17.	Potenciālo pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas punktu vadītāju un nepieciešamo darbinieku pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas punktā apzināšana	2024.gads	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības
1.18.	Transporta un cilvēkresursu apzināšana pirmās nepieciešamības preču piegādei iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā	2024.gads	Pašvaldības	Pašvaldības	Pašvaldības
1.19.	Energoresursu piegādes nodrošinājuma plānošana	Pastāvīgi	KEM	KEM	KEM
1.20.	Normatīvā regulējuma par patvertņu izveidošanu un būvniecību sagatavošana	2024.gads	IEM EM	IEM EM	IEM EM VUGD
1.21.	Veco patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšana	2025.gads	IEM	VUGD BVKB Pašvaldības	VUGD BVKB Pašvaldības
1.22.	Veco patvertņu remonts un citu būvju pielāgošana cilvēku aizsardzībai kara vai militāra iebrukuma gadījumā	Pēc nepieciešamības	Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Komersanti
1.23.	Patvertņu un tām pielāgoto būvju aprīkošana ar attiecīgām norādījuma zīmēm	2025.gads	Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs
1.24.	Pašvaldībā esošo patvertņu un tām pielāgoto būvju saraksta izveidošana un uzturēšana	2025.gads	Valsts zemes dienests Pašvaldības VUGD	Valsts zemes dienests Pašvaldības VUGD	Valsts zemes dienests Pašvaldības VUGD
1.25.	Personāla noteikšana, kas nodrošinās patvertņu un tām pielāgoto būvju pieejamību cilvēku aizsardzībai kara vai militāra iebrukuma gadījumā	2025.gads	Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs
1.26.	Patvertņu un tām pielāgoto būvju pārbaudes	Pastāvīgi	VUGD Pašvaldība	VUGD Pašvaldības policija	VUGD Pašvaldības policija
1.27.	Personāla, kas veiktu kritiskās infrastruktūras bojājumu novēršanu, nodrošināšana ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas izmantojami militāra iebrukuma vai kara gadījumā	2024.gads	Valsts un pašvaldības institūcijas Komersanti	Valsts un pašvaldības institūcijas Komersanti	Valsts un pašvaldības institūcijas Komersanti
1.28.	Instrukcijas sagatavošana kultūras mantojuma aizsardzībai kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā	2024.gads	KM	Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde	Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
2. Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
2.1.	Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra sastāva un uzdevumu noteikšana	1 stunda	IEM	IEM VUGD	VUGD
2.2.	Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra sastāva un uzdevumu apstiprināšana	3 stundas	Ministru prezidents	IEM	VUGD
2.3.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas informēšana un apziņošana	1 stunda	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā noteiktā persona
2.4.	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sasaukšana	3 stundas	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs	Pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs
2.5.	Valsts augstāko amatpersonu apziņošana	Pēc nepieciešamības	Ministru prezidents	IEM AIM	VUGD VP VDD NBS Militārā policija
2.6.	Iedzīvotāju informēšana par militāra rakstura apdraudējumu, izmantojot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu	Nekavējoties	VUGD priekšnieks	IEM	VUGD Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, ar kuriem VUGD ir noslēgti līgumi
2.7.	Iespējamo papildus apziņošanas līdzekļu iesaistīšana iedzīvotāju apziņošanā	Nekavējoties	VUGD priekšnieks	IEM SM AIM Ministrijas	VUGD VP NBS Pašvaldības policija VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" Ministrijas un to padotības iestādes
2.8.	Operatīvās informācijas apmaiņa starp Civilās aizsardzības operacionālā vadības centru (CA OVC) un pašvaldībām	Pastāvīgi	CA OVC Pašvaldības	CA OVC Pašvaldības	CA OVC Pašvaldības
2.9.	Iedzīvotāju evakuācijas virziena noteikšana un personu grupu, kas ir tieši atkarīgas no valsts vai pašvaldības atbalsta, pārvietošana no bīstamās zonas	24 -72 stundas	Katastrofas pārvaldīšanas subjekts AIM	CA OVC Pašvaldības	Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā noteiktās institūcijas Pasākumu plānā par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā noteiktās institūcijas
2.10.	Patvertņu un tām pielāgoto būvju sagatavošana iedzīvotāju uzņemšanai	24 stundas	IEM AM	CAOVC Pašvaldības	Pašvaldības Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs
2.11.	Patvertņu un tām pielāgoto būvju izmantošana iedzīvotāju aizsardzībai	Pēc nepieciešamības	Pašvaldības Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Pašvaldības Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs	Pašvaldības Būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs
2.12.	Pārtikas izsniegšana (t.sk. piegāde) iedzīvotājiem, kā arī izsniegtās pārtikas uzskaite	Atbilstoši izstrādātajai kārtībai	Pašvaldības domes priekšsēdētājs	Pašvaldības	Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Pašvaldības
2.13.	Pirmās nepieciešamības preču izsniegšana iedzīvotājiem, kā arī izsniegto preču uzskaite	Atbilstoši izstrādātajai kārtībai	Pašvaldības domes priekšsēdētājs	Pašvaldības	Pašvaldība
2.14.	Apgādes ar elektroenerģiju koordinēšana atbilstoši noteikto enerģijas lietotāju grupām un enerģētiskās krīzes līmeņiem	Pēc nepieciešamības	KEM	KEM	KEM AS "Latvenergo" AS "Sadales tīkls" AS "Augstsprieguma tīkls" Citi komersanti
2.15.	Nodrošināšana ar naftas produktiem un naftas produktu rezervju sadales koordinācija un kontrole	Pēc nepieciešamības	EM	EM	EM Komersanti
2.16.	VAS "Latvijas Pasts", VSIA "Latvijas Radio", VSIA "Latvijas Televīzija" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" rīcības plānu darbības nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā īstenošana	Atbilstoši plānā noteiktajam	SM	SM	VAS "Latvijas Pasts" VSIA "Latvijas Radio" VSIA "Latvijas Televīzija" VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"
2.17.	Pirmās palīdzības sniegšana	Pēc nepieciešamības	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas	Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO
2.18.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	Pēc nepieciešamības	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes
2.19.	Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam	Pēc nepieciešamības	VM	NMPD VI SPKC PVD	NMPD VI SPKC PVD
2.20.	Lēmuma pieņemšana un pasākumu īstenošana pašvaldībā, saskaņā ar veselības nozares institūciju rekomendācijām, ieteikumiem un pašvaldību iesaistīšana problēmjautājumu risināšanā savā teritorijā attiecībā uz ārstniecības iestāžu darbību un pakalpojumu nodrošināšanu	Pēc nepieciešamības	VM SPKC NMPD VI Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības	Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības Komersanti	Pašvaldība, Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības Komersanti
2.21.	Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšana	Pastāvīgi	Glābšanas darbu vadītājs	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības	VUGD Operatīvie dienesti un avārijas brigādes Pašvaldības Komersanti Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi
2.22.	Radioaktīvā piesārņojuma gadījumā (no visa veida radioaktīvā piesārņojuma avotiem) pasākumu veikšana atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plāna 14.pielikumam "Radiācijas avārijas" un informatīvajam ziņojumam "Par rīcības plānu iedzīvotāju, valsts dienestu, kritiskās infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātāju aizsardzības pasākumiem radioaktīvā piesārņojuma gadījumā" (MK 02.11.2022. sēdes prot.Nr.55, 4.§, DV)	Pēc nepieciešamības	Atbilstoši valsts civilās aizsardzības plāna 14.pielikumam	Ministrijas un to padotības iestādes Pašvaldības	Ministrijas un to padotības iestādes Pašvaldības
2.23.	Atbalsta sniegšana Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem	Pastāvīgi	Ministrijas	Ministrijas	Ministriju padotības iestādes Pašvaldības
2.24.	Valsts materiālo rezervju izmantošana	4 stundas	Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona	Valsts materiālo rezervju glabātājs	Pasākumu izpildē iesaistītās institūcijas
2.25.	Sabiedriskās kārtības uzturēšanas pasākumu pastiprināšana	6 – 8 stundas	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija	VP Pašvaldības policija Pašvaldības
2.26.	Kritiskās infrastruktūras objektu pastiprinātas apsardzes un aizsardzības organizēšana	24 stundas	Ministru kabinets	Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs NBS VP	Atbildīgā persona Apsardzes institūcija NBS VP
2.27.	Bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu daudzumu samazināšana uzņēmumos, kas nodarbojas ar to glabāšanu un izmanto ražošanā	48 stundas	Ministru kabinets	VARAM IEM	VVD VUGD
2.28.	Kultūras vērtību saglabāšanas pasākumu īstenošana, apsardzes organizēšana un sagatavošana evakuācijai	72 stundas	Kultūras ministrs	Iestāžu dibinātāji	Kultūras mantojuma iestādes VP Komersanti
2.29.	Kultūras vērtību evakuācija	72 stundas	Kultūras ministrs	Iestāžu dibinātāji	Kultūras mantojuma iestādes Komersanti
2.30.	Īpaši nozīmīgu kultūras pieminekļu, t.sk. Brīvības pieminekļa, saglabāšanas un apsardzes organizēšana	48 stundas	Kultūras ministrs	Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde	Kultūras pieminekļu īpašnieki VP Komersanti
2.31.	Diplomātisko pārstāvniecību informēšana	Nekavējoties	ĀM	ĀM	ĀM
2.32.	Starptautiskās un humānās palīdzības pieprasīšana un saņemšana (t.sk. uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšana)	Atkarībā no situācijas	Ministru kabinets	Atbildīgā ministrija	VUGD Pašvaldības

 

34. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks

Nr. p.k.	Mācību veids	Īss scenārija apraksts	Mācību organizators	Plānošanas gads	Norises gads
vietēja līmeņa mācības
1.	Praktiskās vai kompleksās mācības	Objekta civilās aizsardzības plāna un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna noteikto pasākumu pārbaude	SIA "Latvijas propāna gāze", Daugavpils VUGD	2023	2023
2.			AS "Ventbunkers" VUGD	2023	2023
3.			SIA "Ventall Termināls" VUGD	2023	2023
4.			SIA "LatRosTrans", "LRDS Ilūkste" VUGD	2023	2023
5.			SIA "Baltic Agro" Jelgavas servisa centrs VUGD	2023	2023
6.			AS "Conexus Baltic Grid" Inčukalna pazemes gāzes krātuve VUGD	2023	2023
7.		Kompleksās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas mācības Liepājas, Šķirotavas, Mangaļu un Ventspils dzelzceļa stacijās	VAS "Latvijas Dzelzceļš"	2023	2023
8.	Teorētiskās un praktiskās mācības	Kompetences uzturēšana un paaugstināšana efektīvai operatīvā atbalsta sniegšanai katastrofu gadījumā	LVĢMC	Ikgadēji	5-9 reizes gadā
9.	Praktiskās mācības	Kompetences uzturēšana un paaugstināšana efektīvai naftas produktu piesārņojuma likvidēšanai un glābšanas darbu veikšanai jūrā	NBS Jūras spēki	Reizi trijos gados	Reizi trijos gados

 

35. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā

I. Vispārīgie jautājumi

1. Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā (turpmāk –Plāns) ir plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 14.februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.7 50.§) "Informatīvais ziņojums "Par mācību KRISTAPS 2016 secinājumiem"" 2.punktā noteikto uzdevumu un atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu 2016.gada Varšavas samita deklarācijas 73.punktam.

2. Iedzīvotāju masveida evakuācija un pārvietošana ir veicamo pasākumu kopums situācijās, kad apdraudējuma ietekmēto iedzīvotāju skaits pārsniedz atbildīgo pašvaldību un valsts institūciju ikdienas spējas reaģēt un iedzīvotāju kontrolētai pārvietošanās īstenošanai nepieciešams veikt papildus pasākumus, kas nav noteikti citos normatīvajos aktos un rīcības plānos, un kuru neveikšana var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai, sabiedriskai drošībai un kārtībai.

3. Plāna mērķis ir noteikt pašvaldību un valsts institūciju preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, kā arī resursu pieejamību un iesaistīšanas kārtību.

4. Plāns nosaka pasākumu kopumu, kas atbildīgajām pašvaldību un valsts institūcijām jāveic, lai nodrošinātu kontrolētu iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā un nodrošinātu evakuētiem iedzīvotājiem pamatvajadzības, tai skaitā pagaidu izmitināšanu.

5. Termins "pamatvajadzības" noteikts Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā.

6. Pagaidu izmitināšana ir mājokļa vai tam pielāgotu telpu nodrošināšana evakuētiem iedzīvotājiem uz laiku, kamēr iedzīvotāji nevar atgriezties savā dzīvesvietā.

7. Plānā ir ietverta informācija par nosacījumiem, kuru iestāšanās vai konstatēšanas gadījumā nepieciešams uzsākt Plānā noteikto pasākumu īstenošanu.

8. Plāna pasākumos iesaistītās pašvaldību un valsts institūcijas savu uzdevumu izpildi nodrošina tām paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Papildus līdzekļu piešķiršanu, ja nepieciešams, izskata Ministru kabinets atsevišķi par katru gadījumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II. Plāna pasākumu īstenošana un darbības līmeņi

9. Plānā noteiktās teorētiskās un praktiskās mācības organizē atbilstoši noteikumiem par civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību veidiem un organizēšanas kārtību.

10. Plāna reaģēšanas pasākumus īsteno situācijās, kad:

10.1. katastrofas pārvaldīšanas subjekts vai reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājs (turpmāk – glābšanas darbu vadītājs) pieņem lēmumu par iedzīvotāju evakuācijas un pārvietošanas nepieciešamību;

10.2. visā valstī, tās daļā vai administratīvās teritorijas daļā tiek izsludināts īpašs tiesisks režīms – ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis, un ir nepieciešama iedzīvotāju evakuācija un pārvietošana;

10.3. lēmums par evakuāciju nav pieņemts, bet pašvaldība konstatē iedzīvotāju masveida ierašanos tās administratīvajā teritorijā un šiem iedzīvotājiem ir nepieciešams nodrošināt pamatvajadzības.

11. Plāna reaģēšanas pasākumi tiek iedalīti sekojošos darbības līmeņos:

11.1. pirmais darbības līmenis (turpmāk – I darbības līmenis) – pašvaldību un valsts institūciju esošie resursi ir pietiekoši, lai kontrolētu iedzīvotāju masveida evakuāciju un pārvietošanu, un nodrošinātu minēto iedzīvotāju pamatvajadzības;

11.2. otrais darbības līmenis (turpmāk – II darbības līmenis) – pašvaldību un valsts institūciju esošie resursi ir nepietiekoši, lai kontrolētu iedzīvotāju masveida evakuāciju un pārvietošanu, un nodrošinātu minēto iedzīvotāju pamatvajadzības un Ministru kabinets ir lēmis sasaukt Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru (turpmāk – CA OVC), kā arī gadījumos, ja Ministru kabinets izsludina īpašu tiesisku režīmu;

11.3. trešais darbības līmenis (turpmāk – III darbības līmenis) – Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu pieprasīt starptautisko vai humāno palīdzību.

12. Pārvietošanu starp ārstniecības iestādēm koordinē Valsts operatīvā medicīniskā komisija, sadarbojoties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

13. Ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām koordinē Ieslodzījumu vietu pārvalde (turpmāk – IeVP), un sadarbībā ar Valsts policiju, nodrošina ieslodzīto konvojēšanu starp ieslodzījuma vietām. Ja ieslodzītos nav iespējams konvojēt uz citām ieslodzījuma vietām (piemēram, citu ieslodzījuma vietu aizpildījuma dēļ vai tāpēc, ka pārējās ieslodzījuma vietas ir cietušas no militāra iebrukuma vai katastrofas), tad ieslodzīto izvietošanai tiek izmantotas pašvaldībās pieejamās iespējas, vienlaikus piesaistot Valsts policijas un Nacionālo bruņoto spēku resursus ieslodzīto konvojēšanai un apsargāšanai.

14. Personu pārvietošanu starp sociālās aprūpes centriem īsteno pašvaldība un koordinē:

14.1. starp pašvaldību sociālās aprūpes centriem un tiem privātpersonu dibinātiem sociālās aprūpes centriem, kuri atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā - pašvaldība sadarbībā ar pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju (turpmāk – CAK);

14.2. starp valsts sociālās aprūpes centriem – Labklājības ministrija sadarbībā ar CAK.

15. Aizturēto un ieslodzīto personu pārvietošanu starp īslaicīgās aizturēšanas vietām īsteno un koordinē Valsts policija.

16. Pašvaldības, kurās ierodas evakuētie iedzīvotāji, veic šo iedzīvotāju uzskaiti un nodrošināšanu ar pamatvajadzībām. Pašvaldības, kuru administratīvajās teritorijās tiek īstenota evakuācija, nodrošina iedzīvotāju transportēšanu, kā arī sniedz atbalstu citu evakuējamo iedzīvotāju grupu pārvietošanai.

17. Īstenojot augstāku Plāna darbības līmeni, atbildīgās pašvaldību un valsts institūcijas nodrošina zemāku Plāna darbības līmeņu noteikto pasākumu izpildi. Izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Nacionālos bruņotos spēkus neiesaista I darbības līmeņa noteikto pasākumu īstenošanā.

18. Plāna seku likvidēšanas pasākumus īsteno, ja izpildās vismaz viens no šiem nosacījumiem:

18.1. glābšanas darbu vadītājs pieņem lēmumu, ka iedzīvotājiem ir droši atgriezties katastrofas skartajās vai apdraudētajās teritorijās;

18.2. Ministru kabinets pieņem lēmumu par īpaši tiesiska režīma – ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanu;

18.3. katastrofas radītais apdraudējums vai militārs iebrukums turpinās ilgāk kā 12 mēnešus un evakuētajiem iedzīvotājiem tuvākajā laikā nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā.

19. Evakuāciju koordinē CA OVC, veicot šādas funkcijas:

19.1. koordinēt pasākumu plānā minēto uzdevumu īstenošanu;

19.2. koordinēt masveida iedzīvotāju evakuācijas un pārvietošanas pasākumus starp pašvaldībām un CAK;

19.3. organizēt papildus resursu iesaistīšanu un finanšu līdzekļu pieprasīšanu;

19.4. nodrošināt vienotu informācijas apmaiņu ar plašsaziņas līdzekļiem;

19.5. koordinēt starptautiskās un humānās palīdzības resursu iesaistīšanu.

20. Veicot evakuāciju nenovēršama militāra iebrukuma gadījumā, izņēmuma stāvokļa vai kara laikā, iespēju robežās tiek īstenoti šādi plānošanas pieņēmumi:

20.1. Tiek ņemtas vērā arī vadlīnijas evakuācijas pasākumu koordinēšanai izņēmuma stāvokļa un kara laikā, ko nosaka Valsts aizsardzības plāns.

20.2. Evakuācijas Baltijas mēroga gadījumā:

20.2.1. evakuācijas plūsmas galamērķis tiek noteikts, ņemot vērā karadarbības un ieroču pielietošanas riskus attiecīgajā reģionā un valstī;

20.2.2. evakuācijas maršrutus nosaka, izvairoties no iebraukšanas (ar autotransportu) lielajās pilsētās un izvairoties no potenciālajām militārā uzbrukuma asīm – atbilstoši operacionālajiem apstākļiem;

20.2.3. evakuācijas prioritāte ir iedzīvotāji, kas brīvprātīgi piekrīt evakuācijai un ir iedzīvotāji ar speciālām vajadzībām (I-III grupu invaliditāte) un viņu atbalsta personas (ģimenes locekļi vai asistenti/aprūpētāji), mātes ar mazgadīgiem bērniem (vecumā līdz 14 gadiem), pensijas vecumu sasniegušās personas, citas personas, kuras ir būtiski evakuēt prioritārā kārtā (piemēram, slimnieki, grūtnieces, personas, kas atrodas sociālās aprūpes institūcijās);

20.2.4. CA OVC nodrošina saziņu un informācijas apmaiņu ar Lietuvas un Igaunijas atbildīgajām institūcijām par evakuācijā izmantojamajiem autoceļiem, maršrutiem, iespējamajiem evakuācijas punktiem un izmitināšanas vietu kapacitāti;

20.2.5. CA OVC izvērtē evakuācijas plūsmu kapacitāti, pārvietošanās ātrumu un nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar pašvaldībām organizē labierīcības un ēdināšanas punktus evakuācijas maršrutos.

20.3. Veicot lielo pilsētu daļēju evakuāciju uz lauku apvidu:

20.3.1. evakuācijas prioritāte ir iedzīvotāji, kas brīvprātīgi piekrīt evakuācijai un ir iedzīvotāji ar speciālām vajadzībām (I-III grupu invaliditāte) un viņu atbalsta personas (ģimenes locekļi vai asistenti/aprūpētāji), mātes ar mazgadīgiem bērniem (vecumā līdz 14 gadiem), pensijas vecumu sasniegušās personas, citas personas, kuras ir būtiski evakuēt prioritārā kārtā (piemēram, slimnieki, grūtnieces, personas, kas atrodas sociālās aprūpes institūcijās);

20.3.2. evakuācija neattiecas uz operatīvo dienestu un kritiskās infrastruktūras objektu personālu, kuri tieši iesaistāmi reaģēšanas pasākumu veikšanā vai kritiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanā, ja šādu objektu turpmākā darbība ir nepieciešama;

20.3.3. evakuēto izmitināšanai izmanto lauku apvidū esošās valsts, pašvaldības un privātās ēkas.

21. Evakuēto uzņemšanas un izvietošanas koordinēšanas nodrošināšanai tiek izvērsti evakuācijas punkti, kur tiek nogādāti vai novirzīti evakuētie pirms to izmitināšanas. Evakuācijas punkts darbojas saskaņā ar Vadlīnijām evakuācijas punkta izveidei un darbībai, pulcēšanās vietu noteikšanai masveida evakuācijas gadījumā.

IV. Plāna īstenošanai noteiktie pasākumi

Nr. p.k.	Darbības apraksts	Atbildīgā institūcija	Iesaistītā institūcija	Izpildes termiņi	Izpildes forma
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Kartogrāfiska ģeotelpiskas informācijas datu kopuma par evakuācijas pulcēšanās vietām, ieslodzījuma vietām un to resursu, ārstniecības iestādēm un to resursu, īslaicīgās aizturēšanas vietām, sociālās aprūpes centriem un citu saistošas informācijas izveidošana un uzturēšana	Iekšlietu ministrija	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Pastāvīgi	Tiešsaistes kartes ar informācijas slāņiem
2.	Plānā noteikto pasākumu pārbaude teorētiskās vai praktiskās mācībās.	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Reizi gadā	Mācības un mācību pārskats
Reaģēšanas pasākumi
I darbības līmenis
1.	Apdraudētās pašvaldības informēšana par evakuācijas lēmuma pieņemšanu, apdraudējuma raksturu, apdraudēto teritoriju, evakuācijai izmantojamiem ceļiem, pieejamo laiku evakuācijas īstenošanai, aizsardzības pasākumiem iedzīvotājiem un citu saistošu informāciju	Glābšanas darbu vadītājs	CAK	Pēc lēmuma pieņemšanas par evakuācijas nepieciešamību	Apziņošana un informācijas apmaiņa
2.	Apdraudētā teritorijā esošo iedzīvotāju apziņošana par evakuācijas nepieciešamību, apdraudējuma raksturu, evakuācijas virzienu un citu saistošu informāciju, ja katastrofas draudu vai katastrofas bīstamo faktoru izplatības gadījumā ir nepieciešama momentāna evakuācija	Glābšanas darbu vadītājs	VP Pašvaldība	Pēc izlūkošanas notikuma vietā vai pēc saņemtās informācijas apstiprināšanas	Apziņošana un informēšana
3.	Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivizēšana	VUGD	Glābšanas darbu vadītājs	Pēc Glābšanas darbu vadītāja pieprasījuma	Apziņošana un informēšana
4.	Apdraudētās pašvaldības CAK sēdes sasaukšanas ierosināšana	CAK loceklis	Pašvaldība	Pēc reaģēšanas pasākumu 1. vai 2.punktā minētās informācijas saņemšanas	Informācijas apmaiņa
5.	Apdraudētās pašvaldības CAK sasaukšanas organizēšana	Pašvaldības domes priekšsēdētājs	CAK	Pēc reaģēšanas pasākumu 1. vai 2.punktā minētās informācijas saņemšanas	Apziņošana
6.	Evakuācijas pulcēšanās vietu, evakuācijas punktu (atbilstoši Vadlīnijām evakuācijas punkta izveidei un darbībai, pulcēšanās vietu noteikšanai masveida evakuācijas gadījumā) un izmantojamo resursu iedzīvotāju transportēšanai un pamatvajadzību nodrošināšanai noteikšana un apzināšana	Pašvaldība	CAK	CAK sēdes laikā	Pašvaldības lēmums
7.	Pēc nepieciešamības, sadarbības organizēšana ar citu pašvaldību evakuēto iedzīvotāju uzņemšanai	Pašvaldība	CAK	CAK sēdes laikā	CAK lēmums
8.	Evakuācijas nodrošināšanas īstenošanai nepieciešamo resursu mobilizācija un iesaistīto personu apziņošana	Pašvaldība	CAK	Pēc resursu iesaistes lēmuma pieņemšanas	Apziņošana
9.	Juridisko un fizisko personu resursu iesaistīšana	Glābšanas darbu vadītājs	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Pēc nepieciešamības	Resursu piesaiste
10.	Iedzīvotāju, ieslodzījumu vietu, sociālās aprūpes centru, īslaicīgās aizturēšanas vietu, ārstniecības iestāžu apziņošana par evakuācijas nepieciešamību, apdraudējuma raksturu, evakuācijas kārtību, pulcēšanās vietām, izmantojamiem ceļiem un maršrutiem, izmitināšanas vietām un citu saistošu informāciju	Pašvaldība	CAK VP VUGD IeVP VP LM	Pēc CAK sēdes vai pēc reaģēšanas pasākumu 1. punktā minētās informācijas saņemšanas	Apziņošana un informēšana
11.	Nodrošināšana ar autotransportu evakuācijas pasākumu veikšanai	SM Pašvaldības	Komersanti	Pēc informācijas saņemšanas par transporta nepieciešamību	Autotransports
12.	Nodrošināšana ar dzelzceļa transportu evakuācijas pasākumu veikšanai	SM	VAS "Latvijas dzelzceļš" AS "Pasažieru vilciens"	Pēc informācijas saņemšanas par transporta nepieciešamību	Dzelzceļa transports
13.	Organizēta iedzīvotāju transportēšana no pulcēšanās vietām uz evakuācijas punktiem un izmitināšanas vietām	Pašvaldība	CAK	Pēc iedzīvotāju apziņošanas	Transportēšanas pasākumi
14.	Sociālās aprūpes centru pacientu pārvietošana uz citu sociālās aprūpes centru	Pašvaldība Sociālās aprūpes centri Valsts sociālās aprūpes centri	CAK LM Nevalstiskās organizācijas	Pēc resursu mobilizēšanas	Transportēšanas pasākumi
15.	Ārstniecības iestāžu pacientu pārvietošana uz citu ārstniecības iestādi	NMPD Ārstniecības iestāde	VM VOMK Pašvaldība	Pēc informācijas saņemšanas par evakuācijas nepieciešamību	Transportēšanas pasākumi
16.	Ieslodzīto personu pārvietošana no ieslodzījuma vietas uz citu ieslodzījuma vietu vai citām pašvaldības (t.sk. citas pašvaldības) norādītajām telpām vai teritorijām	IeVP VP	IeVP VP NBS (t.sk. Zemessardze) Pašvaldība SM	Pēc informācijas saņemšanas par evakuācijas nepieciešamību	Transportēšanas pasākumi
17.	Evakuēto iedzīvotāju uzskaite un pamatvajadzību nodrošināšana.	Pašvaldība	CAK	Pēc transportēšanas uz izmitināšanas vietām	Pasākumi
18.	Pirmās palīdzības sniegšana		Fiziska un juridiska persona Valsts un pašvaldības institūcijas NVO	Pēc nepieciešamības
19.	Sabiedriskās kārtības un drošības pasākumu nodrošināšana evakuācijas pulcēšanās vietās, izmitināšanas vietās un to apkārtnē	VP Pašvaldība	NBS (t.sk. Zemessardze)	Pēc evakuācijas uzsākšanas un izmitināšanas vietu ierīkošanas	Amatpersonu norīkošana
20.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem un pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem	NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes	Pēc evakuācijas uzsākšanas un izmitināšanas vietu ierīkošanas	Pēc nepieciešamības amatpersonu norīkošana
21.	Pretepidemioloģisko, medicīnisko, sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu koordinācija, kā arī higiēnas prasību, pārtikas un dzeramā ūdens kvalitātes kontrole izmitināšanas vietās	NMPD SPKC PVD VI NVD	VM NVO ZM	Līdz ar izmitināšanas vietu izveidošanu	Amatpersonu norīkošana
22.	Brīvprātīgo un, ja nepieciešams, arī nevalstisko un reliģisko organizāciju piesaistīšana	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Nevalstiskās organizācijas	Pēc nepieciešamības	Sadarbības partneru apzināšana un iesaistīšana
23.	Patrulēšanas maršrutu un posteņu tuvināšana evakuēto teritoriju lielākajām apdzīvotajām vietām	VP Pašvaldība	CAK NBS (t.sk. Zemessardze)	Patstāvīgi pēc iedzīvotāju evakuēšanas	Amatpersonu norīkošana
24.	Valsts materiālo rezervju resursu iesaistīšana	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	VMR glabātāji	Pēc nepieciešamības	Saskaņā ar institūciju plānu un resursiem
25.	Pazudušo iedzīvotāju uzskaite un meklēšana	VP	IEM PMLP Pašvaldība	Pēc iedzīvotāju evakuēšanas	Vienota uzskaites sistēma
26.	Konsulārās sadarbības nodrošināšana	Ārlietu ministrija		Nepieciešamības gadījumā	Pasākumi
II darbības līmenis
27.	CA OVC izveides organizēšana	IEM	IEM VUGD IEM IC	Pēc Ministru kabineta lēmuma sasaukt CA OVC	Ministru prezidenta rīkojuma projekts
28.	Informācijas apkopošana par iedzīvotāju evakuācijas un pārvietošanas aktuālo situāciju un veicamo papildus pasākumu noteikšana	CA OVC	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Līdz ar CA OVC darba uzsākšanu	Informācijas apkopojums un kartogrāfisks vizualizējums
29.	Papildus evakuācijas pulcēšanās vietu un izmitināšanas vietu noteikšana	CA OVC	Pašvaldība	Pēc aktuālās informācijas apkopšanas	Evakuācijas koordinēšanas grupas lēmums
30.	CAK apziņošana un koordinēšana, kuru pašvaldību resurss tiks izmantots, evakuēto iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanā	CA OVC	Pašvaldība	Pēc lēmuma pieņemšanas	Apziņošana
31.	Pārtikas produktu piegāde evakuēto iedzīvotāju ēdināšanas nodrošināšanai	ZM	Pašvaldība	Pēc pašvaldību pieprasījuma	Piegādes pasākumi
32.	Evakuēto iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm	EM	Pašvaldība	Pēc pašvaldību pieprasījuma	Piegādes pasākumi
33.	Nepieciešamības gadījumā energoresursu nodrošināšana izmitināšanas vietās	KEM	Pašvaldība	Pēc nepieciešamības	Pasākumi
34.	Iedzīvotāju evakuācijas un pārvietošanas īstenošanai nepieciešamo papildus resursu un līdzekļu pieprasīšanas un iesaistīšanas organizēšana	CA OVC	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Pēc nepieciešamiem informācijas apkopošanas	Pasākumi
Pasākumi militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā
35.	Pašvaldību un CA OVC apziņošana un informācijas apmaiņas nodrošināšana par nepieciešamajām evakuējamām teritorijām, izmantojamiem ceļiem un maršrutiem, evakuācijas īstenošanai pieejamo laiku, drošām izmitināšanas vietu ierīkošanas distancēm	NBS (t.sk. Zemessardze) AIM	CAK CA OVC VUGD	Pēc informācijas pieejamības vai pēc izņēmuma stāvokļa izsludināšanas	Apziņošana un informēšana
36.	Iedzīvotāju evakuācijai un pārvietošanai neizmantojamo ceļu bloķēšana	VP Pašvaldība	NBS (t.sk. Zemessardze)	Pēc reaģēšanas pasākumu 35. punktā minētās informācijas saņemšanas	Amatpersonu norīkošana
37.	Iedzīvotāju plūsmas virzīšanas un informēšanas pasākumi ienākošo militāro spēku un evakuējamo iedzīvotāju dekonfliktācijas īstenošanai	Pašvaldība	VP CAK	Pēc reaģēšanas pasākumu 35. punktā minētās informācijas saņemšanas	Apziņošana, informēšana
III darbības līmenis
38.	Informācijas apkopošana par trūkstošiem resursiem evakuējamo iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai	CA OVC	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Patstāvīgi	Informācijas apkopojums un kartogrāfisks vizualizējums
39.	Starptautiskās palīdzības iegūto resursu iesaistīšanas koordinēšana	CA OVC	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Pēc resursa saņemšanas	Resursa iesaiste
40.	Starptautiskās atbalsta komandu un darba grupu iesaistīšanas koordinēšana	CA OVC	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Pēc komandu ierašanās	Uzdevumu noteikšana un iesaistīšana
41.	Lēmuma pieņemšana nepieciešamības gadījumā par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu iedzīvotāju uzņemšanai citās Eiropas Savienības valstīs	Ministru kabinets	CA OVC	Pēc nepieciešamības	Pieprasījums
Seku likvidēšanas pasākumi
1.	Apdraudējuma skarto pašvaldību informēšana par bīstamo faktoru seku likvidāciju un iespēju iedzīvotājiem atgriezties iepriekšējās dzīvesvietās	Glābšanas darbu vadītājs NBS	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Pēc apstiprināšanas par apdraudējuma neesamību	Apziņošana un informēšana
2.	Iedzīvotāju informēšana par bīstamības neesamību evakuētajās teritorijās un iespēju atgriezties iepriekšējās dzīvesvietās	Pašvaldība	Glābšanas darbu vadītājs	Pēc seku likvidēšanas pasākumu 1. punktā minētās informācijas saņemšanas	Sabiedrības informēšana
3.	Infrastruktūras un sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu atjaunošanas organizēšana evakuētajās teritorijās	Pašvaldība	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Pēc seku likvidēšanas pasākumu 1. punktā minētās informācijas saņemšanas	Pasākumi
4.	Iedzīvotāju (tai skaitā, pārvietoto ieslodzīto personu, aizturēto personu, sociālās aprūpes centru iemītnieku, slimnīcu pacientu u.c.) atgriešanās evakuētajās teritorijās organizēšana un pakāpeniska izmitināšanas vietu slēgšana	Pašvaldība	CAK VP LM NMPD IeVP	Pēc seku likvidēšanas pasākumu 2. punktā minētā pasākuma izpildes	Transportēšanas un organizatoriskie pasākumi
5.	Lēmuma pieņemšana par nepieciešamo pamatvajadzību nodrošināšanu vai līdzekļu kompensēšanu iedzīvotājiem, kuru dzīvesvieta ir izpostīta	Pašvaldība Ministru kabinets	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei CA OVC	Pēc pieprasījuma	Lēmums
6.	Infrastruktūras un objektu, kas izmantoti evakuēto iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai atjaunošana iepriekšējā stāvoklī	Pašvaldība	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Pēc izmitināšanas vietu slēgšanas	Pasākumi
7.	Lēmuma pieņemšana par pasākumiem evakuēto iedzīvotāju pastāvīgas dzīvošanas apstākļu nodrošināšanai, kuriem nav iespējams atgriezties iepriekšējās dzīvesvietās	Ministru kabinets	Visas iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei	Pēc 12 mēnešiem no Plāna reaģēšanas pasākumu īstenošanas	Pasākumi
8.	Pieprasījuma sagatavošana apdraudējuma radīto zaudējumu kompensēšanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".	Pašvaldība	VARAM	Pēc radīto zaudējumu aprēķināšanas	Pieprasījums

Vadlīnijas evakuācijas punkta izveidei un darbībai, pulcēšanās vietu noteikšanai masveida evakuācijas gadījumā

Vadlīnijas ir izstrādātas, lai sniegtu pašvaldībām ieteikumus evakuācijas punkta izveidei un darbības nodrošināšanai, kā arī pulcēšanās vietu noteikšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā masveida evakuācijas gadījumā.

I. Evakuācijas punkta izveide un darbība

1. Evakuācijas punkts ir īpaši izveidota droša un ērti pieejama vieta (telpas ēkā vai norobežota teritorija atklātā vietā) pašvaldības administratīvajā teritorijā, ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā.

2. Veidojot evakuācijas punktu, jāņem vērā:

2.1. iespējamais evakuējamo skaits, to vajadzības (tostarp, lai ir nodrošināma piekļuve cilvēkiem ratiņkrēslā, ar redzes traucējumiem) un prioritātes (iedzīvotāji ar speciālām vajadzībām, ģimenes ar bērniem, pensijas vecumu sasniegušas personas, grūtnieces un citas personu grupas, kuras evakuējamas prioritāri);

2.2. pakalpojumu sniedzēju pieejamība (tostarp diennakts maiņu gadījumā) un vajadzības (telpas, resursi);

2.3. iespējamā cilvēku plūsma;

2.4. iespējas piebraukt ar transportlīdzekļiem (autostāvvietu pieejamība objektā vai tā tuvumā);

2.5. sabiedriskā transporta pieejamība;

2.6. piekļuve evakuācijas punkta dažādām zonām, tostarp iespēja ierobežot piekļuvi dažādām zonām (piemēram, personāla telpām, materiālo resursu uzglabāšanas telpām);

2.7. apgaismojuma iespējas, tostarp ārpus telpām.

3. Evakuācijas punktā sniedzami pakalpojumi:

3.1. reģistrācija (informācijas apkopošana par personu, tās tuviniekiem, personas slimībām un nepieciešamajiem medikamentiem, papildu nepieciešamo palīdzību, dzīvnieku reģistrācija (ja tiek nodrošināta iedzīvotāju dzīvās kustamās mantas evakuācija), vajadzību izvērtēšana un noteikšana);

3.2. pirmās palīdzības/medicīniskās palīdzības sniegšana;

3.3. nodrošināšana ar pārtiku un ūdeni;

3.4. informācijas sniegšana par izmitināšanas vietām, pārvietošanās maršrutu, pieejamo transportu u.c.;

3.5. psiholoģiskais atbalsts (psiholoģiskā pirmā palīdzība).

Evakuācijas punktā sniedzamie pakalpojumi atkarībā no situācijas var tikt paplašināti un sašaurināti.

4. Atbalsta pakalpojumi evakuācijas punktam:

4.1. ūdens un ēdināšana (evakuētajiem, darbiniekiem, brīvprātīgajiem);

4.2. informācijas tehnoloģijas un materiālie resursi (internets, datori, printeri, sakaru līdzekļi, galdi, krēsli u.c.);

4.3. loģistika un transports (cilvēku un materiālo resursu transportēšana);

4.4. higiēnas un atkritumu apsaimniekošana (tualetes un roku mazgāšanas iespējas, atkritumu tvertnes);

4.5. sabiedriskā kārtība un drošība (apsardze, satiksmes/cilvēku plūsmas kontrole un virzība, kārtības uzturēšana).

5. Evakuācijas punkta zonas:

5.1. Ierašanās zona:

5.1.1. uzņemšanas vieta (evakuēto uzņemšana/pulcēšanās, uzklausīšana un novirzīšana uz citām evakuācijas punkta zonām, cietušo un ievainoto šķirošana, psiholoģiskās pirmās palīdzības sniegšana);

5.1.2. reģistrācijas vieta (informācijas apkopošana, vajadzību izvērtēšana un noteikšana);

5.1.3. informācijas centrs (informācijas apmaiņa);

5.1.4. smēķēšanas vieta (ja iespējams izveidot, vismaz 10 metri no ieejām un izejām, atstatus no ventilācijas gaisa ieplūdes un uzliesmojošiem materiāliem);

5.2. Atbalsta zona:

5.2.1. pirmās palīdzības/medicīniskās palīdzības sniegšanas vieta (vieta medicīnas aprīkojumam, dažām gultām);

5.2.2. pārtikas, ūdens, apģērba u.c. materiālo resursu izsniegšanas vieta;

5.2.3. tualetes un roku mazgāšanas vieta;

5.2.4. glabātuve (pārtikas, ūdens un materiālo resursu (tostarp higiēnas un dezinfekcijas līdzekļu) glabāšanai);

5.2.5.evakuācijas punkta personāla atpūtas vieta;

5.3. Izbraukšanas zona:

5.3.1. izbraukšanas vieta;

5.3.2. autostāvvieta;

5.4. Vadības punkts:

5.4.1. vadība/administrācija (tostarp vieta personāla instruktāžai, personīgo mantu un informācijas glabāšanai).

Evakuācijas punkta zonu izveides nepieciešamība ir atkarīga no evakuējamo personu skaita, viņu vajadzībām un evakuācijas ilguma.

6. Evakuācijas punkta personāla lielums ir atkarīgs no evakuēto vajadzībām punktā. Evakuācijas punktā, kurā ir daudz bērnu, vecu cilvēku un cilvēku ar invaliditāti, var būt nepieciešams vairāk darbinieku.

7. Ieteicamais evakuācijas punkta personāls (12 cilvēki):

Funkcija	Personāla skaits	Pienākumi
Evakuācijas punkta un personāla vadīšana	1	- evakuācijas punkta izveides organizēšana - pamatpakalpojumu un atbalsta pakalpojumu organizēšana - iekšējās un ārējās komunikācijas nodrošināšana - personāla un situācijas uzraudzība
Evakuēto personu uzņemšana	2	- evakuēto uzņemšana un uzklausīšana - evakuēto novirzīšana
Evakuēto personu reģistrācija	2	- evakuēto reģistrēšana - atzīmes par reģistrēšanu (kods, aproce u.c.) izsniegšana
Informācijas apmaiņa	1	- informācijas apkopošana un sniegšana
Pirmās palīdzības/medicīniskās palīdzības sniegšana	1	- evakuēto apskate - palīdzības sniegšana
Ūdens, pārtikas un citu pieejamo resursu izsniegšana	2	- resursu pieņemšana, glabāšana, uzturēšana - resursu aprites uzraudzība - resursu izsniegšana atbilstoši noteiktajām vajadzībām
Psiholoģiskais atbalsts	1	- psiholoģiskās pirmās palīdzības sniegšana
Kārtības un drošības nodrošināšana	2	- evakuēto un transportlīdzekļu plūsmas kontrole un novirzīšana - kārtības uzraudzība

8. Evakuācijas punkta pakalpojumu plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā ir svarīgi ņemt vērā visu vecumu, dzimuma identitātes, invaliditātes un izcelsmes cilvēkus un katrā ārkārtējā situācijā analizēt esošos un iespējamos riskus un ievainojamību.

9. Ja ir iespējams, evakuācijas punktā nodrošina piekļuvi internetam, sakaru ierīces, kas ļauj evakuētajiem sazināties ar viņu tuviniekiem.

II. Evakuācijas pulcēšanās vietas noteikšana

1. Evakuācijas pulcēšanās vieta ir pašvaldības vai sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānos¹ noteikta pulcēšanās vieta, kas paredzēta iedzīvotājiem, kuriem nav sava transporta, lai evakuētos no apdraudētās teritorijas.

2. Pulcēšanās vietas tiek noteiktas katras pašvaldības administratīvajā teritorijā, kas atkarīgas no iedzīvotāju skaita, apdzīvotības blīvuma, esošās infrastruktūras un pieejamiem resursiem, transporta piebraukšanas iespējām.

3. Pulcēšanās vietā iedzīvotāji tiek sagaidīti un novirzīti transportēšanai uz evakuācijas punktu vai pagaidu izmitināšanas vietu.

4. Nosakot evakuācijas pulcēšanās vietu, jāņem vērā vismaz šādi kritēriji:

4.1. ērti un brīvi piebraucama/pieejama vieta;

4.2. apgaismota un pietiekama platība, kur pulcēties cilvēkiem;

4.3. drošā attālumā no vietas, kur izveidojušies apstākļi rada apdraudējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai;

4.4. pieejams dzeramais ūdens un tualete;

4.5. nodrošināma sabiedriskā kārtība un drošība;

4.6. nodrošināma pirmā palīdzība/medicīniskā palīdzība.

5. Evakuācijas pulcēšanās vietu izvēlas tā, lai netraucētu dienestu (Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta) pārvietošanos.

---

 

36. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai

1.tabula. Reaģēšanas spējas (resursi un eksperti) starptautiskās palīdzības sniegšanai

Savienības civilās aizsardzības mehānisms (UCPM)	Eksperti	VUGD	37
		NMPD	9
		NBS JS KAD	4
		VVD	4
		Valsts Apdeguma centrs	1
		Citas institūcijas	3
	Moduļi	Apvienotais Igaunijas-Latvijas-Lietuvas augstas veiktspējas sūknēšanas modulis (BaltFloodCombat)
		Latvijas-Lietuvas tehniskā atbalsta vienība (LL TAST)
Apvienoto Nāciju Organizācijas Katastrofu novērtēšanas un koordinācijas sistēma (UNDAC)	Eksperti	VUGD	1
Citas nozares eksperti	hidrobūvju eksperts	AS "Latvenergo"	2
Citas nozares eksperti	tehniskais eksperts jūras piesārņojuma un kuģu negadījumu seku likvidācijas jomā	NBS JS KAD	3

2.tabula. Civil-militārās sadarbības resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai

Nr. p.k.	Resursa veids	Resursu piederība	Apraksts	Daudzums
1.	Vidējās klases helikopters Mil Mi-17	Gaisa spēki, AE	SAR, MEDEVAC, CARGO pielietojumam. Aprīkots ar MX-15 FLIR.	2 gaisa kuģi
2.	Vieglās klases transportlidmašīna ANTONOV AN-2 Colt	Gaisa spēki, AE	Meklēšanas darbi, MEDEVAC, CARGO, gaisa koordinācijas centrs, radio retranslēšana, novērošana	1 gaisa kuģis

Saskaņā ar pieprasījumu, kā arī, izvērtējot valsts materiālo rezervju resursu pieejamību, starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai var izmantot valsts materiālajās rezervēs esošos resursus atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

 

37. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Pasākuma apzīmējumu (trigrafs) apkopojums saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu
(DIENESTA VAJADZĪBĀM)

 

38. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam

Katastrofu pārvaldīšanas pasākumu (preventīvo un gatavības pasākumu) novērtēšana, atbilstoši ieguldījumu priekšnosacījumiem

IEVADS

"Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam (Programma)" ir noteikti vairāki politikas mērķi, kuri ir saskaņoti ar Eiropas Savienības (ES) investīciju prioritātēm un to galvenajiem mērķiem:

1) Viedāka Eiropa – inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas – pētniecības un prasmju attīstīšana, atbalsts uzņēmējdarbībai un digitalizācijai;

2) Zaļāka Eiropa – klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība;

3) Savienotāka Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta un digitālo savienojumu attīstība;

4) Sociālāka Eiropa – vienlīdzīgas iespējas un piekļuve izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana;

5) Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa - ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība.

Programmā politiskajiem mērķiem ir pakārtoti vairāki specifiskie atbalsta mērķi, kuru īstenošana tiks veicināta, īstenojot valsts vai reģionu ieguldījumu prioritātes vai ES prioritātes. Programmā atsevišķu katastrofu pārvaldīšanas pasākumu īstenošanu, kuri ir iekļauti arī Valsts civilās aizsardzības plānā, paredzēts īstenot ar 2.politikas mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību", kā arī īstenojot specifiskā atbalsta mērķus (SAM) 2.1.3.specifisko atbalsta mērķi "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām".

Valsts civilās aizsardzības plāns izstrādāts, ņemot vērā 2021.–2027.gada plānošanas perioda Kopējo fondu regulas priekšlikuma III. pielikumā noteiktos ieguldījumu priekšnosacījumus (enabling conditions). Lai Programmā minētā SAM ietvaros varētu īstenot noteiktās ieguldījumu prioritātes, tā īstenošanai ir noteikts tematiskais priekšnosacījums, kas ietver izpildes kritērijus.

1.tabula.Tematiskais priekšnosacījums - Efektīvs katastrofu risku pārvaldības ietvars

Nr. p.k.	Kritērijs	Pamatojums un pašnovērtējums
1.	Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver: 1. Galveno risku aprakstu, kas novērtēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr.1313/2013/ES (2013.gada 17.decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 6.panta "a" apakšpunktu: "līdz 2015.gada 22.decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī un dara Komisijai pieejamu šo novērtējumu attiecīgo elementu kopsavilkumu", atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu. Novērtējumā, ņemot vērā ar klimatu saistītos riskus, tiek izstrādātas klimata pārmaiņu prognozes un scenāriji.	Ir izstrādāts un Ministru kabinetā apstirpināts Valsts civilās aizsardzības plāns. Valsts civilās aizsardzības plāns satur vairāku apdraudējumu riska novērtējuma rezultātus attiecībā uz iespējamiem apdraudējumiem/ riskiem, tajā skaitā klimata apdraudējumiem, kurus ir identificējušas un novērtējušas atbildīgās iestādes attiecīgajā kompetences jomā (ministrijas), kā arī katram apdraudējumam/riskam noteikti katastrofu riska pārvaldības pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi). Katastrofu pārvaldīšanas subjekti (ministrijas), novērtējot esošos apdraudējumus/riskus, tos uzskata par būtiskiem riskiem. Latvijā ir veikta priekšizpēte par katastrofu postījumu un zaudējumu datubāzes/sistēmas izstrādi1 (kas atbilst Valsts civilās aizsardzības plānā un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam noteiktajam pasākumam), lai apzinātu tā ieviešanas potenciālos risinājumus un to izmaksas. Šādas sistēmas/risinājuma ieviešana nepieciešama, lai iestādes varētu efektīvāk veikt katastrofu riska novērtēšanu, lai tā būtu balstīta uz uzkrātajiem vēsturiskajiem datiem par apdraudējumu/risku atkārtošanās varbūtību un to radītajām sekām (ietekme cilvēkam, videi, īpašumam, ekonomikai, nozarei u.c.), kā arī tas mazinātu riska novērtēšanas nenoteiktību. Tas ļaus precīzāk identificēt un noteikt prioritāros riskus, iedalīt īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa apdraudējumos.
2.	Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver: 2. Katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu aprakstu, lai novērstu galvenos identificētos riskus. Pasākumus prioritāri nosaka proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, jaudas/spēju trūkumiem vai nepietiekamībai, efektivitātei un lietderībai, ņemot vērā iespējamās alternatīvas.	Ar klimatu saistītie riski tika analizēti vairākās projektu iniciatīvās ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānismu programmas atbalstu. Šie pētījumi sniedz sākotnējos priekšlikumus turpmākai valsts pielāgošanās stratēģijas izstrādei, tostarp zinātnisko datu un pasākumu identificēšanai attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, ietekmi un izmaksu novērtēšanu. Šajās projektu iniciatīvās tika analizēti dažādi klimata pārmaiņu scenāriji un raksturoti dažādie klimata rādītāji pagātnē (pamatojoties uz meteoroloģisko novērojumu staciju datiem par 50 gadiem), un nākotnes klimata pārmaiņu prognozes tika izstrādātas līdz 2100.gadam. Turpmākajam laika posmam klimata mainīgās izmaiņas tiek prognozētas saskaņā ar diviem siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem, kas pazīstami kā RCP4.5 un RCP8.5. 2021.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar sadarbības partneriem ir uzsākusi projekta īstenošu "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā" ar mērķi uzlabot klimata pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci un atbilstību valstiskā līmenī, kā arī palielināt tās integrāciju nozaru un reģionālajā politikā, tajā skaitā paredzot atjaunot un uzlabot Latvijas klimata pārmaiņu scenārijus līdz 2100. gadam, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sesto izvērtēšanas ziņojumu, lai nodrošinātu politikas plānošanu atbilstoši jaunākajām prognozēm2. Lai nodrošinātu priekšnosacījumu skaidrāku ieviešanu, izstrādāts Valsts civilās aizsardzības plāna pielikums (projekts), kurā iekļauta metodika/pieeja, ar kuru tiks novērtēti Valsts civilās aizsardzības novēršanas un sagatavotības pasākumi (katram apdraudējumam), tos identificējot prioritāros īstenošanas pasākumos, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko ietekmi, jaudas/spēju trūkumus, pasākuma efektivitāti un ieviešanas lietderību3. Valsts civilās aizsardzības plānā īstenojamie katastrofas pārvaldīšanas pasākumi tiks īstenoti sinerģijā un saskaņotībā ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam.
3.	Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver: 3. Informācija par finansēšanas resursiem un mehānismiem, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar profilaksi, gatavību un reaģēšanu.	Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir noteikts finansējuma piešķiršanas process, kas tiks piemērots arī Valsts civilās aizsardzības plāna pasākumu īstenošanai. Atbilstoši kompetencei, atbildīgā ministrija, ja nepieciešams, var iesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, kuri tiek izskatīti Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu un likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, tajā skaitā norādot, kurus pasākumus plānots ieviest, izmantojot jau plānoto valsts un pašvaldību budžeta finansējumu un ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, un kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums. Šāda pieeja arī tiks īstenota attiecībā uz katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kas iekļauti Valsts civilās aizsardzības plānā. Ministrijām finanšu līdzekļi tiek piešķirti konkrētiem darbības mērķiem, valsts budžeta programmās un apakšprogrammās, kas ir sadalītas starp ministriju nozarēm, un finanšu asignējumi ir paredzēti noteikto pamatuzdevumu īstenošanai vai attīstībai, bet uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas gada budžetā kā pamata izdevumi vai bāzes finansējums (attiecīgajā ministrijas budžetā).

METODIKA

Latvija ir veikusi konsultācijas ar Eiropas Komisiju, lai saskaņotu 2021.–2027.gada plānošanas perioda Kopējo fondu regulas priekšlikuma III. pielikumā noteiktos ieguldījumu priekšnosacījumu (enabling conditions) izpildes kritērijus. Lai priekšnosacījumu kritēriju izpilde tiktu atzīta par pietiekamu, kuru Latvijā regulāri saskaņos ar Eiropas Komisiju, šajā Valsts civilās aizsardzības plāna pielikumā ir izstrādāta metodika vai pieeja šo priekšnosacījumu ilgtermiņa novērtēšanai.

Šī metodika tiek izmantota kā instruments, lai nodrošinātu pārskatāmu priekšnosacījumu kritēriju novērtējumu – definējot pasākumu ieviešanas vai īstenošanas prioritātes, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko ietekmi, nosakot pasākumu jaudas/spēju trūkumus vai nepietiekamību, pasākuma efektivitāti un pasākumu ieviešanas lietderību, tajā skaitā norādot īstenojamo pasākumu provizoriskos finansēšanas resursus un mehānismus.

Šīs metodes rezultāts kalpos kā pašnovērtējuma rīks priekšnosacījumu kritēriju izpildei. Izmantotā metodes pieeja jāuzskata par "dzīvu dokumentu", kura laika gaitā tā var tikt pārskatīta vai pilnveidota, jo Valsts civilās aizsardzības plānā iekļautie pasākumi, izmantotā katastrofu riska novērtēšanas metode, novērtēšanai izmantotie vēsturiskie dati un aktuālā informācija ir mainīgi lielumi.

Priekšnosacījumos, kuros noteiktie kritēriju izpilde ir atzīta par nepietiekamu, ir izstrādāti vērtēšanas faktori vai līmeņi, un katram no šiem parametriem ir noteikts savs pieeja, pēc kuriem tiek novērtēti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi:

1. Lai definētu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu ieviešanas vai īstenošanas PRIORITĀTI, tika ņemta vērā konkrētā apdraudējuma rezultāts riska kopsavilkumā (riska matricā), ņemot vērā tā apdraudējuma notikuma varbūtību un tā attiecību pret iespējamo ekonomisko ietekmi – atbilstoši skaitliskajam lielumam, kas ņemts no katastrofu riska metodikas. Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo augstāka prioritāte pasākumam (skatīt 2.tabulā);

2.tabula. Prioritāro katastrofas pārvaldīšanas pasākumu un to ekonomiskās ietekmes novērtēšanas faktori

Apdraudējuma iespējamība	Potenciālā ekonomiskā ietekme	Punktu vērtība
Apdraudējums novērtēts kā ļoti augsts risks	vairāk par 2 miljardiem euro	5
Apdraudējums novērtēts kā augsts risks	200 milj. euro līdz 2 miljardiem euro	4
Apdraudējums novērtēts kā vidējs risks	20 milj. euro līdz 200 milj. euro	3
Apdraudējums novērtēts kā nozīmīgs risks	6 milj. euro līdz 20 milj. euro	2
Apdraudējums novērtēts kā maznozīmīgs risks	2 milj. euro līdz 6 milj. euro	1

2. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu JAUDAS/SPĒJU TRŪKUMUS VAI NEPIETIEKAMĪBU, tiek uzskatīts, ka visi identificētie preventīvie un gatavības pasākumi (katram apdraudējumam) tiek uzskatīti kā jaudas/spēju trūkumi, jo to īstenošana potenciāli var mazināt apdraudējuma iespējamību un tā radītās sekas. Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo tā īstenošanai nepieciešami ilgtspējīgāki un specifiskāki tehniskie/strukturālie risinājumi, tehnikas iegāde vai atjaunināšana, daudznozaru ekspertīze, lielāki finanšu ieguldījumi u.c. faktori (skatīt 3.tabulā);

3.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumu jaudas/spēju trūkumu vai nepietiekamības novērtēšanas faktori

Pasākuma raksturojums	Punktu vērtība
Īstenošanai nepieciešams daudzkārtējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo strukturālu (būvniecība u.c.) vai tehnisku un tehnoloģisku pasākuma ieviešanu	5
Īstenošanai nepieciešams daudzkārtējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo organizatorisku pasākuma ieviešanu	4
Īstenošanai nepieciešams vienreizējais finanšu ieguldījums, lai īstenotu strukturālu (būvniecība u.c.) vai tehnisku un tehnoloģisku pasākuma ieviešanu	3
Īstenošanai nepieciešams vienreizējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo organizatorisku (apmācība, tiesību aktu izstrāde u.c.) pasākuma ieviešanu	2
Pasākuma ieviešanai vai īstenošanai nav nepieciešams jauns finanšu ieguldījums	1

3. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu EFEKTIVITĀTI, tiek izmantota izmaksu un ieguvumu attiecība vai proporcija. No apdraudējuma vidējās ekonomiskās ietekmes, saskaņā ar katastrofu riska novērtēšanas metodiku un riska kopsavilkuma (riska matricā) rezultātu, tiek matemātiski atņemta katastrofas pārvaldīšanas pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvā vērtība (ja ieguldījumu summa ir zināma). Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtība, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo lielāka pasākuma ieviešanas efektivitāte (skatīt 4.tabulā);

4.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumu efektivitātes novērtēšanas faktori

Pasākuma raksturojums	Novērtējuma raksturojums	Punktu vērtība
Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme* attiecībā pret pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvo vērtību**	Pasākuma ieviešanas vai īstenošanas indikatīvās izmaksas ir nezināmas	1
	No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība = rezultāts ir negatīvs Piemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 15 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-150 = -40 milj. euro	2
	No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība = rezultāts ir nulle (neitrāls) Piemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 110 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-110 = 0 euro	3
	No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība = rezultāts ir pozitīvs Piemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 15 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-15 = 95 euro	4

4. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu ieviešanas LIETDERĪBU, nepieciešamas identificēt pasākumus, kuru īstenošana sasniedz vislielāko pievienoto vērtību un ietekmi, vienas nozares vai pārnozaru jomā. Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo jēgpilnāks un uz rezultātu orientēts pasākums nacionālo un starptautisko mērķu sasniegšanai (skatīt 5.tabulā);

5.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumu lietderības novērtēšanas faktori

Pasākuma raksturojums	Punktu vērtība
Pasākuma ieviešanas nepieciešamība nav noteikta nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, politikas plānošanas dokumentos un informatīvajos ziņojumos	1
Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta normatīvajos aktos (likumi, Ministru kabineta noteikumi)	2
Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, politikas plānošanas dokumentos un informatīvajos ziņojumos	3
Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta ES tiesību aktos, starptautiskajās konvencijās un citu starptautisko organizāciju nolīgumos, kurām pievienojusies Latvija	4

5. Novērtējot katastrofu pārvaldīšanas pasākumus, tiem tiek norādīti plānotie vai provizoriskie finansēšanas resursi un mehānismi – valsts vai pašvaldību budžeta finansējums, ES un citu avotu finanšu līdzekļi, u.c. Katastrofu pārvaldīšanas pasākumu novērtējumā neiekļauj reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, jo Valsts civilās aizsardzības plānā paredzētie katastrofas pārvaldīšanas pasākumi attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai to draudiem. Apdraudējumu novēršanā iesaistītās institūcijas reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus veic savu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nozares ministrija finanšu līdzekļus var pieprasīt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijā neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem.

Metodoloģija paredz nosacījumus, ka, ja katastrofas pārvaldīšanas pasākums ir identificēts vairākos apdraudējumos, tad pasākumam rēķina kumulatīvo/uzkrāto punktu vērtību, un katastrofas pārvaldīšanas pasākums iegūst augstāku vērību, t.i. augstāku prioritāti vai nozīmi.

Metodoloģija paredz nosacījumus, ja katastrofas pārvaldīšanas pasākums ir identificēts vairāk nekā pusei no Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem apdraudējuma pielikumiem (Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauti 25 pielikumi, kuros apzināti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi), tad attiecīgais katastrofu pārvaldīšanas pasākums (pēc noklusējuma) tiek uzskatīts par augstāko prioritāro pasākumu vai tam ir lielāka nozīme.

Plānoto katastrofu pārvaldīšanas pasākumu novērtējums

Nr. p.k.	Pasākuma nosaukums	Apdraudējums	Par ieviešanu atbildīgā institūcija	Ieviešanas periods	Novērtējums				Indikatīvais finansējuma avots
					Apdraudējuma prioritāte (nozīmīgums)	Apdraudējuma pārvarēšanas spēju/jaudas trūkums vai nepietiekamība	Efektivitāte	Lietderība
Preventīvie un gatavības pasākumi
1.	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde (skaits): 2023.gadā – 40 gab. 2024.gadā – 40 gab. 2025.gadā – 40 gab.	Zemestrīce Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Radiācijas avārijas Ugunsgrēki Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi Būvju sabrukums Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ... Autotransporta avārija Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Dzelzceļa transporta katastrofa Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri Terora akti	IEM VUGD NVA	2023.-2025.gads	77	100	20	60	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
2.	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību tīkla (ugunsdzēsības depo) attīstība:	Zemestrīce Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Radiācijas avārijas Ugunsgrēki Būvju sabrukums Autotransporta avārija Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Dzelzceļa transporta katastrofa	IEM NVA VUGD		35	70	14	42	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
	jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Kandavā, Saulkrastos, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Priekulē, Rūjienā, Aizputē;			2023.gads
	jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Salacgrīvā, Līvānos, Madonā, Alūksnē, Talsos, Tukumā, Daugavpilī, Liepājā, Alsungā un Viļānos;			2025.gads
	jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Aizkrauklē, Balvos, Dobelē, Jūrmalā (Dzintari un Kauguri), Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē, Rīgā (Bolderāja), Saldus, Siguldā			2026.gads
	jauna depo (administratīvais centrs) būvniecība Jelgavā			2027.gads
3.	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligona izveide un nodrošināšana	Zemestrīce Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Vētras, viesuļi Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Radiācijas avārijas Ugunsgrēki Būvju sabrukums Autotransporta avārija Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi	IEM NVA VUGD	2024.gads	32	60	12	12	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
4.	Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošana, ieviešot šūnu apraidi	Zemestrīce Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums Vētras (vēja brāzmas), viesuļi, krasas vēja brāzmas Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Epizootijas Epifitotijas Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Radiācijas avārijas Bioloģisko vielu negadījumi Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem, kuģa uzskriešana uz sēkļa, kuģu sadursme, pasažieru kuģu negadījums Autotransporta avārija Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Dzelzceļa transporta katastrofa Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri Terora akti	IEM IC VUGD	2024.gads	60	66	72	88	Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" plānotais finansējums un nacionālais līdzfinansējums
5.	Katastrofu zaudējumu un bojājumu datu bāzes vai sistēmas izveidošana un uzturēšana, un to lietotāju apmācība	Zemestrīce Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Epidēmija, pandēmija Epizootijas Epifitotijas Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Radiācijas avārijas Bioloģisko vielu negadījumi Ugunsgrēki Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi Būvju sabrukums Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ... Autotransporta avārija Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Dzelzceļa transporta katastrofa Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri Terora akti	IEM IC VUGD	2026.gads	69	75	100	75	Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" plānotais finansējums un nacionālais līdzfinansējums
6.	Vienota kontaktu centra platformas izveide operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei, un to lietotāju apmācība	Zemestrīce Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Epidēmija, pandēmija Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Radiācijas avārijas Bioloģisko vielu negadījumi Ugunsgrēki Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi Būvju sabrukums Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ... Autotransporta avārija Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Dzelzceļa transporta katastrofa Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri Terora akti	IEM IC VUGD VP NMPD	2023.gads	69	110	22	66	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
7.	Dzelzceļa transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehniskā (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, zemes nogruvumu, klimata pārmaiņu ietekmes uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļu radīto seku likvidēšanai	Zemes nogruvums	VAS "Latvijas dzelzceļš"	2023.-2027.gads	1	5	2	2	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
8.	Pretplūdu pasākumu organizēšanu esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžņu pārbūve un atjaunošana	Pali, plūdi un vējuzplūdi Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ AS "Latvenergo"	Pastāvīgi	8	10	2	6	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
9.	Meliorācijas sistēmu uzturēšana un būvniecība	Pali, plūdi un vējuzplūdi Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve	ZM VSIA ZMNĪ Pašvaldības	Pastāvīgi	8	10	2	6	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
10.	Jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība un ierīkošana, pamatojot ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem	Pali, plūdi un vējuzplūdi Vētras, viesuļi Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	Pastāvīgi	12	15	3	9	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
11.	Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve	Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums Vētras, viesuļi Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve	Pašvaldības VARAM VSIA ZMNĪ	2023.-2027.gads	16	20	4	4	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
12.	Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību	Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve	LVĢMC VUGD	2024.gads	21	30	6	18	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
13.	Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana	Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums Vētras, viesuļi Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve	LVĢMC	Katru gadu	16	1	1	3	Esošā budžeta ietvaros
14.	Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai ieviešana, balstoties uz erozijas klasēm, un dažāda veida krasta preterozijas risinājumu īstenošana	Pali, plūdi un vējuzplūdi	Pašvaldības Plānošanas reģioni	2023.-2027.gads	4	1	1	1	Esošā budžeta ietvaros
15.	Meža mineralizēto joslu ierīkošana un uzturēšana ugunsgrēku izcelšanos un izplatības ierobežošanai	Meža un kūdras purvu ugunsgrēki	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Katru gadu pēc nepieciešamības	3	2	1	2	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
16.	Apauguma un pielūžņojuma novākšana un risu izlīdzināšana kas dziļākas par 0,25 metriem dabiskajās brauktuvēs mežā, kvartālstigās un grāvju atbērtnēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām	Meža un kūdras purvu ugunsgrēki	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Katru gadu līdz 1.maijam	3	2	1	2	Esošā budžeta ietvaros
17.	Mežu šķērsojošo ceļu risu izlīdzināšana, kas dziļākas par 0,25 metriem	Meža un kūdras purvu ugunsgrēki	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Katru gadu līdz 1.maijam	3	2	1	2	Esošā budžeta ietvaros
18.	Ceļu un piebrauktuvju sakārtošana ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām un uzturēšana tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu	Meža un kūdras purvu ugunsgrēki	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Katru gadu līdz 1.maijam	2	2	1	2	Esošā budžeta ietvaros
19.	Ūdens ņemšanas vietas ierīkošana un atjaunošana	Meža un kūdras purvu ugunsgrēki	Meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs	Katru gadu līdz 1.maijam	2	5	1	2	Esošā budžeta ietvaros
20.	Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu pilnveidošana un attīstīšana (ugunsnovērošanas torņu būvniecība, pārbūve un atjaunošana; meža ugunsdrošības sakaru aprīkojuma izveidošana un pilnveidošana; novērošanas iekārtu tīkla izveidošana un pilnveidošana)	Meža un kūdras purvu ugunsgrēki	VMD	Katru gadu	2	5	1	2	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
21.	Valsts meža dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, speciālo tehniku un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, meža un kūdras purvu ugunsgrēku klimatu pārmaiņu un ietekmes uz vidi radīto seku likvidēšanai	Meža un kūdras purvu ugunsgrēki	VMD	2023.-2027.gads	2	5	1	2	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
22.	Valsts meža dienesta struktūrvienību tīklu (ugunsdzēsības depo) būvniecība, renovācija un rekonstrukcija	Meža un kūdras purvu ugunsgrēki	VMD	2023.-2027.gads	2	5	1	2	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
23.	Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu	Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ... Autotransporta avārija	LVĢMC VVD	2023.-2027.gads	17	30	6	12	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
24.	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana bioloģisko vielu noplūdes seku likvidēšanai (t.sk. notikuma vietas dezinfekcijas un dekontaminācijas veikšanai, laboratorijas aprīkojums klīnisko izmeklējumu veikšanai u.c.)	Bioloģisko vielu negadījumi	NVA VUGD NMPD SPKC	2023.-2027.gads	4	5	1	2	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
25.	Sadales tīkla kailvadu gaisvadu elektrotīkla īpatsvara pakāpenisku samazināšana, veicot elektrolīniju un elektroietaišu pārbūvi	Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi	AS "Sadales tīkls"	Pastāvīgi	2	5	1	3	Esošā budžeta ietvaros
26.	Elektrotīkla vadības un automatizācijas risinājumu pilnveidošana (vienota dispečervadības sistēma, bojājumu vietas noteicēji, attālināti vadāmi jaudas slēdži un citu tehniski risinājumi)	Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi	AS "Augstsprieguma tīkls" AS "Sadales tīkls"	Pastāvīgi	2	5	1	3	Esošā budžeta ietvaros
27.	Valsts drošības dienesta un Valsts policijas speciālo transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko līdzekļu (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana	Terora akti	IEM VDD VP NVA	2023.-2027.gads	2	5	1	3	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums
28.	Valsts drošības dienesta un Valsts policijas struktūrvienību ēku būvniecība, renovācija un rekonstrukcija	Terora akti	IEM NVA VDD VP	2023.-2027.gads	2	5	1	3	Esošā budžeta ietvaros, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas finansējums

---