Latvijas Nacionālās neatkarības kustības kongresā

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runa sestdien, 29.aprīlī

Sveicu jūs šajā atbildīgajā darba cēlienā — Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas kongresā. Partijas kongress ir krustceles, kurās gan vērtē padarīto, gan darāmo.

Jūsu partija, sākotnēji vēl būdama sabiedriski politiska kustība, par savas darbības galveno uzdevumu vienmēr ir uzskatījusi latviešu nācijas aizstāvību. Tas ir radis atbalsi un atbalstu cilvēku sirdīs, jo grūti laikam šobrīd būtu atrast Eiropā valsti, kurā nācijas pastāvēšanas problēmas būtu tik samezglotas un smagas kā Latvijā.

Atzinību LNNK pelna (un to mēs allaž paturēsim atmiņā) par to, ka tā savu darbību jau sāka padomju draudu apstākļos. Tas prasīja no jums drosmi, pārliecību, gatavību upurēties. Sabiedrība un vēsture vēl pienācīgi novērtēs jūsu lomu neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanā. Šodien un nākotnē tiks vērtēta jūsu partijas frakcijas nostāja 5.Saeimā, kuras darbības rezultātā ne viens vien likumprojekts ieguvis taisnīgāku un objektīvāku seju. Cīņas gribas un cīnītāju stājas jums nekad nav trūcis.

Tagad sācies jauns politiskās cīņas posms. Saeimas vēlēšanas pēc partiju sarakstiem, vienlaikus vēl paceļot procentu barjeru, ievērojot partijas disciplīnu, prasīs vēl lielāku atbildības pakāpi nekā līdz šim, — ne tikai no kandidātiem, bet arī no vēlētājiem. Cilvēkiem nebūs tik viegli populāras, daudz dzirdētas un daudz redzētas personas vietā izvēlēties programmu. Un vai vienmēr tajā vai citā programmā viņš atradīs savas problēmas risinājumu?

LNNK šajā priekšvēlēšanu maratonā izvirzījusies vadošo partiju grupā. Tādēļ no jums daudz tiek gaidīts un daudz prasīts. Šobrīd nevaru paredzēt, kura no vadošajām partijām pēc 6.Saeimas vēlēšanām varētu kļūt valdošā. Un vai tikai viena, vai vairākas, veidojot pēcvēlēšanu koalīciju. Vēlēšanas zināmā mērā ir politiska spēle, brīžam pat loterija. Un tomēr — ceļš uz panākumiem jābruģē ar konkrētām, perspektīvām iestrādēm, pamatotiem argumentiem. Populisms un politisks sentimentālisms lai paliek tādu politiķu un tādu sabiedrisko grupu ziņā, kuru mūžīgais liktenis var būt tikai opozīcija.

Bīstami, pat traģiski bija stāvēt barikādēs, taču vēl grūtāk ir veidot konstruktīvu, progresīvu valsts politiku. Latvijas neatkarības atjaunošana, kaut arī pagājuši pieci gadi, mums visiem uzdevusi un turpina uzdot daudz jaunu darbu, kurus darīt mēs tikai mācāmies. Protams, mēs nesam sevī Latvijas ideālu un lolojam to, bet mums ir jārēķinās ar Latvijas valsti tādu, kāda tā ir. Suverenitāte un drošība ir mūsu darbības galvenā prioritāte no visām prioritātēm, jo tikai neatkarīga Latvijas valsts ir vienīgais garants latviešu nācijas pastāvēšanai. Tās dēļ ir nepieciešama politiska tālredzība, spēja samērot savus principus ar nenovēršamiem kompromisiem. Citiem vārdiem sakot, romantiku nomaina sūra, brīžam pat apnicīga realitāte.

Jums ir solīda gan sabiedriskās, gan parlamentārās opozīcijas pieredze, kas jums atnesusi gan atzinību, gan dažu labu nopēlumu. Jums ir izdevies novērst vai mīkstināt ne vienu vien kļūmīgu lēmumu, iztaisnot kādu "Latvijas ceļa" līkumu.

Taču tā ir tikai viena medaļas puse: opozicionārā. Draudzīgas kritikas un novēlējuma veidā es labprāt vēlētos redzēt lielāku jūsu pozitīvo pienesumu mūsu kopīgajā lietā. Pozitīvs, konstruktīvs paraugs pārliecina labāk par asu, argumentētu kritiku. Un šobrīd cilvēkiem ļoti trūkst tieši šī pozitīvā lādiņa, jo tie tiek mētāti nacionālā nihilisma un nacionālās neiecietības, pat naida šūpolēs. No vienas puses, mūs apdraud mežonīgas privatizācijas mēģinājumi, savukārt no otras — gluži sociālistiskas un pārdalīšanas tendences. Jūsu partija atrodas vidū, centrā starp šiem galējiem spārniem, un no jūsu stabilitātes un pamatīguma lielā mērā būs atkarīgs Latvijas liktenis.

Jūsu politiskais ceļš nav un arī nebūs viegls. Pēc politiskās loģikas, jūs atrodaties tajā pašā spektra daļā, kur jūsu galvenie nopietnākie konkurenti. Tikai reāls, tautas atbalstīts darbs var izvirzīt to vai citu partiju varas virsotnē, bet ne ambīcijas, kas balstās uz retoriku cīņā par kādas partijas varas monopolu. Novēlu jums aktīvāk un daudzpusīgāk darboties kā sevi un citas partijas cienošiem konkurentiem. Tieši konkurences princips attīsta un stiprina kā parlamentāro iekārtu, tā visas valsts dzīvi kopumā. Tas ļauj arī izaugt profesionāliem politiskiem līderiem, kas faktiski visās Latvijas partijās ir liels deficīts. Analizējot un vērtējot jūsu programmatiskās nostādnes, atrodu daudz kā reāla un perspektīva, bet viens otrs jautājums vēl ir vēlmju līmenī vai pat vispār nav pieminēts. Un tas jau ir šī kongresa nākotnes darbs.

Šobrīd jūsu skola ir pašvaldības, it īpaši Rīgas Dome. Šķiet, man piekritīst, ka šī skola nenāk viegli. Bet kurš gan, uzņemtoties politiķa vai administratora darbu, cer uz vieglumu?

Es vēlu jums savus cildenos principus realizēt, ņemot vērā mūsu valsts realitātes un nepārvēršot tos šaurā paštaisnībā. Arī jums nebūs iespējams izvairīties no kompromisiem un nepopulāriem lēmumiem, no riska, lai saglabātu mums visiem galveno un svarīgāko — mūsu valsti.

Mūsu valstij neviens neņemas pareģot vieglas dienas. Ar zināmu skaudību mēs varam lūkoties uz citām, kurām nav apdraudēts tās elemetārākais — viņu pastāvēšanas fakts. Apzināsimies reālos ārējos draudus, bet apzināsimies arī to, ka mūsu pats izšķirošākais drošības garants ir mūsu iekšējā stabilitāte, mūsu sakārtotība, līdzsvars starp radikālismu, konservatīvismu un liberālismu, mūsu patriotisms un tā kvalitāte. Pret iekšējo haosu, izolāciju, naidu, savtību un neizlēmību mūs nepasargās nekādas globālas struktūras, bet pašu stingrā griba, taisnīgums, godīgums un strādātgriba.

Mūsu nacionālajai apziņai ir jākļūst dziļākai, pamatotākai un darba spējīgākai. Tā nevar palikt tikai asins un zemes līmenī, un lai jūsu partijas apzīmējums konservatīvā jūs nehipnotizē. Uzturēt, saglabāt mantojumu vien ir par maz. Tādi vārdi kā "konservatīvisms" vai "progress" paši par sevi neko neatrisina. Cienot un uzturot vēsturiskās tradīcijas, mums ir jāiemācās dzīvot līdz šim neierastā pasaulē, dzīvot pilnvērtīgi un godprātīgi. Nav jāatkāpjas no saviem mērķiem, taču tie jāpilnveido.

Novēlu jums rūpīgi iztirzāt jūsu noieto ceļu, kā teiktu romieši sine ira et studio — bez dusmām un aizspriedumiem. Izvērtēt padarīto, spraust jaunus, tālejošus mērķus un sekmīgi cīnīties par savu līdzdalību Latvijas likteņa veidošanā. Tagad un nākotnē!