Andris Piebalgs, finansu ministrs

Latvijas makroekonomiskā situācija un valsts investīcijas

Lai raksturotu šīsdienas ekonomisko situāciju Latvijā, visprecīzākais apzīmējums ir — stabilitāte. No visām bijušās PSRS valstīm Latvijā ir visstabilākā un stiprākā valūta, kas ir stingras monetārās un fiskālās politikas rezultāts. Tās pamatā ir valdības īstenotā liberālā ekonomikas politika, kā arī ietekmīgāko politisko spēku un valsts iedzīvotāju atbalsts notiekošajām reformām. Veiksmīgi realizētās ekonomiskās reformas rezultātā Latvijā ir viena no stabilākajām politiskajām un ekonomiskajām situācijām reģionā. Atbildību par ekonomisko attīstību dala valdība, Latvijas Banka un Saeima. Svarīgi ir tas, ka Latvijā nepastāv būtiskas domstarpības starp minētajām institūcijām.

IKP un tā struktūra

Raugoties no ārvalstu investoru viedokļa, Latvija kļūst aizvien pievilcīgāka vieta ieguldījumiem. Pēc ekonomikas lejupslīdes perioda 1994. gadā valsts sasniedza makroekonomisko stabilitāti. Laika posmā no 1990. gada līdz 1994. gadam IKP Latvijā samazinājās par aptuveni 50%. Būtiskākie iemesli šādam samazinājumam, pārejot no administratīvās uz tirgus ekonomiku, bija:

— izejvielu cenu pieaugums, tām tuvojoties pasaules līmenim;

— Latvijas tradicionālo noieta tirgus sašaurināšanās, kā arī grūtības ar jaunu tirgu apgūšanu;

— pieprasījuma un piedāvājuma šoki.

Ekonomikas lejupslīde tika apstādināta jau 1994. gadā, par ko liecina reālā IKP pieaugums par 2,5%. Ir iespējams, ka IKP kritums iepriekšējos gados tika pārspīlēts sakarā ar nepilnīgo informāciju par privātā sektora aktivitātēm. IKP pieaugums liecina par pirmo lielo panākumu, kas sasniegts pateicoties īstenotajām ekonomikas reformām. 1995. gadā tiek prognozēts IKP pieaugums par 3,5%, savukārt pārējos gados līdz 2000. gadam — vidēji 5% gadā.

Pēdējos gados ir būtiski mainījusies IKP struktūra sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm. Šo izmaiņu galvenais iemesls bija pieprasījuma un piedāvājuma šoks 90. gadu sākumā, ko piedzīvoja daudzi lauksaimniecības, rūpniecības un celtniecības uzņēmumi, kas izraisīja strauju ražošanas apjomu lejupslīdi, kā arī aizsāktais privatizācijas process. Ja 1990. gadā pakalpojumi veidoja 32% no IKP, bet rūpniecība un lauksaimniecība, kas galvenokārt bija valsts pārziņā — 55%, tad 1994. gadā šī attiecība bija pretēja.

Straujo pakalpojumu sfēras īpatsvara pieaugumu IKP izraisīja ne tikai pārējo nozaru ražošanas apjomu samazināšanās, bet arī:

— pakalpojumu apjoma lēnāka samazināšanās nekā ražošanas apjomu samazināšanās citās nozarēs konkurences trūkuma dēļ (pakalpojumi netiek importēti);

— pakalpojumu cenu straujāks pieaugums nekā citās nozarēs, kā rezultātā to nominālais apjoms strauji pieauga;

— orientējoties uz tirgus ekonomiku, dinamiski sāka attīstīties tādi pakalpojumi, kādi sociālisma laikos nebija attīstīti vai neeksistēja vispār.

1. attēls IKP struktūra pa nozarēm.

Latvijas tautsaimniecības strūktūra turpina mainīties, par ko liecina būtisks privātā sektora īpatsvara pieaugums IKP. 1994. gadā privātais sektors deva vairāk kā pusi no IKP.

Inflācija

Viens no ievērojamākiem valdības sasniegumiem ir no bijušās Padomju Savienības mantotās hiperinflācijas apturēšana. Svarīgākie iemesli augstajai inflācijai 90. gadu sākumā bija:

— inflācijas imports no bijušās Padomju Savienības, ko izraisīja PSRS Centrālās Bankas monetārā ekspansija;

— strauja cenu liberalizācija;

— importēto izejvielu cenu tuvošanās pasaules līmenim.

Pēc strauja cenu pieauguma 1991. gadā inflacija ir sarukusi līdz 26,3% 1994. gadā, bet 1995. un 1996. gados tiek prognozēta inflācijas samazināšanās līdz attiecīgi 15% un 10%. Inflācija Latvijā ir zemāka nekā pārējās Baltijas valstīs (1994. gadā Igaunijā un Lietuvā tā bija attiecīgi 41,7% un 45,1%), un tās ierobežošana ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskās politikas mērķiem Latvijā.

2. attēls Patēriņa cenu indeksa izmaiņas.

Inflācijas samazināšanu sekmēja Latvijas Bankas neatkarība, kā arī tās sadarbība un savstarpējā sapratne ar Finansu ministriju. Šīs divas institūcijas regulāri apspriež cenu un kredīta politikas. Finansu ministrija veicina tiešos sakarus starp Latvijas komercbankām un ārvalstu investoriem, neizmantojot valsts starpniecību.

Monetārā politika

Centrālās bankas īstenotā monetārā politika ir pamats stabilai un konvertējamai nacionālajai valūtai. 1992. gadā notika naudas reforma, kurā Krievijas rublis tika aizstāts ar Latvijas rubli, ko 1993. gadā savukārt nomainīja ar latu. Pateicoties stabilai ekonomiskajai situācijai un veiksmīgai banku darbībai, sākot ar 1992. gadu, Latvijā strauji ieplūda ārvalstu valūtas (Latvijas Banka 1993. gadā neto iepirka USD 272,2 milj., bet 1994. gadā USD 78,2 milj.). Šāds ārvalstu valūtas piedāvājuma pieaugums izraisīja lata vērtības palielināšanos 1993. gadā par 29% pret USD. Lai nemazinātu eksporta konkurētspēju, 1994. gada februārī Latvijas Banka latu neoficiāli piesaistīja SDR. Latvijas Bankas prezidents ir deklarējis, ka apmaiņas kurss tuvākos gados tiks saglabāts nemainīgs.

3. attēls LVL apmaiņas kursi pret USD, DEM un SDR

Latvijas Bankas monetāra politika ir valsts ekonomiskās attīstības būtiska sastāvdaļa. Lata stabilitāte ir palīdzējusi pārvarēt krīzi Latvijas ekonomikā, un, lai nepieļautu cenu celšanos, Latvijas Banka ierobežo naudas piedāvājumu.

Lai uzlabotu banku sistēmas darbību, Latvijas Banka pilnveido komercbanku uzraudzību, kā arī sekmē banku savstarpējo konkurenci, izsniedzot licences arī atsevišķām ārvalstu bankām darbībai Latvijā. Ar Latvijas Bankas atbalstu 1994. gadā jūtami aktivizējās vērtspapīru tirgus.

Latvijā ir viens no liberālākajiem valūtas režīmiem pasaulē — darījumi ir atļauti gan nacionālajā, gan ārvalstu valūtās. Ārvalstu uzņēmumi var brīvi repatriēt peļņu jebkurā valūtā. Noguldījuma kontus var atvērt gan latos, gan ārvalstu valūtās.

Latvijā ir 56 komercbankas, kas nodibinātas ar privātā un valsts kapitāla līdzdalību. Daudzās bankās ir iesaistīts ārzemju kapitāls. Tām ir izvērsta plaša sadarbība ar ārvalstu bankām, un daudzas ir pievienojušās SWIFT.

Lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti, tiek noteikti monetāro agregātu limiti inflācijas ierobežošanai, banku sistēmas stabilitātes nodrošināšanai un komercbanku likviditātes saglabāšanai, Latvijas Banka regulāri organizē kredītresursu izsoles.

Pirktspēja un sociālā apdrošināšana

Ekonomikas stabilizācijas rezultātā, sākot ar 1993. gadu, vidējā alga pieauga straujāk kā inflācija, tādēļ palielinājās iedzīvotāju pirktspēja.

Kopumā strādājošo pirktspēja 1993. gadā pieauga par 5%, bet 1994. gadā — par 14%. Vidējā darba samaksa Latvijā ir visaugstākā ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī citu bijušās Padomju Savienības valstu vidū.

Līdzīgi citām pārejas posma valstīm Latvijā visgrūtāk klājas iedzīvotājiem, kam lielāko ienākumu daļu veido valsts pensijas un pabalsti. Pensionāru zemo dzīves līmeni izraisīja to lielais skaits attiecībā pret darbaspējīgajiem iedzīvotājiem, ko radījis Padomju Savienības laikā ieviestais zemais pensijas vecums. Lai situāciju mainītu, valdība ir nākusi ar iniciatīvu pārejai uz jaunu sociālās apdrošināšanas sistēmu, kuras pamatā ir apdrošināšanas fondi. Iemaksas šajos fondos veiks darba devēji, darba ņēmēji un valsts. Līdz ar to sociālā pabalsta lielums būs atkarīgs no valsts noteiktā iztikas minimuma un dzīves laikā veikto iemaksu lieluma. Kā viens no reformas posmiem paredzēta pakāpeniska pensijas vecuma palielināšana.

Darba tirgus

Latvijā aktuāla ir arī bezdarba problēma, tomēr tas ir ievērojami mazāks nekā citās pārejas valstīs. 1994.gadā darbu meklēja 6,5% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ņemot vērā IKP samazinājumu par 50% laika posmā no 1990. līdz 1994.gadam, šāds bezdarbnieku skaits ir samērā mazs. Bez oficiālā bezdarba Latvijā ir arī t.s. slēptais bezdarbs, kas izpaužas saīsinātas darba dienas vai bezalgas atvaļinājumu formā. 1992.gadā slēptais bezdarbs bija aptuveni 3,1%, 1993.gadā — 2,1%, bet 1994.gadā — 0,6%. Slēptā bezdarba samazinājums izskaidrojams ar valsts uzņēmumu privatizāciju, kā arī salīdzinoši vienkāršo procedūru bezdarbnieka statusa iegūšanai. Tirgus ekonomikas apstākļos uzņēmumiem ir arvien neizdevīgāk uzturēt liekus strādājošos. Atsevišķos lauku rajonos oficiālais bezdarbs sasniedzis 25%, savukārt Rīgā tas tikai nedaudz pārsniedz 2%. Tuvākajos gados gaidāms neliels bezdarba pieaugums sakarā ar privatizācijas procesa paātrināšanos.

Maksājumu bilance

1994.gadā Latvijas maksājumu bilance bija pozitīva. Tirdzniecības deficīts 400 milj. USD apmērā (11,3% no IKP) daļēji tika kompensēts ar pakalpojumu eksportu. Pozitīvu pakalpojumu bilanci galvenokārt nodrošināja transporta pakalpojumi. Galvenais tirdzniecības deficīta izveidošanās iemesls ir augstais nacionālās valūtas apmaiņas kurss.

Dažus gadus atpakaļ Latvijas ārējā tirdzniecība notika gandrīz vienīgi ar bijušo Padomju Savienību. Neatkarības atgūšanas un ekonomisko reformu rezultātā tirdzniecības partneri mainījās. Nepilnu trīs gadu laikā tirdzniecības daļa ar Rietumvalstīm pieauga gandrīz līdz 50%.

Lai gan 1994.gadā NVS daļa Latvijas eksportā samazinājās līdz 42,7% no 95,2% 1990.gadā, vēl aizvien NVS ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris. Importa īpatsvars ar NVS ir samazinājies līdz 30,5% 1994.gadā no 74,5% 1990.gadā. No pārējām valstīm lielākie tirdzniecības partneri ir Vācija, Somija un Zviedrija, kas kopā veido 40.9% no kopējā Latvijas importa. Savukārt lielākie eksporta partneri ir Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Somija un Holande, kuru kopējā daļa Latvijas eksportā bija 31,4%.

4. attēls. Eksports un imports sadalījumā pa valstīm, 1994.g

Galvenās Latvijas eksporta preces ir koksne un tās izstrādājumi (20,3% no kopējā eksporta), melnie metāli, elektropreces un pārtikas produkti. Importā dominēja energoresursi — naftas produkti un elektroenerģija —, kas veidoja 29,4% no kopējā importa.

Latvijas integrācijas ar Eiropas Savienību rezultātā tuvākajos gados ir gaidāma NVS valstu daļas ārējā tirdzniecībā turpmāka samazināšanās. Ekonomikai atveseļojoties, tiek prognozēta importa struktūras uzlabošanās, pieaugot ražošanas līdzekļu daļai kopējā importā. Šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī tekošā konta deficīts.

1994.gadā kapitāla konta pozitīvais saldo veidoja USD 199 milj. Ārvalstu tiešās investīcijas tiek vērtētas USD 156 milj. apmērā. Lielākie ieguldījumi veikti telekomunikāciju sektorā, kā arī kokapstrādē un pārtikas rūpniecībā.

Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu tirdzniecības centru Baltijas reģionā. Latvijas ostas apkalpo ne tikai iekšzemes, bet arī tranzīta kravas. Svarīga ir Rīgas konteineru osta un Ventspils naftas termināls. Lielas perspektīvas ir Liepājas ostai, kas vēl nesen bija nozīmīga Padomju Savienības karabāze.

Lai arī pusgadsimtu ilgais komunistiskais režīms kavēja ekonomisko un politisko sadarbību ar Rietumvalstīm, Latvija negrib pārtraukt veikskmīgo sadarbību ar Krieviju un citām NVS valstīm.

Paplašinās Baltijas valstu sadarbība. Sekmīgi darbojas 1994.gada 1.aprīlī noslēgtais Baltijas valstu Brīvās tirdzniecības līgums, kas regulē tirdzniecību ar rūpniecības precēm. Pašreiz notiek sarunas par pārtikas tirdzniecības liberalizāciju. Tiek īstenoti kopēji projekti, no kuriem lielākais ir VIA BALTICA — starptautiskas automaģistrāles izveidošana no Somijas līdz Rietumeiropai.

Integrācija Eiropas Savienībā

Latvija tiecas nākotnē kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. 1995.gada 1.janvārī stājās spēkā Brīvās tirdzniecības līgums starp Latviju un ES. Pēdējais sarunu raunds starp Latviju un ES par Asociētā locekļa statusa iegūšanu tika pabeigts 1995.gada 3.martā. Šis līgums veicinās savstarpējo sadarbību sociālajā un ekonomiskajā sfērā (darbaspēka pārvietošanās, kapitāla kustība un likumdošana). Asociētā locekļa statusa iegūšana ir būtisks solis ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā. Veiksmīga sadarbība ar Baltijas valstīm un integrācija ES ir iespējama, pateicoties veiktajām ekonomiskajām reformām un stabilai makroekonomiskajai situācijai.

1995.gadā ir paredzēta Latvijas pievienošanās GATT, kas veicinās tirdznieciskos sakarus.

Pēc makroekonomiskās attīstības rādītājiem Latvija arvien noteiktāk tuvinās veiksmīgākajām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tādējādi attālinoties no NVS.

Budžets un nodokļi

1993.gadā tika sasniegts sabalansēts valsts budžets. 1994.gadā valsts budžeta deficīts tika ierobežots 1,7% apmērā no IKP; lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti, turpmākajos gados plānots, ka budžeta deficīts nepārsniegs šo limitu. Budžeta deficīts galvenokārt tiek finansēts, izlaižot valsts īstermiņa obligācijas.

Pirmie soļi fiskālās reformas īstenošanā tika sperti 1991.gadā, izveidojot neatkarīgu budžeta sistēmu un ieviešot jaunu nodokļu paketi. 1994.gadā nodokļu ieņēmumi veidoja 37,1% no IKP, līdz 2000.gadam tiek prognozēts to pieaugums līdz 40% no IKP. 1995.gadā tiks ievesta jauna, ES standartiem atbilstoša nodokļu pakete. Tā paredz palielināt netiešo nodokļu daļu no 12% 1994.gadā līdz 13,5% 1995.gadā. Atbilstoši fiskālās reformas koncepcijai tika izstrādāti jauni nodokļu likumi. Tajos ir noteikta vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa un peļņas nodokļu likme 25% apmērā, pievienotās vērtības nodokļa likme — 18%, bet sociālā nodokļa likme — 37%.

Valsts ārējais parāds

1994.gada beigās Latvijas ārējā parāda apjoms bija neliels un veidoja USD 345,6 milj. jeb 9,9% no IKP. Lai arī no Finansu ministrijas prognozētajiem eksporta ieņēmumiem var secināt, ka problēmas ar kredītu atmaksu Latvijā nebūs, tomēr finansu un valdības institūcijas ir uzsākušas diskusiju par tālāku ārējā parāda pieauguma nepieļaušanu.

Privatizācija

Visveiksmīgāk privatizācija īstenota lauksaimniecības, celtniecības un finansu sektorā, kur privātā sektora daļa pārsniedz 60%. Lai paātrinātu vidējo un lielo uzņēmumu privatizāciju, izstrādāta nepieciešamā likumdošanas bāze. Valdības nostāja privatizācijā ir, privatizējot uzņēmumu, atstāt tā pārstrukturēšanu jaunā īpašnieka ziņā. Valdība neparedz pati īstenot pārstrukturizācijas projektus, jo nav pietiekamu līdzekļu to veikšanai.

Diemžēl bijušajā Padomju Savienībā atšķirībā no Ungārijas un Polijas nepastāvēja prakse valsts uzņēmumu vadītājiem uzņemties personisku atbildību. Valsts mēģinājumi pašai veikt pārstrukturizāciju būtu laika un līdzekļu izšķiešana. Tādēļ efektīvāk ir to uzticēt privātajam sektoram.

Privatizācijas procesa paātrināšanās ir sagaidāma 1995.gadā sakarā ar izmaiņām likumdošanā. Būtisks faktors privatizācijas paātrināšanai ir atļauja to valstu uzņēmējsabiedrībām, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, iegūt privātīpašumā zemi.

Investīcijas

Privātām un valsts investīcijām ir būtiska nozīme valsts attīstībā. Labvēlīgu investīciju klimatu nodrošina likumdošanā paredzētā ārvalstu investīciju aizsardzība. No 1991. līdz 1994.gadam Latvijā tika nodibināti vairāk kā 60 tūkst. privātuzņēmumu, no kuriem 4 tūkst. bija ar ārvalstu kapitālu. Latvijā nodibināti kopuzņēmumi ar vairāk kā 80 pasaules valstīm. Visvairāk to ir ar Krieviju (20% no kopējā skaita). Savukārt vislielākos līdzekļus ir investējusi Dānija (51% no kopējām ārvalstu investīcijām) telekomunikāciju modernizācijā, kas būs vienas no modernākajām pasaulē. Otru lielāko ārvalstu ieguldījumu Latvijā izdarījusi ASV kompānija "Kellog’s". Vācijas, ASV, Nīderlandes un Lielbritānijas ieguldījumi veidoja attiecīgi 18%, 9%, 7% un 4% no kopējā apjoma.

Līdz šim lielākie ārvalstu ieguldījumi tika veikti Rīgā (84% no kopējā investīciju apjoma) un Rīgas rajonā (11% no visām investīcijām); atlikušie 5% ieguldīti Ventspils naftas termināla rekonstrukcijā. Latvijas valdība vēlas pievērst ārvalstu investoru uzmanību Liepājas ostai, kas tikai nesen kļuva pieejama saimnieciskai darbībai.

Pārejas perioda sākumā tika investēts galvenokārt sektoros, kur iespējama ātra kapitāla apgrozība, īpaši tirdzniecībā. Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, vērojama investīciju palielināšanās apstrādājošajā rūpniecībā, transportā un komunikācijās.

Valsts investīcijas

Uzlabojoties vispārējai ekonomiskai situācijai, palielinājās valsts investīciju apjomi. Lai arī 1994.gadā valsts investīciju līmenis tikai nedaudz pārsniedza 1 % no IKP, salīdzinot ar 1993.gadu, tas palielinājās divas reizes. Arī tuvākajos gados tiek prognozēts valsts investīciju pieaugums. 2000.gadā valsts investīciju apjoms sasniegs 2—3% no IKP.

Investīciju projektos aizvien vairāk iesaistās pašvaldības. Palielinoties pašvaldību veikto investīciju apjomam, uzlabojusies to efektivitāte un vadība. 1994.gadā specifisku investīciju projektu realizācijai pašvaldībām bija iespēja saņemt līdzekļus no īpaša valsts fonda.

1994.gadā lielākā daļa valsts investīciju tika lietotas jau esošo projektu nobeigšanai. Šāda rīcība ļāva ar minimāliem līdzekļiem sasniegt maksimālu rezultātu. Tika turpināta Nacionālās operas rekonstrukcija. Ievērojami valsts līdzekļi tika investēti lauksaimniecības sektorā zemes uzlabošanai un lauksaimniecības infrastruktūras attīstībai. Valsts investīcijas tika ieguldītas arī dzelzceļa un ceļu rekonstrukcijā.

Lai veicinātu efektīvāku valsts investīciju plānošanu un vadību, tika izveidota Valsts investīciju programma (VIP). Šī programma aptver visus investīciju projektus, kuri paredzēti laika posmā no 1995. līdz 1997.gadam. Investīciju projekti tika izvēlēti, balstoties uz atsevišķu ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem. Programmā par prioritāti noteikts transporta sektors. Plānots uzlabot ceļu segumu, kā arī iegādāties ceļu uzturēšanas tehniku. Īpaša uzmanība pievērsta starptautiskai automaģistrālei VIA BALTICA, kura savieno Ziemeļvalstis ar Rietumeiropu. Lai samazinātu enerģijas zudumus un uzlabotu enerģijas uzglabāšanu, investīcijas paredzētas enerģētikā. Līdzekļi paredzēti ūdensapgādes uzlabošanai un ūdens attīrīšanas iekārtu celtniecībai. Valsts investīcijas saņems arī citi sektori, piemēram, izglītība, veselības aizsardzība un kultūra.

Valsts investīciju programma katru gadu tiek pārskatīta, veicot izmaiņas jau esošos projektos un izstrādājot jaunus. Sadarbība starp Finansu ministriju un Ekonomikas ministriju VIP izstrādē un realizācijā nodrošina valsts investīciju lomas palielināšanos tautsaimniecības attīstībā.

Apkopojot ekonomiskās attīstības rezultātus, var secināt, ka īstenotās reformas ir attaisnojušās. Pagājušjaā gadā izdevās sasniegt IKP pieaugumu, samazināt inflāciju un nodrošināt nacionālās valūtas stabilitāti. Veiksmīgi tika atrisināti sarežģīti politiski jautājumi, kuri varētu būt bīstami tādā daudznacionālā valstī kā Latvija. Valdībai vajadzēja pieņemt nepopulārus lēmumus, kas bija nepieciešami stabilitātes nodrošināšanai valstī. Gaidāmās vispārējās vēlēšanas šī gada rudenī pašreizējo reformu kursu neietekmēs. Centrālās bankas neatkarība ir pamats ekonomiskajai politikai, kuru atbalsta galvenie politiskie spēki. Līdz šim notikušās Ministru kabinetu un vadošo politisko spēku maiņas reformu kursu nav ietekmējušas. Reformu īstenošana nākotnē nostiprinās Latvijas līdzšinējos panākumus un nodrošinās stabilu attīstību nākotnē.