Ministru kabineta noteikumi Nr. 39

Rīgā 2024. gada 16. janvārī (prot. Nr. 2 9. §)

Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un sniedz informāciju par pārrobežu maksājumiem un maksājumu saņēmējiem

Izdoti saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 
147. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem;

1.2. kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu;

1.3. kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs iegūst, pārbauda un sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam;

1.4. kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā Centralizētajā elektronisko maksājumu informācijas sistēmā sniedzamo informāciju.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. maksājumu konts – konts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 10. punkta izpratnē;

2.2. IBAN – Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulas (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (turpmāk – regula Nr. 260/2012), 2. panta 15. punktā minētais starptautisks maksājumu konta numura identifikators;

2.3. BIC – regulas Nr. 260/2012 2. panta 16. punktā minētais identifikācijas kods.

II. Pārrobežu maksājumu skaita aprēķināšana

3. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārrobežu maksājumu skaitu vienam maksājuma saņēmējam aprēķina pēc:

3.1. maksājuma saņēmēja maksājumu konta IBAN vai jebkāda cita identifikatora, kas nepārprotami identificē maksājuma saņēmēju un sniedz informāciju par tā atrašanās vietu;

3.2. maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC vai jebkāda cita identifikācijas koda, kas nepārprotami identificē maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kurš rīkojas maksājuma saņēmēja vārdā un sniedz informāciju par tā atrašanās vietu.

4. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ņemot vērā maksājuma saņēmējam sniedzamos maksājumu pakalpojumus, ir informācija par viena maksājuma saņēmēja vairākiem identifikatoriem, maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķinu veic, apkopojot maksājumus ar vairākiem identifikatoriem par vienu maksājuma saņēmēju.

III. Informācijas iegūšana, pārbaude un sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam

5. Lai identificētu maksājumu, par kuru sniedzama informācija, maksātāja un maksājuma saņēmēja atrašanos dažādās dalībvalstīs, trešajās teritorijās vai trešajās valstīs nosaka pēc maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu konta IBAN vai jebkāda cita identifikatora, kas nepārprotami sniedz informāciju par maksātāja vai maksājuma saņēmēja atrašanās vietu, vai, ja šādu identifikatoru nav, – pēc maksājuma pakalpojuma sniedzēja BIC vai jebkāda cita ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbību saistīta identifikācijas koda, kas nepārprotami identificē maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kurš rīkojas maksātāja vai maksājuma saņēmēja vārdā, sniedzot informāciju par tā atrašanās vietu.

6. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs informācijas iegūšanā un pārbaudē izmanto tikai tos datus, kuri maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pieejami apstrādājamā veidā un kurus tas izmanto maksājumu pakalpojumu sniegšanā.

7. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji veic uzskaiti par maksājumu saņēmējiem un maksājumiem atbilstoši katram maksājuma veidam. Uzskaitē ietver un saskaņā ar šo noteikumu 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punktu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz šādu informāciju:

7.1. ziņojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC vai jebkādu citu maksājumu pakalpojumu sniedzēja identifikācijas kodu, kas nepārprotami identificē maksājumu pakalpojumu sniedzēju;

7.2. maksājumu saņēmēja IBAN vai, ja IBAN nav pieejams, jebkādu citu identifikatoru, kas nepārprotami identificē maksājuma saņēmēju un sniedz informāciju par tā atrašanās vietu;

7.3. maksājuma saņēmēja – juridiskas personas – nosaukumu, kāds tas ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzskaitē;

7.4. maksājuma saņēmēja – fiziskas personas – vārdu un uzvārdu, kāds tas ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzskaitē;

7.5. ja pieejams, maksājuma saņēmēja – juridiskas personas – reģistrācijas numuru vai pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numuru;

7.6. ja pieejams, maksājuma saņēmēja – fiziskas personas – nodokļa maksātāja reģistrācijas kodu, personas kodu vai citu identifikācijas kodu;

7.7. maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC vai jebkādu citu maksājumu pakalpojumu sniedzēja identifikācijas kodu, kas nepārprotami identificē maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kurš rīkojas maksājuma saņēmēja vārdā, un sniedz informāciju par tā atrašanās vietu, ja maksājuma saņēmējs saņem naudas līdzekļus, neizmantojot maksājumu kontu;

7.8. ja pieejams, maksājuma saņēmēja adresi, kāda tā ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzskaitē;

7.9. informāciju, kas saistīta ar maksājumu vai maksājuma atmaksu:

7.9.1. maksājuma vai maksājuma atmaksas datumu un laiku;

7.9.2. maksājuma vai maksājuma atmaksas summu un valūtu;

7.9.3. dalībvalsts kodu vai maksājuma atmaksas galamērķa dalībvalsts kodu;

7.9.4. maksājuma identifikatoru, kas unikāli identificē maksājumu;

7.9.5. norādi, ka maksājums ir ierosināts klātienē.

8. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam zināms, ka pārrobežu maksājums maksājuma saņēmējam ir līdzekļu atmaksa, to uzskaita šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, norādot, ka maksājums ir atmaksa.

9. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šo noteikumu 7. un 8. punktā minēto informāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

10. Ja tiek saņemts Centralizētās elektronisko maksājumu informācijas sistēmas paziņojums, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēja sniegtā informācija ir kļūdaina, nepilnīga vai citādi neatbilst ziņošanas prasībām, Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas informē par to maksājumu pakalpojumu sniedzēju Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

11. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minētās informācijas saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta iesniedz precizētu informāciju Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

12. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, konstatējot kļūdainu datu nosūtīšanu, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam precizētu informāciju. Informāciju ar precizētajiem datiem var iesniegt triju gadu laikā pēc tā pārskata perioda beigām, uz kuru attiecas precizētie dati.

13. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju par pārrobežu maksājumiem Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz reizi ceturksnī atbilstoši šo noteikumu 14. punktā minētajiem informācijas iesniegšanas termiņiem. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārtrauc sniegt maksājumu pakalpojumus, tam ir pasludināts maksātnespējas process vai uzsākts reorganizācijas vai likvidācijas process, informāciju par pārrobežu maksājumiem iesniedz līdz maksājumu pakalpojumu pārtraukšanai par pārskata periodu, kurā pārtraukta maksājumu pakalpojumu sniegšana.

14. Informācijas iesniegšanas termiņi:

14.1. par pirmo pārskata periodu (janvāris–marts) līdz 30. aprīlim;

14.2. par otro pārskata periodu (aprīlis–jūnijs) līdz 31. jūlijam;

14.3. par trešo pārskata periodu (jūlijs–septembris) līdz 31. oktobrim;

14.4. par ceturto pārskata periodu (oktobris–decembris) līdz nākamā gada 31. janvārim.

IV. Uz maksājumu saņēmējiem attiecināmās informācijas apstrāde Valsts ieņēmumu dienestā un nosūtīšana Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai

15. Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu 7. punktā minēto informāciju pēc tās saņemšanas nosūta Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai.

16. Valsts ieņēmumu dienests nosūta informāciju Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai ne vēlāk kā pārskata periodam sekojošā otrā mēneša desmitajā dienā.

17. Valsts ieņēmumu dienests glabā no maksājumu pakalpojumu sniedzēja saņemto informāciju trīs kalendāra gadus, sākot no informācijas nosūtīšanas dienas Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no 2020. gada 18. februāra Padomes Direktīvas (ES) 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Ministru prezidente E. Siliņa

Finanšu ministra pienākumu izpildītājs ‒
ārlietu ministrs A. K. Kariņš