Jānis Zvanītājs, ekonomikas ministrs:

Valsts investīciju prioritātes. Latvijas valsts investīciju programma 1995.-1997.

Ievads

Dārgie konferences viesi, man patīkami apsveikt Jūs šeit, Rīgā. Es vēlos pateikties Eiropas Savienībai par atbalstu, ko tā sniegusi Latvijai gan materiāli, gan morāli. Šī tikšanās mums ir ļoti svarīga, jo tā parāda pasaules sabiedrības uzmanību, ko tā pievērš Latvijas attīstībai ceļā uz tirgus ekonomiku. Šī tikšanās ir izcila iespēja informēt Jūs par mūsu attīstības plāniem un Valsts investīciju programmu.

Aptuveni pirms gada, 1994. gada 19. maijā, Parīzē Pasaules Bankas organizētajā konferencē Latvijas valdība informēja par nodomiem un galvenajām prioritātēm valsts investīciju jomā. Aizgājušā gada laikā ir veikts būtisks darbs Latvijas pirmās Valsts investīciju programmas 1995.-1997. gadiem (VIP) izveidošanā. Šajā ziņojumā es informēšu Jūs par finansiālajiem resursiem, kas pieejami Valsts investīciju programmai, projektu veidiem, kuri iekļaujami VIP, kā arī par 1995.-1997.g. programmas struktūru. Visbeidzot, es minēšu tos projektus, kuriem vēl joprojām tiek meklēts ārvalstu finansējums.

 

1. Valsts investīciju programmas izveidošanas un ieviešanas mērķi

Latvijas valdība 1991. gadā uzsāka īstenot ekonomikas stabilizācijas politiku, lai nodrošinātu ekonomikas stabilizāciju un augšupeju. Kā viens no šīs politikas virzieniem 1994. gadā tika izveidota Valsts investīciju programma. Sagatavojot pirmo Valsts investīciju programmu (VIP), tika īstenota jauna pieeja valsts investīciju plānošanā un vadīšanā. Šo programmu sagatavoja Ekonomikas ministrijas Valsts investīciju programmas departaments. Ik gadus VIP tiks atjaunota un koriģēta, tas nozīmē, ka 1995. - 1997. gada VIP pēc 1995. gada beigām būs pārveidota 1996. - 1998. gada programmā.

 

VIP nepieciešamības pamatojums

Valsts investīciju programmas galvenais mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto Latvijas finansu resursu izlietojumu optimālai infrastruktūras investīciju vajadzību apmierināšanai.

VIP tiek izmantota kā instruments, kas, attīstot valsts infrastruktūru, nodrošina atbalstu privātajam sektoram un ekonomikas atveseļošanos un, veicot sociālās infrastruktūras rehabilitāciju un paplašināšanos, samazina iedzīvotāju dzīves līmeņa lejupslīdi.

VIP mērķi ir sekojoši:

- tautsaimniecības vadība, atspoguļojot makroekonomikas un nozaru stratēģiju konkrētajos projektos un nozarēs;

- perspektīvu investīciju projektu atlase, vadoties pēc projektu un programmu standartizētiem finansiāliem un ekonomiskiem kritērijiem, kas pakārtoti tautsaimniecības prioritātēm;

- valsts sektora finansiālā vadība, saistību līdzsvarošanas un pārskatāmības nodrošinājums (no jaunām investīcijām parasti palielinās tekošās izmaksas) ar reāli pieejamiem resursiem;

- ārējās palīdzības koordinācija, ārējo pieejamo resursu novirzīšana prioritārajās sfērās.

VIP tiek izmantota kā galvenais instruments valsts investīciju pārvaldīšanai Latvijā. Ar 1995. gada 14. februāra lēmumu (protokols nr.9, 9. paragrāfs) Latvijas valdība apstiprināja Valsts investīciju programmas daļu, kas tiks finansēta no budžeta līdzekļiem, un 1995. gada 18. aprīlī otru daļu, kas sevī ietver investīcijas no ārzemju kredītiem. Tādējādi abas VIP pirmā gada daļas ir iekļautas 1995. gada budžetā.

 

Valsts investīciju programmā iekļaujamie investīciju projekti

VIP ietver sevī tikai valsts investīciju prioritāros projektus, kurus valdība finansē vai gatavojas finansēt. Šie projekti ir gan jau realizējamie projekti, gan jaunie investīciju projekti, kurus finansēs vai nu no centrāliem valdības resursiem (ieskaitot projektu finansējumu no ārvalstu kredītiem vai ārvalstu neatmaksājamām dotācijām), vai arī palielinot potenciālo valsts parādu (caur valdības garantijām kredītiem). VIP iekļautie projekti tiek finansēti no sekojošiem avotiem:

- valsts budžeta;

- ārvalstu aizņēmuma valsts struktūrām;

- valsts budžeta mērķa dotācijām pašvaldību investīciju projektiem;

- valdības garantētiem ārvalstu aizņēmumiem valsts mēroga investīciju projektiem.

Pašvaldību un valsts uzņēmumu investīcijas no pašu līdzekļiem un komercbanku garantētie ārvalstu aizņēmumi šajā investīciju programmā nav atspoguļoti.

 

Valsts institūciju loma VIP sagatavošanā un apstiprināšanā

LR Saeima ik gadus apstiprina ārvalstu parāda robežas un apstiprina likumu par valsts budžetu (kura sastāvdaļa ir investīciju programmas budžeta daļa).

LR Ministru kabinets apstiprina VIP, nosaka investīciju politiku, nosaka ārvalstu finansējuma robežas un apstiprina tā izlietojuma mērķi.

LR Ekonomikas ministrija sagatavo VIP. Dotās programmas sagatavošana (t.i., iesniegto projektu izskatīšana, atlase un analīze) notiek ciešā sadarbībā ar Finansu ministriju un attiecīgo sektoru ministrijām un iestādēm, kas ļauj noskaidrot projekta svarīguma pakāpi kopējā valsts ekonomikas attīstībā.

LR Finansu ministrija prognozē pieejamo budžeta resursu apjomu un piešķir resursus investīciju izdevumiem. Tā paraksta kredītlīgumus ar ārzemju partneriem un aizdevumu līgumus ar kredītu lietotājiem Latvijā. Ministrija nodrošina Latvijas puses koordināciju kredītlīgumu realizācijai un uzrauga VIP finansēšanas gaitu.

Nozaru ministrijas un iestādes identificē, sagatavo un iesniedz projektus izskatīšanai Ekonomikas ministrijai. Katras nozares ministrija un iestāde nosaka VIP koordinatoru, kas ir atbildīgs par projekta sagatavošanu un uztur sakarus ar Ekonomikas ministrijas Valsts investīciju programmas departamentu.

 

VIP un budžeta finansējums

VIP Latvijā tiek apstiprināta divās stadijās. Pirmā posmā VIP tiek apstiprināta Ministru kabinetā, kur tiek noteikta VIP pirmā gada budžeta komponente, kas segs investīciju izdevumus. Otrā posmā VIP budžeta projekts tiek iesniegts galīgai apstiprināšanai Saeimā kā valsts budžeta sastāvdaļa.

 

VIP koriģēšana

Sektoru ministrijām ir uzticēta VIP projektu realizēšana. Taču dažiem 1996.-1997. gada projektiem ārvalstu finansējuma avots joprojām nav nodrošināts. Nākotnē VIP departaments visus projektus pieņems izskatīšanai tikai ar pamatotu finansiālo un ekonomisko novērtējumu. Tas veicinās VIP sagatavošanu, kā arī paaugstinās ieguvumu - izdevumu analīzes izmantošanas iespējas.

Valsts investīciju programmas departaments veiks ikgadējo VIP koriģēšanu, kas garantēs tās lietderīguma paaugstināšanu un papildināšanu ar jauniem projektiem. Atjaunošana sevī ietvers izmantojamo resursu, nacionālo un nozaru prioritāšu pārskatīšanu, ikgadējo piesaistīto finansiālo resursu saskaņošanu ar realizējamā projekta vajadzībām, kas var mainīties, pateicoties tehnoloģijas progresam vai inflācijai; jauno projektu ieslēgšanu, kā arī pabeigto projektu izslēgšanu no programmas.

 

2.Makroekonomiskā

stabilizācija

Pēc neatkarības iegūšanas Latvijas ekonomika darbojusies visai sarežģītos apstākļos, ko noteica makroekonomiskā nestabilitāte, tirdzniecības sakaru sašaurināšanās un tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās (arī politisko iemeslu dēļ) ar bijušās Padomju Savienības republikām. Bijušās Padomju Savienības tirgus zaudēšana bija nopietns šķērslis eksporta attīstībai, šo tirgu nespēja aizstāt eksporta pieaugums Rietumu tirgū. 1993. un 1994.gadā Latvijas valdības un Latvijas Bankas īstenotā monetārā un fiskālā politika nodrošināja makroekonomikas stabilitāti:

- fiskālās reformas pasākumi un uzlabotā nodokļu iekasēšana nodrošināja sabalansētu budžetu 1993. un 1994.gadā;

- gadā tika panākta bezdeficīta maksājuma bilance;

- inflācijas tempi strauji samazinājās.

Privātā sektora investīcijas sāka pieaugt kopš 1993.gada 2.ceturkšņa, it sevišķi banku, tirdzniecības jomā un dažās uz eksportu orientētās ražotnēs. Tiek prognozēts, ka IKP ikgadējais pieauguma temps būs 3-5% tuvākajos gados. Vidējā termiņa makroekonomiskās situācijas prognozes VIP periodam 1995.-1997.gadam atspoguļotas 1.tabulā.

 

Tab.1. Krājumi, investīcijas un maksājumu bilance procentos pret plānoto IKP 1994. - 1997.gadam

Makroeko-	1994.	1995.p	1996.p	1997.p
nomiskie
rādītāji
Iekšzemes
uzkrājumi	17	20	22	22
Kopējās
investīcijas	19	23	24	24
Tekošā konta
deficīts	2	3	3	2
Iekšzemes
kopprodukta
pieaugums (%)	2	3,5	5	5

 

p - prognoze

Avots: SVF, Finansu ministrija

 

IKP samazināšanās tempus apturēja pieaugošais iekšējā tirgus pieprasījums, kā rezultātā pieaug investīciju apjomi. Sagaidāms, ka investīciju ieguldījumi pieaugs no 19% no IKP 1993.gadā līdz 24% - 1997.gadā. Šis investīciju pieaugums galvenokārt tiks segts no iekšzemes ietaupījumiem, kas no 17% 1994.gadā pieaugs līdz 22% 1997.gadā, rēķinot no iekšzemes kopprodukta. Plānots, ka ārējā maksājuma deficīts pieaugs līdz 3% 1995. un 1996.gadā, rēķinot no iekšzemes kopprodukta, bet 1997.gadā nokritīsies līdz 2%.

 

3. Valsts investīcijas

Valsts investīciju programmā ir iekļautas sekojošas investīciju kategorijas:

- līdzekļi, kas tiks izlietoti objektu celtniecībai un/vai nodrošinājumam ar pamatlīdzekļiem, kas veicinātu projekta funkcionēšanu;

- līdzekļi, kas attiecas uz ilgtermiņa attīstības programmām, ieskaitot personāla apmaksu un materiālu iegādes izmaksas.

Tālāk tiek aprakstīti VIP finansiālo resursu avoti un projektu finansējuma sadalījums pēc nozaru principa.

 

VIP 1995. - 1997.g. finansējuma avoti un to apjomi

VIP apjoms pamatojas uz pieejamo finansu resursu novērtējumu, kā no vietējā budžeta, tā arī no ārvalstu aizņēmumiem. Šo resursu apjoma ierobežotības dēļ arī Valsts investīciju programmas apjoms ir limitēts. Kā parādīts 2. tabulā, Valsts investīciju programmas finansējuma apjoms 1995. - 1997.gadam no valsts budžeta tiek vērtēts līdz 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Apzinoties, ka visi valdības ņemtie kredīti Latvijas valstij agrāk vai vēlāk būs jāatmaksā, mēs plānojam, ka valsts ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 14% no IKP. Šis nosacījums ierobežo to VIP projektu daļu, kura tiek finansēta no ārvalstu kredītiem ar valdības garantijām. Līdz ar to finansējums no ārvalstu aizņēmumiem tiek plānots aptuveni 2% no IKP. VIP iestrādāta valdības garantēto ārvalstu kredītu piešķiršanas programma valsts investīciju projektiem, jo tikai tiem projektiem, kas iekļauti Valsts investīciju programmā, šādi kredīti ir pieejami.

 

Tab. 2. VIP 1995.-97. plānotie resursi (Ls miljoni)

 

	1995.	1996.	1997.	Kopā
Iekšzemes
kopprodukts*	2381	2661	2942	7983
Valsts budžets	28,5	32,5	39	100
Ārvalstu kredīti	28	61	66	155
VIP resursi kopā	56,5	93,5	105	255
Resursi salīdzin.
cenās	56,5	80	81	218
Procenti no IKP	2,4	3,5	3,6	3,2
t.sk. budžets	1,2	1,2	1,3	1,3
ārvalstu kredīti	1,2	2,3	2,2	1,9

 

* Avots - Finansu ministrija

 

1995.gadā no valsts budžeta investīcijām paredzēti Ls 28,5milj. (aptuveni USD 55milj.). Šī summa iekļauj arī īpašo budžetu fondus, tādus kā Ceļu fonds un Privatizācijas fonds, un kopā investīcijas no valsts budžeta sasniedz 1,3% no IKP. Kā rāda 1.attēls, šis lielums palielinās par Ls 28milj. no ārvalstu aizņēmumiem, kas tiek izmantoti investīciju projektiem no valdības garantētiem kredītiem. Kopējais VIP apjoms 1995.gadā sasniegs Ls 57milj. Šis lielums vairākas reizes pārsniedz Ls 16milj. apjomu, kas tiek ieguldīts no uzņēmumu pašu līdzekļiem un ārvalstu neatmaksājamās palīdzības. Kopējais VIP 1995.gada projektu apjoms ir aptuveni Ls 73milj., kas ir 3,06% no plānotā IKP vai aptuveni 16% no kopējām investīcijām Latvijā 1995.gadā.

 

1.attēls. Valsts investīcijas 1995. - 1997.g. (faktiskās cenās)

 

Budžeta resursu palielinājuma apjoms nākošajos gados būs ierobežots, jo, lai uzturētu makroekonomisko stabilitāti, nebūs iespējas pacelt nodokļus, un ir nepieciešams turpināt ierobežotu fiskālo politiku. Valdības mērķis ir noturēt budžeta deficītu zem 2% no IKP. Tātad tuvākajos gados valdībai būs maz iespēju palielināt investīciju apjomu no budžeta uz uzturēšanas (bāzes) izdevumu rēķina.

Budžeta un ārvalstu kredītu relatīvais īpatsvars kā VIP finansēšanas avoti tiek parādīts 2.attēlā.

 

2.attēls. VIP investīciju avoti (%)

 

Attēlā redzams, ka VIP finansējums ir atkarīgs no ārzemju finansējuma, kura apjoms no 50% 1995.g. pieaug līdz 2/3 1996. - 1997.g. Līdz ar to ārvalstu aizdevumi kļūst par galveno valsts investīciju projektu finansējuma avotu. Pēc SVF un PB ieteikumiem ārzemju aizdevumi valsts investīciju projektu finansēšanai 1995. - 1997.gadā var sasniegt 2% no IKP, kas ir Ls 46milj., Ls 53milj. un Ls 59milj. attiecīgi 1995., 1996. un 1997.gadā.

 

VIP projektu atlases kritēriji

Tā kā Latvijā tikai nesen sākās valsts investīciju plānošana, daudzi programmā iekļautie projekti atrodas agrīnā sagatavošanas stadijā. Projekti tika atlasīti, balstoties ne tik daudz uz to finansiālo un ekonomisko novērtējumu, kā uz:

- projekta atbilstības pakāpi nozares attīstības stratēģijai. Šis vērtējums tika veikts, pamatojoties uz nozares stratēģijas aprakstu, kas tika iesniegts VIP;

- saistībām ar valsts budžetu. Kā un cik daudz projekts būs spējīgs nosegt tekošās un kapitālās izmaksas. Projekti ar lielāku pašfinansēšanās pakāpi tiek vērtēti pozitīvāk;

- projekta tehniskajiem aspektiem. Projekta tehniskā sagatavotība un alternatīvas.

Protams, nākotnē nepieciešams uzlabot projektu ekonomiskās analīzes un novērtēšanas procedūru. Sagatavojot 1996. - 1998.g. VIP projektu, no projektu iesniedzējiem stingrāk tiks prasīta projektu ieguvumu - izmaksu analīze. 1995. - 1997.gada VIP ir iekļauti aptuveni 100 projekti. Tie atrodas dažādās sagatavotības pakāpēs (sākot no idejas un beidzot ar gandrīz pabeigtu projektu). Kopējā visu projektu vērtība ir apmēram Ls 660milj., no kuriem Ls 46milj. tika ieguldīti pirms VIP perioda (pirms 1995.gada), Ls 340milj. tiks ieguldīti VIP realizācijas laikā (1995. - 1997.) un Ls 280milj. tiks ieguldīti VIP pēc 1997.gada.

 

Investīciju sadalījums pa nozarēm

Investīciju sadalījums pa nozarēm 1995. - 97.gada VIP ietvaros ir attēlots 3. zīmējumā.

 

Ir skaidri redzams, ka investīcijas ir koncentrētas galvenokārt divās nozarēs: enerģētikā un satiksmē. Šīm divām nozarēm kopā ir paredzētas 2/3 no visiem valsts investīciju resursiem, un kopā ar divām nākošajām nozarēm, t.i., vides aizsardzību un labklājību, tās piesaista 4/5 no VIP resursiem. Šīs četras nozares ir vienīgās, kurām Latvijas valdība sniedz ārzemju kredītu garantijas. Tomēr ārzemju resursu proporcijas kopējā nozaru investīciju fondā ļoti mainās starp nozarēm. Enerģētikā ārzemju kredītu resursi ir 19 reizes lielāki par budžeta resursiem, satiksmē - 7 reizes, vides aizsardzībā - 2 reizes, bet labklājībā budžeta resursi 2 reizes pārsniedz ārzemju resursus. Enerģētika, satiksme un vides aizsardzība ir nozares, kurās pašu līdzekļi un subsīdijas (vides aizsardzībā) kopējā investīciju fondā ir vislielākās.

Vispārīgi runājot, valsts budžeta finansējuma loma tajās nozarēs, kurām ārzemju kredītu piesaistīšana ir salīdzinoši viegla (enerģētika un transports), ir tikai papildinoša un dominējoša pārējās nozarēs.

VIP izdevumu sadalījums 1995.gadā (skatīt 4. zīmējumu) atšķiras no vidējā izdevumu sadalījuma laikā no 1995. līdz 1997.gadam ar to, ka lauksaimniecības daļa ir daudz lielāka - kā rezultāts dažiem no budžeta finansētiem šīs nozares investīciju projektiem.

 

4. Periodiskās izmaksas

Agrāk valdība koncentrēja savas pūles uz jaunām investīcijām un nespēja nodrošināt atbilstošas periodiskās uzturēšanas izmaksas, t.i., iepriekšējo projektu darbošanos un uzturēšanu. Vispārējā attieksme pret kapitāla vērtību bija - lietot to, kamēr tas pilnīgi nolietojas un tad to aizstāt ar jaunām investīcijām. Lieki piebilst, ka nespējai nodrošināt atbilstošu finansējumu ekspluatācijai un apkopei ir negatīvas ekonomiskas sekas valsts ražošanas jaudām, valsts kapitāla vērtībai un valsts investīciju ekonomiskajai efektivitātei. Tās nozares, kur visvairāk pietrūkst ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumu, ir ceļu tīkls, sabiedriskās un valdības ēkas, lauksaimniecības tehnika un sakaru tehnika.

Valdība izprot to, ka pienācīga uzturēšana nes labumus tūlīt, kā arī nākotnē, palielinot ekonomisko efektu un aizkavējot pamatlīdzekļu vērtības zaudēšanu. VIP ietvaros ir aprēķināti uzturēšanas un apkopes izdevumi, kas būs nepieciešami papildus no budžeta, lai uzturētu jauno investīciju projektu rezultātā radītos pamatlīdzekļus. Budžeta bāzes izdevumus būs nepieciešams palielināt par 2,3 milj. latu, 2/3 no summas būs nepieciešamas diviem sektoriem - izglītībai un labklājībai, jo šiem sektoriem parasti ir vislielākā uzturēšanas izdevumu attiecība pret investīciju apjomu.

 

5. Investīciju prioritātes atsevišķos sektoros

Enerģētika

Galvenie enerģētikas projekti, kuri iekļauti VIP, attiecas uz apkures sistēmas uzlabošanu un spēkstaciju rekonstrukciju. Uzsvars tiek likts uz projektiem, kuru īstenošanas rezultātā tiek izmantots vietējais kurināmais, samazināti enerģijas zudumi, kā arī tiek ieviestas jaunas efektīvas tehnoloģijas.

Lai nodrošinātu enerģijas taupīšanu, investīcijas tiek ieguldītas katlumāju pārbūvē uz vietējo kurināmo, siltumizolācijas uzlabošanā, siltumenerģijas un gāzes patēriņa mērītāju uzstādīšanā tiešajiem patērētājiem. VIP ir iekļauti mazo katlumāju uzlabošanas un siltumtīklu rekonstrukcijas investīciju projekti, kas daļēji ir paredzēti segt no valsts budžeta tikai nabadzīgākajām pašvaldībām. Bez tam finansējums VIP ietvaros paredzēts siltumtīklu uzlabošanai Rīgā un ārpus Rīgas.

 

Transporta nozare

Autotransporta un ceļu jomā nozīmīgākie projekti saistīti ar Latvijas galveno ceļu seguma atjaunošanu, uzlabojot atsevišķu VIA BALTICA ceļu posmu stāvokli un iegādājoties jaunu tehnoloģiju ceļu uzturēšanai ziemā. Šiem projektiem saņemti ERAB kredīti. Galvenais vietējā finansējuma avots ir valsts budžets un jaunizveidotais Ceļu fonds. Ceļu fonds turpmāk nodrošinās galveno vietējo finansējumu ceļu rekonstrukcijas projektu realizēšanai. Valsts budžeta atbalsts paredzēts Brocēnu viadukta, kā arī Jelgavas apvedceļa pabeigšanai, kas tiek būvēts piedaloties ERAB finansējumam. Lai uzlabotu satiksmes plūsmu Terehovas robežpārejas koridorā, iesniegti divi investīciju projekti: Rēzeknes apvedceļa un Ludzas apvedceļa izbūvei. Ņemot vērā tuvu avārijas stāvoklim esošā Jēkabpils tilta pār Daugavu rekonstrukcijas nepieciešamību 1995.gadā, VIP iekļauts daļējs šī projekta finansējums no valsts budžeta. Latvijā nepieciešams atjaunot un modernizēt pilsētu un starppilsētu sabiedriskā transporta ritošo sastāvu. Tomēr pirms investīciju piesaistīšanas šajā nozarē jāveic institucionālas reformas, jāattīsta privātā uzņēmējdarbība pasažieru pārvadājumos.

1994.gadā galvenās Latvijas ostas (Rīgas, Ventspils un Liepājas) samērā strauji uzlabojušas savus kravas apgrozījuma rādītājus. Salīdzinot ar 1993.gadu, kravu kopējais apgrozījums šajās ostās pieaudzis par 27%. Arī Latvijas mazās ostas piesaka sevi kā kokmateriāla eksporta, zvejas ostas un arī ārvalstu burāšanas cienītāju piestātnes.

1994.gadā tika izveidota Ostu padome, kuras uzdevums ir sakārtot ostu juridisko bāzi un nodrošināt ostu koordināciju un attīstību. Ostu padome nosaka valsts politiku visu ostu attīstībai, un to skaitā arī 8 mazajās ostās, kurām 1994.gadā no valsts budžeta bija iedalīts 1,5 milj. latu liels starta kapitāls.

Dzelzceļa apakšsektorā investīciju projekti atrodas agrā sagatavošanas stadijā. Tiek izstrādāta dzelzceļu stratēģija, kas palīdzēs noteikt potenciālos dzīvotspējīgos projektus. Šī iemesla dēļ 1995.gadā tiek finansēts tikai viens no dzelzceļu projektiem, kas iekļauti VIP, - dzelzceļa sliežu ceļa celtniecība posmā Lugaži - Valka. Par dzelzceļu projektu prioritātēm tiek uzskatīti Latvijas dzelzceļa kompjuterizācijas, dzelzceļa sliežu remonta mašīnu un ierīču iegādes un ritošā sastāva modernizācijas projekts.

 

Vides aizsardzība

Vides aizsardzībā galvenā uzmanība veltīta ūdens apgādes sistēmu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvei un rekonstrukcijai. Lielākie projekti šajā jomā tiek gatavoti Liepājā un Daugavpilī. Liepājas projektam ir noslēgti kopfinansējuma līgumi ar vairākiem donoriem, ieskaitot Pasaules Banku, NEFCO, plānots saņemt subsīdijas no Zviedrijas un Somijas valdībām, kā arī valsts budžeta un pašvaldību investīcijas. Rīgas dzeramā ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas pilnveidošanas projektam patlaban tiek veikta pirmsprojekta izpēte. Dānijas kopfinansētais projekts ietver vairāku pasākumu veikšanu vides aizsardzībā, tostarp bīstamo atkritumu uzglabāšanā un pārstrādē, notekūdeņu attīrīšanā, kā arī vietējā kurināmā izmantošanā siltuma un elektrības apgādē. Vairāki projekti paredz vides laboratoriju iekārtu iegādi, lai uzlabotu vides monitoringa sistēmu. Šiem projektiem daļēji pašiem jābūt spējīgiem ģenerēt līdzekļus, ieviešot maksu par pakalpojumiem, kas daļēji var segt kapitālos ieguldījumus.

 

Izglītība

VIP darbības laikā turpināsies skolu rekonstrukcijas programma, kuras rezultātā uzlabosies esošo izglītības iestāžu tehniskais stāvoklis. Viens no svarīgākajiem projektiem izglītībā saistīts ar skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas centra izveidošanu un nodrošināšanu, kas uzlabotu mācību kvalitāti. Tiks uzsākta valsts ģimnāziju tīkla veidošana, lai uzlabotu apmācības vidusskolas līmenī. VIP iekļauts projekts mācību satura un līdzekļu izstrādāšanai, tāpat programma pirmsskolas izglītības centru radīšanai. Ievērojama prioritāte tiek dota informācijas kompjūtertīklu izveidošanas projektiem augstākajām mācību un zinātniskajām iestādēm. Kopumā izglītībā nepieciešams attīstīt saskaņotāku pieeju valsts investīciju plānošanā, kā arī skaidrāk formulēt programmas un atsevišķu projektu mērķus un problēmas kopējās nozares attīstības stratēģijas kontekstā.

 

Labklājība un veselības aprūpe

Valsts investīciju programmas darbības laikā galvenais uzsvars šajā nozarē tiks likts uz bāreņu patversmju un sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru attīstību. Iespēju robežās tiks atbalstīta veselības iestāžu rekonstrukcija un apgāde ar medicīnas iekārtām, lai nodrošinātu elementārās veselības aprūpes uzlabošanos. 1995. un 1996.gadā VIP koncentrējas uz iesākto veselības aprūpes objektu celtniecības pabeigšanu. Tiklīdz tas tiks izdarīts, investīcijas tiks novirzītas esošo medicīnas iekārtu modernizācijai. Sākot ar 1995.gadu, līdzekļi tiks atvēlēti vides veselības projektiem.

Šajā VIP darbības periodā valsts investīcijas paredzētas sociālās apdrošināšanas kompjuterizācijas projektam, kas cieši saistīts ar sociālās apdrošināšanas reformas gaitu Latvijā. Minētajam projektam iespējams ES līdzfinansējums. Valsts nodarbinātības dinests 1995.gadā pabeigs atsevišķu rajonu kompjuterizāciju, līdz ar to pabeidzot Nodarbinātības dienesta kompjuterizācijas pirmo posmu. Daļēji investīcijas no valsts budžeta tiks piešķirtas zāļu kvalitātes kontroles laboratorijas izveidei. Iztrūkstošā finansējuma daļa iekļauta Nacionālajā indikatīvajā programmā.

Nākotnē nepieciešams skaidrāk pamatot atsevišķu projektu vietu kopējā veselības aprūpes nozares stratēģijā un skaidri definēt nozares prioritātes.

 

Lauksaimniecība

Nākošajos gados valsts investīcijas šajā nozarē galvenokārt būs saistītas ar apmācības un pētniecības programmu atbalstīšanu. Tiešās valsts investīcijas agrorūpnieciskajā kompleksā un individuālo zemju uzlabošanā nākotnē paredzēts samazināt. Tomēr valsts investīciju apjomi lauksaimniecībā stipri saistīti ar valdības un Saeimas politiskajiem lēmumiem, kuri var ienest būtiskus grozījumus plānotajā programmā.

 

Citas nozares

Starp svarīgākajiem projektiem šajā sadaļā jāmin Valsts zemes dienesta nostiprināšana, kam ir svarīga loma zemes reģistra veidošanā un zemes reformas sekmīgā virzīšanā uz priekšu. Cits svarīgs projekts ir muitas punktu celtniecība, kas nodrošinās minimālu laika zudumu, šķērsojot robežas un veicot kontroles funkcijas. Absolūtos skaitļos lielākās investīcijas no valsts budžeta 1995.gadā ir Nacionālas operas rekonstrukcijai.

 

6. Projekti, kuriem nepieciešams finansējums

Pašlaik gandrīz visiem 1995.g. projektiem, kam nepieciešams ārvalstu kredītu finansējums, tas ir atrasts. Taču vēl ir liela daļa projektu, kas tiks uzsākti 1996. vai 1997. gadā, kuriem finansējums no ārvalstu kredītiem vai neatmaksājamās palīdzības vēl nav nodrošināts. Pielikumā uzskaitīti VIP iekļautie projekti, kuriem vēl tiek meklēti kreditori. Šie projekti iezīmēti ar tumšāku šriftu.

Konferences otrajā daļā notiks darbs paralēlās sekcijās par atsevišķu sektoru investīciju projektiem. Tālākais darbs notiks piecās sekcijās - četras no tām atbilst galvenajām nozarēm - enerģētika, transports, vides aizsardzība, sociālie sektori. Piektā sekcija veltīta projektiem, kuru realizācija varētu veicināt tālāku Latvijas ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos. Tie ir industrijas un infrastruktūras projekti, kas nav iekļauti VIP, un tādēļ nepieciešams neliels paskaidrojums. Valdība nefinansēs šos projektus no budžeta, kā arī tie pagaidām nav plānoti finansēšanai no valdības garantētiem kredītiem. Taču Latvijai nepieciešama tādu projektu attīstība, kuri dotu valūtas ienākumus, un tādējādi netieši palīdzētu atmaksāt kredītus, par kuriem gāja runa iepriekš, tādēļ valdība atbalsta šo projektu realizāciju. Tā kā projekti ir svarīgi talākai valsts ekonomiskai attīstībai, mēs vēlamies G - 24 konferences dalībniekiem - potenciāliem ārvalstu investoriem - dot iespēju iepazīties arī ar šāda veida projektiem.

 

Noslēgums

Sasniedzot makroekonomisko stabilitāti, Latvijas valdība ir radījusi nepieciešamos apstākļus privātā sektora attīstībai. Tomēr šos apstākļus arvien jāuzlabo ar valdības aktīvu piedalīšanos nepieciešamās ekonomiskās un sociālās infrastruktūras attīstībā. Šim mērķim ir nepieciešams starptautiskās sabiedrības finansiālais atbalsts. Mēs ceram, ka Latvijas VIP ietvaros finansēšanai piedāvātie projekti ir pietiekami pievilcīgi, lai pievērstu Jūsu uzmanību un finansiālo līdzdalību.