Ministru prezidents Vidzemes novada ceļos

Aizvadītās nedēļas nogalē Ministru prezidents Māris Gailis apmeklēja Gulbenes rajonu, iegriežoties Rankā, Lejasciema pusē, Stradu pagastā, kā arī pašā Gulbenē

Pagājušās nedēļas nogalē Ministru prezidents Māris Gailis kārtējo reizi devās iepazīties ar saimniecisko situāciju laukos, tikties ar ražojošā un sociālā sfērā strādājošajiem. Šoreiz prezidenta maršruts bija Ranka — Velēna — Lejasciems — Gulbene — Stradi. Braucienā pa Gulbenes rajonu viņu pavadīja zemkopības ministrs Ārijs Ūdris, meža valsts ministrs Arvīds Ozols, akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" ģenerāldirektora pirmais vietnieks Staņislavs Boiko un citi.

Rankā Māris Gailis iepazinās ar Rankas kooperatīvās piensaimnieku sabiedrības darbu un attīstības perspektīvām. Patlaban sabiedrībā ir 233 biedri. Kooperatīva pārziņā esošā pienotava dienā pārstrādā 18,2 tonnas piena, bet vasaras mēnešos pārstrādei var tikt piegādāts līdz 40 tonnām piena dienā. Piensaimnieku sabiedrība ir apguvusi 23 produkcijas veidu ražošanu, tajā skaitā ir astoņu dažādu šķirņu sieri, jogurts, kurš, starp citu, iespējams, ir lētākais Latvijā. Tuvākajā laikā plānots uzsākt īpašas biezpiena tortes "Aija" ražošanu. Produkciju var iegādāties piensaimnieku sabiedrībai piederošajos veikalos Rīgā Vidzemes un Juglas tirgos, kā arī Lizumā, Jaunpiebalgā un Gulbenē.

Taču, kā pastāstīja valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš, ir vairākas būtiskas problēmas, kas raksturīgas gandrīz visām mazām piensaimnieku sabiedrībām, proti, nelielie apgrozības līdzekļi. Tie nedod iespēju pilnvērtīgi risināt gan ražošanas, gan vides tīrības jautājumus. Tā, Rankas pienotava nespēj pārstrādāt siera suliņas, no kurām varētu iegūt vērtīgo piena cukuru.

Ministru prezidents, jautāts, kā viņš vērtē šādu mazu piensaimnieku sabiedrību nākotni, sacīja:

— Uzskatu, ka cilvēki, kas strādā šādos mazos un vidējos uzņēmumos, drīz iezīmēs sabiedrības lielāko daļu. Man ir pieņemama un personiski ļoti simpātiska koncepcija, no kuras izriet, ka vidējais uzņēmējs izveido to pilsonisko slāni, kas valstij un sabiedrībai dod stabilitāti. Mazais un vidējais uzņēmējs bieži vien ir spējīgs ātrāk pielāgoties tirgus prasībām, pārkārtot produkciju un atrast jaunus klientus.

Nākamais apskates objekts bija Lejasciema pagasta SIA "Rainis", kuras pamatnozare ir piena lopkopība. Šeit ir arī liellopu Latvijas brūnās šķirnes audzētava. SIA "Rainis" priekšsēdētājs Pēteris Gabranovs pastāstīja, ka aizvadīto gadu SIA "Rainis" noslēgusi bez zaudējumiem. Taču sūdzējās par strādājošo zemo izpeļņu — apmēram 40 lati mēnesī. Dārgi esot jāmaksā par elektrību, zemnieku ražoto produkciju tirgotāji lēti iepērkot, bet dārgi pārdodot, uz ko Ministru prezidents aizrādīja, ka vajag pašiem tirgoties. Tomēr Pēteris Gabranovs palika pie sava viedokļa, ka visi spēki tāpat kā agrāk ir jāiegulda ražošanā, jo "mēs vēl neesam pielāgojušies tirgošanai". Lielākā nelaime esot cilvēku nodzeršanās un nevēlēšanās strādāt, lai gan darba pietiktu visiem. Daudzi nodzerot pat pabalstus, kurus valsts izsniedz vecākiem par bērnu audzināšanu. Varbūt šo naudu ir jēga labāk novirzīt skolām bērnu ēdināšanai. Māris Gailis apmeklēja liellopu fermu "Upeskalns", kurā ir 367 govis, vidējais izslaukums no vienas govs — 3055 kg gadā. Turklāt ražotā piena lielākā daļa tiek ieskaitīta augstākajā šķirā. Atvadoties no Ministru prezidenta, Pēteris Gabranovs lūdza valdību izsvērt divdesmito un trīsdesmito gadu praksi Latvijā, kad valsts bija atbrīvojusi zemnieku no nodokļu maksāšanas.

Latvijas un Šveices kopuzņēmums akciju sabiedrība "Konto", kas apvieno 15 vietējās firmas un nodarbojas ar vietējo meža materiāla pārstrādātāju tehniskā aprīkojuma modernizēšanu, jauna kokapstrādes kombināta izveidošanu un vietējo mežu īpašnieku, izstrādātāju un pārstrādātāju interešu aizstāvēšanu, ir ļoti ieinteresēts bijušā Gulbenes autoservisa privatizācijā, lai tur izveidotu jauno kombinātu. Tomēr, kā pastāstīja akciju sabiedrības prezidents Andris Koris, objekts jau veselu gadu stāv dīkā un nesakārtotās likumdošanas dēļ autoservisa privatizācija var ievilkties vēl pusgadu.

Pēc tam — Gulbenes poliklīnikas jaunbūves apmeklējums. Tā neuzliktā jumta dēļ strauji bojājas un tuvāko pāris gadu laikā var aiziet bojā. Nedaudz labāka aina pavērās otrajā svarīgākajā Gulbenes pilsētas jaunceltnē "ar bārdu" — notekūdeņu attīrīšanas stacijā, jo tai tomēr ir uzlikts jumts. Taču, lai stacija sāktu strādāt, ir nepieciešams valsts finansējums apmēram 400 000 latu apmērā, bet, lai visu galīgi pabeigtu, apmēram 2 miljoni. Māris Gailis rosināja pašvaldību pārstāvjus padomāt par iespēju piedalīties konkursā par Pasaules Bankas kredītu.

Ministru prezidents Gulbenē iepazinās ar Vides veselības centru, tikās ar Gulbenes slimnīcas poliklīnikas vadību, apmeklēja Gulbenes dzelzceļa mezglu un apspriedās ar tā vadību un speciālistiem. Šajās pārrunās tika skarts jautājums par Gulbenes un Alūksnes rajonu iedzīvotājiem tik aktuālo šaursliežu vilciena turpmākās pastāvēšanas problēmu. Ministru prezidents izteica viedokli, ka visām trim ieinteresētajām pusēm — akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" vadībai, Gulbenes un Alūksnes pašvaldību pārstāvjiem — šis jautājums ir jāapspriež kopīgi. "Šis šaursliežu dzelzceļš ir ne vien vajadzīgs daudziem abu rajonu iedzīvotājiem, jo ir vienīgais satiksmes līdzeklis, bet šis vilciens ir jāsaglabā arī tāpēc, ka tas ir unikāla tehniska parādība visā Baltijā," sacīja Māris Gailis.

Jautājumu un runātāju krustugunīs Māris Gailis, Ārijs Ūdris un Arvīds Ozols nonāca, kad rajona pašvaldības namā viņi tikās ar pašvaldību uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītājiem. Tika jautāts par valsts nodokļu un kredītu politiku, par skolotāju algām, kavēšanos ar pensiju izmaksām, par dubultgrāmatvedību privātstruktūrās un valsts krāpšanu un citu. Šajā sanāksmē tika pārrunāta lēnā privatizācijas gaita Gulbenē.

Sanāksmē runāja arī zemkopības ministrs Ārijs Ūdris, kas aicināja zemniekus izmantot pašreizējo situāciju pasaules valūtas tirgū, kur lats kotējas ļoti augstu, un ražot Eiropas tirgum konkurētspējīgu produkciju. Meža valsts ministrs Arvīds Ozols stāstīja par meža privātīpašnieka attieksmi pret koku izciršanu un šī jautājuma tiesisko aspektu.

Tikšanās noslēgumā Ministru prezidents runāja par jauniesaucamo karadienesta reorganizāciju un valsts aizsardzības koncepcijas jautājumiem. Sava Gulbenes apmeklējuma nobeigumā Ministru prezidents ieradās bijušajā uzņēmumā "Gulbenes lauktehnika", uz kura bāzes ir izveidoti kopuzņēmumi ar Krieviju — "Kombainserviss", "Tula serviss" un SIA "Baltijas gāze" — un ar Baltkrieviju — "MTZ serviss".

Tiekoties ar šo uzņēmumu vadību, Ministru prezidents atbalstīja zemkopības ministra Ārija Ūdra domu, ka "Kombainservisam" un "MTZ — servisam" ir jākļūst par galveno kombainu un traktoru apgādātāju un to tehniskās apkalpošanas nodrošinātāju Latvijā. Ministru prezidents solīja vairākus ļoti būtiskus jautājumus risināt sarunās ar Baltkrievijas valdības pārstāvjiem.

Pēc ļoti intensīvas darbdienas, kas sākās sešos no rīta, pulksten 17.26 Ministru prezidents daudzu ziņkārīgo skatītāju klātbūtnē no Gulbenes stadiona ar helikopteru izlidoja uz Rīgu.

Apkopojot visu redzēto un dzirdēto Gulbenes pusē, vienā teikumā jāsecina, ka arī šeit, tāpat kā visā valstī, iecerētās reformas tautsaimniecībā traucē apgrozības līdzekļu trūkums visos līmeņos.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors