Izraēlas Neatkarības diena

Savus nacionālos svētkus Izraēla tikai šķietami (no citu tautu viedokļa raugoties) atzīmē katru gadu citā datumā. Pašiem izraēliešiem tas ir viens un tas pats datums — pēc ebreju kalendāra, kas, kā zināms, nesaskan ar eiropiešu kalendāru.

Šajā dienā 1948.gadā dibinātā Izraēlas valsts pamatoti tiek uzskatīta par savdabīgu fenomenu pasaules valstu zvaigznājā: izvietota relatīvi mazā teritorijā, ar ne pārāk lielu iedzīvotāju skaitu. Izraēla jau gandrīz pusgadsimtu pārsteidz pasauli ar izciliem sociālajiem, ekonomiskajiem, zinātnes, tehnoloģijas un arī militārajiem sasniegumiem.

Izraēla atrodas Vidusjūras krastā starp Lībiju, Sīriju un Ēģipti. Tās teritorija garākajā vietā sasniedz 470, bet platākajā — 135 kilometrus. Savukārt šaurākajā vietā Izraēlas valsti var pārskatīt no vienas robežas līdz otrai. Izraēlas iedzīvotāju skaits kopš 1960.gada ir pieaudzis divarpus reizes, un tagad valstī dzīvo 5 miljoni 328 tūkstoši iedzīvotāju — divas reizes vairāk nekā Latvijā. Savukārt Izraēlas teritorija ir ievērojami mazāka par Latviju.

Kopš 1960.gada divarpus reizes pieaudzis Izraēlas pilsētu skaits. Valsts iedzīvotāju pulks paplašinājies galvenokārt sakarā ar ebreju masveidīgo imigrāciju — šim procesam Izraēlā radīti maksimāli labvēlīgi priekšnoteikumi. No kopējā imigrantu skaita kopš valsts nodibināšanas 1948.gadā lielākā daļa (56 procenti) bijuši no Eiropas, 20 procenti no Āfrikas, 15 procenti no Āzijas, 8 procenti no Amerikas un Okeānijas. Pats lielākais imigrācijas vilnis bija pirmajos trīs gados pēc valsts nodibināšanas, kad Izraēlā ieradās 688 tūkstoši ebreju. Relatīvi lēnāks imigrācijas process bija no 1980. līdz 1989.gadam, kad Izraēlā ieradās tikai 154 tūkstoši cilvēku. Savukārt 1990.gadā sākās otrs lielākais imigrācijas vilnis Izraēlas vēsturē – četros gados valstī ieradušies 610 tūkstoši cilvēku.

Zīmīgi ir Izraēlas nacionālā produkta pieauguma rādītāji: ja 1960 gadā Izraēlas nacionālais kopprodukts bija 2,5 miljardi ASV dolāru, tad tagad tas ir...29(!) reizes lielāks. Pats straujākais pieaugums bijis astoņdesmitajos–deviņdesmitajos gados. Izraēlas ražojumu eksports kopš 1960.gada pieaudzis vairāk nekā 68 reizes un tagad ir gandrīz 15 miljardi ASV dolāru. 35 gados gandrīz 17 reizes palielinājies tūristu skaits Izraēlā — no 110 tūkstošiem līdz 1,86 miljoniem tūristu gadā. Vairāk nekā divpadsmit reizes šajā laikā palielinājusies elektroenerģijas ražošana, turklāt bez milzīgu hidroelektrostaciju celšanas.

Izraēlā ir augsts intelektuālais līmenis; valsts 9 universitātēs mācās vairāk nekā 90 tūkstoši studentu.

Kā nelielajai Izraēlas valstij nepārtraukti atrodoties ārvalstu militāro draudu iespaidā, atkal un atkal sastopoties ar aizvien jauniem terora aktiem, izdevies nepilnā pusgadsimtā panākt tik iespaidīgu sociālo un ekonomisko attīstību, par to intervijā "Latvijas Vēstnesim" svētku reizē stāsta Izraēlas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Tova Hercla (Tova Herzl).

Latviešu tauta, kas tāpat kā Izraēlas iedzīvotāji mīl brīvību un tāpat spiesta domāt par savas brīvības pretiniekiem, var daudz mācīties no Izraēlas pieredzes. Tāpēc jo lielāka nozīme ir arī šogad Telavivā atvērtajai Latvijas Republikas vēstniecībai Izraēlā (interviju ar mūsu valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Izraēlā Ivaru Silāru "LV" publicēja 19.janvārī).

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors