Diplomātiskajā salonā — Igaunija

Neparastā gaisotnē aizritēja kārtējais Diplomātiskā salona vakars Žurnālistu namā. Šoreiz saimnieka lomā bija Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Tomass Tīvels (Toomas Tiivel), kurš vakara viesus — citu valstu diplomātus un žurnālistus — iepazīstināja ar izcilāko igauņu animācijas filmu autoru Riho Unta, Prita Pērna un Hardi Voimera darbiem. Savukārt vēstnieka dzīvesbiedre Sirje Tīvela viesiem stāstīja par igauņu tautastērpu daudzveidību, pārsteidzot ar savām plašajām zināšanām šajā jomā (kas jo vairāk neparasti ir tāpēc, ka pēc profesijas vēstnieka kundze ir fiziķe). Saieta gaitā izvērsās dzīvas debates par igauņu etnogrāfijas kopsakarībām ar mūsu slavenajām Lielvārdes jostām, kā arī etnogrāfisko motīvu aktualitāti mūsu tautu atmodas laikā un šodien. Vakara ieskaņā un noslēgumā viesi tika cienāti ar tradicionālu igauņu dzērienu — savdabīgi sagatavotu rūgušpienu. Jautrajā, patiešām sirsnīgajā gaisotnē bija arī kāda zīmīga epizode: atbildot uz jautājumu, vai pie šī garšīgā igauņu dzēriena klāt var ēst arī reņģes (jautājums bija domāts kontekstā ar t.s. "reņģu karu" pie mūsu krastiem), Igaunijas vēstnieks, jautri smejoties, atbildēja: "Kā tad! Esam ēduši un ēdīsim arī turpmāk."

Kārtējā vakarēšana Diplomātiskajā salonā lieku reizi apliecināja, ka abām mūsu kaimiņtautām ir daudz vairāk kopīgā nekā atšķirīgā. Kopīga abām mūsu tautām ir lielā pietāte pret savām garīgajām bagātībām. Vairāki Diplomātiskā salona dalībnieki — latvieši — arī pie sevis nosprieda, ka apsveicama ir igauņu drosme pasmaidīt pašiem par sevi un saviem trūkumiem. Viena no salonā izraudzītajām animācijas filmām — "Kāpostgalva" — ir asa un asprātīga pašironija, atceroties dažas valstiskās neatkarības atgūšanas perioda negatīvās parādības.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors