Līdz šim apzinātas šādas mākoņdatošanas problēmas:

1) publiskās pārvaldes informācijas sistēmas neizmanto vai nepietiekamā apjomā izmanto moderno informācijas sistēmu infrastruktūras arhitektūras konteinerizācijas risinājumu ar piegādes procesu automatizācijas rīkiem sniegtās priekšrocības gan infrastruktūras mērogošanā, gan pārvaldības un pieejamības nodrošināšanā;

2) netiek pietiekamā apjomā izmantota informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu automatizēta uzstādīšanas, laidienu pārvaldības, automatizētas testēšanas un darbības uzraudzības funkcionalitāte, kas kopumā varētu veidot augstas pievienotās vērtības skaitļošanas infrastruktūras nodrošinājuma pakalpojumus;

3) datu pārraides tīkla infrastruktūras pilnveides nepieciešamība, lai nodrošinātu liela apjoma pieprasījumu un datu pārsūtīšanu starp valsts datu apstrādes mākoņa dalībniekiem un nākotnē arī uz Eiropas mākoņdatošanas infrastruktūru, kā arī citas problēmas, kas ietvertas informatīvajā ziņojumā "Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju" (pieņemts ar Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra protokollēmumu Nr. 70 34. §) https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/cafd09bc-845f-4609-8672-3e4b1fe903c3

vērtība

sasniegšanas laiks (gads)

- informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču racionāla izmantošana pieaugošo tehnoloģisko atbalsta prasību nodrošināšanai;

- zemākas izmaksas unificētā pakalpojuma ietvaros daļēji piedāvātās centralizētās finansēšanas dēļ;

- augstais automatizācijas līmenis nodrošinās daudz ātrāku infrastruktūras un saistīto risinājumu uzstādīšanu un ieviešanu;

- atvieglotāka programmatūras izstrāde, jo tiks nodrošināts pilns serviss no izstrādes līdz produkcijas vides uzturēšanai ar programmatūras piegādes procesu automatizāciju

2

2025.

2

2

2025.

1

1

1

2024.

5

2025.

982 800

PVN 185 750

n/a

Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs⁵

Darbības iznākums

800 000,00

800 000,00

- Veikti visi platformas komponenšu papildinājumu projektēšanas, izstrādes un ieviešanas darbi, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi ieviesti produkcijas vidē.

- Veikta datu pārraides tīkla infrastruktūras projektēšana un ieviestas atbilstošas datu pārraides tīklu iekārtas.

- Veikta serveru tehnikas un datu masīvu iekārtu un ražotāja sērijveida programmatūras iegāde, testēšana un ieviešana produkcijā.

84 520,00

84 520,00

Kvalitātes kontrole (autoruzraudzība) – veikts audits 1 gab.

98 280,00

n/a

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts⁶

Valsts mākonī
(jā/nē)

Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai⁷ (gads, ceturksnis)

Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu⁸

Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis)

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 435 22. punktam projekta uzraudzību nodrošinās Kultūras ministrijas (turpmāk – KM) izveidota projekta uzraudzības padome. Projekta uzraudzības padomes sanāksmes tiks sasauktas ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Kopumā projekta īstenošana tiks nodrošināta, pielietojot divu līmeņu projekta pārvaldības struktūru:

• projekta uzraudzības padome, kas ir atbildīga par projekta rezultātu sasniegšanu, uzrauga projekta darbības, akceptē projekta izmaiņas un lemj par projekta izmaiņu nepieciešamību, ja pēc tādām rodas vajadzība ārēju faktoru dēļ, un veic citus pienākumus;

• projekta komanda, kas ietver projekta vadības personālu, procesus nodrošinošo struktūrvienību pārstāvjus (projekta īstenošanas personāls) un ārpakalpojumā piesaistītos speciālistus (var tikt veidotas vairākas projekta komandas). Projekta vadības personāls identificē un sagatavo lēmumus par nepieciešamajām projekta izmaiņām, koordinē projekta darbības, vada piegādātāju darbu un veic citus pienākumus.

Projekta vadību un projekta īstenošanu nodrošinās LNB darbinieki, kas jau strādā institūcijā, ja nepieciešams, piesaistot personālu uz uzņēmuma līguma pamata. Projekta ietvaros nav paredzēts veidot jaunas valsts pārvaldes amata vietas.

Sociālekonomiskie ieguvumi 10 gadu periodā, kas tiks sasniegti līdz ar projekta realizāciju:

1. Konteinerizācijas risinājuma un tās infrastruktūras pilnveide ar piegādes procesu automatizāciju:

1.1. LNB datu centra infrastruktūrā ir izvietoti 16 konteinerizācijas risinājumu klasteri, kuri nodrošina valsts informācijas sistēmu darbību;

1.2. Viena konteinerizācijas risinājuma klastera un saistītas infrastruktūras izveidei vidēji ir nepieciešamas 10 darbdienas un 2 informācijas sistēmu administratoru iesaiste jeb kopējais patērētais laiks vidēji ir 160 cilvēkstundas;

1.3. pieņemot, ka vidējais atalgojums informācijas sistēmu administratora amata vietai, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, ir 1750 EUR vai viena cilvēkstunda, kas izmaksā ~10,94 EUR;

1.4. 16 konteinerizācijas klasteru izveidei tiek patērētas 2560 stundas un minēto klasteru programmatūru ar saistīto infrastruktūru ir nepieciešams regulāri atjaunināt un/vai pārbūvēt, kas vidēji gadā notiek 3,57 reizes, balstoties uz esošo pieredzi un programmatūras dzīves ciklu;

1.5. ieviešot automatizētus risinājumus konteinerizācijas klasteru izveidei, regulārai atjaunināšanai un/vai pārbūvei, veidosies laika un izmaksu ietaupījums 2560 x 10,94 x 3,57 = ~100 000 EUR apmērā.

2. Valsts datu apstrādes mākonī integrētās LNB datu centru mākoņdatošanas pakalpojumu platformas un pakalpojumu attīstība:

2.1. LNB mākoņdatošanas pakalpojumu platformu jau izmanto 15 valsts pārvaldes un zinātniski pētnieciskās institūcijas, kā arī izglītības iestādes un kultūras institūcijas;

2.2. esošajā mākoņdatošanas pakalpojumu platformā pašlaik nav pieejamas atsevišķas funkcionalitātes, kuras ir pieejamas publiskajās mākoņdatošanas pakalpojumu platformās, jo sākotnēji platforma tika ieviesta LNB iekšējās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanai, kā rezultātā platformas lietotāji patstāvīgi nevar veikt atsevišķas darbības pilnvērtīgai pakalpojumu izmantošanai, ir nepieciešama LNB administratoru iesaiste, kas vidēji mēnesī platformas lietotājam (institūcijai) ir 76,17 cilvēkstundas jeb 914,04 cilvēkstundas gadā, pamatojoties uz pieteikumu atbalsta sistēmā reģistrēto informāciju;

2.3. pieņemot, ka vidējais atalgojums informācijas sistēmu administratora amata vietai, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, ir 1750 EUR vai viena cilvēkstunda, kas izmaksā ~10,94 EUR;

2.4. pilnveidojot mākoņdatošanas pakalpojumu platformu kā līdzvērtīgu publiskajiem mākoņdatošanas pakalpojumu servisiem, platformas lietotāju darba efektivitāte pieaugs un veidosies laika un izmaksu ietaupījums 914,07 x 10,94 x 15 = ~150 000 EUR.

3. Mākoņdatošanas infrastruktūras efektīvāka izmantošana, t. sk. datu pārraides savienojuma nodrošināšana ar valsts datu apstrādes mākoni un nākotnē ar izeju uz Eiropas mākoņdatošanas infrastruktūru:

3.1. ņemot vērā, ka esošā mākoņdatošanas infrastruktūra tiek paplašināta brīdī, kad piesakās jauns mākoņdatošanas pakalpojumu platformas lietotājs ar būtiskiem skaitļošanas un datu glabāšanas resursiem vai kad esošajiem platformas lietotājiem ir būtiski jāpalielina skaitļošanas un datu glabāšanas resursu jaudas, šāda pakāpeniska pieeja infrastruktūras paplašināšanai sadārdzina infrastruktūras sagatavošanu un uzturēšanu, kam vidēji mēnesī tiek patērētas 246 cilvēkstundas;

3.2. ņemot vērā, ka šobrīd mākoņdatošanas infrastruktūras paplašināšanas darbus nav iespējams veikt bez ārpakalpojuma sniedzēja līdzdalības, ievērojot viņa pieredzi, kvalifikāciju un citus pamatotus kritērijus, un to, ka viena ārpakalpojuma cilvēkstundas izmaksas ir 84,7 EUR ar pievienotās vērtības nodokli, esošās mākoņdatošanas infrastruktūras sagatavošanas un uzturēšanas izmaksas mēnesī ir 246 x 84,7 = 20 869 EUR jeb ~250 430 EUR gadā;

3.3. attīstot mākoņdatošanas infrastruktūru valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros centralizēti valsts pārvaldes, pašvaldību un zinātniski pētniecisko institūciju vajadzībām un ieviešot automatizācijas rīkus mākoņdatošanas pakalpojumu infrastruktūras izveidē, kā arī nodrošinot valsts datu apstrādes mākoņa unificētos pakalpojumus, būs iespējams ietaupīt minētās izmaksas – 250 430 EUR gadā.

Sociālekonomisko ieguvumu apmērs ir 5 004 300 EUR. Veiktie indikatīvie ieguvumu un izdevumu analīzes aprēķini visā projekta dzīves ciklā (10 gados) liecina par projekta sociālo nozīmīgumu un tā ekonomisko vērtību.

Amata vietu skaita samazinājums/palielinājums valsts pārvaldē nav paredzēts.

Papildus iepriekš minētājam LNB datu centru mākoņdatošanas pakalpojumus nodrošina par pašizmaksu, ievērojot Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumos Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" noteikto maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku. Pakalpojumu izmaksas ir noteiktas LNB maksas pakalpojumu cenrādī. Pakalpojumu saņēmēju loks ir valsts pārvaldes institūcijas, t. sk. zinātniski pētnieciskās institūcijas, izglītības iestādes un kultūras institūcijas.

2. LNB valsts datu apstrādes unificētos pakalpojumus veidos, balstoties uz eksistējošiem LNB datu centru mākoņdatošanas pakalpojumiem, līdz ar to pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai papildu finansējumus no valsts pamatbudžeta nav nepieciešams, to izvēršana un integrēšana valsts datu apstrādes mākonī notiks, izmantojot projekta līdzekļus. Pakalpojumu sākotnējās tehniskās integrācijas uzturēšanas izmaksas pēc projekta noslēguma plāno uzturēt no turpmākiem projektiem, ja tiks paredzēta šo pakalpojumu pilnveide un attīstība nākotnē, vai no pašu ieņēmumiem par datu centru maksas pakalpojumiem. Ja tiks konstatēts, ka ir nepieciešams papildu finansējums projekta ieguvumu uzturēšanai, Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā ekonomiski izvērtētu pieprasījumu papildu finansējumam.

Savukārt unificēto pakalpojumu pilnā apmērā finansē pakalpojuma saņēmēji attiecībā uz izmaksām, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no pakalpojuma saņēmēja izdarītajām izvēlēm par pakalpojuma apjomu, saturu un līmeni, ja netiek nodrošināts valsts budžeta finansējums valsts datu apstrādes mākoņa unificēto koplietošanas pakalpojumu uzturēšanai un attīstībai šajā jomā.

3. Ņemot vērā, ka tiek plānoti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām", t. sk. paredzot aizstāt drošības (pieejamības, integritātes un konfidencialitātes) klasi un sasaistīt to ar unificētajiem koplietošanas pakalpojumiem, un ka nav apstiprināts normatīvais regulējums valsts datu apstrādes mākoņa unificētajiem koplietošanas pakalpojumiem, pastāv risks, ka būs nepieciešams papildu finansējums unificēto pakalpojumu izveidei, uzturēšanai un pilnveidošanai. Iespēju robežās tiks sekots līdzi izmaiņām normatīvajos aktos un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajai informācijai, lai mazinātu minētos riskus.

Pakalpojumu specifikācijas rādītāji un līmeņi tiks definēti pakalpojumu nodrošinošā IKT risinājuma attīstības plānošanas un risinājuma saskaņošanas laikā, kā arī precizēti projekta īstenošanas laikā

1) platformu pārziņu pienākumi un atbildība;

2) platformu pamata funkcijas;

3) platformu darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtība.

Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdim publiska persona, publiskas personas kapitālsabiedrība, publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība, zinātniskā vai kultūras institūcija, izglītības iestāde, kura vēlas izmantot valsts datu apstrādes mākoņa dalībnieka LNB infrastruktūru un pakalpojumu, noslēdz sadarbības līgumu vai starpresoru vienošanos Valsts pārvaldes iekārtas likumā un likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

Pakalpojuma ieviešanu un izvēršanu veicinās VARAM īstenotā valsts pārvaldes IKT resursu un kompetenču konsolidācijas politika un vispārējās tehniskās prasības valsts pārvaldes IKT risinājumiem, kas ietver gan ieteikumus no jauna izstrādājamo IKT risinājumu tehniskajai arhitektūrai, gan IKT infrastruktūras pakalpojumu izmantošanas prasības

Vienlaikus likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 10. panta otrā daļa nosaka, ka LNB darbības nodrošināšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, pašu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citi pašu ieņēmumi, kā arī ziedojumi, dāvinājumi, ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļi, projektu konkursos piešķirtie finanšu līdzekļi un pašvaldību piešķirtie finanšu līdzekļi.

LNB ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 251 "Latvijas Nacionālās bibliotēkas publisko maksas pakalpojumu cenrādis"" projektu, iekļaujot arī LNB datu centru maksas pakalpojumus. Minēto publisko maksas pakalpojumu cenrādi ir plānots attiecināt arī uz valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem, ja vien valsts datu apstrādes mākoņa tiesiskā regulējuma izstrādes laikā netiks pieņemts cits lēmums par pakalpojumu pilnīgu vai daļēju finansēšanu centralizēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Uz eksistējošiem LNB datu centru mākoņdatošanas pakalpojumiem izveidoto un valsts datu apstrādes mākonī integrēto LNB valsts datu apstrādes unificēto pakalpojumu sākotnējās tehniskās integrācijas uzturēšanas izmaksas pēc projekta noslēguma plāno uzturēt no turpmākiem projektiem, ja tiks paredzēta šo pakalpojumu pilnveide un attīstība nākotnē, vai no pašu ieņēmumiem par datu centru maksas pakalpojumiem. Ja tiks konstatēts, ka ir nepieciešams papildu finansējums projekta ieguvumu uzturēšanai, Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā ekonomiski izvērtētu pieprasījumu papildu finansējumam.

Savukārt unificēto pakalpojumu pilnā apmērā finansē pakalpojuma saņēmēji attiecībā uz izmaksām, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no pakalpojuma saņēmēja izdarītajām izvēlēm par pakalpojuma apjomu, saturu un līmeni, ja netiek nodrošināts valsts budžeta finansējums valsts datu apstrādes mākoņa unificēto koplietošanas pakalpojumu uzturēšanai un attīstībai:

1) skaitļošanas, datu apstrādes, datu īstermiņa un ilgtermiņa glabāšanas resursu nodrošināšanas, informācijas sistēmu izmitināšanas un citi datu centra pakalpojumi, kā arī specializētie pakalpojumi, kas ir saistīti ar lietojumprogrammatūras izstrādes, piegādes, testēšanas un uzturēšanas vides resursiem;

2) LNB speciālistu darbs pakalpojuma ieviešanā, konfigurēšanā un pielāgošanā, kā arī attīstāmo un darbināmo sistēmu migrācijā vai izvietošanā mākoņdatošanas vidē (LNB veic ieguldāmā darba apjoma uzskaiti, un pakalpojuma saņēmējs to apmaksā saskaņā ar LNB datu centru maksas pakalpojumu cenrādi);

3) papildu izmaksas, kas saistītas ar trešo pušu produktu (piemēram, programmatūras licenču) un pakalpojumu (piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu) izmantošanu, kas ir nepieciešamas pakalpojuma saņēmēja vajadzību apmierināšanai, bet iziet ārpus unificētā mākoņpakalpojuma tvēruma