Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 19 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 69
Rīgā 2024. gada 23. janvārī (prot. Nr. 3 32. §)
Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un noteikt, ka par tajā norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs, kā arī apstiprināt divus centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānus – ostu pārvaldības pakalpojumu grupai (2. pielikums) un multimodālo ostu kravu pārvaldības pakalpojumu grupai (3. pielikums).
2. Apstiprināt projekta izmaksas 3 901 820 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 3 242 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 659 820 euro apmērā.
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt projekta iesniedzēju – Rīgas brīvostas pārvaldi – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" (turpmāk – 2.1.1.1.i. investīcija) ietvaros.
4. Projektu finansēt 2.1.1.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr. 435 iekļautajiem nosacījumiem.
Ministru prezidente E. Siliņa
Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 23. janvāra
rīkojumam Nr. 69
2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Rīgas brīvostas pārvalde (turpmāk – RBP).
RBP īsteno projektu "Ostu pārvaldības digitālā transformācija,
pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi" un
saskaņā ar Ostu likuma 7. panta otro daļu veic šādas valsts pārvaldes
funkcijas: - nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15. pantā minētajiem pakalpojumiem; - nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā; - savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu; - savas kompetences ietvaros kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam; - nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa prasību izpildi ostā un kontrolē ostas teritorijā izvietoto organizāciju darbību atbilstoši ostu iekārtu aizsardzības plāniem. Šā projekta īstenošana pilnveidos minēto Latvijas ostu valsts pārvaldes funkciju un pakalpojumu izpildi, nodrošinot to īstenošanā nepieciešamo transporta un loģistikas datu apstrādes digitalizāciju, ostu procesu un procedūru automatizāciju, kā arī valsts informācijas tehnoloģiju risinājumu koplietošanu, Latvijā attīstot vienotu Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformu (turpmāk – Platforma) |
1.2. Projekta īstenošanas partneri | Ventspils brīvostas pārvalde (turpmāk –
VBP); Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (turpmāk – LSEZ); Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Muitas pārvalde; Valsts robežsardze; valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – LJA); valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk – LDz); sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LDz Cargo" (turpmāk – LDz Cargo); Satiksmes ministrija |
2. Saistīto projektu programma
2.1. Programmas nosaukums | Datu pārvaldības attīstības programma |
2.2. Saistība ar citiem projektiem | Nav |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Projekta mērķis: Veicināt Latvijas ostu pārvaldības digitālo transformāciju, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi, ieviešot integrētu, koplietojamu un pielāgojamu, uz vienas pieturas un vienreizes principa balstītu Platformu, kas nodrošina: (1) integrētu ostu funkciju un uzņēmumu kravu loģistikas procesu izpildi un pakalpojumu piegādi vienotā digitālā vidē; (2) multimodālo ostu kravu datu digitalizāciju, reāllaika ieguvi, apstrādi, koplietošanu un modelēšanu; (3) Platformas dalībnieku administratīvā sloga, papīra dokumentu aprites un ietekmes uz vidi mazināšanu; (4) iekšzemes un pārrobežu sadarbspēju un integrāciju starptautiskajos loģistikas koridoros; (5) Platformas dalībnieku digitālās attīstības, prasmju un
starptautiskās konkurētspējas pieaugumu. Plānoti šādi projekta rezultāti: • izstrādāta modulāra Platforma vienotai ostu transporta un sauszemes un jūras kravu loģistikas digitālai pārvaldībai, datu apmaiņai un pakalpojumu piegādei, tostarp kravu plānošanai, izsekošanai un dokumentu apstrādei; • ieviesti integrēti ostu transporta un loģistikas digitālie pakalpojumi, tostarp eCMR prasībām atbilstošu kravu datu kopu izveide un pārvaldība, ostu piekļuves, kontroles un ostu loģistikas datu analītikas risinājumi; • Ostas informācijas sistēma (turpmāk – OIS) papildināta un pielāgota partneru ostu vajadzībām un koplietošanai. Izstrādāta Platformas integrācijas vārteja un veikta integrācija ar svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu IS, tostarp SKLOIS, EMDAS, KPS un koplietošanas risinājumiem (DAGR, Nacionālo federēto mākoni, eCMR reģistru, Vienoto autentifikatoru u. c.), OIS sistēmu. Integrācijas risinājumi, integrācijā ietvertās datu kopas un to aprite tiks precizēta Platformas prasību analīzes un projektēšanas posmā, kā arī īstenota normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, neveicot esošo integrāciju un risinājumu dublēšanu, taču, ja nepieciešams, veicot to aizstāšanu ar jaunu integrāciju, saskaņojot ar attiecīgo IS pārzini; • Platforma un tās pakalpojumi ieviesti RBP, VBP un LSEZ un nodrošināta Platformas pieejamība citām Latvijas ostām, iestādēm un uzņēmumiem |
||
3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Globalizācijas rezultātā
pieaugošais starptautisko multimodālo kravu pārvadājumu apjoms,
konkurences pieaugums un kravu koridoru transformācija veicina
loģistikas, piegādes ķēžu un pārvadājumu pakalpojumu, datu aprites un
kravu apstrādes digitālo transformāciju. Covid-19 pandēmija 2020. gadā
un ģeopolitiskās situācijas saasināšanās 2022. gadā ievērojami
pastiprināja šo tendenci, veicinot kravu konjunktūras un apjomu
izmaiņas, alternatīvu kravu loģistikas koridoru attīstību, konkurences
pieaugumu noslogotākajos loģistikas koridoros, pieaugošu tehnoloģiju un
bezkontakta risinājumu attīstību1 un procesu integrāciju un
automatizāciju, pieprasot straujāku ostu un loģistikas nozares digitālo
transformāciju, tostarp reāllaika kravu un kustības informācijas
pieejamību un izsekojamību, ātrāku kravu aprites un apstrādes laiku un
samazinātas kopējās izmaksas. Latvijas ostu un loģistikas nozares konkurētspējas stiprināšana un
attīstība ir viens no priekšnosacījumiem straujākas ekonomiskās
atlabšanas nodrošināšanai, kā arī iespēja izmantot Latvijas potenciālu,
lai nostiprinātu un palielinātu savas pozīcijas starptautiskajos
sauszemes, ūdens un gaisa kravu pārvadājumu koridoros un multimodālo
loģistikas pakalpojumu attīstībā. Latvijas lielās ostas – RBP, VBP un LSEZ – kopā ar tām pievilktajiem
dzelzceļa un autoceļu tīkliem ir Latvijas loģistikas nozares stūrakmens.
Latvijas ostu un ar tām saistīto kravu piegādes ķēžu, apstrādes procesu
un datu aprites efektivitātes stiprināšana ir priekšnosacījums turpmākai
ostu un loģistikas nozares izaugsmei. Nozares attīstības kritiskākie trūkumi un ierobežojumi, kurus paredzēts risināt, īstenojot projektu, ir: • nepietiekama nozares uzņēmējdarbības vides digitalizācija – valstī nav nodrošināta nozarei svarīgo pakalpojumu un procesu digitalizācija, piemēram, eCMR ieviešana kravu pavaddokumentu digitālai pārvaldībai; • vienas pieturas principu trūkums – nozarē nav pietiekamā apmērā nodrošināti uz vienas pieturas principiem un datu koplietošanu balstīti risinājumi saziņai ar pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un ostām. Tomēr šādi risinājumi ir pieejami saziņai ar atsevišķām iestādēm un kontroles dienestiem, piemēram, SKLOIS un EMDAS sistēmas; • administratīvais slogs un papīra dokumentu aprite – saziņā ar pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un ostām joprojām vērojama liela papīra dokumentu aprite, kas rada papildu administratīvo slogu, samazina digitālās transformācijas iespējas, kā arī liedz mašīninterpretējamu un automatizējamu datu un uzdevumu apriti; • nepietiekama integrācija starp ostu, kontroles dienestu un uzņēmumu IS – nav ieviesta pietiekama integrācija starp svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu IS, ostu terminālu vadības sistēmām, KPS u. c. un vienotu ostu pārvaldības IS risinājumu izstrāde; • esošajās valsts IS nav nodrošināta multimodalitāte kravu apstrādē, t. i., nav sauszemes kravu (auto un dzelzceļa) datu un to apstrādes funkcionalitātes, kā arī atbilstošu pakalpojumu, kā arī ir ierobežota nozares dalībniekiem svarīgu pakalpojumu attīstība; • nozares uzņēmumu digitālo rīku trūkums – nozares uzņēmumi lēni ievieš un attīsta digitālos risinājumus un jaunas tehnoloģijas. Tas kavē nozares digitālo transformāciju un samazina pakalpojumu efektivitāti; • neatbilstoši procesi un infrastruktūra – nav ieviesta procesu automatizācija kravu piegādes "pēdējās jūdzes" posmā (piemēram, osta, lidosta), pieteikumu apstrādē un pārvaldībā, tiesību pārbaudē un pārvaldībā, kā arī fiziskās infrastruktūras digitalizācijā automātiskai datu izguvei; • nepietiekama datu pieejamība un analītika – nav pieejama detalizēta un homogēna dažādu reāllaika datu ieguve un apstrāde un datu komplektu konfigurēšana, kā arī nav nodrošināta efektīva datu pieejamība, piemēram, citu valstu pārvadātājiem. Tas neļauj veikt operatīvu datu analīzi un datos balstītu lēmumu pieņemšanu; • netiek nodrošināta pārrobežu pieejamība un sadarbība – vienotu sadarbības principu, digitālo risinājumu, pilnvērtīgu un reāllaika datu un vienreizes principa trūkums samazina pārrobežu sadarbības un caurredzamības iespējas, kā arī Latvijas iekļaušanos vienotajās datu telpās, piemēram, starptautisko multimodālo pārvadājumu plānošanā |
||
3.3. Projekta ieguvumi2 |
Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs3 |
Vērtība |
Sasniegšanas laiks (gads) |
3.3.1. Izstrādāta jauna, integrēta platforma – Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platforma | Izveidoto IS risinājumu skaits |
1 |
2024. |
3.3.2. Nodrošināta lietojumprogrammas saskarnes (API) integrācijas vārteja un veikta Platformas integrācija ar valsts IS, tostarp SKLOIS, EMDAS, LDz KPS, un koplietošanas pakalpojumiem (DAGR, Nacionālais federētais mākonis, eCMR reģistrs, Vienotais autentifikators u. c.) | Izveidoto starpsistēmu integrāciju skaits, izmantojot API risinājumu |
9 |
2025. |
3.3.3. Platforma, t. sk. OIS, pilnībā ieviesta vismaz RBP, VPB un LSEZ | Ostu pārvalžu skaits, kurās ieviesta Platforma, t. sk. OIS |
3 |
2025. |
3.3.4. Nodrošināta multimodālo ostu kravu datu digitalizācija, reāllaika ieguve, apstrāde, koplietošana, modelēšana un multimodālo ostu kravu datu pakalpojumu attīstība | Platformā pieejamo pakalpojumu skaits |
10 |
2025. |
3.3.5. Samazināts Platformas dalībnieku administratīvais slogs, papīra dokumentu aprite ostu transporta un loģistikas procesu īstenošanā un nozares ietekme uz vidi, uzlabojot datu apstrādes un aprites ātrumu digitālajā vidē | Papīra dokumentu aprites samazinājums ostu darbā pret digitālu dokumentu apriti |
–40 % |
2026. |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana4, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt5 | |
3 242 000 euro | Plānotais PVN apmērs 659 820 euro |
Avansa maksājuma apmērs 280 000 euro |
Maksimālais finansējuma apjoms nepārsniegs kopējo projektam piešķirto finansējuma apjomu 3 242 000 euro apmērā.
4.3. Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums |
Izmaksu apmērs (indikatīvi) |
Maksimālais apmērs6 |
Darbības iznākums |
1. Projekta vadība: 1.1. projekta darbību īstenošana atbilstoši apstiprinātajai projekta pasei, budžetam, aktivitāšu un laika plānam; 1.2. projekta īstenošanas partneru iesaistes koordinēšana; 1.3. projekta uzraudzības darba organizēšana un sadarbība ar Projekta uzraudzības padomi; 1.4. projekta finanšu plūsmas plānošana un kontrole; 1.5. projekta finanšu un resursu uzskaite, t. sk. grāmatvedības kārtošana un projekta personāla darba laika uzskaite; 1.6. projekta tvēruma, risku un noviržu vadība; 1.7. publisko iepirkumu organizēšana un īstenošana projekta darbību īstenošanai; 1.8. nepieciešamo atskaišu un pārskatu sagatavošana un iesniegšana; 1.9. ar projektu saistītās dokumentu aprites organizēšana; 1.10. ostu un partneru atbildībā esošo aktivitāšu projektu vadība |
200 000 euro | 324 200 euro | Īstenots projekts un izstrādāti projekta vadības dokumenti |
2. Platformas prasību analīze un
projektēšana: 2.1. darbības procesu un pakalpojumu vajadzību analīze RBP, VBP un LSEZ; 2.2. integrāciju un partneru integrēto IS (t. sk. SKLOIS, EMDAS un LDz KPS) pielāgošanas prasību analīze; 2.3. Platformas sākotnējo pakalpojumu groza definēšana (līdz 20 pakalpojumiem); 2.4. Platformas, t. sk. OIS, ieviešanas, pārvaldības un finansēšanas modeļa izstrāde; 2.5. Platformas, t. sk. OIS, paplašinājumu, programmatūras prasību un arhitektūras projektējuma apraksta izstrāde; 2.6. Platformas, t. sk. OIS, paplašinājumu, programmatūras un integrāciju ieviešanas un uzturēšanas izmaksu tāme, tostarp ietverot partneru IS integrācijas tiešās, administratīvās un personāla izmaksas; 2.7. Platformas, t. sk. OIS, paplašinājumu, prasību tehniskās specifikācijas izstrāde, t. sk. Platformas integrācijai ar ostu pārvalžu IS un partneru IS integrācijai nepieciešamo lietojumprogrammu saskarņu (API) specifikācijas izstrāde |
240 000 euro | 300 000 euro | Ziņojums "Ostu darbības procesu,
pakalpojumu un datu vajadzību analīze". Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas sākotnējais pakalpojumu grozs". Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas integrācija ar partneru informācijas sistēmām (t. sk. SKLOIS, EMDAS un LDz KPS)". Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas programmatūras prasības un arhitektūras projektējums". Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas ieviešanas, pārvaldības un finansēšanas modelis". Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas ieviešanas un uzturēšanas izmaksu tāme". Ziņojums "Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas, t. sk. OIS, paplašinājumu izstrādes tehniskā specifikācija" |
3. Platformas un pakalpojumu izstrāde: 3.1. Platformas, t. sk. OIS, paplašinājumu un pakalpojumu izstrāde, integrācijas vārteju un integrācijas saskarņu izstrāde; 3.2. partneru IS pielāgošana sadarbībai ar Platformu, OIS un integrācijas saskarņu izstrāde ar partneru integrētajām IS un koplietošanas pakalpojumiem, tostarp partneru integrēto IS aktivitātes: 3.2.1. SKLOIS (indikatīvais izmaksu apmērs 120 000 euro7); 3.2.2. EMDAS (indikatīvais izmaksu apmērs 80 000 euro7); 3.2.3. KPS (indikatīvais izmaksu apmērs 60 000 euro7); 3.3. Platformas, t. sk. OIS, izmitināšana datu centrā un integrācija Nacionālā federētā mākoņa infrastruktūrā; 3.4. Platformas, t. sk. OIS, pārvaldības plāna izstrāde; 3.5. Platformas, t. sk. OIS, testēšanas plāna izstrāde un īstenošana; 3.6. Platformas, t. sk. OIS, programmatūras veiktspējas un drošības audits; 3.7. Platformas, t. sk. OIS, izstrādes kvalitātes kontrole, t. sk. autoruzraudzība |
2 007 000 euro | 2 500 000 euro | Izstrādāta Platforma, OIS paplašinājumi un
nepieciešamā tehniskā dokumentācija. Izstrādātas Platformas integrācijas vārtejas un saskarnes. Partneru IS pielāgotas un integrētas datu apmaiņai. Platformas testa un produkcijas vides izmitinātas datu centrā. Izstrādāts Platformas pārvaldības plāns. Testēšanas ziņojums. Drošības audita ziņojums. Veiktspējas audita ziņojums. Projekta rezultātu audita ziņojums. Autoruzraudzības dokumentācija |
4. Platformas, t. sk. OIS, ieviešana: 4.1. Platformas, t. sk. OIS, uzstādīšana, konfigurēšana, integrācija un datu migrācija ostu pārvaldēs, kā arī nepieciešamo tehnisko resursu iegāde (atbilstoši aktivitātes "Platformas prasību analīze un projektēšana" rezultātiem); 4.2. Platformas ieviešana un lietotāju apmācība RBP (indikatīvais izmaksu apmērs 260 000 euro8); 4.3. Platformas ieviešana un lietotāju apmācība VBP (indikatīvais izmaksu apmērs 260 000 euro8); 4.4. Platformas ieviešana un lietotāju apmācība LSEZ (indikatīvais izmaksu apmērs 260 000 euro8); 4.5. administratoru apmācība; 4.6. Platformas, t. sk. OIS, darbības akcepttestēšana ostu pārvaldēs |
780 000 euro | 1 000 000 euro | Administratoru apmācības materiāli. Organizēta administratoru apmācība. Platforma darbojas produkcijas vidē RBP. Platforma darbojas produkcijas vidē VBP. Platforma darbojas produkcijas vidē LSEZ |
5. Projekta publicitāte un mārketings: 5.1. mārketinga un komunikācijas materiālu izstrāde un publicitātes nodrošināšana; 5.2. pagaidu informatīvā stenda izvietošana; 5.3. informatīvās plāksnes izvietošana |
10 000 euro | 12 000 euro | Partneru mārketinga un publicitātes
komplekts. Īstenoti mārketinga un publicitātes pasākumi |
6. Projekta rezultātu audits, t. sk. veikto izmaksu pamatotības audits, atskaites punktu un mērķu sasniegšanas audits, audits par atbilstību investīcijas īstenošanas nosacījumiem, interešu konflikta, dubultfinansējuma, korupcijas un krāpšanas situāciju audits, kā arī audits par sasniegto rezultātu atbilstību projektā plānotajam | 5 000 euro | 10 000 euro | Projekta rezultātu audita ziņojums |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
Skaits |
IKT risinājuma nosaukums |
Īss apraksts9 |
Valsts mākonī |
Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai10 (gads, ceturksnis) |
Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) |
Risinājuma lietotāji (skaits) |
1 | Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platforma | Vienots IKT risinājums ar ostu un uzņēmumu kravu saistīto procesu un procedūru neklātienes organizēšanai, datu apmaiņai starp lietotājiem un valsts iestādēm un integrētu multimodālo kravu (jūras, sauszemes, dzelzceļa) pakalpojumu piegādei |
jā |
2023. g. IV cet. |
2025. g. IV cet. |
80 personas |
Ostas informācijas sistēma | Ostas informācijas sistēma ir galvenā RBP ostas vadības IS, kas pārvalda ostas administratīvās procedūras, kas saistītas ar kuģu ienākšanu un iziešanu, kā arī satiksmes plūsmu ostas teritorijā |
jā |
2023. g. IV cet. |
2024. g. IV cet. |
80 personas |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
Skaits |
Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) |
Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu11 |
Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) |
1 |
Ostu pārvaldības pakalpojumu grupa | Pakalpojumu sākotnējie lietotāji ir: - Latvijas ostu pārvaldes: ○ RBP, ○ VBP, ○ LSEZ; - valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības: ○ VID Muitas pārvalde, ○ Valsts robežsardze, ○ LDz; - nozares uzņēmumi un organizācijas: ○ transporta un loģistikas uzņēmumi, ○ ostu stividoruzņēmumi un uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību ostu teritorijās, ○ kuģu aģenti un brokeri, ○ kravu nosūtītāji/saņēmēji. Īstenojot projektu, pēc pakalpojumu pieejamības izvēršanas papildu lietotāji būs: - valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības: ○ Valsts vides dienests, ○ Pārtikas un veterinārais dienests, ○ Rīgas, Ventspils un Liepājas valstspilsētu pašvaldības, ○ citas pašvaldību un valsts pārvaldes iestādes; - nozares uzņēmumi un organizācijas: ○ nozares asociācijas, ○ ārvalstu loģistikas uzņēmumi u. c. |
2. pielikums "Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns ostu pārvaldības pakalpojumu grupai" |
2024. g. II cet. |
2 |
Multimodālo ostu kravu pārvaldības pakalpojumu grupa | Pakalpojumu sākotnējie lietotāji ir: - Latvijas ostu pārvaldes: ○ RBP, ○ VBP, ○ LSEZ; - valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības: ○ VID Muitas pārvalde, ○ Valsts robežsardze, ○ LDz, ○ LJA; - nozares uzņēmumi un organizācijas: ○ transporta un loģistikas uzņēmumi, ○ ostu stividoruzņēmumi un uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību ostu teritorijās, ○ kuģu aģenti un brokeri, ○ kravu nosūtītāji/saņēmēji. Īstenojot projektu, pēc pakalpojumu pieejamības izvēršanas papildu lietotāji būs: - Valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības: ○ Valsts vides dienests, ○ Pārtikas un veterinārais dienests, ○ Rīgas, Ventspils un Liepājas valstspilsētu pašvaldības, ○ citas pašvaldību un valsts pārvaldes iestādes, ○ citas Latvijas ostu pārvaldes; - nozares uzņēmumi un organizācijas: ○ nozares asociācijas, ○ ārvalstu loģistikas uzņēmumi u. c. |
3. pielikums "Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns multimodālo ostu kravu pārvaldības pakalpojumu grupai" |
2024. g. IV cet. |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
Skaits |
Saturu raksturojošs nosaukums |
Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) |
1 |
Multimodālo ostu kravu datu kopas: • lietotāju un datņu klasifikatori • multimodālo (jūras, dzelzceļa un auto) kravu dati • eCMR prasībām atbilstošu sauszemes kravu dati • kravu plānošanas dati |
2024. g. IV cet. |
2 |
Ostu pārvaldības datu kopas: • jūras, auto un dzelzceļa kravu transporta dati • apmeklētāju un kravu piekļuves tiesību dati • piekļuves un apmeklējuma dati • darbības atbilstības dati • maksu aprēķini • statistikas un analīzes dati |
2024. g. I cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte12
RBP finanšu kapacitāte ir atbilstoša finansēšanas
nosacījumiem, ir izveidots atsevišķs projekta uzskaites grāmatvedības
kods, kā arī ir uzsākta nepieciešamo grāmatvedības procedūru izveide
projekta finanšu informācijas vadībai. Sadarbībā ar projekta īstenošanā iesaistītajām ostām (RBP, VBP un LSEZ) ir izveidota sākotnējā Ostu sadarbības darba grupa, kuras uzdevums ir koordinēt projekta pieteikuma dokumentu un sadarbības ietvara izstrādi. Ostu sadarbības darba grupas darbība tiks izbeigta, kad darbu uzsāks Projekta attīstības darba grupa, kurā tiks iesaistīti visi projekta partneri. Projekta ieviešanai un uzraudzībai plānots izveidot šādu organizāciju: - Projekta uzraudzības padome – atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" tiks izveidota Projekta uzraudzības padome. Projekta uzraudzības padomē ietilps šādu iestāžu pārstāvji: ○ RBP, ○ Satiksmes ministrija, ○ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ○ Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Projekta uzraudzības padome sanāk reizi ceturksnī vai biežāk, pēc
nepieciešamības; - Projekta attīstības darba grupa – projekta stratēģiskās vadības grupa, kurā pārstāvēts īstenotājs un sadarbības partneri un kura nodrošina projekta stratēģisko vadību un Projekta vadības grupas darba uzraudzību. Projekta attīstītības darba grupā ietilpst šādu iestāžu un uzņēmumu pārstāvji: ○ RBP, ○ VBP, ○ LSEZ, ○ VID Muitas pārvalde, ○ Valsts robežsardze, ○ LJA, ○ LDz, ○ LDz Cargo, ○ Satiksmes ministrija. Projekta attīstības darba grupa izskata un aktualizē jautājumus un
būtiskos riskus Projekta uzraudzības padomei. Projekta attīstības darba
grupa sanāk reizi mēnesī vai biežāk (atbilstoši nepieciešamībai); - Projekta vadības grupa – projekta operacionālās vadības
grupa, kurā ietilpst projekta īstenošanas darba grupu pārstāvji, kā arī,
ja nepieciešams, piesaistīto speciālistu un pakalpojumu sniedzēju
pārstāvji, tostarp citu Latvijas ostu pārstāvji. Projekta vadības grupa
izskata un aktualizē jautājumus un būtiskos riskus Projekta attīstības
darba grupai. Projekta vadības grupa sanāk reizi divās nedēļās vai
biežāk (atbilstoši nepieciešamībai); - projekta īstenošanas darba grupas – tematiskās darba grupas specifisku projekta virzienu īstenošanai. Tajās ietilpst īstenotāja, sadarbības partneru, kā arī piesaistīto speciālistu un pakalpojumu sniedzēju pārstāvji |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
Projekta izmaksu/ieguvumu analīze sākotnēji veikta,
ņemot vērā RBP pieejamos datus un veiktos aprēķinus Platformas
risinājumu ieviešanai. Projekta izmaksu/ieguvumu analīze veikta 10 gadu periodam, sākot no
Platformas izstrādes uzsākšanas. Ieguvumu un izmaksu analīze veikta, ņemot vērā izmaksu samazinājumu: - RBP tiešie ieguvumi: ○ par 30 % samazinātas izmaksas administratīvo procedūru īstenošanai kravu dokumentu apstrādē, ņemot vērā dokumentu apstrādei nepieciešamā personāla samazinājumu, līdz ar to nodrošinot personāla izmaksu samazinājumu aptuveni 300 000 euro apmērā; - RBP izmaksu samazinājums: ○ par 60 % samazinātas izmaksas elektronisku kravu pavaddokumentu
izmantošanai. Aprēķins balstīts uz standartizmaksu modeļa aprēķiniem,
samazinot vidējo dokumentu sagatavošanas un apstrādes laiku sauszemes
kravām no 30 minūtēm uz 12 minūtēm, izmantojot digitālus risinājumus,
līdz ar to nodrošinot izmaksu samazinājumu aptuveni 730 000 euro
apmērā, ņemot vērā vidējo stundas atalgojumu valstī. Izmaksu sadaļā ietvertas Platformas ieviešanas izmaksas un
uzturēšanas izmaksas 5 % apmērā no ieviešanas izmaksām, kā arī ikgadējās
attīstības izmaksas 10 % apmērā no ieviešanas izmaksām. Ņemot vērā minēto, iegūti šādi izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāti: - projekta 10 gadu tīrā tagadnes vērtība veido 3 498 000 euro; - projekta iekšējā atdeves norma veido 28 % – tas norāda uz augstu
projekta kopējo atdevi. Izmaksu/ieguvumu analīze LSEZ un VPB tiks veikta projekta sistēmanalīzes posmā |
8. Cita būtiska informācija
Projekta ieviešana un digitālo risinājumu izmantošana
ir saistīta ar šādiem riska faktoriem: - projekta īstenošanas laikā netiek veikta eCMR ieviešana un netiek nodrošināta pieejamība digitalizētu kravu pavaddokumentu pārvaldībai; - valsts pārvaldes iestāžu un kontroles dienestu IKT attīstības plāni un korekcijas iespējas; - ierobežota ostu pārvalžu un loģistikas uzņēmumu IKT infrastruktūras pieejamība un pielāgojamība; - nepietiekams ostu pārvalžu un loģistikas uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju līmenis; - projekta ietvaros izstrādātā Platforma nesaturēs funkcionalitāti par tādu ziņošanu, kas saskaņā ar starptautiskajiem, Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem jāveic, izmantojot nacionālo jūras vienloga sistēmu; - ņemot vērā Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra noteikumu Nr. 92 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi" 1. pielikumā noteikto SKLOIS lietotāju piekļuves tiesību apjomu, var nebūt iespējams piekļūt visiem Platformas funkcionēšanai nepieciešamajiem SKLOIS datiem; - analīzes un projektēšanas rezultātā apzinātās vajadzības neatbilst
projekta aktivitāšu tvērumam un budžetam, t. sk. uzskaitītajai
programmatūrai, nepieciešamajām integrācijām un konkrētajiem
pakalpojumiem, līdz ar to radot nepieciešamību veikt ieviešamo
aktivitāšu prioritizēšanu vai projekta tvēruma pārskatīšanu. Projekta ieviešana un digitālo risinājumu izmantošana ir saistīta ar šādiem faktoriem un nosacījumiem: - RBP nodrošinās, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots/netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti jaunu IKT risinājumu izstrādē un esošo IS tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, veicot pasūtījumus par attiecīgo darbu īstenošanu un īstenojot iepirkuma procedūras saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu; - projekta partneru sistēmu integrācijas projektēšanai, programmatūras izstrādei un ieviešanai paredzēts projekta finansējums. Sistēmu integrācijas projektēšana, izstrāde un ieviešana tiks veikta šiem mērķiem piešķirtā finansējuma ietvaros; - projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" (turpmāk – SKLOIS3 projekts), ko īsteno, lai ieviestu Regulas (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (turpmāk – regula 2019/1239), prasības, ietvaros tiks veikti būtiski ieguldījumi SKLOIS IKT resursu attīstībā, tai skaitā datubāzes migrācija un programmatūras saskarņu modifikācija, lai līdz 2025. gada 15. augustam nodrošinātu visu Eiropas Savienības tehnisko un funkcionalitātes prasību iestrādi nacionālajā SKLOIS sistēmā un uzsāktu darbu vienotā Eiropas Jūras vienloga sistēmā EMSWe. Satiksmes ministrija neplāno jaunu saskarņu izstrādi līdz SKLOIS3 projekta uzsākšanai. SKLOIS3 projekta ietvaros tiks nodrošināta tikai ar regulas 2019/1239 ieviešanu saistīto izmaiņu veikšana esošajās saskarnēs to iepriekš ieviestajā apjomā. SKLOIS3 projekta ietvaros SKLOIS pārzinis neparedz finansējumu tādu izmaiņu veikšanai SKLOIS, kas nepieciešamas Platformas izstrādei un ieviešanai; - projekta rezultātu sekmīga ieviešana un izmantošana ir atkarīga no datu apmaiņas ar SKLOIS. Ņemot vērā iespējamās SKLOIS sistēmas izmaiņas saistībā ar EMSWe ieviešanu, pēc SKLOIS izmaiņu izstrādes var būt nepieciešams pārstrādāt projekta ietvaros izstrādāto Platformas integrācijas risinājumu ar SKLOIS. Integrācijas risinājuma izmaiņu izstrādi un ieviešanu gan Platformas pusē, gan SKLOIS pusē (apjomā, kas nepieciešams tieši integrācijai ar Platformu) nodrošinās projekta īstenotājs ārpus projekta finansējuma; - lai sasniegtu projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu piegādi, ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu, tiks izveidota vienota Platformas attīstības darba grupa, kuras uzdevums būs koordinēt projekta aktivitāšu ieviešanu, partneru atbildības lomas, kā arī Platformas un izstrādāto integrāciju ar partneru integrētajām IS uzturēšanu un attīstību nākotnē. Vienlaikus RBP kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētu funkciju veikšanai |
Lietotie saīsinājumi:
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
eCMR – elektroniskās pavadzīmes
EMDAS – Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IS – informācijas sistēma
KPS – Kravu kustības pārvaldības informācijas sistēma
LDz – valsts akciju sabiedrība "Latvijas Dzelzceļš"
LDz Cargo – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LDz Cargo"
LJA – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija"
LSEZ – Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde
OIS – Ostas informācijas sistēma
VID – Valsts ieņēmumu dienests
1 Skat. The Impact of COVID-19 on Logistics, https://www.ifc.org/wps/wcm/connect/industry_ext_content/ifc_external_corporate_site/infrastructure/resources/the+impact+of+covid-19+on+logistics
2 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
3 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.
4 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.
5 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
6 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
7 Faktisko izmaksu apmērs tiks precizēts saskaņā ar aktivitātes "Platformas prasību analīze un projektēšana" rezultātiem.
8 Faktisko izmaksu apmērs tiks precizēts saskaņā ar aktivitātes "Platformas prasību analīze un projektēšana" rezultātiem.
9 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.
10 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
11 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi.
12 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 23. janvāra
rīkojumam Nr. 69
Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns ostu pārvaldības pakalpojumu grupai
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)
Projekta "Ostu pārvaldības digitālā transformācija,
pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi" ietvaros
tiks attīstīta ostu pārvaldības pakalpojumu grupa, kas ietver ar ostu
pārvalžu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu saistītus koplietošanas
pakalpojumus. Ostu pārvaldības pakalpojumu grupa ietver šādus koplietošanas pakalpojumus un to sniegšanas un saņemšanas nosacījumus: - ostas maksu un tarifu aprēķini, rēķinu piegāde un norēķinu kontroles pakalpojumi ostu stividoriem, pārvadātājiem, kravu saņēmējiem u. c. uzņēmumiem, kas veic kravu pārkraušanu, apstrādi un/vai ražošanu ostu teritorijās; - ostas piekļuves kontroles un caurlaižu režīma pakalpojumi ostu teritoriju apmeklētājiem, auto un dzelzceļa kravu pārvadātājiem, kas šķērso ostu caurlaižu kontroles punktus; - ostu uzņēmumu komercdarbības pārskatu un rezultātu uzraudzības pakalpojumi ostu stividoriem un uzņēmumiem, kas veic komercdarbību ostu teritorijās; - Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS) un ostas iekārtu aizsardzības plānu prasību izpildes uzraudzības pakalpojumi ostu stividoriem, kas veic kravu pārkraušanas un kuģu operācijas; - informatīvu paziņojumu sniegšanas pakalpojumi visiem uzņēmumiem un kontroles dienestiem, kas veic darbību ostu teritorijās |
2. Pakalpojuma sniedzējs
Koplietošanas pakalpojumu sniegšanu un informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājuma uzturēšanu
nodrošina Rīgas brīvostas pārvalde. Pakalpojumu sniedzēji ir Latvijas ostu pārvaldes: - Rīgas brīvostas pārvalde (turpmāk – RBP); - Ventspils brīvostas pārvalde (turpmāk – VBP); - Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (turpmāk – LSEZ) |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
Visiem projekta ietvaros ieviestajiem pakalpojumiem
tiks noteikti šādi kvalitātes un pieejamības rādītāji (konkrēto
pakalpojumu rādītāju vērtības tiks noteiktas projektēšanas laikā): - plānotie pakalpojumu kvalitātes rādītāji: ○ pakalpojuma pieprasīšanas laiks – laiks, kas nepieciešams pakalpojuma pieprasīšanai nepieciešamās informācijas un datņu apstrādei un iesniegšanai, ○ pakalpojuma izpildes un saņemšanas laiks – laiks, kas nepieciešams pakalpojuma pieprasījuma apstrādei un pakalpojuma rezultāta piegādei, ○ pakalpojuma izpildes automatizācijas līmenis – pakalpojuma piegādes automatizācija bez pakalpojuma pieprasītāja atkārtota pieprasījuma atjaunošanas un datņu pievienošanas, plānotā vērtība > 90 %; - plānotie pakalpojumu pieejamības rādītāji: ○ pakalpojuma pieejamības laiks: 24/7, ○ pakalpojuma darbspējas laiks (angl. – uptime): 99,98 % |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
Pakalpojumu sākotnējie lietotāji ir: - Latvijas ostu pārvaldes: ○ RBP, ○ VBP, ○ LSEZ; - valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības: ○ Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde, ○ Valsts robežsardze, ○ valsts akciju sabiedrība "Latvijas Dzelzceļš", ○ valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija"; - nozares uzņēmumi un organizācijas: ○ transporta un loģistikas uzņēmumi, ○ ostu stividoruzņēmumi un uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību ostu teritorijās, ○ kuģu aģenti un brokeri, ○ kravu nosūtītāji/saņēmēji. Īstenojot projektu, pēc pakalpojumu pieejamības izvēršanas papildu lietotāji būs: - valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības: ○ Valsts vides dienests, ○ Pārtikas un veterinārais dienests, ○ Rīgas, Ventspils un Liepājas valstspilsētu pašvaldības, ○ citas pašvaldību un valsts pārvaldes iestādes; - nozares uzņēmumi un organizācijas: ○ nozares asociācijas, ○ ārvalstu loģistikas uzņēmumi u. c. |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums
Pakalpojumu sniegšanu nodrošina šādi IKT risinājumi: - Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas risinājums – vienota IKT platforma un saskarne sauszemes un jūras kravu digitālai pārvaldībai, datu apmaiņai un pakalpojumu piegādei; - Ostas informācijas sistēma (OIS) – koplietojama ostu pārvalžu informācijas vadības sistēma, kas nodrošina svarīgāko ostu pārvaldības pakalpojumu īstenošanu un ostu pārvalžu IKT risinājumu integrāciju; - integrācija ar valsts un pašvaldību IKT risinājumiem: ○ Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS), ○ Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS), ○ Kravu kustības pārvaldības informācijas sistēma (KPS), ○ Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR), ○ Vienotās pieteikšanās modulis (VPM), ○ Elektronisko pavadzīmju reģistrs (ja tas tiks izstrādāts), ○ Nacionālais federētais mākonis (izvērtējot IKT pakalpojumu ekonomisko pamatotību) |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija
Pakalpojumu sniegšanas tiesisko regulējumu nosaka Ostu
likums. Saskaņā ar Ostu likuma 7. panta otro daļu ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde. Ostas pārvalde veic šādas valsts pārvaldes funkcijas: - nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus Ostu likuma 15. pantā minētajiem pakalpojumiem; - nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā; - atbilstoši kompetencei kontrolē ostas noteikumu ievērošanu; - atbilstoši kompetencei kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam; - nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa
prasību izpildi ostā un kontrolē ostas teritorijā izvietoto organizāciju
darbību atbilstoši ostu iekārtu aizsardzības plāniem. Pakalpojumu ieviešana un saņēmēju loka izvēršanas stratēģija papildus
tiesiskā regulējuma prasībām ir balstīta uz ostu pārvalžu sadarbības
veicināšanu un savstarpējo pakalpojumu sniegšanu ostu pārvaldības un
loģistikas pakalpojumu īstenošanā iesaistītajām valsts un pašvaldības
iestādēm un uzņēmumiem, kā arī loģistikas nozares komersantiem un
organizācijām. Pakalpojumu izvēršanas stratēģija ir balstīta uz vienreizes principa
attīstību ostu pārvaldības pakalpojumu sniegšanā, samazinot
nepieciešamos kontaktpunktus ar ostu pārvaldību saistīto pakalpojumu,
datu un dokumentu apritē. Pakalpojumu piegāde un nodrošināšana nav saistīta ar maksājumiem no galalietotājiem. Piegādi nodrošinās Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas uzturētājs |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1
Pakalpojumu piegāde un nodrošināšana tiks finansēta no Latvijas ostu pārvalžu budžeta līdzekļiem. Pakalpojumu piegādei nav nepieciešams valsts budžeta finansējums. Maksājumi galalietotājiem netiks piemēroti |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2
Papildu valsts budžeta finansējums nav nepieciešams |
Piezīmes.
1 Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.
2 Aizpilda, ja šā plāna 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 23. janvāra
rīkojumam Nr. 69
Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns multimodālo ostu kravu pārvaldības pakalpojumu grupai
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)
Projekta "Ostu pārvaldības digitālā transformācija,
pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi" ietvaros
tiks attīstīta multimodālo ostu kravu pārvaldības pakalpojumu grupa, kas
ietver ar kravu datu apriti, koplietošanu un pārvaldību saistītus
pakalpojumus: Multimodālo ostu kravu pārvaldības pakalpojumu grupa ietver šādus koplietošanas pakalpojumus un to sniegšanas un saņemšanas nosacījumus: - digitāla multimodālo (jūras, auto un dzelzceļa) kravu kustības datu ieguve un apstrādes pakalpojumi, kas satur svarīgu informāciju par kravas sastāvu, pārvadātāju, virzienu u. c. un ir pieejami pilnā vai ierobežotā apjomā atbilstoši datu īpašnieka (kravas īpašnieka) noteiktajam iesaistīto personu lokam – pārvadātājs, ostu pārvaldes, ostu termināli, stividori, pakalpojumu sniedzēji u. c.; - elektronisku pavadzīmju (turpmāk – eCMR) prasībām atbilstošu kravu datu kopņu apstrādes pakalpojumi, kas nodrošina eCMR dokumentu izveidi, saņemtu dokumentu apstrādi un indeksāciju ar atbilstošu eCMR reģistru; - kravu kustības un aprites statusa pakalpojumi, kas ļauj kravas apstrādē iesaistītajām personām izsekot kravas statusu atbilstoši kravas transporta kustībai un veiktajām procedūrām, piemēram, robežas šķērsošana, kravas ievešana ostā, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Muitas pārvaldes procedūru izpilde u. c.; - kravu kustības plānošanas pakalpojumi, izmantojot Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas dalībnieku sniegto informāciju par kravu nosūtīšanas pakalpojumiem, pieejamo transportu, galamērķi un vēsturisko statistiku |
2. Pakalpojuma sniedzējs
Koplietošanas pakalpojumu sniegšanu un informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājuma uzturēšanu
nodrošina Rīgas brīvostas pārvalde. Pakalpojumu sniedzēji ir Latvijas ostu pārvaldes: - Rīgas brīvostas pārvalde (turpmāk – RBP); - Ventspils brīvostas pārvalde (turpmāk – VBP); - Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (turpmāk – LSEZ) |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
Visiem projekta ietvaros ieviestajiem pakalpojumiem
tiks noteikti šādi kvalitātes un pieejamības rādītāji (konkrēto
pakalpojumu rādītāju vērtības tiks noteiktas projektēšanas laikā): - plānotie pakalpojumu kvalitātes rādītāji: ○ pakalpojuma pieprasīšanas laiks – laiks, kas nepieciešams pakalpojuma pieprasīšanai nepieciešamās informācijas un datņu apstrādei un iesniegšanai, ○ pakalpojuma izpildes un saņemšanas laiks – laiks, kas nepieciešams pakalpojuma pieprasījuma apstrādei un pakalpojuma rezultāta piegādei, ○ pakalpojuma izpildes automatizācijas līmenis – pakalpojuma piegādes automatizācija, bez pakalpojuma pieprasītāja atkārtota pieprasījuma atjaunošanas un datņu pievienošanas, plānotā vērtība > 90 %; - plānotie pakalpojumu pieejamības rādītāji: ○ pakalpojuma pieejamības laiks: 24/7, ○ pakalpojuma darbspējas laiks (angl. – uptime): 99,98 % |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
Pakalpojumu sākotnējie lietotāji ir: - Latvijas ostu pārvaldes: ○ RBP, ○ VBP, ○ LSEZ; - valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības: ○ VID Muitas pārvalde, ○ Valsts robežsardze, ○ valsts akciju sabiedrība "Latvijas Dzelzceļš", ○ valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", - nozares uzņēmumi un organizācijas: ○ transporta un loģistikas uzņēmumi; ○ ostu stividoruzņēmumi un uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību ostu teritorijās, ○ kuģu aģenti un brokeri, ○ kravu nosūtītāji/saņēmēji. Īstenojot projektu, pēc pakalpojumu pieejamības izvēršanas papildu lietotāji būs: - valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības: ○ Valsts vides dienests, ○ Pārtikas un veterinārais dienests, ○ Rīgas, Ventspils un Liepājas valstspilsētu pašvaldības, ○ citas pašvaldību un valsts pārvaldes iestādes, ○ citas Latvijas ostu pārvaldes; - nozares uzņēmumi un organizācijas: ○ nozares asociācijas, ○ ārvalstu loģistikas uzņēmumi u. c. |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums
Pakalpojumu sniegšanu nodrošina šādi IKT risinājumi: - Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas risinājums – vienota IKT platforma un saskarne sauszemes un jūras kravu digitālai pārvaldībai, datu apmaiņai un pakalpojumu piegādei; - Ostas informācijas sistēma (OIS) – koplietojama ostu pārvalžu informācijas vadības sistēma, kas nodrošina svarīgāko ostu pārvaldības pakalpojumu īstenošanu un ostu pārvalžu IKT risinājumu integrāciju; - integrācija ar valsts un pašvaldību IKT risinājumiem: ○ Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS), ○ Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS), ○ Kravu kustības pārvaldības informācijas sistēma (KPS), ○ Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR), ○ Vienotās pieteikšanās modulis (VPM), ○ Elektronisko pavadzīmju reģistrs (ja tas tiks izstrādāts), ○ Nacionālais federētais mākonis (izvērtējot IKT pakalpojumu ekonomisko pamatotību) |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija
Pakalpojumu sniegšanas tiesisko regulējumu nosaka Ostu
likums. Saskaņā ar Ostu likuma 7. panta otro daļu ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde. Ostas pārvalde veic šādas valsts pārvaldes funkcijas: - nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus Ostu likuma 15. pantā minētajiem pakalpojumiem; - nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā; - atbilstoši kompetencei kontrolē ostas noteikumu ievērošanu; - atbilstoši kompetencei kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam; - nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa
prasību izpildi ostā un kontrolē ostas teritorijā izvietoto organizāciju
darbību atbilstoši ostu iekārtu aizsardzības plāniem. Pakalpojumu ieviešana un saņēmēju loka izvēršanas stratēģija papildus
tiesiskā regulējuma prasībām ir balstīta uz ostu pārvalžu sadarbības
veicināšanu un savstarpējo pakalpojumu sniegšanu ostu pārvaldības un
loģistikas pakalpojumu īstenošanā iesaistītajām valsts un pašvaldības
iestādēm un uzņēmumiem, kā arī loģistikas nozares komersantiem un
organizācijām. Pakalpojumu izvēršanas stratēģija ir balstīta uz vienreizes principa
attīstību ostu pārvaldības pakalpojumu sniegšanā, samazinot
nepieciešamos kontaktpunktus ar ostu pārvaldību saistīto pakalpojumu,
datu un dokumentu apritē. Pakalpojumu piegāde un nodrošināšana nav saistīta ar maksājumiem no galalietotājiem. Piegādi nodrošinās Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformas uzturētājs |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1
Pakalpojumu piegāde un nodrošināšana tiks finansēta no Latvijas ostu pārvalžu budžeta līdzekļiem. Pakalpojumu piegādei nav nepieciešams valsts budžeta finansējums. Maksājumi galalietotājiem netiks piemēroti |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2
Papildu valsts budžeta finansējums nav nepieciešams |
Piezīmes.
1 Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.
2 Aizpilda, ja šā plāna 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.