Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 4 Pēdējās nedēļas laikā 29 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 72
Rīgā 2024. gada 25. janvārī (prot. Nr. 3 36. §)
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam
1. Apstiprināt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.
3. Plānā norādītajām atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām un citiem īstenotājiem (turpmāk – plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas) nodrošināt plānā ietverto pasākumu ieviešanu noteiktajos termiņos atbilstoši atbildības jomām.
4. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām katru gadu (sākot ar 2025. gadu) līdz 1. martam sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par pasākumu ieviešanas gaitu un rezultatīvo rādītāju izpildi, kā arī līdz 2028. gada 1. martam – informāciju par plāna pasākumu izpildi par visu plāna īstenošanas periodu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.
5. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt, ievērojot attiecīgā gada likumā par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzēto finansējuma apmēru.
6. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram līdz 2028. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar gala ietekmes izvērtējumu par plāna pasākumu īstenošanu.
7. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumu Nr. 201 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021./2022. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 60. nr.).
Ministru prezidente E. Siliņa
Finanšu ministrs A. Ašeradens
(Ministru kabineta
2024. gada 25. janvāra
rīkojums Nr. 72)
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam
RĪGA
2023
Saīsinājumu un terminu saraksts
ĀI – Ārstniecības iestādes
BIS – Būvniecības informācijas sistēma
BVKB – Būvniecības valsts kontroles birojs
B2B – starptautisks termins "bizness – bizness", situācija, kad viens uzņēmums veic komerciālu darījumu ar citu uzņēmumu
CSDD – Ceļu satiksmes drošības direkcija
DAGR – Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma
DDZ – Darba devēja ziņojums
DVI – Datu valsts inspekcija
EDLUS – Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma
EK – Eiropas Komisija
EM – Ekonomikas ministrija
ES – Eiropas Savienība
FID – Finanšu izlūkošanas dienests
FM – Finanšu ministrija
IeM – Iekšlietu ministrija
IeM IC – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
IIN – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IKP – Iekšzemes kopprodukts
IUB – Iepirkumu uzraudzības birojs
IZM – Izglītības un zinātnes ministrija
LĀB – Latvijas Ārstu biedrība
LĀPPOS – Latvijas Ārstniecības Personu Profesionālo Organizāciju Savienība
LAA – Latvijas Apdrošinātāju asociācija
LB – Latvijas Banka
LBAS – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
LBNA – Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība
LBP – Latvijas Būvniecības padome
LBPA – Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija
LDDK – Latvijas Darba devēju konfederācija
LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LKKA – Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācija
LM – Labklājības ministrija
LPOT – Latvijas Pacientu Organizāciju Tīkls
LPS – Latvijas Pašvaldību savienība
LSSA – Latvijas skaistumkopšanas speciālistu asociācija
LTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
LVSADA – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
LZA – Latvijas Zobārstu asociācija
MK – Ministru kabinets
NVD – Nacionālais veselības dienests
NVO – nevalstiskas organizācijas
OECD – the Organisation for Economic Co-operation and Development, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
POS – a point of sale, termināļi karšu un bezkontakta maksājumiem
PTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
PVN – Pievienotās vērtības nodoklis
SM – Satiksmes ministrija
SPKC – Slimību profilakses un kontroles centrs
TM – Tieslietu ministrija
VADDA – Veselības aprūpes darba devēju asociācija
VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrija
VEDLUDB – Vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāze
VI – Veselības inspekcija
VID – Valsts ieņēmumu dienests
VID IS – Valsts ieņēmumu dienesta Informācijas sistēma
VM – Veselības ministrija
VP – Valsts policija
VRAA – Valsts reģionālās attīstības aģentūra
VRS – Valsts robežsardze
VSAOI – Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
VVD – Valsts vides dienests
Saturs
1. Kopsavilkums
2. Esošās situācijas raksturojums
2.1. Ēnu ekonomikas jēdziens, dalībnieku motivācija un saistītie riski
2.2. Ēnu ekonomikas apmēra novērtējums
2.3. Ēnu ekonomikas mazināšanas scenāriji un pasākumi
3. Plāna mērķis un rīcības virzieni
4. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam
5. Plāna rezultatīvie rādītāji
1. Kopsavilkums
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontālā rakstura pasākumus, gan fokusētos pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs, ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Ar 2023. gada 30. martā apstiprināto MK rīkojumu Nr. 178 "Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.–2025. gadam izstrādi"1 ir noteiktas trīs ēnu ekonomikas mazināšanai prioritārās tautsaimniecības nozares:
• būvniecība – ēku būvniecība, inženierbūvniecība, specializētie būvdarbi;
• veselība un sociālā aprūpe – veselības aizsardzība;
• vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos un informācijas pieejamību valsts iestādēm un tās publiskošanu.
MK rīkojumā tika nostiprināts plāna pārvaldības modelis, ka par plāna pasākumu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību konkrētā nozarē būs atbildīga attiecīgas nozares ministrija. Tādēļ, lai izstrādātu priekšlikumus Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns) projektam tika izveidotas četras darba grupas:
• par skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos (FM);
• par informācijas un datu apmaiņu starp valsts institūcijām (FM);
• būvniecības – specializēto būvdarbu, ēku būvniecības un inženierbūvniecības – nozares politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai (EM);
• veselības aizsardzības nozares, kā arī skaistumkopšanas jomas, politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai (VM).
Darba grupu darbā tika iesaistīti pārstāvji no EM, VM, VARAM, Iekšlietu ministrijas, SM, IZM, LM, VID, LB, LDDK, LTRK, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī vairāk nekā 30 nozaru asociācijām. Laikposmā no 2023. gada aprīļa līdz maijam četras darba grupas kopumā izstrādāja vairāk nekā 50 priekšlikumu pasākumiem plāna projektam, iezīmējot galvenos rīcības virzienus un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus.
Atbilstoši MK rīkojumā noteiktajam EM un VM maija beigās informēja par darba grupu secinājumiem, sniedzot plāna projektam priekšlikumus pasākumiem konkrētas tautsaimniecības nozares politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai un turpmākai rīcībai ēnu ekonomikas ierobežošanai konkrētā nozarē. Savukārt Finanšu ministrija, izstrādājot ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu nākamajam periodam, lika uzsvaru uz komunikāciju ar nozaru ministrijām un nevalstiskā sektora pārstāvjiem, lai identificētu pasākumus, kas gan mazinās ēnu ekonomiku, gan sakārtos prioritāro nozaru uzņēmējdarbības vidi, mazinot konkurences kropļošanu.
Plānā iekļautie pasākumi ir vērsti uz ēnu ekonomikas riska mazināšanu konkrētā nozarē, kā arī aplēsta potenciālā fiskālā ietekme uz valsts budžetu no pasākumu ieviešanas.
Izstrādājot Ministru kabineta 2023. gada 30. marta rīkojumu Nr. 178 "Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.–2025. gadam izstrādi", sākotnēji tika iecerēts izstrādāt plānu trīs gadu periodam. Plāna rīcības virzienu izstrādes procesā tā īstenošanas periods tika precizēts, tādējādi nodrošinot sasaisti ar Nodokļu politikas pamatnostādnēm, nosakot četru gadu laika posmu jeb 2024.–2027. gadam.
Nodokļu politika ir būtisks priekšnosacījums labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai. Vienlaikus pievilcīga uzņēmējdarbības vide ir būtisks instruments ēnu ekonomikas mazināšanai. Tajā pašā laikā ēnu ekonomikas dalībnieki rada negodīgu konkurenci, kas veido negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi. Tādējādi attiecīgie procesi ir savstarpēji saistīti.
Izstrādātā plāna projekts apspriests un saskaņots ar nozaru ministrijām, VID, IUB un nozaru asociācijām. Vairāki darba grupās identificētie priekšlikumi plāna pasākumiem iesniegti izvērtēšanai un apspriedei darba grupai, kas izstrādā Nodokļu politikas pamatnostādnes 2024.–2027. gadam. Jāatzīmē, ka plānā iekļauti speciāli izstrādāti ēnu ekonomikas risku mazinoši pasākumi, kas nedublēs Nodokļu politikas pamatnostādnēs un citu institūciju attīstības plānošanas dokumentos iekļautos uzdevumus, kā arī VID darba plānā iekļautos nodokļu administrēšanas, operatīvos un uzraudzības pasākumus.
VID turpinās savu darbu, efektivizējot pakalpojumu sniegšanas procesu, īstenojot jaunu pieeju nodokļu administrēšanā – nodokļu kontroli, ieviešot viedus risinājumus kontroles procesa darbību plūsmu nodrošināšanai, kas ir noteikti VID iekšējos rīcības plānos.
Līdztekus plāna rīcības virzienu ietvaros tiek īstenoti pasākumi nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai, lai ierobežotu ēnu ekonomiku, sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi. Plānā iekļauti pasākumi, kas paredz nodokļu maksātāja kopvērtējuma (reitinga) izmantošanu publiskajos iepirkumos, skaidras naudas aprites ierobežošanu, bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšanu, apzināt iedzīvotāju ienākumu deklarācijas pilnveidošanas iespējas, datu analītikas stiprināšanu būvniecības, veselības un skaistumkopšanas nozarēs, informācijas un datu apmaiņas uzlabošanu, sabiedrības izglītošanu, kā arī citus pasākumus uzņēmumu konkurētspējas celšanai.
2. Esošās situācijas raksturojums
2.1. Ēnu ekonomikas jēdziens, dalībnieku motivācija un saistītie riski
Ēnu ekonomika ir jēdziens, kuru lieto dažādi zinātnieki un organizācijas, lai raksturotu neformālo ekonomikas daļu, no kuras netiek maksāti nodokļi atbilstoši valsts nodokļu regulējumam. Ņemot vērā to, ka pastāv vairākas metodikas ēnu ekonomikas novērtēšanai, pastāv arī dažādas ēnu ekonomikas definīcijas. Tā, piemēram, saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) definīciju, ēnu ekonomiku veido legālas ekonomiskās aktivitātes, par kurām normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir jāsniedz informācija nodokļu administrācijai, bet par kurām nav sniegtas ziņas, līdz ar to paliekot neapliktas ar nodokļiem, atšķirībā no tām ekonomiskajām aktivitātēm, par kurām tiek sniegtas ziņas, un nelegālas ekonomiskās aktivitātes.2
Austrijas profesors F. Šneiders savos pētījumos ēnu ekonomikas apjoma noteikšanai izmanto šādu definīciju: ēnu ekonomika ietver visas saimnieciskās darbības, kas tiek slēptas no oficiālajām iestādēm monetāru, normatīvu un institucionālu iemeslu dēļ. Monetāri iemesli ietver izvairīšanos no nodokļu un visu sociālās apdrošināšanas iemaksu nomaksas, regulējošie iemesli ietver izvairīšanos no valdības birokrātijas vai normatīvā regulējuma sloga, savukārt institucionāli iemesli ir pretkorupcijas regulējums, politisko institūciju kvalitāte un vāja tiesiskuma norma. Ēnu ekonomika atspoguļo galvenokārt legālas ekonomiskās un produktīvās darbības, kuras, ja tās reģistrētu, veicinātu valsts IKP izaugsmi.3
Ēnu ekonomika ir "iekšzemes kopprodukts, kas nedeklarēšanas un (vai) nepilnīgas deklarēšanas rezultātā nav uzskaitīts oficiālajā statistikā" vai "legālu vai nelegālu preču un pakalpojumu ražošana, kas netiek ietverta oficiālajā IKP novērtējumā".4
Atbilstoši profesora A. Saukas pētījumā par ēnu ekonomikas indeksu minētajam, ēnu ekonomikas komponentes ir "aplokšņu algas", neuzradītie ienākumi, nelegālā nodarbinātība, kukuļošana, korupcija.5
Ēnu ekonomika ir saistīta ar daudziem riskiem. Tā veicina nevienlīdzīgu konkurenci, izkropļo tirgu un negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu. Komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst lielākus apgrozāmos līdzekļus un ietaupa izdevumus "aplokšņu algu" atalgojumam. Tas rada zemāku preču un pakalpojumu pašizmaksu un ļauj izspiest no tirgus preces un pakalpojumus, par kuriem nomaksāti visi nodokļi.6 Vienlaikus personas, kas saņem "aplokšņu algas" ir pakļautas sociālo garantiju, darba drošības un sociālās apdrošināšanas riskam. "Aplokšņu algas" ne vien negatīvi ietekmē nodarbināto sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet arī liedz saņemt valsts garantēto ienākumu aizvietojumu, iestājoties pensijas vecumam, iegūstot invaliditāti, zaudējot apgādnieku, slimības gadījumā, maternitātes periodā, zaudējot darbu, kā arī ciešot darba negadījumā vai saslimstot ar arodslimību.
Rezultātā ēnu ekonomika kavē valsts ekonomikas izaugsmi, negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu un samazina valsts budžeta ieņēmumus. Tas attiecīgi samazina valsts rīcībā esošo finansējumu, ko iespējams izmantot sabiedrības labklājības un dzīves kvalitātes paaugstināšanai, infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai, kas rada priekšnosacījumus ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaita palielināšanai un ražošanas paplašināšanai.
Vienlaikus ekonomisti atzīst, ka ēnu ekonomiku pilnīgi novērst nav iespējams, jo tā pie noteiktiem apstākļiem ir dabiska parādība, kas pilda arī sociālo funkciju. Tā, piemēram, sarežģītos ekonomiskos apstākļos uzņēmēji ir tendēti daļēji vai pilnībā novirzīt darbību ēnu ekonomikā, pakārtojot savas (īstermiņa) intereses augstāk par sabiedrības (pārsvarā ilgtermiņa) interesēm. Līdzīgi rīkojas arī privātpersonas sarežģītā finanšu situācijā, iesaistoties ēnu ekonomikā, nenomaksājot darba spēka nodokļus, kas liedz pašam nākotnē saņemt sociālās garantijas un vienlaikus samazina sociālā budžeta ieņēmumus, kas kalpo kopējām sabiedrības interesēm. Tajā pašā laikā par iemeslu dalībai ēnu ekonomikā var būt zema nodokļu morāle – mērķtiecīga un principiāla izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas nav saistīta ar finansiālām grūtībām.
Motivācija iesaistei ēnu ekonomikā
Nodokļu nemaksātājus, kas iesaistās ēnu ekonomikā nosacīti var iedalīt subjektos, kas nemaksā nodokļus, maksā daļēji, kas darbojas ārpus VID uzraudzības loka un iesaistās nelegālās darbībās. Nereti darba ņēmēji arī paši vēlas saņemt "aplokšņu algas", jo tā viņi var izvairīties no dažādu saistību pildīšanas, piemēram, uzturlīdzekļu maksāšanas. Katrai nodokļu maksātāju grupai varētu būs sava motivācija, kāpēc nodokļi netiek maksāti.
Savā izvērtējumā Eiropas Parlamenta Fiskālā komiteja7 minēja astoņas galvenās hipotēzes par ēnu ekonomikas virzītājspēkiem un to cēloņsakarībām OECD valstīs, kas stimulē iesaistīšanos ēnu ekonomikā:
- augsts nodokļu slogs palielina ēnu ekonomiku;
- pārmērīgs valsts regulējums;
- zema valsts institūciju pakalpojumu kvalitāte;
- zema nodokļu morāle;
- augsts bezdarbs;
- augsts pašnodarbinātības līmenis;
- zems IKP uz vienu iedzīvotāju valstī;
- zems brīvības līmenis.
Katrai valstij ir ļoti svarīgi apzināties iemeslus, kāpēc nodokļu maksātāji zaudē motivāciju maksāt nodokļus, nosakot stratēģiju un pasākumus izvairīšanās no nodokļu maksāšanas cēloņu ierobežošanai katrai mērķa grupai. Cēloņi dažādās valstīs un pat vienā un tajā pašā valstī var atšķirties laika un vēstures posmos. Savos pētījumos Amerikas Nodokļu administrāciju centrs (CIAT) min vairākus nodokļu nemaksāšanas iemeslus, kas mazina nodokļu maksāšanas motivāciju:
- politisko lēmumu nekonsekvence un neuzticēšanās valdībai;
- valsts nodokļu sistēmas struktūra;
- nodokļu administrāciju zema darbības efektivitāte;
- netaisnīga nodokļu politika;
- nodokļu slogs un augstas likmes;
- nodokļu tiesību aktu vienkāršības un precizitātes trūkums;
- dažādi nodokļu režīmi ar atšķirīgu nodokļu slogu;
- iespēja neievērot likuma normas bez lielākiem riskiem;
- zema sabiedrisko preču un pakalpojumu kvalitāte (infrastruktūra, sociālā aizsardzība);
- tirdzniecības šķēršļi;
- zems iedzīvotāju izglītības līmenis;
- informētības trūkums par nodokļu resursu izmantošanu;
- iedzīvotāju nodokļu integritātes trūkums u.c.8
Lai veiksmīgi ierobežotu ēnu ekonomiku, nepieciešama visaptverošas un rūpīgi izstrādātas politikas īstenošana, fokusējoties uz noteicošajiem faktoriem, kas ir vissvarīgākie uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai. Pasākumi var būt dažādi, sākot no regulējošā un administratīvā sloga mazināšanas, caurskatāmības veicināšanas un valdības efektivitātes uzlabošanas līdz nodokļu saistību izpildes uzlabošanai, procedūru automatizācijai un elektronisko maksājumu veicināšanai.
Nodokļu morāle
Nodokļu morāle mēra nodokļu maksātāju uztveri un attieksmi pret nodokļu maksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī norāda uz sabiedrības iekšējo motivāciju maksāt nodokļus.9 Tas ir būtisks nodokļu sistēmas aspekts, jo lielāka daļa nodokļu administrāciju paļaujas uz nodokļu maksātāju godīgumu. Tāpēc, veidojot ilgtspējīgu nodokļu maksāšanas kultūru, būtu svarīgi fokusēties uz nodokļu morāli, kas sekmētu labprātīgu nodokļu saistību izpildes palielināšanu.
Gan prof. A. Saukas, gan prof. F. Šneidera pētījumos ir minēts, ka izvairīšanos no nodokļu maksāšanas nevar izskaidrot tikai ar tā saucamo racionālo izvēli – to, ka indivīdu iesaistīšanos nodokļu nemaksāšanā izskaidro potenciālie ieguvumi no nodokļu nemaksāšanas, pretstatot iespējamībai tikt pieķertiem un piemērotajam sodu apmēram. Gluži pretēji, tiek uzskatīts, ka liela nozīme skaidrojumā, kāpēc ēnu ekonomika dažās valstīs ir lielāka, nekā to spēj izskaidrot racionālā izvēle, ir tieši zemas nodokļu morāles esamība.10 Šajā kontekstā jāuzsver, ka svarīga ietekme uz nodokļu morāles formēšanos ir tieši ārējai videi – uzņēmēju attieksmei pret nodokļu sistēmas taisnīgumu, veidu, kur nodokļos samaksātā nauda tiek izmantota, valdības prestižam uzņēmēju acīs.
Nodokļu morāle ir saistīta ar:
- finanšu rādītājiem – apmierinātību ar ienākumiem, valsts ekonomisko situāciju, ienākumu sadali un tirgus ekonomisko darbību;
- politikas rādītājiem – apmierinātību ar demokrātiju, uzticību valdībai;
- demogrāfiskajiem rādītājiem – vecums, dzimums, izglītība.
Valstīs ar augstu IKP, efektīvu sociālo aizsardzību un caurskatāmu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu ir augstāka nodokļu morāle. Savukārt tādi faktori kā augsta inflācija, ienākumu nevienlīdzība, augstas nodokļu likmes, korupcija, zema uzticēšanās valsts iestādēm – nodokļu morāli ietekmē negatīvi. Prof. A. Saukas pētījuma rezultāti parāda, ka komersanti ar zemu nodokļu morāli uzskata, ka krāpšanās un nodokļu nemaksāšana ir pilnīgi attaisnojama, un iesaistās ēnu ekonomikā pat līdz 57,3% gadījumu11, jo redzot sabiedrībā kā citi izvairās no nodokļu maksāšanas, izvairīšanās šķiet racionāla un pamatota. Tāpēc izvairīšanās no nodokļu nomaksas komersanti izmanto kā pašaizsardzības mehānismu. Zema nodokļu morāle ir saistīta ar augstāku nodokļu nemaksāšanas līmeni, zemāku nodokļu saistību izpildi, augstāku ēnu ekonomikas līmeni, lielāko nedeklarēto darbu un "aplokšņu algu" risku.
Šie konstatējumi liecina, ka, lai panāktu būtiskas pārmaiņas saistībā ar ēnu ekonomikas izplatību, ir jāveic sarežģīts uzdevums, proti, jāmaina lielas sabiedrības daļas domāšana, jo īpaši attiecībā uz nodokļu maksāšanas lietderību. Lai gan politikas programmas, kas pamatos maina sabiedrības domāšanu, iespējams, ir daudz sarežģītākas un grūti īstenojamas, kā arī laikietilpīgākas nekā ātrāk ieviešami nodokļu politikas risinājumi, piemēram, nodokļu atvieglojumi, nodokļu kontroles vai sodu politika, nodokļu tiesību akti, pētījuma rezultāti liecina, ka tās varētu būt iedarbīgākais veids kā Latvijā ievērojami samazināt ēnu ekonomikas apjomu.
Prof. A. Saukas zinātniski pamatotu rīcībpolitikas rekomendāciju ziņojumā ir norādīti galvenie ēnu ekonomiku un "aplokšņu algu" apjoma ietekmējošie faktori:
1. Uzņēmēju un indivīdu uzticēšanās dažādām institūcijām un apmierinātība ar valsts sniegtajiem pakalpojumiem.
2. Varbūtība tikt pieķertam un soda samērīgums iesaistoties ēnu ekonomikas darbībās
3. Nodokļu politika.
4. Nodokļu morāle.
5. Ar konkrētām industrijām un uzņēmumiem saistīti iemesli: aplokšņu algu noteicošie faktori, tostarp administratīvais slogs.
Turklāt OECD savos pētījumos atzīmē, ka viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē nodokļu morāli ir uzticēšanas valdībai, parlamentam, tiesai, nodokļu administrācijai, valsts amatpersonām, politiķiem, prezidentam un politikas partijām. OECD 2022.gada aptauja par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām liecina, ka tikai 24,5% Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai, kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā vidēji OECD valstīs (41%)12.
Valsts pētījumu programmas "Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" ietvaros prof. A. Saulītis savā ziņojumā par Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos ēnu ekonomikā uzsver nodokļu morāles aspekta nozīmīgumu. Pētījumā par iedzīvotāju iesaistīšanos ēnu ekonomikā tika secināts, ka nodokļu nomaksa un ēnu ekonomika ir saistīta ar trīs būtiskiem faktoriem:
1) tie ir strukturālie faktori: nodokļu sistēma un normatīvā regulējuma ietvars. Tajā ietilpst nodokļu administrēšanas efektivitāte – sodu apmērs un iespējamība tikt sodītam, korupcijas izplatība, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte;
2) tie ir norēķinu faktori: preču un pakalpojumu pieejamība un izmaksu atšķirība formālajā un ēnu ekonomikā, tāpat arī pirkumu anonimitāte, drošība u.tml;
3) tie ir vēsturiskie faktori, kas saistīti ar nodokļu morāli, identitāti, nodokļu administrējošo institūciju darba ētiku, plašāku politisko un sociālo vidi.13
Novērtējot dažādas situācijas, kurās netiek nomaksāti visi nodokļi, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk nosoda uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas (darbiniekiem maksājot aplokšņu algas vai sniedzot pakalpojumu citam uzņēmumam, par to nemaksājot nodokļus), kā arī gadījumus, kad kāds izkrāpj sociālos pabalstus. Daudz labvēlīgāka attieksme ir pret vispārīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas ("kāds izvairās no nodokļu maksāšanas, nemaksājot vai tikai daļēji maksājot par to valstī noteiktos nodokļus"), bet vismazāk sabiedrība nosoda gadījumus, ja pakalpojumu sniedz privātpersona privātpersonai (1.att.). Jāuzsver, ka kopumā nodokļu morāle ir zema: lielākā daļa respondentu nevienu no aptaujā minētajiem nodokļu nemaksāšanas piemēriem neuzskatīja par pilnībā nepieņemamu.
1. attēls. Nodokļu morāle Latvijā "Cik lielā mērā Jums ir pieņemama vai nepieņemama šāda rīcība?", 2020. gada pētījums.
Uzticēšanās ir dažādu uzskatu un vērtējumu kopums. Attiecībā uz nodokļu jomu, uzticēšanās lielākoties tiek saistīta ar pievēršanas stratēģijām nodokļu administrējošo institūciju darbībā: tādām darbībām, kuras balstās uz savstarpēju cieņu un izpratni, nevis uz bailēm tikt pieķertam vai īstenotām represīvām darbībām, kas, savukārt, saistīta ar nodokļu iekasēšanas novēršanas stratēģijām. Par novēršanas stratēģiju mazspēju arī Latvijas kontekstā norāda apstāklis, ka nevienā no situācijām respondentu morālais vērtējums nav atkarīgs no uzskata, cik augsta ir varbūtība tikt pieķertam par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Tāpat svarīgi, vai indivīds ir nodarbināts ēnu ekonomikā – tādā gadījumā nodokļu morāle ir būtiski zemāka nekā gadījumā, ja visa alga tiek saņemta, par to godprātīgi nomaksājot visus nodokļus. Tas liecina, ka brīdī, kad indivīds ir iesaistījies ēnu ekonomikas aktivitātēs, nodokļu morāle kļūst vājāka un ir daudz mazāka iespēja šīs personas pievērst nodokļu maksāšanai. Turklāt ēnu ekonomika kļūst pašpietiekama: tajā daudz biežāk preces un pakalpojumus iegādājas tie, kuri paši saņem nedeklarētus ienākumus.
Tam iepretim Latvijā ir daļa sabiedrības, kurai nodokļu morāle ir relatīvi augsta. Tie ir lielākoties vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, kuri uzskata savu nodokļu slogu par lielu. Tas liecina, ka likumpaklausīgo indivīdu ieskatā nodokļu nomaksa nav katra personīgā lieta, bet gan visas sabiedrības kopējā interese. Citiem vārdiem, arī šajā gadījumā konstatējams, ka nodokļu nomaksa galvenokārt saistīta ar pievēršanas stratēģijām un vēsturiskiem faktoriem: uzticēšanās VID. Tajā pašā laikā, sajūtot nevienlīdzību sabiedrībā, mazinās vēlme maksāt nodokļus.
Valsts pētījumu programmas "Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" ietvaros prof. A. Saukas veiktās aptaujas rezultāti parāda, ka Latvijā visbiežākais iemesls, kas pamudinātu cilvēkus iegādāties preci vai pakalpojumu bez attaisnojuma dokumenta jeb nesamaksājot par to visus paredzētos nodokļus, ir zemāka cena14 (3.att).
2. attēls. Motivācija nedeklarēti iegādāties preces un pakalpojumus |
3. attēls. EK Eirobarometra speciālaptauja Nr. 498: Nedeklarēts darbs Eiropas Savienībā 2019. gada septembris |
Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka darījumus Latvijā starp draugiem, radiniekiem vai kolēģiem vairumam (39 %) ir pieņemami nedeklarēt. Vienlaikus atbilstoši pētījuma datiem Latvijā šāds viedoklis ir mazāk izplatīts, nekā vidēji ES-28.
4. attēls. Iemesli sniegt pakalpojumus ēnu ekonomikā, 2020. gada pētījums.
Pētījuma ietvaros veiktajā aptaujā respondenti norādīja, ka visbiežāk minētais iemesls, kas, viņuprāt, mudina cilvēkus veikt darbu vai sniegt pakalpojumus, nemaksājot par to nodokļus pilnā apmērā vai daļēji ir pārāk augsti nodokļi un sociālās drošības iemaksas. Tālāk seko darbavietu trūkums, uzticības trūkums valstij un tās sociālajām garantijām, kā arī pastāvošā birokrātija (4.att.).
Definējot ēnu ekonomikas apmēru mazinošus pasākums, jāņem vērā, ka neatkarīgi no tā, kādi pasākumi tiks īstenoti ēnu ekonomikas mazināšanai, vienmēr būs personas, kas darbojas pelēkā sektorā, un kas mērķtiecīgi meklēs iespēju turpināt izvairīties no nodokļu nomaksas un palikt ārpus formālās ekonomikas, pārkārtojot savu uzvedību un izmantojot citus instrumentus un paņēmienus.
Ievērojot to, ka ēnu ekonomikas risks ir cieši saistīts ar nodokļu morāles principu, tad indivīdu iesaiste ēnu ekonomikā pastāv arī starp augsta ienākumu līmeņa indivīdiem ar zemu nodokļu morāli. Tāpēc domājot par kopējo valsts labklājības līmeni ir jāīsteno pārdomāti pasākumi nodokļu morāles celšanai valstī kopumā un iedzīvotāju grupās ar dažādu turīguma līmeni un atšķirīgu motivāciju.
Ēnu ekonomikas sasaiste ar IKP
Ekonomisti atzīst, ka ēnu ekonomika ļoti cieši korelē ar valsts ekonomikas attīstību, tādēļ IKP izaugsme ir viens no būtiskākajiem dzinējiem ēnu ekonomikas apmēra izmaiņām. Jo augstāks ir IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju, jo augstāka ir labklājība, jo mazāk cilvēki ir tendēti uz likuma pārkāpumiem, t.sk. mazāk izvairās no nodokļu nomaksas. Šo likumsakarību var arī skaidri redzēt zemāk atspoguļotajā grafikā, kas parāda IKP uz vienu iedzīvotāju15 un formālās ekonomikas daļu % no IKP, kas aprēķināta kā proporcionāli apgrieztā vienība no ēnu ekonomikas īpatsvara pēc prof. F. Šneidera metodes (5.att.).
5. attēls. Iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju un formālās ekonomikas daļas likumsakarības
Līdzīgi arī EK pētījums par PVN plaisas apmēru ES dalībvalstīs16 liecina par augstu PVN plaisas atkarību no IKP un ekonomikas struktūras. Savā ziņojumā EK uzsver, ka IKP pieaugums, vispārējās valdības budžeta pārpalikums, informācijas tehnoloģiju izdevumi un lauksaimniecības un finanšu sektoru daļas ekonomikā ir statistiski nozīmīgie faktori. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, lai samazinātu PVN plaisu par vienu procentpunktu, IKP jāpalielina par trīs procentpunktiem.
Arī VID uzkrātā 12 gadu statistika par PVN plaisu un 9 gadu statistika par darba spēka nodokļu plaisu laika rindām, kura parāda augstu atgriezenisku korelāciju starp IKP un nodokļu plaisu procentu, liecina par to, ka makroekonomiskai izaugsmei ir būtiska ietekme uz nodokļu plaisu apmēru. Faktiski IKP faktora izmaiņas spēj pamatot 86 % - 94 % no nodokļu plaisu dinamikas (6.-8.att).
6. attēls. PVN plaisas un IKP savstarpējās likumsakarības Datu avots: VID dati
7. attēls. IIN plaisas un IKP savstarpējās likumsakarības Datu avots: VID dati
8. attēls. VSAOI plaisas un IKP savstarpējās likumsakarības Datu avots: VID dati
Zemāk esošais 9. attēls demonstrē ekonomiskās situācijas sasaisti ar ēnu ekonomikas īpatsvaru Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, atspoguļojot IKP uz vienu iedzīvotāju un ēnu ekonomikas apjomu pēc prof. F. Šneidera pētījuma datiem. Dati parāda ciešu apgriezti proporcionālu likumsakarību, proti, jo lielāks IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ir ēnu ekonomikas īpatsvars valstī.
9. attēls. Ēnu ekonomikas īpatsvara sasaiste ar IKP uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā. Finanšu ministrijas veidots, balstoties uz Eurostat datiem un F. Šneidera pētījuma datiem.
Kā rāda attēls, tādās ekonomiski attīstītajās valstīs kā Vācija, Austrija, Luksemburga un Šveice IKP uz vienu iedzīvotāju17 ir lielāks un ēnu ekonomikas rādītājs ir zemāks, savukārt tādās valstīs kā Bulgārija, Horvātija, Ungārija, Rumānija IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks un attiecīgi ēnu ekonomikas rādītājs ir salīdzinoši augsts18.
IKP uz vienu iedzīvotāju parāda valsts iedzīvotāju materiālās labklājības līmeni un pirktspēju. Ja cilvēks nevar nodrošināt primārās vajadzības, un tam ir izvēle starp pamata vajadzību apmierināšanu un nodokļu saistību izpildi, tad izvēle būs par labu personīgajām nevis sabiedriskajām interesēm. Jo lielāku vērtību spēj saražot valsts iedzīvotāji, jo augstāka ir valsts iedzīvotāju materiālā labklājība un interese ieguldīt kopīgajām sabiedriskajām vajadzībām, tostarp veikt nodokļu nomaksu.
Atbilstoši OECD 2022. gada pētījuma datiem 10. attēlā varam vērot Eiropas valstu iedzīvotāju apmierinātību ar ienākumu līmeni19 un sasaisti ar ēnu ekonomikas apjomu pēc F. Šneidera pētījuma datiem.
10. attēls. Ēnu ekonomikas īpatsvara sasaiste ar iedzīvotāju apmierinātību ar ienākumu līmeni 2022. gadā. Finanšu ministrijas veidots, balstoties uz OECD datiem un F. Šneidera pētījuma datiem.
Valstīs, kur iedzīvotāju apmierinātība ar ienākumu līmeni ir zemāka, iesaiste ēnu ekonomikā ir lielāka. Attiecīgi, ja personas ienākums ir pietiekams, lai apmierinātu savas primārās vajadzības, tās tieksme apiet nodokļu nomaksu ir mazāka. Un otrādi – jo zemāka ir apmierinātība ar ienākumu līmeni, jo vairāk cilvēki ir ieinteresēti par prioritārām izvirzīt savas personiskās īstermiņa intereses, izvairoties no nodokļu nomaksas, nekā ievērot tiesību aktus, pildot nodokļu nomaksas pienākumu, tādējādi piedaloties arī valsts (sabiedrības) kopīgu vajadzību finansēšanā.
11. attēls. Ēnu ekonomikas īpatsvara sasaiste ar korupcijas līmeni 2022. gadā. Finanšu ministrijas veidots, balstoties uz DELNA pētījuma datiem un F. Šneidera pētījuma datiem.
Vēl viens rādītājs, kas ir saistīts ar ēnu ekonomiku, ir privātā sektora uztvere par korupcijas izplatību līmenis valstī (11.att.). No attēla var secināt, ka tādās valstīs kā Šveice, Dānija, Somija, Zviedrija, Vācija korupcijas uztveres indekss ir augstāks, kas varētu norādīt uz zemāku korupcijas līmeni, iesaiste ēnu ekonomikā ir mazāka. Savukārt tādās valstīs ka Ungārija, Grieķija, Slovākija korupcijas uztveres indekss ir zemāks un ēnu ekonomikas līmenis ir augstāks. Plaša korupcijas izplatība saistīta, tai skaitā ar augsto ēnu ekonomikas rādītāju un zemo morāles līmeni.
Rezumējot, pētījumi liecina, ka ēnu ekonomikas mazināšanā ārkārtīgi būtisku lomu spēlē labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kas sekmētu uzņēmumu skaita palielinājumu, kuri būtu konkurētspējīgi Latvijas un ārvalstu tirgos, veicinātu Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apmēra palielinājumu, kvalitātes pieaugumu un produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu.
12. attēls. Ēnu ekonomiku ietekmējošie faktori un tās sasaiste ar IKP.
Ēnu ekonomikas apmēra izmaiņas ir būtiski atkarīgas no valsts ekonomikas attīstības un to ietekmējošajiem uzņēmējdarbības vides faktoriem. Vienlaikus ir arī būtiska loma mērķtiecīgiem ēnu ekonomiku mazinošiem jeb disciplīnas pasākumiem, t.sk. nodokļu morāles uzlabošanas, regulējošā un administratīvā sloga mazināšanas, caurskatāmības uzlabošanas, nodokļu saistību izpildes veicināšanas, procedūru automatizācijas, elektronisko maksājumu ieviešanas u.c. Jāatzīmē, ka tikai pateicoties ekonomikas attīstībai bez mērķtiecīgiem ēnu ekonomikas ierobežojošiem pasākumiem, uzņēmējdarbības vidi nav iespējams pilnībā sakārtot, secīgi nav iespējams minimizēt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Tādējādi uzņēmējdarbības vides pievilcīguma uzlabošanai, politikas plānošanas dokumentu pasākumi un ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumi savstarpēji saistīti un rada sinerģijas efektu (12.att.).
Attiecīgi mazinot ēnu ekonomikas apmēru valstī paralēli svarīgi strādāt pie vairākiem savstarpēji saistītajiem dokumentiem, kas minēti t.sk. Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (apstiprināta 2023.gada 15.septembrī)20 un tajos noteiktajiem mērķiem, proti:
– Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2021.–2027.gadam (apstiprināts Saeimā 2020.gada 2.jūlijā);
– Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr. 490);
– Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.–2025.gadam (apstiprināts ar MK 2023.gada 11.aprīļa rīkojumu Nr. 199);
– informatīvais ziņojums "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027.gadam izstrādes virzību" (izskatīts un apstiprināts MK 2023.gada 26.septembrī);
– Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam (projekts) u.c.
Vienlaikus Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027.gadam nedublē Nodokļu politikas pamatnostādnēs un citu institūciju attīstības plānošanas dokumentos iekļautos uzdevumus, kā arī VID darba plānā iekļautos nodokļu administrēšanas, operatīvos un uzraudzības pasākumus.
2.2. Ēnu ekonomikas apmēra novērtējums
Ēnu ekonomikas apjoma aprēķinu metodes nevar viennozīmīgi uzskatīt par precīzām un savstarpēji salīdzināmām. Kā jau tika minēts, ar ēnu ekonomikas apmēra pētīšanu nodarbojas vairāki starptautiski atzīti ekonomisti. Lai iegūtu visaptverošu priekšstatu par ēnu ekonomikas apmēru, tiek salīdzināti vairāku pētījumu rezultāti, kuru pamatā ir gan tiešās (aptaujas) metodes, gan netiešās (makroekonomiskās) metodes. Lielākā daļa šo metožu dod iespēju novērtēt tikai ēnu ekonomikas pārmaiņu virzienu un pieauguma vai samazinājuma aptuvenu mērogu, proti, tendences, nevis konkrētu tās lielumu.
Pēc F. Šneidera metodes Ēnu ekonomikas indekss tiek mērīts % no IKP – izmantojot netiešo modelēšanas metodi. Ēnu ekonomikas apmēra noteikšanai ir balstīta uz skaidrās naudas pieprasījuma pieeju un "vairāku indikatoru un vairāku cēloņu" (MIMIC) modeli (13.att.), kas ļauj iegūt laika rindas indeksus par nereģistrētā un reģistrētā izlaides līmeņa attiecību valstī. Valūtas pieprasījuma pieejas pamatideja ir tāda, ka par ēnu ekonomikā pārdotajām precēm un pakalpojumiem norēķinās skaidrā naudā un ka, izmantojot skaidrās naudas pieprasījuma funkciju, ir iespējams novērtēt šādas preces un pakalpojumus, kas attiecīgi sniegti un sniegti apmaiņā pret skaidru naudu un tādējādi aprēķināt ēnu ekonomikas apjomu.
13. attēls. Ēnu ekonomikas īpatsvars Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā (% no IKP) pēc prof. F. Šneidera pētījuma datiem.
Pēc prof. A. Saukas metodes Ēnu ekonomikas indekss tiek mērīts % no IKP, izmantojot tiešo apsekojuma metodi – uzņēmēju aptaujas anketas (arī telefona intervijas) ar brīvas izvēles atbildēm un nodokļu audita datu analīze un ieņēmumu pieeju IKP mērīšanā – IKP tiek aprēķināts kā darbinieku bruto atlīdzības un uzņēmumu bruto saimnieciskās darbības ienākumu summa (14.att.). Ēnu ekonomikas aprēķinos ietilpst neuzrādītā uzņēmumu peļņa, neuzrādītās algas un nereģistrētie darbinieki. Ēnu ekonomikas apjoms vērtēts skatoties uz uzņēmumiem, kas legāli reģistrēti un nodarbojas ar legālām precēm un pakalpojumiem. Aprēķinos nav ietverta nelegālā preču vai pakalpojumu tirdzniecība, t.sk. nelegālo preču pārrobežu tirdzniecība, kontrabanda vai imports.
14. attēls. Ēnu ekonomikas īpatsvars Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā (% no IKP) pēc prof. A. Saukas pētījuma datiem.
Atbilstoši Valsts pētījumu programmas "Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" projekta ietvaros veiktām prof. A. Saukas un viņa komandas aplēsēm potenciāli iekasējamā nodokļu summa no ēnu ekonomikas Latvijā ir robežās no 2 līdz 3,6 miljardiem euro. Prof. T. Putniņa ziņojumā ir aplēsts Latvijā zaudēto nodokļu ieņēmumu apjoms, kas radies ēnu ekonomikas dēļ, cilvēkiem izvairoties no nodokļu maksāšanas, slēpjot faktus, kā arī kontrabandas rezultātā. Rezultāti liecina, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas starp dažādiem nodokļu veidiem būtiski atšķiras:
– Lielāko daļu no zaudētajiem nodokļu ieņēmumiem 77% veido darbaspēka nodokļi (IIN un VSAOI). Pētījums parāda, ka pastāv ievērojams potenciāls nodokļu ieņēmumu palielināšanai ar tādu politisku darbību palīdzību, kas samazina zaudēto darbaspēka nodokļu apjomu. Vienlaikus norāda, ka tie varētu būt jebkādi pasākumi aplokšņu algu samazināšanai, īpaši jebkādas politikas ar mērķi novērst shēmas, kas izveidotas, lai no nodokļu nomaksas izvairītos lielu ienākumu guvēji, uz kuru rēķina kopumā rodas vislielākā neiekasēto nodokļu daļa salīdzinājumā ar to, cik lieliem nodokļu ieņēmumiem no šādām personām vajadzētu būt.
– Pētījumā minēts, ka nākamais lielākais nodokļu starpības radītājs ir akcīzes nodoklis, uz kura rēķina ir 10% zaudēto nodokļu ieņēmumu. Starp akcīzes nodokļiem lielākā neiegūto nodokļu pozīcija ir naftas produkti, īpaši transportlīdzekļos izmantotā dīzeļdegviela un benzīns, jo par šīm precēm tiek iegūta liela daļa no akcīzes nodokļu ieņēmumiem. Akcīzes nodokļu kategorijā nākamā ir tabaka, lielākoties uz kontrabandas cigarešu rēķina, lai arī ar laiku šis komponents uzrāda lejupejošu tendenci, un pēc tās nākamais ir alkohols. No aplēstā nedeklarētā, nelegālā benzīna un dīzeļdegvielas patēriņa tiesībaizsardzības iestādes atklāj un atgūst tikai nelielu daļu, kas nozīmē, ka politika akcīzes nodokļa iekasēšanā par naftas produktiem varētu būt daudz efektīvāka.
– Nozīmīgu daļu no negūtajiem nodokļiem rada arī PVN, kas veido 9% no visiem zaudētajiem nodokļu ieņēmumiem. Pētījumā norādīts, ka izvairīšanās no PVN ir 3,8%, kas ir zemāks rādītājs nekā citām nodokļu kategorijām. Tomēr PVN rada lielu neiekasēto nodokļu daļu tāpēc, ka no visiem nodokļu ieņēmumiem PVN veido lielo īpatsvaru nodokļu ieņēmumu struktūrā (29%). Pierādījumi no ES valstīm liecina, ka efektīva politika cīņā ar PVN nemaksātājiem ietver investīcijas informācijas tehnoloģijās, lai labāk sekotu līdzi PVN maksājumu saistībām un mudinātu nodokļu maksātājus pildīt pienākumus iesniegt papildu informāciju, piemēram, nodrošinot atskaitīšanos reālā laikā un e-rēķinu izrakstīšanu.21
Savukārt VID novērtē PVN, IIN, VSAOI, akcīzes nodokļu plaisas. Nodokļu plaisa ir nedeklarētā un deklarētā, bet nesamaksātā nodokļu apjoma summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta pie nosacījuma, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības. Jāpiebilst, ka kopējā nodokļu plaisa nav tas pats, kas ēnu ekonomikas apjoms, jo ēnu ekonomikas mērījumi nosaka nereģistrētās saimnieciskās darbības īpatsvaru, nevis zaudētos nodokļu ieņēmumus.
Pēc VID novērtējuma datiem 1.tabulā ir redzama potenciāli iekasējamā nodokļu summa no ēnu ekonomikas 2021. gadā ir 992 milj. euro. VID aprēķinātā potenciāli iekasējamā summa (PVN, IIN, VSAOI, akcīzes nodokļu zudums) veido 2,95 % no IKP. (2021. gada IKP ir 33 617 milj. euro). Vienlaikus šī nodokļu plaisa neiekļauj tādus datus, kas nav nonākuši VID redzes lokā vispār.
Potenciāli iekasējamā summa |
milj. euro |
PVN plaisa |
162 |
IIN plaisa no nedeklarētās darba samaksas vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem |
280 |
VSAOI plaisa no nedeklarētās darba samaksas vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem |
516 |
Akcīzes nodokļa plaisa degvielas produktiem |
34 |
KOPĀ |
992 |
1. tabula. Aplēses par aktuālo nedeklarēto un nesamaksāto nodokļu apjomu
2021. gadā. Akcīzes plaisa par 2020.gadu
Datu avots: VID dati.
Vēl viens rādītājs, kas netieši liecina par ēnu ekonomikas apmēru valstī ir skaidras naudas aprites īpatsvars.22 EK pētījuma zinātnieki atklāj, ka viens no galvenajiem ēnu ekonomikas virzītājspēkiem ir pastāvīga skaidras naudas kā galvenās maksāšanas metodes izmantošana. Turklāt, skaidras naudas pieprasījuma virzītājspēki ir vieni un tie paši neatkarīgi no tā, vai tās ir lielas vai mazas valstis, ziemeļu vai dienvidu valstis, valstis, kurām ir interese izmantot skaidru naudu, vai valstis, kurās patērētāji pārsvarā maksā bezskaidrā naudā, vai kurās pastāv ierobežošanas politika – skaidras naudas izmantošana.
Bezskaidras naudas norēķinu metožu attīstība mudina cilvēkus aizstāt skaidru naudu. Tādējādi jaunu maksājumu inovāciju, piemēram, bezkontakta un mobilo maksājumu, plašā izmantošana vēl vairāk samazinās skaidras naudas uzkrājumus. Ir izpētīts, ka katra krīze līdz šim ir palielinājusi pieprasījumu pēc skaidras naudas. Covid-19 krīzes laikā visā pasaulē, pat Skandināvijas valstīs, palielinājās apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms. Piemēram, Eirozonā tika novērots nozīmīgs skaidrās naudas pieprasījuma pieaugums kopš tās pastāvēšanas23.
Atbilstoši LB sniegtajiem datiem, 2022. gadā kopumā bankomātos iemaksāta skaidra nauda 2,4 miljardu euro apmērā. Mazumtirgotāji ir iemaksājuši inkasācijas kompānijās 3,9 miljardus euro, kas kopā veido 6,3 miljardus euro jeb 16,2 % no IKP. Jāatzīmē, ka pastāv arī objektīvi iemesli, kāpēc iemaksā skaidru naudu bankomātos, un ne vienmēr tas liecina par to, ka nauda ir iegūta no ēnu ekonomikas aktivitātēm. Arī mazumtirdzniecībā ne visa skaidra nauda tiek tālāk nodota inkasācijas uzņēmumiem, daļa no tām tiek atpakaļ izdota klientiem, kā arī par to tiek veikti norēķini ar piegādātājiem. Vienlaikus, arī šis skaidras naudas plūsmas rādītājs var būt vērtēts kā viena no ēnu ekonomikas tendenču raksturojošām pazīmēm.
Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023.gada 1.pusgadā veica 394,2 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 150,7 mljrd. euro kopapjomā. Salīdzinājumā ar 2022.gada 1.pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10 %, savukārt maksājumu kopapjoms – par 26 %. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61,2% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36,4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita). Jāatzīmē, ka 2023.gada 1.pusgadā veikti 24,2 milj. zibmaksājumu 6,9 mljrd. euro apjomā.24
Ņemot vērā, ka skaidro naudu kā instrumentu bieži izmanto ēnu ekonomikas mērķtiecīgi dalībnieki, ir nepieciešams veidot sistēmu, ka nelegālās skaidras naudas iegūšana ir komerciāli nepievilcīga. Vienlaikus ir arī jāveicina digitālo maksājumu popularizēšanu, motivējot sabiedrību kopumā ikdienas darījumos mazāk izmantot skaidro naudu, kas mazinās skaidras naudas izmantošanas pievilcīgumu arī mērķtiecīgiem ēnu ekonomikas dalībniekiem. Minēto faktu apliecina arī prof. A. Saukas vadītajā pētījumā sniegtā rekomendācija par elektronisko norēķinu sistēmu stimulēšanu un atturēšanu no skaidras naudas maksājumiem, lai samazinātu skaidras naudas apjomu, ko var potenciāli izmantot aplokšņu algu izmaksai skaidrā naudā, piemēram, skaidras naudas norēķinu griesti, tirdzniecības vietu (POS) termināļu pieejamība visās nozarēs, tikai elektronisko maksājumu izmantošana valsts iestādēs, stimuli karšu izmantošanai tirdzniecības vietā25.
Aktuālie F. Šneidera pētījuma dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms turpināja samazinājuma tendenci, kas 2021. gadā veidoja 20,2 %, bet 2022. gadā – 19,9 %26 (15.att.).
15. attēls. Ēnu ekonomikas īpatsvars 31 Eiropas valstī 2022. gadā (% no IKP) pēc prof. F. Šneidera pētījuma datiem
Turpretī saskaņā ar SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra pētnieku prof. A. Saukas, prof. T. Putniņa pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā" datiem ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā bija 26,5 % no IKP, kas gandrīz palika nemainīgs, samazinoties par 0,1 procentpunktu pret 2021. gadu. Jāatzīmē, ka ēnu ekonomikas indekss dažādos pētījumos tiek izmantots kā indikatīvs rādītājs, lai raksturotu rādītāja tendenci.
Vislielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente Latvijā 2022. gadā bija "aplokšņu algas", kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājusies par 0,5 procentpunktiem, veidojot 46,7 %. Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, jeb "aplokšņu algas", 2022. gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2021. gadu pieauga par 1,2 procentpunktiem un sasniedza 25 %.
Ēnu ekonomikas īpatsvars 2022. gadā būvniecībā Latvijā sasniedza 34,5 % (2021. gadā – 31,2 %), mazumtirdzniecībā – 30,5 % (2021. gadā – 29,8 %), pakalpojumu sektorā – 28,6 % (2021. gadā – 27,5 %), ražošanā – 23,9 % (2021. gadā – 25 %), bet vairumtirdzniecībā – 20,5 % 2021. gadā – (24,4 %).27
Izvērtējot dažādu pētnieku aplēses un citus netiešus ēnu ekonomiku raksturojošus rādītājus, t.sk. Latvijas pētnieka prof. A. Saukas, prof. T. Putniņa un Austrijas pētnieka prof. F. Šneidera ēnu ekonomikas aplēses, VID nodokļu plaisu aprēķinus un skaidras naudas aprites rādītāja var secināt, ka potenciāli iekasējamā nodokļu summa no ēnu ekonomikas Latvijā vērtējams robežās no 2 līdz 3,6 miljardiem euro.
Svarīgi ņemt vērā, ka valsts IKP veido dažādas nozares, un ir sektori, kur ēnu ekonomika maz ticama, piemēram, valsts pārvalde, un tādi sektori, kur ēnu ekonomikas intensitāte ir augstāka. Ievērojot to, ka ēnu ekonomikas aprēķinam pētnieki savā praksē neizmanto vienotu pieeju, t.s. netiek izmantota vienāda IKP veidojošā komponente (bāze), tādēļ ir dažādi ēnu ekonomikas apjoma novērtēšanas rezultāti. Turklāt, izsakot pieņēmumu par kopējo ēnu ekonomikas apmēru valstī, pētnieki atsevišķus to rīcībā esošus analītikas datus ekstrapolē uz visu IKP. Lai objektīvi un precīzi novērtētu ēnu ekonomikas apmēru, turpmāk ir nepieciešams veikt padziļinātu analīzi par ēnu ekonomikas apmēru un tā iemesliem specifiskajās nozarēs.
Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana ir prioritārs uzdevums, jo tās apjoms Latvijā vēl joprojām ir augsts salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm un tādēļ svarīgi turpināt ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošanu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un labprātīgas nodokļu saistību izpildes veicināšanai, samazinot administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un veicinot nodokļu ieņēmumu palielinājumu valsts budžetā.
Ekonomiskās tendences
Izvērtējot ēnu ekonomikas mazinošus pasākumus, būtiski ņemt vērā ne tikai faktisko situāciju valsts ekonomikā un ēnu ekonomikā, bet arī pēdējo gadu tendences.
Attiecībā uz darba spēka nodokļu ieņēmumiem – Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviesto pasākumu negatīvās ietekmes mazināšanai valsts nodokļu maksātāju darbiniekiem, kompensējot ienākumu neesamību, atsevišķos periodos izmaksāja dīkstāves un subsīdijas atbalstus, no kuriem, pretēji nodarbināto darba ienākumiem, netika ieturēti darba spēka nodokļi. Kopumā par 2021. gadu dīkstāves un subsīdijas atbalstos tika izmaksāti 156,24 milj. euro un par 2022. gadu 1,98 milj. euro.
2022. gadā darba spēka nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 1,00 miljardu euro jeb 17,6 %, sasniedzot 6,64 miljardus euro. Šāds darba spēka nodokļu ieņēmumu pieaugums iepriekš nav novērots. Nodokļu maksātāji, sekojot kopējai ekonomiskai izaugsmei, kā arī ārējo faktoru ietekmei pārvērtēja savu saimniecisko darbību, kas rezultējās arī darbinieku ienākumu kāpumā, kas ir pamats darba spēka ieņēmumu pieaugumam.
Analizējot juridisko personu (bez budžeta iestādēm) darba devēju ziņojumos norādītos datus, var uzskatāmi redzēt, ka pieaug to darba devēju īpatsvars, kuru vidējie aprēķinātie ienākumi darba ņēmējiem ir virs valstī noteiktās minimālās darba algas (2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, par 5,3 procentpunktiem).
Tai pat laikā ir vērojams arī darba spēka nodokļu aktuālā parāda samazinājums – 2023. gada 1. janvārī, salīdzinot ar 2022. gada 1. janvāri, par 26,35 milj. euro jeb 7,9 % līdz 308,37 milj. euro, kas ir straujākais pēdējo gadu laikā gada sākumā novērotais aktuālā parāda samazinājums.
Rezumējot jāsecina, ka attiecībā uz darba spēka nodokļu ieņēmumiem nodokļu maksātāji pielāgojas esošai situācijai, tai pat laikā izvērtē iepriekšējo pieredzi ierobežojumu laikā, kad atbalsts tika saņemts atbilstoši pārskatu un nodokļu nomaksas situācijai, un mēģina sakārtot savas saistības pret valsti. Protams, ka visi šie procesi ir ilgstoša darba rezultāts arī no VID puses – kā sniedzot atbalstu, tā arī vienkāršojot saistību izpildi.
Vērtējot pašreizējo ekonomisko situāciju un nodokļu maksātāju spēju labprātīgi nomaksāt visus nodokļus, fiskālo ieguvumu no ēnu ekonomikas ierobežojošo pasākumu īstenošanas VID vērtē piesardzīgi.
Jāatzīmē, ka izmaksas nodokļu administrēšanas funkcijas nodrošināšanai, ieviešot katru nākamo uzraudzību pastiprinošo pasākumu, palielinās, tādējādi katrs nākamais iekasētais euro kļūst dārgāks. Attiecīgi, valstij būtu jāizvērtē efektīvu pasākumu ieviešana, apsverot nodokļu administrēšanas izmaksas, iespējami mazinot administratīvo slogu un izsverot visus ieguvumus sabiedrības kopējām interesēm.
Latvijas ekonomikā 2022. gada pēdējos mēnešos bija vērojama neliela izaugsme. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās par 2 %. IKP faktiskajās cenās pērn bija 39,1 miljards euro.28 Lielā nenoteiktība ģeopolitiskajā vidē ietekmēja gan iedzīvotāju patēriņu, gan uzņēmumu investīcijas, savukārt ekonomikas izaugsmes rādītājus negatīvi ietekmēja ārējā tirdzniecība un straujais importa pieaugums. Augsta inflācija, cenu pieauguma tempiem apsteidzot algu kāpumu, reālie iedzīvotāju ienākumi un pirktspēja samazinās. Paredzams, ka ekonomikas izaugsme varētu atgriezties 2023. gada trešajā ceturksnī, bet kopumā 2023. gadā IKP pieaugums sagaidāmas daudz mērenāks nekā 2022. gadā.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 4,3 %, tajā skaitā nepārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 6,5 %, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība – par 0,5 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 10,1 %, bet vairumtirdzniecībā vērojams būtisks samazinājums – par 18,7 %.
Veselības aizsardzības jomā aizvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām, kuru prasmīgs pielietojums ļauj sasniegt labākus veselības iznākumus, rada iespēju ārstiem vairāk laika veltīt kontaktam ar pacientu un pārvaldes struktūrām pieņemt labākus, datos un to analīzē balstītus sistēmisku pārmaiņu lēmumus. Nesenā krīze ir arī aktualizējusi nepieciešamību nodrošināt savlaicīgu piekļuvi elektroniskajiem veselības persondatiem, lai nodrošinātu gatavību un reaģētspēju uz veselības apdraudējumiem, kā arī ne tikai ārstēšanas, bet arī pētniecības, inovācijas, pacientu drošības un regulatīvos, politikas veidošanas, statistikas vai personalizētās medicīnas nolūkos.29
Ievērojot to, ka strauja ekonomikas izaugsme tuvāko gadu laikā nav sagaidāma, nav pamatoti sagaidīt, ka ēnu ekonomika būtiski samazināsies.
Būvniecības nozare
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecības produkcijas pievienotā vērtība 2022. gadā samazinājās par 11,3 %, ko ietekmēja kritums visās trijās apakšnozarēs visos četros gada ceturkšņos. Ēku būvniecības apjomi gada laikā samazinājās par 9,8 %, inženierbūvniecības apjomi – par 13,1 %, tostarp ceļu un dzelzceļu būvniecība samazinājās par 8,5 %, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība – par 17,3 %, bet pārējā inženierbūvniecība – par 36,4 %. Specializēto būvdarbu apjomi gada laikā samazinājās par 11,3 %, tostarp ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana – par 26,9 %, elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības – par 7,8 %, būvdarbu pabeigšanas darbi – par 18 %, bet citi specializētie būvdarbi – par 7,8 %. Turklāt no 2020. gada beigām ir vērojams straujš būvmateriālu cenu sadārdzinājums, kas palielina ēnu ekonomikas risku nozarē. Salīdzinot ar 2020. gada septembri, būvniecības izmaksas kopumā palielinājās par 10,0 %, tostarp būvmateriālu cenas palielinājās par 14,3 %.
Būvniecības nozarē vēsturiski bija izveidojies augsts ēnu ekonomikas līmenis, 2015.gadā tas sasniedza 40%. Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, kopš 2016.gada konsekventi tiek ieviesti uz nozari orientēti pasākumi, turklāt pašai būvniecības nozarei līdzdarbojoties un no savas puses sniedzot būtisku ieguldījumu nozares uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. 2015.–2020. gadā pateicoties pārdomātiem un kompleksiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem būvniecības nozarē, tai skaitā ieviešot EDLUS, sasniegts pozitīvs efekts, panākot sešu gadu laikā ēnu ekonomikas rādītāja samazinājumu par 11,3 procentpunktiem.
Saskaņā ar SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra pētnieku A. Saukas, T. Putniņa pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā"30 rezultātiem ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē 2021.gadā palielinājās līdz 31,2% un 2022.gadā vēl par 3,3%, sasniedzot 34,5% atzīmi (16.att.).
16. attēls. Ēnu ekonomikas indekss Latvijā un būvniecības nozarē 2015.–2022. gadā, % no IKP.
Neskatoties uz to, ka būvniecība bija viena no Covid-19 pandēmijas vismazāk skartajām nozarēm, tā joprojām izjūta pandēmijas globālās sekas, 2021.gadā turpinājās būvniecības produkcijas apjomu kritums. 2022.gadā Krievijas militārā agresija Ukrainā radīja būtisku satricinājumu būvniecības nozarei, inflācija atsevišķos nozares segmentos sasniedza 28 %, radot ievērojamus sarežģījumus izpildīt iepriekš uzņemtas līgumsaistības, tai skaitā publiskās infrastruktūras projektos. Jāatzīmē, ka vislielākais sadārdzinājums bija būvizstrādājumiem, tomēr strauji auga arī darba spēka izmaksas un tas radīja nozares uzņēmumiem lielu finansiālo slogu. Analizējot apstākļus būvniecības nozarē, varētu secināt, ka stabilizējoties nozares darbībai un uzņēmumiem atgūstot konfidenci, dabiski sāks samazināties arī ēnu ekonomikas īpatsvars.
Taču, lai panāktu atbilstošu un nozares konkurētspējai vitāli svarīgu ēnu ekonomikas samazināju būtu jāuzlabo esošo pasākumu darbība, kā arī jāievieš papildu pasākumi segmentos, kurus neaptver iepriekš ieviestie pasākumi, vai kur tie nespēj dot atbilstošu efektu.
Turklāt pozitīvi vērtējama būvniecības nozares apņemšanās turpināt iesāktos pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai un izstrādāt jaunus, ņemot vērā īslaicīgo tendenci būvniecības sektorā pieaugt ēnu ekonomikas īpatsvaram.
Analizējot iepriekš ieviestos ēnu ekonomiku ierobežojošos pasākumus darba grupa secināja, ka kopumā būvniecības nozarē ieviestie pasākumi bija efektīvi, taču turpmāk būtu nepieciešami atsevišķi pilnveidojumi. Divi iedarbīgākie pasākumi ir EDLUS ieviešana un vispārsaistošā ģenerālvienošanās, kas nosaka nozares specifikai atbilstošu minimālo darba algu.
Attiecībā uz EDLU un uzskaites datu izmantošanu darba spēka nodokļu administrēšanas procesos, darba grupa ierosināja veikt pasākumus EDLUS ieviešanas kontroles stiprināšanai. VEDLUDB dati liecina, ka objektos, kas ir pakļauti EDLU, savus pakalpojumus sniedz vien viena trešā daļa būvkomersantu. Attiecīgi divas trešās daļas būvkomersantu darbojas objektos, kuros nav ieviesta EDLUS.
Nodrošinot lielāku caurskatāmību nozarē, 2023.gada 22.jūnijā ir pieņemti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz pienākumu būvkomersantam EDLUS reģistrēt un iesniegt VEDLUDB informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Informācija par noslēgtajiem līgumiem un veiktajiem norēķiniem veicinās stabilu finanšu plūsmu būvdarbu līgumu izpildē, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī veicinās to pakāpenisko iziešanu no ēnu ekonomikas.
Pie esošām būvdarbu cenām un ņemot vērā, ka EDLUS ir jāievieš visos trešās grupas būvju būvdarbos, kā arī visos būvdarbos, kuru vērtība pārsniedz 350 000 euro, var izdarīt secinājumu, ka EDLUS nav ieviesta visos objektos, kur tā ir ieviešama atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējumam. Lai uzlabotu EDLUS regulējuma darbību, kā arī uzlabot tā sniegumu ēnu ekonomikas ierobežošanai, turpmāk būtu nepieciešams:
– veikt plašāku un stingrāku EDLUS ieviešanas uzraudzību, veicot regulārās pārbaudes būvniecības objektos;
– šo uzraudzību turpināt balstīt uz risku novērtējumiem un analīzi, nepieciešamības gadījumā plašāk izmantojot būvniecības informācijas sistēmas datus.
EDLUS ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem ēnu ekonomikas mazināšanai, bet tikai pie nosacījuma, ka EDLUS lietošana tiek kontrolēta, un uzņēmumi apzinās seku nopietnību, ja EDLUS netiek būvlaukumā izmantots atbilstoši normatīviem.
Jāatzīmē, ka līdz šim būvniecības nozarē ieviestie pasākumi pamatā bija mērķēti uz lieliem objektiem. Savukārt efektīvākai ēnu ekonomikas ierobežošanai plāna projektā iekļauti vairāki pasākumi, kurus pēc būvniecības procesiem var attiecināt uz dažāda izmēra būvlaukumiem, sadalot tos trīs nosacītās grupās: turpinot pasākumus liela izmēra būvlaukumiem, kā arī paredzēt pasākumus, kas būtu fokusēti uz vidēja izmēra būvlaukumiem un maza izmēra būvlaukumiem.
2.3. Ēnu ekonomikas mazināšanas scenāriji un pasākumi
Apzinoties to, ka pastāv dažādas ēnu ekonomikas novērtēšanas pieejas un metodes, šajā plānā izstrādājot iespējamos scenārijus ēnu ekonomikas samazināšanai līdz 2027. gadam, turpmāk kā reference tiek izmantoti Austrijas profesora F. Šneidera pētījuma dati, jo tos ir iespēja salīdzināt ar vairāk nekā 30 gan Eiropas, gan Pasaules valstīm, kā arī veikt salīdzinājumu ar Eiropas valstu vidējo rādītāju.
Izvēloties ēnu ekonomikas apmēra samazināšanas mērķa scenāriju, jāņem vērā vairāki faktori:
1. Latvijā lielāka daļa makroekonomisko rādītāju ir zem ES vidēja rādītāja, tādējādi šie rādītāji ietekmē ēnu ekonomiku Latvijā vairāk nekā vidēji citās ES dalībvalstīs. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju ES-27 – 28 820 euro, Latvijā ir 13 320 euro, kas ir par 56 % mazāk nekā ES-2731. Attiecīgi likumsakarīgi būtu salīdzināms arī ēnu ekonomikas apmēra samazināšanas potenciāls. ES vidējā ēnu ekonomikas apmēra sasniegšana Latvijā, vienlaikus attiecīgajā periodā nesasniedzot ES vidējo IKP rādītāju ir maz ticama.
2. Valsts pētījumu programmas "Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" secinājums, ka saskaņā ar vēlamo modeli prognozētais samazinājums būs aptuveni viens procentpunkts nākamajos četros gados (FM piebilde: pētījumā netiek atsevišķi izdalīts publisks sektors, kurā ēnu ekonomika maz ticama), taču tas varētu būt ievērojami lielāks nekā šī "dabiskā tendence", ja tiks sekmīgi īstenotas politikas darbības ēnu ekonomikas mazināšanai.32 Prognozētais ēnu ekonomikas samazinājums mazinātu neseno ēnu ekonomikas palielinājumu, kas radās Covid-19 pandēmijas laikā, un turpinātu ilgtermiņā novēroto tendenci, proti, ka ēnu ekonomikas līmenis pakāpeniski samazinās.
3. Latvijā nodokļu nomaksas morāle ir zemāka, nekā Lietuvā un Igaunijā (ko pierāda gan prof. A. Saukas pētījums, gan Eiropas Parlamenta Fiskālās komitejas ziņojums), vienlaikus cilvēku paradumu maiņa parasti prasa ilgāku laiku.
4. Izmaksas nodokļu administrēšanas funkcijas nodrošināšanai, ieviešot katru nākamo uzraudzību pastiprinošo pasākumu, palielinās, tādējādi katrs nākamais iekasētais euro kļūst dārgāks. Attiecīgi, valstij būtu jāizvērtē efektīvu pasākumu ieviešana, izsverot visus ieguvumus sabiedrības kopējām interesēm.
5. Neatkarīgi no tā, kādi pasākumi tiks īstenoti ēnu ekonomikas mazināšanai, vienmēr būs personas, kas darbojas pelēkā sektorā, un kas mērķtiecīgi meklēs iespēju turpināt izvairīties no nodokļu nomaksas un palikt ārpus formālās ekonomikas, pārkārtojot savu uzvedību un izmantojot citus instrumentus un paņēmienus.
6. Svarīgi ņemt vērā, ka valsts IKP veido dažādas nozares, un ir sektori, kur ēnu ekonomika maz ticama, piemēram, valsts pārvalde. Izsakot pieņēmumu par kopējo ēnu ekonomikas apmēru valstī, pētnieki atsevišķus to rīcībā esošus analītikas datus ekstrapolē uz visu IKP. Lai objektīvi un precīzi novērtētu ēnu ekonomikas apmēru, turpmāk ir nepieciešams veikt padziļinātu analīzi par ēnu ekonomikas apmēru un tā iemesliem specifiskajās nozarēs.
Ēnu ekonomika, kas pēc Austrijas prof. F. Šneidera un Latvijas pētnieku prof. A. Saukas, prof. T. Putniņa metodēm svārstās robežās no 19,9% līdz 26,5% no IKP, ir būtisks ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības vides attīstību kavējošais faktors.
Ievērojot plānā noteikto rezultatīvo rādītāju ēnu ekonomikas mazināšanai – tuvināt ēnu ekonomikas rādītāju Latvijā Eiropas valstu vidējam līmenim tika izstrādāti četri scenāriji ēnu ekonomikas apjoma mazināšanai līdz 2027. gadam.
Agresīvais mērķis: -2,7 % (t.i. no 19,9 % līdz 17,2 %) |
326 milj. euro |
Ambiciozais mērķis ir -1,8 % (t.i. no 19,9 % līdz 18,1 %) |
218 milj. euro |
Reālistiskākais mērķis -1 % (t.i. no 19,9 % līdz 18,9 %) |
120 milj. euro |
Mērenais mērķis -0,6 % (t.i. no 19,9 % līdz 19,3 %) |
72 milj. euro |
2. tabula. Ēnu ekonomikas mazināšanas scenāriji.
Vērtējot scenāriju, kura agresīvais mērķis paredz ēnu ekonomiku samazināt par 2,7 procentpunktiem līdz ES valstu vidējam rādītājam – 17,2 %, tika secināts, ka šis scenārijs ir pārāk "iznīcinošs" esošajai uzņēmējdarbības videi un tā sasniegšana īsajos termiņos ir saistīta ar daudziem riskiem. Tas nodarītu komersantiem būtiskus zaudējumus ar ilgtermiņa sekām, izstumjot tos no ekonomiskās aktivitātes, kas neatsver vienreizējo ieguvumu budžetā 326 milj. euro apmērā.
Līdzīgi ambiciozais scenārijs, kura plāns ir samazināt ēnu ekonomiku četru gadu laikā par 1,8 procentpunktiem līdz 18,1 % no IKP prasītu diezgan intensīvas represīvas darbības no VID, izstumjot negodīgos nodokļu maksātājus no ekonomiskās aktivitātes, nevis pārvirzot tos no ēnu ekonomikas legālajā vidē.
Ņemot vērā, ka IKP rādītāja izmaiņu sasaiste ar ēnu ekonomiku ir aptuveni 1 pret 3, apsverot ēnu ekonomikas ierobežošanas scenārijus un to fiskālo efektu, ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā īstenošanai tiek piedāvāts scenārijs ar reālistisko mērķi.
Reālistiskais mērķis paredz tuvināties ES vidējam rādītājam (17,2 %), samazinot ēnu ekonomikas apjomu līdz 2027. gadam par 1 procentpunktu līdz 18,9%. Vienlaikus valstij būtu jāizvirza arī ambiciozākais mērķis – 2030. gadā sasniegt Eiropas valstu ēnu ekonomikas rādītāja vidējo līmeni.
Reālistisko scenāriju ir iespējams panākt, ieviešot ambiciozu pasākumu kopumu, kas ir atspoguļots ēnu ekonomikas plāna tabulā. No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots iegūt papildu ienākumus budžetam 120 miljonu euro, kas savā ziņā arī ir izaicinājums.
Savukārt scenārijs, kura mērķis ir līdz 2027. gadam samazināt ēnu ekonomiku par 0,6 procentpunktiem līdz 19,3 % no IKP, būtu mērens, un līdz 2027. gada spētu nodrošināt valsts budžetam papildu līdzekļus 72 milj. euro apmērā (17.att.).
17. attēls. Ēnu ekonomikas ierobežošanas scenāriji un to ietekme uz valsts budžetu.
Aprēķina metodika:
IKP (2022) - 38 870 milj. euro
1 % no IKP 389 milj. euro
31 % nodokļu daļa no IKP
389 milj. euro * 31 % = 120 milj. euro
3.tabulā tiek atspoguļots ieņēmumu sadalījums pa gadiem no pasākumu īstenošanas.
Pasākumi |
Fiskālā ietekme, milj. euro |
|||
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|
Ēnu ekonomikas ierobežošana |
12 |
40 |
80 |
120 |
3. tabula. Fiskālā ietekme no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam pasākumiem sadalījumā pa gadiem.
Plānā ietverto pasākumu īstenošanu atbildīgās un iesaistītās ministrijas nodrošinās esošā finansējuma ietvaros, vai arī nepieciešamības gadījumā kārtējā gada budžeta sagatavošanas procesā, sniedzot fiskāli neitrālus priekšlikumus.
Saskaņā ar izstrādāto scenāriju ēnu ekonomikas apjoma mazināšanai līdz 2027. gadam, kas paredz samazināt ēnu ekonomiku par 1 procentpunktu, un no plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots iegūt papildu ienākumus budžetā 120 miljonu euro apmērā. Plāna pasākumi tika sadalīti piecos rīcības virzienos, nosakot katram virzienam sagaidāmo fiskālo ieguvumu:
1. Rīcības virziens – Horizontālie pasākumi un skaidras naudas aprites mazināšana – 55 milj. euro;
2. Rīcības virziens – Informācijas un datu apmaiņa – 1 milj. euro;
3. Rīcības virziens – Būvniecības nozares pasākumi – 16 milj. euro;
4. Rīcības virziens – Veselības nozares pasākumi – 7 milj. euro;
5. Rīcības virziens – Citi pasākumi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai – 41 milj. euro.
Zemāk redzamajā 18.attēlā ir atspoguļoti ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna galvenie pasākumi. Pilnu pasākumu izklāstu var redzēt dokumenta 4.sadaļā.
18. attēls. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam galvenie pasākumi.
Lai nodrošinātu visefektīvāko un iedarbīgāko politikas ieteikumu izstrādi, tika īstenota valsts pētījumu programma, kur apkopojumā izmantota gan Eurofound, gan Eiropas Nedeklarētā darba apkarošanas platformas (EPTUW) izstrādāta labas prakses politikas pasākumu "zināšanu banka" ēnu ekonomikas apkarošanai, kā arī EPTUW sagatavotie tehniskie ziņojumi par konkrētiem politikas pasākumiem, un kā rezultātā izstrādāti zinātniski pamatotie politikas ieteikumi. Ievērojot pētnieku izstrādātas rīcībpolitikas rekomendācijas, plānā tika iekļauti vairāki pasākumi, tādi kā:
- īstenot informatīvi izglītojošo kampaņu darba ņēmējiem, īstenojot komunikāciju ar sabiedrību par pilnībā deklarēta darba priekšrocībām un riskiem nepilnīgi maksājot darbaspēka nodokļus;
- nodokļu maksātāju reitinga izmantošana publiskajos iepirkumos (t.sk. izvērtējot iespēju izmantot reitingu ar publiskā iepirkuma izpildi saistītajos uzņēmumos);
- īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu;
- skaidras naudas aprites aizstāšana ar digitāliem maksājumiem, veicinot POS termināļu ieviešanu tirdzniecības vietās;
- valsts un pašvaldību iestādēm veikt savu informācijas sistēmu integrāciju ar DAGR, lai uzsāktu tajā pieejamo citu iestāžu datu saņemšanu, kas nepieciešama analīzei un ēnu ekonomikas risku identifikācijai savos pamatdarbības procesos;
- paplašināt VID publiskojamo datubāzi;
- tiks turpinātas diskusijas par netieša nodokļu aprēķina pieeju. Tostarp attiecībā uz izņēmumu nozarēm, kurās ir noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē vismaz 50% apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.
Ņemot vērā prof. A. Saukas zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijās uzsvērto par dažādu institūciju ciešākas savstarpējās sadarbības veicināšanas nepieciešamību, plānā tika iekļauts pasākums, kas paredz īstenot pilotprojektus par informācijas un datu apmaiņu starp valsts iestādēm, izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu vai datu agregatora risinājumu (turpmāk – DAGR). DAGR mērķis ir informācijas apmaiņas un sadarbspējas uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī datu pieejamības nodrošināšana ar noteiktiem piekļuves laikiem. Valsts reģistriem un informācijas sistēmām, pieslēdzoties pie DAGR, tiks nodrošināta vienota, centralizēta, augstai datu pieprasījumu apstrādes veiktspējai optimizēta datu izplatīšanas platforma. Rezultātā katrai iestādei perspektīvā būs iespējams būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti vai pat pilnībā atteikties no savu datu izplatīšanas risinājumu izstrādes un uzturēšanas. Valsts pārvaldei tiks nodrošinātas iespējas apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā datu izplatīšanas platformā, kuru datu saņēmēji varēs izmantot, lai izgūtu reāla laika datus no datu devēju informācijas sistēmām. Īstenojot projektu, tiks izveidota bāzes infrastruktūra vienotai datu izplatīšanas un datu piekļuves atļauju pārvaldībai, kas nodrošinās vidi komersantu, iedzīvotāju un valsts pārvaldes savstarpējai pārvaldītai datu apritei.
Apsverot iespēju ietekmēt nodokļu maksātāju uzvedību, tiek plānots īstenot izglītojošas un izpratni veicinošas informatīvās kampaņas nodokļu morāles celšanai, kas līdzīgi sasaucas ar prof. A. Saukas rekomendācijās minēto. Tāpat ir svarīgi veidot komunikāciju ar sabiedrību, skaidrojot valdības lēmumus un veidojot izpratni par valdības procesiem, kas ir būtisks veids kā stimulēt aktīvāku sabiedrības līdzdarbību un uzticēšanos.
3. Plāna mērķis un rīcības virzieni
Plāna mērķis ir, koncentrējoties uz apzinātiem ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem un konstatētajiem riskiem, sadarbībā ar nozaru ministrijām, sociālajiem un sadarbības partneriem, īstenot mērķtiecīgus ēnu ekonomiku samazinošos pasākumus prioritārajās tautsaimniecības nozarēs un horizontālos pasākumus uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un labprātīgas nodokļu saistību izpildes veicināšanai.
Plāna mērķa sasniegšanai pasākumi strukturēti pa rīcības virzieniem:
1. Horizontālie pasākumi un skaidras naudas aprites mazināšana.
2. Informācijas un datu apmaiņa.
3. Būvniecības nozares pasākumi.
4. Veselības nozares pasākumi.
5. Citi pasākumi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai.
Plāna rezultatīvais rādītājs: plānā iekļauto pasākumu īstenošanas rezultātā horizontālā virzienā un prioritāro tautsaimniecības nozaru ietvaros, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība, kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars līdz 2027. gadam samazināsies par 1 % no iekšzemes kopprodukta, tādējādi tuvinot ēnu ekonomikas rādītāju Latvijā Eiropas valstu vidējam līmenim, samazinot to no 19,9 % līdz 18,9 %.
Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana ir prioritārs uzdevums, kas ir svarīgs, lai sekmētu tautsaimniecības nozaru attīstību, veicinātu konkurētspēju un nodrošinātu sabiedrības labklājības līmeni un tāpēc ir jāturpina īstenot valsts politiku ēnu ekonomikas ierobežošanā, sekmējot valsts iestāžu sadarbību. Lai nodrošinātu komersantiem kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina uzņēmumu attīstību un sekmē konkurētspējas paaugstināšanos, sadarbībā ar nozaru ekspertiem izstrādāts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam, kura prioritāte ir ēnu ekonomikas mazināšana konkrētās tautsaimniecības nozarēs un horizontālo pasākumu īstenošana.
Lai analizētu ieviesto pasākumu efektivitāti un sekotu izmaiņām ēnu ekonomikā, visā plāna ieviešanas periodā svarīgi regulāri sekot līdzi indikatoriem, kas raksturo ēnu ekonomikas apmēru, piemēram:
- nodokļu maksātāju bez būtisko nodokļu saistību izpildes risku īpatsvars, piemēram, "A" klases reitinga uzņēmumu īpatsvars;
- skaidras naudas apjoma izmaiņas un lietošanas tendences;
- zinātnisko pētījumu dati, piemēram, A. Saukas un T. Putniņa pētījums "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs", F. Šneidera pētījums par ēnu ekonomiku Eiropas valstīs u.c.;
- iedzīvotāju socioloģisko aptauju rezultāti par nodokļu morāli;
- nozaru attīstības dati, piemēram, "aplokšņu algu" indekss būvniecībā;
- specifiskie rādītāji nozarēs, piemēram, pasūtītāju maksātnespējas rādītāji būvniecībā u.c.
4. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam
Nr. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš |
1.rīcības virziens – Horizontālie pasākumi un skaidras naudas aprites mazināšana. |
Fiskālais ieguvums: 55 milj. euro |
|||||
1.RV 1.uzdevums. Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana: reitinga izmantošana publiskajos iepirkumos un publiskajās procedūrās. |
Fiskālais ieguvums: 15 milj. euro |
|||||
1.1.1.1. |
Nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma izmantošana, Publisko iepirkumu likuma (PIL) 9.pantā noteiktajiem iepirkumiem, veicinot "A" klases nodokļu maksātāju priekšrocības. |
Sagatavoti grozījumi normatīvajā regulējumā, kas paredz "A" klases nodokļu maksātāju priekšrocības mazajos iepirkumos. |
Par 1 % palielinās "A" klases nodokļu maksātāju īpatsvars kopējā nozares segmentējamo nodokļu maksātāju skaitā. |
FM |
IUB |
30.12.2025. |
1.1.1.2. |
Nodokļu maksātāju reitinga izmantošana, publiskajos iepirkumos, neizvirzot prasības pārliecināties par saistību izpildi nodokļu jomā "A" klases nodokļu maksātājiem. |
Sagatavoti grozījumi normatīvajā regulējumā par nodokļu maksātāju reitinga izmantošanu publiskajos iepirkumos. |
Samazinās administratīvais slogs komersantiem ar "A" klases reitingu. |
FM |
IUB, VID, VRAA |
30.12.2025. |
1.1.1.3. |
Nodokļu maksātāju reitinga izmantošana publiskajos iepirkumos, kaskadējot to uz iesaistītiem uzņēmumiem. |
Sagatavoti priekšlikumi un, nepieciešamības gadījumā, izstrādāti grozījumi normatīvajā regulējumā par nodokļu maksātāja reitinga izmantošanu publiskajos iepirkumos. |
Palielinās labprātīga nodokļu saistību izpilde. |
FM |
IUB |
30.12.2025. |
1.1.2. |
"A" reitinga klases uzņēmumiem piedāvātie valsts pārvaldes procedūru atvieglojumi un priekšrocības, t.sk. saīsināti termiņi atbilžu sagatavošanā, licenču, atļauju izsniegšanā. |
Lai saglabātu un attīstītu padziļinātās sadarbības programmas priekšrocības, tiks veikti grozījumi normatīvajā regulējumā, virzot jaunu pieeju, kas balstās uz publiski pieejamiem reitingiem, lai ir motivācija kāpt augstāk reitingā, kā arī lai reitinga kritēriji sekmētu ekonomikas politikas virsmērķus, tai skaitā veicinot eksportu un produktivitāti. |
Samazinās administratīvais slogs komersantiem ar "A" klases reitingu. |
ministrijas, VID |
- |
30.12.2026. |
1.1.3. |
Nodrošināta informācija par komersantiem ērtā veidā, kas izmantojama ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanas un uzraudzības procesā. Nodrošināts, ka pašvaldību iestādes pirms atļauju izsniegšanas ielu tirdzniecībai pārliecinās, ka komersants veic nodokļu iemaksas un tam ir izveidotas darba vietas. |
Izveidotas procedūras, kas paredz, ka pašvaldību iestādes pirms atļauju izsniegšanas ielu tirdzniecībai pārliecinās, ka komersants veic nodokļu iemaksas un tam ir izveidotas darba vietas. VID sagatavo informatīvo materiālu saistībā ar komersantu nodokļu nomaksas apmēru un tā nozīmi no nodokļu nenomaksas risku skata punkta. |
Aplokšņu algu saņēmēju un nodokļus nemaksājošo darba devēju samazināšanās. |
VARAM |
LPS, VID |
30.12.2025. |
1.RV 2.uzdevums. Skaidras naudas aprites ierobežošana. |
Fiskālais ieguvums: 18 milj. euro |
|||||
1.2.1. |
Noteikt par primāro algas izmaksas veidu bezskaidras naudas maksājumu. |
Pilnveidoti risinājumi darbinieka tiesību un aizsargātības palielināšanai atalgojuma jomā, neierobežojot darbinieka iespējas norēķināties par patēriņa precēm un pakalpojumiem, ja to nav iespējams izdarīt ar bezskaidras naudas līdzekļiem un, atstājot iespēju darbiniekam un darba devējam vienoties par algas izmaksu skaidrā naudā. |
Aplokšņu algu saņēmēju un nodokļus nemaksājošo darba devēju samazināšanās. |
LM |
FM, VID |
30.12.2024. |
1.2.2. |
Noteikt darba devējam pienākumu informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. |
Veikti grozījumi normatīvajos aktos, nosakot, ar kādu dokumentu (piemēram, DDZ vai paziņojums) darba devējs informē VID par izmaksu skaidrā naudā. |
Aplokšņu algu saņēmēju un nodokļus nemaksājošo darba devēju samazināšanās. |
LM |
FM, VID |
30.12.2024. |
1.2.3. |
Noteikt skaidras naudas iemaksas un izmaksas sliekšņa deklarācijas (ziņošana par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos). |
Izstrādāts normatīvais regulējums, kurā kredītiestādēm noteikts pienākums sniegt reizi ceturksnī informāciju VID par iemaksām un izmaksām bankomātos vai kredītiestāžu filiālēs. |
Palielinās skaidras naudas aprites pārredzamība un kredītiestāžu iespēja ziņot par visām operācijām, kuras pārsniegs noteikto slieksni, nevērtējot vai darījums ir aizdomīgs. |
FM |
VID |
30.12.2024. |
1.2.4. |
Turpināt diskusijas par netieša nodokļu aprēķina pieeju. Tostarp attiecībā uz izņēmumu nozarēm, kurās ir noslēgta ģenerālvienošanās. |
Tiks turpinātas diskusijas par netieša nodokļu aprēķina pieeju. Tostarp attiecībā uz izņēmumu nozarēm, kurās ir noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. |
Veicināta labprātīga nodokļu saistību izpilde. |
FM |
VID |
30.12.2025. |
1.2.5. |
Veicināt nozaru asociācijas noslēgt vai pārskatīt ģenerālvienošanās atbilstoši aktuālajam darba samaksas līmenim nozarē (piemēram, veselības, skaistumkopšanas, būvniecības u.c. nozarēs). |
Ģenerālvienošanās nosacījumu papildināšana, paredzot atbilstošu atalgojumu atkarībā no profesijas un kvalifikācijas. |
Palielinās labprātīga nodokļu saistību izpilde, tostarp darbaspēka nodokļu ieņēmumi budžetā. |
Par jomu atbildīgas nozaru ministrijas (praktiskā rīcība: LBNA, LBAS, LBP) |
- |
30.12.2027. |
1.2.6. |
Veicināt nozaru asociācijas rosināt savus biedrus noslēgt darba koplīgumus. |
Darba koplīgumu iniciatīvas veicināšana. |
Uzlabota uzņēmumu konkurētspēja, darba ņēmēju darba apstākļi un sociālās garantijas, veicināta subjektu iesaistes mazināšana ēnu ekonomikā. |
Par jomu atbildīga LM (praktiskā rīcība: LBAS, nozaru asociācijas) |
- |
30.12.2027. |
1.2.7. |
Skaidras naudas plūsmas monitorings. |
Sagatavoti ziņojumi par skaidras naudas plūsmas analīzi (ar akcentu uz nezināmas izcelsmes skaidru naudu), skaidrojot skaidras naudas izcelsmes iemeslus un izmantošanas dinamiku. |
Reizi gadā sagatavoti atjaunoti ziņojumi par skaidras naudas plūsmas analīzi, skaidrojot skaidras naudas izcelsmes iemeslus un izmantošanas dinamiku. |
FID, VID, (sadarbībā ar LB) |
FM |
30.12.2024. 30.12.2025. 30.12.2026. 30.12.2027. |
1.RV 3.uzdevums. Apzināts konceptuālais risinājums par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principu. |
Fiskālais ieguvums: 7 milj. euro |
|||||
1.3.1. |
Izvērtēt, vai esošajai iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas kārtībai ir nepieciešami papildinājumi, kas mazinātu ēnu ekonomiku, veicinātu nodokļu nomaksas kultūru, bet vienlaikus nepalielinātu administratīvo un birokrātisko slogu. Tostarp apzināts konceptuālais risinājums par vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principa pakāpenisko ieviešanu, identificējot nepieciešamos izņēmumus. |
Izvērtēts esošais deklarēšanas risinājums, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju ienākumu deklarāciju iesniegšana ir vienkārša un ērta, tostarp vērtējot, vai sistēmā nepieciešami papildinājumi, kas mazinās ēnu ekonomiku, uzlabos nodokļu morāli, vienlaikus neradot papildu administratīvo un birokrātisko slogu. Tostarp: 1. Organizētas diskusijas ar sabiedrību par iedzīvotāju ienākuma deklarēšanas konceptu. 2. Apzināti VID rīcībā esošie dati un to izmantošanas potenciāls. 3. Identificēti dati, kas trūkst kvalitatīvai analītikai. |
Ievēroti pamatprincipi: vienlīdzība, noteiktība, ērtums, efektivitāte. Samazināts administratīvais slogs un uzlabota nodokļu administrēšanas uzraudzības efektivitāte. Nodrošināta komunikācija ar sabiedrību. |
FM |
VID |
30.12.2025. |
1.3.2. |
Kopsakarā ar 1.3.1.pasākumu izvērtēt nepieciešamību noteikt portfeļu investīciju un tamlīdzīgu finanšu instrumentu pārvaldītājam pienākumu ieturēt IIN izmaksas vietā un ziņot VID ar nodokļiem apliekamā ienākuma apjomu. |
Lai samazinātu iespēju slēpt ienākumus, un VID gūtu priekšstatu par fiziskās personas ar IIN apliekamajiem ienākumiem un tā izmaiņām kopsakarā ar personas attiecīgajā taksācijas gadā veiktajiem darījumiem un gūtajiem ienākumiem, paplašināt sniedzamās informācijas apjomu fiziskajām personām. |
Ienākumu izmaksātājs ietur IIN izmaksas vietā no ienākuma no portfeļa pārvaldības pakalpojuma vai sniedz informāciju VID par ienākumu no portfeļa pārvaldības pakalpojuma. |
FM |
VID |
30.12.2025. |
1.3.3. |
Veikt izvērtējumu par darbspējas vecumā esošo personu profilu bez ienākumiem un/vai ar ilgstoši nenokārtotām saistībām. |
Veikts izvērtējums par darbspējas vecumā esošo personu profilu bez ienākumiem un/vai ar ilgstoši nenokārtotām saistībām (t.sk. uzturlīdzekļu nemaksātāji, kuru ir vairāk nekā 40 tūkst.) un izstrādāts iespējamais risinājums šo personu atgriešanai legālajā darba tirgū. |
Rasts risinājums parādniekus atgriezt legālajā darba tirgū, samazinot subjektu skaitu, kas darbojas ēnu ekonomikā. |
FM |
TM, LDDK |
30.12.2025. |
1.RV 4.uzdevums. Bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšana. |
Fiskālais ieguvums: 15 milj. euro |
|||||
1.4.1. |
Īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. |
Ieviesta obligātā prasība komersantiem B2B segmentā e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā un nodrošināts tehniskais risinājums e-rēķinu apritei. |
Nodrošināta e-rēķinu lietošana strukturētā elektroniskā formā. Ieviešot atskaitīšanos reālā laikā, varēs labāk sekot līdzi PVN maksājumu saistību izpildei. |
1.VID 2.VARAM |
FM |
30.12.2025. |
1.4.2. |
Pienākums uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 50 000 euro gadā nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā. |
Samazināts skaidras naudas darījumu skaits tirdzniecībā, kas veicinās pārskatāmāku nodokļu administrēšanu šajā nozarē. Atbilstoši VID sākotnējam izvērtējumam, regulējums varētu skart 779 nodokļu maksātājus, no tiem tirdzniecības nozarē (NACE 46 un NACE 47) darbojas 177 nodokļu maksātāji. |
Samazināts skaidras naudas darījumu skaits tirdzniecībā. |
FM |
VID |
30.12.2024. |
1.4.3. |
Bezskaidras naudas norēķinu veicināšana. |
Veicināta sabiedrības un uzņēmēju interese ikdienas norēķinos biežāk izmantot bezskaidras naudas maksājumu risinājumus, tostarp veicinot sabiedrības finanšu pratību, izglītojot par bezskaidras naudas risinājumu izmantošanas priekšrocībām un to drošu izmantošanu, tādējādi mainot skaidras naudas izmantošanas paradumus. |
1. Izstrādāti risinājumi bezskaidras naudas norēķinu izmantošanas pieejamības veicināšanai. 2. Veicināta sabiedrības finanšu pratība drošai bezskaidras naudas risinājumu izmantošanai. 3. Veicināta sabiedrības interese bezskaidras naudas risinājumu biežākai izmantošanai ikdienā. |
Par jomu atbildīga FM (praktiskā rīcība: LFNA) |
- |
30.12.2025. |
1.4.4. |
Attiecināt Ceļu satiksmes likumā noteiktā regulējuma par ziņošanu VID prasības atsavināšanas aizlieguma liegumiem reģistrēšanu arī uz transportlīdzekļiem, kas ir vecumā no 5 līdz 10 gadiem. |
Sekmēta nodokļu nenomaksas mazināšanas pasākumu īstenošana lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, un novērsta izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Ātrāka, efektīvāka nodokļu nenomaksas gadījumu novēršana fiziskām personām (IIN, PVN). |
Nodokļu ieņēmumu palielināšana mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecības darījumos. |
FM |
VID, SM, CSDD |
30.12.2024. |
2.rīcības virziens – Informācijas un datu apmaiņa. |
Fiskālais ieguvums: 1 milj. euro |
|||||
2.RV 1.uzdevums. E-kvīts ieviešana. |
Fiskālais ieguvums: 0,3 milj. euro |
|||||
2.1.1. |
E-kvīts ieviešana kā obligāta par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, lai gada ienākumu deklarācijā varētu iekļaut kā attaisnotos izdevumus. |
Samazināts laika un resursu patēriņš gada ienākumu deklarāciju iesniegšanai un apstrādei, veicināta iestāžu un pakalpojumu sniedzēju datu apmaiņa ar VID, kā arī iedzīvotājiem iespēja ātrāk saņemt pārmaksātā nodokļa atmaksu. Izvērtēta iespēja pakalpojumu sniedzējiem vienkāršot datu nodošanu. Nepieciešamības gadījumā tiek veikti grozījumi tiesību aktos. |
Vienkāršoti procesi un samazināts administratīvais slogs. |
FM, VID |
VM, IZM, EM |
30.12.2026. |
2.RV 2.uzdevums. Starpinstitūcijas informācijas apmaiņa un informācijas publiskošana. |
Fiskālais ieguvums: 0,7 milj. euro |
|||||
2.2.1. |
Valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm veikt savu ārpus informācijas sistēmām uzturēto informācijas resursu apzināšanu, sakārtošanu strukturētu datu veidā un uzsākt citām iestādēm nepieciešamo datu kopu publicēšanu izplatīšanai DAGR, lai veicinātu ēnu ekonomikas ierobežošanai nepieciešamās informācijas apmaiņu un datu izmantošanu starp iestādēm. |
Uzturēto informācijas resursu (datu bāžu un reģistru) apzināšana, sakārtošana strukturētu datu veidā un uzlabota informācijas apmaiņa un datu izmantošana starp iestādēm. Datu avoti pilotprojekta nozarēs: - Pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru (Taksometru vadītāju reģistrs); - VID informācija no datu bāzēm; - Apsardzes darbības reģistrs; - Valsts izglītības informācijas sistēmas Izglītības iestāžu reģistrs; - pašvaldību piešķirto pabalstu informācija; - Valsts vides dienesta informācija no datu bāzēm. VID identificē informāciju33 (strukturēti dati), kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu automatizētus uz datu analīzi balstītus procesus, un ir citu iestāžu rīcībā, iesniedzot to VARAM. |
Izveidots vienots informācijas piekļuves punkts, kurš nodrošinās valsts pārvaldes iestādes ar datiem, kas izmantojami iestāžu datu analīzes risinājumos un pamatdarbības procesos ēnu ekonomikas risku identifikācijai. Uzlabota datu apmaiņa starp valsts institūcijām. |
VARAM SM VID, IeM IC, IZM, pašvaldības, VVD |
- |
30.12.2025. |
2.2.2. |
Valsts un pašvaldību iestādēm veikt savu informācijas sistēmu integrāciju ar DAGR, lai uzsāktu tajā pieejamo citu iestāžu datu saņemšanai, kuri nepieciešami analīzei un ēnu ekonomikas risku identifikācijai savos pamatdarbības procesos. |
DAGR tehniskās piekļuves tiesības tiks nodrošinātas atbilstoši datu aizsardzības regulai, saistībā ar tiesībām, kas nostiprinātas normatīvajā regulējumā. Uzraudzības pasākumu uzlabošana un savlaicīga risku identificēšana pamatdarbības procesos: - VID; - Pašvaldību reģistri (attīstība var tikt nodrošināta, t.sk. izmantojot ES fondu līdzekļus34). |
Izveidots vienots informācijas piekļuves punkts, kurš nodrošinās valsts pārvaldes iestādes ar datiem, kas izmantojami iestāžu datu analīzes risinājumos un pamatdarbības procesos ēnu ekonomikas risku identifikācijai. |
VARAM VID pašvaldības |
- |
31.12.2025. |
2.2.3. |
Izvērtēta iespēja pilnveidot datu apmaiņu starp VID un Latvijas Apdrošinātāju asociāciju. |
Izvērtētas iespējas pilnveidot datu apmaiņu starp VID un Latvijas apdrošināšanas kompānijām. Izvērtēti iespējamie riski attiecībā uz personas datu apstrādi un apzināti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos. |
Identificēti risinājumi datu apmaiņas pilnveidošanai. |
VID, FM, LAA |
DVI |
30.12.2025. |
2.2.4. |
Paplašināt VID publiskojamo datubāzi. |
Sagatavoti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz reizi ceturksnī publicēt informāciju par komersantu samaksāto nodokļu kopsummām, atsevišķi norādot IIN un VSAOI kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu. |
Nodrošināts nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskums, informēta sabiedrība, sadarbības un darījumu partneri. |
FM |
VID |
30.12.2025. |
2.2.5. |
Komunikācija ar sabiedrību par pilnībā deklarēta darba priekšrocībām un riskiem nepilnīgi maksājot darbaspēka nodokļus. |
1. Izstrādāt uzskatāmu materiālu, kas parāda nodokļu un sociālo iemaksu nedeklarēšanas pilnā apmērā negatīvo ietekmi uz konkrēto indivīdu. 2. Organizēta informatīvā kampaņa jauniešiem "Kur paliek mana nauda?" par nodokļu maksāšanas kultūras nozīmi un darba likumdošanas ievērošanas svarīgumu, iesaistot VID dažādos jauniešu izglītošanas pasākumos un apmācībās skolniekiem "Dzīvei gatavs" ietvaros. 3. Informēti nodokļu maksātāji par to, kā tiek iztērēta nodokļos samaksātā nauda (infografikas, preses relīzes utml), uzlabojot izpratni par budžeta līdzekļu izlietojumu publiskajiem pakalpojumiem, nodokļu morāles celšanai. |
1. Uzlabota jauniešu izpratne par ieguvumiem no samaksātajiem nodokļiem un priekšrocībām attiecībā uz saņemtajiem publiskajiem pakalpojumiem. 2. Organizēto informatīvi izglītojošo pasākumu skaits. |
VID, FM |
- |
30.12.2027. |
3.rīcības virziens – Būvniecības nozares pasākumi. |
Fiskālais ieguvums 16 milj. euro |
|||||
3.RV 1.uzdevums. EDLUS, VEDLUB, BIS datu analītikas stiprināšana. |
Fiskālais ieguvums: 7 milj. euro |
|||||
3.1.1. |
Pazemināt EDLUS ieviešanas slieksni (no 350 000 euro uz 170 000 euro). |
Paplašināta EDLUS lietošana būvobjektos. Galvenokārt attiecināms uz liela un vidēja izmēra būvlaukumiem. |
Palielinās EDLUS objektu skaits un DDZ stundu skaits VEDLUDB. |
EM |
FM, LBP |
30.12.2024. |
3.1.2. |
Paredzēt normatīvajos aktos būvniecības ieceres ierosinātājam pienākumu iesniegt BIS informāciju par būvdarbu līguma cenu, būvētāja gadījumā plānoto būvdarbu cenu, kā arī nodrošināt iespēju veidot atlasi par būvniecības ieceru īstenošanas izmaksām (būvdarbu cenu) pēc būvju lietošanas veidiem. |
Nodrošināta informācija attiecībā uz plānoto būvdarbu cenu atbilstoši lietošanas veidiem. Galvenokārt attiecināms uz liela un vidēja izmēra būvlaukumiem. |
Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā Pilnveidota BIS funkcionalitāte. |
EM |
LBP |
30.12.2025. |
3.1.3. |
Pilnveidot datu apmaiņu starp BIS un VID uzturētajām informācijas sistēmām. |
Izveidota datu apmaiņa, kas labāk izmantojama nodokļu administrēšanā, noteikts obligātu datu apjoms, tai skatā būvdarbu izmaksas. Informācijas apmaiņa līdz DAGR projekta ieviešanai notiek starp BIS un VID, savukārt pēc DAGR projekta ieviešanas – pilnvērtīgi izmantojot DAGR iespējas. Galvenokārt attiecināms uz liela, vidēja un maza izmēra būvlaukumiem. |
Definētas prasības un izstrādāti risinājumi informācijas sistēmu pielāgošanai, kā arī izstrādāti priekšlikumi nepieciešamā papildu finansējuma piesaistei. |
VID, BVKB, VRAA |
LBP |
30.12.2026. |
3.1.4. |
VEDLUDB datu ticamības diapazona samazināšana no 20 % līdz 15 %. |
Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā. Galvenokārt attiecināms uz liela un vidēja izmēra būvlaukumiem. |
Palielinās darba devēju ziņojumos deklarētās darba stundas un attiecīgi darba ņēmējiem deklarētais atalgojums un nodokļi no tā. |
EM |
- |
30.12.2025. |
3.1.5. |
Veikt kontroles un uzraudzības pasākumus par EDLUS lietošanu būvlaukumos. |
VID veikti kontroles un uzraudzības pasākumi par EDLUS lietošanu būvlaukumos. |
Sagatavots un iesniegts ziņojums MK par EDLUS lietošanas efektivitāti un veiktajiem kontroles un uzraudzības pasākumiem. |
FM (VID) |
EM, LM |
01.03.2024. 01.03.2026. |
3.RV 2.uzdevums. Prasības privātpersonai būvniecības procesā. |
Fiskālais ieguvums: 2 milj. euro |
|||||
3.2.1. |
Dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 m3 uz 170 m2. |
Sagatavoti grozījumi ēku būvnoteikumos. Galvenokārt attiecināms uz maza izmēra būvlaukumiem. |
Samazinās privātajā sektorā sniegto pakalpojumu nedeklarēšana. |
EM |
- |
30.12.2025. |
3.2.2. |
Paredzēt pienākumu privātpersonai sniegt informāciju BIS par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. |
Sagatavoti grozījumi normatīvajā regulējumā, paredzot sniegt informāciju fiziskajām personām par naudas izcelsmi. Galvenokārt attiecināms uz vidēja un maza izmēra būvlaukumiem. |
Pilnveidota BIS funkcionalitāte. |
EM |
BVKB, FM |
30.12.2025. |
3.2.3. |
Noteikt pienākumu, ka norēķini par pakalpojumiem, par kuriem pasūtītājam obligāti jāiesniedz dokumenti pēc projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas, lai nodotu ēku vai inženierbūvi ekspluatācijā, notiek tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā. |
Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā nodrošinot, ka pēc projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas norēķini par tādiem pakalpojumiem kā izpildmērījumi, elektroinstalācijas pārbaudes, apkures ierīces, iekārtas un dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes, notiek tikai bezskaidrā naudā. |
Samazinās privātajā sektorā sniegto pakalpojumu nedeklarēšana. |
FM |
EM |
30.06.2024. |
3.RV 3.uzdevums. Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana būvniecības jomā. |
Fiskālais ieguvums: 7 milj. euro |
|||||
3.3.1. |
Veicināt būvniecības nozares asociāciju pārskatīt ģenerālvienošanās atbilstoši aktuālajam darba samaksas līmenim nozarē. |
Ģenerālvienošanās nosacījumu papildināšana, paredzot būvniecībā atbilstošu atalgojumu atkarībā no profesijas un kvalifikācijas. |
Palielinājusies labprātīga nodokļu saistību izpilde, tostarp darbaspēka nodokļu ieņēmumi budžetā. |
Par jomu atbildīga EM (praktiskā rīcība: LBNA, LBAS) |
EM, LM, LBP |
30.12.2027. |
3.3.2. |
Papildināt publisko iepirkumu vadlīnijas, veicinot EDLUS izmantošanu saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanā, kur tas nebūs noteikts par obligātu. |
Papildinātas publisko iepirkumu vadlīnijas. |
Pieauga EDLUS lietotāju skaits. |
Par jomu atbildīgas EM un FM (praktiskā rīcība: LBNA, IUB) |
LBP |
30.06.2024. |
3.3.3. |
Pilnveidot tiesisko regulējumu un stiprināt uzraudzību, lai novērstu nelegālo inženiertīklu būvniecību. |
1. Pilnveidots un vienkāršots tiesiskais regulējums nelegālas būvniecības novēršanai un demontāžas procesam attiecībā uz nelegālo elektronisko sakaru tīklu jeb nelegālajiem gaisvadiem. 2. Stiprināta uzraudzība, nodrošinot, ka būvdarbus sniedz tikai būvkomersantu reģistrā reģistrētie uzņēmumi. Par darbu veikšanu bez reģistrācijas iestājas administratīvā atbildība. Pašvaldībās izstrādāts detalizēts plāns, kas paredz noteiktā laikā nelegāli un neatbilstoši izbūvēto elektronisko sakaru tīklu apsekošanu, konstatēšanu, demontāžu (t.sk. piespiedu demontāžu). Izvērtēti nepieciešamie risinājumi, nodrošinot, ka pašvaldībās, piešķirot nekustama īpašuma nodokļa atlaides, pārliecinās būvniecības tiesību aktu ievērošanu, t.sk. tiesību aktu, kas skar elektronisko sakaru tīklu regulējuma ievērošanu. Izstrādāts informatīvais materiāls par nelegāli izbūvētu elektronisko sakaru tīklu konstatēšanas un demontāžas procesu, nodrošināta komunikācija ar būvvaldēm, veicinot arī pašvaldības iestāžu izpratni un iesaisti. Nodrošināta komunikācija ar elektronisko sakaru tīklu īpašniekiem, aicinot tos veikt regulējumā noteiktās darbības, legalizējot attiecīgos tīklus, un informējot par sekām, ja tas netiks izdarīts. |
Nelegālās būvniecības mazināšana. Līdz 2027.gadam novērsti (demontēti un/vai legalizēti) vismaz 50% no normatīvajiem aktiem neatbilstoši izbūvētajiem elektronisko sakaru tīkliem 5 lielākajās pašvaldībās. |
1.,3. EM, SM 2. VARAM, LIKTA |
1. LIKTA 2. LPS |
30.06.2025. |
4.rīcības virziens – Veselības nozares pasākumi. |
Fiskālais ieguvums 7 milj. euro |
|||||
4.RV 1.uzdevums. Datu analītikas stiprināšana veselības nozarē. |
Fiskālais ieguvums: 2 milj. euro |
|||||
4.1.1. |
Nodrošināti e-nosūtījumu un ar tiem saistīto speciālistu izmeklējumu slēdzienu, laboratorijas nosūtījumu un rezultātu dati pacienta elektroniskajā veselības kartē Vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā (t.sk. izvērtēta iespēja nodrošināt šos datus strukturētā veidā). |
1. Izvērtēti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos. 2. Veikti grozījumi MK 04.04.2006. noteikumos Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" un MK 11.03.2014. noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu". |
Uzraugošām institūcijām tiek nodrošināta informācija analīzei par veselības aprūpes pakalpojumu apjomu ārstniecības iestāžu, ārstu griezumā. |
1. VM, NVD 2. NVD, VI, VID, VM |
- |
1. 01.01.2025. 2. 30.12.2027. |
4.1.2. |
Paplašināt VID IS iespējas salīdzināt veselības nozares nodokļu maksātāju deklarētos ienākumus ar fizisko personu gada ienākumu deklarācijā D4 pielikumā deklarētajiem datiem. |
Paplašinātas VID IS iespējas salīdzināt veselības nozares nodokļu maksātāju deklarētos ienākumus ar fizisko personu gada ienākumu deklarācijā D4 pielikumā deklarētajiem datiem. Izvērtēta nepieciešamība un iespēja deklarācijas D4 pielikumā atsevišķi izdalīt izdevumus par zobārstniecību. Nodrošināta zobārstniecības jomas padziļināta risku izvērtēšana. |
Palielinājusies labprātīga nodokļu saistību izpilde. |
VID, FM |
- |
30.12.2024. |
4.1.3. |
Riska sistēmas ieviešana NVD datu uzkrāšanas sistēmās, tās gūto rezultātu izmantošana NVD pakalpojumu sniedzēju uzraudzības darbā. |
Pilnveidotas NVD datu uzkrāšanas sistēmas, iekļaujot risku vadības kontroles. |
Risku vadības kontroles ir integrētas ar NVD datu uzkrāšanas sistēmu un tiek izmantotas ikdienas darbā. |
NVD |
VI |
30.12.2027. |
4.RV 2.uzdevums. Skaidra juridiska ietvara definēšana veselības nozarē. |
Fiskālais ieguvums: 0,25 milj. euro |
|||||
4.2.1. |
Nodrošināt uzņēmējdarbību un veselības aprūpi regulējošajos normatīvajos aktos vienādu ārstniecības iestādes struktūrvienības un filiāles terminoloģiju. |
1.Veikts normatīvo aktu izvērtējums. 2. Veikti grozījumi normatīvajos aktos nodrošinot uzņēmējdarbību un veselības aprūpi regulējošajos normatīvajos aktos vienādu ārstniecības iestādes struktūrvienības un filiāles terminoloģiju. |
Pilnveidots ārstniecības iestāžu reģistrs. |
1. VI,VM 2. VM |
1. EM, TM, VADDA 2. EM, TM, VADDA |
1. 30.06.2024. 2. 30.12.2024. |
4.2.2. |
Izvērtēt iespēju atsevišķi izdalīt telemedicīnas pakalpojumu sniedzējus Ārstniecības iestāžu reģistrā. |
Veikt izvērtējumu par iespēju telemedicīnas pakalpojumu sniedzējus iekļaut Ārstniecības iestāžu reģistrā. Pozitīva lēmuma gadījumā veikti grozījumi normatīvajos aktos un izmaiņas Ārstniecības iestāžu reģistrā. |
Informācija par telemedicīnas pakalpojuma sniedzējiem ir pieejama Ārstniecības iestāžu reģistrā. |
VI, VM |
- |
30.12.2025. |
4.2.3. |
Sasaistīt zobārstniecības specialitāšu resertifikāciju ar zobārstniecības pakalpojumu apjoma prasībām. |
Ieviestas zobārstniecības pakalpojumu apjoma prasības sertificējošo institūciju noteiktajos resertifikācijas kritērijos zobārstniecības specialitātēm. |
Veicināta nodokļu nomaksa par zobārstniecības pakalpojumiem. |
VM (sadarbībā ar LĀB, LZA) |
- |
31.12.2024. |
4.RV 3.uzdevums. Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana veselības jomā. |
Fiskālais ieguvums: 3 milj. euro |
|||||
4.3.1. |
Veicināt nozaru asociācijas noslēgt ģenerālvienošanās nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, tostarp veselības aizsardzības un skaistumkopšanas jomā. |
Noslēdzot ģenerālvienošanos nozarē, tiek noteikts minimālās darba algas/stundas tarifa likmes apmērs nozarē strādājošajiem, ar ko tiks veicināta privātajā sektorā nodarbināto atalgojuma atbilstība faktiskajam atalgojumam. |
Ģenerālvienošanās uzraudzības rezultātā IIN un VSAOI ieņēmumu pieaugums. |
VM (sadarbībā ar LDDK, LVSADA, LBAS) attiecībā uz veselības aizsardzības nozari |
VADDA, EM |
30.12.2024. |
4.3.2. |
Sadarbības līguma (memoranda) noslēgšana starp VI, PTAC, VID, VADDA un citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs. |
Starp VI, PTAC, VID, VADDA un citām sabiedriskajām organizācijām noslēgts sadarbības līgums un nodrošināta informācijas apmaiņa par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs. |
Palielinājusies labprātīga nodokļu saistību izpilde. |
VI, PTAC, VID, (sadarbībā ar VADDA, NVO) |
- |
31.12.2024. |
4.RV 4. uzdevums. Informēšanas un sabiedrības izglītošanas pasākumi veselības jomā. |
Fiskālais ieguvums: 0,5 milj. euro |
|||||
4.4.1. |
Organizēt informatīvo kampaņu, kuras ietvaros informēt iedzīvotājus par veselības riskiem, saņemot neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu. |
Īstenota komunikācija un organizēta informatīvā kampaņa par neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu saņemšanas riskiem veselībai (t.sk. pakalpojuma samaksu apliecinoša dokumenta saņemšanas svarīgumu). |
Īstenota viena informatīvā kampaņa. |
SPKC, VI, (sadarbībā ar VADDA), PTAC |
VID |
30.12.2027. |
4.4.2. |
Izglītot ārstniecības personas par nepieciešamību reģistrēt saimniecisko darbību VID vai atbilstošu uzņēmējdarbības formu Uzņēmumu reģistrā (ja tiek veiktas sistemātiska darbība par atlīdzību) un ĀI reģistrā, lai novērstu gadījumus, kad darbība nav atbilstoši reģistrēta, bet pakalpojums tiek sniegts ārstniecības iestādē, kur tiek nomāta telpa. |
Ārstniecības personas ir informētas par nepieciešamību reģistrēt saimniecisko darbību VID vai atbilstošu uzņēmējdarbības formu Uzņēmumu reģistrā un ĀI reģistrā. |
1. Sagatavots informatīvais materiāls ārstniecības iestādēm. 2. Informatīvais materiāls publicēts VI un ārstniecības personu profesionālo organizāciju tīmekļvietnēs. 3. Ārstniecības personu profesionālās asociācijas tiek informētas par nepieciešamību reģistrēt saimniecisko darbību VID vai atbilstošu uzņēmējdarbības formu Uzņēmumu reģistrā un ĀI reģistrā. |
VI, VID |
LĀB |
30.12.2025. |
4.4.3. |
Izglītot sabiedrību par Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru un Ārstniecības iestāžu reģistru un to izmantošanu pirms veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas. |
Informēta sabiedrība par reģistru nozīmi kvalitatīvas veselības aprūpes saņemšanā. |
Veikti sabiedrības informēšanas pasākumi VI sociālajos tīklos, tīmekļvietnē, plašsaziņas līdzekļos. |
VI |
LPOT |
30.12.2025. |
4.RV 5.uzdevums. Skaidra juridiska ietvara definēšana skaistumkopšanas jomā. |
Fiskālais ieguvums: 0,25 milj. euro |
|||||
4.5.1. |
Pārskatīt normatīvos aktus skaistumkopšanas pakalpojumu jomā ar mērķi veicināt patērētājiem drošu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu, kurus sniedz ārstniecības personas. |
1.Pārskatīti normatīvie akti, kas saistoši skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas jomā (MK 24.03.2009. noteikumi Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", MK 23.05.2017. noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" u.c.). Izvērtētas iespējas atkārtota pārkāpuma gadījumā paredzēt stingrāku administratīvo atbildību. 2. Izstrādāti normatīvie akti saskaņā ar izvērtējumu. |
Veicināta patērētājiem droša skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana, kuras sniedz ārstniecības personas. |
VI, VM |
IZM, LM, EM |
1.30.12.2024. 2.30.12.2025. |
4.5.2. |
Pārskatīt skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) profesijas standartu un kosmētiķa standartu atbilstoši Eiropas Standartam estētiskajā medicīnā, novēršot fundamentālas pretrunas. |
Novērstas pretrunas skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) profesijas standartā un kosmētiķa standartā. |
1. Precizēts skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) profesijas standarts. 2. Precizēts kosmētiķa standarts. |
VM |
LKKA, LSSA, LDDK, LĀPPOS, LM, IZM (VISC) |
1. 30.12.2024. 2. 30.12.2024. |
4.5.3. |
Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta. |
Ierobežota vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošana uzņēmumu nosaukumos. |
Nodrošinātas patērētāju tiesības saņemt objektīvu informāciju par pakalpojuma sniedzēju, tādējādi mazinot nepareizas izvēles riskus, kas saistīti ar maldinošu pakalpojumu sniegšanas vietas nosaukumu. |
TM |
VM |
30.12.2024. |
4.RV 6.uzdevums. Datu apmaiņas un analītikas stiprināšana skaistumkopšanas jomā. |
Fiskālais ieguvums: 1 milj. euro |
|||||
4.6.1. |
Kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu (kosmetoloģijā) reģistrēšana VID datubāzē un sasaiste ar Vienoto veselības nozares speciālistu reģistru. |
Kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti (kosmetoloģijā), kas ir nodarbināti skaistumkopšanā, iekļauti VID datubāzē, kas būs saistīta ar jauno Vienoto veselības nozares speciālistu reģistru. 1. Izvērtēta iespēja veikt grozījumus normatīvajos aktos: 1.1. MK 2015. gada 8.devembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu"; 1.2. MK 2016. gada 24. maija noteikumi Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība". 2. Veiktas izmaiņas VID informācijas sistēmā un nodrošināta datu apmaiņa ar Vienoto veselības nozares speciālistu reģistru par kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem (kosmetoloģijā), kas ir nodarbināti skaistumkopšanā. |
Samazinās nereģistrēto saimnieciskās darbības veicēju skaits. |
1. VI, VM 2. VI, VID |
1. EM |
1. 30.12.2025. 2. 30.12.2027. |
5. rīcības virziens – Citi pasākumi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai. |
Fiskālais ietekme: 41 milj. euro |
|||||
5.RV 1.uzdevums. Uzņēmumu ar ilgstoši negatīvo pašu kapitālu skaita mazināšana. |
Fiskālais ieguvums: 8 milj. euro |
|||||
5.1.1. |
Veicināt uzņēmumu skaita samazinājumu ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu. |
Izvērtējot starptautisko pieredzi, izstrādāts regulējums, veicinot uzņēmumu skaita samazinājumu ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu (piemēram, var tikt izmantota Lietuvas35 vai Igaunijas36 pieredze, obligāta valdes sēdes sasaukšana, situācijas izvērtēšanas veikšana). |
Samazināts uzņēmumu skaits ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu. |
TM |
FM, VID |
30.12.2025. |
5.1.2. |
Pilnveidot uzņēmumu vienkāršotās likvidācijas procesu. |
Izvērtēta iespēja un, nepieciešamības gadījumā, izstrādāti grozījumi normatīvajā regulējumā ar mērķi pilnveidot un paātrināt uzņēmumu vienkāršotās likvidācijas procesu. |
Samazināts uzņēmumu skaits ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu. |
TM |
FM |
30.12.2025. |
5.1.3. |
Padziļinātā risku vērtēšana par situāciju saistītajos uzņēmumos (kreditoros), kuri ilgstoši iegulda uzņēmumos, kuriem ir negatīvais pašu kapitāls un tā izcelsmes cēloņiem. |
Vērtējot konkrētus gadījumus, riska analīzes rezultātā svarīgi rast atbildi uz jautājumu, kāpēc kreditori ir ieinteresēti ilgstoši investēt uzņēmumos ar negatīvu pašu kapitālu. |
Sagatavots izvērtējums. |
FM, VID |
EM |
30.12.2025. |
5.1.4. |
Uzņēmumu izglītošana par sekām un cēloņiem saistībā negatīvā pašu kapitāla rašanos. |
Bieži vien maziem un vidējiem uzņēmumiem pietrūkst finanšu pratības uzņēmuma darbības nodrošināšanai bez negatīva pašu kapitāla. Ir būtiski izglītot uzņēmumus gan par sekām (grūtāka kapitāla piesaiste) un cēloņiem saistībā negatīvā pašu kapitāla rašanos. |
Samazināts uzņēmumu skaits ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu. |
Par uzņēmēj-darbības jomu atbildīga EM (praktiskā rīcība: LTRK) VID |
LIAA |
30.12.2027. |
5.RV 2.uzdevums. Nelegālo akcīzes preču aprites mazināšana. |
Fiskālais ieguvums: 33 milj. euro |
|||||
5.2.1. |
Nelegālā akcīzes preču tirgus mazināšana. |
1. Veikti pasākumi, lai mazinātu nelegālo akcīzes preču (cigarešu, degvielas, alkohola u.c.) tirgus daļu. 2. Lai novērstu konkurences kropļojumu, ir nepieciešams risināt jautājumu par pastiprinātu Centrālāzijas valstīs un Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu kontroli. Nepieciešamības gadījumā veikti atbilstoši normatīvo aktu grozījumi degvielas ievešanas ierobežojuma noteikšanai Latvijā, t.sk. īstenojot sadarbību ar Baltijas valstīm. |
Palielināti akcīzes nodokļa ieņēmumi un mazināts valstij nodarītais kaitējums. Nodokļu ieņēmumus veicamo pasākumu nelegālā tirgus ierobežošanas rezultātā varētu palielināt par 3–5%. Ieviesto ierobežojumu un veikto kontroles darbību rezultātā nelegālā akcīzes preču tirgus ierobežošanā, tostarp cigarešu kontrabanda – samazināts valstij nodarītā kaitējuma apjoms un akcīzes plaisa cigaretēm. Samazinājies nenoteiktas izcelsmes degvielas patēriņš. |
1.VID 2.FM, VSIA "Autotransporta direkcija", VID |
1., 2. VP, VRS, SM |
1.30.12.2026. 2.30.12.2025. |
5. Plāna rezultatīvie rādītāji
Lai novērtētu prioritāro nozaru ietvaros ieviesto plāna pasākumu efektivitāti, kā arī analizētu komersantu nodokļu saistību izpildes dinamiku ir izstrādāti izmērāmi rezultatīvie rādītāji.
Ēku būvniecība (NACE kods 41)
Nozare |
2023.gads |
2024.gads |
2025.gads |
2026.gads |
2027.gads |
Piezīmes |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
7,3% |
7,8% |
8,3% |
-* |
-* |
Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%. |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
49,2% |
48,7% |
48,2% |
-** |
-** |
Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%. |
Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
42,1% |
44,0% |
45,7% |
47,3% |
48,8% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
38,8% |
40,6% |
42,2% |
43,7% |
45,0% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Inženierbūvniecība (NACE kods 42)
Nozare |
2023.gads |
2024.gads |
2025.gads |
2026.gads |
2027.gads |
Piezīmes |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
14,3% |
14,8% |
15,3% |
-* |
-* |
Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%. |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
53,0% |
52,5% |
52,0% |
-** |
-** |
Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%. |
Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
63,1% |
64,3% |
65,4% |
66,4% |
67,3% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
61,1% |
62,3% |
63,3% |
64,3% |
65,1% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Specializētie būvdarbi (NACE kods 43)
Nozare |
2023.gads |
2024.gads |
2025.gads |
2026.gads |
2027.gads |
Piezīmes |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
7,9% |
8,4% |
8,9% |
-* |
-* |
Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%. |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
51,1% |
50,6% |
50,1% |
-** |
-** |
Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%. |
Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
34,5% |
36,2% |
37,7% |
39,0% |
40,3% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
32,3% |
33,9% |
35,3% |
36,6% |
37,8% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (NACE kods 46)
Nozare |
2023.gads |
2024.gads |
2025.gads |
2026.gads |
2027.gads |
Piezīmes |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
14,2% |
14,7% |
15,2% |
-* |
-* |
Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%. |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
49,9% |
49,4% |
48,9% |
-** |
-** |
Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%. |
Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
53,0% |
54,0% |
56,0% |
57,8% |
59,3% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
51,0% |
52,0% |
53,8% |
55,4% |
56,8% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (NACE kods 47)
Nozare |
2023.gads |
2024.gads |
2025.gads |
2026.gads |
2027.gads |
Piezīmes |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
9,6% |
10,1% |
10,6% |
-* |
-* |
Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%. |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
49,6% |
49,1% |
48,6% |
-** |
-** |
Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%. |
Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
28,9% |
29,5% |
31,1% |
32,8% |
34,3% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
27,8% |
28,5% |
30,1% |
31,7% |
33,2% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Veselības aizsardzība (NACE kods 86)
Nozare |
2023.gads |
2024.gads |
2025.gads |
2026.gads |
2027.gads |
Piezīmes |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
30,9% |
31,4% |
31,9% |
-* |
-* |
Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%. |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
51,6% |
51,1% |
50,6% |
-** |
-** |
Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%. |
Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
64,0% |
68,0% |
70,0% |
73,0% |
75,2% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
55,0% |
58,0% |
60,0% |
63,0% |
65,3% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Skaistumkopšana (NACE kods 9602)
Nozare |
2023.gads |
2024.gads |
2025.gads |
2026.gads |
2027.gads |
Piezīmes |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("A" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
4,9% |
5,3% |
5,7% |
-* |
-* |
Paredzēts pieaugums ne vairāk par 0,5% katru gadu, pieauguma tempam nepārsniedzot 10%. |
Nodokļu maksātāju - juridisko personu bez būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem ("B" klasē) īpatsvars kopējā segmentēto NM JP skaitā uz gada sākumu, % |
49,9% |
49,5% |
49,1% |
-** |
-** |
Paredzēts samazinājums ne vairāk par 0,5% katru gadu, samazinājuma tempam nepārsniedzot 10%. |
Darba ņēmēju ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba ņēmēju skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
6,4% |
7,0% |
7,6% |
8,1% |
8,4% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Darba vietu ar ienākumiem virs 1000 euro skaita īpatsvars kopējā nozares darba vietu skaitā (vidējais rādītājs mēnesī), % |
5,6% |
6,1% |
6,6% |
7,0% |
7,3% |
Prognozēts ar autoregresiju, pesimistiskais scenārijs. |
Rādītāji, kuri raksturo nozaru atalgojuma līmeni ir plānoti, balstoties uz autoregresiju modeļiem. Prognozes vērtības pēc būtības pārstāv nozaru atalgojuma attīstības pesimistisku scenāriju.
Rādītāji, kuri raksturo nozares nodokļu maksātāju sadalījumu pēc nodokļu samaksas disciplīnas, pēc nepieciešamības tiks pārskatīti.
* Rādītāja vērtību nevar noprognozēt, bet paredzama rādītāja pieauguma tendence.
** Rādītāja vērtību nevar noprognozēt, bet paredzama rādītāja samazinājuma tendence.
Kopsavilkums par plānā iekļauto pasākumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu
euro
Uzdevums |
Pasākums |
Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums |
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums |
Nepieciešamais papildu finansējums |
Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)2 |
||||||
2024 |
2025 |
2026 |
2024 |
2025 |
2026 |
turpmākajā posmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana terminēta) |
turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta) |
||||
Finansējums plāna realizācijai kopā, tajā skaitā: |
Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā par vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarēšanas ieviešanu, kas paredz, ka iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi, t.sk. ienākumi, kurus tie šobrīd nedeklarē, tajā skaitā: |
33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" |
413 995 |
331 400 |
31 400 |
31 400 |
|||||
- nepieciešamo izmaiņu veikšanai VID informācijas sistēmās |
313 995 |
31 400 |
31 400 |
31 400 |
|||||||
- komunikācijas kampaņas par vispārējo deklarēšanos veikšanai |
100 000 |
300 000 |
- |
- |
|||||||
Īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu |
74.06.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi" |
- |
- |
- |
633 923 |
1 398 877 |
- |
- |
2025.gads |
||
33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" |
- |
- |
- |
933 754 |
349 368 |
Plānā ietverto pasākumu īstenošanu atbildīgās un iesaistītās ministrijas nodrošinās esošā finansējuma ietvaros, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasot no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" vai arī nepieciešamības gadījumā kārtējā gada budžeta sagatavošanas procesā, sniedzot fiskāli neitrālus priekšlikumus.
Kopsavilkums par plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no plānā iekļautajiem pasākumiem
milj. euro
Plāna rīcības virziens |
Kopā |
Plānotie ieņēmumi |
|||
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
1.rīcības virziens. Horizontālie pasākumi un skaidras naudas aprites mazināšana. |
55,00 |
6,00 |
22,00 |
46,00 |
55,00 |
1.1. Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana: reitinga izmantošana publiskajos iepirkumos un publiskajās procedūrās. |
15,00 |
- |
4,31 |
10,00 |
15,00 |
1.2. Skaidras naudas aprites ierobežošana. |
18,00 |
4,00 |
9,00 |
18,00 |
18,00 |
1.3. Apzināts konceptuālais risinājums par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principu. |
7,00 |
- |
0,69 |
7,00 |
7,00 |
1.4. Bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšana. |
15,00 |
2,00 |
8,00 |
11,00 |
15,00 |
2.rīcības virziens. Informācijas un datu apmaiņa. |
1,00 |
0,00 |
0,30 |
0,75 |
1,00 |
2.1. E-kvīts ieviešana. |
0,30 |
- |
- |
0,25 |
0,30 |
2.2. Starpinstitūcijas informācijas apmaiņa un informācijas publiskošana. |
0,70 |
- |
0,30 |
0,50 |
0,70 |
3.rīcības virziens. Būvniecības nozares pasākumi. |
16,00 |
5,00 |
11,00 |
13,50 |
16,00 |
1.1. EDLUS, VEDLUB, BIS datu analītikas stiprināšana. |
7,00 |
2,00 |
5,00 |
6,00 |
7,00 |
1.2. Prasības privātpersonai būvniecības procesā. |
2,00 |
- |
1,00 |
1,50 |
2,00 |
1.3. Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana būvniecības jomā. |
7,00 |
3,00 |
5,00 |
6,00 |
7,00 |
4.rīcības virziens. Veselības nozares pasākumi. |
7,00 |
0,50 |
2,30 |
4,75 |
7,00 |
4.1. Datu analītikas stiprināšana veselības nozarē. |
2,00 |
0,50 |
1,00 |
1,50 |
2,00 |
4.2. Skaidra juridiska ietvara definēšana veselības nozarē. |
0,25 |
- |
0,15 |
0,20 |
0,25 |
4.3. Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana veselības jomā. |
3,00 |
- |
1,00 |
2,00 |
3,00 |
4.4. Informēšanas un sabiedrības izglītošanas pasākumi veselības jomā. |
0,50 |
- |
- |
0,35 |
0,50 |
4.5. Skaidra juridiska ietvara definēšana skaistumkopšanas jomā. |
0,25 |
- |
0,15 |
0,20 |
0,25 |
4.6. Datu apmaiņas un analītikas stiprināšana skaistumkopšanas jomā. |
1,00 |
- |
- |
0,50 |
1,00 |
5.rīcības virziens. Citi pasākumi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai. |
41,00 |
0,50 |
4,40 |
15,00 |
41,00 |
5.1. Uzņēmumu ar ilgstoši negatīvo pašu kapitālu skaita mazināšana. |
8,00 |
- |
- |
5,00 |
8,00 |
5.2. Nelegālo akcīzes preču aprites mazināšana. |
33,00 |
0,50 |
4,40 |
10,00 |
33,00 |
Kopā |
120,00 |
12,00 |
40,00 |
80,00 |
120,00 |
Kopējie plānotie nodokļu ieņēmumi no pasākumu īstenošanas 2027.gadā veido 120 milj. euro, tajā skaitā: IIN ieņēmumi – 17,20 milj. euro, VSAOI ieņēmumi 33,40 milj. euro, PVN ieņēmumi – 36,41 milj. euro un akcīzes nodokļa ieņēmumi 33,3 milj. euro.
Administratīvā sloga novērtējums
Administratīvais slogs ir fiziskai vai juridiskai personai radīts pienākums ievērot tiesisko regulējumu, kas saistīts ar informācijas saņemšanu, apstrādi, sniegšanu (nosūtīšanu) vai uzglabāšanu (piemēram, datu apkopošana un uzskaite, pārskatu sniegšana, datu precizēšana pēc iestādes pieprasījuma), ko persona nebūtu veikusi, ja to neprasītu tiesiskais regulējums. Ievērojot augstāk minēto, plāna izstrādes posmā nav iespējams precīzi noteikt vai prognozēt iespējamas administratīvās izmaksas. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no aspektiem, kas kļūs zināmi izstrādājot normatīvo aktu projektus plāna pasākumu ieviešanas laikā, tostarp ietekmējamo personu loku. Tādējādi, administratīvais slogs plāna pasākumiem ir aprakstošs, izmantojot loģiski konstruktīvu metodi.
1.2.2. Noteikt darba devējam pienākumu informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā.
Laiks – ņemot vērā, ka darba ņēmēji un darba devēji bieži nemaina darba algas izmaksas veidu, atzīmes izmaiņas darba devēju deklarācijā būs jāveic tikai gadījumā, ja iepriekšējā mēnesī darba algas izmaksas veids bija atšķirīgs no tekošā mēneša darba algas izmaksas veida. Šī pienākuma spēkā stāšanās pirmajā mēnesī automātiski tiks atspoguļota atzīme par algu izmaksu bezskaidrā naudā, kuru attiecīgi būs nepieciešams mainīt algas izmaksas gadījumā skaidrā naudā. Patērētais laiks ir atkarīgs no proporcijas, cik nodarbināto uzņēmumā izmanto algas izmaksu skaidrā naudā. Šobrīd šie dati nav zināmi.
Biežums – deklarācija tiks sniegta reizi mēnesī.
Iesaistīto personu skaits – iesaistīto personu skaits sakrīt ar juridisko personu skaitu ar darba vietām. Vienlaikus izmaiņas darba devēja ziņojumā būs jāveic tikai gadījumā, ja iepriekšējā mēnesī darba algas izmaksas veids bija atšķirīgs no tekošā mēneša darba algas izmaksas veida. Pieņemam, ka administratīvais slogs varētu būt minimāls, jo skar nelielu darba ņēmēju skaitu un informāciju plāno saņemt ar darba devēju ziņojumu, papildus atzīmējot attiecīgu lauku par darba ņēmēju ziņojumā, ka darba alga ir izmaksāta skaidrā naudā. Pasākuma mērķa auditorija varētu būt darba devēji, kas nodarbina līdz pieciem darbiniekiem. Saskaņā ar iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem 2023. gada augustā 76,9 % jeb 63 463 darba devēju nodarbina līdz pieciem darbiniekiem (2022. gadā bija 77,5 % darba devēji, kas, salīdzinot ar 2021.gadu, ir par 1,2 procentpunktiem vairāk). No tiem 55,0 % darba devējiem ir konstatēti būtiski "aplokšņu algu" riski. Mazo uzņēmumu darba devējiem, lai gan tie veido lielāko darba devēju daļu, VID informēšana par algas izmaksu skaidrā naudā neradīs lielu administratīvo slogu.
Izmaksas – administratīvās izmaksas juridiskām personām šobrīd nav iespējams aprēķināt, jo ziņu iesniegšanas biežums un iesaistīto personu skaits var būt mainīgs.
Pasākums administratīvo slogu neveido, jo atzīme par algu izmaksu bezskaidrā naudā tiks atspoguļota Darba devēju ziņojumos automātiski, kuru attiecīgi būs nepieciešams mainīt, ja algas izmaksas tiks veiktas skaidrā naudā un ja šī informācija atšķiras no iepriekš sniegtās (tiks saglabāta iepriekšējā izvēle, attiecīgi mazinot administratīvo slogu).
1.2.3. Noteikt skaidras naudas iemaksas un izmaksas sliekšņa deklarācijas (ziņošana par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos).
Laiks – ziņošana par skaidras naudas iemaksām notiks automātiski.
Biežums – deklarācija tiks sniegta reizi ceturksnī.
Iesaistīto personu skaits – juridiskās personas, kuras uztur bankomātu tīklu Latvijas teritorijā.
Izmaksas – administratīvās izmaksas juridiskām personām šobrīd precīzi nav nosakāmas, jo ir atkarīgas no esošā ziņošanas algoritma. Regulējuma ieviešanai tiks noteikts pārejas periods, lai komercbankas nepieciešamās izmaiņas ziņošanas algoritmos varētu īstenot plānoto pilnveidojumu ietvaros.
1.3.1. Izvērtēt, vai esošajai iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas kārtībai ir nepieciešami papildinājumi, kas mazinātu ēnu ekonomiku, veicinātu nodokļu nomaksas kultūru, bet vienlaikus nepalielinātu administratīvo un birokrātisko slogu. Tostarp apzināts konceptuālais risinājums par vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principa pakāpenisko ieviešanu, identificējot nepieciešamos izņēmumus.
Laiks – šobrīd pasākums slogu neveido. Nākotnē attīstot vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas konceptu, ir paredzēts, ka deklarācija tiks ģenerēta automātiski. Tādējādi personai būs nepieciešams sniegt papildu datus tikai gadījumos, ja deklarācijas sagatavē nebūs atspoguļota visa personas rīcībā esošā informācija. No šī regulējuma personai netiks radīts jauns nodokļu nomaksas pienākums. Vienlaikus, uzskatāmi atspoguļojot valsts rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem, personai tiks sniegts atbalsts, palīdzot novērst situācijas, kad nodokļu nomaksas pienākums netiek kaut kādu iemeslu pēc izpildīts. Apzināta vai neapzināta nodokļu saistību neizpilde noved pie nokavējumu naudas (iespējams, arī soda naudas) uzrēķina. Tādējādi tiks samazināts laiks, kas personai ir nepieciešams, iegūstot priekšstatu par valsts rīcībā esošo informāciju par gūtajiem ienākumiem un nomaksātajiem nodokļiem, attiecīgi minimizējot nodokļu nenomaksas un attiecīgo negatīvo seku riskus.
Biežums – šobrīd pasākums slogu neveido. Nākotnē attīstot vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas konceptu, ir paredzēts, ka deklarācija tiks sniegta reizi gadā.
Iesaistīto personu skaits – šobrīd pasākums slogu neveido. Nākotnē attīstot vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas konceptu, ir paredzēts, ka to iesniegs iedzīvotāji virs 18 gadu vecuma regulējumā atrunātajiem ar izņēmumiem (iedzīvotāju skaits 2022.gadā no 18 gadiem – 1,5 milj.) Administratīvais slogs radīsies tikai tām personām, kurām ir jāievada papildu datus, un tas skaits šobrīd nav nosakāms.
Izmaksas – radīsies negatīvais efekts, bet ņemot vērā, ka pienākums papildināt datus ir atkarīgs no katras personas darbībām un aktivitātēm, šobrīd tās nav iespējams aprēķināt. Pozitīvs efekts veidojas no tā, ka personai tiks sagatavots pārskats, kas ļaus izpildīt normatīvajā aktā iekļauto pienākumu un laicīgi nodeklarēt ienākumus, veicot nodokļu nomaksu (t.i. prasības, kas jau šobrīd noteiktas regulējumā). Pozitīvais efekts veidojas, samazinot personām risku apzinātai vai neapzinātai nodokļu saistību neizpildei, kas noved pie nokavējumu naudas (iespējams, arī soda naudas) uzrēķina.
Pasākuma ieviešanas ietvaros tiks meklēts risinājums, lai nodrošinātu ērtu un automatizētu iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, organizētas diskusijas un apzināti VID dati kvalitatīvās analītikas nodrošināšanai. Tiks ievēroti pamatprincipi: vienlīdzība, noteiktība, ērtums, efektivitāte. Šobrīd pasākums papildu administratīvo slogu neveido.
1.3.2. Kopsakarā ar 1.3.1.pasākumu izvērtēt nepieciešamību noteikt portfeļu investīciju un tamlīdzīgu finanšu instrumentu pārvaldītājam pienākumu ieturēt IIN izmaksas vietā un ziņot VID ar nodokļiem apliekamā ienākuma apjomu.
Laiks – šobrīd pasākums slogu neveido. Nākotnē attīstot vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas konceptu, ir paredzēts, ka datus sniegs finanšu instrumentu pārvaldītāji un finanšu iestādes. Nepieciešamais laiks informācijas sagatavošanai nav nosakāms.
Biežums – informācija tiks sniegta regulāri.
Iesaistīto personu skaits –Saskaņā ar informāciju no paziņojumiem par fiziskajām personām izmaksātajām summām (ar ienākuma veida kodu 1019 "Procenti" un izmaksātāja NACE 2.red. kodu 64 "Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu") 2023.gada deviņos mēnešos ienākumu no procentiem ir saņēmušas 181 337 fiziskas personas, ko izmaksāja 106 finanšu pakalpojumu sniedzēji.
Izmaksas – administratīvās izmaksas šobrīd precīzi nav iespējams aprēķināt, jo nav zināms ieturējumu daudzums no investīciju portfeļu un līdzīgu finanšu instrumentu pārvaldīšanas.
1.4.1. Īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu.
Laiks – e-rēķinu ieviešana nodrošinās manuāla darba mazināšanu, rēķinu kļūdu riska mazināšanu, rēķinu ātrāku nonākšanu grāmatvedībā un nodokļu administrācijā. Līdz ar to, pasākuma ieviešanas rezultātā ir sagaidāms pozitīvs administratīvā sloga mazināšanas efekts (patērētā laika samazinājums), kas šobrīd nav precīzi nosakāms, jo ir atkarīgs no izstrādājamā risinājuma tehniskām detaļām.
Biežums – atkarībā no slēgto darījumu skaita, kas pašlaik nav nosakāms.
Iesaistīto personu skaits – visi uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas slēgs darījumus (B2B, B2G).
Izmaksas – iespējamās izmaksas tiks precizētas e-rēķinu ieviešanas gaitā. Sagaidāms, ka izmaksas samazināsies sakarā ar atteikšanos no rēķinu aprites papīra formā un rēķinu digitālās formas izveidi, kā arī rēķinu kļūdu riska mazināšanu, un rēķinu ātrāku nonākšanu grāmatvedībā un nodokļu administrācijā, samazinoties darbaspēka izmaksām.
Pašreiz e-rēķinu aprites ieviešanas koncepts ir sagatavošanas darbu sākumposmā un starpinstitucionālā darba grupā tiek lemts par detalizētiem risinājumiem, tādējādi administratīvais slogs šobrīd nav aprēķināms.
1.4.2. Pienākums uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 50 000 euro gadā nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Laiks – ieviešot bezskaidras naudas norēķinus tiks ietaupīts uz maksājumu dokumentu noformēšanu.
Biežums – regulāri, kad notiek darījums.
Iesaistīto personu skaits – uzņēmēji, kuriem ir apgrozījums virs 50 000 euro gadā un kuriem nav bezskaidras naudas norēķinu risinājuma. Pēc VID sniegtajiem datiem regulējums varētu skart 779 nodokļu maksātājus, no tiem tirdzniecības nozarē (NACE 46 un NACE 47) darbojas 177 nodokļu maksātājus.
Izmaksas – palielināsies uzņēmējiem, ieviešot bezskaidras naudas norēķinu risinājumu un maksājot par darījumu pārskaitījumiem. Pamatojoties uz komerciālo izdevumu aprēķinu, bezskaidras naudas norēķinu risinājuma izmantošana atmaksājas pie gada apgrozījuma virs 35 000 euro. Vienlaikus administratīvais slogs samazināsies pircējiem, kuru rīcībā pirkuma veikšanas brīdī nav skaidras naudas un kuri šobrīd ir spiesti skaidru naudu izņemt bankomātā, lai veiktu attiecīgo darījumu. Konkrētus administratīvā sloga aprēķinus nav iespējams veikt, jo informācija par aktīvajiem komersantiem un veikto darījumu skaitu nepārtraukti mainās un tādējādi apgrūtina precīzu administratīva sloga aprēķina veikšanu.
Bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS risinājumi, piemēram, stacionārie, mobilie, iebūvējamie, pārnēsājamie, terminālis telefonā, mini termināļi u.c. Kopējo termināļu lietošanas maksu veido divas pozīcijas: termināļa abonēšanas maksa un komisijas maksa no katra darījuma. Viena termināļa abonēšanas maksa svārstās no 14-25 euro mēnesī, un ir atkarīga no iekārtas veida. Lētākie ir stacionārie termināļi, savukārt mobilā – pārvietojamā termināļa abonēšanas maksa ir 18-25 euro mēnesī. Papildu izmaksas var rasties gadījumos, kad tirdzniecības vietā nav pieejams interneta pieslēgums.37 Ievērojot to, ka pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS termināļu risinājumi, un to izmaksas ietekmē ne tikai termināļu veids, bet arī darījumu skaits un norēķinu kartes veids, tad administratīvais slogs precīzi nav nosakāms.
3.1.1. Pazemināt EDLUS ieviešanas slieksni (no 350 000 euro uz 170 000 euro).
Laiks – sistēmas ieviešana ir vienreizējs pasākums un ikdienas funkcionalitātes nodrošināšanai ir nepieciešams speciāls IT aprīkojums. Laiks tiks uzskaitīts automātiski, savukārt administratīvo uzraudzību veiks kāds no uzņēmuma darbiniekiem. Precīzo laiku nav iespējams aprēķināt, jo faktiskais laiks ir atkarīgs no objekta lieluma un nodarbināto skaita objektā.
Biežums – sistēma tiks izmantota objektā būvniecības darbu veikšanas laikā.
Iesaistīto personu skaits – visi komersanti, kuriem būvniecības objekta vērtība ir no 170 000 euro līdz 350 000 euro. Pēc IUB datiem līdz 2023.gadā 24.oktobrim tika izsludināti 88 būvdarbu iepirkumi ar vērtību 170-350 tūkst. euro. Pieņemot, ka publiskais pasūtījums veido aptuveni pusi no būvdarbu pasūtījumiem, varam prognozēt, ka plāna 3.1.1 pasākums attieksies uz aptuveni 200 būvobjektiem. Precīzu iesaistīto skaitu pašlaik noteikt nav iespējams.
Izmaksas – pēc aplēsēm IT sistēmas ierīkošana, nepieciešamā tehniskā risinājuma nodrošinājums būvniecības laukumā varētu izmaksāt 200-300 euro mēnesī vienā būvniecības objektā.
Latvijas tirgū pastāv vairāki risinājumi, kas piedāvā EDLUS ierīkošanas un funkcionalitātes nodrošināšanu būvniecības objektos. EDLUS ir efektīvākais rīks kā uzraudzīt darbinieku atrašanos būvlaukumā, tādējādi tas palīdz apzināt nostrādāto stundu skaitu laukumā.
3.1.2. Paredzēt normatīvajos aktos būvniecības ieceres ierosinātājam pienākumu iesniegt BIS informāciju par būvdarbu līguma cenu, būvētāja gadījumā plānoto būvdarbu cenu, kā arī nodrošināt iespēju veidot atlasi par būvniecības ieceru īstenošanas izmaksām (būvdarbu cenu) pēc būvju lietošanas veidiem.
Laiks – papildu laiks nav nepieciešams (līdz dažām minūtēm, aizpildot vienu papildu aili). Pasākums plānots kā tehniskais risinājums BIS funkcionalitātē. Šis priekšlikums attiecas uz būvniecības izmaksu provizorisko novērtējumu un neparedz papildu dokumentu iesniegšanu.
Biežums – informācija par būvdarbu plānoto būvdarbu cenu būvniecības procesā tiek iesniegta vienu reizi BIS.
Iesaistīto personu skaits – juridiskās un fiziskās personas, kas uzsāk būvniecības procesu.
Izmaksas – pasākums juridiskām un fiziskām personām papildu izmaksas neveidos un administratīvo slogu nepalielinās.
BVKB veiks nepieciešamo BIS funkcionalitātes uzlabošanu, lai nodrošinātu iespēju veidot atlasi par būvniecības ieceru īstenošanas izmaksām (būvdarbu cenu) pēc būvju lietošanas veidiem. Šis pasākums uzlabos BIS datu analītiku, un tā īstenošana tiks realizēta caur BIS funkcionalitātes uzlabojumiem. Iespēja veikt BIS datu atlasi pēc būvju lietošanas veidiem ļaus labāk analizēt situāciju nozarē un sekot līdzi būvniecības izmaksu izmaiņām.
3.2.2. Paredzēt pienākumu privātpersonai sniegt informāciju BIS par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi.
Laiks – papildu laiks nav nepieciešams (līdz dažām minūtēm, aizpildot vienu papildu aili). Pasākums plānots kā tehniskais risinājums BIS funkcionalitātē, kur privātpersona, uzsākot būvniecību, norādīs plānotā finansējuma avotu, piemēram: kredīts, uzkrājumi, atzīmējot BIS strukturēto datu aili, kas apliecinātu apgalvojuma patiesumu un neparedz papildu dokumentu iesniegšanu.
Biežums – informācija par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi tiek iesniegta vienu reizi būvniecības procesā.
Iesaistīto personu skaits – fiziskās personas, kas uzsāk būvniecības procesu.
Izmaksas – pasākums fiziskām personām papildu izmaksas neveidos un administratīvo slogu nepalielinās.
Finanšu iestāžu pienākums ziņot par aktuālo parādsaistību atlikumu un aizņemto līdzekļu atlikumu (neatkarīgi no to juridiskās formas), kas pārsniedz 20 minimālās algas.
Tāpat ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu ietvaros, 2023.gada 16.novembrī stājušies spēkā "Grozījumi Kredītu reģistra likumā", tādējādi precizētas un papildinātas Kredītu reģistra likuma 19.pantā noteiktās VID tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra par fizisko personu (rezidentu) saistībām, kas atbilst noteiktam saistību atlikuma limitam.
Likums ir izstrādāts, lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, un tā mērķis ir nodrošināt VID ar datu analīzei, nodokļu administrēšanas darbībām un nodokļu administrācijas pārbaudēm, kā arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudēm nepieciešamo, bet pašlaik trūkstošo informāciju.
Likums:
- precizē spēkā esošais normatīvais regulējums, nosakot, ka VID ir tiesības uz atsevišķa pieprasījuma pamata saņemt informāciju no Kredītu reģistra nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, ja nodokļu administrēšanas procesā ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus;
- papildina VID dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra bez atsevišķa pieprasījuma, nosakot, ka Kredītu reģistrs vienu reizi gadā informēs dienestu par fizisko personu (rezidentu) saistībām, kuru kopējais atlikums ir vismaz 20 minimālās mēnešalgas;
- papildina VID tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei.
Saņemamo Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms būs analogs tam apjomam, kādu VID jau šobrīd uz individuāla pieprasījuma pamata ir tiesīgs saņemt no Kredītu reģistra nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei, ja pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas VID ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3 pantu kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniedz VID informāciju tikai par kontu apgrozījumu, bet no Kredītu reģistra paredzēts saņemt informāciju par saistību apjomu, tādējādi jaunā tiesību norma nodrošinās papildus informāciju saņemto datu izvērtēšanai.
1 MK protokols Nr. 16 43.§
2 Shining Light on the Shadow Economy: Opportunities and Threats, OECD, 2017 - https://www.oecd.org/tax/crime/shining-light-on-the-shadow-economy-opportunities-and-threats.pdf
3 Nonlinearity between the Shadow Economy and Level of Development - https://www.iza.org/publications/dp/12385/nonlinearity-between-the-shadow-economy-and-level-of-development
4 Shadow Economies around the World: What Do We Know? - https://docs.iza.org/dp1043.pdf
5 Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā - https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2023-05/Enu_ekonomikas_indekss_2009_2022_0.pdf
6 Outside the State - The Shadow Economy and Shadow Economy Labor Force https://www.researchgate.net/publication/356303562_
7 Taxation of the Informal Economy in the EU (europa.eu)
8 Which are the causes of tax evasion? https://www.addistaxinitiative.net/profile/ciat
9 https://www.oecd-ilibrary.org/sites/f3d8ea10-en/index.html?itemId=/content/publication/f3d8ea10-en
10 Torgler, B. & Schneider, F. (2009). The impact of tax morale and institutional quality on the shadow economy. Journal of Economic Psychology
11 Zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā https://www.fm.gov.lv/lv/media/13786/download?attachment,
12 https://www.oecd-ilibrary.org/sites/b407f99c-en/index.html?itemId=/content/publication/b407f99c-en
13 https://www.fm.gov.lv/lv/media/13776/download?attachment
14 https://www.fm.gov.lv/lv/media/13776/download?attachment
15 Real GDP per capita - Statistics | Eurostat (europa.eu)
16 Pārskats par PVN plaisu VAT gap in the EU - Publications Office of the EU (europa.eu) 131.lpp., 75.tabula
17 Real GDP per capita - Statistics | Eurostat (europa.eu)
18 Starptautiskā valūtas fonda pētījums https://www.fm.gov.lv/lv/media/11131/download?attachment
19 https://www.oecdregionalwellbeing.org/US26.html
20 https://www.mk.gov.lv/lv/media/16704/download?attachment
21 https://www.fm.gov.lv/lv/media/13792/download?attachment
22 Payment Innovations, the Shadow Economy and Cash Demand of Households in Euro Area Countries
23 https://www.cesifo.org/en/publications/2020/working-paper/payment-innovations-shadow-economy-and-cash-demand-households-euro
24 https://www.bank.lv/aktualitates-banklv/zinas-un-raksti/jaunumi/16568-latvija-1-pusgada-butiski-audzis-bezskaidras-naudas-maksajumu-apjoms
25 Zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā - https://www.fm.gov.lv/lv/media/13788/download?attachment
26 Taxation of the Informal Economy in the EU (europa.eu) datu avots: Taxation of the Informal Economy in the EU (europa.eu)
27 Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā - https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2023-05/Enu_ekonomikas_indekss_2009_2022_0.pdf
28 https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-istermina/preses-relizes/12251-iekszemes-kopprodukts-2022
29 https://leta.lv/news/Latvia/36B556EC-C1FD-4B79-B8C0-904DF721CBD4
30 Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2021.gadā, SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs, A. Sauka, T. Putniņš. https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2022-05/SSERiga_Enu_ekonomikas_indekss_2009_2021_brosura_0.pdf
31 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sdg_08_10/default/table?lang=en; https://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.PCAP.CD?locations=OE
32 https://www.fm.gov.lv/lv/media/13798/download?attachment
33 Izvērtējuma rezultāts līdz 30.06.2024., nosūtīts VARAM, lai nodrošinātu atbalstu Ministru kabineta 27.06.2023. sēdes protokola Nr.34 51.§ 3.punkta izpildi - https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/ab34369d-2244-4093-9cb2-867888cfeea1
34 ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1. investīcijas nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija" ietvaros vai plānoto ES kohēzijas politikas programmas investīciju 2021.-2027. gadam 1.politikas mērķa "Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību" pasākuma 1.3.1.1. "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" ietvaros.
35 https://www.lb.lt/uploads/consultations/docs/34217_bff2383bc37f0a7222f9068e1d97b6e0.pdf
36 https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/509012023001/consolide
37 https://www.swedbank.lv/business/cash/cashflow/cardservice?language=LAT&cid=allyear_S-daily-banking-DailyDigital-corporate-uzturosa_search_pos-terminali_lv_lat&s_kwcid=AL!12017!3!648773434013!p!!g!!pos&gclid=EAIaIQobChMItpTblbyggwMV0QqiAx1b8QAmEAAYBCAAEgJ3A_D_BwE
Finanšu ministrs A. Ašeradens